Saturs
BĒRNA PERSONĪBAS ATTĪSTĪBA SEŠU GADU VECUMĀ 2
Kognitīvā procesa attīstība 3
Uztvere. 3
Atmiņa. 3
Domāšana. 4
Runa. 5
Uzmanība. 5
Saskarsme rotaļās. 6
Motivācija. 6
Emocionālā attīstība. 7
Problemātiskā uzvedība. 7
Personības individuālo īpatnību un īpašību attīstība. 7
Pašvērtējums. 8
Saskarsmes. 8
Secinājumi. 9
Par fizisko attīstību : 9
Par kognitīvo attīstību: 9
Par emocionālo attīstību: 10
Par personības attīstību : 10
IZMANTOTĀ LITERATŪRA 11
BĒRNA PERSONĪBAS ATTĪSTĪBA SEŠU GADU VECUMĀ
Bērns jau no dzimšanas ienāk pasaulē, lai to atklātu. Atklājot pasauli, bērni mācās – tā ir viņu dabīgā mācīšanās. Bērni patstāvīgi eksperimentē, risina problēmas un pārbauda pieņēmumus, lai iepriekš gūtajām zināšanām pievienotu jaunas.
Visā pasaulē psihologi un pirsmsskolas pedagoģi diskutē par dažādu audzināšanas pieeju ietekmi uz bērna mācīšanās motivācijas un personības attīstību. Attīstība, motivācija un to iekšējās kvalitātes ir atkarīgas no audzināšanas pieejas raksturojuma un mērķa.
Mans mērķis ir izpētīt pirmsskolas vecuma bērna, zēna vārdā Artūrs 6vecs – kognitīvās attīstības, emocionālās, saskarsmes un ,, ES” attīstības īpatnības. Artūrs apmeklē bērnudārzu, viņam ir tētis un mamma, bērns sver 22 kg, 125 cm garš. Pētījums veikts bērnudārza grupiņā laika posmā no 2005.gada 15. oktobra līdz 15. decembrim strādājot bērnudārza grupiņā par audzinātāju.
Pēc Z. Freida psihoseksuālās attīstības modeļa tā ir Falliskā fāze ar pāreju Latentā. Tā sākas bērna trešajā gadā un turpinās aptuveni līdz 6. gada beigām, un no 6–12 gadiem ir Latentā fāze, tas ir edipālais periods jeb triju personu – bērna, mātes, tēva – attīstības periods. Vadošais darbības veids – lomu spēles. Psihes jaunveidojums – sociālais ,,ES”.
Pēc D. Elkonina izveidotās vecumposmu periodizācijas – pirmsskolas vecums, krīze 6. vai 7. gadā. Vadošā darbība – sižetiskās lomu spēles, psihes jaunveidojums – vajadzība pēc sociāli nozīmīgi vērtētas darbības.
Pēc Kolberga vecumposmu periodizācijas modeļa, kurā izmanto kritēriju – morāles normu apguvi – pirmsskolas līmenis.
Pēc Ž. Piažē kognitīvās attīstības stadijas – pirmsskolas attīstības stadija. Galvenā pazīme – simbolu izmantošana un to apguve.
Artūram ir raksturīga liela aktivitāte, augšana, koordinācijas spēju pilnveidošanās. Bērns spēj veikt sarežģītas kustības : lēkāt uz vienas kājas, lekt lieliem lēcieniem uz priekšu, balansēt uz vienas kājas. Zēnam raksturīga ,, plosīšanās ”, t.i. ja bērns dauzoties iekarst, grūti viņu nomierināt, tas nozīmē, ka viņam vēl nav pietiekoši attīstīta paškontrole, kas jāpalīdz attīstīt, un ir viens no galvenajiem šī vecuma audzināšanas uzdevumiem. Bērns jāmāca saskaņot divus principus – ,,Es gribu ” un ,, Man vajag ”.
Bērna muskuļi labi attīstīti, bet sīkā pirkstu muskulatūra vēl tikai attīstās, tāpēc dažreiz sagādā grūtības griešana ar šķērēm, aplikāciju līmēšana, kreļļu vēršana, precīza malu nokrāsošana u.c. Artūrs spēj koncentrēt skatienu uz sīkām lietām – vienlaicīgi uz vairākām, zēnam attīstīti lielie muskuļi, viņš ir spēcīgs un izturīgs, visas galvenās darbības izpilda ar labo roku. Zīmuli satver ar īkšķa un 2 pirkstu palīdzību, bet dažreiz neizdodas precīzi nokrāsot malu, nepārkrāsojot pāri tai. Pietiekami attīstīta kustību koordinācija, lai bērns varētu spēlēt ,,Bumbas skolu ”, noturēt līdzsvaru uz līdzsvara sola, rāpties pa vingrošanas sienu u.c. Zēns labprāt iesaistās sporta spēlēs un aizraujas ar tām, spēj nosēdēt kādu laiku mierīgi, ( 7–10 min.)
Kognitīvā procesa attīstība (uztvere, atmiņa, domāšana, runa, uzmanība ) .
Vispirms tas saistās ar izziņas procesu un runas attīstību jeb intelektuālo attīstību.
Ž. Piažē kognitīvo attīstību saista ar intelektu, domāšanu, kad 4–7 gadus veciem bērniem norisinās nozīmīgs lēciens no atdarināšanas un refleksijas uz loģiskās spriestspējas pakāpi. Kognitīvās psihes procesus Ž. Piažē saista ar šādiem psihes mehānismiem : operācijām, asimilācijām, līdzsvaru.
Uztvere.
Šajā periodā turpina veidoties iekšējās uztveres shēmas, kad sensorā informācija tiek subjektīvi interpretēta asimilācijas un akomodācijas procesā.
Artūram uztveres īpatnības izpaužas perceptīvo darbību izvēlībā, saprātīgumā un priekšmetiskumā, viņam vēl jāapgūst sensoru etalonu sistēma un daži priekšmetu ārējo īpašību pētīšanas racionāli veidi. Tas bērnam ļaus diferencēti uztvert un analizēt sarežģītus priekšmetus, viņš atrod līdzīgus, atšķirīgus lielumus, daudzumus, var tos vienādot pēc norādījuma.
Runājot par redzes uztveri, Artūram, tā jāattīsta īpaši, vispirms turpinot pilnveidot krāsu uztveri, pagaidām uztver pamatkrāsas. Bērns brīvi darbojas ar zīmuli, pildspalvu, flomāsteri baltā lapā, smiltīs uz tāfeles, viņš spēj saskatīt līdzīgas un atšķirīgas formas, spēj salīdzināt formas, piemēram, aplis ir līdzīgs ritenim, cilindrs līdzīgs glāzei.
Artūram attīstīta vizuālās telpas izpratne, viņš spēj manipulēt ar priekšmetu tuvuma un tāluma izpratni. Lieluma un virziena izpratni ( stāvus, guļus ), telpisko izpratni (pa labi, pa kreisi ), spēj salikt loģiskā secībā attēlus un pamatot domu.
Zēns spēj atrast savu vārdu piktogrammās, darbojas patstāvīgi ar puzlēm.
Bērnam attīstās laika uztvere, parādību ilguma, ātruma un secības atspoguļojums. Pamazām viņš apgūst saistīt abstraktos laika apzīmējumus ar reālo izpratni : ,, sākumā”, ,,vēlāk ”, ,,agrāk ” .
Artūrs spēj atkārtot pieaugušā nosauktos 4–5 vārdus tādā pašā secībā, saklausa atšķirības vārdu skanējumā, ja atšķiras 1. skaņa, ir interese par grāmatām, klausās citu bērnu un pieaugušo runās, labprāt iesaistās sarunās par dzirdēto, uzdod jautājumus par lasīto, ar interesi klausās, ja lasa priekšā pasakas, dzejoļus.
Atmiņa.
Artūram atmiņa attīstās no netīšās uz tīšo : tīšo iegaumēšanu un reproducēšanu. Atmiņa ir nozīmīgākā no visiem izziņas procesiem, jo uz atmiņas procesiem balstās domāšanas attīstība. Iegaumēšanas metodika balstās uz rotaļu, spēles elementiem.
Zēns spēj sev izvirzīt mērķi un ar gribasspēku piespiest sevi iegaumēt vai reproducēt, bet ne ilgstoši. Bērnam vēl dominē mehāniska iegaumēšana, jāpalīdz apgūt atcerēšanās un iegaumēšanas paņēmienus, lai bērns skolā neturpinātu mehāniski iekalt un tikai pēc tam domāt. Artūrs izmanto galvenokārt atkārtošanu, spēj atrast līdzīgo un atšķirīgo, ja informāciju neatkārto, tā turas īslaicīgā atmiņā ne ilgāk par 30 min., vai arī ilgāk, ja informācijas iegaumēšanas pamatā ir spēcīgs pārdzīvojums.
Bērnam ir attīstīta : tēlainā, kustību un verbālā atmiņa ( dzirdes, redzes, kustību ). Bērns pats veido jaunas kombinācijas zīmējumos, atveido zīmējumā grāmatās vai dabā redzēto.
Artūrs spēj braukt ar riteni ,mazgāties, sukāt matus, darboties ar karoti, aizpogāt pogas, sasiet kurpes, līmēt, griezt, rakstīt, patstāvīgi saģērbties.
Zēns cenšas jēdzienus saistīt ar loģiku, piemēram :labi, slikti, diena , stunda , ilgi, neilgi , izskaidrot kāda starp tiem varētu būt sakarība.
Domāšana.
Bērna domāšanas attīstība ir saistīta ar cēloņu seku sakarību atklāšanu starp lietām un norisēm.
Domāšanai izšķir vairākus veidus:
• uzskatāmi konkrētā,
• uzskatāmi tēlainā,
• verbāli loģiskā.
Pirmsskolas vecuma bērnam raksturīga uzskatāmi konkrētā domāšana.
Vārdiski loģiskā domāšana attīstās pamazām – pieredzes un kļūdu rezultātā.
Artūram intelektuālās attīstības rādītājs ir intelektuālā domāšanas un vārdiski loģiskās domāšanas aizsākums. Viņš ir spējīgs ne tikai iztēloties priekšmetu tā veselumā, bet arī ir spējīgs izdalīt tā būtiskākās un svarīgākās īpašības, noteikt sakarības starp priekšmetiem, veikt to salīdzināšanu, pretstatīt tos, grupēt pēc noteiktām pazīmēm.
Bērnam veidojas uzskatāmi tēlainā domāšana. Viņa domāšana balstās uz reālām darbībām ar priekšmetiem vai to aizvietotājiem, tāpēc zēnam uzskatāmi darbīgā domāšana izpaužas praktiskās darbībās, bet uzskatāmi tēlainā domāšana attīstās izziņas darbībā. Artūrs sāk saprast arī abstraktu sakarību nosacītos attēlojumus, attiecības starp vārdiem teikumā, starp burtiem vārdā, starp matemātiskiem lielumiem. Tas ir gramatikas un matemātikas apgūšanas pamats.
Kā jau minēju sāk veidoties arī vārdiski loģiskā domāšana, kas nosaka spēju veidot spriedumus, kas balstīti uz loģikas likumiem. Vārdiski loģiskās domāšanas pamati balstās uz uzskatāmi tēlaino domāšanu un ir tās attīstības turpinājums. Artūrs ir spējīgs veikt vienkāršu apkārtnes analīzi : izdalīt svarīgāko un mazāk svarīgāko, izdarīt vienkāršus spriedumus, pareizus secinājumus, taču šo spēju ierobežo bērna zināšanu apjoms. Balstoties uz esošajām zināšanām par apkārtējo pasauli, bērns veiksmīgi nosaka cēloņu – seku sakarības, kas atspoguļojas runā.. Tāpēc viņš izmanto izteicienus : ,, ja – tad ”, ,, kāpēc ”, ,,tāpēc, ka ”, ,, no kurienes ”, ,, kur ”.
Bērns strādā rokdarbus, darbojas ar mālu un krāsām.
Artūram ir raksturīga tēlainā domāšana, kas saistās ar fantazēšanu un iztēli, reizēm bērns pat nespēj atšķirt fantāzijas no realitātes, izdomā neticamus stāstus. Ar iztēli saistās arī zīmējumi, bērns zīmējumus krāso tajās krāsās , kuras atbilst viņa emocionālajam noskaņojumam, attieksmēm. Ar emocionālo pašizjūtu zēnam saistās arī līniju zīmēšanas nianses : sīka līnija – skumja, papīru plēsoša līnija – dusmas. Zīmējuma krāsu izvēle saistās ar temperamenta tipu un Artūrs bieži vien vairāk izvēlas sarkano krāsu, par ko var spriest , ka viņš pēc temperamenta varētu būt holēriķis.
Bērns prot skaitīt 10 apjomā rotaļās, darbībās, atpazīst ciparus līdz 10 un arī lielākus, ja tas saistīts ar bērna ikdienas pieredzi.
Artūrs spēj atrisināt ,, matemātiski ” praktiskas situācijas (klājot galdu, sakārtojot krēslus ).
Runa.
Artūra vārdu krājums ir apmēram no 230–400 vārdiem. Runa attīstās no egocentriskās uz dialogu runu, konteksta runu, kad bērns mācās izprast cita cilvēka domas un runas iekšējo loģiku. Zēns koncentrē uzmanību uz runa priekšmetu, fiksē runā darbības pazīmes un rezultātu, pāriet uz plānošanu, plāno, ko darīt un kā darīt.
Runa ir mācību darbības pamats. Artūrs pareizi prot nosaukt apkārtnē esošās lietas un parādības, spēj pastāstīt par notikumu, piem. kas notika pastaigā, veidot kāda priekšmeta aprakstu, runā manāma neskaidra dažu burtu izruna, viņš spēj loģiski pabeigt cita iesāktu stāstu, saklausa skaņas un spēj tās diferencēt.
Ar runas attīstību saistās arī rakstības apguve. Artūrs nosauc sev zināmus burtus, bet neatpazīst visu alfabētu, bērnam ir interese rakstīt, vairāk interesējas par drukātiem burtiem, izpilda darbības baltā lapā un līnijās, zīmējot dažādus rakstus, izprot jēdzienus uz augšu, uz leju, pa labi, pa kreisi, augšējā mala, zem līnijas, virs līnijas.
Uzmanība.
Tās nozīme saistīta ar uztveres attīstību.
Zēna uzmanību piesaista galvenokārt pievilcīgie, interesi izraisošie objekti, emocionāls pārdzīvojums. Uz uztveres objektu koncentrējas tikai tik ilgi, kamēr ir interese.
Artūra uzmanība pagaidām ir netīša, taču attīstās un rosinās pāreja uz tīšu uzmanību, bez kā būs grūtības uzsākot mācības skolā.
Iekļaujot bērnu jaunos darbības veidos, jāattīsta tādas uzmanības īpašības, kā apjoms, noturīgums, sadalīšana un pārslēgšana.
Zēna uzmanība ilgst apm. 15–20 sekundes, ja bērnam nav motivācijas, viņš pārtrauc koncentrēties vispār.
Saskarsme rotaļās.
Bērna intelektuālo, kognitīvo psihes procesu attīstība šajā vecumā ir saistīta ar galveno darbības veidu – rotaļu palīdzību. Rotaļās un spēlēs bērns apgūst paškontroles iemaņas, kas vēlāk pāries arī uz ikdienas situācijām.
Artūrs lomu un sižetu rotaļās, sāk sevi identificēt ar noteiktām lomām, spēj sekot savai uzmanībai, ievērojot spēles noteikumu. Cenšas pats kontrolēt rotaļu norises noteikumus, kas liecina arī par savas uzvedības kontroli. Bērnudārzā zēns iesaistās rotaļās ar citiem bērniem un nav novērotas bailes no citiem bērniem. Dažreiz, novērots, ka cenšas centrēt darbību uz sevi, spēles noteikumus izmainīt pēc saviem uzskatiem, dažkārt nerēķinās ar citiem bērniem, citi bērni nelabprāt iesaista viņu savās rotaļās.
Zēnam ir nosliece uz agresivitāti jeb bērns ir egocentrisks, bērnudārzā viņš izvirzās līdera lomā.
Artūrs rotaļās izmanto dažādu tematiku : pasakas, profesijas, ģimeni u.c.
Motivācija.
Ar rotaļām saistās arī panākumu sasniegšanas motivācijas veidošanās. Tā ir nozīmīga pašvērtējuma izveidē un mācīšanās motivācijai skolā. Motivāciju var uzskatīt par mehānismu, kas rosina bērnu aktīvi darboties. Motivācijas pamatā ir saskarsmes vajadzības, nepieciešamība sazināties, gūt sava nozīmīguma apstiprinājumu saskarsmē. Atzinība, uzslavas, darbības novērtējums stimulējoši ietekmē bērna sasniegumu motivācijas attīstībā.
Artūrs ir jūtīgs pret kritiku un aizrādījumiem, bieži apvainojas, raksturīga lielīšanās vienaudžu vidū, kas bieži vien ir pārspīlēta. Viņš jūtas priecīgs par uzslavu, vai pozitīvu vērtējumu par padarīto darbu – cenšas izpildīt vēl labāk.
Zēns interesējas par mācībām, zināšanu, prasmju un iemaņu apgūšanu, par jaunas informācijas par apkārtējo pasauli iegūšanu, respektīvi, zēnam dominē izziņas motīvi. Mazais zēns pats vēlas izpētīt, izzināt pasauli. Artūrs ir ziņkārīgs, tiecas pēc jauniem iespaidiem un informācijas, kas ir motivācijas izraisītājs.
Emocionālā attīstība.
Bērna mācīšanās un audzināšanas procesa attīstība ir atkarīga arī no bērna emocijām un jūtām. Svarīgi kā bērni izturas pret sevi, pieaugušajiem un vienaudžiem, kā bērns pārdzīvo savas veiksmes un neveiksmes. Pirmsskolas vecuma bērniem bieži vien veidojas konflikti starp ,,Es gribu ” un ,,Tā vajag ”. Tāpēc psiholoģijā runā arī par problemātisku uzvedību, kas saistās ar agresiju vai atkāpēm no normas emocionālajā attīstībā.
Artūram raksturīgas ambivalentas jūtu izpausmes – viņš vienlaicīgi var dusmoties un būt līdzjūtīgs, dažreiz zaudē paškontroli un palīdz kādam. Bērns izjūt vainas apziņu, bet meklē arī sev attaisnojumu.
Problemātiskā uzvedība.
1. Agresivitāte – sišana, košana, grūstīšanās, apsaukāšanās utt.
Artūrs apsaukājas, sevišķi saskarsmē ar meitenēm. Esmu novērojusi, ka zēnam agresivitāte ir kā saskarsmes stils vispār vai atriebe par pāri nodarījumu. Artūram agresija ir vairāk verbāla nekā fiziska.
2. Bailes un nemiers.
Artūrs, paliekot grupiņā vakarā kā pēdējais bērns, viens pats baidās apmeklēt tualeti.
3. Nervozi paradumi.
Zēnam raksturīga matu virpināšana. Bērna sliktajai uzvedībai vienmēr ir apzināti un neapzināti mērķi. Artūrs cenšas būt uzmanības centrā, mainīt spēļu noteikumus sev par labu, raksturīga apkārtējo uzmanības piesaistīšana ar izdomātiem – izfantazētiem stāstiem. Zēns bieži izrīko pārejos, lai nokļūtu līdera lomā. Ir bijuši gadījumi, kad netic saviem spēkiem, saka ,,Es esmu maziņš ”, ,,Es nespēšu ”.
Artūrs noklausoties pasakas nosoda vai atbalsta varoņu rīcību, dzīvo līdzi varoņiem vai arī noskumst, ja pasakas beigas sliktas. Kaut arī zēnam ir agresijas pazīmes, viņš ir ļoti žēlsirdīgs, jūt līdzi, ja kāds bērns raud, cenšas nomierināt, piedāvā savas mīļākās mantas
Personības individuālo īpatnību un īpašību attīstība.
Bērnībā attīstās un nostiprinās personības pamata kvalitātes, personības fundamentālās iezīmes, dominējošie motīvi un vajadzības. Bērnībā nostabilizējas tādas personības kvalitātes kā ekstraversija vai intraversija, trauksmainība vai neuzticēšanās, emocionalitāte, sabiedriskums. Tā nostiprinās daudzu faktoru ietekmē: genotipa, vides, apziņas, zemapziņas, atdarināšanas un pašregulācijas ietekmē.
Pašvērtējums.
6 gadu vecumā, tieši pirms skolas, pašvērtējums ir ciešā saistībā ar gribas attīstību, pašregulāciju un paškontroli.
Artūram raksturīgs neobjektīvi augsts sevis, savas ģimenes un savu spēju novērtējums. Tipiskākie viņa izteicieni ir : ,, Es esmu pats stiprākais grupā ”, ,, Mans zīmējums pats labākais ”, ,,Mana mamma un tētis ir vislabākie ”. Tā nav augstprātība, bet gan bērna pašapziņas attīstības specifika.
Pētot rakstura īpašības, novēroju, ka Artūrs visbiežāk ir iniciators kādām izdarībām, t.i. attīstīta tāda rakstura īpašība kā iniciatīva. Artūrs ir mērķtiecīgs – cenšas sasniegt nosprausto mērķi. Zēns ir neatkarīgs, maz ietekmējams no vienaudžiem, bet ne vienmēr ir savaldīgs.
Saskarsmes.
Pirmsskolas vecumā bērni turpina apgūt saskarsmes prasmes un iemaņas ar pieaugušajiem un vienaudžiem, apgūst saskarsmes normas un etalonus.
Artūrs ir draudzīgs ar vienaudžiem, ir priekšstats par citām kultūrām un tradīcijām, saprot kas ir labi un slikti, rīkojas atbilstoši pieņemtajām normām: sasveicinās, lieto jēdzienu ,,lūdzu, paldies”, dod vietu vecākiem cilvēkiem, prot atrisināt vienkāršas problēmas patstāvīgi, bet, ja nepieciešams, meklē pieaugušo palīdzību.
Labprāt iesaistās rotaļās, dalās ar rotaļlietām ar citiem, nelabprāt gaida savu kārtu rotaļā, darbībā, lai izteiktu savu domu, spēj klausīties citu runā, bet gadās, ka pārtrauc ar jautājumu. Artūram ir izveidojies pozitīvs priekšstats par sevi, viņš spēj paturēt atmiņā un veikt to, ja koncentrējas. Zēns izsaka savas domas par nākotni – laika apstākļiem rītdien, par to, ko darīs rīt vai parīt utt., izmanto savā darbībā to, ko ir apguvis, prot veidot savas darbības variantu, ja to prasa situācija, apstākļi.
Artūram ne vienmēr ir pozitīva attieksme pret lietām, ar kurām darbojas, bet atzīst, ka izdarījis nepareizi, pozitīva attieksme, novērota, pret dzīvām būtnēm ar kurām sastopas, saprot, kāpēc tas jādara. Zēns ievēro personīgo higiēnu. Artūrs spēj viegli ,, pārslēgties ” uz citu darbību, iekļauties darbībā citos apstākļos. Bērns neiztiek arī bez spītības un nepaklausības un lūgumu ignorēšanas, taču mainot attiecību stilu un attieksmes kopumā no manas puses un abpusēji, nonākam pie pozitīva rezultāta.
Artūram ir izveidojušās pienākuma jūtas pret citiem, pret saviem pienākumiem, pašapkalpošanos, labprāt iesaistās sarunā par dzirdēto.
Secinājumi.
Par fizisko attīstību :
• Artūrs ir fiziski vesels bērns, svars un garums atbilst normām,
• koordinācijas un līdzsvara kustības attīstītas apmierinoši,
• labi attīstīta motorika,
• ir ārsta slēdziens par konstatētiem stājas traucējumiem,
• vērojama neatbilstība kaulu un muskuļu audu augšanas tempos: kauli attīstās intensīvi, bet muskuļi lēnāk,
• Artūram ieteikts un viņš apmeklē speciālās vingrošanas nodarbības bērnudārzā.
Par kognitīvo attīstību:
• Artūra vecumposms atbilst pirmsoperacionālās attīstības procesam ( pēc Ž. Piažē ),
• intelektuālā attīstība saistās ar asimilāciju un akomodāciju, izteikti attīstīta tēlainā domāšana, intelektuālo aktivitāti nosaka izziņas aktivitāte,
• Artūra attīstībai raksturīga galvenā iezīme – simbolu un jēdzienu apguve,
• uztveres īpatnības izpaužas perceptīvo darbību selektivitātē, saprātīgumā un priekšmetiskumā, zēns apgūst kopveselumu, nosauc priekšmetus, piešķir tiem jēdzienu, prot izdalīt no vairākiem variantiem vienu,
• Artūrs atšķir un nosauc krāsas, priekšmetu formas, apgūst izpratni par telpas plānojumu,
• laika uztvere – zēns orientējas laikā, apgūst izpratni par pulksteni, dienu, nedēļu,
• atmiņa – kļūst tīša, labāk attīstīta atpazīšana nekā reproducēšana, iegaumēšanas galvenais veids ir atkārtošana,
• bērns apgūst iemaņas efektīvi atcerēties, saglabāt, reproducēt mācību materiālu un veikt domāšanas operācijas, izmantojot uzkrātās zināšanas, vienlaicīgi spēj operēt ar 7–8 informācijas avotiem,
• runas attīstība – runa ir gramatiski pareiza, bet nav skaidra, zēns izprot teksta un vienkāršu jēdzienu jēgu, piemīt prasme lietot vārdu, tā adekvātajā nozīmē, izprot vārdisku instrukciju un apgūst māku izpildīt tajā norādīto darbību, izmanto runu kā domāšanas instrumentu,
• domāšana – Artūram raksturīga uzskatāmi konkrētā domāšana, attīstās verbāli loģiskā domāšana un runa, kas balstās uz tēlaino domāšanu, analizējot apkārtni, spēj izdalīt svarīgāko un mazāk svarīgo, nosaka cēloņu – seku sakarības, kas balstās uz runu, turpinās ,, kāpēcīšu ” vecums, zīmējumu nozīme vislielākā, iztēle – attīstīta un bagāta,
• uzmanība – Artūram tā, pagaidām, netīša, bet attīstās un veidojas tīša uzmanība iekļaujot bērnu jaunos darbības veidos, tādas uzmanības īpašības kā – apjoms, noturīgums un pārslēgšanās – uzmanība atkarīga no emocionālā, fiziskā stāvokļa un ilgst ap 22 minūtēm,
• saskarsme rotaļās – zēnam saistās ar galveno darbības veidu – rotaļu darbību, lomu un sižetu rotaļās raksturīga atdarināšana, bērns apgūst socializācijas procesus rotaļās, spēj sekot savai un citu uzvedībai, apgūst paškontroles iemaņas, iesaistās rotaļās ar citiem bērniem, rotaļās un uzvedībā izpaužas egocentrisms,
• motivācija – Artūram pieaug vērtējuma un saskarsmes vajadzību nozīme, dominē izziņas motīvi, piemīt interese – par prasmju un iemaņu apgūšanu, par jaunas informācijas par apkārtējo pasauli iegūšanu, bērns ir zinātkārs, viņu stimulē pieaugušā atbalsts un bērna darbības pozitīvs vērtējums,
Par emocionālo attīstību:
• Artūram izteikta trauksmainība, emocionāli neapvaldāms raksturs, viņam raksturīgas ambivalentas jūtu izpausmes, viņš izjūt vainas apziņu un meklē sev attaisnojumu, raksturīgs konflikts starp ,,gribu“ un ,,vajag”, emocionālās problēmas uzvedībā : nestabilitāte, agresivitāte, nemiers, bailes,
Par personības attīstību :
• Artūram, kā uzvedības etalons un autoritāte, dominē pieaugušais, pieaug emancipācijas, neatkarības tieksme, kas saistās ar pieaugošo ,,Es ” apziņu, zēns apgūst saskarsmes un prasmju iemaņas, attīstās tendence salīdzināt sevi ar citiem, pašvērtējuma attīstība saistās ar pieaugušo doto vērtējumu, nozīmīgāks kļūst vienaudžu dotais vērtējums, nostiprinās stabilitāte, sabiedriskums, intraversija un ekstraversija, augsts pašvērtējums, veidojas elementārās tikumiskās normas un rakstura iezīmes.
IZMANTOTĀ LITERATŪRA
1. Batņa V. Rosinot bērnu iekšējai pasaulei. – R.: RAKA, 2001. – 164 lpp.
2. Geidžs N., Beliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC, 1998. – 662 lpp.
3. Karpova A. Personība. Teorijas un to rādītāji. – R.: Zvaigzne ABC, 1998. – 224 lpp.
4. Meikšāne DZ. Psiholoģija mums pašiem. – R.: RAKA, 1998. – 166 lpp.
5. Puškarevs I. Bērnu un pusaudžu augšana un attīstība. – R.: LU, 1989. – 78 lpp.
6. Psiholoģijas vārdnīca. Breslava G. Redakcijā. – R.: Mācību grāmata, 1999. – 157 lpp.
7. Students J. A. Bērna, pusaudža un jaunieša psiholoģija.–R.: autora izdevumā, 1935.–735 lpp.
8. Svence G. Attīstības psiholoģija. – R.: Zvaigzne ABC, 1999. – 159. lpp.
9. Špona A. Audzināšanas process teorijā un praksē. – R.: RAKA, 2004.lpp.
10. Vuorinens R., Tūkala E. Psiholoģijas pamati. Cilvēka attīstības posmi. – R.: Zvaigzne ABC, 1999. – 146 lpp.
11. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati. – R.: Mācību apgāds, 1996. – 323 lpp.
12. www.google.lv.