Problēmas identifikācija.
Galvenie naftas un naftas produktu noplūžu avoti LR jūras ūdeņos ir:
• kuģi, t.sk., kuģi ārpus teritoriālajiem ūdeņiem, tankkuģi un naftas produktu savācējkuģi-bunkurētāji,
• lielie uzņēmumi ostās,
• nogrimušo kuģu un zemūdeņu izcelšana un demontāža, kā arī Liepājas Karaostas piesārņotie grunts slāņi.
Ekoloģisko katastrofu risks Latvijā ir saistīts ar bīstamo ķīmisko un naftas produktu tranzītu caur valsts teritoriju un šo produktu pārkraušanu terminālos, kas atrodas apdzīvotās vietās vai tuvu tām. Latvijā ir vairāki simti valsts un vietējās nozīmes paaugstināta riska objekti. Valsts teritoriju šķērso maģistrālie naftas un gāzes vadi. Problēmas var sagādāt bezsaimnieka ķīmisko vielu un atkritumu atrašanas gadījumi, kā arī ķīmiskajās avārijās radušies bīstamie atkritumi.
Naftas vai citu bīstamo vielu noplūde var radīt nopietnu piesārņojumu ūdeņos, kas, savukārt, var apdraudēt ūdens organismu un putnu dzīvības, kā arī radīt draudus iedzīvotāju veselības stāvoklim.
Kad avarē tankeri, mazuts no nogrimušā vraka turpina izplūst. Naftu no bojātā tankera vēl var mēģināt pārpumpēt vai ļaunākajā gadījumā ievilkt to kādā no piekrastes līčiem, tad katastrofas apmēri var būt nesalīdzināmi mazāki. Taču, ja nerīkojas laicīgi un kavējas ar iespējamajiem risinājumiem rezultāts ir bēdīgs. Šajā gadījuma runa jau var iet par desmitiem tūkstošiem putnu, kuri gājuši bojā, par zivīm, par zvejniekiem, kas palikuši bez darba, par apdraudēto tūrisma industriju un zaudējumiem apkārtējai videi.
Situācijas apraksts
Situācija var būt ļoti nopietna. Glābšanas darbus galvenokārt dažreiz sarežģīj tas, ka mūsu valsts dienestu rīcībā nav precīzas informācijas par to, cik liels daudzums bīstamo vielu ir . Tiklīdz kļūst skaidra situācijas nopietnība, nekavējoties tiek dota pavēle mobilizēties, iekraut transportā naftas savākšanas aprīkojumu un doties ceļā uz notikuma vietu. Tiek mobilizēts Krasta apsardzes dienesta un krasta apsardzes kuģu personāls.
Bruņoto spēku pārstāvjiem jāierodas cik āri vien iespējams. Par naftas produktu izplūdes seku likvidācijas darbiem spriež VUGD, Jūras spēku, Zemessardzes un vietējo pašvaldību pārstāvji. Sarunās piedalās Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs un NBS komandiera vietnieks brigādes ģenerālis. Tiek izstrādāts plāns, kā veiksmīgāk organizēt glābšanas darbus un sākta naftas produktu ierobežojošo bonu izlikšana avārijas vietā.
Informācija iedzīvotājiem
Bīstamo vielu noplūdes gadījuma tiek nozīmēta sabiedrisko attiecību amatpersona, kura atbild par sabiedrības informēšanu, un nodrošina tālruņa līniju, kura atvēlēta sakariem ar plašsaziņas līdzekļiem.
Sabiedrisko attiecību amatpersona tiek nozīmēta tad, kad gaidāms plašsaziņas līdzekļu intereses pieaugums līdz tādiem apmēriem, ka tas rada traucējumus efektīvi veikt pasākumus. Sabiedrisko attiecību amatpersona ir pastāvīgi pieejama plašsaziņas līdzekļiem un informāciju nodod saskaņā ar izziņotu grafiku regulārās preses konferencēs.
Naftas noplūdes gadījumos, kuri izraisa paaugstinātu interesi plašsaziņas līdzekļos, paziņojumi tiek gatavoti un izplatīti vismaz reizi dienā. Pirms izplatīšanas katrs paziņojums jāapstiprina RC.
Ieteicamā iedzīvotāju rīcība rūpniecisko avāriju bīstamo vielu noplūdes gadījumos.
Lai brīdinātu iedzīvotājus katastrofu un to draudu gadījumos, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.
Ja skan trauksmes signāls, ieslēdziet radio SWH (105.4 Mhz), Latvijas radio (LR 1-99.2 Mhz un LR-2-103 Mhz) un Latvijas televīziju LTV 1 un LTV 7, lai saņemtu informāciju par dabas katastrofu, rūpniecisko avāriju un to draudu gadījumiem, rīcību un veicamajiem aizsardzības pasākumiem. Neizslēdziet radioaparātus un televizorus, klausieties turpmāko informāciju.
Ieklausieties policijas un ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personāla sniegtajos paziņojumos pa skaļruņiem un izpildiet tos. Paziņojiet par notikušo Jūsu tuvākajiem kaimiņiem. Bīstamo vielu noplūdes gadījuma centieties atstāt riska zonu.
Piedāvātais risinājums
Ja ir noticis negadījums, kura rezultātā ir radīts piesārņojums vai piesārņojuma draudi Latvijas ūdeņos, piekrastei vai jebkurām ar ūdeņiem un piekrasti saistītajām interesēm, visas plānā iesaistītās institūcijas nekavējoties veic pasākumus saskaņā ar plānu.
Par plāna izpildi atbildīgās institūcijas ir:
1) Krasta apsardze – nodrošina un koordinē piesārņojuma likvidācijas darbus (saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 53.pantu);
2) Jūras vides pārvalde – koordinē nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā ieviešanu (saskaņā ar Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likuma 8.pantu).
Lai nodrošinātu plāna izpildi atbilstoši starptautiskajos līgumos ietvertajiem kritērijiem (OPRC konvencija, Helsinku konvencija), sekmīgi veiktu avāriju seku likvidācijas operācijas un vadītu mācības, nepieciešams iegādāties daudzmērķu vides aizsardzības kuģi jeb flagmaņkuģi. Patreiz valsts rīcībā nav jūras spējīgs naftas avāriju seku likvidācijas flagmaņkuģis un Latvijai ir grūtības adekvāti piedalīties starptautiskos vides aizsardzības pasākumos ārvalstu ūdeņos (tai skaitā naftas avāriju seku likvidācijas mācībās)
.Nacionālā gatavības plāna naftas piesārņojuma gadījumiem jūrā (turpmāk – plāns) mērķis ir noteikt kārtību, kādā kompetentās valsts un pašvaldību iestādes, kuras minētas Jūrlietu pārvaldes un jūras drošības likumā un šajā plānā, rīkosies neparedzētas naftas noplūdes jūrā gadījumā. Plāns nosaka trauksmes izziņošanas, piesārņojuma novērtēšanas, situācijas kontroles, operatīvās vadības un avārijas seku likvidācijas pasākumu secību neparedzētas naftas izplūdes gadījumā. Plāns ir piemērojams jebkuram negadījumam jūrā, kas izraisa vai draud izraisīt piesārņojumu Latvijas ūdeņos ārpus Ministru kabineta noteiktajām ostu akvatorijām.
Ja ir noticis negadījums, kura rezultātā ir radīts piesārņojums vai piesārņojuma draudi Latvijas ūdeņos, piekrastei vai jebkurām ar ūdeņiem un piekrasti saistītajām interesēm, visas plānā iesaistītās institūcijas nekavējoties veic pasākumus saskaņā ar šo plānu.
• Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku vienības, kas veic krasta apsardzi, (turpmāk – Krasta apsardze) veic pasākumus, lai likvidētu kuģu negadījumu un avāriju sekas, jūrā izlijušas naftas noplūdes sekas un koordinē ar šo seku likvidāciju saistītos darbus Latvijas ūdeņos. Krasta apsardze izvirzīto mērķu sasniegšanai veic pasākumus atbilstoši 4.punktam „Rīcības pamatnostādnes”.
• Naftas noplūdes seku likvidācija balstās uz konkrēti izstrādātu biotopu izplatības areālu piesaistes modeli atkarībā no šādiem mainīgiem faktoriem:
naftas piesārņojuma apjoms un tā nozīmīgums
naftas piesārņojuma konkrētās ķīmiskās un fizikālās īpašības;
naftas piesārņojuma plankuma dreifs;
straumes ātrums un virziens;
gadalaiks;
meteoroloģiskie apstākļi;
materiāltehnisko un cilvēku resursu izvietojums un to transportēšanas iespējas;
optimālākais veicamo operāciju laika grafiks.
Prioritārie pasākumi naftas piesārņojuma tālākas izplatīšanās ierobežošanai ir naftas produktu mehāniskā savākšana ar naftas savācējiem vai skimmeriem, norobežojot piesārņojumu ar bonām. Plānojot reaģēšanu uz naftas noplūdēm jāsastāda jūtīgo zonu kartes balstoties uz tās rīcībā esošo pret naftas piesārņojumu jūtīgo Latvijas piekrastes areālu kartēšanas shēmu.
Jūras spēku Krasta apsardzes operatīvās vienības nodrošina gatavību startēt no savām bāzēm 2 stundu laikā no trauksmes signāla saņemšanas brīža.
Pirmais darbības līmenis saistās ar gatavību un pasākumiem pret maza mēroga noplūdēm, kuru sekas iespējams likvidēt ar ierobežotiem nacionālajiem resursiem vai pat atsevišķas ostas vai naftas pārkraušanas iekārtas rīcībā esošajiem līdzekļiem. Pirmā līmeņa kritēriji: līdz 10 t (tonnas), atkarībā no izplūdušās naftas īpašībām.
Otrais darbības līmenis saistās ar gatavību un pasākumiem naftas noplūdēm, kas prasa ievērojamus nacionālos resursus un/vai vairāku aprīkojuma vai personāla avotu koordināciju. II darbības līmenis tiek noteikts noplūdes apjomiem, kuri pārsniedz I darbības līmeņa kritērijus.
Rīcības pamatnostādnes:
• Kuģa avārijas gadījumā NBS Krasta apsardze veic avārijas vietas un kuģa norobežošanu ar peldošo aizsargbarjeru – bonām, iepriekš izvērtējot šīs rīcības lietderību MRCC komitejā.
• Kuģa glābšanas darbus, naftas produktu turpmākās izplūdes novēršanu, kuģa noņemšanu no sēkļa un citus ar avāriju saistītos jautājumus risina pārrunu ceļā ar avarējušā kuģa kapteini, kuģa klasifikācijas un apdrošināšanas sabiedrību, ņemot vērā šo organizāciju intereses.
• Saņemot ziņojumu par naftas produktu tiek veikta naftas plankuma dreifa modelēšanu, pēc nepieciešamības sazinoties ar Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūru. Rīcībā jābūt informācijai par laika apstākļiem un prognozi vismaz turpmākajām 48 stundām. NBS KA operatīvajām vienībām uzsākot avāriju seku likvidācijas pasākumus vadoties pēc naftas plankuma dreifa modelēšanas rezultātiem, kuri iegūti ņemot vērā laika apstākļu prognozi.
• Operatīvajām vienībām veicot avāriju seku likvidāciju vienīgā darba metode ir mehāniskā naftas produktu vākšana.
• Gadījumos, kad seku likvidācija jūrā vai gar krasta līniju nav bijusi sekmīga vai kad jūras piesārņojums nav savlaicīgi pamanīts, visi ziņojumi par novēroto piekrastes zonas piesārņojumu nekavējoties jānodod JVP.
Trešais darbības līmenis saistās ar tādām noplūdēm, kuru seku likvidācijā tiek iesaistīti visi iespējamie nacionālie resursi un pastāv iespēja pieprasīt divpusēju vai daudzpusēju starptautiskās palīdzības iesaistīšanu. III darbības līmenī var tikt izsludināta ārkārtēja situācija saskaņā ar Nacionālo drošības likumu.
Piesārņojuma noteikšana
PASĀKUMI:
• Reģistrē ziņas par ziņotāju (vārds, vienība, kontakttelefons)
• Pārbauda saņemto ziņojumu, izmantojot:
lidaparātu;
kuģi;
citus līdzekļus.
• uzsāk piesārņotāja identifikāciju;
• nosaka piesārņojuma veidu;
• noskaidro piesārņojuma apmērus;
Naftas un citu bīstamo vielu avārijas noplūdes seku likvidācija
• Informācija par avārijas noplūdi, iespējamo naftas plankuma dreifu.
• Iepriekš noteiktie tehniskie līdzekļi avārijas noplūdes ierobežošanai.
• Steidzamo (I līmeņa) pasākumu veikšanas kārtība avārijas vietā.
• Resursu (tehnisko, finansu, personāla) uzskaitījums, ko iespējams iesaistīt avārijas seku likvidācijas II un III darbības līmeņa pasākumos.
• Avārijas noplūdes seku likvidācijai paredzētā aprīkojuma piegādes kārtība.
• Savākto naftas produktu un ķīmisko vielu maisījuma utilizācijai un izvietošanai paredzētie tehniskie līdzekļi un metodes.
Naftas vai citu bīstamo vielu avārijas noplūdes seku likvidācija jūras ostā un terminālā tiek veikta ar saviem resursiem vai tiek noslēgts līgums ar citu organizāciju (komercsabiedrību), kuras rīcībā ir atbilstoši līdzekļi, paredzot plānā to piegādes kārtību.
Sekas
Novērtē un nosaka piesārņojuma raksturu, apjomu un iespējamās sekas un nodrošina operatīvās darbības piesārņojuma seku likvidēšanai. Pasākumu norises ģeogrāfiskā vieta ir tālu no krasta vai ostas un/vai uzglabāšanas iekārtas pagaidu izvietošanai avāriju seku likvidācijas kuģos nav piemērotas vai tās nav iespējams nogādāt pasākumu norises vietā, par pagaidu izvietošanas līdzekļiem tiek nolīgti tankkuģi, naftas liellaivas, kuģi asfalta transportēšanai vai citas līdzīgas iekārtas. Tā kā nafta uz jūras ūdens virsmas bieži vien ar laiku kļūst ļoti viskoza, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk apgādāt pagaidu izvietošanas tilpnes ar apsildes ierīcēm, lai atvieglotu turpmāko pārkraušanu uz sauszemes transportu.
Informācijas avoti:
• www.google.lv
• laikraksts „Latvijas Vēstnesis”
• ziņu portāli www.tvnet.lv, www.apollo.lv