Nervu sistēmas uzbūve.

Nervu sistēmas uzbūve.

Nervu sistēmas mazākā struktūrvienība ir nervu šūna jeb neirons. Taču visa nervu sistēma tiek iedalīta vairākās strukturāli atšķirīgās daļās. Nervu sistēma sastāv no:

1. centrālās nervu sistēmas (CNS). Tajā ietilpst:

a. galvas smadzenes,

NERVU SISTĒMA

Maruta Kusiņa “Bioloģija 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.; lpp: 80-82.

Galvas smadzenes

Galvas smadzenes ir CNS daļa, kas atrodas galvaskausā. Tās caur lielo pakauša atveri pakauša kaulā ir savienotas ar muguras smadzenēm. Ap galvas smadzenēm, tāpat kā ap muguras smadzenēm, ir trīs apvalki (cietais, tīklainais un mīkstais). Galvas smadzenēm ir va

a
airākas daļas. Ir smadzeņu stumbrs, kas sastāv no iegarenajām smadzenēm, tilta un vidussmadzenēm, smadzenītes un gala smadzenes, ko veido starpsmadzenes un galvas smadzeņu puslodes.

Smadzeņu stumbrs savieno galvas smadzenes ar muguras smadzenēm. Iegarenās smadzenes ir muguras smadzeņu turpinājums. Caur tām iet nervu ceļi, kas galvas smadzeņu pusložu garozu savieno ar muguras smadzeņu šūnām un pa muguras smadzeņu nerviem nonāk līdz šķērssvītrotajiem muskuļiem. Šie nervu ceļi nodrošina cilvēka apzinātās kustības. Iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas, asinsrites un sirdsdarbības regulācijas centri, kā arī rīšanas un
n
n dažu aizsargrefleksu (klepošana, šķaudīšana) centri.

Mugurkaula lūzumi kakla daļā ir īpaši bīstami, jo, traumējot iegarenās smadzenes, rodas elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, un var iestāties nāve.

b.muguras smadzenes.

2. perifērās nervu sistēmas, ko veido 12 galvas smadzeņu nervu pāri, 31muguras smadzeņu nervu pāris. Perifēro nervu si
i
istēmu iedala

a. somatiskajā,

b. veģetatīvajā jeb autonomajā, kas savukārt iedalās:

 simpātiskajā nervu sistēmā,

 parasimpātiskajā nervu sistēmā

Centrālā nervu sistēma cieši sadarbojas ar perifēro nervu sistēmu.

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

PERIFĒRĀ NERVU SISTĒMA

Perifērā nervu sistēma, kas veidota galvenokārt no nervu šūnu izaugumiem, sastāv no nerviem un ganglijiem jeb nervu mezgliem. Cilvēkam ir 12 pāri galvas smadzeņu nervu un 31 pāris muguras smadzeņu nervu.

Visus nervus iedala jušanas nervos, kustību nervos un jauktajos nervos, kuros ir gan jušanas, gan kustību šķiedras. Jauktajos (un arī dažos kustību nervos) ir arī veģetatīvās šķiedras, kas regulē iekšējos orgānus, dziedzerus un asinsvadus.

Galvas smadzeņu nervi. Galvas smadzeņu nervi ir jušanas nervi, kustību nervi un jauktie nervi.

Jušanas nervi ir redzes nervu pāris, līdzsvara un dzirdes nervu pā

ā
āris, ožas nervu pāris (ožas nervam nav kopēja stumbra, tas sastāv apmēram no 20 atsevišķiem nerviem). Kādus nervu impulsus šie nervi piegādā smadzenēm, šķiet, nav jāpaskaidro.

Kustību nervi iet uz galvas un kakla šķērssvītrotajiem muskuļiem. Kustību nervi ir, piemēram, acs kustību nervs un zemmēles nervs, kas apgādā ar nerviem mēles muskuļus.

Jaukto nervu, piemēram, sejas nerva, jušanas šķiedras nonāk ādā un gļotādā, bet kustību šķiedras – skeleta muskulatūrā. Jauktajā klejotājnervā ir ļoti daudz veģetatīvo šķiedru. Atšķirībā no pārējiem galvas smadzeņu nerviem klejotājnervs “aizklejo” tālu pr
r
rom no galvas.

Somatiskās nervu sistēmas nervi sūta impulsus no receptoriem uz CNS, bet , savukārt, CNS caur perifēro nervu sistēmu tos sūta uz muskuļiem.

Somatiskās nervu sistēmas darbība ir pakļauta cilvēka gribai. Tā regulē muskuļu, ādas un maņu orgānu darbību. Turpretim autonomās jeb veģetatīvās nervu sistēmas darbība nav pakļauta gribai un to nevar apzināti regulēt. Veģetatīvā nervu sistēma regulē un saskaņo visu iekšējo orgānu darbību.

Nervu sistēmas pamatā ir reflekss jeb organisma atbilde uz kairinājumu.

Centrālā nervu sistēma

Kā jau minēta centrālā nervu sistēma sastāv no galvas un muguras smadzenēm. Vispirms iepazīsimies ar galvas smadzeņu anatomiju.

Galvas smadzenes

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

Galvas smadzenes atrodas galvaskausā. To masa vidēji ir 1350-1500 grami. Caur lielo pakauša kaula atveri galvas smadzenes savienojas ar muguras smadzenēm. Galvas smadzenes no ārpuses apņem smadzeņu apvalki. Pavisam ir 3 apvalki – cietais, tīklainais un mīkstais.

Galvas smadzenēm izšķir sekojošas daļas:

o smadzeņu stumbrs,

o smadzenītes,

o gala smadzenes.

Smadzeņu stumbrs sākas vietā, kur muguras smadzenes pāriet galvas smadzenēs. Stumbrs sastāv no:

o iegarenajām smadzenēm,

o tilta,

o vidussmadzenēm.

Galvas smadzenes atrodas galvaskausa dobumā, kur tās labi pasargā galvaskausa kauli. No ārpuses smadzenes apņem trīs apvalki – ārējais cietais apvalks un iekšējie mīkstie apvalki. Spraugā starp mīkstajiem apvalkiem ir smadzeņu šķidrums. Šī sprauga ir savienota ar galvas smadzeņu masā esošajiem dobumiem, kurus arī pilda smadzeņu šķidrums.

Galvas smadzenes ir pelēka viela un baltā viela.

Iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas, sirdsdarbības regulācijas un asinsrites centri, rīšanas un vairāku aizsargrefleksu (šķaudīšanas, klepošanas) centri. Caur iegarenajām smadzenēm iet gan jušanas, gan kustību (motorie) nervu ceļi, kas galvas smadzeņu pusložu garozu savieno ar muguras smadzeņu nerviem.

NERVU SISTĒMA

Maruta Kusiņa “Bioloģija 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.; lpp: 80-82.

Smadzeņu stumbrs savieno galvas smadzenes ar muguras smadzenēm. Iegarenās smadzenes ir muguras smadzeņu turpinājums. Caur tām iet nervu ceļi, kas galvas smadzeņu pusložu garozu savieno ar muguras smadzeņu šūnām un pa muguras smadzeņu nerviem nonāk līdz šķērssvītrotajiem muskuļiem. Šie nervu ceļi nodrošina cilvēka apzinātās kustības. Iegarenajās smadzenēs atrodas elpošanas, asinsrites un sirdsdarbības regulācijas centri, kā arī rīšanas un dažu aizsargrefleksu (klepošana, šķaudīšana) centri.

Mugurkaula lūzumi kakla daļā ir īpaši bīstami, jo, traumējot iegarenās smadzenes, rodas elpošanas un sirdsdarbības traucējumi, un var iestāties nāve.

Smadzeņu tilts ir tiltam līdzīgs veidojums, kas atrodas smadzenīšu priekšpusē. Tas galvenokārt veidots no šķiedrām. Tilts savieno iegarenās smadzenes un vidussmadzenes, smadzenītes un gala smadzenes. Smadzeņu tilts pārvada nervu impulsus no iegarenām smadzenēm uz gala smadzenēm, kā arī kontrolē apzinātās elpošanas kustības.

Vidussmadzenes saista tiltu un smadzenītes ar gala smadzenēm. Vidussmadzeņu funkcija galvenokārt saistīta ar redzes refleksa loku, acs kustībām, lēcas fokusēšanu un zīlītes paplašināšanos.

Smadzenītes atrodas iegareno smadzeņu un tilta aizmugurē. Smadzenītēm izšķir 2 puslodes un vidusdaļu. To perifēro daļu veido pelēkā viela jeb smadzenīšu garoza, bet centru – baltā viela. Baltajā vielā atrodas vairāki pelēkās vielas sakopojumi – kodoli.

Galvenā smadzenīšu funkcija ir līdzsvara un kustību koordinācija. Bez tam smadzenītes regulē arī muskuļu tonusu, laika koordināciju un ķermeņa stāju.

Gala smadzenes.

Gala smadzenes sastāv no:

o starpsmadzenēm,

o galvas smadzeņu puslodēm.

Starpsmadzenes ir smadzeņu dziļākā daļa. Arī šai daļai izšķir 4 struktūras: talamu, hipotalamu, metatalamu, epitalamu.

Talams ir novietots galvas smadzeņu centrā. To veido divi savstarpēju atdalīti abpusēji pelēkās vielas veidojumi. Talama funkcija ir jušanas informācijas apstrāde un tālāka pārvade uz smadzeņu puslodēm.

Hipotalams ir novietots zem talama. Tajā atrodas augstākie veģetatīvās nervu sistēmas centri. Tie regulē ķermeņa temperatūru, ūdens līdzsvaru organismā, miega un nomoda periodus, barības uzņemšanu, emocijas. Hipotalams tiek pieskaitīts pie endokrīnās sistēmas, jo tajā sintezējas bioloģiski aktīvas vielas – hormoni.

Galvas smadzeņu lielāko daļu aizņem smadzeņu puslodes. Šīs divas puslodes savā starpā saista smadzeņu saiklis. Pavisam katrai puslodei izšķir 5 daivas:

o pieres,

o deniņu,

o paura,

o pakauša, piektā daiva – saliņa, kas atrodas zem deniņu un paura daivas.

Puslodes no ārpuses sedz smadzeņu pelēkā viela jeb garoza. Tā izveido gan rievas, kas smadzenes sadala daivās, gan arī ļoti daudz kroku. Krokas ievērojami palielina smadzeņu virsmas laukumu.

Galvas smadzeņu garoza ir svarīgākā nervu sistēmas daļa. Tā nodrošina:

o apzinātās domāšanas procesu,

o intelektuālās darbības,

o atmiņas veidošanos un izmantošanu,

o apziņas un zemapziņas regulāciju.

Bez tam arī katrai smadzeņu daivai ir sava funkcija. Piemēram:

o pieres daiva atbild par šķērssvītroto muskuļu apzinātu kontroli,

o pakauša daivā atrodas redzes centri, kas atbild par redzes kairinātāja uztveršanu,

o paura daivā ir centri, kas uztver pieskāriena, spiediena, vibrācijas, sāpju, temperatūras un garšas impulsus

Galvas smadzenes ir vissarežģītākais orgāns ķermenī. Pateicoties tām cilvēks ir saprātīga būtne. Tik augsti attīstīta nervu sistēma nav nevienai dzīvai radībai.

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

Pakaļējās smadzenes. Šī smadzeņu daļa sastāv no tilta un smadzenītēm. Smadzenītes no ārpuses klāj pelēkās vielas smadzenīšu garoza. bet smadzenītes šķērsgriezumā atgādina kociņu. To tā arī sauc – arbor vitae jeb dzīvības koks.

Tiltā atrodas muskuļu tonusa regulācijas centri.

NERVU SISTĒMA

Maruta Kusiņa “Bioloģija 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.; lpp: 80-82.

Smadzeņu tilts atrodas iegareno smadzeņu priekšpusē. Tas ir tiltam līdzīgs veidojums, kas saista galvas smadzeņu daļas. Tilts pārvada nervu impulsus no iegarenajām smadzenēm uz gala smadzenēm, kā arī kontrolē apzinātas elpošanas kustības.

INFORMĀCIJA INTERNETĀ PAR NERVU SISTĒMU

Informācija par nervus sistēmas histoloģiju, attēli. Norādes: neironi, muguras smadzenes: http://bioweb.uwlax.edu/APlab/Table_of_Contents/Lab_06/lab_06.html

Informācija par nervu sistēmas anatomiju. Norādes: muguras smadzeņu modelis, talama un smadzeņu stumbra vairāki modeļi, salīdzināšanai aitas smadzenes: http://bioweb.uwlax.edu/APlab/Table_of_Contents/Lab_07/lab_07.html

Plaša informācija par nevaudiem, Centrālo nervu sistēmu, Perifēro nervu sistēmu. Doti attēli ar paskaidrojumiem: http://www.lab.anhb.uwa.edu.au/mb140/CorePages/Nervous/Nervous.htm

Interneta lapa ar dažādām norādēm, kurās ir informācija par centrālo nervu sistēmu (CNS), tās darbību, uzbūvi, funkcijām: http://www.google.com/search?hl=en&ie=ISO-8859-1&oe=ISO-8859-1&q=central+nervous+system

Interneta lapa ar dažādām norādēm, kurās ir informācija par centrālo nervu sistēmu (CNS), tās darbību, uzbūvi, funkcijām: http://www.google.com/search?q=central+nervous+system&hl=en&ie=ISO-8859-1&oe=ISO-8859-1&start=10&sa=N

Interneta lapa ar dažādām norādēm, kurās ir informācija par centrālo nervu sistēmu (CNS), tās darbību, uzbūvi, funkcijām: http://www.google.com/search?q=central+nervous+system&hl=en&ie=ISO-8859-1&oe=ISO-8859-1&start=20&sa=N

Interneta lapa, kas veltīta centrālajais nervu sistēmai. Norādes: neironi, nervu sistēma, perifērā nervu sistēma, somatiskā nervu sistēma, centrālā nervu sistēma, autonomā nervu sistēma, smadzenes, muguras smadzenes, norādes ar citu informāciju par nervu sistēmu: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html

Plaša informācija par centrālo nervu sistēmu. Attēls ar smadzenēm ar paskaidrojumiem par dažādām smadzeņu daļām: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#Central%20Nervous%20System

Termina ‘hipatalams’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossH.html#hypothalamus

Termina ‘talams’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossT.html#thalamus

Termina ‘smadzenes’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossB.html#brain

Termina ‘skriemelis’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossV.html#vertebrae

Termina ‘galvas smadzenes’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossC.html#cerebrum

Termina ‘smadenītes’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossC.html#cerebellum

Nervu šūnas jeb neirona palielināts attēls, īss apraksts par nervu šūnām jeb neironiem, kā arī norādes ar minēto terminu skaidrojumiem: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#The%20Neuron

Termina ‘neirons’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#The%20Neuron

Plaša informācija par nervu sistēmu, tās sastāvdaļām, funkcijām. Norādes ar tekstā minēto terminu skaidrojumiem: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#Nervous%20Systems

Plaša informācija par perifēro nervu sistēmu. Perifērās nervu sistēmas sastāvdaļas (somatiskā nervu sistēma un autonomā nervu sistēma). Tekstā minēto terminu skaidrojumi norāžu veidā: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#Peripheral%20Nervous%20System

Termina ‘perifērā nervu sistēma’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossPQ.html#peripheral%20nervous%20system

Termina ‘muguras smadzenes’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossS.html#spinal%20cord

Termina ‘ganglijs’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossG.html#ganglia

Plaša informācija par somatisko nervu sistēmu. Tekstā minēto terminu skaidrojums norāžu veidā: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#Somatic%20Nervous%20System

Termina ‘reflekss’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossR.html#reflex%20arc

Plaša informācija par autonomo nervu sistēmu. Autonomā sistēma iedalās: simpātiskā nervu sistēma un parasimpātiskā nervu sistēma. Tekstā minēto terminu skaidrojums norāžu veidā: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#Autonomic%20Nervous%20System

Termina ‘autonomā nervu sistēma’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossA.html#autonomic%20system

Termina ‘somatiskā nervu sistēma’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossS.html#somatic%20nervous%20system

Termina ‘simpātiskās nervu sistēma’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossS.html#sympathetic%20system

Termina ‘parasimpātiskās nervu sistēma’ skaidrojums no interneta lapas, kas veltīta cilvēka nervu sistēmai: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookglossPQ.html#parasympathetic%20system

Plaša informācija par cilvēka smadzenēm. Smadzeņu zīmējums ar paskaidrojumiem par smadzeņu sastāvdaļām. Norādes ar iespēju redzēt smadzeņu diagrammu: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#The%20Brain

Īsa, konspektīva informācija par muguras smadzenēm. Tekstā izmantoto terminu skaidrojumi norāžu veidā: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#The%20Spinal%20Cord

Smadzenes un medikamenti. Apraksts par medikamentu ietekmi uz smadzeņu darbību. Norādes ar dažādu slimību skaidrojumiem, piemēram, Alheimera slimība: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#The%20Brain%20and%20Drugs

Plaša informācija par kairinājumu, sajūtu receptoriem, dzirdi, gaismas uztvere, redze u.c.: http://gened.emc.maricopa.edu/bio/bio181/BIOBK/BioBookNERV.html#Senses

Plaša informācija par nervu sistēmas uzbūvi, tās struktūru, funkcijām no Henrija Greja anatomijas. Attēli ar paskaidrojumiem: http://www.bartleby.com/107/183.html

Tests paškontrolei par cilvēka nervu sistēmu. Doti jautājumi un atbilžu varianti, arī attēli: http://www.medinfo.ufl.edu/year1/histo/quiz/mh07.html

Plaša informācija par cilvēka nervu sistēmu. Norādes: centrālā nervu sistēma, perifērā nervu sistēma, galvaskausa nervi, cerebrospinālais šķidrums, slimības un traucējumi: http://www.neurology-info.net/

Plaša informācija par centrālo nervu sistēmu (CNS), tās uzbūvi, sastāvdaļām: http://www.neurology-info.net/#cns

Plaša informācija par galvaskausa nerviem. Dota galvaskausa nervu tabula ar konkrētajām funkcijām. Norādes: āda, muskuļi: http://www.neurology-info.net/#cranial

Plaša informācija par cerebrospinālo šķidrumu: http://www.neurology-info.net/#csf

Interneta lapa, kas veltīta informācijai par cilvēka centrālo nervu sistēmu. Norādes: cerebrospinālais šķidrums, muguras smadzenes, smadzenes, tomogrāfija: http://www.ultranet.com/~jkimball/BiologyPages/C/CNS.html

Plaša informācija par autonomo nervu sistēmu, tās sastāvdaļām (simpātisko un parasimpātisko daļu). Norādes: muguras smadzenes, smadzeņu stumbrs, galvaskausa nervi: http://gwis2.circ.gwu.edu/~atkins/Neuroweb/autonomic.html

Plaša informācija par nervu sistēmu, tās sastāvdaļām, funkcijām, kā arī neironu uzbūvi: http://www.geocities.com/Athens/Academy/1575/chap11.html

Interneta lapa ar dažādām norādēm, kurās ir attēli ar nervu sistēmas sastāvdaļām: http://medlib.med.utah.edu/kw/sol/sss/subj2.html

Interneta lapa, kas veltīta nervu sistēmas uzbūvei. Norādes: centrālā nervu sistēma, perifērā nervu sistēma, smadzeņu struktūra, smadzeņu struktūras poli. Informācija paredzēta bērniem: http://faculty.washington.edu/chudler/nsdivide.html

Interneta lapa ar plašu informāciju par autonomo nervu sistēmu. Norādes: sistēmas anatomā uzbūve, autonomās nervu sistēmas funkcijas (parasimpātiskā nervu sistēma, simpātiskā nervu sistēma): http://www.ndrf.org/ans.htm

Plaša informācija par nervu sistēmu, tās uzbūvi. Perifērā nervu sistēma, centrālā nervu sistēma, autonomā nervu sistēma: http://www.ultranet.com/~jkimball/BiologyPages/P/PNS.html

Plaša informācija par centrālās nervu sistēmas audzējiem, norādes ar informācijas turpinājumu: http://www.hc-sc.gc.ca/hpb/lcdc/bc/children/other2_e.html

Plaša informācija par autonomo nervu sistēmu. Norādes: ievadinformācija, parasimpātiskā nervu sistēma, simpātiskā nervu sistēma: http://www.nda.ox.ac.uk/wfsa/html/u05/u05_010.htm

Plaša informācija par veģetatīvās jeb autonomās nervu sistēmas (CNS) daļu: simpātisko nervu sistēmu: http://www.nda.ox.ac.uk/wfsa/html/u05/u05_011.htm

Centrālās nervu sistēmas (CNS) definīcija: http://www.hon.ch/cgi-bin/HONselect?browse+A08.186#MeSH

Interneta lapa ar dažādām norādēm, kurās ir informācija centrālās nervu sistēmas slimībām, piemēram, encefalīts, meningīts, smadzeņu augoņi: http://www.leeds.ac.uk/mbiology/ug/med/cns.html

Interneta lapa, kas veltīta centrālajai nervu sistēmai. Norādes: nervu sistēmas uzbūve, smadzeņu uzbūve, CNS, muguras smadzenes, smadzeņu labā un kreisā puslode, mācīšanās un atmiņa, izsalkums: http://views.vcu.edu/~mikuleck/courses/ch4/

Centrālās nervu sistēmas (CNS) definīcija no medicīnas enciklopēdijas internetā: http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/article/002311.htm

Centrālās nervu sistēmas (CNS) ilustrācijas. Norādes: smadzenes, centrālā nervu sistēma, neironu tipi: http://www.udel.edu/Biology/Wags/histopage/illuspage/ine/icn.htm

Centrālās nervu sistēmas (CNS) attēls ar paskaidrojumiem no medicīnas enciklopēdijas internetā: http://www.nlm.nih.gov/medlineplus/ency/imagepage/8679.htm

Plaša informācija par centrālās nervu sistēmas (CNS) slimībām, piemēram, epilepsiju un citām: http://www.aventispharmaindia.com/central.asp

Plaša informācija par centrālo nervu sistēmu (CNS) no interneta enciklopēdijas: http://webmd.lycos.com/content/asset/adam_special_topic_central_nervous_system

Plaša informācija par centrālo nervu sistēmu (CNS). Smadzeņu anatomija, muguras smadzenes: http://starnet.esc20.net/anatomy/centralnervoussystem.htm

Plaša informācija par centrālo nervu sistēmu (CNS). Norādes: nervu sistēma: http://mcb.berkeley.edu/courses/mcb135e/central.html

Centrālās nervu sistēmas (CNS) konceptuālā karte. Dota CNS grafiskā shēma: http://www.fed.cuhk.edu.hk/~johnson/misconceptions/concept_map/central_nervous_system.html

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

Vidussmadzenes. Tās nodrošina organisma orientāciju (“kas tas ir?”) apkārtējā vidē. Redzes orientācijas reflekss ir atbilde uz redzes kairinātāju – acāboli un galva tiek pagriezta kairinātāja virzienā. Dzirdes orientācijas refleksa izpausme ir galvas pagriešana skanas kairinātāja virzienā. Arī acu zīlīšu reakciju uz gaismu nodrošina vidussmadzenes. Pastiprinoties apgaismojumam, acu zīlītes sašaurinās. Vidussmadzenes piedalās arī skeleta muskuļu tonusa regulācijā.

Priekšējās smadzenes. Priekšējo smadzeņu (reizēm tās sauc arī par starpsmadzenēm) galvenie veidojumi ir redzes uzkalns jeb talāms un zemuzkalne jeb hipotalāms.

Redzes uzkalns ir starpstacija visiem jušanas ceļiem, kas vada uzbudinājumu uz pusložu garozu (izņemot ožas ceļus). Caur redzes uzkalnu iet visas ziņas par izmaiņām iekšējā un ārējā vidē.

Zemuzkalnē atrodas dzimumcentrs, termoregulācijas centrs, izsalkuma un sāta sajūtas centrs, miega centrs un slāpju centrs. Zemuzkalnē atrodas zemgarozas augstākie veģetatīvie centri, tajā veidojas bioloģiski aktīvas vielas, kas piedalās humorālajā regulācijā. Ar zemuzkalni un pusložu garozu ir saistītas arī emocijas.

Emocijas (emovere – satraukt, saviļņot) jeb jūtas ir pārdzīvojumi, kuros izpaužas cilvēka attieksme pret apkārtējo pasauli un pašam pret sevi. Emocijas ir, piemēram, patika, dusmas, prieks, bailes, pārsteigums.

Emocijas mēdz iedalīt pozitīvajās emocijās, kas ir saistītas ar prieka un pacilātības izjūtu, un negatīvajās emocijās, kas ir saistītas ar nepatikas un neapmierinātības izjūtu. Emocijas vēl iedala zemākajās un augstākajās emocijās. Zemākās emocijas piemīt arī dzīvniekiem un ir saistītas ar dažādu bioloģisko vajadzību (bada, slāpju, dzimumtieksmju) apmierināšanu. Augstākās emocijas ir raksturīgas tikai cilvēkiem. Tās ir audzināšanas un sabiedrības iedarbības rezultāts un parādās, tikai sasniedzot zināmu saprāta līmeni. Augstākās emocijas ir, piemēram, pārdzīvojumi, ko rada māksla, literatūra, sabiedrības intereses, dzimtenes mīlestība.

Emocijām ir svarīga nozīme dzīvē un darbā. Pozitīvās emocijas dod cilvēkam spēku. un. darbu veicot ar prieku, rezultāti būs labi.

NERVU SISTĒMA

Maruta Kusiņa “Bioloģija 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.; lpp: 80-82.

Vidussmadzenes ir smadzeņu stumbra augšdaļa, kas saista tiltu un smadzenītes ar gala smadzenēm. Vidussmadzenes regulē un nodrošina muskuļu tonusu. Tajās ir automātisko kustību centri, tāpēc pēkšņs kairinājums (gaisma, skaņa) liek cilvēkam pagriezt galvu, lai labāk saskatītu vai saklausītu.

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

Smadzenītes piedalās visu sarežģīto kustību regulācijā. Smadzenīšu bojājums cilvēkam rada kustību saskaņošanas traucējumus – kustību spēks, ātrums un virziens nav pieskaņots attiecīgajai situācijai. Lai satvertu, piemēram, pogu, slimnieks izpleš pirkstus tā, it kā viņam būtu jāsatver maizes kukulis. Cilvēka gaita atgādina piedzēruša cilvēka gaitu.

NERVU SISTĒMA

Maruta Kusiņa “Bioloģija 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.; lpp: 80-82.

Smadzenītes ir novietotas uz mugurpusi no iegarenajām smadzenēm un tilta. To ārpusē atrodas garoza, ko veido pelēkā viela, bet iekšpusē ir baltā viela, kurā ir pelēkās vielas sakopojumi – kodoli. Pa muguras un iegarenajām smadzenēm smadzenītes saņem impulsus no skeleta muskuļiem, saitēm un locītavām, kā arī no tās auss daļas, kas atbild par līdzsvara sajūtu. Smadzenīšu galvenās funkcijas ir līdzsvara nodrošināšana un kustību koordinācija.

Smadzeņu audos ir daudz ūdens. Tā kā spirts ļoti labi šķīst ūdenī, cilvēkam, kas lieto alkoholu (vai citus apreibinošus līdzekļus), tas ātri nonāk galvas smadzenēs un rada smadzenīšu darbības traucējumus. Vispirms cilvēks nespēj veikt precīzas darbības, piemēram, ievērt diegu adatā, pēc tam rodas līdzsvara traucējumi un viņš streipuļo. Jauniešiem alkohols ir īpaši bīstams, jo viņu smadzeņu audi satur daudz ūdens, tāpēc alkohols galvas smadzenēs nonāk vairāk nekā pieaugušajiem.

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

Pelēkā viela sastāv galvenokārt no nervu šūnu ķermeņiem. Atšķirībā no muguras smadzenēm pelēkā viela klāj galvas smadzenes no ārpuses, veidojot pusložu un smadzenīšu garozu. Atsevišķi pelēkās vielas jeb nervu šūnu sakopojumi – nervu centri jeb zemgarozas kodoli – atrodas arī baltās vielas masā.

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

Baltā viela sastāv no nervu šūnu izaugumiem jeb nervu šķiedrām, tā atrodas galvas smadzeņu iekšpusē. No baltās vielas sastāv augšupejošie nervu celi un lejupejošie nervu ceļi, kas savieno galvas smadzenes ar muguras smadzenēm, un otrādi, kā arī dažādās galvas smadzeņu daļas savā starpā. Tātad nervu šūnu sakopojumus – garozu un zemgarozas kodolus – var salīdzināt ar telefona centrālēm, bet balto vielu ar vadiem, kas tās savieno.

NERVU SISTĒMA

Arnolds Valtneris, Aina Visocka “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.

Gala jeb lielās smadzenes. Gala jeb lielo smadzeņu galvenā sastāvdaļa ir divas puslodes.

Puslodes klāj pelēkās vielas garoza. Smadzeņu pusložu garoza ir nervu sistēmas pati svarīgākā daļa. Garoza ir 1,5-5 mm biezs pelēkās vielas slānis, kurā ir apmēram 14 miljardi nervu šūnu. Garozā ir arī nervu šķiedras un glijas šūnas. Līdz 18 gadiem garozas biezums palielinās, bet pēc 40 gadu sasniegšanas tas sāk samazināties.

Daudzo rievu un kroku dēļ garozas kopējā virsma stipri pieaug un sasniedz 0,2 kvadrātmetrus. Tieši zem garozas ir baltā viela, kas sastāv galvenokārt no nervu šķiedrām, kuras vada uzbudinājumu uz garozu un projām no tās, kā arī nodrošina sakarus starp garozas dažādajām daļām. Puslodēm izšķir četras daivas – pieres daivu, deniņu daivu, pakauša daivu un paura daivu.

Pusložu garoza un zemgarozas kodoli nodrošina augstāko neirālo darbību.

Galvas smadzeņu nervi. No galvas smadzenēm iziet 12 pāri galvas smadzeņu nervu. Galvas smadzeņu nervi, gluži tāpat kā muguras smadzeņu nervi, ir perifērās nervu sistēmas sastāvdaļa, tādēļ par tiem stāstīsim nākamajā nodaļā.

NERVU SISTĒMA

Maruta Kusiņa “Bioloģija 9. klasei”, apgāds “Zvaigzne ABC”, 2001.g.; lpp: 80-82.

Starpsmadzenes ir gala smadzeņu sastāvdaļa. Starpsmadzenes saskaņo iekšējo orgānu darbību, piemēram, nodrošinot organismā termoregulāciju. Tās regulē arī ar emocijām saistītas norises un hormonu veidošanos. Starpsmadzeņu rajonā atrodas divi iekšējās sekrēcijas dziedzeri – epifīze un hipofīze (abi dziedzeri sīkāk aplūkoti nākamajā nodaļā). Starpsmadzenes (redzes uzkalnā jeb talāmā) atrodas zemākie redzes centri, kas saņem no sajūtu orgāniem informāciju.

Galvas smadzeņu lielākā daļa – divas smadzeņu lielās puslodes, kuras saista smadzeņu saiklis. Katrai puslodei ir piecas daivas – pieres, pakauša, paura un deniņu daiva un vēl viena daiva (saliņa), kas atrodas zem deniņu un paura daivas.

Leave a Comment