banka

Ievads

Latvijā ir divpakāpju banku sistēma – centrālā banka un komercbankas. Latvijas banka pilda divas galvenās funkcijas – īsteno naudas politiku valstī, nodrošinot nacionālās valūtas, banku stabilitāti kā arī veic banku un citu kredītiestāžu uzraudzību. Banku darbība tirgus ekonomikas apstākļos ir līdzīga jebkurai citai komerciālai darbībai tādā ziņā, ka tās galvenais mērķis ir gūt peļņu īpašniekiem.

1998.gada pirmajos divos ceturkšņos turpinājās iepriekšējā gada, banku uzplaukuma perioda, tendences – auga aktīvi, summārais kapitāls, bija nodrošināta pietiekama banku sistēmas likviditāte. Tomēr Krievijas krīze gada otrajā pusē atkal ak

k
ktualizēja jautājumu par banku stabilitāti. Šī kursa darba mērķis ir izpētīt banku darbību, novērtējot to stabilitāti un uzticamību.

Banku darbība atšķiras no vairuma citu nozaru, jo banku izdzīvošana ir ļoti atkarīga no to klientu uzticības tām. Uzticība ir nepieciešama, lai piesaistītu no klientiem līdzekļus, par kuriem tiek maksāti procenti un kuri tiek aizdoti citiem klientiem uz augstākiem procentiem. Bankas ir katras valsts ekonomikas centrā, jo tās novirza naudu no piegādātājiem uz investoriem vai uzņēmējiem, kas ražo preces un pakalpojumus un rada darbavietas. Ja
a
a banku sarežģījumu dēļ cilvēki glabātu savus ietaupījumus ārpus finansu sistēmas, tas nodarītu ievērojamus zaudējumus visai valsts ekonomikai un kaitētu sabiedrības labklājības izaugsmei. Tāpēc ir jābūt uzticamai un efektīvai banku darbības regulēšanas sistēmai, lai iespējami samazinātu problēmu varbūtību un tādējādi sa
a
aglabātu sabiedrības uzticību.

Latvijas bankas

vēsture

Latvijas Republikas bankas darbības laiks skaitāms no 1922.gada 7.septembra, kad Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Republikas dibināšanu. Tai tika piešķirtas emisijas tiesības. Latvijas banka veica arī komercdarbību, pieņemot noguldījumus un finansējot, kreditējot valsts un privātos uzņēmumus, iestādes, pilsoņus. Banku vadīja padome un valde. Par pirmo padomes priekšsēdētāju tika iecelts finansu ministrs Ringolds Kalnings.

1940.gada 17.jūnijā Latviju okupēja Sarkanā Armija un 5.augustā Latvija tika inkorporēta PSRS. Latvijā pakāpeniski tika ieviesta PSRS naudas sistēma. Pēc Vācijas karaspēka ienākšanas Rīgā Latvijas Banka atsāka darbību, taču naudas emisijas tiesības tā neatguva. Pēc Otrā pasaules kara Latvija atkal nonāca PSRS finanšu sistēmā.

1988.gadā sākās banku sistēmas reorganizācija. 1990.gada 2.martā Latvijas PSR Augstākā Padome pieņēma likumu “Par bankām” un lēmumu “Par Latvijas Ba

a
anku”, kurš noteica, ka Latvijas PSR tiek atjaunota Latvijas banka – patstāvīga valsts banka, naudas emisijas centrs, banku banka attiecībā pret komercbankām, valsts budžeta kases izpildes organizatore un ekonomikas regulētāja ar monetārās politikas instrumentiem. Taču tikai ar Augstākās Padomes 1991.gada 3.septembra lēmumu “Par Latvijas Republikas teritorijā esošo banku iestāžu reorganizāciju” pārņemot savā īpašumā un struktūrā bijušās PSRS valsts bankas Latvijas Republikānisko banku un citas valsts kredītiestādes, Latvijas Banka kļuva par centrālo un emisijas banku. Par Latvijas Bankas prezidentu tajā pašā dienā ie
e
evēlēja Latvijas Republikas Augstākās Padomes Ekonomikas komisijas Banku un finansu apakškomisijas vadītāju Eināru Repši. Pēc 1995.gada banku krīzes Latvijas Banka izveidoja stingrāku banku uzraudzības mehānismu.

Latvijas lielākās

komercbankas

Latvijas Unibanka

Latvijas Unibanka tika dibināta 1993.gada 28.septembrī, apvienojot pēc Latvijas Bankas reorganizācijas neprivatizētās nodaļas – 21 dažāda profila vairāku banku atsevišķās nodaļas. Unibanka šajos gados kļuvusi par vadošo komercbanku ar plašu klientu loku Latvijā un stabiliem sadarbības partneriem ārvalstīs.

Unibankas attīstība, pateicoties atturīgi konservatīvai pieejai finansu riska jautājumiem, ritējusi ļoti sekmīgi un strauji: dibinot Unibanku, tika izstrādāta stratēģija – līdz 2000.gadam tai būtu jākļūst par lielāko Latvijā, taču šis mērķis tika sasniegts jau bankas darbības otrajā gadā.

1994.gada jūlijā Unibanka tika nodota Privatizācijas aģentūras valdījumā.

1995.gada oktobrī Unibanka tika reģistrēta kā privāta akciju sabiedrība. Puse akciju piederēja privātajam kapitālam, puse – valstij.

No 1996.gada janvāra Unibankas akcijas sāka kotēt Rīgas Fondu biržas oficiālajā sarakstā; tajā pat gadā par bankas akciju īpašniekiem kļūst Eiropas rekonstrukcijas un attīstības banka un Swedfund International AB.

Autoritatīvā finansu izdevuma Central European eksperti atzina Unibanku par labāko lokālo banku 1996.gadā.

1997.gadā tika izlaistas Unibankas eiroobligācijas 30 miljonu USD vērtībā. Daudzas Eiropas un Āzijas bankas un investīciju fondi nopirka visas emitētās obligācijas.

1997.gada decembrī Latvijas Unibankas darbībā noslēdzās vēl viens nozīmīgs posms: bankas akcijas sāka kotēt Eiropas nozīmīgākajā vērtspapīru tirgū – Londonas biržā, un starptautiskajā kapitāla tirgū Global Depository Receipt (GDR) programmas ietvaros tika sekmīgi izplatītas Privatizācijas aģentūrai piederošās Unibankas akcijas, kā rezultātā valstij pašlaik pieder apmēram 10% bankas akciju.

Unibankas GDR ir pirmie kāda Latvijas uzņēmuma vērtspapīri, kas tiek izplatīti starptautiskajos tirgos, un Unibanka ir pirmais uzņēmums Latvijā un visā Baltijā, kura akcijas – GDR kotē Londonas biržā. Kotēšana “SEAQ International “ un PORTAL sistēmās pašlaik notiek Londonas un Berlīnes vērtspapīru biržās.

Latvijas Unibankas zaudējumi 1998.gadā bija 15 miljoni latu, taču bankai saglabājas spēcīga kapitāla bāze – 39 miljoni latu, kas ir labākais banku drošību raksturojošais rādītājs. Patlaban banka ir tik sakārtota un tik stabila kā nekad. To apliecina bankas audits, kurš ir bez piezīmēm un norādījumiem, kādus saņēmušas citas bankas, proti, ka Krievijas situācijas pasliktināšanās gadījumā var mainīties bankas finansiālā situācija. Auditu ir veica starptautiskās auditorfirmas Arthur Andersen Londonas birojs.

Bankas stabilitāti apliecina arī tas , ka Zviedrijas banka “Skandinavinska Enskilda Banken” (SEB) ir palielinājusi savu līdzdalību Unibankas pamatkapitālā līdz 44,3%, nopērkot visas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai (ERAB) piederošās Unibankas akcijas. SEB iegādājās 5 713 553 Unibankas akcijas maksājot 1,36 latus par akciju. Kopumā SEB ir ieguldījusi Unibankas pamatkapitālā 22 miljonus latu, apmēram 10 miljoni latu ieguldīti subordinētajā kapitālā. Ja ņem vērā subordinēto kapitālu, banku un apdrošināšanas grupa SEB ir ieguvusi kontroli Unibankā – tai pieder 53,6% kapitāla. ERAB jau iegādājoties Unibankas akcijas, paudusi apņēmību kļūt par vidēja termiņa finansu investoru un tās mērķis bija sekmēt stratēģiskā partnera piesaisti un labu uzņēmuma vadīšanas praksi. Iesaistoties SEB struktūrās, Unibankai paveras jaunas iespējas tehnoloģijas uzlabošanā, jaunu produktu attīstībā, ilgtermiņa resursu piesaistē un sadarbībā klientu apkalpošanā. Nākamie lielākie akciju turētāji ir “The Bank of New York”, “Swedfund”, “Pareksa banka”, PA, “Bank of Bermunda Guernsey”, “Duc de Leman” un “Hansabank – Latvija”.

Par Unibankas stabilitāti var spriest arī pēc tā, ka banka nav zaudējusi spēju pelnīt – šā gada pirmajos divos mēnešos Unibankas tīrā peļņa bijusi 2,6 miljoni latu.

1998.gadā izveidoti uzkrājumi par 26 miljoniem latu. Ieguldījumiem Krievijas valsts īstermiņa parādzīmēs ir izveidoti 96,4% uzkrājumi, ieguldījumiem valsts un pašvaldību eiroobligācijās – 45% uzkrājumi, prasībām pret Krievijas kredītiestādēm (vekseļi, obligācijas un tml.) – 85,4% uzkrājumi. Kopējie uzkrājumi kredītiem Latvijā ir 4,4% pret kredītportfeli. Uzkrājumu līmenis Krievijas ieguldījumiem atbilst starptautiskajai praksei. Sākoties Krievijas krīzei, Unibanka strādāja pie kapitāla palielināšanas. Pēc krīzes kapitāls palielināts par 21 miljonu latu. Bankas kapitāls un rezerves 1998.gada beigās bija 26,5 miljoni, bet līdz februāra beigām kapitāla bāze pieaugusi līdz 39 miljoniem latu.

Unibanka un “Statoil” ir laidusi apgrozībā kopējo starptautisko maksājumu karti “Unibanka/Statoil extra Maestro”, ar kuru var norēķinātie visās vietās, kur pieņem Maestro debetkartes. Šī karte domāta tikai privātpersonām. Atšķirībā no parastās Maestro kartes, šī karte piedalās “Statoil extra” programmā, kuras mērķis ir sniegt priekšrocības pastāvīgajiem klientiem. Unibankai šī ir otrā kopkarte – pirmais projekts tika realizēts kopā ar “Latvijas mobilo telefonu”, kur izsniegtas 650 kartes.

1998.gadā Unibanka bijusi otrā aktīvākā Rīgas Fondu biržas biedre. Unibankas darījumu apjoms pērn veidojis 12,28% no kopējā pērn biržā noslēgto darījumu apjoma.

Pēc Unibankas prezidenta Andra Bērziņa domām Unibankas mērķis ir aizņemt 40% Latvijas banku tirgus, ko tā plāno sasniegt, ilgākais līdz nākamā gada beigām.

Bankas peļņa 1999.gadā bija 11,5 miljoni latu, tas ir, 31 santīms uz akciju.

Hansabank – Latvija

Hansabank – Latvija tika dibināta kā Vācijas – Latvijas banka, saņemot licenci darbības uzsākšanai 1992.gada 8.maijā.

1993.gada augustā tika ieviesta elektronisko norēķinu sistēma Hansa Plus.

1993.gada decembrī notika pieslēgšanās SWIFT.

1996.gada jūnijā tika noslēgts līgums par Vācijas – Latvijas bankas pārdošanu Igaunijas Hansapank, kam sekoja nosaukuma maiņa uz Hansabank – Latvija. Akcionāru maiņa nozīmēja iekļaušanos Baltijas lielākajā finansu grupā Hansabank.

1997.gada jūlijā tika ieviests telefoniskais pakalpojums Hansa Info.

1997.gada novembrī Hansabank – Latvija uz desmit gadiem saņem 4 miljonu ASV dolāru subordinēto kredītu no ERAB.

Hansabank – Latvija apkalpo apmēram 16 000 privāto klientu un 4 000 uzņēmumu.

Hansabank – Latvija piedalās arī labdarības akcijās. 1997.gadā banka palīdzēja izdot Māras Zālītes grāmatu “Kas ticībā sēts”. M. Zālīte ir viena no latviešu talantīgākajām un populārākajām rakstniecēm. 1 000 grāmatas eksemplāru tika uzdāvināti Latvijas publiskajām bibliotēkām. Hansabank – Latvija atbalstīja vairākus izglītības projektus, materiāli palīdzot Stokholmas Ekonomikas Augstskolai Rīgā un Latvijas Banku Augstskolai. Tāpat Hansabank – Latvija 1997.gadā sniedza materiālu atbalstu Liepājas bērnu namam.

Lai uzsvērtu, ka Hansabank – Latvija ir patstāvīga banka un nevis Igaunijas Hansapank filiāle, Hansabank – Latvija valde nolēmusi ieteikt mainīt bankas nosaukumu un no 1999.gada 1.aprīļa tā saucas par Hansabanka.

Hansabank – Latvija pērno gadu beidza ar 3,24 miljonu latu zaudējumiem, jo, kā lielākai daļai Latvijas banku, tai nācās veidot uzkrājumus Krievijas vērtspapīriem.1998.gadu Hansabank – Latvija ir pabeigusi kā trešā lielākā Latvijas komercbanka, vērtējot kopējos noguldījumus un kredītus. Hansabank – Latvija noguldījumi gada beigās bija ap 111 miljoniem latu, kredīti – 58 miljoni latu, aktīvi – 144,6 miljoni latu, bet kapitāls un rezerves – nepilni 11 miljoni latu.

Hansabank – Latvija 1998.gadā bijusi trešā aktīvākā Rīgas Fondu biržas biedre. Tās darījumu apjoms veidojis 11,7% no visiem Rīgas Fondu biržā veiktajiem darījumiem.

1998.gads bankām bijis raksturīgs ne tikai ar Krievijas krīzes radītajiem zaudējumiem, bet arī ar banku atgriešanos vietējā tirgū, saasinot konkurenci. Lai varētu veiksmīgi darboties šajā tirgū, Hansabank – Latvija 1999.gadā pievērst īpašu uzmanību bankas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai, kā arī piedāvā jaunus pakalpojumus – paredzēta internetbankas un telefonbankas attīstība, plašāka bankomātu un karšu norēķina punktu tīkla izveide, divu jaunu filiāļu atklāšana Rīgā, kā arī privātpersonu kreditēšanas aktivizēšana. Pašlaik filiāļu kopskaits Latvijā ir sasniedzis 23. Galvenais uzdevums būs uzturēt pieauguma (1998.gadā klientu skaits ir četrkāršojies) tempus, vienlaikus nodrošinot kvalitāti. Banka piedāvās plašāku pakalpojumu klāstu privātpersonām, bet kooperatīvo klientu piesaistīšanai pagaidām ir jūtams ilgtermiņa kredītresursu trūkums.

Lai aktivizētu bankas darbību, Hansabank – Latvija notiekot pārrunas gan ar Igaunijas Hansapank, gan ar citām ārvalstu bankām par ilgtermiņa kredītresursu piesaisti. 1999.gada otrajā pusē Hansabank – Latvija saņēma šos ilgtermiņa līdzekļus.

Hansabank – Latvija stratēģija klientu apkalpošanas jomā iekļaujas Hansapank grupas lielākā akcionāra, Zviedrijas “Swedbank” darbībā, jo šī banka vēlas aktivizēt bankas darbību visā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu reģionā, piedāvājot saviem vietējiem klientiem pakalpojumus, kas atbilst labākajiem pasaules standartiem un jaunākajām tehnoloģijām. “Swedbank” neplāno palielināt savu daļu Hansabank kapitālā, drīzāk otrādi – tā laika gaitā varētu tikt samazināta.

Rietumu banka

Rietumu Banka dibināta 1992.gada maijā. Rietumu Banka ir pirmā Latvijas banka, kuras attīstība notiek rietumu banku tradīciju garā uz amerikāņu menedžmenta principu pamata, speciālistu vadībā, kuriem ir liela darba pieredze ASV, Eiropas Savienības starptautiskajās finanšu institūcijās.

Rietumu Bankas pamatievirze ir korporatīvo klientu – lielo, vidējo un mazo uzņēmumu apkalpošana. Banka sniedz pakalpojumus arī privātpersonām.

Rietumu Banka 1999.gadā savu darbību orientē uz pamatbiznesa attīstību Latvijā – kreditēšanu un maksājumu sistēmas attīstīšanu. Rietumu Banka arī plāno palielināt pamatkapitālu – gan no savas peļņas, gan piesaistot stratēģisko investoru.

1998.gadā Rietumu Bankai bija 12,2 miljoni latu zaudējumi, taču banka saglabā 6,1 miljonu latu kapitāla bāzi. Bankas kapitāla pietiekamība ir 13% – Latvijas Bankas prasība ir 10%. Auditu ir veicis “Pricewaterhouse Coopers”, kas devis norādījumu, ka pasliktinoties situācijai Krievijā, var parādīties papildu zaudējumi. Rietumu Banka norakstījusi 96,5% no ieguldījumiem Krievijas valsts vērtspapīros, un to atlikums bilancē ir 484 000 latu. Rietumu Banka norakstījusi līdz 30% no ieguldījumiem ārzemju valūtās denominētajos Krievijas vērtspapīros un līdz 70% – Ukrainas valdības obligācijās. Bankai nav bijuši pašvaldību vērtspapīri, un tā nav zaudējusi līdzekļus Krievijas banku korespondētājkontos. Bankas uzkrājumi ir 8,8 miljoni latu, no kuriem puse ir investīcijām, puse – kredītiem.

1999.gadā Rietumu banka dubultoja savu kredītportfeli. Banka jau 1998.gadā pievērsusies uzņēmumu kreditēšanai, kas devusi ievērojamus ienākumus, kuri palīdzējuši segt zaudējumus no Krievijas vērtspapīriem. Atbilstoši ES direktīvai banka plāno klientu aktīvu pārvaldi nodalīt no bankas pamatdarbības, izveidojot atsevišķu investīciju uzņēmumu.

Par spīti Krievijas krīzei, Rietumu Banka neplāno atteikties no NVS tirgiem. Bankas valde neizslēdz kādas Krievijas bankas akciju iegādi 1999.gada otrajā pusgadā.

1999.gadā atvērtas filiāles Rīgā, Liepājā un Ventspilī. Šogad Rietumu Banka cer nopelnīt 5,2 miljonus latu; pirmo divu mēnešu peļņa bija 758 tūkstoši latu.

Latvijas Investīciju

banka

1998.gads Latvijas Investīciju bankai bijis raksturīgs ar bankas pozīcijas maiņu Latvijas tirgū. Sākotnēji Latvijas Investīciju banka tika veidota kā šaura profila, proti, investīciju banka, kurai nebija atļauts apkalpot norēķinu kontus un pieņemt depozītus, taču 1998.gadā tā virzījās uz lielāku komercializāciju.

1998.gada 12.martā skandināvu “Merita Nordbanken Group” nopirkusi atlikušos 10% Latvijas Investīcijas bankas akciju, kļūstot par simtprocentīgu tās īpašnieku. Akcijas nopirktas no Somijas fonda “Finnfund”. Nesen “Merita Nordbanken Group” nopirka 20% akciju no “Nordic Investment Bank”. “Merita Nordbanken Group” patlaban galvenokārt darbojas Somijā un Zviedrijā, bet plāno izvērsties arī pārējās Skandināvijas valstīs un Baltijā.

Latvijas Investīciju bankas pamatkapitāls ir 5,3 miljoni latu. 1998.gadā tā bija trīspadsmitā lielākā Latvijas banka pēc aktīvu apjoma.

Kopš 1999.gada 1.aprīļa Latvijas Investīcijas banka saucas par “Merita Nordbanken Latvia”. Nosaukuma maiņa ir loģisks noslēgums 1998.gadā sāktajai bankas integrācijai skandināvu “Marita Nordbanken Group”. Grupa “Merita Nordbanken” par Latvijas Investīciju bankas kontrolpaketes īpašnieku (69,6%) kļuva 1998.gada rudenī, bet somu banka “Merita” Latvijas Investīciju bankā ienāca jau 1997.gada beigās.

Kaut arī “Merita Nordbanken Group” pašlaik sevi Latvijas tirgū deklarē kā pakalpojumu sniedzēju tikai korporatīvajiem klientiem, jau tagad ir redzams, ka grupas mērķi Latvijas finansu tirgū ir tālejoši. Jau drīzumā Latvijas tirgū būs pieejamas “Merita Nordbanken Latvia” emitētas norēķinu kartes, tiks attīstīti citi privātpersonām nepieciešamie banku pakalpojumi, un “Merita Nordbanken Latvia” aktīvi pieteiks sevi kā banku pakalpojumu sniedzēju Latvijas privātpersonām.

Nesenās citu Skandināvijas banku aktivitātes Latvijas tirgū un Latvijas finansu grupējumu zaudētās iespējas gūt vieglu peļņu NVS valstu vērtspapīru tirgos liecina, ka konkurence Latvijas finansu tirgū tikai pieaugs. Protams, cīņa notiks ne tikai par pašreizējā tirgus pārdalīšanu. Visas iesaistītās puses gaida tirgus augšanu un ārzemju investīciju ieplūdi Latvijas tautsaimniecībā, kam savukārt būtisks priekšnosacījums ir stabila un labi funkcionējoša banku sistēma. Galvenais ieguvējs no šīs cīņas būs klients un Latvijas ekonomika kopumā.

Latvijas Krājbanka

Latvijas Krājbanka ir vienīgā Latvijas komercbanka, kas var lepoties ar vairākos gadu desmitos mērāmu vēsturi. Nesen Krājbanka oficiāli atzīmēja savu 75.gadu jubileju. Bankas vadībā ir cilvēks, kas pieskaitāms Latvijas banku prezidentu jaunākajai paaudzei. Arnolds Laska, kura vadībā kopš 1997.gada strādā Krājbanka, banku biznesā ienāca pirms pieciem gadiem.

Latvijas Krājbanka ir banka, kas arhīvos glabā pierādījumus par svarīgiem notikumiem Latvijas vēsturē. Banka ir bijusi galvenā, kas nodrošinājusi neskaitāmas nacionālo valūtu maiņas. Bijusi klāt, kad ir notikusi masveida nacionalizācija, bet tagad tā nodrošina pretējo procesu, privatizāciju. Bankā joprojām ir darbinieki, kas te nostrādājuši vairāk nekā 40 gadu.

1998.gada martā Latvijas Krājbankas akcionāri nobalsoja par bankas pamatkapitāla palielināšanu līdz 8 miljoniem latu, taču reāla akciju emisija tā arī nenotika, jo bankas akcionāri neiesniedza Latvijas bankā dokumentus, kas apliecinātu brīva kapitāla esamību.

Latvijas Krājbankas valde 1998.gada decembrī pieņēmusi atkārtotu lēmumu palielināt kapitālu par 30% un samazinājusi akciju pārdošanas cenu.

1999.gada martā sākumā Latvijas Krājbankas jaunās emisijas akcijas izpirka privātie akcionāri, tādēļ valsts nav piedalījusies šīs bankas kapitāla palielināšanā. Lielāko akciju daļu nopircis Latvijas Krājbankas prezidents Arnolds Laska, kļūstot par otro lielāko bankas akcionāru pēc valsts. Līdzekļus bankas akciju pirkšanai A. Laskam iedevis pazīstamais norvēģu uzņēmējs Steins Ēriks Hāgens, kurš ir viens no Latvijā pazīstamā veikalu tīkla RIMI līdzīpašniekiem. Šī bija slēgtā emisija, tādēļ akcijas varēja iegādāties tikai līdzšinējie akcionāri. Latvijas Krājbankas emisija notika divās kārtās. Pirmajā kārtā piedalījās četri līdzšinējie bankas akcionāri: trīs Ventspils uzņēmumi – “Ventbunkers”, “Ventamonjaks”, “Kālija parks” un privātpersona Stefans Rāzna, kuri izpirka savas akcijas proporcionāli ieguldījumam bankā. Līdz ar to Ventspils uzņēmumiem pieder pa 426 tūkstošiem akciju (6,08% no pamatkapitāla) katram un S. Rāznam – 699 tūkstoši (9,98%). Uz otro emisijas kārtu, kurā esošajiem akcionāriem bija tiesības izpirkt atlikušās akcijas bez ierobežojumiem, palika neizpirkti 1,33 miljoni akciju. Privatizācijas aģentūra un J. Savickis uz akcijām parakstījās ar nosacījumu, ka izpirks tās akcijas, uz kurām nebūs parakstījušies citi akcionāri. A. Laska parakstījās uz visām neizpirktajām akcijām, līdz ar to kļūdams par 15,36% Latvijas Krājbankas akciju īpašnieku.

Turpinoties Latvijas krājbankas privatizācijai, tāpat tiek domāts par kapitāla piesaisti, proti, tiek lūkots stratēģiskais investors. Turpmākā privatizācijā akcijas tiks pārdotas arī Krājbankas darbiniekiem. Pašlaik valsts kontrolē ir 41,75% akciju, kuras pārvalda Privatizācijas aģentūra. Valsts joprojām nezaudē kontroli Krājbankā, jo visi lēmumi tiek pieņemti ar 75% balsu vairākumu.

Par spīti zaudējumiem, bankas aktīvi 1998.gadā palielinājušies par 16 miljoniem latu, noguldījumi – par 7 miljoniem, kredīti – par 17 miljoniem latu. Latvijas Krājbankas kopējie ieguldījumi Krievijā bijuši ap 6 miljoniem latu, to pašreizējā bilances vērtība ir aptuveni 400 tūkstoši latu. Īstermiņa parādzīmēm izveidoti 90% uzkrājumi, eiroobligācijām – 60%. Daļu uzkrājumu banka cer atgūt.

1998.gadā Latvijas Krājbanka lielas investīcijas veikusi tehnoloģijās – informācijas sistēmas un maksājumu karšu programmas iegādei.

Latvijas Krājbankas auditoru ziņojums ir bez piezīmēm. Auditu veikusi firma “Pricewaterhouse Coopers”.

1999.gadā Latvijas Krājbankai bija 2,5 miljonu peļņa. Savu tirgus nišu Latvijas Krājbanka saskata vidējo un mazo uzņēmumu, kā arī iedzīvotāju, kuru ienākumi pārsniedz 200 latus mēnesī, apkalpošanā.

Parekss banka

Parekss banka ir viena no retajām Latvijas bankām, kas 1998.gadu beigusi ar peļņu. Parekss banka, pārzinot Krievijas tirgu, ir laikus gājusi no tā prom un atbrīvojusies arī no Krievijas vērtspapīriem. Parekss bankai no Latvijas bankām Krievijas valsts parādzīmēs ir ieguldīta vismazākā daļa no aktīviem – tikai 0,2%. Banka vairāk pievērsusies kreditēšanai, jo sevišķi Baltijas tirgū. Parekss bankas bilance liecina, ka joprojām apjomīga aktīvu daļa ieguldīta vērtspapīros: investīcijas obligācijās un citos fiksēta ienākuma vērtspapīros ir 87,8 miljoni latu.

Auditoru ziņojums ir bez piezīmēm, bet, līdzīgi kā vairumam banku, arī Parekss bankas auditoru ziņojumā norādīts, ka tās Krievijas un NVS valstu ieguldījumu vērtību var ietekmēt situācijas pasliktināšanās Krievijā. Parekss bankas auditu veica “PricewaterhouseCoopers”.

1998.gada septembrī aģentūra “Thomson Bank Watch” piešķīrusi Parekss bankai kredītreitingu BB+ un to nav mainījusi. Parekss bankas kapitāls un rezerves 1998.gada beigās bija 33,75 miljoni latu. Aktīvi bija 327 miljoni latu, noguldījumi – 217 miljoni latu, kredīti – 151 miljons latu. Visi minētie rādītāji, salīdzinot ar 1997.gadu ir auguši; kredītportfelis gada laikā ir dubultojies.

Pēc bankas prezidenta Valērija Kargina domām, Parekss banka tiek vērtēta augstāk par visām Baltijas bankām. “Šī iemesla dēļ prasības potenciālajiem investoriem būs augstas. Preses relīzē teikts: “Patlaban bankas akcionāri, neraugoties uz vairākiem nopietnu starptautisku finansu investīciju, to skaitā dažu Vācijas un Lielbritānijas banku un investīciju kompāniju piedāvājumiem, pagaidām nav izšķīrušies par daļu savu akciju pārdošanu, jo, kā ironiski izsakās bankas vadītāji Valērijs Kargins un Viktors Krasovckis, “mums vienkārši žēl šķirties no akcijām, kas ik gadu nes peļņu. (“Diena” 23.03.99.)

Parekss banka sākusi piedāvāt klientiem jaunus pakalpojumus, nodrošinot biļešu rezervēšanu un pārdošanu, viesnīcu rezervēšanu, autonomu, sniedzot visu nepieciešamo informāciju ceļotājiem. Parekss bankas ceļojumu servisa pakalpojumi galvenokārt paredzēti bankas klientiem.

Rīgas Komercbanka

1999.gada februāra sākumā Rīgas Komercbanka ir saņēmusi divu ASV banku balvas par precīzāko starptautisko pārskaitījumu veikšanu un kvalitatīvu darbu maksājumu jomā 1998.gadā. No “American Express Bank” saņemtā balva liecina par šīs bankas augsto novērtējumu sadarbībai ar Rīgas Komercbanku. 1999.gada 5.februārī viena no lielākajām pasaules bankām – “Chase Manhattan Bank” piešķīrusi Rīgas Komercbankai balvu par pārskaitījumu precizitāti un kvalitāti 1996., 1997.un 1998.gadā. “Chase Manhattan Bank” ir vairāk nekā 7 tūkstoši korespondentbanku, un katru gadu atsevišķām bankām tiek piešķirta speciāla balva par kvalitatīvu darbu maksājumu jomā. Eiropā to saņem ne vairāk kā 10 bankas.

Bet jau pēc mēneša Rīgas apgabaltiesā tika iesniegta prasība par maksātnespējas atzīšanu Rīgas Komercbankai.

1999.gada 23.martā Rīgas apgabaltiesa pasludināja Rīgas Komercbanku par maksātnespējīgu un par tās administratoru apstiprināja zvērinātu advokātu Gundaru Ceru. Rīgas Komercbankas maksātnespēja pasludināta no 9.marta. Maksātnespējas pieteikumu tiesā iesniegusi Latvijas Banka, pamatojoties uz to, ka Rīgas Komercbanka nespēj pilnība izpildīt parādsaistības un tās saistības pārsniedz aktīvus. Rīgas Komercbankas pārstāvji tiesas procesā nepiedalījās, taču tiesa bija saņēmusi Rīgas Komercbankas prezidenta Vladimira Kuļika iesniegumu, kurā Latvijas bankas pieteikums atzīts par pamatotu. G. Cers pēc tiesas sēdes presei sacīja, ka Rīgas Komercbankas sanācija ir iespējama, ja to atbalstīs lielākie kreditori un akcionāri. Rīgas Komercbankas vadība tic, ka bankas darbības atjaunošana ir reāla un visām ieinteresētajām pusēm izdosies veiksmīgi rehabilitēt vienu no vecākajām Latvijas komercbankām.

Noguldījumi līdz 500 latiem fiziskām personām netiks izmaksāti līdz pieņems lēmumu – Rīgas Komercbanku atjaunos vai atzīs par bankrotējušu. Lēmums par bankas sanāciju vai bankrotu administratoram ir jāpieņem mēneša laikā. Sanācija iespējama, ja to akceptē centrālā banka. Noguldījumus līdz 500 latiem fiziskām personām var izmaksāt tikai bankas likvidācijas gadījumā. Latvijas Bankas prezidents Einārs Repše pēc Rīgas Komercbankas darbības apturēšanas paziņoja, ka noguldījumus var drīz izmaksāt un ka to kavē tehniskas problēmas. Rīgas Komercbankai pietiek līdzekļu pirmās kārtas kreditoru (tātad fizisko personu) prasījumu apmierināšanai. Fizisko personu noguldījumu apjoms Rīgas Komercbankā ir 15 miljoni latu; fizisko personu (klientu) skaits ir ap 50 tūkstošiem.

Rīgas Komercbankai ar pašu kapitālu nesegtie zaudējumi ir 31 miljons latu. Bankas aktīvu reālā tirgus vērtība ir ap 45 miljoniem latu.

Rīgas Komercbanka ir izvēlējusies potenciālo stratēģisko investoru, kas uzmanīgi seko notikumu attīstībai. Agrāk Rīgas Komercbanka pēc tās darbības apturēšanas ir ziņojusi, ka Somijas banka “Leonia” ir ieinteresēta sarunās par ieguldījumiem Rīgas Komercbankā. Bankas vadība apliecina, ka atbalstīs visus administratora soļus, kas veicinās bankas rehabilitāciju un darbības atjaunošanu.

Rīgas Komercbanka ir saņēmusi lielāko kreditoru rakstisku piekrišanu jaunam restruktualizācijas plānam un arī lielākais akcionārs – Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) – ir paziņojusi par palīdzības piešķiršanu, lai Rīgas Komercbanka pēc iespējas ātrāk varētu atsākt darbu. Arī sindicēto kredītu piešķīrēju aģenti “Fuji Bank” un “Landesbank Schleswig – Holstein” apliecinājuši, ka vēlas pēc iespējas ātrāk palīdzēt bankas restrukturizācijā, un piedāvājuši konkrētu shēmu.

Latvijas banku sistēmas darbības apskats no Latvijas Bankas ziņojuma.

1998.gada 3.ceturksnī pasaules finansu tirgū pārmaiņas izraisīja Krievijas finanšu krīze. Krievija nespēja pildīt savas saistības, notika Krievijas rubļa devalvācija, ASV dolāra vērtības straujš kritums. Finanšu tirgus zemās likviditātes u.c. šo iemeslu dēļ mainījās arī investoru attieksme pret ieguldījumiem jaunattīstības un attīstības valstīs. Šīs pārmaiņas jūtami skāra arī Latviju. Galvenokārt tas izpaudās kā iesaldēti ieguldījumi Krievijas vērtspapīros un produkcijas noieta tirgus daļu samazināšanās, kas radīja problēmas eksportētājiem, kuru eksporta produkcija tika ražota galvenokārt Krievijai, Austrumu tirgum. Taču vienlaicīgi tas arī paātrināja procesus, kas veicina strukturālo reformu izpildi un rosināja paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju.

Kopumā banku sistēma un lata stabilitāte netika apdraudēta. Ar Krievijas rubļa devalvāciju saistītā ieguldītāju un noguldītāju piesardzība mazināja dažu banku likviditāti. No banku sektora aizplūda daļa noguldījumu, tomēr situācija pakāpeniski sāka stabilizēties. Latvijas kredītiestāžu līdzekļu izvietojumā mazāka kļuva ārzemju aktīvu daļa, bet palielinājās prasību pret uzņēmumiem un privātpersonām īpatsvars. Pieauga privātpersonām un uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms.

Latvijas banku sektors turpināja aktīvu kredītpolitiku, kaut arī dažu banku brīvo resursu apjoms samazinājās. Kredīti aktīvi tika izsniegti būvniecībai, apstrādes rūpniecībai, transportam, glabāšanai un sakariem, lauksaimniecībai, medniecībai, mežsaimniecībai un tirdzniecībai. Bankas aktīvi kreditēja darījumus ar nekustamo īpašumu.

Ilgtermiņa kredīti visvairāk tika izsniegti apstrādes rūpniecībai, transportam, sakariem, tirdzniecībai un pārējiem pakalpojumiem.

Latvijas Bankas monetārajā biļetenā uzsvērts, ka 1998.gada novembrī mazinājusies Krievijas finanšu krīzes negatīvā ietekme uz Latvijas banku sistēmu. Bankas samazināja prasības pret ārvalstu bankām un turpināja izsniegt jaunus iekšzemes kredītus. Naudas tirgus procentu likmju līmeņa kāpums, kā arī banku ieinteresētība papildresursu piesaistē veicināja banku piesaistīto noguldījumu un latos izsniegto kredītu vidējo svērto procentu likmju palielināšanos. Samērā zemo starpbanku tirgus aktivitāti 1998.gada novembrī kompensējusi Latvijas Bankas darbība, gan vairāk nekā iepriekšējā mēnesī par izdevīgākām likmēm izsniedzot kredītus, gan plašāk piedāvājot bankām iespēju veikt valūtas mijmaiņas (swap) darījumus.

Līzinga tirgus Latvijā

Līzinga, kas burtiskā tulkojumā no angļu valodas nozīmē nomu jeb nomāšanu, kā finansu pakalpojuma vēsture pasaulē sākās pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados.

Latvijā līzings kā finansu pakalpojums plašāk pazīstams nu jau aptuveni trīs gadus. Uzlabojoties valsts ekonomiskajai sistēmai un pieaugot cilvēku maksātspējai, līzinga pakalpojumi iegūst aizvien lielāku popularitāti. To izmantošanai nepieciešams noturīgs finansiālais stāvoklis, un jābūt stabilam ieņēmumu līmenim. Tajā pašā laikā ieņēmumu summām nav jābūt astronomiskām. Galvenais priekšnoteikums ir stabilitāte.

Līzinga pirmsākumi Latvijā pēc neatkarības atgūšanas meklējami laikā no 1992.līdz 1993.gadam, kad līzinga darījumus neatkarīgi cita no citas sāka piedāvāt Baltijas Tranzītu banka, Rīgas Komercbanka un Parekss banka. Šis pakalpojums toreiz tika piedāvāts galvenokārt juridiskām personām, uzņēmumiem nepieciešamo ražošanas iekārtu iegādei.

Pirmā patstāvīgā līzinga sabiedrība Latvijā tika nodibināta 1995.gada vidū, un tā bija Igaunijas kompānijas “Hansa Leasing” meitas uzņēmums SIA “Hansa līzings”. Pakāpeniski veidojās arī citas līzinga firmas, pārsvarā – banku meitas uzņēmumi. Pašlaik Latvijā darbojas vairāk nekā divdesmit uzņēmējsabiedrību, kuras piedāvā līzinga pakalpojumus Nozīmīgākās no tām apvienojušās Latvijas Nacionālajā līzinga devēju asociācijā (LNLDA). Patlaban asociācijā ietilpst 11 līzinga sabiedrības un 7 bankas, kas nodarbojas ar līzinga pakalpojumu sniegšanu. Starp tām minamas “Hanza līzings”, “Parekss banka” un “Parekss līzings”, “Unibanka” un “Unilīzings”, Baltijas Tranzītu banka, Rīgas Komercbanka un citas.

LNLDA uztur regulārus kontaktus ar Eiropas Līzinga devēju asociāciju federāciju “Leaseurope”, tādējādi asociācijas rīcība ir dati par līzinga tirgus stāvokli Rietumeiropā.

Latvijā ir spēkā Otavas konvencija par starptautisko finansu līzingu, kas nodrošina starpvalstu līzinga darījumu iespējas.

Līzinga pakalpojumi pamatā iedalāmi divos veidos – finansu un operatīvais līzings. Bez tam līzinga kompānijas piedāvā arī specifisku finansu pakalpojumu – faktoringu.

Finansu līzings var tikt izmantots dažādu objektu apgūšanai. Ražošanas iekārtas, autotransports, datori un biroju aprīkojums ir tradicionālākie. Termiņš, uz kādu objekts tiek nodots līzingā, parasti ir atbilstošs tā amortizācijas rādītājiem. Priekšroka tiek dota jaunām iekārtām, morāli un fiziski novecojušas tehnikas iegādei līzinga kompānijas līdzekļus piešķir nelabprāt. Izvērtējot finansu resursu piešķiršanu, tiek ņemti vērā vairāki faktori. Līzinga devēju labvēlību vieglāk iegūt ir uzņēmumiem ar attīstības tendencēm un progresējošiem izaugsmes rādītājiem. Ir svarīgi, lai mēneša apgrozījums pārsniegtu līzingam nepieciešamo finansu apjomu.

Finansu līzings paver iespēju uzņēmumam rast finansējumu fiksētiem aktīviem 70 – 85% apmērā. Tā atbrīvojas resursi tekošo rēķinu apkalpošanai, apgrozījuma līmeņa saglabāšanai un uzņēmuma attīstībai. Izmantot finansu līzingu nozīmē nodrošināties pret inflāciju, jo veicamie maksājumi ir fiksēti un naudas vērtības krišanās tos neietekmē.

Operatīvais līzings nozīmē ilgtermiņa nomu. To visbiežāk izmanto autotransporta un datoru lietošanas finansējumam. Operatīvā līzinga izmantošana, analoģiski finansu līzingam, palīdz saglabāt vienmērīgu apgrozāmā kapitāla plūsmu uzņēmumā bez krasiem izdevumiem nepieciešamās tehnikas iegādei. Tas dod iespēju lietot modernu tehniku, līzinga termiņa beigās to nomainot pret vēl modernāku.

Latvijā tiek piedāvāts arī tāds operatīvā līzinga paveids kā pilnas apkalpošanas līzings, kas nozīmē, ka līzinga līguma darbības laikā līzinga devējs gādā par objekta iegādi, apdrošināšanu, tehnisko apkalpošanu un nepieciešamos remontus. Lietotā objekta turpmākais liktenis pēc līzinga līguma termiņa beigām paliek līzinga devēja kompetencē.

Latvijas sabiedrība pagaidām vēl nav līdz galam izpratusi šāda veida finansu pakalpojuma sniegtās iespējas. Ar operatīvā līzinga palīdzību iespējams nodrošināt augstu materiālā komforta līmeni, pastāvīgi lietojot jaunas vai gandrīz jaunas preces, maksājot tikai nelielu daļu to patiesās vērtības.

Operatīvo līzingu pagaidām piedāvā tikai atsevišķas finansu institūcijas, piemēram, “Latvijas industriālā līzinga sabiedrība”, “Hansa līzings”, Parekss līzings” un vēl dažas. Iemesls ir relatīvi zemais pieprasījuma līmenis un pagaidām nesakārtotā sistēma ar līzinga objektu vairākkārtēju izmantošanu.

Faktorings ir uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu kreditēšana pret debitoru parādiem, kas nodrošina reālu finansu līdzekļu klātbūtni uzņēmumā. Izmantojot šo pakalpojumu uzņēmums gūst iespēju operatīvi saņemt finansējumu par realizētajām precēm vai pakalpojumiem. Pircēja vietā par to norēķinās banka vai līzinga sabiedrība, kas faktoringa līguma rezultātā pārņēmusi prasījuma tiesības no preces/pakalpojuma piedāvātāja.

Faktoringa darījums ir izdevīgs ne tikai preces/pakalpojuma piedāvātājam, tas rada vieglākus nomaksas noteikumus arī pircējam, un, protams, savu daļu peļņas gūst darījuma nodrošinātāja – banka vai līzinga sabiedrība. Faktorings noderīgs tieši augošiem uzņēmumiem, kuriem apgrozāmo līdzekļu apjoms salīdzinoši ir neliels un liels skaits debitoru parādu var bremzēt pilnvērtīgu funkcionēšanu.

Latvijā pagaidām nav speciāli līzinga darījumus regulējošas likumdošanas bāzes. Šā iemesla dēļ pastāv atsevišķas neskaidrības esošo likumu piemērošanā. Pazīstamākā no problēmām ir līzinga procentu aplikšana vai neaplikšana ar PVN.

Pēc vairāku gadu pieauguma pērngada otrajā pusē samazinājies līzinga darījumu apjoms Igaunijā un apstājies pieaugums Lietuvā. Tikai Latvijā līzinga portfelis pusgada laikā pieaudzis gandrīz divas reizes. Faktiski visu pieaugumu nodrošinājušas Parekss līzinga struktūras, kas iekarojušas vairāk nekā 40% tirgus, apsteidzot līdzšinējo līderi “Hansa līzings”.

“Latvijas nacionālās līzinga devēju asociācijas prezidents Ivo Dambergs uzskata, ka potenciālais līzinga tirgus Baltijas valstīs ir: 500 miljoni dolāru Latvijā, 850 miljoni dolāru Lietuvā, 260 miljoni dolāru Igaunijā. Šie skaitļi jo īpaši izskaidro igauņu centienus paplašināt savu līzinga tirgu ārpus savas valsts robežas.”

1998.gadā pirmajā vietā izvirzījušās vieglās mašīnas. Daudz jaunu auto iegādājas taksometru firmas, piemēram, simt Renault pērk Rīgas taksometru parks ar Parekss līzinga starpniecību, Hansa līzings 70 Opel pārdod firmai “Riga Taxi”. Nākamā populārākā līzinga grupa ir rūpniecisko iekārtu iegāde, galvenokārt pārtikas rūpniecības un kokapstrādes jomā, kam seko šūšanas uzņēmumi. Vispopulārākais līzinga termiņš ir 3 – 5 gadi. Krievijas krīze likusi līzinga devējiem paaugstināt procentu likmes.

Situācija līzinga tirgū liek tā darbiniekiem iespējami ātri attīstīt līdz šim plaši nepazīstamu pakalpojumu piedāvājumus. Līdzās finansiālajam līzingam biežāks kļūst operatīvais līzings un faktorings.

Komercķīlu turētāji Latvijā

Līdz 1999.gada 1.janvārim LR Uzņēmumu reģistrā komercķīlas reģistrētas par kopējo summu 797,367 miljonu Ls apmērā, no kuriem 821 komercķīlas par 224,839 miljoniem Ls turētāja bija a/s Latvijas Unibanka.

Pārsvarā ķīlu devēji ir visdažādāko formu un veidu uzņēmējsabiedrības, bet ķīlu ņēmēji ir kredītiestādes. 20 lielākie komercķīlu ņēmēji ir 16 dažādas bankas un četri citu veidu uzņēmumi- Privatizācijas aģentūra, AB Skanska International Building, AB Svensk Exportkredit un SIA LatRosTrans. Jāņem vērā, ka lielākais aktīvo komercķīlu ņēmējs un arī turētājs ir a/s Latvijas Unibanka, kura otro lielāko aktīvo komercķīlu turētāju Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku apsteidz par vairāk nekā 130 miljoniem latu. Trešais lielākais komercķīlu ņēmējs ir a/s Hansabank- Latvija.

Hipotekārās ķīlu zīmes.

Latvijā hipotekārās ķīlu zīmes var emitēt bankas, kam Latvijas Banka atļauj pieņemt privātpersonu noguldījumus. Hipotekāro ķīlu zīmju emisija ir tikai viena no hipotekārās kreditēšanas daļām, kas nodrošina ilgtermiņa resursus bankām, kuras izsniedz hipotekāros kredītus, kas ir raksturīgi ar ilgo termiņu, salīdzinoši zemiem procentiem un kredīta nodrošinājumu- nekustamo īpašumu jeb hipotēku. Latvijā likums par ķīlu zīmēm paredz, ka banka drīkst izsniegt hipotekāro kredītu, kas ir līdz 60% no ieķīlātā nekustamā īpašuma tirgus vērtības.

Hipotekārās ķīlu zīmes, kas ir nodrošinātas ar nekustamajiem īpašumiem, tiek uzskatītas par vienu no drošākajiem vērtspapīriem, līdzīgi kā valsts parādzīmes.

Hipotekārā kreditēšana

Latvijā

Hipotekārā kreditēšana – kredīts, ko izsniedz kredīta devējs (banka) pret nekustamā īpašuma ķīlu. Nekustamais īpašums tiek ieķīlāts, atstājot to nekustamā īpašuma īpašnieka valdījumā – tiek nodibināta hipotēka, kas dod kreditoram lietu tiesību uz ieķīlāto nekustamo īpašumu.

Hipotekārās ķīlu zīmes – bankas emitēts parāda vērtspapīrs, kas segts ar hipotekāro aizdevumu.

Hipotekārās kreditēšanas sistēma, kas Latvijā patlaban ir tapšanas procesā, veicinātu gan māju un dzīvokļu celtniecību un rekonstrukciju, gan nekustamā īpašuma tirgus attīstību, gan ilgtermiņa investīciju piesaisti, tādējādi kopumā stimulējot ekonomiskās aktivitātes valstī.

Līdz ar Zemesgrāmatu likuma atjaunošanu 1993.gada pavasarī hipotekārās kreditēšanas sistēmai – kredītu izsniegšanai pret nekustamā īpašuma ķīlu Latvijā nav tiesisku šķēršļu. Tomēr šīs sistēmas attīstību kavē pietiekami lētu ilgtermiņa resursu trūkums. Šo problēmu bankām palīdzētu risināt hipotekārā ķīlu zīmes.

Pēc pašlaik spēkā esošajiem noteikumiem bankām, kuras vēlas emitēt ķīlu zīmes, jāiesniedz Vērtspapīru tirgus komisijā Latvijas Bankā apstiprināti hipotekāro darījumu noteikumi. Bankām jāizstrādā arī ķīlu zīmju emisijas prospekts, kas jāapstiprina Vērtspapīru tirgus komisijai. Šie pasākumi, protams, ir nepieciešami un tiek plānoti, lai ķīlu zīmes būtu iespējams tirgot fondu biržā.

Latvijā hipotekārās kreditēšanas apjomi pagaidām nav sagaidāmi tik lieli, lai bankām šiem mērķiem būtu mērķtiecīgi veidot atsevišķas struktūras, – nepieciešamais hipotēku un pārējo aktīvu nodalījums var tikt nodrošināts ar nošķirtu uzskaiti.

Starptautiskā investora pieprasītajai ienesībai jābūt tik zemai, lai, summējot klāt vietējās bankas peļņas procentus, kredītlikme būtu 10 – 11% gadā. Patlaban Rietumu investori uzskata, ka Latvijas ieguldījumu risks ir tāds, ka šeit jāpelna 25 – 30% gadā.

Rīgas fondu birža

Rīgas Fondu birža ir bezpeļņas organizācija, tai ir apmēram 27 akcionāri- lielākās Latvijas komercbankas, vairākas finansu organizācijas un Valsts Nekustamā īpašuma aģentūra. Apmaksātais pamatkapitāls ir Ls 576 000.

Vērtspapīrus var pirkt vai pārdot Rīgas Fondu biržā tikai biržas biedru- licencētu banku vai brokeru sabiedrības starpniecību. 1997.gadā Rīgas Fondu biržai bija 15 biedri- Baltijas Tranzītu banka, Latvijas Kapitālbanka, Banka LAND, Hansabank- Latvija, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Latvijas Investīciju banka, Latvijas Krājbanka, Latvijas Unibanka, Latvijas zemes banka, Multibanka, Parekss banka, Rīgas komercbanka, Saules banka, Trasta komercbanka, Latgales Finansu Investīciju kompānija.

Jauni kredītiestāžu

noteikumi

Ar 1999.gada 1.maiju spēkā stājās Kredītiestāžu darbību reglamentējošo Latvijas Bankas atļauju saņemšanas noteikumi, kuros precizētas un papildinātas prasības par kredītiestāžu akcionāru identificēšanu, akcionāru finansiālo stāvokli, kā arī akcionāru būtisku līdzdalību citos uzņēmumos, īpaši pievēršot uzmanību, vai nosaukto vidū nav kredītiestādes vai finansu iestādes. Turpmāk personai, kura vēlēsies iegādāties bankas akcijas slēgtā emisijā, būs pilnībā jāpierāda brīva kapitāla esamība neatkarīgi no ieguldījumu apjoma (agrāk – ja ieguldījums pārsniedza 14 000 latu). Publiskā akciju emisijā jānorāda tikai potenciālo akcionāru plānoto iegādājamo akciju skaits, kuri tiešā vai netiešā ceļā iegūs vai palielinās būtisku līdzdalību bankā. Noteikumi arī paredz, ka, sākot jaunu finansu pakalpojumu sniegšanu, ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš kredītiestādei jāinformē Latvijas Banka, vienlaikus iesniedzot atbilstošu risku pārvaldīšanas politiku un procedūru aprakstu.

Latvijas Bankas padomē pieņemtie noteikumi par konsolidētajiem gada pārskatiem bankās būs jāievēro, sākot no 1999.gada. Konsolidētajam gada pārskatam būs jāsniedz informācija par grupas, kura sastāv no bankas un tās meitas uzņēmumiem, kā arī vienotas ekonomiskās vienības finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem.

No 1999.gada 1.maija stājās spēkā banku konsolidētās uzraudzības noteikumi. Saskaņā ar kredītiestāžu likuma grozījumiem jau no šā gada sākuma bankām jāievēro kapitāla pietiekamība, riska darījumu ierobežojumi, ieguldījumi kustamajā un nekustamajā īpašumā un līdzdalības uzņēmumu pamatkapitālā ierobežojumi, pamatojoties uz konsolidētajiem finansu pārskatiem. Jaunās prasības tiek ieviestas, lai ierobežotu banku darbības pārcelšanu uz neregulētiem vai mazāk regulētiem radniecīgiem uzņēmumiem, novērtētu papildu riskus, kas saistīti ar to darbību, un tādējādi pieņemtu pamatotākus lēmumus par banku finansiālo stāvokli. Konsolidētajai iestādei četras reizes gadā būs jāiesniedz Latvijas Bankai pārskats par konsolidācijas grupu sastāvu un konsolidētie finansu pārskati. Pašlaik Latvijas komercbankas pārsvarā kontrolē līzinga sabiedrības , kā arī ieguvušas būtisku līdzdalību apdrošināšanas, brokeru un ieguldījumu sabiedrībās. Šobrīd konsolidētā uzraudzība skars tikai trīs bankas.

Latvijas Bankas padome grozījusi norādījumus par gada pārskatiem, nosakot, ka tajos jāsniedz papildu informācija, proti, gada pārskata pielikumā jānorāda kredītiestādes vidējo darbinieku skaitu un padomes un valdes locekļu saņemto atlīdzību, avansu, aizdevumu un galvojumu kopsumma. Tāpat plašāk informācija jāsniedz par prasībām un saistībām pret saistītajiem un radniecīgajiem uzņēmumiem. Izmaiņas noteiktas arī banku mēneša bilancē, un tās stājās spēkā no 1999.gada septembra.

Banku stabilitātes novērtēšana.

Ir vairāki komercbanku drošības kritēriji. Vispirms uzmanību var pievērst bankas akcionāriem. Tie pieņem svarīgākos lēmumus, no tiem atkarīga bankas stratēģija. Bankas ar ierobežotām licencēm komercdarījumu veikšanai arī nerada uzticību. Tādas var būt, piemēram, bankas, kurām ir Latvijas Bankas aizliegums piesaistīt fizisku personu noguldījumus vai anulēta licence darījumiem vērtspapīru tirgū. Bankas nestabilitāti var izraisīt arī pārāk liela atkarība no neliela kreditoru vai noguldītāju skaita, no dažām ekonomikas nozarēm, reģioniem. Latvijas likumdošana nosaka ierobežojumus izsniedzamiem kredītiem vienam aizņēmējam vai saistītai aizņēmēju grupai. Kredīt iestāžu likumā reglamentēts, ka “riska darījumu apmērs ar vienu klientu (savstarpēji saistītu klientu grupu) nedrīkst pārsniegt 25% no kredītiestādes pašu kapitāla” (42.pants). “Riska darījumu apmērs ar personām, kuras saistītas ar kredītiestādi, nedrīkst kopsummā pārsniegt 15% no kredītiestādes pašu kapitāla” (43.pants). Latvijas Banka kontrolē šo normatīvu izpildi. Banka nesaņems plānotos līdzekļus, ja bankā ir ierobežots aizņēmēju skaits un viņi nevarēs izpildīt saistības. Tas var izraisīt likviditātes krīzi- bankai nebūs pietiekami daudz naudas savu saistību izpildei. Arī vienlaicīga lielu noguldījumu izņemšana no bankas var radīt likviditātes problēmas (Rīgas Komercbanka). Drošākas ir bankas, kas izvieto noguldījumus dažādās ekonomikas jomās, dažādos reģionos, uz dažādiem termiņiem. Piemēram, Kapitālbankai radās likviditātes problēmas pēc Krievijas valdības paziņojuma par valsts parādzīmju iesaldēšanu, jo bankas darbība bija orientēta uz Krieviju un gandrīz puse tās aktīvu- 32.7 miljoni latu- ieguldīti Krievijas valdības vērtspapīros.

Lai varētu laikus konstatēt negatīvās pārmaiņas bankā, pastāvīgi jāseko tās darbībai. Galvenie avoti, kas ļauj gūt informāciju par finansiālo stāvokli, ir auditētie ceturkšņa finansu pārskati, gada pārskati, komercbanku reitingi. Datus ieteicams vērtēt salīdzinājumā ar citām bankām. Jāapzinās, ka reitingos redzamas tikai absolūto rādītāju izmaiņas un pamatā ir komercbanku sniegtā informācija, nevis auditētie dati.

Apskatot publicēto reitingu 1998.gada septembra beigās, var secināt, ka Krievijas krīzes dēļ banku rādītāji kopumā pasliktinājušies, pieaugums salīdzinājumā ar 1997.gada beigām ir tikai izsniegtajiem kredītiem. To varētu pamatot ar paaugstinātu vajadzību pēc resursiem sakarā ar zaudējumiem Austrumu tirgos un ražošanas pārorientēšanu. Krievijas krīzes ietekme uz Latvijas banku sistēmu ir acīm redzama: Kapitālbankai un bankai “Viktorija” tika anulētas darbības licences. Bankās ir zaudēti līdzekļi gan no ieguldījumiem NVS valsts vērtspapīros, gan starpbanku kredītos, gan izpildot agrāk noslēgtos līgumus, kas slēgti ar uzņēmējiem, kuru bizness pārsvarā saistīts ar NVS valstīm. Saskaņā ar Latvijas Bankas prasību visiem ar risku saistītajiem ieguldījumiem, to skaitā NVS valstīs, bankas izveidojušas speciālus uzkrājumus nedrošiem parādiem. Tas nozīmē, ka riska segums paredzēts bankas bilancē. Uzkrājumi samazina peļņu, tādējādi vairākas bankas beidz gadu ar zaudējumiem.

Rīgas Komercbankas slēgšana.

Latvijas Banka no 1999.gada 7.marta apturējusi piektās lielākās Latvijas komercbankas- Rīgas komercbankas- finansu pakalpojumu sniegšanu un nolēmusi iesniegt tiesā prasību atzīt banku par maksātnespējīgu. Banka nespēj pienācīgi izpildīt savas parādu saistības, tās lielākie akcionāri un kreditori nav veikuši nepieciešamos pasākumus bankas pašu kapitāla atjaunošanai pietiekamā apmērā un bankas parādu saistības pārsniedz tās aktīvus. Bankai nav atņemta licence un tai ir dota iespēja turpināt sarunas par ieguldījumu veikšanu bankā un maksātspējas atjaunošanu. Kopējais RKB klientu- fizisko personu- skaits ir aptuveni 60 tūkstoši. RKB finansu stāvokli iedragāja tās lielie ieguldījumi Krievijā. Citas Latvijas bankas Krievijas notikumi ir ietekmējuši mazāk un tajās cietēji būs tikai akcionāri. Nekādas briesmas Latvijas banku sistēmai kopumā nedraud. Latvijas Banka izsaka pārmetumus bankas akcionāriem, sevišķi lielākajam akcionāram- ERAB, ka tie nav snieguši pietiekamu palīdzību RKB sanācijā. ERAB pieder 23.07% RKB akciju. Krievijas krīzes dēļ 27.5% RKB aktīvu joprojām ir bloķēti Krievijas banku vai finansu kompāniju vērtspapīru kontos. Kopumā RKB ieguldījumi Krievijā ir gandrīz 23 miljoni latu. Papildu zaudējumi radušies arī sakarā ar Krievijas rubļa vērtības krišanos.

Starp RKB akcionāriem ir arī Zviedrijas valdības fonds Swedfund un privātais investīciju fonds Development Capital Corporation, kuriem kopā pieder vairāk nekā 50% RKB akciju.

Bankas finansu darbība ir gan apturēta, taču tas nenozīmē, ka RKB ir izkritusi no Latvijas banku aprites.

Latvijas banku darbības

rādītāji 1998.gadā

Aprēķini rāda, ka 1998.gadā banku kopējie zaudējumi ir pārsnieguši pesimistiskākās prognozes, respektīvi, tie ir ap 120 miljoniem latu, ieskaitot to banku zaudējumus, kuru darbība pērn vai šogad apturēta. Labā ziņa ir tā, ka vairums banku šos zaudējumus ir spējušas pārciest, saglabājot kapitāla bāzi, kas ļauj tām turpināt darbu. Līdz ar to par Latvijas tautsaimniecības lielākajiem zaudējumiem, kurus radījusi komercbanku pārlieku centīgā darbošanās Krievijā, var uzskatīt Rīgas Komercbankas slēgšanu, augstākus kredītprocentus un trūcīgus kredītresursus.

Krievijas tirgus pievilcības zuduma dēļ turpmāk tiek gaidīta pastiprināta konkurence vietējā tirgū un varbūt sen paredzētā banku apvienošanās.

Auditētie gada pārskati, kurus komercbankām vajadzēja iesniegt Latvijas Bankā līdz 1.aprīlim, rāda, ka astoņas bankas pērno gadu pabeigušas ar peļņu, un tās ir Parekss banka, Paritāte, Latvijas Hipotēku un zemes banka, Māras banka, Ventspils Apvienotā Baltijas banka, Latvijas Tirdzniecības banka, Lateko banka un Ogres komercbanka. Šīs bankas kopumā nopelnījušas 3,5 miljonus latu. Pārējo 17 darbojošos banku zaudējumi 1998.gadā bija 56,5 miljoni latu. Ieskaitot maksātnespējīgo Rīgas Komercbanku, kuras ar pašu kapitālu nesegtie zaudējumi pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, ir ap 30 miljoniem latu, likvidējamās Latvijas kapitālbankas 28 miljonus latu un Viktorijas 2,6 miljonus latu, kā arī sanācijas procesā esošo Lainbanku ar 2,8 miljonu latu zaudējumiem, Latvijas bankas pērn zaudējušas ap 120 miljoniem latu.

No klientu viedokļa svarīgāk ir nevis tas, cik vienai vai otrai bankai lieli zaudējumi, bet kāda ir to kapitāla bāze. Piemēram, Unibankai pērn bija lielākie zaudējumi (15 miljoni latu), bet vienlaikus šai bankai ir Latvijā augstākais kapitāls – 39 miljoni latu (ieskaitot subordinēto kapitālu). Bankas, izņemot Rīgas Komercbanku, Latvijas Kapitālbanku un Viktoriju, Krievijas satricinājumus ir izturējušas, jo pēc zaudējumiem tām ir palicis kapitāls, kas ļauj strādāt un pildīt savas funkcijas. Vēl viens izņēmums ir Latvijas kredītbanka, kurai kapitāls un rezerves ir mazākas par likuma normu un kurai Latvijas Banka ir piemērojusi pastiprinātu uzraudzību.

1998.gadā 17 bankas paaugstinājušas pamatkapitālu (kopumā banku sektorā tas pieaudzis no 154 miljoniem latu līdz 200 miljoniem), kas tām palīdzēja izturēt krīzi.

Ir pamats pagājušā gada notikumus banku sektorā apzīmēt kā krīzi, jo pirmām kārtām trešā lielākā banka – Rīgas Komercbanka – pasludināta par maksātnespējīgu, kas ir liels trieciens visai banku sistēmai. Plus lielie zaudējumi, kas ir aptuveni puse banku kapitāla.

Par Krievijas krīzes sekām var uzskatīt arī banku konkurences saasināšanos vietējā tirgū. Gaidāma banku orientēšanās uz vietējo tirgu ir laba ziņa sabiedrībai, taču tādēļ nav jāgaida īpaši lētāki pakalpojumi, jo līdz šim to cenas bija izkropļotas. Proti, daudzas bankas šeit varēja piedāvāt pakalpojumus gandrīz par velti, tos kompensējot ar Krievijā gūto lielo peļņu. Tagad šis laiks ir beidzies.

Daļai Latvijas komercbanku šogad būs ļoti nopietni jāstrādā pie pašu kapitāla palielināšanas, lai gada beigās sasniegtu Kredītiestāžu likumā noteikto 5 miljonu ekiju (aptuveni 3,4 miljoni latu) kapitālu.

Kredīti un kredītprocenti

1999.gada pirmajos divos mēnešos turpinājās tendence pieaugt banku izsniegto kredītu likmēm, ko baņķieri galvenokārt izskaidro ar Krievijas krīzes negatīvo ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību un paaugstināto kredītrisku. Manāmu samazinājumu baņķieri nesola arī tuvākajos mēnešos.

Procentu likmes Latvijā strauji pieauga 1998.gada septembrī un oktobrī, ko baņķieri izskaidroja ar resursu sadārdzināšanos un resursu bāzes samazināšanos. Lielākā daļa banku savus kredītprocentus piesaistījušas starpbanku tirgus likmēm, bet tā kā šis tirgus bija nelikvīds un centrālā banka bija paaugstinājusi likmes saviem resursiem, ievērojami pieauga starpbanku tirgus procenti un arī tautsaimniecībai pieejamo kredītu procenti. Vidējā likme latu kredītiem pieauga par aptuveni 4%, dolāru kredītiem tā būtiski nemainījās.

Pieaugot jau tā ne pārlieku zemajiem banku kredītprocentiem, ne vienam vien aizņēmējam radās jautājums, kas notiks ar viņa agrāk paņemtā kredīta procentiem. Latvijas komercbanku prakse šādās situācijās ir dažāda, un, iespējams, ka vecā kredīta procenti tiek palielināti, kaut gan bankas uzsver, ka iespēju robežās klienta situāciju nepasliktinās, jo tās nav ieinteresētas klientā, kas nespēj tikt galā ar savām saistībām.

Visai bieži bankas savus kredītprocentus piesaista standartlikmēm. Tas nozīmē, ka latu kredītus bankas var piesaistīt Latvijas Bankas refinansēšanas likmei vai starpbanku tirgus likmei LIBOR. Tādējādi gadījumā, ja mainās šīs standartlikmes (tās raksturo, par kādu cenu pašas bankas aizņemas naudu), tiek mainīti arī klientam izsniegtā kredīta procenti. Laiks, kad tiek pārskatītas likmes, noteikts kredītlīgumā, un tie var būt kā 3 vai 6 mēneši, tā gads. Procentu piesaistīšana standartlikmēm nenozīmē, ka banka tieši par tādiem procentiem naudu aizdos klientiem. Standartlikmei tā pieskaita klāt vēl savus peļņas procentus, ko bankas mēdz apzīmēt par riska procentiem.

Prognozes 2000.gadam

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija Latvijā 2000.gadā nepārsniegs 4%, iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs 3 līdz 5% robežās, arī maksājumu koeficienta deficīts saglabāsies 9 – 10% līmenī.

Stingra fiskālā politika veicinās sabalansēta budžeta nodrošināšanu, kas kopā ar Latvijas Bankas monetāro politiku un sagaidāmo zemu regulējamo cenu kāpumu nodrošinot zema inflācijas līmeņa saglabāšanos.

Centrālās statistikas pārvalde prognozēja, ka šogad inflācija Latvijā varētu būt 3 – 5%, savukārt Finansu ministrijas prognozēs inflācijas līmenis 2000.gadam ir paredzēts augstāks – 5%.

Starptautiskās ārvalstu finansu institūcijas Latvijai 2000.gadā prognozē inflāciju 4 – 5%, kas varētu būt viens no zemākajiem inflācijas līmeņiem Centrālajā un Austrumeiropā. 1998.gadā inflācija Latvijā bija 2,8%, 1997.gadā – 7%, bet 1996.gadā – 13,4%.

Aizvadītajā gadā kopumā maksājumu konta deficīts varētu sasniegt 9-10% un aptuveni šādā līmenī tas saglabāsies arī šajā gadā. Šogad paredzētā lielo uzņēmumu privatizācija veicinās papildu ārvalstu investoru investīciju ieplūdi valstī un tekošā konta deficīts tiks finansēts ar tiešo investīciju ieplūdi.

Pagājušajā gadā samazināti vairāku pasaules valstu kredītreitingi, taču starptautiskā kredītreitingu aģentūra “Standard & Poor’s” pērnā gada septembrī nemainīja Latvijai piešķirto labvēlīgo kredītreitingu.

Konkurences dēļ bankas būs spiestas domāt par savu pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un izdevumu samazināšanu. Viens no izdevumu samazināšanas veidiem ir banku apvienošanās. Līdz ar to šogad ir reāli konsolidācijas procesi.

Latvijas Komercbanku asociācijas priekšnieks Teodors Tverijsons uzskata, ka īpaši citāda banku dzīve turpmāk tomēr nebūs. Lielākie ieguldījumi Krievijā bija valsts obligācijās, kam bankas pārsvarā izmantoja īstermiņa resursus. Tagad , kad Krievijas vērtspapīru tirgus ir ciet, tām būs jādomā, kur ieguldīt tā saukto “īso naudu”. Latvijas bankās viena trešdaļa patlaban ir nerezidentu noguldījumu, kuru lielākā daļa nāk no Krievijas, tādēļ nav jādomā, ka ar Krieviju saistītais bizness ir absolūti pagalam.

Nobeigums

Ievērojamie komercbanku zaudējumi 1999.gadā un Rīgas Komercbankas darbības apturēšana ir saasinājusi sabiedrības interesi par notiekošo Latvijas komercbanku sektorā. Masu medijos tiek diskutēts par komercbanku sektora stabilitāti. Raugoties 2 – 3 gadu perespektīvā, finansu sektora konsolidācija šķiet neizbēgama. Ir iespējams, ka ar laiku Latvijas finansu tirgu kontrolēs ne vairāk kā 5 – 7 dominējoši spēlētāji, kuri spēs klientiem sniegt kvalitatīvus un , pats galvenais, drošus pakalpojumus. Konkurētspējīgu kvalitātes līmeni būs grūti nodrošināt finansu institūcijām bez ilggadējas un starptautiskas pieredzes. Manuprāt pozitīvs notikums Latvijas banku sektorā ir lielākās Ziemeļeiropas finansu grupas “Merita Nordbanken Group” apliecinājums piedalīties Latvijas tautsaimniecības un banku sistēmas attīstībā, palielinot savu ieguldījumu Latvijas Investīciju bankā no 70% līdz 100%.

Jaunas tirgus telpas radīšana mūsdienās prasa atšķirīgu stratēģisko domāšanu. Banku klientiem ir jāizvēlas starp līdzīgiem un vienam otru aizvietojošiem produktiem. Tomēr itin bieži klientam pietrūkst informācijas per šādu izvēli, kad, iespējams, labāku vērtību ar līdzīgu aizvietojošu produktu piedāvā kāda cita banka. Vai arī banka cenšas klientam pārdot savu ienesīgāko produktu un pasniedz to tendenciozi attiecībā pret citiem piedāvājumiem.

Parasti bankas koncentrē visu savu uzmanību uz savu mērķauditoriju – patērētājiem , kaut gan patiesībā izrādās, ka ir vesela virkne patērētāju, kas ir vairāk vai mazāk iesaistīti lēmuma pieņemšanā par to, vai maksāt par bankas pakalpojumiem, vai nē. Pircēji, kas maksā par pakalpojumu var nepiederēt pie pakalpojumu faktiskajiem izmantotājiem, bet dažkārt procesā var būt iesaistītas personas, kas būtiski ietekmē izšķirošo lēmumu.

Vairumā gadījumu Latvijas uzņēmēju viena no vājajām pusēm ir korporatīvo finansu un vadības vai izmaksu grāmatvedības vāja pārzināšana. Šīs biznesa nozares ir izstrādājušas un praksē pierādījušas metodes, kuras par pamatu ņem uzņēmuma izmaksu struktūru, atdeves un darbības efektivitātes rādītājus, kā arī aizņēmuma izmaksas, un, kuras izmantojot, ir iespējams ar augstu ticamības pakāpi prognozēt uzņēmuma peļņu, vienlaikus ievērojot arī Latvijas nodokļu un citu apstākļu īpatnības.

Tirgus jaunradīšana Latvijas bankām būs centrālais stratēģiskais uzdevums nākamo desmit gadu laikā, kas parādīs, kādā mērā esam spējīgi izmantot Latvijas ekonomisko apstākļu īpatnības, lai noturētu savu vietu finansu pasaulē.

Izmantotās literatūras saraksts

• Junior Achievement “Biznesa pamati”, 1998

• Naudas, kredīta un nodokļu politika (1.krājums). Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Finansu un kredīta katedras zinātniskie raksti, 1999.

• Laikraksts “Dienas Bizness”:

09.02.99.

12.02.99.

23.02.99.

25.02.99.

26.02.99.

• Laikraksts “Diena”: 22.01.99.

09.02.99. 08.03.99.

12.02.99. 12.03.99.

18.02.99. 15.03.99.

22.02.99.

27.02.99.

01.03.99.

• Žurnāls “Kapitāls”: Nr.1.99.

Nr.2.99.

Nr.4.99.

Nr.5.99.

Leave a Comment