Ziemas olimpiskās spēles

Referāts sportā

„Ziemas Olimpiskās spēles”

Ievads

Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles notika 1896. gadā Atēnās un sākoties jaunajam gadsimtam, katru ceturto gadu pasaulē tiek izvēlēta viena Olimpiskā pilsēta, kurā notiks Olimpiskās spēles, izņemot kara gadus, kad par spēlēm neviens nedomāja.

Pašas pirmās Olimpiskās spēles notika 776. gadā p.m.ē. Šajā laikā visas karojošas Grieķu pilsētas, zemes un ciltis nolika ieročus un kari apstājās, šis laiks bija miera laiks, pasaulē valdīja miers un saticība.

Olimpisko spēļu noriets notika kristietības dēļ, jo Romas impērija uzskatīja spēles par pagānisku rituālu un tā

ā
āpēc 393. gadā Romas imperators Feodosijs I oficiāli aizliedz Olimpiskās spēles. Tikai 1829. gadā Olimpiskās drupas tika atklātas pateicoties franču arheologiem.

Olimpiskajās spēlēs varēja piedalīties visi cilvēki, kas gribēja pamēģināt savu spēku, bet tiem bija jābūt no brīvo grieķu un grieķu koloniju (apkārt Vidusjūrai) ģimenēm un tikai vīriešiem, jo sievietēm spēles notika Spartā.

Pirmajās spēlēs sacensību programma bija vienkārša tikai viens veids – garās distances skrējiens, līdzīgs maratonam, bet pieaugot Olimpisko spēļu popularitātei programma paplašinājās līdz piecām dienām.

I Olimpisko spēļu pirmais čempions bija Korebs, jaunietis no
o
o Elīdas, pēc profesijas pavārs, par uzvaru skriešanā viņš saņēma balvā – olīvzaru vainagu, vienīgo tolaik Olimpisko balvu.

Tā tas turpinājās 60 Olimpiādes pēc kārtas, bet jau 61. Olimpiādē uzvarētājiem par godu sāka uzstādīt viņu statujas. Šādu godu izpelnījās tikai tie sportisti, kuri trijās Ol
l
limpiādēs pēc kārtas bijuši uzvarētāji.

Ziemas Olimpiskās spēles parādījās tikai 1924.g. un pat līdz 1992.g. notika vienā gadā kopā ar vasaras spēlēm, bet XVII ziemas Olimpiskās spēles notika 1944. gadā, tāpēc tagad tās notiek ar divu gadu starpību.

I mūsdienu Olimpiskās spēles notika 108 gadus atpakaļ– Grieķijā – Atēnās – Olimpiskajā stadionā. 1896. gads bija mūsdienu sporta pirmsākums, kā mūsdienu Olimpiskās kustības atjaunotāju var minēt Baronu Pjēru de Kubertēnu.

Pirms 82 gadiem Šamonī (Francija) tika atklātas I Ziemas Olimpiskās spēles , kurās piedalījās gandrīz 300 sportistu (tikai 13 sievietes) no 16 valstīm, kas sadalīja 14 medaļu komplektus.

Latvijas Olimpiskā komiteja

Latvijas Olimpiskā komiteja tika nodibināta 1922. gada 23. aprīlī Latvijas sporta organizāciju sanāksmē Rīgā, Kr. Valdemāra ielā tolaik 2. Rīgas Riteņbraucēju biedrības telpās.

Latvijas debija Olimpiskajās spēlēs notika 1924. gadā Šamonī (Francija). Latvija bija to 16 valstu skaitā, kas atklāja 1. Ziemas Ol

l
limpiskās spēles. Turp no Latvijas devās tikai divi sportisti- ātrslidotājs Alberts Rumba un distanču slēpotājs Roberts Plūme.

Laikā starp 2 pasaules kariem Latvijas sportisti piedalījās:

• 1924., 1928., 1932. un 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs;

• 1924., 1928., 1936. gada ziemas olimpiskajās spēlēs, izcīnot 2 sudraba (Jānis Dāliņš, soļošana, 1932.; Edvīns Bietags, grieķu romiešu cīņa, 1936.) un 1 bronzas (Adalberts Bubenko, soļošana, 1936.) medaļu.

Pēc Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanas Latvija 1940. gada 17. jūnijā zaudēja neatkarību, tiekot inkorporēta PSRS sastāvā, līdz ar to LOK darbība tika nepamatoti pārtraukta.

No 1952. – 1988. gadam Latvijas sportisti startēja PSRS komandas sastāvā. Šajā la
a
aika periodā dažādos sporta veidos tika izcīnītas 18 zelta, 29 sudraba un 14 bronzas medaļas. Diemžēl olimpiešu rindās startēt daudziem latviešiem tika nepamatoti un negodīgi liegtas.

Pēc 50 okupācijas gadiem līdz ar “pavasara” brīvības vēsmām, sākoties “perestroikas” periodam, Latvijas Olimpiskā komiteja uzsāka jaunu cīņu par neatkarību un atjaunošanos, kas gala rezultātā vainagojās panākumiem.

1988. gada 17. septembrī Seulā tika atklātas XXIV vasaras olimpiskās spēles. Šajā dienā Latvijas laikrakstos tika publicēts “Aicinājums”, kas saviļņoja nemierīgos prātus Latvijā. Jau pēc mēneša- 21. oktobrī sanāca pirmā LOK atjaunošanas darba grupas sanāksme, bet dažas dienas vēlāk – 25. oktobrī tika pieņemts vēsturiskais lēmums- 19. novembrī sasaukt Latvijas Olimpiskās komitejas atjaunošanas republikānisko fizkultūras un sporta aktīva konferenci.

1988. gada 19. novembrī Daugavas sporta namā sanāca 483 delegāti no visām Latvijas sporta organizācijām (turpat skatītāju skaits pārsniedza1000 interesentu un viesu) un plašā kopsapulcē pasludināja Latvijas Olimpiskās komitejas darbību par atjaunotu. Aizklātā balsošanā ievēlēja Latvijas pagaidu olimpisko komiteju 178 locekļu sastāvā. Par LOK prezidentu tika ievēlēts kustības iniciators, pasaules eksčempions airēšanā Vilnis Baltiņš.

1988. gadā LOK atsāka darbību kā sabiedriska organizācija. Ikviens Latvijas iedzīvotājs tika aicināts kļūt par olimpisko mērķu aktīvu īstenotāju, pārorientējot savu psiholoģiju no pasīva vērotāja pozīcijām uz aktīvu darbošanos savas veselības, tautas un valsts nākotnes interesēs. Aizvien biežāk Latvijas sportisti piedalījās starptautiskajās sacensībās. LOK aicināja Latvijas, citu Baltijas valstu un pasaules sporta sabiedrību, visus labas gribas cilvēkus darīt visu iespējamo, lai nepieļautu vardarbību politisku mērķu sasniegšanā.

1991. gada augustā Latvijas Republika atgriezās pasaules valstu saimē. 1991. gada 18. septembrī Starptautiskā Olimpiskā komiteja sesijā, kas notika Berlīnē, nolēma atjaunot Latvijas Olimpiskās komitejas tiesības Olimpiskajā saimē. Vienlaicīgi līdz ar Latviju Olimpiskajā saimē atgriezās Lietuva un Igaunija. Visas trīs Baltijas zemes saņēma uzaicinājumus piedalīties 1992. gada ziemas OS Allbertvillā un 1992. gada vasaras OS Barselonā.

Ziemas Olimpiskās spēles

Ilgi gaidītais brīdis bija pienācis- Latvija atgriezās olimpiskajā saimē. Ļoti īsā laikā tika sagatavots komandu starts ziemas un vasaras spēlēs. Pirmajā olimpisko spēļu gadā pēc ilgiem nebrīves gadiem Latvijas sportisti izcīnīja tikpat medaļu, cik pirmajā neatkarības periodā – 2 sudraba (I. Klementjevs un A. Kuzmins) un 1 bronzas (D.Ozols).

Drīz pēc tam sekoja Latvijas komandas starts ziemas olimpiskajās spēlēs Lillehammerā 1994. gadā un Nagano 1998. gadā.

Nagano ziemas olimpiskās spēles 1998.gada februārī Latvijai bija piektās olimpiskās spēles pēc mūsu atjaunošanas olimpiskajā saimē. 31 Latvijas sportists startēja kalnu slēpošanā, biatlonā, bobslejā, distanču slēpošanā, kamaniņu sportā un ātrslidošanā. Pirmoreiz Latvijas olimpiskā komanda patiešām attaisnoja šo kopības apzīmējumu – komanda. Pirmoreiz mēs pārliecinājāmies par mūsu līdzjutēju lielisko atbalstu. Pirmoreiz Latvijas sportisti ziemas olimpiskajās spēlēs cīnījās par medaļām šī vārda tiešajā nozīmē.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs Sandis Prūsis divnieku ekipāžā ar Jāni Elsiņu izcīnīja augsto piekto vietu, bet četrinieku ekipāžā 6. vietu. Par vienu no Latvijas olimpiskās komandas varoņiem kļuva biatlonists Ilmārs Bricis, 20 km distancē izcīnot 5.vietu. Jēkabs Nākums arī bija piektais 10km distancē, bet stafetē mūsu biatlonisti bija godpilnajā 6. vietā.

Soltleiksitijas Ziemas olimpiskās spēles 2002.gadā bija īpašas ar to, ka tajās piedalījās Latvijas sporta līdzjutēju elki – hokejisti. Hokeja komandas līdzdalība krasi palielināja Latvijas delegāciju, kas Soltleiksitijas spēlēs bija vislielākā olimpiskajā vēsturē. Oficiālajā Latvijas delegācijā bija iekļauts 51 sportists, valsts bija pārstāvēta sacensībās astoņos sporta veidos.

Soltleiksitijā pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas karogu ziemas spēļu atklāšanas ceremonijā nenesa bobslejists – tas tika uzticēts valsts hokeja izlases kapteinim Harijam Vītoliņam.

Šo spēļu pirmajās dienās Amerikas masu saziņas līdzekļu uzmanības centrā bija Valsts prezidentes Vairas Vīķes – Freibergas klātbūtne skatītāju tribīnēs un kuluāros neoficiāli tiekoties ar ASV prezidentu Džordžu Bušu.

Šie panākumi nedeva olimpiskās medaļas šajās spēlēs, bet tie nebija mazāk vērtīgi

Latvijas Olimpiskajai komitejai 2004.gads bija vēsturiski nozīmīgs arī ar to, ka rudenī LOKā beidzās „Baltiņa ēra”. Vilnis Baltiņš LOK prezidenta amatā godam nostrādāja 16 gadus. Ar viņu cilvēki saistīja un vēl ilgi saistīs LOK vārdu. Tagad Baltiņš ir LOK goda prezidents un sniedz padomus LOK darba pilnveidošanā jaunajam prezidentam Aldonam Vrubļevskim, kurš pirms tam 16 gadus pildīja LOK ģenerālsekretāra pienākumus.

Šogad – 2006.gada 10. februārī sāksies XX Ziemas olimpiskās spēles, kas notiks Itālijā – Turīnā, tajās piedalīsies 2550 pasaules labākie sportisti un izcīnīs 82 medaļu komplektus 15 sporta disciplīnās, tās ilgs līdz 26. februārim.

Latviju šajās spēlēs varētu pārstāvēt aptuveni 50 sportisti 9 sporta disciplīnās. Jau tagad zināms, ka Turīnai kvalificējusies Latvijas hokeja komanda, bet par kvalifikāciju turpina cīnīties Latvijas sportisti biatlonā, bobslejā, kamaniņu sportā, skeletonā, kalnu slēpošanā, šorttrekā, kā arī snovbordā un distanču slēpošanā.

Turīnā sportisti no Latvijas piedalīsies šādās disciplīnās ar šādu sportistu sastāvu:

BIATLONS

Sportisti (9): Ilmārs Bricis, Raivis Zīmelis, Jānis Bērziņš, Edgars Piksons, Kristaps Lībietis, Madara Līduma, Linda Savļaka, Anžela Brice, Gerda Krūmiņa.

Nevienā citā sporta veidā nav tik lielas rezultātu un nejaušību amplitūdas, komponentu mijiedarbības un sakritības kā biatlonā. Slēpošana, šaušana, sniegs, lietus, spēcīgs vējš, visbeidzot, funkcionālā sagatavotības pakāpe konkrētajā brīdī. Turīnā pamatoti ceram uz Ilmāra Briča veiksmi, kurš šosezon pirmajā Pasaules kausa izcīņas posmā sprinta sacensībās Esterzundā (Zviedrija) izcīnīja 3. vietu. Toreiz Latvijas biatlonists distanci vienīgais veica bez kļūdām šautuvē un trasē rīdziniekam bija 10. ātrākais rezultāts slēpošanā. Iepriekšējās spēlēs Soltleiksitijā Ilmāram nesekmējās, jo augstākā vieta, kuru viņš izcīnīja, bija 17. stafetes komandas sastāvā, savukārt 1998. gada olimpiādē Nagano viņš 20 km distancē 72 dalībnieku konkurencē izcīnīja 5. vietu.

Laikraksta Rīgas Balss (turpmāk tekstā RB) prognoze: Biatlons ir ļoti grūti prognozējams sporta veids, un šeit sacensībās ir iespējami visdažādākie pagriezieni, tāpēc, mūsu skatījumā, Briča cerības uz panākumiem Turīnā vērtējamas visaugstāk. Veiksmes gadījumā Ilmārs var atkārtot savu šīs sezonas labāko rezultātu vai pat to pārspēt. Un tas nozīmētu, ka Latvija tiktu pie pirmās medaļas ziemas olimpiskajās spēlēs pēc neatkarības atjaunošanas. No pārējiem biatlonistiem gaidīsim karjeras labāko rezultātu sasniegšanu.

KAMANIŅU SPORTS

Sportisti (8): Mārtiņš Rubenis, Guntis Rēķis, Kaspars Dumpis, Anna Orlova, Maija Tīruma, Aiva Aparjode, Andris Šics un Juris Šics.

Kamaniņu sportam Latvijā ir senas tradīcijas, lieli panākumi un ievērības cienīgas perspektīvas. Favorīts ir Mārtiņš Rubenis, kurš spējis līdzjutējus ar medaļām priecēt vairākas sezonas no vietas.

Tas, ka Latvijas kamaniņu braucēji šajās olimpiskajās spēlēs var cerēt uz panākumiem vai pat kādu godalgu, nebūtu pārspīlējums, jo mūsējo starti gan pagājušajās, gan šajā sezonā ir gana labi. Attīstoties jaunajām tehnoloģijām un pilnveidojoties braukšanas prasmei, šajā sporta veidā rezultāti kļuvuši ļoti blīvi, jo īsā laika sprīdī – pāris sekundes desmitdaļās – var “iebraukt” daudzi sportisti. Ar tehniku Latviešiem arī viss kārtībā. Mārtiņš Rubenis pie tās daudz ir strādājis. Liela nozīme, braucot jaunā trasē, būs katra indivīda psiholoģiskajai sagatavotībai. Tā šoreiz var izrādīties pati svarīgākā.

RB prognoze: Mārtiņš Rubenis līdzjutējus jau divreiz ir patīkami pārsteidzis pasaules čempionātos, un kāpēc gan lai vienreiz tas nenotiktu arī olimpiskajās spēlēs? Annas Orlovas lielākie panākumi gūti galvenokārt pašmāju trasē Siguldā, taču viņa noteikti ir to kamaniņu braucēju skaitā, kas var apdraudēt vāciešu “monopoltiesības” uz goda pjedestālu. Arī brāļi Šici šosezon demonstrē stabilu sniegumu, vairākkārt “iebraucot” pirmajā desmitniekā.

HOKEJS

Latvijas izlases sastāvs (kopā 23 sportisti): Vārtsargi. Artūrs Irbe, Edgars Masaļskis, Sergejs Naumovs. Aizsargi. Viktors Ignatjevs, Rodrigo Laviņš, Igors Bondarevs, Georgijs Pujacs, Arvīds Reķis, Agris Saviels, Kārlis Skrastiņš, Atvars Tribuncovs. Uzbrucēji. Ģirts Ankipāns, Armands Bērziņš, Aigars Cipruss, Vladimirs Mamonovs, Aleksandrs Ņiživijs, Grigorijs Panteļejevs, Miķelis Rēdlihs, Aleksandrs Semjonovs, Jānis Sprukts, Leonīds Tambijevs, Herberts Vasiļjevs, Māris Ziediņš. Rezervisti. Sandis Ozoliņš, Krišjānis Rēdlihs, Mārtiņš Cipulis, Aleksandrs Macijevskis.

Latvijas vienībai liela nozīme var būt ne tikai vienam mačam, bet pat kādai spēles epizodei, kura var spēku samērus pārnest viņu pusē, nodrošināt uzvaru un tikšanu tālāk. Ja komandā valdīs laba atmosfēra un pavadīs veiksme, tā var arī izkļūt no savas apakšgrupas. Slovākijas izlasei ir iespēja izcīnīt pat medaļu.

RB prognoze: Šī sporta veida sacensības ziemas olimpiskajās spēlēs noteikti piesaistīs vislielāko Latvijas līdzjutēju auditoriju. Ja Latvija būtu ielozēta nevis B, bet gan A grupā (Šveices vietā), mēs noteikti prognozētu mūsu komandas iekļūšanu ceturtdaļfinālā. To gan darīsim arī tagad, tikai ar piebildi, ka viegli tas noteikti nebūs. Bet vai tad sportā kādreiz ir bijis viegli, turklāt vēl olimpiskajās spēlēs?

BOBSLEJS

Sportisti (10): Jānis Miņins, Gatis Gūts, Mihails Arhipovs, Intars Dīcmanis, Daumants Dreiškens, Mārcis Rullis, Jānis Ozols, Māris Bogdanovs, Reinis Rozītis, Ainārs Podnieks.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados PSRS Sporta komitejas vīriem lika saprast, ka laiks uzsākt darbus pie olimpiskā sporta veida bobsleja. Šī sporta veida pionieri tika atrasti Rolanda Upatnieka personā Latvijā. 1980. gadā jau tika izveidota pirmā izlase, bet 1984. gadā tagadējais Latvijas Bobsleja federācijas viceprezidents Zintis Ekmanis uz Rīgu atveda olimpisko bronzas medaļu.

Latvijas izlases puišiem ir potenciāls, taču pietrūkst stabilitātes un noturības. Ja viens brauciens Miņinam vai Gūtam izdodas lieliski, tad nākamajā – nekā. Problēma nav tik daudz kamanu tehniskajā izpildījumā vai fiziskajā sagatavotībā, bet gan pašu atlētu psiholoģijā. Pārsteigumu bobslejā nebūs un viss savās vietās nostāsies jau pēc pirmajiem aizvadītajiem braucieniem.

RB prognoze: Pasaules kausa izcīņas posmos sasniegtie rezultāti vedina domāt, ka šo bobslejistu “īstā” olimpiāde varētu būt tikai 2010. gadā Vankūverā (Kanāda). Protams, viņu startiem sekosim arī šoreiz, un, ja kāda no mūsu ekipāžām iekļūs labāko desmitniekā, tas mūsu gadījumā nosacīti būtu pielīdzināms pat olimpiskajai medaļai. Ja kāda no ekipāžām ieņems vietu tūlīt aiz spēcīgāko desmita – labi; ja zemākas vietas, tad – sports ir sports.

SKELETONS

Sportists: Martins Dukurs.

Skeletons ir pats jaunākais no ledus renes sporta veidiem, kurš Latvijā balstās uz Dukuru ģimenes ienākumiem, darba, veiksmēm un neveiksmēm. Savulaik pat Dukura seniora paziņas esot tikai noraustījuši plecus, kad viņš savu laiku un ietaupījumus ieguldījis Latvijā nezināmā sporta veidā skeletonā. Turīnā Tomasu Dukuru nomainīs viņa jaunākais brālis Martins.

RB prognoze: Rezultāti kopš gadsimtu mijas ir. Gan jau pieminētā 21. vieta 2002. gada olimpiskajās spēlēs, gan uzvara Pasaules kausa posmā Siguldā. Šoreiz olimpiādes sakarā tie varētu būt vēl labāki.

SLĒPOŠANA

Sportisti (4): Oļegs Maļuhins, Intars Spalviņš, Oļegs Andrejevs, Valts Eiduks.

Vīriešu sacensību programmā olimpiskajās spēlēs būs sešas disciplīnas: 30 km iedzīšana (15 km klasiskajā un 15 km brīvajā stilā), komandu un individuālās sprinta sacensības, 15 km distance (klasiskajā stilā), 4×10 km stafete un 50 km distance ar masu startu. Latvijas slēpotāji noteikti startēs četrās individuālajās distancēs, bet par piedalīšanos komandu sacensībās lems jau uz vietas Turīnā.

RB prognoze: Latvijas līdzjutēji lieliski zina Oļega Maļuhina spējas biatlonā. Bet kā viņam veiksies distanču slēpošanā bez šautenes uz muguras? Cerība, protams, mirst pēdējā, taču neko vairāk kā sportisku cīņu līdz finišam neviens nesola, un pagaidām nav arī pamata ko vairāk prasīt vai sagaidīt.

KALNU SLĒPOŠANA

Sportisti: Ivars Ciaguns, Renārs Doršs.

Lai gan sevi pieskaitām ziemeļniekiem, kalnu slēpošanā mēs diemžēl atrodamies vistālāk no pasaules elites. Tas ir saprotams, jo lielu kalnu mums nav un tās rocības, lai augu gadu uzturētos ārzemēs, – ne tik. Neskatoties uz to, mūsu labākie censoņi mācās, studē un uzturas šī sporta veida centros – Norvēģijā un Austrijā. Pagājušajā olimpiādē siguldietis Ivars Ciaguns ar 25. vietu slalomā 78 dalībnieku konkurencē patīkami pārsteidza daudzus. Šoreiz viņam piepulcējies vēl viens siguldietis Renārs Doršs, kuram šī būs olimpiskā debija.

RB prognoze: Ja izdosies atkārtot Soltleiksitijas labāko rezultātu, startu var uzskatīt par izdevušos.

Jau zināms, ka nākamās Ziemas olimpiskās spēles notiks 2014. gadā un uz 2014. gada Olimpiādes rīkošanu ir saņemti septiņi pieteikumi

Septiņas pilsētas ir nosūtījušas savus pieteikumus uz Starptautiskās Olimpiskās Komitejas mājvietu Lozanā, lai pretendē uz ziemas Olimpisko spēļu rīkošanu 2014 gadā. Uz 2014. gada Olimpisko spēļu rīkošanu pretendē: Soči (Krievija), Zalcburga (Austrija), Džaka (Jaca)(Spānija), Almatu (Kazahstāna), Phenčanga (Dienvidkoreja), Sofija (Bulgārija) un Boržomi (Gruzija).

Lēmums, kuras no šīm pilsētām saņems oficiālu statusu pilsēta-pretendente 2014. gada Olimpisko spēļu rīkošanai, tiks izlemts šogad 21-23 jūnijā Lozanā.

Oficiālā pilsētas izvēle, kura uzņems ziemas Olimpiskās spēles 2014, notiks 2007. gada jūnijā Gvatemalā.

Leave a Comment