Babilonas gaisa dārzi!
Vairāk nekā 2000 gadus cilvēki mēģina iztēloties Babilonas gaisa dārzus , bet dīvaina kārtā nav atrastas nekādas liecības par to pastāvēšanu. Senajos ziņojumos par Babilonas pilsētu (mūsdienu Irākas teritorijā) dārzi nav pieminēti. Arheologi atraka seno pilsētu , bet dārzu drupas neatrada.
Leģenda stāsta , ka dārzus esot izveidojis valdnieks Nebukadnecars II. Vēsturiskajās hronikās teikts , ka Nebukadnecars valdīja no 605. līdz 562. gadam p.m.ē. , nodibināja Babilonijas impēriju un padarīja slavenu Babilonas pilsētu. Leģenda vēsta , ka varenais valdnieks nolēmis uzcelt gaisa dārzus kā skaistu dāvanu sievai valdniecei Amitisai.
Babilona tika pamesta 539. gadā p.m.ē. pēc tam , kad to iekaroja persieši. Viss , kas saglabājies no dārziem , ir teiksmas par to pastāvēšanu. Tomēr tuvējā apkārtnē arheologi atrada līdzīgu dārzu drupas , kas ļāva izveidot aptuvenu priekšstatu par gaisa dārziem.
Paradīze zemes virsū
Nebukadnecars esot uzcēlis gaisa dārzus tāpēc , ka Amitisa jutās nelaimīga vīra tuksnesīgajā zemē. Krāšņie augi Amitisai atgādināja viņas dzimtenes Mīdijas (Mūsdienu Irānas teritorijā)krāšņo kalnu ainavu! Šajā mākslīgi veidotajā paradīzē valdnieks un viņa sieva pastaigājās , atpūtās un ieturēja maltītes kopā ar galminiekiem.Mūsu rīcībā nav drošu zinu par,
to kas auga dārzā , bet ir zināms , ka tuvējā Nimrudā valdnieks Ašurmarsipals II (883.-859.p.m.ē. )
Audzēja:
*mirtes *Vīnogas
*kadiķus
*dateles
*olīvas
*naktenes
*granātābolus
*plūmes
*persikus
*cidonijas
*vīģes
Dārzu apstrādāja vairāki simti vergu , kuri ara un kaplēja zemi ,stādīja , laistīja un apgrieza kokus un krūmus.
Neskaitāmo iekarojumu dēļ valdniekam bija daudz ienaidnieku , tāpēc viņu apsargāja labi bruņoti vīri.
Kokus stādīja cieši līdzās. Tie meta ēnu un ļāva saglabāt mitrumu. koki varēja būt šādi:
Ciprese melnkoks ciedrs ozols osis vītols egle
Koksnei bija arī praktiska vērtība , piemēram , palmas koksne bija ļoti cieta un nepuva , tāpēc to izmantoja būvniecībā.
Sienas bija celtas no apdedzinātiem māla ķieģeļiem un nostiprinātas ar niedrēm , darvas kārtām un svinu! Tās palīdzēja uzturēt mitrumu.
Valdnieka dārzkopji dzīvoja tradicionālās mājiņās ar plakanu jumtu. Senās Babilonas drupās ir atrastas daudzSienas bija celtas no apdedzinātiem māla ķieģeļiem un nostiprinātas ar niedrēm , darvas kārtām un svinu! Tās palīdzēja uzturēt mitrumu.
Valdnieka dārzkopji dzīvoja tradicionālās mājiņās ar plakanu jumtu. Senās Babilonas drupās ir atrastas daudz šādu mājokļu drupas.
Daudzu babiloniešu celtņu raksturīga iezīme bija ķieģeļi ar zilu krāsu pa virsu.
Ar kanālu sistēmas palīdzību ūdeni no Eifratas upes novadīja uz
Gaisa dārziem. Dārzu iekšpusē iespējams , pa kanālu sistēmu aizvadīja ūdeni uz augstākiem līmeņiem.
Ar akām savienota daudzlīmeņu kanālu sistēma ļāva apūdeņot augus uz terasēm . Karstās zemēs tekošam ūdenim ir liela nozīme , jo tas rada vēsu , mitru gaisu. Lai ūdeni no akām nogādātu ašā augstākajā līmenī , strādnieki , iespējams , izmatoja spaini un vinču.
Pārsteidzoši fakti!!!
• Daži autori izteikuši domu , ka gaisa dārzi pacelti augšup ar burvju spēka palīdzību. Tomēr iespējams , ka šāds tulkojums ir nepareizs. Varbūt viņi tikai gribēja teikt , ka dārzi bijuši izvietoti uz terasēm vai stādīti dažādos līmeņos.!
• Katra dārzu mala ir bijusi četrus pletrus gara. Pletrs bija grieķu mērvienība , kas atbilda 30,8 m. Tātad katra mala ir bijusi aptuveni 123,2 metrus gara.
• Eksperti mūsdienās nav vienisprātis par iespējamo terašu skaitu , tomēr visbiežāk minētais skaitlis ir „pieci”. Daži autori apgalvo , ka sienas bijušas 7 metrus biezas un balstījušas lielos kokus.