Kurzemes un Zemgales hercogistes tiesu iestādes 1561-1795g.
Laika posmā ap 1561. gadu Kurzemes un zamgales hercogiste(sais. Kurzemes hercogiste) atradās bijušas Līvonijas teritorijā uz dienvidiem un rietumiem no Daugavas. Sākumā Kurzemes hercogistei nebija galvaspilsētas – hercogs dzīvoja Rīgā, tad rezidenci pārcēla uz Kuldīgu, bet ar 1573.gadu Kurzemes hercogistes galvaspilsēta bija Jelgava.Hercoga pārziņā-apakšīpašuma tiesības bija uz Kurzemi un Zemgali, bet virsīpašuma tiesības bija uz Kurzemes un Zemgales bija Polijas karalim.
Hercogistes pārvaldes aparats sastēvēja no augstākās padomes un ieredņiem. Augstākā padome sastāvēja no augstākiem ieredņiem (kanclers, landnofmeistars, virsburgrāfs, landmaršals).
Kurzemes hercogistes tiesas nebija atdalītas no pārvaldes, kā rezultātā tiesu pamatsastāvu veidoja Valsts amatpersonas. Savukārt blakus tām izveidoja pašpārvaldes tiesas, kas sprieda tiesu savas kārtas piederīgajiem.
Valsts tiesas
Valsts tiesas bija gan Polijas tiesu iestādes gan vietējas:
1.Karaliska relācijas tiesa
Varšavā. Viņas uzdevums bija pieņemt pārsūdzības par hercogistes galma tiesas spriedumiem.
Tiesa darbojās, kā trīs nodaļas:
-civilā
-kriminālā
-konsistoriālā
Tiesas pamatsastāvu veidoja hercogs un seši virspadomnieki, bet izskatot civillietas tās sastāvā iekļāvaarī hercoga virssekretāru(balstiesības gan viņam nebija).Visus spriedumus pasludināja hercoga vārdā.
Izskatot kriminālos nozīegumus tiesas sastavā papildus iekļāva 4 virspilskungus. Tā bija pirmā instance muižnieku noziegumu lietās.
Izskatot jautājumus konsistoriālā nodaļā tiesas sastāvs bija sekojošs: kanclers kā priekšsēdetājs, seši hercoga virspadomnieki, seši prāvesti, superintendants. Nepieciešamības gadījumā hercogs piedalījās arī pats. Šī tiesa sprieda garīdznieku un ģimenes locekļu civillietas, kā arī mazāk nozīmīgas krimināllietas.
2.Virspilskungu un pilskungu tiesas
Virspilskungu un pilskungu tiesas tiesāja tikai hercoga muižu ļaudis un viņa zemniekus. Tiesas sastāvā bija virspilskungs vai pilskungs ar diviem piesēdētājiem. Tiesas sēdēs izskatija arī domeņu muižu zemnieku krimināllietas.
3. Domēņu tiesas
Domēņu tiesas izskatīja tikai domēņu muižu zemnieku civillietas.
Pašpārvaldes tiesas
Pašpārvaldes tiesas bija muižnieku un pilsētnieku kārtai piederīgajiem.
1.Mantaga tiesa
Mantaga tiesa 1620.gadā tika izveidota Kurzemes hercogistē. Tajā darbojās lēņu vīru tiesneši, kurus iecēla virspilskungu iecirkņos, kas iztiesāja muižnieku civillietas. Lēņu vīru tiesnešiem bija jāpārzina ceļu, tiltu labošanu, jāveic policijas funkcijas.
2. Piltenes landrātu kolēģijas tiesa
Piltenes landrātu kolēģijas tiesa iztiesāja brīvo ļauzu civillietas un kriminallietas. Tās lietas varēja pārsūdzēt Karaliskajā relācijas tiesā Varšavā.
Piltenes pilsētas iedzivotajus tiesāja Piltenes pilšetas rate, bet apgabala zemniekus tiesāja viņu muižu tiesas.
2.1 Pilsētu rātes tiesa darbojās sakaņā ar katras pilsētas statūtiem un bija tiesīga iztiesāt pilsētas iedzīvotāju civil- un krimināllietas. Tiesas sēdēs piedalījas virspilskungs. Pilsētas rāte bija pirmas instances tiesa, tiesas sēdes notika īpašās tiesu dienās. Spriedumus varēja parsūdzēt hercoga galma tiesā.
2.2 Muižas tiesa tiesāja lielāko hercogistes iedzīvotaju daļu. Par tiesnešiem tika izvelēti zemnieki. Muižkungs piedalijas tikai tiesu darbu organizacijā, apstiprināja un pasludināja spriedumus, ka arī saņēma 1/3 daļu piespriestas soda naudas.
Katrā muižā muižniekam piederēja augstākā un zemākā tiesas vara par saviem zemniekiem. Tapēc arī šo tiesu sastāvs un darbības organizācija bija atkarīga no katra muižnieka.