…Virs ceļa, kas vijas gar kanāla malu, virmo putekļu mākonis. Ceļmalā aug slaidas dateļu palmas, redzami rūpīgi kopti dārzi, plaši meži un kviešu lauki. Puskaili, novārguši vīri velk pa kanālu piekrautu laivu. Laukos un dārzos rindās sastājušies vergi vienmērīgi cilā smagos kapļus. Abijaka pa ceļam apskata visu, kas ievērības cienīgs. Vispirms izslavēto “Procesiju ceļu” un “ Ištaras vārtus”. “Procesiju ceļš” bija taisna un ļoti plata iela. Septiņi kaujas rati varēti braukt cits citam blakus. Ielu sedza lielas, rūpīgi noslīpētas baltas akmens plāksnes. Tajās iekalts uzraksts: “Es esmu Bābeles valdnieks Nebukadnecars. Bābeles ielu noklāju ar akmens plāksnēm par godu dievam Mardukam”.
“Procesiju ceļu” no abām ieslēdza augsti mūri, ko rotāja no krāsainiem ķieģeļiem veidoti ciļņi ar soļojošu lauvu tēliem. Spilgtajā dienvidu saulē lielās lauvas no dzelteniem, spožiem ķieģeļiem ar tumši brūnām krēpēm krasi izcēlās uz gaiši zilā sienas