Ievads
Austrija ir neliela valstiņa, kura atrodas Eiropas centrā. Pateicoties tam, šī valsts ir lieliska atpūtas vieta. Ja jūs nekad neesat bijuši Austrijā, tad sāciet ar Vīni. Greizie arhitektūras pieminekļi, muzeji un galerijas ar unikāliem Rietumeiropas mākslas šedevriem. Vīne ieguva mūzikas pilsētas statusu. Mūzika un poēzija rod neatkārtojamu šīs valsts atmosfēru. Šeit dzīvoja un radīja savas pasaules slavenās kompozīcijas tādi klasiskās mūzikas grandi kā Johans Štrauss, Ludvigs van Bēthovens, Volfgangs Amadeus Mocarts, Frans Šūberts un daudzi citi ne mazāk slaveni komponisti. Viņu mūziku jūs varēsit izbaudīt vienā no daudzjām Vīnes koncertu zālēm, bet vasarā pat pilsētu parkos. Ne mazāk slaveni ir Vīnes konditori, kuri vienmēr ir viesmīlīgi un vienmēr būs priecīgi jūs redzēt.
Austrija ir viena no populārākajām kalnu slēpošanas zemēm Eiropā. Nevienā citā valstī kalnu slēpošanas industrija, tūrisms un sports nav tik sastīti savā starpā kā Austrijā. Šodienas Austrijai pieder daudz kalnu slēpošanas kūrortu, kuri viens no otra atšķiras ar arhitektūru, dislikāciju un infrastruktūru. Visinteresantākais reģions – Tirola – ar savu galvaspilsētu Insbruku veido kalnu un saules impēriju. Šeit atrodas Arlbergas reģions, kas apvieno tādus pasaules slavenus kūrortus kā “zvaigžņu” Birze, kurā atpūšas sabiedrības krējums, un kur perfekta slēpošana ir garantēta visas sezonas periodā; leģendārais Sant-Antons, kas salīdzinājumā ar Birzi ir demokrātiskāks, kā arī vēl daži kūrorti kā Cirsa, Sv. Kristofs un citi kūrorti. Ne mazāk interesanta ir Otstalas ieleja, kura apvieno Zeldenu, Hohzeldenu, Gurglu, Ventu un citus kūrortus. Relatīvi demokrātiskas cenas un brīnišķīgas slēpošanas iespējas piedāvā kūrorti, kuri atrodas 60 km attālumā no Insbrukas Cillatelas ielejā.
1. Austrijas vēsture
1.1 Senie laiki
Vēl 6.- 5.gs. p.m.ē. Austrijas teritoriju apdzīvojošās ciltis, pārsvarā ķelti, šeit nodarbojās ar zemkopību, tās bija iesaitītas arī tirdzniecībā. Arī daudzas Austrijas pilsētas izveidojušās uz ķeltu vai citu Viduseiropu dažādos laikos apdzīvojušu cilšu apmetņu pamata. Tā, viena no senākajām ķeltu pilsētām Austrijas teritorijā ir Haleina (Hallein), kura atrodas Zalcahas upes krastā apmēram 15 km uz dienvidiem no Zalcburgas.
Romieši 1.gs. p.m.ē. beigās pakļāva šo reģionu un izveidoja šeit trīs provinces – Norikimu (Noricum), Rētiju (Rhaetia) un Panoniju (Pannonia). Romiešiem Austrijas teritorija, it īpaši Donavas dienvidu krasts, bija svarīga aizsardzības līnija pret barbaru uzbrukumiem no ziemeļiem. Arī Alpu kalnu grēda ar tās pārejām bija stratēģiski svarīgi kā tirdzniecības ceļi starp Eiropas dienvidiem un ziemeļiem. Savukārt Donavas upe bija dabīgs ūdensceļš, kas nodrošināja kontaktus starp austrumiem un rietumiem. Lai nodrošinātu kontroli pār šiem ceļiem romieši kādreizējās ķeltu apmetnes Vindobonas vietā sāka būvēt militāru nocietinājumu, kurš vēlāk kļuva par mūsdienu Vīni.
Neskatoties uz romiešu pūlēm padarīt Romas impērijas ziemeļu robežu par nepārvaramu šķērsli, 2.gs. vidū ģermāņu ciltis daudzkārt iebruka šajā reģionā, līdz 4.gs. tas pārstāja kalpot kā impērijas aizsardzības josla. Pēc Romas impērijas sabrukuma Austrijas teritorija pilnībā nonāca ģermāņu kontrolē, lai gan arī dažādas citas ciltis tajā turpināja laiku pa laikam iebrukt.
1.2 Viduslaiki
1.2.1 Ostmarka
Austrijas kā Eiropas politiskas vienības veidošanās aizsākās vēl agrīnos viduslaikos, kad maģāru agresija piespieda vāciešus nostiprināt Ostmarkas reģionu, vai Austrumu pierobežu, ar cietokšņiem un citām aizsardzības būvēm, ko savā laikā bija iesācis vēl franku karalis Kārlis Lielais lai aizsargātos no avāriem. Pēc maģāru sakāves vācu karalis Otto I šai zemei piešķīra markgrāfistes statusu, līdz ar to padarot to par politisku veidojumu, kas vēlāk sāka saukties par Österreich (Austrija). Šajā Austrumu pierobežā, Ostmarkā, tika veicināta arī vācu kolonistu ieceļošana, lai pēc iespējas vairāk to nostiprinātu ar draudzīgu iedzīvotāju atbalstu. Ostmarkas robeža pakāpeniski tika virzīta arvien tālāk uz austrumiem un ziemeļiem, līdz tā 11. gadsimtā sasniedza mūsdienu Morāviju Čehijā.
1.2.2 Habsburgu periods
Austrijas kā valsts briedums saistāms ar Habsburgu dinastijas valdīšanas laiku. Habsburgu loma Eiropā, it īpaši Svētās Romas impērijas austrumu daļā, būtiski pieauga 14. – 15.gs. laikā. Imperatora Maksimiliāna I laikā, pateicoties viņa paša un viņa bērnu izdevīgām laulībām, Austrijas teritorija būtiski paplašinājās, tā kļuva par milzīgās Habsburgu impērijas organisku sastāvdaļu. Taču tai negāja secen arī smagi pārbaudījumi. Tā, 1529.g. Vīne ar lielām grūtībām izturēja osmaņu turku aplenkumu. Arī 1532.g. tās tuvumā notika smagas kaujas ar turku armijām.
Starpvalstu un pilsoņu kari Austrijas teritorijā nebija retums arī nākamajos gadsimtos. Tā, Reformācijas laikā 16.gs. vidū Austrija tika ierauta reliģiju karā starp protestantiem un katoļiem, bet 1618.g. ar jaunu protestantu sacelšanos Bohēmijā aizsākās viens no asiņainākamajiem Eiropas konfliktiem – Trīsdesmitgadu karš (1618-1648). Taču 1683.g. Vīne no jauna nonāca turku armijas aplenkumā un tikai pateicoties Polijas karaļa Jana III Sobieska vadītajai poļu vācu apvienotās armijas palīdzībai pilsētai ar grūtībām izdevās izglābties no tās pakļaušanas turkiem.
Pēc Napoleona karu beigām līdz 19.gs. vidum Austrijā saglabājās zināma politiska un ekonomiska stabilitāte, lielā mērā pateicoties arī spējīgā kanclera Klemena von Meterniha vadībai. Pakāpeniski sāka attīstīties rūpniecība, lai gan valsts joprojām bija pārsvarā agrāra. Taču pamatā Austrija bija un joprojām palika konservatīva monarhiska impērija, kurā turpināja saglabāties dzimtbūšana. Tādēļ plašās iedzīvotāju masās arvien vairāk brieda neapmierinātība ar impērijā pastāvošo politisko režīmu un konservatīvo ekonomisko sistēmu. Saasinājās arī starpnacionālās attiecības, līdz 1848.g. martā Vīnē izraisījās sacelšanās. Tās rezultātā no amata atkāpās kanclers Meternihs. Arī imperators Ferdinands I bija spiests troni nodot savam 18 gadus vecajam dēlam Francim Jozefam I, kurš valdīja Austrijā līdz pat 1916.g.
Taču arī Franča Jozefa I valdīšanas laiks Austrijā nebija mierīgs. Tā, 1866.g. Austrija zaudēja Septiņu nedēļu karu pret Prūsiju un Itāliju un līdz ar to arī virkni agrāko teritoriju. Arī Ungārijas valdošā augstmaņu elite panāca tās autonomijas atzīšanu. Pēc šiem notikumiem, sākot ar 1877.g. agrākā Habsburgu impērija sāka saukties par Austroungārijas impēriju. Līdz pat Pirmajam Pasaules karam, kurš aizsākās ar Austroungārijas kara pieteikšanu Serbijai, impērijas attīstība, neskatoties uz daudzām iekšējām pretrunām un etniskiem un sociāliem konfliktiem, bija samērā mierīga. Taču arvien spilgtāk uz pārējās Eiropas fona sāka izpausties tās atpalicība. Pirmā Pasaules kara laikā Austrijas armija cieta sakāvi gandrīz visās kaujās, kurās tā piedalījās. Valstī sākās pārtikas un sadzīves preču trūkums. Strauji pieauga iedzīvotāju neapmierinātība, līdz 1918.g. rudenī arī Austroungārijas impērija sabruka pilnībā. Tās vietā izveidojās trīs jaunas neatkarīgas valstis ar republikas statusu – Austrija, Ungārija un Čehoslovākija. Līdz ar to Habsburgu periods Austrijas vēsturē bija noslēdzie
1.3 Austrija divdesmitajā un divdesmit pirmajā gadsmitā
Pēc Pirmā Pasaules kara Austrija pat ar būtisku Nāciju Līgas, ASV un citu valstu palīdzību nespēja izkļūt no trūkuma. Tādēļ saasinājās sociālās pretrunas un radikalizējās politiskās partijas. Sekojot Vācijai, arvien lielāku ietekmi valstī guva Austrijas nacisti. Pēc Ādolfa Hitlera nākšanas pie varas, Vācija atzina Austriju par “vācu zemi” un 1938.g. 12. martā tā aneksijas (anšlusa) rezultātā arī tika pievienota Vācijai un, gluži kā Kārļa Lielā laikā, Austrija tika pārdēvēta par Ostmarku.
Otrajam Pasaules karam tuvojoties beigām, sabiedrotās valstis – ASV, Lielbritānija un PSRS 1943.g. oktobrī parakstīja deklarāciju, kurā vienojās, ka pēc atbrīvošanas Austrijas neatkarība tiek atjaunota. Taču patiesībā Austrija pilnībā neatkarību atguva tikai 1955.g., pēc ilgstošām sarunām starp ASV, Lielbritāniju un Franciju no vienas puses un PSRS no otras. Tā kā Austrijas austrumu daļu, ieskaitot Vīni, no fašistiskās Vācijas armijas bija atbrīvojusi Sarkanā armija, Padomju Savienība nevēlējās atteikties no tādējādi iegūtās ietekmes Austrijā. Tikai pēc Austrijas piekrišanas ievērot stingru politisko neitralitāti un atteikšanās jebkad atļaut savā teritorijā izvietot citu valstu militārās bāzes, PSRS beidzot piekrita atjaunot Austrijas neatkarību.
Austrijas ekonomiskā situācija 20.gs. otrajā pusē manāmi uzlabojās. 1960.g. tā pievienojās Eiropas Brīvās Tirdzniecības asociācijai, bet 1961.g. tā kļuva par Eiropas Kopienas (šobrīd Eiropas Savienība (ES)) dalībnieci. 21.gs. sākumā Austrija ir viena no ekonomiski attīstītākajām Eiropas valstīm.
2. Austrijas ģeogrāfiskais stāvoklis
Austrija atrodas pašā Eiropas centrā. Ziemeļos valsts robežojas ar Čehiju, ZA ar Slovākiju, austrumos ar Ungāriju, dienvidos ar Slovēniju , Itāliju un Šveici, rietumos ar Lihtenšteinu, Šveici un Vāciju. Augstākā virsotne – Grosglokners 3797 m. Austrija ir Eiropas Savienības dalībvalsts.Tiek uzskatīts,ka Austrija ir viena no skaistākajām valstīm Eiropām un tās galvaspisēta Vīne ir slavena ar savām slavenajām arhitektūras celtnēm. Austrija tiek uzskatīta arī par vienu no vistīrākajām valstīm pasaulē un arī paši austrieši cenšas lai tā būtu.
3.Austrijas klimats
Klimats Austrijā ir mērens, pārejošs uz kontinentālu.
Valsts atrodas divās klimatiskās zonās. Rietumos pārsvarā ir mitrs dienvidos, dienvid-austrumos kontinentālais klimats. Tādēļ siltumaun saules cienītājiem ieteicams doties uz Austriju maijā vai jūnijā,lai gan paši austrieši uzskata, ka vislabākais gadalaiks ir rudens, kad nav karstuma un līdz saliem vēl ir tālu.
Sals ir novērojams janvārī , kautgan par “salu” to var dēvēt visai nosacīti, termometra stabiņš reti kad noslīd zemāk par -2°С. Ziema šeit ir maiga, saulaina, kalnos bieži snieg. Janvāra vidējā temperatūra svārstās no –1°С līdz –4°С.
Vasaras šeit ir siltas un saulainas, jūlija vidējā temperatūra ir + 20° .Gada nokrišņu daudzums 600 mm, valsts austrumos pat līdz 2000 mm.
4. Alpu kalni
4.1 Alpu veidošanās
Apmēram pirms 70 miljoniem gadu krīta perioda Āfrikas plātne un Adrijas mikroplātne sāka virzīties uz ziemeļiem. Abām šīm plātnēm sduroties ar Eiropas plātni, izveidojās Alpu kalni. No Tetisa okeāna, kas viļņojās starp šīm Zemes garozas daļām, nepalika pāri gandrīz nekas, bet nogulumi, kas miljoniem gadu bija krājušies tā dibenā, tiak pārvietoti tālu uz ziemeļiem, kur tie biezā slānī pārklāja Centrālo Alpu cietos pamatiežus. Mūsdienās Alpu veidošanās beidzās miocēnā apmēram pirms diviem miljoniem gadu, un turpmāko eirozijas procesu rezultātā kalni ieguva savu tagadējo apveidu.
Ziemeļu Kaļķakmens Alpus veido mazāk noturīgi karbonātieži. Kalniem, kā piemēram, 2995m augstajam Dahšteinam, raksturīgas stāvas nogāzes, bet to virsotnes lielākoties ir nevis smailas, bet gan kupolvieda. Ziemeļi Kaļķakmens Alpos ir izplatīts krasts. Te atrodas Eiropā lielākās alu sitēmas un pazemes upes – tipiskas kaļķakmeņu izplatības apgabalu pazīme.
4.2Austrijas Alpi
Austrijas Alpi ir daļa no Alpu kalnu sistēmas.To veidošanās sākās pirms 70 milj. gadu un beidzās pirms 2 milj. gadu. Ģeologi Austrijas Alpus sauc par Austrumalpiem. Tie aizņem ap 500 km garu un 150 km palatu apgabalu. Austrijas Alpi ir viens no pievilcīgākajiem Eiropas apvidiem un apbur tūristus ar savām skaistajām, augstajām virsotnēm un neatkārtojamo idilisko gaisotni, kas valda kalnu ciemos un palšo, iekopto ieleju mazajās pilsētiņās.
Īpatnējākajos un unikālākajos dabas apvidos ir izveidoti nacionālie parki. Starp tiem īpaši jātazīmē Augstā Tauerna nacionālais parks, kas ir lielākais alpos un viens no lielākajiem Eiropā. Tas izveidots Austrijas augstākajā kalnu grēdā, kurā vairāk nekā 300 virsotnes slejas augstāk par 3000 metriem virs jūras līmeņa.
Krimles ūdenskritums Augstā Tauerna nacionālajā parkā ir augstākais ūdenskritums Alpos un viens no augstākajiem Eiropā. Ūdens šeit gāžas lejup gandrīz no 400 metru augstuma.
Alpos ir labvēlīgi apstākļi, lai veidotos šļūdoņi. Austrumalpos lielākais šļūdonis ir Pasterce. Kopā ar vēl 40 citiem šļūdoņiem tas veido Grosgolknera biezo ledus kārtu, kas klāj 40 kvadrātkilometru lielu platību.
Vasarā Alpi ir brīnišķīgs apvidus, kuru var izpētīt, ejot kājām vai braucot ar divriteni, bet ziemā šeit ir lieliski apstākļi slēpošanai.
5.Austrijas ainavas
Austrijā ir vērojama liela ainavu dažādība, jo tā atrodas vietā, kur sakaras četri reģioni. Valsts ziemeļdaļa ietilpst Viduseiropas dabas apgabalā, un tur pārsvarā ir platlapju un jauktie meži, bet dienviddaļa pieder Alpu apgabalam. Valsts dienvidaustrumi atrodas Illīrijas apgabalā, kurā valda Vidusjūras tipa klimats un tāpēc ir bagāta augu un dzīvnieku valsts – tur aug ēdamās kastaņas un dzīvo dažas retas ķirzaku un čūsku sugas. Valsts ziemeļaustrumu daļā saglabājusies stepei raksturīga flora un īpatnēja fauna, piemēram, susliki, kāmji un lielās sīgas.
5.1 Kalnu ainavas
Klimats un augu valsts, kā jau tas raksturīgs kalnu apvidiem, mainās līdz ar augstumu. Nogāžu lejasdaļā klāj jaukti meži (tostarp arī dižskābaržu audzes). Augstāk kalnos līdz 1800 m vjl. Aug skujukoki (Eiropas ciedrupriedes, egles un lapegles), bet vēl augstāk ir krūmāji un krāšņas kalnu pļavas.
Pārejas joslu starp mežiem un alpīnajām pļavām klāj krūmāji, kuros aug sīkas kalnu priedītes, rododenderi, un alkšņi. Šeit veģetācijas sezona ilgst tikai 70 – 100 dienas.
Alpīna josla atrodas virs kalnu priežu mežu joslas un turpinās augšup līdz pat sniegājiem un ledājiem. 2500 – 3200 m augstumā sniegs nekad neuzkūst (šo augstuma robežu dēvē par sniega līniju).
5.2 Austrijas flora
Apmēram 60 % Austrijas platības aizņem kalni, kas arī nosaka valsts galvenos floras veidus. Meži aizņem 39 % valsts teritorijas, un tie aug galvenukārt Alpos un Čehu masīvā. Daudzi apvidi ar īpaši interesantiem dabas apstākļiem ir kļuvuši par aizsargājamām teritorijām – dabas rezervātiem, dabas pieminekļiem vai nacionālajiem parkiem. Kā viens no pirmajiem tika izveidots Augstā Tauerna nacionālais parks.
Ieplakās, ielejās un strautu krastos Austrijas flora atklājas visā tās krāšņumā.
Eiropas ciedru priede (Pinus cembra) kopā ar lapeglēm veido lielas audzes kalnu mežu joslā.
Šveices vairodzenes (Androsace helvetica) un to puduri ir raksturīgi kaļķainām augsnēm.
Dzeltenā genciāna (Gentiana lutea) bieži sastopama pļavās, zālaugu puduros un mežmalās. Genciānas jau izsenis lieto tautas medicīnā.
5.3 Austrijas fauna
Austrijas fauna ir tipiska Viduseiropai. Tai raksturīgi bezmugurkaulnieki (galvenukārt kukaiņi: vaboles un taureņi), liela putnu sugu dažādība, dažas abinieku (tritoni, salamandras, sarkanvēdera ugunskrupji un vardes) un rāpuļu (eskulāpijčūska, zalktis, ķirzakas) sugas un zīdītāji, tostarp dažādi grauzēji, caunas, lapsas, zebiekstes un nagaiņi. Īpaši interesanti ir kalnos mītošie dzīvnieki – kukaiņi, grauzēji (murkšķi), brieži un ģemzes.
Murkšķis ir grauzējs, kurš dzīvo dziļās alās kalnu pļavās un ganībās. Iztraucēts viņš izdod īpatnējas, spalgam svilpienienam līdzīgas skaņas.
Staltbriedis dzīvo kalnos, platlapju un jauktajos mežos. Tam ir dzeltenbrūns apmatojums. Tēviņi pavasaros nomet ragus.
Alpu kalnu kaza 20.gadsimta beigās bija tuvu izmiršanai, bet tagad tā ir sekmīgi reintroducēta.
Ģemze ir ideāli pielāgojusies kāpelēšanai pa stāvām nogāzēm.
6.Austrijas iedzīvotāji
Mūsdienu Austrija ir gandrīz mononacionāla valsts. Neliels skaits slovēņu dzīvo Karintijā, Burgenlandē dzīvo arī horvāti, bet čehu un ungāru minoritāte – Vīne.20.gadsimta 90.gadosAustrija kļuva par patvērumu bēgļiem no bijušās Dienvidslāvijas, kā arī ļaudīm no citiem Balkānu pussalas reģioniem, savukārt turki šeit ieradušies darba meklējumos.
Apmēram 95% valsts iedzīvotāju runā vāciski, bet ne katrs vācu valodas paratējs spēs viegli saprasties ar austrieti. Kaut arī Vīnes Burgtheater ir izslavēts kā viens no pasaulē ievērojamākajiem teātriem, kurā lugas uzved vācu valodā, daudzi austrieši runā īpatnējā dialogā. Tūristiem ir jāatceras, ka daudzas lietas šeit dēvē citādi nekā Vācijā.
Austrijā jau no seniem laikiem izplatīts katolicisms, un apmēram 80% valsts iedzīvotāju par savu uzskata Romas Katoļu baznīcu.
7.Austrijas kultūra
Austriešu kultūra tiek atzīta un augstu vērtēta arī tālu ārpus valsts robežas. Austriešu ķinorežisori Ernsts Lubičs, Billijs Vailders un Freds Cinnemanis bija atzīti radošie darbinieki Holivudā laika posmā īsi pirms un pēc Otrā pasaules kara. Mūsdienās populārākais austrietis laikam ir amerikāņu piedzīvojumu filmu zvaigzne un pašreizējais Kalifornijas štata gubernators Arnolds Švarcneigers, kurš laulību rezultātā ir kļuvis arī par Kenediju kalna locekli. Viņa slava ir pārspējusi pat Austrijā labi pazīstamao ziemas sporta veidu čempionu popularitāti. Cits ievērojams austriešu aktieris ir Klauss Marija Brandauers, kurš tēlojis Mefistofeli Ištvāna Sabo filmā ar tādu pašu nosaukumu. Vēl jāpiemin nu jau mirusī franču kinozvaigzne Romija Šneidere, kura arī bija austriete un kļuva populāra kā nelaimīgās imperatores Elizabetas lomas atviedotāja austrieši filmā “Sisija”.
Daudzi Nobela prēmijas laureāti arī ir bijuši austrieši. Acīmredzot slavenākais no viņiem ir 1973.gada Nobela prēmijas laureāts medicīnā Konrāds Lorencs, kurš pētīja cilvēkuun dzīvnieku izturēšanos. Savukārt Vīnes psihiatra Zigmunda Freida, kuru uzskata par psihoanalīzes pamatlicēju, darbi jūtami ietekmējuši mūsdienu psiholoģijas attīstību , kā arī citas zinātņu un kultūras nozares.
8.Austrijas tradīcijas
Austrija ir viena no mūsdienīgākajām un labāk pārvaldītajām valstīm Eiropā. Tomēr apbrīnojot elpu aizraujošās ainavas vai nestedzīgi pastaigājoties pa nevainojami sakopto pilsētu un ciemu ielām, tūristiem var likties, ka laiks šeit ir apstājies un viņi nonākuši pagātnē, sen pagājušajos Hābsburgas impērijas laikos, kad labsirdīgais Francis Jozefs I bija kārtības un likumības sargs, bet viņa nelaimīgā sieva Sisija vienkāršo ļaužu acīs bija romantikas iemiesojums.
Austrieši ļoti lepojas ar savām trādīcijām. Populārākais laikraksts ir ļoti konservatīvais Neue Kornrn Zeitung, kura biroji ir gandrīz katrā federālajā zemē, savukārt ļoti respektablais Vīnes dienas laikraksts Die Presse pārliecinōši atspoguļo Austrijas centristu viedokli. Vadošais liberāļu laikraksts ir Der Standart .
Iespējams ka Austrija ir vienīgā vieta Eiropā, kur tautastērps, ko dēvē par Tracht , tiek atzīts par svinīgie brīžiem piemērotu apģērbu. No kvalitatīva vilnas un linu auduma gatavotos tērpus var valkāt visur – pat elegantā ballē Vīnes operā. To modolēšana un ražošana ir vesela tekstilrūpnieības nozare. Vīrieši valkā no izturīga zaļa vilnas auduma šūtas žaķetes un Lenderhosen (ādas īsbikses), bet sievietes – Dirndl kleitas.
Vēl viena Austrijas īpatnība ir Heurige – vīna krodziņi, kuros pasniedz vīnu no jaunās ražas vīnogām.Šie krodziņlielākoties atrodas Vīnē un tās apkārtnē. Kādreiz tajos saimniekoja vīndārzu īpašnieki, kuriem bija atļauja pārdot dzērienus, bet ne ēdienus. Tomēr viesiem paslepus tika piedāvāti mājās gatavotie ēdieni, it īpaši tad, kad tikko bija nokauta cūka. Mūsdienās šajos krodziņos gatavo ceptus cūkas stilbiņus, kas ir ne vien garšīgi, bet arī ļoti sātīgi, kā arī ceptu šķinķi, grilētas ribiņas un citus ēdienus. Tāpat kā agrākos laikos, vīnu iznēsā un maksu par to no apmeklētājiem iekasē viesmīļi, bet ēdieni jāpērk atsevišķi pie pašapkalpošanās bufetes letēm. Vīna krodziņiem Heurige raksturīga unikāla gaisotne, un apmeklētājus te vieno kopīga līksmība. Daudzi aizrautīgi alus dzērāji vīna krodziņā pavadīta vakara iespaidā kļūst par jaunās ražas vīna cienītājiem.
9.Austrijas virtuve
Austrijas ēdien artē ir sajaukušās dažādu tautu virtuves, jo vēstures gaitā tā ir bijusi dažādu impēriju sastāvā. Kādreiz Austroungārijas impērijā dzīvoja vairāk nekā 52 miljoni cilvēku, kuri runāja 16 dažādās valodās.
Daudzās Vīnes ģimenēs ēdienus gatavoja pavāri no citām zemēm, tāpēc nav brīnums, ka tortes receptes nākušas no Čehijas, gulaša – no Ungārijas, bet visā pasaulē pazīstamās Vīnes šniceles dzimtene ir Milāna.
1683. gadā Vīnē tika atvēta pirmā kafejnīca. Kopš tā laika Austrija ir slavena kā valsts, kurā daudz dzer kafiju un prot to lieliski pagatavot. Austrišu kafiju dzer ar pienu vai putukrējumu ,vai arī melnu un stipru.Austrijas kafejnīcās ir arī ļoti liels saldumu un konditorejas izstrādājumu klāsts. Vispazīstamākā ir Vīnes strūdele – kārtainās mīklas pīrāgs ar āboliem.
Maigais Austrijas klimats ir piemērots vīnogu audzēšanai. Vīnu šeit darina jau kopš Romas impērijas laikiem un to der nogaršot. Mūsdienās gandrīz visās kalnu kafejnīcās pārdod karstvīnu.
Slēpotāju vidū īpaši iecienīts ir stiprais dzēriens Jägertee. To gatavo no melnās tējas, ruma, šņabja un sarkanvīna.Jägertee ir kļuvis tik populārs, ka pudele ar šī dzēriena koncentrātu tiek uzskatīta par labāko suvenīru no Austrijas kalniem.
Pusdienlaikā vai pēcpusdienā cilvēki labprāt bauda kafiju ar kūciņām.
10.Sports Ausrijā
Austrieši ir viena no sportiskākajām Eiropas nācijām. Par to liecina gan plašā dažādu fizisko aktivitāšu popularitāte, gan valsts sportistu panākumi starptautiskajās sacensībās. Kaut arī valsts iedzīvotāju skaits nav īpaši liels, tajā dzīvo dzudzi Eiropas un pasaules čempioni, kā arī olimpisko medaļu ieguvēji. Apmēram 3 milj. Iedzīvotāju, kuri apvienojušies 27500 sporta klubos, aktīvi nodarbojas ar sportu un piedalās sacensībās. Populārākais un masveidīgākais sporta veids ir kalnu slēpošana; tam seko futbols, distanču slēpošna, teniss, peldēšana, golfs, riteņbraukšana un vindsērfings. Aizvien populārāki kļūst arī jaunie sporta veidi, piemēram, snovbords.
10.1 Kalnu sLĒPOŠANA
Kalnu slēpošana jau vairāk nekā 100 gadu ir Austrijā populārākais sporta veids. Matiass Zdarskis (1856 – 1940.) 1897. gadā sarakstījis pirmo slēpošnas rokasgrāmatu, ieviesis praksē pirmos efektīvos slēpju stiprinājumus un 1905.gadā organizējis pirmās sacensības slalomā.
Insbrukā divreiz ir norisinājušās Ziemas olimpiskās spēles (1964. un 1976. gadā), bet citos kūrortos notikušas Eiropas un pasaules meistarsacīkstes.
Pazīstamākās kalnu slēpošanas sacensību vietas ir Alberga apkaime Tirolē, Sanktantona (tajā norisinās pasaules meistarsacīkstes), Kicbīele un Sanktkristofa, kurā atrodas Slēpošanas akadēmija – slēpošanas instruktoru mācību centrs.
Pasaulē plaši pazīstamas ir starptautiskās Hānenkamma sacensības Kīcbilē.
Janvārī šeit notiek aizraujošās Pasules kausa izcīņas sacensības nobraucienā un slalomā vīriešiem; šeit čempiona titulu izcīnījuši austrieši Tonijs Zailers, Francs Klammers un Hermanis Maiers,
Astoņos valsts rajonos, kuros klāj sniegs un ledus, var slēpot visu gadu. Populārākās vietas ir pie Kaprūnas un Štūbajas. Svaigākā informācija par sniega segas biezumu un apmēram 3500 pacēlāju un trošu vagoniņu darba laikiem ir pieejama Alpu biedrības interneta mājas lapā www.alpenverein.at (tikai vācu valodā).
10.2 Distanču slēpošana
Tā nav nejaušība, ka pasaules čempions distanču slēpošnā 1999. gadā notika Štīrijā, skaistajā Ramzavas pilsētā. Tās tuvumā esošais Dahšteins ir iecienīta treniņu vieta daudzu valstu distanču slēpotājiem visa gada garumā. Vasarās šeit trenējas pat Somijas un Norvēģijas valsts komandas, izkopjot savu slēpošanas tehniku un trenējot izturību. Sportisti tad ir ģērbušies tikai peldkostīmos, un džkārt viņiem mugurā nav pat to, jo šajā ziemas sporta centrā ir atļauta slēpošana bez apģērba.
Divi prestižās Četru tramplīnu turnejas posmi norisinās Insbrukā un Bišofshofenē. Šīs sacensības notiek decembra pēdējā nedēļā un janvāra pirmajā nedēļā, un to noslēgums ir Bišofshofenē.
10.3 Kamaniņu sports
Kamaniņu braukšana ir vēl viens sporta veids, kurā Austrija ir ieguvusi starptautisku atzinību. Vēl tikai Vācijas un Itālijas sportisti ir sasnieguši līdzvērtīgus rezultātus. Pēdējo gadu desmitu laikā austrišu sportisti šajā disciplīnā ir ieguvuši vairākas medaļas un guvuši uzvaras arī deaudzos pasaules čempionātos un Pasaules kausa izcīņā visās vecuma grupās.Šo ievērojamo olimpiskao un starptautisko panākumu pamatā ir plašā kamaniņu sporta popularitāte Austrijā.
Sportisti ir apvienojušies apmēram 310 kamaniņu sporta klubos un asociācijās, kuras darbojas visās federālajās zemēs, izņemot Burgrnlandi.
10.4 Futbols
Tālā pagātnē ir palikuši 20.gs. 20. un 30. gadi, kad Austrija bija viena no pasaules futbola lielvalstīm, tāpat piemirstas arī kādreizējās ”laukuma zvaigznes”, starp kurām bija Matiass Zindelars, Tonijs Polsters un Hanss Krankls.
Mūdienās futbols ir otrais populārākais sporta veids valstī (tūlīt aiz slēpošnas) gan skatītāju ziņā, gan sportistu skaita ziņā, kaut arī valsts izlase neizcīnīja tiesības piedalīties 2002.gada pasaules čempionātā Japānā un Korejā.
Mūsdienu valsts izlases zvaigzne ir centra spēlētājs Andreass Hercogs, kurš pārstāv Vīnes Raipid komandu.
Tāpat kā citas valstīs, daudzi futbolisti, kas spēlē Austrijas futbola klubos, ir ”iepirkti” dažādās valstīs.
Savukārt labākie austriešu futbolisti pārstāv citu valstu klubus. Daudzi no viņiem spēlē Vācijas Bundeslīgā, bet tikai daži ir Spānijas un Itālijas klubu sastāvā.
Austrijas futbola klubi nav guvuši ievērojamus panākumus starptautiskajās sacensībās, tāpēc vairākums skatītāju labprātāk apmeklē Austrijas līgas spēles.
Ievērojamākie futbola stadioni ir Ernst – Happel – Stadion un Hannappi – Stadion (abi Vīnē).
Augstākajā līgā ietilpst desmit futbola komandas, no tām padivām ir gan no Vīnes, gan no Grācas. Arī pārējās komandas ir gatavas cīnīties par vietu valsts futbola elitē.
10.5 Jāšnas sports
Pirmā Austrijas jāšanas sporta kluba, 1872.gadā dibinātā Campagnereiter – Gesellschaft patrons bija imperators Francis Jozefs I, kurš pats bija aizrautīgs jātnieks. Lielākā daļa šī kluba biedru bija armijas virsnieki, un par tā pēcteci mūsdienās uzskata 1962. gadā dibināto Bundesfachverban fūr Reiten und Fahren (Federālo jāšanas un pajūgu vadīšanas līgu). Austriešu jātnieki ir guvuši daudzus panākumus starptautiskājās sacensībās.Viena no šī sporta veida leģendām ir pirmskara liku meistars zirgu iejādē Aloizs Podhajsks. Ievērojamākā personība starp 20.gs. 80. un 90. gadu jātniekiem bija čempions jāsānā ar šķēršļu pārvarēšanu Hugo Simons. 20.gs 80. gados Austrijas sportisti sāka ģūt atzīstamus panākumus divriču sacensībās, kur ratus velk viens vai divi zirgi. Pēdējo gadu laikā populārs kļuvis arī no Amerikas ienākušais rodeo, kuru Austrijā dēvē par Westernreiten (“Mežonīgo Rietumu jāšanu”).
10.6 Kanoe airēšana un kalnu riteņbraukšna
Austrijas neskaitāmās upes un ezeri, kā arī lieliskās kalnu ainavas vienkopus ar labi attīstīto infrastruktūru rada brīnišķīgus apstākļus abu virsrakstā minēto sporta veidu nodarbībām. Tomēr medaļas šjos sporta veidos austriši izcīna reti. Austrišu un citzemju tūristu vidū vasaras kalnu sporta veidi ir ļoti populāri. Mutuļojošās un staraujās kalnu upes iecienījuši aizrautīgie kanoe laiviņu braucēji.
Arī riteņbraukšna visā Austrijā ir ļoti populārs sporta veids: viens no iepriekšējo gadu pasaules čempionātiem notika Kaprūnā.
11. Muzeji un vēstures pieminekļi
Nacionālajā pīļu, cietokšņpiļu un pilsdrupu sarakstā var iegūt informāciju par 2000 objektiem. Šajā sarakstā nav iekķautas Austrijas neskaitāmās baznīcas, klosteri un abatijas. Vīnē vien ir vairāk nekā 60 muzeju, bet Štīrijā vairāk – 200 muzeju. No tiem tikai 58 ir valsts muzeji – pārējie pieder organizācijām, baznīcām, uzņēmumiem vai privātpersonām. Muzeju darba laiks ir atšķirīgs un atkarīgs no vietējiem apstākļiem un gadalika. Parasti muzeji ir atvērti o 10.00 līdz 16.00 vai 19.00. Vienu dienu nedēļā tie ir atvērti ilgāk, reizēm līdz 21.00 vai pat pusnaktij. Daži muzeji ir slēgti vienu dienu nedēļā, parasti pirmdienās.
Ekskursiju un īpašu pasākumu norises laiku noskaidrojiet uz vietas. Desmit un vairāk cilvēku grupām bieži ir iespējams iepriekš pieteikt apmeklējuma laiku un saņemt zināmu cenas atlaidi. Ekskursijas beigās ir pieņemts atsrāt nelielu dzeramnaudu.
12.Ieejas biļešu cenas
Ieejas biļešu cenas muzejos ir 2 – 7 eiro, vēsturiskos namos – aptuveni 10 – 15 eiro. Bērniem līdz 6 gadu vecumam (dažos muzejos līdz 7 gadu vecumam) ieeja ir bezmaksas, bet bērniem no 6 līdz 15 gadu vecumam, tāpat kā senioriem (60 un vairāk gadu ), ieeja ir par puscenu. Arī studentiem ir atlaides. Daži muzeji piedāvā ģimenes biļetes (piemēram, diviem pieaugušajiem un trim bērnie).Dažos muzejos noteiktā nedēļas diena ir brīva.
Kino biļetes cena pieaugušajiem ir 7 – 10 eiro. Daži kinoteātri nedēļas sākumā biļetes pārdot par zemākām cenām.
Teātra biļešu cena ir 30 – 40 eiro vai vairāk, bet mūziklu biļešu cena – 40 eiro un vairāk. Lētāko koncertu biļešu cena ir apmēram 14 eiro.
Wien – Karte (tā derīga trīs dienas jeb72 stundas) ļauj izmantot bez ierobežojumiem izmantot sabiedrisko transportu, kā arī nodrošina cenu atlaides dažos muzejos, īpašos veikalos un restorānos.
13. Austrijas muita
Eiropas svienības valstu pilsoņi var izvest neierobežotu daudzumu alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu, ja vien ir samaksāti nodokļi un šīs preces ir domātas personiskam patēriņam, nevis tālāk pārdošanai.
Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas pilsoņi drīkst izvest ne vairāk kā 200 cigaretes(vai 50 cigārus) un vienu litru stipro dzērienu(vai 2 l /4 litrus vīna vai 3 litrus alus). Līdzīgi noteikumi ir arī Austrālijas un jaunzeilandes iedzīvotājiem.
Suvenīrus var ievest par70 Eiro uz cilvēku. Visiem iebraukušiem var būt līdzi lietas un mantas,kuru vērtība nepārsniedz 235$.
Neskaitrības gadījumā pirms došnās uz Austriju konsultēja-ties muitas iestādēs savā mītnes zemē.
Jaunāko informāciju par precēm, kuras drīkst ievest un izvest no Austrijas, var iegūt internetā (www.bmf.gv.at).
14.Ieceļošana un vīzas
Daudzu Eiropas valstu (arī Latvijas) un aizjūras valstu pilsoņiem nav nepieciešama vīza, lai iebrauktu Austrijā. Ir vajadzīga personas identifikācijas karte, bet to valstu pilsoņiem, kuriem šāda kartes nav, ir nepieciešama derīga pase.
Eiropas Savienības valstu pilsoņi Austrijā var uzturēties neierobežoti ilgu laiku, betjauno dalībvalstu, arī Latvijas,pilsoņi bez vīzas var uzturēties līdz trim mēnešiem.
Ceļotāji no ASV, Kanādas, Austrālijas vai Jaunzeilandes bez vīzas var uzturēties trīs mēnešus; lai paliktu ilgāk, ir vajadzīga vīza; to pirms pirms izceļošanas var saņem Ausrtijas vēstniecībā vai konsulātā savā mītnes zemē.
Kaķiem un suņiem ir nepieciešms sertifikāts, kas apliecina vakcināciju prêt trakumsērgu. Autobraucējiem ir nepieciešama zaļā karte (apdrošināšanas polise).
Obligātā literatūra
1.Pasaules ģeogrāfija, tulkojums latviešu valodā, 1999.gads, Apgāds Zvaigzne ABC
2.Ilustrētā FAKTOPĒDIJA, tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC
3.AUSTRIJA Ceļvedis, tulkojums latviešu valodā, Apgāds Zvaigzne ABC
4.http://www.iecelo.lv
5.http://lv.wikipedia.org
6.http://www.novatours.lv