Firmas finansiālā stāvokļa analīze

Satura rādītājs

lpp.

Anotācijas……………………………………………………………………………………………………………….4
Ievads……………………………………………………………………………………………………………………..7
1. NODAĻA Finanšu analīzes teorētiskie aspekti…………………………………………………9
1.1. Finanšu vadības mērķi un uzdevumi……………………………………………………..9
1.2. Uzņēmuma finanšu pārskata nozīme un sastādīšanas principi….…………….13
1.3. Analīzes informatīva bāze………………………………………………………………….17
1.4. Finanšu pārskata ekspresanalīze………………………………………………………….18
1.5. Finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze…………………………..……20
1.5.1. Horizontālās analīzes metode………………….…………..…………………20
1.5.2. Vertikālās analīzes metode…….…………………………….……………….21
1.6. Finanšu pārskatu koeficientu analīze………………………………..………..22
1.6.1. Likviditātes rādītāji……………….….………………………..………..24
1.6.2. Maksātspējas rādītāji……….…………………………..…….………………26
1.6.3. Līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji ……………………………..27
1.6.4. Rentabilitātes rādītāji….……………………………………..………………29
1.7. Bankrota diagnostika……….………………………………………………..….31
1.8. Apgrozāmā kapitāla teorētiskās analīzes nosacījumi……………………………..33
1.8.1. Apgrozāmo līdzekļu struktūra……………………………………………………….33
1.8.2. Apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitāte………………………………..37
1.8.3. Finanšu cikla garums……………………………………………………………………38
1.8.4. Debitoru parādu pārvaldīšana………………………………………………………..40
2. NODAĻA SIA “X” darbības raksturojums………………………………………………….44
2.1. Uzņēmuma raksturojums……………………………………………………………………44
2.2. Tirgus izpēte………………………………………………………………………………….46
3. NODAĻA SIA “X” finansiālā stāvokļa analīze un perspektīvas………………..…48
3.1. Bilances horizontālā analīze…………………………………………………………..….48
3.2. Bilances vertikālā analīze…………………………………………..…………………….49
3.3. Peļņas un zaudējuma pārskata horizontālā analīze…………………………………51
3.4. Peļņas un zaudējuma pārskata vertikālā analīze…………………………………….52
3.5. Finanšu koeficientu un bankrota diagnostikas analīze……………………………53
3.6. Apgrozāmo līdzekļu analīze……………………………………………………………….63
Secinājumi un priekšlikumi……………………………………………………………………………………..66
Izmantotās literatūras un avotu saraksts……………………………………………………………………75
Ga1vojums…………………………………………………………………………………………………………….76
Pielikumi…………………………………………………………………………………………………………..…77Ievads
Autora analizētais uzņēmums, kurš ir dibināts 1992.gadā, nodarbojas ar deratizācijas, dezinsekcijas, dezinfekcijas pakalpojumu sniegšanu.
Vēl salīdzinoši nesen “padomju laikos” deratizāciju, dezinsekciju un dezinfekciju veica valsts struktūra “Sanitāri epidemioloģiskā stacija”. 90-tajos gados strauji sāka attīstīties privātais bizness, bet valsts struktūras likvidējās. Likvidējās sanitāri epidemioloģiskā stacija, un tās bijušie darbinieki steidzīgi sāka organizēt savus uzņēmumus deratizācijas, dezinsekcijas, dezinfekcijas pakalpojumu sniegšanai. Uz šo dienu daudzi šie uzņēmumi jau ir pārstājuši eksistēt, bet sīva konkurence saglabājas joprojām.
Uz šo dienu sanitāro pakalpojumu sniedzēji dara visu iespējamo, lai būtu konkurētspējīgi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā. Tā kā uzņēmums SIA”X” apkalpo pārtikas pārstrādes uzņēmumus, firmai ir jāsniedz pakalpojumi tā, lai tie atbilstu apkalpojamā uzņēmuma prasībām, lai firmas pakalpojumi un izstrādātie uzņēmumu aizsardzības plāni atbilstu HACCP prasībām, gan sanitāri – veterinārajām prasībām.
Pareiza līdzekļu un to avotu pārvaldīšana ir svarīgs faktors, lai uzņēmums sasniegtu labākus rezultātus augstas konkurences apstākļos, līdz ar to ir nepieciešams izpētīt SIA”X” darbības situāciju. Tādēl autors nolēma izanalizēt uzņēmuma finanšu darbības situāciju un izstrādāt priekšlikumus tās uzlabošanai.

Diplomdarba mērķis ir uz teorētisko un praktisko materiālu pamata veikt uzņēmuma SIA “X” finanšu analīzi, atklāt trūkumus, nepilnības, problēmas un tā rezultātā izdarīt secinājumus un izstrādāt priekšlikumus par uzņēmuma SIA “X” finansiālā stāvokļa uzlabošanai.
Pamatojoties uz diplomdarba mērķi, tiek izvirzīti sekojoši risināmie uzdevumi:
• Apkopot teorētisko materiālu par finanšu analīzi;
• Izstrādāt uzņēmuma konkurētspējas novērtējumu;
• Veikt finanšu pārskatu horizontālo un vertikālo analīzi;
• Balstoties uz finanšu koeficientiem veikt to analīzi un veikt koeficientu analīzi salīdzinājumā ar konkurentiem;
• Izpētīt bankrota iespējamību, izmantojot Altmaņa modeli;
• Veikt apgrozāmo līdzekļu analīzi;
• Uz analīzes pamata izstrādāt priekšlikumus finanšu situācijas uzlabošanai.
Darba uzbūve ir veidotā tā, lai būtu vieglāk un saprotamāk izprast uzņēmuma SIA “X” finansiālo stāvokli. Pirmajā nodaļā autors apkopo finanšu analīzes teorētiskos aspektus. Nākamajā nodaļā izvērtē uzņēmuma konkurētspēju, lai noteiktu tā pozīciju tirgū. Trešajā nodaļā tiek veikta finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze, lai vieglāk izprastu uzņēmuma finansiālo darbību. Pēc tam balstoties uz aprēķinātiem finanšu koeficientiem izanalizēt uzņēmuma finanšu stāvokli salīdzinot to ar konkurentu finanšu stāvokli un izpētīt bankrota iespējamību, izmantojot Altmaņa modeli, kā arī veikt apgrozāmo līdzekļu analīzi un izvirzīt priekšlikumus finansiālās situācijas uzlabošanai.
Darbā galvenokārt tiks izmantotas ekonomiskās, salīdzināšanas, grupēšanas un relatīvo lielumu aprēķināšanas analīzes metodes, kā arī ekonomiski matemātiskās pētīšanās metodes. Šīs ir tas metodes, kurās tiek sagrupēti un saskaitīti finanšu analīzes koeficienti, lai vieglāk salīdzināt rādītājus un izprast uzņēmuma finanšu stāvokli.
Diplomdarba pētījuma periods ir no 2000.gada sākuma līdz 2003. gada beigām. Pētījumu periods izvēlēts izmantojot pēdējos pieejamos finanšu pārskatu datus.
Pētot kursa darba tematu autors izmatoja speciālo literatūru, kas tieši saistīta ar finanšu darbības analīzi, kā arī internetu, Uzņēmuma Reģistra sniegto informāciju, uzņēmuma finanšu pārskatus un publikācijas.
Visi nepublicētie materiāli ir ņemti no uzņēmuma SIA “X” finanšu pārskatiem, tādēļ atsauces diplomdarba tekstā nav dotas.

1. Finanšu analīzes teorētiskie aspekti1.1. Finanšu vadības mērķi un uzdevumi
Neskatoties uz savstarpējām saitēm starp finanšu vadību un grāmatvedību, katrai ir atšķirīgas funkcijas. Grāmatvedība apstrādā un interpretē informāciju par uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātiem, bet finanšu vadības galvenais uzdevums ir uzņēmuma finanšu līdzekļu vadība.
Finanšu vadības funkcijas uzņēmumā:
1. Uzņēmuma finanšu līdzekļu nepieciešamības noteikšana;
2. Iespējamo līdzekļu avotu alternatīvu variantu apzināšana;
3. alternatīvu sa1īdzināšana un optimālo līdzekļu piesaistīšanas variantu izvēle;
4. Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana.
Finanšu vadība ir uzņēmuma vadības integrālā sastāvdaļa, un finanšu vadības lēmumi balstās uz stratēģiskiem lēmumiem par uzņēmuma stratēģiskiem mērķiem, informāciju par tirgus efektivitāti, tirgus kapitāla izmaksām, nozares un ekonomiskās vides informāciju. Balstoties uz informācijas kopumu, tiek noteikta uzņēmuma finansējuma struktūra un izveidots naudas un kapitāla budžets.
Pēc lēmuma tipiem funkcijas ir iespējams sadalīt stratēģiskās un operatīvās funkcijas.
Stratēģiskā funkcijas ir saistītas ar uzņēmuma darbību ārējā vidē:
1. Ilgtermiņa kapitāla struktūras lēmumi;
2. Uzņēmuma dividenžu politikas noteikšana;
3. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģisko mērķu formulēšana.
Operatīvās funkcijas ir saistītas ar uzņēmuma iekšējo vidi:
1. Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana;
2. Ikdienas darbības finansēšana;
3. Cenu veidošanas principi;
4. Uzņēmuma kreditēšanas politikas lēmumi;
5. Iepirkumu līgumu nosacījumi.
Lai pieņemtu operatīvos un stratēģiskos lēmumus par uzņēmuma finanšu resursu izmantošanu un plānoto nākotnē nepieciešamos resursus, ir vajadzīga informācija par uzņēmuma finanšu pozīciju, ekonomisko potenciālu un attīstības perspektīvām.

Lai iegūtu šādu informāciju, ir nepieciešams veikt uzņēmuma finansiāli ekonomisko analīzi. Finansiāli ekonomiskā analīze ietver četrus posmus:
1. Uzņēmuma ekonomiskā potenciāla novērtēšana
1.1. Pamatkapitāla struktūras analīze;
1.2. Ražošanas apjoma un pievienotās vērtības analīze;
1.3. Ražošanas jaudu un to izmantošanas analīze;
1.4. Infrastruktūras analīze;
1.5. Kapitālieguldījumu struktūras analīze.
2. Uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāju analīze
2.1. Neto ieņēmumu dinamikas analīze;
2.2. Ražošanas izmaksu struktūras dinamika;
2.3. Ražotās produkcijas pievienotā vērtība;
2.4. Resursu izmantošanas analīze;
2.5. Resursu izmaiņas.
3. Uzņēmuma finansiāla stāvokļa analīze
3.1. Kapitāla struktūra;
3.2. Ilgtermiņa kapitāla struktūra;
3.3. Pašu kapitāla struktūra;
3.4. Līdzekļu atdeve;
3.5. Pašu kapitāla atdeve;
3.6. Ieguldījumu atdeve;
3.7. Īstermiņa maksātspējas rādītāji.
4. Uzņēmuma konkurētspējas analīze
4.1. Peļņas norma salīdzinājumā ar nozares rādītājiem;
4.2. Tirgus daļa;
4.3. Pieauguma tempi salīdzinājumā ar tirgus pieauguma tempiem;
4.4. Aktīvu aprites rādītāji;
4.5. Līdzekļu aprites rādītāji.
Lai veiktu uzņēmuma pilnu finansiāli ekonomisko analīzi, ir nepieciešama šāda informācija:
1. finanšu pārskati par uzņēmuma darbību iepriekšējos periodos;
2. informācija par nozares attīstību pagātnē un nākotnes tendencēm;
3. informācija par uzņēmumiem, kuri ietekmē analizējamo uzņēmumu;
4. finanšu tirgus informācija;
5. ekonomisko vidi raksturojoša informācija;
6. cita būtiska informācija.
Viena no svarīgākajām finansiāli ekonomiskās analīzes sastāvdaļām ir finanšu analīze. Finanšu analīzes objekts ir uzņēmuma darbības finanšu rezultātu analīze.
Finanšu analīzes mērķis ir noteikt uzņēmuma finansiālo stāvokli un identificēt iespējas pilnveidot esošās finanšu vadības metodes un uzlabot uzņēmuma finanšu stāvokli.
Uzdevumi:
1. analizējot uzņēmuma saimnieciskās darbības finanšu rezultātus, noteikt finanšu resursu izmantošanas efektivitāti;
2. prognozēt iespējamos finanšu rezultātus, balstoties uz esošajiem saimniecības darbības rādītājiem un alternatīviem resursu izmantošanas variantiem;
3. izstrādāt pasākumus finanšu stāvokļa uzlabošanai un finanšu resursu izmantošan…as efektivitātes pilnveidošanai.
Lai noteiktu uzņēmuma finansiālo stāvokli, izmanto rādītājus, kuri raksturo:
1. uzņēmuma kapitāla struktūru un kapitāla avotus;
2. kapitāla izmantošanas intensitāti un efektivitāti;
3. uzņēmuma maksātspēju un kredītspēju;
4. finansiālās stabilitātes robežas.
Finanšu stāvokļa analīze balstās uz relatīviem rādītājiem, kurus var salīdzināt ar:
 eksistējošām normām riska un bankrota iespējamības novērtēšanā;
 citu uzņēmumu rādītājiem;
 datiem par iepriekšējiem periodiem.
Uzņēmuma finanšu analīzi var veikt ne tikai uzņēmuma vadītāji, ber arī to īpašnieki, esošie un potenciālie investori, bankas, piegādātāji, Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji.
Pēc analīze subjekta var nodalīt iekšējo un ārējo finanšu analīzi. Iekšējo finanšu analīzi veic uzņēmuma vadība ar mērķi plānot un kontrolēt uzņēmuma finanšu līdzekļu izmantošanu uzņēmuma mērķu sasniegšanai, plānot un nodrošināt nepieciešamo finanšu resursu piesaistīšanu un kontrolēt uzņēmuma finansiālo stāvokli.
Ārējo finanšu analīzi veic esoši un potenciālie investori, piegādātāji, kontrolējošās organizācijas, izmantojot publicētos finanšu pārskatus ar mērķi identificēt iespējas ieguldīt līdzekļus ienesīgajā projektā, kontrolēt aprēķināto nodokļu summas, pārliecināties par sadarbības partnera finansiālo stabilitāti.
Finanšu analīzes praksē ir izstrādātas finanšu pārskatu analīzes metodes, kuras tiek plaši lietotas visā pasaulē. Vispopulārākās metodes ir:
 horizontālā analīze – salīdzināšana ar iepriekšējo periodu;
 vertikālā analīze – finanšu rādītāju struktūras analīze;
 finanšu koeficientu aprēķināšana – rādītāju savstarpējās saistības noteikšana;
 tendenču analīze – rādītāju pārmaiņu dinamikas noteikšana;
 salīdzinošā analīze – uzņēmuma saimnieciskās darbības rādītāju salīdzināšana ar nozares un konkurentu rādītājiem.
Uzņēmums ir sarežģīts veidojums, kas eksistē noteiktā vidē. Uzņēmuma darbības rezultāti ir atkarīgi no uzņēmuma vadītāju spējām ņemt vērā apkārtējās vides ietekmi, paredzēt nākotnes attīstības tendences un pieņemt lēmumus, ņemot vērā visu ieinteresēto pušu iespējamo ietekmi. Dažādām ieinteresētām grupām ir dažādi ieguldījumi uzņēmuma darbībā un dažāda ieinteresētība uzņēmuma darbības rezultātos. Katrai grupai ir arī savas finanšu analīzes objekts. Tabulā (skat.1.1.tab.) apkopotas svarīgākās grupas, to ieguldījums un finanšu analīzes objekts.
1.1. tabula
Uzņēmuma finanšu analīzē ieinteresētās grupas [4,78]
Ieinteresētā grupa Grupas ieguldījums Prasības Finanšu analīzes objekts
Īpašnieki Pašu kapitāls Dividendes Darbības finanšu rezultāti; finansiāla stabilitāte
Investori, ieguldītāji Aizdevu kapitāls Procenti no ieguldītā kapitāla Kredītspēja
Uzņēmuma vadība Vadības prasme, uzņēmējdarbības pārzināšana Samaksa par darbu, iespējamie procenti no peļņas Visa uzņēmuma darbība
Strādnieki Darbs Atalgojums, sociālās garantijas Uzņēmuma darbības finansiālie rezultāti
Piegādātāji Nepārtraukta ražošanas procesa nodrošināšana Piegādāto preču apmaksa Uzņēmuma maksātspēja
Klienti Produkcija/pakalpojumu realizācija Produkcija/pakalpojumu cena Uzņēmuma darbības finansiālie rezultāti
Valsts Sabiedrības pakalpojumi Nodokļu maksājumi Uzņēmuma darbības finansiālie rezultāti
Lai veiktu uzņēmuma finanšu analīzi, ir nepieciešami uzņēmuma pārskati par iepriekšējiem periodiem:
 bilance;
 peļņas un zaudējumu pārskats;
 paskaidrojumi pie bilances un peļņas un zaudējumu pārskata;
 naudas plūsmas pārskats.
Finanšu pārskatu analīze ļauj atklāt svarīgākās mijiedarbības un sakarības, kā arī novērtēt tendences.
Pirmajā finanšu analīzes fāzē ir svarīgi “lasīt” finanšu pārskatus. Pārskatu lasīšanas gaitā tiek studēti pārskatos atspoguļotie rādītāji. Ir jānosaka uzņēmuma īpašuma stāvoklis, tā īstermiņa vai ilgtermiņa ieguldījumi aktīvos, pašu kapitāla un aizņemto līdzekļu veidošanas avoti, jānovērtē uzņēmuma sakari ar piegādātājiem, pamatdarbības ieņēmumi un peļņa [4,63-68]….1.2.Uzņēmuma finanšu pārskata nozīme un sastādīšanas principi
Uzņēmuma saimnieciskās darbības vadīšana ir galvenais noteikums ekonomisko panākumu sasniegšanā. Piegādes ir jāapmaksā savlaicīgi, maksājumi par aizņēmumiem jāveic noteiktos termiņos, noteiktai līdzekļu daļai jāpaliek uzņēmuma rīcībā. Tādēļ pēc noteikta laika perioda ir jāizdara noteikti aprēķini ar nolūku noskaidrot, kādus ekonomiskus rezultātus ir guvis uzņēmums, veicot saimniecisko darbību. Citiem vārdiem, rodas nepieciešamība sastādīt pārskatus.
Finanšu pārskatu sastādīšana tirgus ekonomikā balstās uz vairākiem principiem, kuri padara pārskatus par efektīvāku finanšu vadīšanas instrumentu uzņēmumā.
Galvenās prasības informācijai, kuru sniedz pārskati, ir tās noderīgums pārskatu lietotājiem. Lai informācija, kas iekļauta pārskatos, būtu noderīga, tai jāatbilst noteiktiem principiem (skat.1.1.att). Informācijai jābūt:
– savlaicīgai – tas palielina informācijas vērtību un ietekmē pārskatu lietotāju lēmumu pieņemšanu. Informācija ir savlaicīga, ja tā nodrošina perspektīvās analīzes iespēju, t.i., prognozes izstrādāšanu kārtējiem un nākamajiem lēmumiem;
– patiesai – dokumentāli pamatotai un pārbaudāmai. Tai raksturīga rādītāju neitralitāte, jo tā nepakļaujas kādu ārēju, ieinteresētu subjektu iespaidam. Patiesa informācija nesatur kļūdas un saimnieciskās darbības klasificējumu, visi pārskatos iekļautie rādītāji tiek apskatīti no ekonomiskā viedokļa;
– neitrālai – finanšu pārskatos nav akcenta uz kādas lietotāju grupas interešu apmierināšanu, nodarot kaitējumu citai pārskatu lietotāju grupai;
– saprotamai – pārskatu lietotājiem bez īpašas profesionālas sagatavotības ir jāsaprot pārskatu saturu;
– salīdzināmai – rādītāju salīdzināmība ir nepieciešama, lai, pirmkārt, tos varētu salīdzināt ar analoģisku informāciju par citu uzņēmumu darbību un, otrkārt, lai tiktu saglabāta pēctecība grāmatvedības uzskaites metodēs dotajā uzņēmumā un līdz ar to nodrošināta uzņēmuma darbības rādītāju salīdzināšana par vairākiem pārskatu periodiem.

1.1. attēls Finanšu pārskatu sastādīšanas principi [6,194]
Katra informācijas vienība pārskatos tiek iekļauta, vadoties pēc tā, ka šīs finanšu informācijas uzskaite tiek veikta uz noteiktu uzskaites principu pamata, kā arī ņemot vērā esošos ierobežojumus dažu rādītāju iekļaušanai pārskata informācijā.
Kā redzams iepriekšējā 1.1.attēlā, pie uzskaites principiem pieder šādi principi:
– divkāršā ieraksta princips, kurš nosaka katras saimnieciskās operācijas divkāršu ierakstu: viena konta debetā, otra kredītā;
– periodiskuma princips nozīmē to, ka uzņēmumam periodiski jāatskaitās ieinteresētajām pusēm par savu darbību attiecīgajā laikā;
– funkcionējoša uzņēmuma princips nozīme, ka uzņēmums turpinās savu darbību pietiekami ilgi saskaņā ar dibināšanas mērķi un ka tas netiks tuvākajā laikā likvidēts vai reorganizēts;
– naudas izteiksmes novērtēšanas princips nozīmē naudas mērītāju lietošanu kā universālu rādītāju finanšu pārskatos;
– uzrēķināšanas princips (metode) ļauj grāmatvedim pieņemt lēmumu par to, uz kādu periodu attiecināt atbilstošus ieņēmumus un izdevumus. Uzskaitīšanas metode paredz, ka izdevumi attiecas uz to pārskata periodu, kurā atbilstošā produkcija nosūtīta pircējam, pat ja samaksa par to vēl nav izdarīta. Tāpat izdevumi atspoguļojas tanī pārskata periodā, kurā tie radušies neatkarīgi no tā, vai uzņēmums tos sedzis dotajā pārskata periodā;
– pārskata perioda ienākumu atbilstība pārskata perioda izdevumiem. Šis princips nozīmē, ka dotajā pārskata periodā atspoguļojas tikai tie izdevumi, kuri noteica šī perioda ienākumu saņemšanu.
Uzņēmuma ekonomiskais rezultāts (peļņa vai zaudējumi) par noteiktu laika periodu tiek atspoguļots peļņas – zaudējumu pārskatā. Periodā beigās tiek sastādīts apkopojošais pārskats – bilance.
Naudas plūsmas pārskats sniedz informāciju par naudas līdzekļu kustību pārskata periodā.
Uzņēmuma gada pārskata galvenais mērķis ir sniegt informāciju uzņēmuma dalībniekiem (akcionāriem) par finansiālo stāvokli saimnieciskā gada beigās un par… tā attīstības perspektīvām. Pārskata datus izmanto, izstrādājot lēmumus ekonomisko un finansiālo jautājumu rasināšanai, peļņas sadales kārtības vai arī zaudējumu segšanas avotu noteikšanai. Šāda informācija ir nepieciešama, arī lemjot par uzņēmumu reorganizāciju, apvienošanu ar citiem uzņēmumiem vai tā sadalīšanu, par akciju un obligāciju emisiju u. c. jautājumiem.
Visiem finanšu pārskatiem ir raksturīgi kopīgi elementi. Uzņēmuma gada pārskatam ir divas daļas:
– uzņēmuma direkcijas pārskati;
– finanšu pārskati.
Direkcijas pārskati ir savdabīga uzņēmuma vizītkarte. Uz ražošanas, komerciālās un finanšu informācijas bāzes tie atspoguļo uzņēmuma saimniecisko darbību pārskata periodā. Uzņēmuma attīstību parasti parāda par vairākiem gadiem. Aprakstošo daļu mēdz papildināt ar skaitļiem un grafiskiem attēliem. Pārskatos līdzas retrospektīvam un pašreizējam novērtējumam ievieto ar ekonomiskās efektivitātes aprēķiniem pamatotus priekšlikumus uzņēmuma turpmākās darbības veicināšanai.
Direkcijas pārskata ir plaša aprakstoša rakstura informācija, bet finanšu pārskatos ir tikai skaitliska informācija.
Gada pārskata un citu valsts institūcijām sniedzamo pārskatu saturu un iesniegšanas kārtību nosaka likums Par uzņēmuma gada pārskatiem un īpaši normatīvie akti.
LR likums Par grāmatvedību paredz šādu finanšu pārskata saturu:
– bilance;
– peļņas un zaudējumu aprēķins;
– pārējie finanšu pārskati: pārskats par naudas līdzekļu apgrozību, pārskats par uzņēmuma līdzekļiem un to avotiem u.c.;
– paskaidrojumi par finanšu pārskatu svarīgākiem posteņiem;
– auditoru slēdziens.
Uz bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina pamata veido uzņēmuma statistiku un dinamikas skatījumā novērtē uzņēmuma finansiālo stāvokli.
Pārskats par naudas līdzekļu apgrozību atspoguļo naudas līdzekļu plūsmas, to izlietošanu, dod iespēju spriest par uzņēmuma maksātspēju.
Pārskats par uzņēmuma līdzekļiem un to avotiem raksturo līdzekļus, to avotus un izlietošanas virzienus.
Liela informatīva nozīme ir paskaidrojumiem par finanšu pārskatu svarīgākajiem posteņiem. To plašums, datu detalizācijas pakāpe ir atkarīga no uzņēmuma darbības sarežģītības pakāpes, kā arī no administrācijas un īpašnieku (akcionāru) vajadzības pēc informācijas. Šajos paskaidrojumos tiek detalizēti raksturots bilances, kā arī peļņas un zaudējumu aprēķina saturs, ievērojot skaitlisku un arī aprakstoša rakstura informāciju.
Auditoru slēdziens informē par izskatīto finanšu pārskatu pareizības un ticamības pakāpi. Tajā atspoguļo izdarītas pārbaudes formāli tiesiskos pamatus, pārbaudīto dokumentu atbilstību likuma normām, kā arī pārbaudes slēdzienu. Veikt auditoru pārbaudes it tiesības firmām, kurās darbojas auditoru licences ieguvuši diplomēti grāmatvedības speciālisti.
Ja ir nepieciešams, akcionāri var saņemt periodisku informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokļi var arī saņemt vienkāršotus pārskatus par īsāku laika periodu. Šāda veida pārskatus sauc par iekšējiem. Parasti tajos ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu, pārskatu par uzņēmuma līdzekļiem un to avotiem, maksājumu plūsmu.
Iekšējo pārskatu dati parasti netiek detalizēti analizēti, tomēr tie dod pietiekamu informāciju par saimnieciskā darbībā sasniegtiem rezultātiem, kā arī par uzņēmuma finansiālo stāvokli [6,193-198].1.3. Analīzes informatīva bāze
Finansiāli ekonomiskās analīzes informācijas pamata bāze ir:
– firmas publiskais gada pārskats, kas ietver finanšu pārskatu un vadības ziņojumu par firmas attīstību, kā arī zvērināta revidenta atzinums, ja uzņēmējsabiedrības rādītāji pārsniedz divus no likuma “Par uzņēmumu gada pārskatiem” 54. panta 2. daļā noteiktajiem kritērijiem (bilances kopsumma – Ls 100 000; neto apgrozījums – 200 000 un pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25). Finanšu pārskats kā kopums sastāv no bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla izmaiņu pārskata un pielikumiem;
– starpposmu pārskati par finansiāli saimniecisko darbību, kuri pēc vadības lēmuma var tikt sastādīti pārskata perioda starpposmā un ir domāti firmas iekšējām vajadzībām un arī ārējiem lietotājiem – kreditējošai bankai, investoram u.c. Starpposmu pārskati sastāv no bilances un dažiem pielikumiem, kas atspoguļo atsevišķus bilances posteņus. Starpposmu pārskati var būt mazliet neprecīzi, jo tiek sastādīti, pamatojoties tikai uz uzskaites datiem un neveicot pilnīgu inventarizāciju, kā arī neaprēķinot ar nodokli apliekamo ienākumu un uzņēmumu ienākuma nodokli;
– tekošās grāmatvedības uzskaites dati – dokumentācijas sistēma, sintētisko un analītisko kontu informācija. Analīzē šie dati papildina un atklāj informatīvo bāzi. Grāmatvedim, sagatavojot attiecīgās ziņas, jāņem vērā, ka tām jābūt pietiekami skaidrām un pieejamām tiem, kuriem tās nepieciešamas. Tāpēc mūsdienās grāmatvedim katrā skaitlī jāprot saskatīt tā ekonomisko jēgu.
Iepriekš minētie informācijas avoti tiek izmantoti firmas saimnieciskās darbības un finansiālā stāvokļa kompleksā novērtēšanā.
Šajā nolūkā speciālistam analītiķim, kas var būt profesionāls grāmatvedis, firmas vadītājs vai cits pārvaldītājs, pamatojoties uz finansiāli ekonomiskā stāvokļa padziļinātas analīzes metodiku, jāveic speciāli analītiskie aprēķini.
Firmas finansiālā stāvokļa analīzes pirmais posms ir finanšu pārskata, galvenokārt tā pamatsastāvdaļas – bilances, lasīšana un ekspresanalīze. Lasīt bilanci nozīmē izprast katra posteņa ekonomisko jēgu, paņēmienus bilances novērtēšanai, tās lomu firmas saimnieciskajā darbībā, bilances posteņu savstarpējo saistību un rādītāju izmaiņu nozīmi [5, 158-160].1.4. Finanšu pārskata ekspresanalīze
Finanšu pārskats ir savstarpēji saistītu rādītāju sistēma, un pēc šiem rādītājiem var gūt priekšstatu par firmas finansiālo un ekonomisko stāvokli.
Pārskata rādītāju savstarpēja saistība nozīmē to, ka viens un tas pats rādītājs vienlaikus var atrasties vairākas pārskata sastāvdaļās. Piemēram, pārskata gada tīrā nesadalītā peļņa tiek parādīta gan bilancē, gan peļņas un zaudējumu aprēķinā; bilancē atspoguļotais pašu kapitāla lielums pārskata gada sākumā un beigās atbilst analogam rādītājam pašu kapitāla izmaiņu pārskatā; naudas līdzekļu atlikums bilancē atbilst atlikumam naudas plūsmas pārskatā utt.
Lasot vai analizējot pārskata galvenās sastāvdaļas – bilanci un peļņas vai zaudējumu aprēķinu, iespējams gūt izpratni ne tikai par firmas statistiskajiem, bet arī dinamiskajiem rādītājiem.
Ekspresanalīzi ieteicams sākt ar finanšu pārskata vizuālo novērtējumu, kurā atklājas atsevišķu posteņu formālās pazīmes un izmaiņas.
Uz formālajām pazīmēm jāattiecina pareizi aritmētiskie aprēķini: starpposmu kopsummas, pārskata rādītāju savstarpējā saistība un pēctecība hronoloģiskā nozīmē, visu bilances aktīva un pasīva iedaļu kopsummu vienlīdzība un visbeidzot – parakstu esamība. Nepareizi un pavirši aizpildīts pārskats var būt iemesls kļūdainiem analītiskiem secinājumiem.
Atsevišķu bilances posteņu izmaiņu vizuālais novērtējums
Ja firmā uz pārskata perioda sākumu un beigām notikusi īpašuma maiņa, to iespējams noteikt, salīdzinot bilances aktīva kopsummas. Firmas sasniegtos rezultātus pārskata periodā var novērtēt, peļņas vai zaudējumu aprēķina datus salīdzinot ar iepriekšējo periodu.
Lai atrastu bilances “slidenos” posteņus, kuri acīm redzami liecina par neapmierinošu darbu pārskata periodā un likumsakarīgi – par sliktu finansiālo stāvokli, var izmantot informāciju no pielikumiem un atšifrējumiem, kas ir finanšu pārskata sastāvdaļas.
Par bilances pasīva “slidenajiem” posteņiem noteikti uzskatāmi iepriekšējo gadu nesegtie zaudējumi un pārskata gada nesegtie zaudējumi. Neiedziļinoties cēloņos, kāpēc firma strādā ar zaudējumiem, negatīvu starpību starp ieņēmumiem un izdevumiem var izsecināt pēc peļņas vai zaudējumu aprēķina apvienotājiem rādītājiem.
Ņemot talkā bilances pielikumu, var parādīties laikā nenomaksātie kredīti un aizņēmumi un nokavētie kreditoru parādi. Šie posteņi liecina par neapmierinošu finansiālo stāvokli, jo firma nespēj norēķināties par savām saistībām un tai ir nokavētie parādi.
Aizplīvurots “slidens” postenis var būt debitoru parāds, jo tas ietver ne tikai normālu, bet arī neattaisnotu parādu.
Pārskata vizuāls novērtējums, kā zināms, neprasa papildu analītiskus aprēķinus.
Tālāk ekspresanalīzē pēc bilances un citu pārskata sastāvdaļu rādītājiem iespējams veikt vienkāršus aprēķinus.
1. Noteikt pašu apgrozāmo līdzekļu summu (1.1.) [5,169]:
PK – IIe, kur (1.1.)
PK – pašu kapitāls;
IIe – ilgtermiņa ieguldījumi.
Par normālu uzskatāma attiecība: PK > IIe.
Šī attiecība (1.1.) raksturo firmas pašu līdzekļu izmantojumu: daļa līdzekļu novirzīta ilgtermiņa ieguldījumu iegādei, atlikusi daļa – apgrozāmu līdzekļu segšanai.
Ja šī attiecība nav ievērota, tas nozīmē ka firmai trūkst savu apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību nokārtošanai ir nepieciešams piesaistīt īstermiņa kredītus un aizņēmumus, kas pastiprina firmas finansiālo atkarību un pasliktina finansiālo stāvokli.
Maksātspējas problēmu atrisināšanā pamatlīdzekļu piespiedu izpārdošana nav labākais risinājums.
2. Noteikt īstermiņa saistību nodrošinājumu ar apgrozāmajiem līdzekļiem (1.2.) [5,170]:
1 – ĪK, kur (1.2.)
1 – apgrozāmie līdzekļi;
ĪK – īstermiņa kreditori.
Par normālu tiek uzskatīta attiecība: 1 > ĪK .
Tas nozīmē, ka apgrozāmo līdzekļu summai, kas ietver ieguldījumus krājumos, naudas līdzekļus, norēķinus un citus aktīvus, jābūt lielākai par īstermiņa kreditoru saist…ību summu.
Šī nevienādība (2.2.) raksturo firmas pašreizējo darbību, t.i., apgrozāmie aktīvi atrodas atbilstošā sastāvā, spēj nepārtraukti atjaunoties, un firmai ir iespēja laikus pilnībā norēķināties par kārtējām saistībām attiecībā uz preču, materiālu piegādi, pakalpojumu saņemšanu, nodokļu un citiem maksājumiem.
Lai firmas pašreizējo darbību neietekmētu neparedzēti apstākļi, krājumu nodrošinājumam jābūt lielākam nekā saistībām.

3. Noteikt tīros aktīvus, kuri raksturo firmas īpašuma stāvokli (1.3.) [5,170]:
A – 1, kur (1.3.)
A – aktīvi;
1 – aizņemtie līdzekļi.
Par normālu tiek uzskatīta attiecība: A > 1.
Šīs rādītājs interesē kreditorus, investorus, bankas un konkurentus. Tīro aktīvu izmaiņas noteiktā periodā atspoguļo firmas reālos sasniegumus vai, pretēji, zaudējumus.
Ekspresanalīzi var veikt pārskata galvenās sastāvdaļas – bilances – ietvaros. Tomēr pilnīgai finanšu analīzei tās saturs ir nepietiekams.
Bilances saturs raksturojams šādi:
1) bilance atspoguļo firmas saimniecisko līdzekļu lielumu konkrētā brīdī un sniedz informāciju par to, kādi līdzekļi pieder uzņēmumam (bilances aktīvas) un kādi ir šo līdzekļu avoti (bilances pasīvs), taču pēc bilances datiem nav iespējams noteikt, kāpēc rādies šāds stāvoklis;
2) grāmatvedības bilance tiek sastādīta, pamatojoties uz bilances kontu atlikumiem, tomēr katrā bilances postenī ir parādīts viena konta atlikums vai dažu viena veida kontu atlikumi, piemēram, konti “Norēķinu konts bankā”, “Kase”, “Pārējie naudas līdzekļi” ir apvienoti vienā bilances postenī “Naudas līdzekļi”;
3) bilances posteņu novērtējums. Visi pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi bilancē tiek novērtēti to iegādes cenās. Taču tas var neatbilst firmas resursu reālajai tirgus cenai.
Tāpēc bilances analīze ir jāpapildina ar citiem informācijas avotiem, izveidojot analītiskas tabulas, dažādu rādītāju aprēķinus un novērtējumu dinamikā [5,158-172].1.5. Finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze
1.5.1. Horizontālās analīzes metode
Metodes būtība: pētāmo rādītāju lielumu analizējamā periodā salīdzina ar to pašu rādītāju lielumu iepriekšējā periodā (bāzes gadā) vai ar budžetā paredzēto rādītāju. Izmantojot šo metodi ir iespējams analizēt:
• rādītāju pārmaiņas laikā;
• rādītāju novirzes no budžeta.
Ar dinamiku saprot parādību pārmaiņu laika periodā. Dinamikas analīzi veic īsākiem un garākiem laika periodiem, par optimālo pieņem 2 – 3 gadus. Dinamikas metode parāda pētāmo rādītāju pārmaiņu tendences un dod iespēju analīzes gaitā izpētīt dažādu faktoru ietekmi uz dotā rādītāja pārmaiņām un noteikt to lielumu.
Tātad dinamikas analīze ļauj:
• noteikt rādītāju izmaiņu tendences;
• izpētīt dažādu faktoru ietekmi uz dotā rādītāja izmaiņām un noteikt to lielumu;
• noteikt rādītāju dinamisko izmaiņu likumsakarības.
Pārmaiņas analīzē ar indeksu palīdzību vai procentuālā izteiksmē (1,4) [1,125] :

(1,4)
Dinamikas pārmaiņas procentuālā izteiksmē aprēķina (1,5) [1,125]:

DI * 100% – 100%
(1,5)

Bāzes gada vai budžeta rādītājiem dinamikas indekss būs vienāds ar 1 un procentuālā izteiksmē – 100%. Pārējo gadu rādītāju dinamiku izsaka attiecībā pret šo bāzes gadu.
Dinamikas metodi var izmantot jebkurai budžeta vai gada pārskata sastāvdaļas analīzei [1, 124 – 125].1.5.2. Vertikālās analīzes metode
Metodes būtība: šī metode dod iespēju analizēt pētījuma objekta struktūras pārmaiņas laika periodā, kā arī salīdzinājumā ar budžetu. Ar to saprot:
• katra atsevišķa rādītāja sastāvdaļu pētīšanu un to izmaiņu tendenču noteikšanu;
• rādītāju sastāvdaļu izmaiņu lielumu noteikšanu kopējā novirzes lielumā.
Pēc šīs metodes pētījuma objekts tiek pieņemts par 100% un no tā noteic atsevišķu sastāvdaļu attiecību pret objekta kopapjomu. Tā veidojas objekta struktūra. Analīzes mērķis – ar vertikālas metodes palīdzību raksturot pētījuma objekta struktūras pārmaiņas.
Attiecība starp ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem no dinamikas skatījuma ( horizontālā metode) dod informāciju par to, kādā veidā uzņēmums sadala visus sev piederošos līdzekļus starp ilgstoši lietojamiem objektiem (ilgtermiņa līdzekļiem) , un kāda pastāv tendence šim sadalījumam [1, 129].1.6. Finanšu pārskatu koeficientu analīze
Koeficientu analīze ir sistemātiska attiecību salīdzināšana, izmantojot finanšu pārskatu informāciju ar mērķi noskaidrot uzņēmuma attīstības likumsakarības un raksturot uzņēmuma finansiālo pozīciju. Koeficientu vai rādītāju analīzē tiek noteiktas nozīmīgas likumsakarības staro diviem finanšu pārskatu komponentiem. Pēc būtības koeficients ir skaitlis, kas iegūts aritmētisko darbību rezultātā no diviem finanšu pārskatu skaitļiem. Tāpēc iespējams aprēķināt ļoti daudzus un dažādus koeficientus. Taču tikai neliels koeficientu skaits ietver svarīgu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Finanšu analīzes praksē izmanto koeficientus, kurus var sagrupēt četrās grupās:
1) likviditātes rādītāji,
2) rentabilitātes rādītāji,
3) maksātspējas rādītāji,
4) līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji.
Katrs koeficients, kas izrēķināts atsevišķi, nedod nekādu informāciju par uzņēmumu. Tikai koeficientu piramīda un to izmaiņas laikā, kā arī salīdzinājumā ar nozares vidējiem rādītājiem dod vērtīgu informāciju par uzņēmuma finansiālo pozīciju.
Koeficientu analīzes mērķis ir aprēķināt svarīgākos rādītājus un noteikt to izmaiņu dinamiku analīzes periodā.
Finanšu koeficienti parāda finanšu proporcijas starp dažādiem pārskatu posteņiem. Finanšu koeficientu aprēķins pats par sevi nedod pietiekamu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Lai analizētu uzņēmuma finansiālo, izmantojot koeficientu analīzes rezultātus, nepieciešams aprēķinātos koeficientus (rādītājus) salīdzināt ar kādu bāzi.
Par salīdzināšanas bāzi var kalpot:
1) vispārpieņemtie parametri;
2) nozares vidējie rādītāji;
3) iepriekšējo gadu analoģiskie rādītāji;
4) konkurējošo uzņēmumu rādītāji;
5) kādi citi analizējamā aprēķina rādītāji.
Katras salīdzināšanas bāzes izmantošanai ir savas priekšrocības un trūkumi:
1.Tikai dažiem koeficientiem eksistē normas vai vispārpieņemtie parametri. Turklāt uzņēmuma rādītāju atšķirība no vispārpieņemtajām normām var būt saistīta ar nozares specifiku, ekonomiskās vides attīstības specifiku vai arī ar sezonalitātes ietekmi.
2. Pašlaik Latvijā nav iespējams iegūt ticamu informāciju par nozares vidējiem rādītājiem. Ir iespējams iegūt datus tikai par dažu uzņēmumu vidējiem datiem, kas var kalpot kā orientējošie rādītāji.
3. Uzņēmuma rādītāju salīdzināšana ar pašu rādītājiem dod iespēju konstatēt tikai paša uzņēmuma attīstības virzienu un nedod nekādu informāciju par uzņēmuma vietu nozarē un salīdzinājumā ar konkurentiem.
4. Par konkurējošo uzņēmumu ir iespējams iegūt tikai publicētos datus, kuri var nebūt pietiekami detalizēti, lai veidotu bāzi par rādītāju salīdzināšanai.
5. Jebkura cita analizējamā uzņēmumā rādītāji ietver uzņēmuma specifisku informāciju, kas ietekmē arī rādītājus.
Koeficienti ir ļoti spēcīgs uzņēmuma analīzes instruments, ja
1) koeficienti tiek rēķināti regulāri un ir iespējams pārskatīt tendences un izmaiņas;
2) koeficientus, kas izrēķināti vienam uzņēmumam, ir iespējams salīdzināt ar vidējiem rādītājiem nozarē;
3) koeficienti ir sagatavoti, ņemot vērā iekšējās likumsakarības un attiecības.
Tabulā ir apkopota informācija (skat.1.2.tab.), kuru var iegūt par uzņēmuma finansiālo stāvokli, izmantojot dažādas rādītāju grupas [4, 76 – 78].
1.2. tabula
Finanšu analīzes koeficienti [4, 78]
RĀDĪTĀJI INFORMĀCIJA
Likviditātes rādītāji
Likviditātes rādītājs Uzņēmuma spēja norēķināties par savām īstermiņa saistībām
Ātrais rādītājs Uzņēmuma spēja ātri norēķināties par savām īstermiņa saistībām
Pelnītspējas rādītāji
Peļņas norma Peļņa no katra apgrozījuma lata
Atdeve no līdzekļiem (kapitāla) Uzņēmumā iesaistītā kapitāla pelnītspēja
Atdeve no īpašnieku kapitāla Īpašnieku ieguldījumu pelnītspēja
Aktivitātes rādītāji
Krājumu aprite Relatīvs krājumu līmenis
Debitoru aprite Kredīta realizācijas daļa pārdevumu apjomā
Debitoru aprites laiks (dienas) Vidējais klientu parādu iekasēšanas laiks
Maksātspējas rādītāji
Parādu rādītājs Raksturo attiecību starp p…ašu kapitālu un piesaistīto kapitālu
Maksātspējas rādītājs Uzņēmuma spēja norēķināties par īstermiņa saistībām
Naudas izmaksu rādītājs Kredītu drošība saņemt maksājumu par kapitāla piesaistīšanu1.6.1. Likviditātes rādītāji
Likviditātes rādītāji ir rādītāji, ar kuru palīdzību var novērtēt uzņēmuma spēju atmaksāt savus pašreizējos parādus. Šī spēja ir atkarīga no attiecības starp uzņēmuma maksāšanas līdzekļu potenciālu un uzņēmuma finansiālajām saistībām. Maksāšanas līdzekļu potenciāls nozīmē uzņēmumam piederošos likvīdos līdzekļus
Par likvīdiem sauc tos aktīvus, kuri jau atrodas naudas formā, kā arī tos, kurus ātri var pārvērst naudas formā. Aktīvus ir iespējams klasificēt pēc likviditātes pakāpes:
• augsti likvīdi līdzekļi;
• vidēji likvīdi līdzekļi;
• zemi likvīdi līdzekļi.
Jo uzņēmumam ir vairāk likvīdo aktīvu, jo tā ekonomiskās iespējas ir lielākas. Atkarībā no aktīvu likviditātes pakāpes izšķir trīs likviditātes rādītājus (koeficientus) (1,6) [1,133]:

Likviditātes kopējais koeficients jeb likviditāte – 1 (L1) = Apgrozāmie līdzekļi
Īstermiņa saistības
(1,6)
Koeficienta teorētiskā pietiekamība ir 1- 2. Ja likviditātes -1 lielums ir mazs, tad uzņēmumā var izveidoties grūtības īstermiņa saistību dzēšanā. Ja šis lielums ir nozīmīgs, tad uzņēmums pārāk daudz kapitāla ir iesaldējis apgrozāmajos līdzekļos var arī nepietiekami izmantojis īstermiņa kredītus.
Likviditāti – 1 var paaugstināt divējādi:
• palielinot apgrozāmo līdzekļu atsevišķo posteņu lielumu;
• pazeminot īstermiņa saistību lielumu.
Likviditātes raksturošanai izmanto arī rādītājus L2 un L3 (1,7), (1,8) [1,133 – 134]:
Likviditātes starpseguma koeficients jeb likviditāte – 2 (L2)
= Naudas
Līdzekļi + Īstermiņa
Vērtspapīri + Debitori
Īstermiņa saistības
(1,7)
Absolūtās likviditātes koeficients jeb likviditāte – 3 (L3)
= Naudas līdzekļi + Īstermiņa
vērtspapīri
Īstermiņa saistības
(1,8)
Likviditātes rādītāju nepilnības:
1. Aprēķinot likviditātes koeficientus, tiek pieņemts, ka visi apgrozāmie līdzekļi ir likvīdi. Šāds paņēmiens var būt nereāls. Tikai likvidācijas gadījumā apgrozāmie līdzekļi var kļūt par augsti likvīdiem aktīviem.
2. Koeficients var paaugstināties nevēlamu procesu rezultātā. Piemēram, ja uzņēmums sašaurina ražošanu, tad var pieaugt krājumi. Šo apstākļu dēļ palielinās apgrozāmo līdzekļu atlikums un līdz ar to paaugstinās likviditātes koeficients.
3. Koeficients atspoguļo uzņēmuma stāvokli uz noteiktu datumu. Aprēķinā netiek ņemta vērā līdzekļu apgrozība [1, 133 – 134].
Uzņēmuma likviditātes analīzē liela nozīme ir tīro apgrozāmo līdzekļu noteikšanai. Šo aktīvu lielums tiek aprēķināts kā starpība starp apgrozāmajiem aktīviem un īstermiņa saistībām (1,9) [6,221].
Tīrie apgrozāmie līdzekļi = Apgrozāmo līdzekļu summa – Īstermiņa saistības
(1,9)
Tīri apgrozāmie līdzekļi ir nepieciešami uzņēmuma finansiālās stabilitātes uzturēšanai, jo apgrozāmo līdzekļu pārsvars pār īstermiņa saistībām liecina, ka uzņēmums ne tikai var nosegt savas īstermiņas saistības, bet tam ir arī finanšu resursi savas darbības paplašināšanai nākotnē.
Tīrie apgrozāmie līdzekļi, kuri ir uzņēmuma rīcībā, pārliecina kreditorus par līdzekļu aizdošanu uzņēmumam.
Tīrie apgrozāmie līdzekļi uzņēmumam piešķir nozīmīgu finansiālu neatkarību apstākļos, kad ir paātrināta apgrozāmo līdzekļu aprite, apgrozāmo aktīvu vērtības pazemināšanās vai zudumi.
Tīro apgrozāmo līdzekļu optimālā summa ir atkarīga no šādiem apstākļiem:
 uzņēmuma darbības īpatnībām;
 uzņēmuma lielums;
 pārdotās produkcijas apjoma;
 krājumu aprites ātruma;
 debitoru parādu lieluma;
 kredīta piešķiršanas noteikumiem;
 nozares specifikas.
Uzņēmuma finansiālo stāvokli negatīvi ietekmē gan tīro apgrozāmo līdzekļu trūkums, gan to pārmērīgs lielums. Nepietiekams lielums var izraisīt uzņēmuma bankrotu, jo liecina par uzņēmuma nespēju savlaicīgi segt īstermiņa saistības. Šo līdzekļu nepietiekamību var izraisīt šādi apstākļi:
 zaudējumi uzņēmuma saimnieciskajā darbībā;
 bezcerīgs debitoru parādu pieaugums;
 dārgu pamatlīdzekļu iegāde bez iepriekšējas naudas līdzekļu uzkrāšanas šiem mērķiem;
 dividenžu izmaksa bez attiecīgas peļņas;
 uzņēmuma nesagatavotība ilgtermiņa saistību dzēšanai.
Pār…mērīgs tīro apgrozāmo līdzekļu pārsvars pār optimālo nepieciešamo lielumu liecina par resursu neefektīvu izmantošanu [6, 220-222].1.6.2. Maksātspējas rādītāji
Maksātspējas rādītāji atspoguļo uzņēmuma spēju segt īstermiņa un ilgtermiņa saistības (1,10) [1,134]:
Saistību īpatsvars bilancē = Saistības * 100
Bilances kopsumma
(1,10)
Saistību summa nevar pārsniegt kopējo aktīvu lielumu. Augsts šī rādītāja līmenis rāda, ka uzņēmumam ir grūti atmaksāt aizdotās summas, jo par tām ir jāmaksā liela procentu summa. Zems šī rādītāja līmenis nodrošina kreditoriem iespēju netraucēti saņemt aizdotās summas. Sakarā ar to kreditori vēlas, lai šis rādītājs būtu zemāks. Tomēr zems aizņemtā kapitāla līmenis parasti raksturo zemu saistību tempu (1,11) [1,134].
Pašu kapitāla īpatsvars bilancē = Pašu kapitāls * 100
Bilances kopsumma
(1,11)

Rādītāju var aprēķināt arī citādā veidā (1,12) [1,134]:

Finanšu neatkarības koeficients = 1 – Finanšu atkarības koeficients
(1,12)
Jo mazāks ir finanšu atkarības rādītāja līmenis, jo kreditoru risks palielinās. Koeficenta teorētiskā pietiekamība ir robežās 0,5 – 0,6 (1,13) [1,134].

Finanšu līdzsvara koeficients = Saistības
Pašu kapitāls
(1,13)
Rādītājs raksturo saistību summu, kura pienākas uz pašu kapitāla Ls 1,00. Rādītājs ir atkarīgs no saimnieciskās darbības rakstura un apgrozāmo līdzekļu aprites ātruma. Augsts šī rādītāja līmenis apliecina, ka uzņēmums daudz izmanto aizņemtos līdzekļus. Zems līmenis rāda, ka uzņēmumam ārējā kapitāla piesaistīšana saistīta ar mazāku risku. Kreditori dod priekšroku zemākam šī koeficenta līmenim. Rādītājs raksturo finansiālo risku, ar kuru uzņēmums saskaras finansēšanas procesā un rāda ārējās finansēšanas lielumu. Jo zemāks ir rādītāja līmenis, jo augstāka ir uzņēmuma drošības
pakāpe [1, 134 – 135].1.6.3. Līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji
Aktivitātes rādītāji raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto savus līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai. Tie rāda uzņēmuma līdzekļu aprites ātrumu un sniedz informāciju par līdzekļos ieguldīto kapitāla pietiekamību (1,14) [1,135]:

Aktīvu aprites koeficients = Neto apgrozījums
Vidējā aktīvu vērtība
(1,14)
Rādītājs raksturo aktīvu izmantošanas intensitāti un rāda ieņēmumu lielumu, ko nodrošina saimnieciskajos līdzekļos (aktīvos) ieguldītais Ls 1,00
Sakarā ar to, ka visu aktīvu summa sakrīt ar kapitāla lielumu, aktīvu aprites koeficientu var nosaukt arī par kapitāla aprites koeficentu (1,15) [1,135].

Kapitāla aprite = Neto apgrozījums
Vidējā kapitāla vērtība
(1,15)
No kapitāla aprites viedokļa tas pats rādītājs raksturo cik efektīvi uzņēmums izmanto kapitālu neto apgrozījuma veidošanā un rāda ieņēmumu daudzumu uz vienu ieguldīto latu.
Ja aktīvu aprites koeficienta saucējā būs apgrozāmo līdzekļu summa, tad aktīvu aprites koeficients kļūst par apgrozāmo līdzekļu aprites koeficentu (1,16) [1,135].

Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficients = Neto apgrozījums
Vidējā apgrozāmo līdzekļu vērtība
(1,16)
Ja aktīvu aprites koeficienta saucējā būs ilgtermiņa ieguldījumu summa, tad aktīvu aprites koeficients kļūs par ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficientu (1,17) [1,135].

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients = Neto apgrozījums
Vidējā ilgtermiņa ieguldījumu vērtība
(1,17)
Ja ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients ir zems, tad tas nozīmē, ka pieļautas pārmērības ilgtermiņa ieguldījumu veidošanā. Šādos gadījumos uzņēmumam ir lietderīgi liekos pamatlīdzekļus pārdot vai uz laiku iznomāt.
Aktīvu aprites koeficienti rāda, cik reizes aktīvi gada laikā pārvēršas par ieņēmumiem no pārdošanas. Aktīvu aprites koeficientu var nosaukt arī par aktīvu ražīguma koeficientu.
Aktīvu aprites koeficients sniedz informāciju par to vai uzņēmums iegūst pietiekamus pārdošanas ienākumus no izmantojamajiem aktīviem (1,18), (1,19) [1,136]:.
Krājumu aprites koeficients
= Pārdotās produkcijas
Ražošanas izmaksas
Krājumu vidējais atlikums
(1,18)
Krājumu vienas aprites ilgums = Gada dienu skaits
Krājumu aprites koeficients
(1,19)
Koeficients rāda, cik reizes krājumos ieguldītie līdzekļi gada laikā apritējuši. Skaitītājā var izmantot arī neto apgrozījumu, kuru mērī pārdošanas cenās, bet pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas, kuras tiek novērtētas to faktisko izmaksu apmērā tāpat kā krājumi bilancē, dod precīzāku informāciju un ir labāk piemēroti aprēķinos.
Zems krājumu aprites koeficients nozīmē to, ka krājumos ir ieguldīts daudz
līdzekļu (1,20) [1,136].
Krājumu vidējais atlikums

= Krājumi perioda sākumā + Krājumi perioda beigās
Krājumu vidējais atlikums
(1,20)
Pārmērīgi krājumi nozīmē nepamatotu līdzekļu iesaldēšanu, kura savukārt liecina par neefektīvu līdzekļu iesaldēšanu. Augts koeficients var radīt uzņēmumā sarežģītu situāciju [1, 135 – 136].

Debitoru parādu aprite = Neto apgrozījums
Debitoru parādu vidējais atlikums
(1,21)
Debitoru parādu vidējais atlikums tiek aprēķināts analoģiski krājumu vidējam atlikumam (1,20) [1, 136]. Sakarā ar to, ka pamatdarbības ieņēmumi peļņas un zaudējumu aprēķinā parādās bez pievienotās vērtības nodokļa, bet debitoru parādi bilances pārskatā – ar nodokli.
Debitoru aprites koeficients rāda, cik reizes kopējais parāds aprit gada laikā. Tas raksturo uzņēmuma spēju laikus iekasēt parādus par kredītā pārotajām precēm un rāda, cik dienas vidēji paiet no produkcijas pārdošanas datuma līdz samaksas saņemšanas dienai.

Debitoru parādu vienas aprites ilgums = Gada dienu skaits
Debitoru parādu aprites koeficients
(1,22)
Jo ātrāk notiek kredīta iekasēšana, jo labāk uzņēmumam (1,22) [1, 136].Atbrīvotos līdzekļus var ieguldīt peļņu nesošos darījumos. Bet ilgāks iekasēšanas periods var palielināt klientu skaitu un tas sekmē apgrozījuma pieaugumu.
Krājumu un debitoru aprites koeficienti rāda ātrumu, ar kādu tie pārvēršas skaidr…ās naudas formā, kas savukārt ietekmē uzņēmuma finansiālo stabilitāti [1, 137].
1.6.4. Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji
Rentabilitātes (ienesīguma) rādītāji raksturo uzņēmuma ienesīgumu. Rentabilitāte ir attiecība starp peļņas lielumu un kādu citu rādītāju, kurš nodrošina šīs peļņas lielumu (1,23) [1,137].
Pašu kapitāla rentabilitāte
= Pārskata perioda peļņa * 100
Pašu kapitāla gada vidējā summa
(1,23)
Pašu kapitāla rentabilitāte vai finansiālā rentabilitāte rāda, kādu peļņu ieguvuši uzņēmuma īpašnieki no katra ieguldītā lata. Rādītājs raksturo pašu kapitāla izmantošanas efektivitāti (1,24) [1,137].

Aizņemtā kapitāla rentabilitāte
= Samaksātie procenti * 100
Aizņemtā kapitāla gada vidējā summa
(1,24)
Par aizņemtā kapitāla izmantošanu uzņēmums maksā procentus: jo vairāk izmanto aizņemto kapitālu, jo lielāka maksājamo procentu summa.
Ekonomiskā rentabilitāte vai aktīvu rentabilitāte raksturo peļņas lielumu uz vienu uzņēmuma aktīvu vienību (1,25) [1,137].

Aktīvu vai kapitāla rentabilitāte
= Neto peļņa * 100
Aktīvu vidējā gada vērtība
(1,25)
Rādītājs rāda, cik efektīvi uzņēmums izmanto aktīvus lai gūtu ienākumus.
Komerciālā rentabilitāte vai apgrozījuma rentabilitāte parāda, kādu peļņu uzņēmums ieguvis no Ls 1,00 realizācijas ieņēmumiem (1,26) [1,137].

Neto apgrozījuma rentabilitāte vai komerciālā rentabilitāte
=
Pārskata perioda peļņa * 100
Neto apgrozījums
(1,26)

Rādītājs raksturo produkcijas vai pakalpojumu pārdošanas rezultātā iegūto peļņu.
Ja šo rādītāju aprēķina, skaitītājā izmantojot peļņu pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas, tad pēdējais kļūst par operatīvas darbības rentabilitātes rādītāju (1,27) [1,138].

Operatīvā darbības rentabilitāte
= Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitījumiem * 100
Neto apgrozījums
(1,27)
Aprēķinā izmanto rādītāju “Peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšanas”, jo tas neietver ieņēmumus un izmaksas, kas nav saistītas ar produkcijas un pakalpojumu ražošanu vai pārdošanu. Tādēļ šis rādītājs atbilst uzņēmuma operatīvai darbībai.
Operatīvās darbības rentabilitāte raksturo produkcijas ražošanas un pārdošanas efektivitāti kopējo ienākumu veidošanā (1,28) [1,138].

Bruto peļņas rentabilitāte
= Bruto peļņa * 100
Neto apgrozījums
(1,28)
Rādītājs sniedz informāciju, kādā mērā apgrozījuma pārmaiņas ietekmē bruto peļņas lielumu.
Kapitāla un aktīvu rentabilitātes rādītājus arī var aprēķināt, izmantojot aktivitātes rādītājus (1,29) [1,138]:

Kapitāla rentabilitāte = Kapitāla aprites koeficients * Apgrozījuma rentabilitāte

vai

Peļņa = Neto apgrozījums * Peļņa (%)
Kapitāls Kapitāls Neto apgrozījums
(1,29)

Analoģiski aprēķina aktīvu rentabilitāti (1,30) [1,138]:

Aktīvu rentabilitāte = Aktīvu aprites koeficients * Apgrozījuma rentabilitāte

vai

Peļņa = Neto apgrozījums * Peļņa (%)
Aktīvs Aktīvs Neto apgrozījums
(1,30)
Izmantojot šīs formulas, jāpievērš uzmanību aprēķinos izmantotajiem peļņas rādītājiem. Tā var būt plānotā vai pārskata gada peļņa, peļņa pirms procentiem un nodokļiem utt.
Kopumā rentabilitātes rādītāji raksturo uzņēmuma darbības efektivitāti peļņas gūšanas procesā.
Uzņēmuma saimniecisko darbību raksturo daudz rādītāju, kas ļoti atšķiras dažādās nozarēs, pat nerunājot par to, ka vienas nozares uzņēmumi var lietot atšķirīgas uzskaites un vērtēšanas metodes [1, 137 – 138]…. 1.7. Bankrota diagnostika
Bankrota diagnostika ir mērķa finanšu analīzes sistēma, kuras virziens ir krīzes situācijas kontrolēšana uzņēmumā. Šim nolūkam kopējā uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīze tiek izveidota atsevišķa rādītāju grupa, pēc kuriem var spriest par bankrota draudiem. Šajā rādītāju grupā ietilpst likviditātes un maksātspējas rādītāji, kapitāla struktūras rādītāji, saistību dzēšanas periods, tīrais apgrozāmais kapitāls u.c. rādītāji.
1. Maksātnespējas draudu līmenis tiek diagnosticēts ar maksātspējas koeficientu palīdzību un pirmām kārtām ar absolūtas likviditātēs koeficienta palīdzību. Šim nolūkam var izmantot arī debitoru parādu inkasācijas un īstermiņa saistību dzēšanas periodu aprēķinus. Ja vidējais debitoru inkasācijas periods pārsniedz piegādātāju kredītu dzēšanas vidējo periodu, uzņēmumā var rasties maksātnespējas draudi naudas līdzekļu trūkuma dēļ.
2. Gaidāmā bankrota draudu līmenis tiek diagnosticēts ar finansiālas stabilitātes koeficientu palīdzību. Šie rādītāji tiek analizēti dinamiski pa vairākiem periodiem. Finansiālas stabilitātes pazemināšanas tendence liecina par pieaugošajiem bankrota draudiem nākotnē.
3. Spēja neitralizēt bankrota draudus. Uzņēmuma iekšējais finansiālais potenciāls tiek diagnosticēts ar rentabilitātes un aprites koeficientu sistēmas palīdzību. Pirmā rādītāju grupa parāda, cik lielā mērā uzņēmuma aktīvi ir spējīgi ģenerēt peļņu, t.i., veidot papildu naudas plūsmu, ko izmanto pieaugošo maksājumu veikšanai. Otra rādītāju grupa raksturo papildus naudas līdzekļu veidošanās ātrumu. Šīs diagnostikas pamatā ir t.s., Duponta modelis. Ārvalstu praksē tiek lietots E. Altmana modelis Z – skaitlis, kura formula tika izstrādāta 1968.gadā, veicot bankrotējošo uzņēmumu rādītāju analīzi. Katram uzņēmumam tika aprēķināti 22 rādītāji, no kuriem tika atlasīti pieci. Pēc profesora E. Altmana domām, šiem rādītājiem ir vislielākā prognozēšanas iespēja. Šie rādītāji ir (1,31), (1,32), (1,33), (1,34), (1,35) [6,273]:
X1 = Tīrais apgrozāmais kapitāls : Aktīvu kopsumma; (1,31)
X2 = Nesadalītā peļņa : Aktīvu kopsumma; (1,32)
X3 = Peļņa pirms nodokļiem : Gada vidējā aktīvu vērtība; (1,33)
X4 = Akciju tirgus vērtība : Aizņemtais kapitāls; (1,34)
X5 = Neto apgrozījums : Gada vidējā aktīvu vērtība. (1,35)
Rādītājs X1. Tīrais apgrozāmais kapitāls ir starpība starp apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību summu bilancē. Šis rādītājs raksturo gan uzņēmuma likviditāti, gan parāda tīrā apgrozāmā kapitāla īpatsvaru aktīvu kopsummā. Ja uzņēmumam ir problēmas ar likviditāti, tad šis rādītājs būs zems.
Rādītājs X2 parāda nesadalītās peļņas īpatsvaru aktīvu finansējumā. Maksātnespējas prognozēšanā vadītāji ir ieinteresēti tie šis rādītājs būtu augsts.
Rādītājs X3 ir aktīvu rentabilitātes rādītājs, pēc kura var spriest par uzņēmuma līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Tas parāda, cik daudz peļņas pienākas uz katru uzņēmuma aktīvos ieguldīto līdzekļu latu. Jo lielāks ir šī rādītājs, jo mazāka ir nepieciešamība izmantot aizņemto kapitālu un kapitāla struktūra ir finansiāli drošāka.
Rādītājs X4 ir piemērojams tikai akciju sabiedrībās, kuras savas akcijas pārdod attīstītā vērtspapīru tirgū. Latvijā vērtspapīru tirgus vēl nav pietiekami attīstīts, tāpat šo rādītāju var pārveidot, akciju tirgus vērtības vietā izmantojot akciju nominālo vērtību. Pēc savas būtības šis rādītājs raksturo kapitāla struktūru. Ir samērā grūti viennozīmīgi noteikt, kādam rādītajam uzņēmumā jābūt – zemākam vai augstākām. Ja uzņēmums mazāk izmanto aizņemto kapitālu, šis rādītājs būs augstāks, tomēr pašu kapitāla efektivitāti tas pazeminās. Šajā modelī ir vēlamā rādītāja augstāka nozīme.
Rādītājs X5 ir aktīva aprites ātruma rādītājs. Jo ātrāk aprite uzņēmuma aktīvi, jo lielākas ir uzņēmuma iespējas norēķināties par savām saistībām, tātad šī rādītāja nozīme ir vēlama augstāka.
Visu minēto koeficientu apvienošanai Z – skaitlī, tie ir jāreizina ar noteiktu korelācijas koeficientu, pēc kuru lieluma var spriest par konk…rētā X rādītāja nozīmi pētāmajā problēmā.
Z – skaitli var izteikt ar šādas formulas palīdzību (1,36) [6,274]:
Z = 1,2*X1 + 1,4*X2 + 3,3*X3 + 0,6*X4 + 1,0*X5 (1,36)
Ja Z – skaitlis ir lielāks par 3, tad bankrota iespējamība ir zema un potenciālajiem kreditoriem nav nepieciešams veikt sīkāku finansiālā stāvokļa analīzi.
Ja Z – skaitlis ir robežās no 2,7 līdz 3, tad bankrots var iestāties. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir radušas zināmās problēmas ar maksātspēju, bet uzņēmums tas varētu savlaicīgi novērst.
Ja Z- skaitlis ir robežas no 1,8 līdz 2,7, tad bankrota iespējamība ir augsta. Tas nozīmē, ka uzņēmumam ir nopietnas finansiālās problēmas. Šādā situācijā potenciālie sadarbības partneri pieņems attiecīgu lēmumu tikai pēc rūpīgas uzņēmuma finansiālā stāvokļa analīzes.
Ja Z – skaitlis ir robežās no 0 līdz 1,8, tad bankrota iespējamība ir ļoti augsta. Uzņēmuma finansiālo stāvokli var uzlabot tikai radikālā pārmaiņas uzņēmuma finanšu un investīciju politikā.
Minēto rādītāju aprēķināšana ļauj uzņēmuma vadītajiem kritiski novērtēt savu darbību, finanšu rādītājus laikus novērsts radušas problēmas [6, 272 – 274].1.8. Apgrozāmā kapitāla teorētiskās analīzes nosacījumi
Apgrozāmais kapitāls ir uzņēmuma rīcībā esošie resursi, kas pieejami ikdienas darījumu veikšanai. Apgrozāmais kapitāls tiek izmantots, lai nodrošinātu uzņēmējdarbību ar apgrozāmajiem līdzekļiem laika periodā starp naudas līdzekļu iegūšanu un naudas saņemšanu par pārdotajām precēm (pakalpojumiem), tas ir, nodrošinātu produktu ražošanas (pakalpojumu) sniegšanas nepārtrauktību.
Efektīva apgrozāmā kapitāla izmantošana tieši ietekmē uzņēmuma peļņu un naudas plūsmu. Tādēļ ir svarīgi rūpīgi kontrolēt apgrozāmo līdzekļu atlikumu bilancē.
Ja uzņēmuma īstermiņa parādu summa ir lielāka par apgrozāmo līdzekļu vērtību, uzņēmumā rodas finansiālas problēmas, kas saistītas ar savlaicīgu maksājumu kārtošanu un norēķināšanos ar kreditoriem.
Arī pārāk liels apgrozāmais kapitāls nav pozitīvi vērtējams, jo tas liecina par apgrozāmo līdzekļu neefektīvu izmantošanu. Tā, piemēram, uzņēmumam ir nepamatoti lieli krājumi, kas tiek uzglabāti noliktavā vairāku mēnešu garumā, pirms tos izmanto ražošanā vai pārdod. Vai arī ir lieli skaidras naudas atlikumi, kurus efektīvāk būtu ieguldīt vērtspapīros vai bankas depozītos, saņemot procentus un līdz ar to palielinot uzņēmuma ienākumus [6, 39].1.8.1. Apgrozāmo līdzekļu struktūra
Apgrozāmie līdzekļi ir līdzekļi, kurus paredzēts izlietot viena gada vai viena ražošanas cikla laikā. Tie veido ļoti nozīmīgu uzņēmuma bilances aktīvu daļu. Pēc apgrozāmo līdzekļu kopsummas tiek vērtēts uzņēmuma potenciāls, maksātspēja, likviditāte. Pēdējais rādītājs raksturo uzņēmuma spēju savlaicīgi nomaksāt savas parāda saistības. Tas ir viens no galvenajiem jautājumiem, kas interesē tirgus attiecību dalībniekus – piegādātājus, noguldītājus, akcionārus, kreditorus, kā arī bankas iestādes. Lai noteiktu likviditāti, tiek samēroti uzņēmuma rīcībā esošie apgrozāmie līdzekļi ar īstermiņa saistībām.
Apgrozāmo līdzekļu raksturīga īpatnība ir to augstais aprites ātrums. Apgrozāmo līdzekļu funkcionālā loma būtiski atšķiras no pamatlīdzekļu lomas.
Apgrozāmo līdzekļu elementi piedalās visās ražošanas cikla stadijās. Tie pilnīgi zaudē vai maina savu sākotnējo formu, tāpēc to vērtība tiek pilnībā iekļauta ražojamās produkcijas vērtībā (pakalpojuma sniegšanā).
Apgrozāmo līdzekļu aprites process aptver trīs stadijas : sagatavošanās, ražošanas un noieta stadiju.
Jebkura uzņēmējdarbība sākās no noteiktas skaidras naudas summas, kura tiek ieguldīta materiālajos resursos, izejvielās, darba priekšmetos utt., kas nepieciešami ražošanas procesa nodrošināšanai.
Apgrozāmo līdzekļu aprites procesu var attēlot šādas shēmas veidā (1,37) [6,40]:

Nauda – Iepirkumi – Prece(resursi) – Ražošana – Prece(gatavais produkts) – Noiets – Nauda

N –P – ….R….P` – N`
(1,37)
Iepirkšanas (apgrozības) stadijā apgrozāmie līdzekļi no naudas formas pāriet ražošanas priekšmetu formā.
Ražošanas stadijā resursi tiek kombinēti un tādējādi rodas jauns produkts- produkcija vai pakalpojums, kas paredzēts pārdošanai.
Noieta (apgrozības) stadijā apgrozāmie līdzekļi no preču formas atkal pāriet naudas formā. Sākotnējās naudas summas lielums (N) nesakrīt ar naudas summu (N`), kas tiek iegūta aprites cikla beigās. Iegūtā starpība parāda uzņēmējdarbības rezultātu – peļņu vai zaudējumus.
Apgrozāmo līdzekļu struktūru var klasificēt pēc vairākām pazīmēm.
Apgrozāmo līdzekļu sastāvs un struktūra pēc to funkcionālās lomas ir parādīta sekojošā tabulā (skat.1.3.tab).

1.3. tabula
Apgrozāmo līdzekļu struktūra pēc funkcionālās lomas [6, 41]
Apgrozāmo līdzekļu grupas Apgrozāmo līdzekļu sastāvs

1. Apgrozāmie līdzekļi ražošanas stadijā. 1.1. Ražošanas krājumi: izejvielas, materiāli, detaļas. Kurināmais, palīgmateriāli, mazvērtīgie priekšmeti.
1.2. Līdzekļi ražošanas procesā: nepabeigtie ražojumi, pašu izgatavotie pusfabrikāti, nākamo periodu izmaksas.
2. Apgrozāmie līdzekļi apgrozības stadijā. 2.1. Gatavā nepārdotā produkcija: gatavā produkcija noliktavā, nosūtītā, bet neapmaksātā produkcija, preces tālākai pārdošanai.
2.2. Naudas līdzekļi: naudas līdzekļi uzņēmuma kasē un bankas norēķinu kontā, valūtas konts, vērtspapīru konts.

Apgrozāmo līdzekļu struktūra bilancē ir parādīta sekojošā attēlā (skat.1.2.att.).

1.2.att. Apgrozāmo līdzekļu struktūra bilancē [6, 41]

Uzņēmuma bilancē apgrozāmie līdzekļi tiek klasificēti šādās grupās: materiālo vērtību krājumi, debitori, naudas līdzekļi.
Materiālo vērtību krājumi ir materiālās vērtības, kas atrodas:
 uzņēmuma noliktavās, t.i., izejvielas, materiāli, inventārs, gatavie produkti, preces pārdošanai u.tml.;
 ražošanas (pakalpojumu) sniegšanas procesā, t.i., nepabeigtie produkti un pasūtījumi, mazvērtīgais (vērtība 50 vai mazāk latu) un ātri nolietojamais (ātrāk nekā viena gada laikā) inventārs un instrumenti;
 citos uzņēmumos – pārstrādē, atbildīgā glabāšanā u.tml.;
 ceļā – citiem uzņēmumiem nosūtītas, bet vēl nesaņemtas preces.
Jebkuram uzņēmumam jāveido un jāsaglabā noteikts materiālo vērtību krājumu apjoms, lai izvairītos no pārtraukumiem ražošanas (pakalpojumu sniegšanas), kā arī pārdošanas procesā.
Veidojot jaunu uzņēmumu, jāplāno materiālo vērtību krājumu lielums, kas nepieciešams konkrētai uzņēmējdarbībai gan naturālā, gan vērtības izteiksmē. Plānošanas proc…esā jāievēro šādi galvenie uzdevumi:
 krājumu iegādes un uzglabāšanas izmaksu samazināšana;
 noteiktu produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas kvalitātes parametru nodrošināšana.
Veidojot pārāk lielus, kā arī nepietiekamus materiālo vērtību krājumus, veidojas papildus izmaksas, kas saistītas ar šādiem procesiem:
 materiālo vērtību piegādi;
 uzglabāšanu;
 zaudējumiem skarā ar nepietiekamu krājumu apjomu, kad nav iespējams nodrošināt pieprasījumu pēc produktiem (pakalpojumiem).
Debitoru parādi uzņēmumā veidojas šādi:
 pārdodot preces un pakalpojumus un kredīta;
 aizdodot naudu darbiniekiem, dalībniekiem vai citiem uzņēmumiem uz laiku, ne ilgāku par vienu gadu;
 sakarā ar pamatkapitālā neiemaksāto līdzdalību summu (līdz 1 gadam);
 veicot avansa maksājumus vai priekšapmaksu darījuma partneriem.
Īstermiņa vērtspapīri ir uzņēmumam piederošie citu firmu vai valsts vērtspapīri (īstermiņa obligācijas un valsts parādzīmes), kas jāpārvērš naudā gada laikā.
Naudas līdzekļi uzņēmumā ir divos veidos:
 skaidras naudas veidā;
 bezskaidras naudas veidā.
Nauda ir īpašs uzņēmuma līdzekļu veids – vismobilākie līdzekļi, ko var apmainīt pret jebkuriem citiem uzņēmējdarbībai nepieciešamajiem līdzekļiem. Ja uzņēmēja rīcībā nav naudas līdzekļu pietiekamā apjomā, tas var kļūt par galveno iemeslu neveiksmēm uzņēmējdarbībā un uzņēmuma maksātnespējai.
Apgrozāmos līdzekļus var klasificēt arī pēc kapitāla ieguldīšanas riska pakāpes, kā tas parādīts nākamajā tabulā:
1.4. tabula
Apgrozāmo līdzekļu struktūra pēc kapitāla ieguldīšanas riska pakāpes [6,41]
Apgrozāmo līdzekļu grupa Bilances aktīva posteņi
1. Apgrozāmie līdzekļi ar minimālu riska pakāpi 1.1. Naudas līdzekļi: kase, norēķinu rēķins, valūtas rēķins.
1.2. Īstermiņa finanšu ieguldījumi.
2. Apgrozāmie līdzekļi ar zemu riska pakāpi. 2.1. Debitoru parādi, neskaitot šaubīgos parādus.
2.2. Ražošanas krājumi, neskaitot novecojušus krājumus.
2.3. Gatavās produkcijas krājumi, neskaitot nepieprasīto produkciju.
3. Apgrozāmie līdzekļi ar vidēju riska pakāpi. 3.1. Mazvērtīgie priekšmeti (pēc atlikušās vērtības).
3.2. Nepabeigtā ražošana.
3.3. Nākamo periodu izmaksas.
4. Apgrozāmie līdzekļi ar augstu riska pakāpi. 4.1. Šaubīgie debitoru parādi.
4.2. Novecojušie ražošanas krājumi.
4.3. Gatavā produkcija, pēc kuras nav pieprasījuma.

Sekmīgā uzņēmējdarbībā uzņēmumam vienmēr jābūt spējīgam segt savas saistības, tikko rodas šāda nepieciešamība. Tādēļ apgrozāmā kapitāla stāvokļa analīze jākoncentrē uz naudas līdzekļiem to apriti (naudas plūsmas analīze), kas ļauj laikus paredzēt, kad būs nepieciešami naudas līdzekļi, kad būs deficīts, kad pārpalikums, kādi līdzekļu avoti nodrošina deficīta segšanu [6,39 – 44].1.8.2. Apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitāte
Racionāla apgrozāmo līdzekļu izmantošana ir iespējama, ievērojot vairākus, tirgus ekonomikai atbilstošus principus:
 apgrozāmo līdzekļu apjoma un ražošanas apjoma optimālas attiecības nodrošināšana;
 ekonomiska un racionāla materiālo resursu izmantošana;
 materiālu krājumu uzglabāšanas izmaksu minimizēšana;
 minimāla apgrozāmo līdzekļu iesaldēšana ražošanas krājumos un debitoru parādos.
Ievērojot šos principus apgrozāmo līdzekļu apsaimniekošana var radīt optimālus ražošanas – komerciālos apstākļus jebkura uzņēmuma saimnieciskajā un finansiālajā darbībā.
Plānojot uzņēmuma ražošanas programmu, vienlaikus tiek plānots šīs programmas izpildes materiālais nodrošinājums. Plānošanas mērķis ir sasniegt pēc iespējas lielāku apgrozījumu ar mazāku apgrozāmo līdzekļu apjomu. Šo mērķi var sasniegt, efektīvāk izmantojot apgrozāmos līdzekļus, paātrinot to apriti un līdz ar to samazinot nepieciešamo līdzekļu daudzumu viena aprites cikla nodrošināšanai.
Apgrozāmo līdzekļu aprites paātrināšana samazina to iesaldēšanas periodu atsevišķās aprites stadijās piemēram, tiem atrodoties ražošanas vai gatavās produkcijas krājumos, vai uz kredīta pārdotās produkcijas vērtībā, t.i., debitoru parādos.
Kapitāls, kas ieguldīts ražošanas krājumos ir avansētais kapitāls. Katrs īpašnieks, kas avansē savu kapitālu uzņēmējdarbības veikšanai ir ieinteresēts, lai ātrāk apritētu un radītu pievienotu vērtību, kuru tālāk varētu izmantot nākamajos aprites ciklos.
Veidojot un uzturot liekus ražošanas krājumus, tiek palielinātas to veidošanas un uzglabāšanas izmaksas, kas pazemina uzņēmuma finansiālo rezultātu un palielina krājumos ieguldītā kapitāla izmaksas. Tāpēc katram uzņēmumam ir jāaprēķina optimāla krājumu iegādes partija, kas kopējās krājumu veidošanas izmaksas minimizētu [6,44 – 45].1.8.3. Finanšu cikla garums
Apgrozāmie līdzekļi uzņēmumā veido likvīdu aktīvu daļu, un to galvenā īpatnība ir liels aprites ātrums. Apgrozāmo līdzekļu funkcionālā loma ražošanas procesā krasi atšķiras no pamatlīdzekļu lomas. Apgrozāmie līdzekļi nodrošina ražošanas nepārtrauktību un ir saimniecisko operāciju plūsmas galvenā sastāvdaļa: ražošanas krājumu iegāde palielina īstermiņa saistību lielumu; ražošanas procesā palielinās gatavās produkcijas krājumi; produkcijas pārdošana rada naudas līdzekļu palielinājumu kasē un debitoru parādu pieaugumu. Šis operāciju cikls daudzreiz atkārtojas un beigās izpaužas kā naudas līdzekļu izdevumu un ieņēmumu plūsma.
Laika periods, kurā notiek naudas līdzekļu aprite, raksturo ražošana – komerciālā cikla garumu. Šīs periods veidojas no laika perioda, kurā notiek norēķināšanās par izejvielām un materiāliem, kā arī no laika perioda, kādā naudas līdzekļu no produkcijas pārdošanas ienāk uzņēmumā.
Šī perioda garumu ietekmē vairāki faktori:
 piegādātāju kredīta garums;
 debitoru norēķināšanās periods;
 materiālu atrašanās krājumos noliktavā;
 ražošanas cikla garums;
 gatavās produkcijas uzglabāšanas periods noliktavā.
Kā redzams attēlā (skat.1.3.att.), ražošanas – komerciālais cikls veidojas no četriem periodiem:
 piegādātāju kreditēšanas perioda – 15 dienas;
 materiālu atrašanās krājumos perioda – 30 dienas;
 gatavās produkcijas ražošanas un uzglabāšanas noliktavā perioda – 15 dienas;
 pircēju kreditēšanas (debitoru) perioda – 15 dienas.
Minēto faktoru ietekmi un operāciju secību var parādīt ar šādu piemēru:
Materiālu iepirkšana Norēķini ar piegādātāju Materiālu nodošana ražošanā Preču pārdošana uz kredīta Naudas ieņēmumi no pircējiem
1. sept. 15. sept. 1. okt. 15 okt. 1. nov.
1. Piegādātāju kreditēšanas periods
2. Materiālu atrašanās krājumos
3. Gatavās produkcijas ražošanas un uzglabāšanas periods
4. Pircēju kreditēšanas periods
5. Naudas līdzekļu aprites periods
1.3. attēls Ražošanas – komerciālā cikla garums [6, 46]
Horizontālajās ailēs ir parādīts ražošanas – komerciālā cikla kalendārais grafiks, pēc kura var spriest , ka kopējais finanšu cikla garums ilgst no 15. septembra līdz 1. novembrim, tātad 1,5 mēnesi.
Tātad pēc attēla var secināt, ka naudas līdzekļi ir iesaldēti ražošanas krājumos un debitoru parādos divus mēnešus. Tā kā uzņēmums norēķinās ar piegādātājiem pēc 15 dienām, tad laika periods, kurā naudas līdzekļi ir izņemti no apgrozības, t.i., finanšu cikls ir mazāks par naudas līdzekļu iesaldēšanas periodu par to dienu skaitu, kurās uzņēmums norēķinās ar saviem piegādātājiem.
Ražošanas ciklu var saīsināt uz tehnoloģiskā procesa un debitoru parādu dzēšanas perioda saīsināšanas rēķina , bet finanšu cikla garumu var saīsināt gan uz iepriekš minēto faktoru rēķina, gan samazinot piegādātāju kredītu aprites ātrumu.
Naudas līdzekļu iesaldēšanas periodu sauc par finanšu ciklu.
Finanšu ciklu dienās var aprēķināt matemātiski ar šādas formulas palīdzību (1,38) [6,47]:
Finanšu
cikls = Ražošanas
Cikls – Piegādātāju
kredītu
aprites
periods = Krājumu
Aprites
Periods + Debitoru
parādu
aprites
Periods – Piegādātāju kredītu
aprites periods
(1,38)
Finanšu cikla garums ir viens no apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitātes radītājiem. Jo īsāks ir finanšu cikls, jo efektīvāka ir apgrozāmo līdzekļu pārvaldība [6, 45 – 47].1.8.4. Debitoru parādu pārvaldīšana.
Debitoru parādu līmeni uzņēmumā nosaka vairāki faktori: ražojamās produkcijas vai sniegto pakalpojumu veids, tirgus ietilpība un piesātinātība ar doto preci, uzņēmuma kredīta politika, pieņemtā norēķinu sistēma u.c. faktori. Pēdējais no minētajiem faktoriem ir sevišķi svarīgs finanšu pārvaldībā.
Debitoru parādi uzņēmos rodas, galvenokārt pārdodot preces uz kredīta. Bet ir arī citi debitoru parādu veidošanas avoti, kas parādīti attēlā (skat.1.4.att.).

1.4. attēls Debitoru parādu struktūra [6, 51]
Debitoru parādi ir uzņēmuma līdzekļi, kas aizdoti citām juridiskajām vai fiziskajām personām.
Pašreizējā ekonomiskās attīstības posmā uzņēmumiem ir raksturīga palielināta naudas līdzekļu aprite, kas bieži vien tajos rada naudas līdzekļu deficītu un maksātspējas draudus. Kā liecina Latvijas lielākais kredītmenedžmenta firmas Credītreform Latvija veiktais pētījums, tikai 45% rēķinu pasūtītāju saviem piegādātājiem samaksā laikus. Un šī tendence nemaksāt laikus kļūst arvien izteiktāka un piegādātājiem rada zaudējumus. Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm Igaunijā tiek apmaksāti laikus 48% rēķinu, savukārt Lietuvā – tikai 23%.
Tajā pašā laikā Latvijā ir ievērojama tendence pagarināties norēķinu termiņiem – pircēji par precēm un pakalpojumiem var maksāt vidēji 19 dienās. Tāpēc finanšu pārvaldībā kā svarīgākais tiek izvirzīts debitoru pārvaldīšanas uzdevums, kura risināšana ir vērsta uz debitoru parādu apjoma optimizāciju un savlaicīgu parādu inkasēšanu. Šim nolūkam uzņēmumos, kuros ir augsts debitoru apgrozījums un apjoms, ir jāizstrādā sevišķa debitoru parādu pārvaldīšanas politika.
Debitoru parādu pārvaldības saturu veido cenu un komerciālā kredīta politikas izstrādāšana un realizēšana ar mērķi pēc iespējas drīzāk atgūt naudas līdzekļus par pārdotajām precēm. Debitoru parādu pārvaldības saturu veido:
 debitoru analīze;
 debitoru parādu reālās vērtības analīze;
 debitoru un kreditoru parādu bilance;
 avansu norēķinu vai priekšapmaksas politikas izstrādāšana;
 faktoringa operāciju efektivitātes novērtēšana un izmantošana.
Debitoru parādu analīzē tiek noskaidrots parādu līmenis, kura novērtēšanai var izmantot šādus rādītājus:
 debitoru īpatsvars apgrozāmajos līdzekļos;
 maksājumu termiņus pārsniegušo debitoru parādu īpatsvars;
 vidējais debitoru parādu inkasēšanas periods;
 maksājumu termiņus pārsniegušo parādu vidējais „vecums”;
Termiņus pārsniegušo debitoru parādu vidējo „vecumu” var aprēķināt, izmantojot sekojošu formulu (1,39) [6,52]:

Debitoru parādu gada vidējais atlikums (Ls) : 1 dienas apgrozījums (Ls)
(1,39)
Atkarībā no debitoru parādu lieluma, norēķinu dokumentu un debitoru skaita, debitoru parādu analīzi var veikt visiem debitoriem kopumā vai izvēles kārtā. Vispārējai analīzes shēmai parasti ir vairāki posmi.
1. Tiek pieņemts kritiskais debitoru parādu līmenis. Visi norēķinu dokumenti, kuri attiecas uz pārsniegto kritisko līmeni, tiek rūpīgi pārbaudīti.
2. No atlikušajiem norēķinu dokumentiem tiek veikta izvēles kontrole. Šim nolūkam var izmantot dažādus paņēmienus, no kuriem visizplatītākais ir n-% tests. Tā, piemēram, ja n =10%, tad pārbaudei tiek pakļauts katrs 10. dokuments, kuru var atlasīt pēc dažādiem principiem: pēc parādu rašanās laika vai citiem principiem.
3. Tiek pārbaudīta atlasītajos dokumentos norādītās summas realitāte, piemēram, sastādot ar pircējiem parādu salīdzināšanas aktus.
4. Analīzes rezultāti tiek apkopoti un secinājumu veidā tiek pievienoti uzņēmuma gada finanšu pārskatam.
Debitoru analīzē ir svarīgi novērtēt to maksātspēju un izstrādāt individuālus komerciālā kredīta piešķiršanas nosacījumus. Viens no vienkāršākajiem un visefektīvākajiem veidiem, kā pārbaudīt biznesa partneri un samazināt darījuma risku, ir vērsties pie finanšu un kredīta informācijas jomā profesionāli strādājošām aģentūrām un pasūtīt izziņu par darījuma partnera kredītspēju un kredītuzticību. Latvijā darbojas Amerikas korporācijas Dun & Bradstreet pārstāvis, kas, izmantojot informāciju no le…gālajiem avotiem, izsniegs pilnīgu informāciju gan par interesējošā uzņēmuma finansiālo stāvokli, gan maksājumu veikšanas praksi.
Debitoru parādu reālās vērtības analīzes gaitā tiek noskaidroti reālie norēķināšanās termiņi par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem, prognozējamā bezcerīgo parādu summa , lai uzņēmums varētu savlaicīgi veidot rezerves bezcerīgo parādu segšanai.
Debitoru un kreditoru parādu bilance raksturo uzņēmuma finansiālo stabilitāti un finanšu pārvaldības efektivitāti. Bilance tiek uzskatīta par maksātnespējīgu (1,40) [6,54]:, ja
(Pašu kapitāls – ilgtermiņa ieguldījumi) : Apgrozāmie līdzekļi < 0,1
(1,40)
Debitoru parādi ir apgrozāmo līdzekļu sastāvdaļa. To samazinājums pazemina likviditātes rādītājus. Tāpēc finanšu vadītāju pienākums ir ne tikai samazināt debitoru parādus, bet arī tos sabalansēt ar īstermiņa parādu summu.
Analizējot debitoru un kreditoru parādus, jāpievērš uzmanība komerciālā kredīta analīzei, ko piegādātājs piešķir uzņēmumam, un jānoskaidro, cik lielā mērā piegādātāja kredīta politika atšķiras no uzņēmuma kredīta politikas.
Maksāšanas noteikumi par nosūtīto produkciju ir viens no svarīgākajiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma produkcijas pārdošanas apjomu. Pie maksāšanas noteikumiem pieder:
• komerciālā kredīta piešķiršana atsevišķiem pircējiem;
• kredīta norēķinu termiņš;
• atlaides (skonto) par ātrāku norēķināšanos.
Izstrādājot šos noteikumus, uzņēmumu vadītāji vadās pēc papildus iegūstamās peļņas efekta, ko varēto dot maksāšanas noteikumu mīkstināšana. Tādējādi varētu pieaugt pārdošanas apjoms, bet varētu rasties arī zaudējumi no bezcerīgo debitoru pieauguma. Tāpēc pirms kredīta politikas izstrādāšanas visi šie faktori ir jāizvērtē.
Veidojot nosacījumu politiku preču pārdošanai uz kredīta, debitoru parādu vadīšana aptver šādas darbības:
• tiek noskaidrotas uzņēmuma preču pārdošanas uz kredīta finansiālās iespējas;
• tiek noteikta apgrozāmo aktīvu novirzīšanai debitoru parādos maksimālā summa;
• tiek noteikts to preču grupu saraksts, kas paredzētas pārdošanai uz kredīta;
• tiek noteikti pārdošanas limiti atsevišķām preču grupām vai partijām;
• tiek izstrādāti debitoru parādu iekasēšanas nosacījumi;
• tiek izstrādāta līgumsodu sistēma, ko izmanto maksājumu nokavējumu
gadījumos [6, 51 – 55].

2. SIA “X” darbības analīze2.1. Uzņēmuma raksturojums
Izpētot uzņēmuma sniegto informāciju, autors šajā nodaļā raksturo uzņēmuma darbības veidu, tā konkurentus un tirgu, kurā tās darbojas. Ar šīs nodaļas palīdzību autoram būs vieglāk noteikt uzņēmuma pozīciju tirgū.
SIA “X” ir privāta struktūra, kura ir dibināta 1992.gadā, kas specializējas insektu, grauzēju un citu kaitēkļu kontroles pakalpojumu sniegšanā. Kopš 1999.gada SIA “X” ir Latvijas Republikas kaitēkļu kontroles asociācijaslocekle.
2003.gadā uzņēmums veltīja daudz laika, lai sagatavotos saņemt starptautisko Kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001 sertifikātu. Tas būs apliecinājums tam, ka SIA “X” rūpējamies par saviem klientiem un dara visu iespējamo, lai firmas piedāvātais gala produkts atbilstu klienta vēlmēm un vajadzībām.
SIA “X” strādā jau vienpadsmit gadus un apk1po vairāk kā 1200 firmas. Šajos gados uzņēmums ir paplašinājis savu klientu loku. 2004.gada sākumā firma atvēra filiāli Kurzemes rajonā. Nākošā gada sākumā ir ieplānots atvērt otro filiāli – Latgales rajonā. SIA “X” sniedz savus pakalpojumus no Valmieras rajona līdz Liepājas rajonam.
Lai iegūtu maksimālu informāciju par varbūtējā problēmām dzīvojamās mājās un to pieguļošajā teritorijā, firmas speciālisti regulāri piedalās sētnieku sapulcēs, un nepieciešamības gadījumā veic deratizācijas, dezinsekcijas darbus jebkurā nedēļas dienā un jebkurā diennakts stundā.
2003.gadā uzņēmums sāka strādāt jaunā virzienā – telpu uzkopšanā. Tā kā SIA “X” ir sanitāra firma, tad firma var sniegt pilnu sanitāro kompleksu. To jau sāk atzīt un saprast uzņēmuma tagadējie klienti. Līdz ar 2004.gadā uzņēmums ir ieplānojis paplašināt tagadējās telpas un uzbūvēt jaunu laboratoriju, noliktavu un biroju, lai spētu apkalpot esošos klientus un iegūt jaunus. Tam nepieciešamas telpas, jo arī firmas darbinieku skaits palielināsies [12,13].
SIA “X” piedāvātie produkti un pakalpojumi:
 Insektu, grauzēju un citu kaitēkļu iznīcināšana;
 Inspekcija, lai noteiktu inficēšanās līmeni;
 Neķīmiska kaitēkļu kontrole;
 Baktēriju, mikroorganismu un pelējumu kontrole, objekta dezodorēšana;
 Konsultācijas sanitāro noteikumu un higiēnisko metožu piemērošanas jautājumos; Kaitēkļu kontroles programmu sastādīšana atbilstoši HACCP standarta prasībām, dokumentācijas kārtošana;
 Telpu uzkopšana, logu mazgāšana.
Uzņēmuma mērķi:
Ilglaicīgie mērķi:
 Saglabāt un nostiprināt vadošās pozīcijas tirgū;
 Veicināt pieprasījumu pēc firmas piedāvātajiem produktiem un pakalpojumiem;
 Nodrošināt konkurētspējīgas cenas;
 Papildināt pastāvīgo klientu loku un panākt efektīvu un abpusēji izdevīgu sadarbību;
 Ieguldīt līdzekļus uzņēmuma attīstībā;
 Ieguldīt līdzekļus firmas personāla izglītošanā;
 Ar uzņēmuma īslaicīgo un ilglaicīgo mērķu realizēšanu panākt uzņēmuma attīstību, sasniedzot apgrozījuma un peļņas plānoto pieaugumu.
Īslaicīgie mērķi:
 Izveidot jaunu un mūsdienīgu biroju, laboratoriju un noliktavu;
 Sasniegt augstu klientu apkalpošanas servisa līmeni;
 Piesaistīt jaunu klientu segmentu, piedāvājot jaunas, blakus preces esošajām;
 Optimāli izplānot un realizēt mārketinga un reklāmas kampaņas.
Lai nodrošinātu kompānijas tālāku attīstību un apjoma pieaugumu, kompleksa būvēšanas projekts paredz uz kompānijai piederošas zemes uzbūvēt mūsdienīgu kompleksu, kurā ir izvietotas uzņēmuma biroja un atpūtas telpas, noliktava un moderna laboratorija.
Kompleksa izveides finansēšanai un darbības nodrošināšanai projekts paredz 2004.gadā piesaistīt bankas kredītlīdzekļus LVL 30000,- apmērā.
Būvniecības darbu termiņš no uzsākšanas līdz nodošanai ir 6 mēneši. Darbu uzsākšana ir paredzēta 2003. gada jūnija mēnesī.
Kompleksa izveides finansēšanai un darbības nodrošināšanai piesaistīt bankas kredītlīdzekļus sekojošā apmērā:
 Būvniecības kredīts plānots – LVL 25000,-;
 Biroja aprīkojums un mēbeles – LVL 2000,-;
 Laboratorijas, noliktavas aprīkojums – LVL 2000,-;
 Datoraprīkojums un programmnodrošinājums – LVL 1000,-;
Aizdevuma piesaistes termiņš plānots uz 10 gadiem ar plānoto proce…ntu likmi 9-10% gadā, kredīta atmaksas sākums plānots ne ātrāks, kā sākot ar 2004.maija mēnesi [13].
Pēc autora domām šī kompleksa būvniecība nostiprinās uzņēmuma pozīciju tirgū, jo uzņēmuma konkurentiem tāds komplekss nav. Tā kā plānots kompleksa būvniecībā tajā būs izveidota laboratorija, kura dos uzņēmumam zināmu priekšrocību, jo tad samazināsies uzņēmuma izmaksas, jo firmas darbinieki paši ražos dezinfekcijas līdzekļus. Un galu gala SIA “X” produkcija tirgū nonāks par cenu lētāku, nekā konkurentiem.2.2. Tirgus izpēte
Pateicoties ilgstošajai sadarbībai un rūpīgai un pārdomātai finanšu politikai, firma ir izveidojusi labas un stabilas partnerattiecības ar preču ražotājiem un piegādātājiem, kas ļauj saņemt labus apmaksas nosacījumus, plašāko sortimentu un ļoti labas cenas, ar to tiek palielināta iespēja būt soli priekšā saviem konkurentiem.
Sekojoši nosacījumi ļauj būt priekšā saviem konkurentiem:
 vislielākā pieredze;
 pilns sanitārais komplekss;
 labas cenas un preču apmaksas noteikumi;
 aģentu tīkls visā Latvijā;
 savs transports un preču piegāde visā Latvijas teritorijā;
 sava laboratorija;
 profesionāli speciālisti
 sagatavošanās darbi Vadības Kvalitātes sistēmas ISO 9001 saņemšanai 2003.gadā.
Analizējot konkurējošo firmu darbu jāsecina, ka visus augstāk minētās priekšrocības saviem klientiem pagaidām nespēj nodrošināt neviena no konkurējošām firmām. Arī pakalpojumu un preču sortimenta ziņā šīs kompānijas krietni atpaliek no SIA “X”.
Atsevišķās pakalpojumu grupās ir savi konkurenti, tā piemēram, deratizācijā un dezinsekcijā tā ir firma SIA “Dzidra”, “Pest Baltic”, SIA “Dezinfa” un SIA “T.T.R.”, šo konkurenci neizjūt visā tirgū, jo arī šī kompānija savas preces piedāvā savās vairumtirdzniecības bāzēs [10,13].
Kaut arī piedāvātais pakalpojumu klāsts ir līdzīgs, firma uzsvaru liek uz savu pieredzi un profesionalitāti.
Lai kompānija varētu operatīvi reaģēt uz tirgus izmaiņām, ko var ietekmēt dažādi faktori: konkurentu aktivitātes dinamika, krasa pieprasījuma palielināšanās vai samazināšanās uz konkrētu pakalpojumu vai preču grupu vai citi tirgu ietekmējoši faktori, tāpēc nepieciešams nodrošināt informācijas ieguvi, analīzi un apmaiņu starp dažādām kompānijas struktūrām.
Atsauksmes no klientiem tiek apkopotas speciāli ierīkotās atsauksmju grāmatās, kuras kompānija ir iekārtojusi, lai klienti varētu nodot informāciju ne tikai apkalpojošajam personālam, bet arī tieši kompānijas vadībai. Šajās grāmatās klienti var ierakstīt informāciju par vēlamajām pakalpojumiem un blakusprecēm, cenām un neapšaubāmi arī apkalpošanas servisu. Diemžēl, prakse rāda ka pagaidām ļoti maz klientu izmanto šādu iespēju, bet kompānijas vadība cer ka nākotnē klienti aktivizēsies, tāpēc šādas atsauksmju grāmatas tiks saglabātas. Lielākā daļa dažāda veida informācijas tiek iegūta apkalpojošajam personālam un vadītājiem kontaktējoties ar klientiem.
Pētot uzņēmuma konkurentus, autoru ieinteresēja viena svarīga detaļas, piemēram, uzņēmuma SIA “Pest Baltic” ir bezmaksas tālrunis atsaucēm. Ja salīdzināt analizētā uzņēmuma atsaucu ierakstīšanu grāmatā un konkurentu bezmaksas tālruni, tad var secināt, ka daudziem cilvēkiem ekonomējot laiku ir vieglāk sniegt savas atsauce, ieteikumus vai pretenzijas pa telefonu sēžot mašīnā vai sava ofisā, nekā rakstot grāmatā.
Uzņēmums SIA “X” veic arī reklāmas kampaņu katru gadu aptuveni ziemas beigās, tāpēc, ka pavasara sākumā sāka aktivizēties kukaiņi, žurkas utt. Un uzņēmuma vadība cer, ka sezonas sākumā Latvijas iedzīvotāji atcerēsies uzņēmuma reklāmu.
Veicot tirgus analīzi firmas vadība rūpīgi analizē sekojošu informāciju:
 konkurentu kopējā cenu politika un atsevišķas aktivitātes;
 klientu atsauksmes par mūsu un citu preču cenām un to kvalitāti;
 jauno mūsu piedāvājumā neesošo pakalpojumu un preču analīze [13].
Pēc autora domām, lai vieglāk izprast uzņēmuma situāciju ir nepieciešams veikt
uzņēmums finansiālā stāvokļa analīzi un analīzes rezultātus salīdzināt ar uzņēmuma konkurentiem. Nākamajā nodaļa autors analīze uzņēmuma finansiālo stāvokli un izstrādā priekšlikumus tā uzlabošanai.

3. SIA “X” finansiālā stāvokļa analīze un perspektīvas3.1. Bilances horizontālā analīze
Pēc tabulas datiem ir redzams (skat.3a.,3b.,3c.,3d.piel.), ka ilgtermiņa ieguldījumi 2000.gada sākumā uzņēmumam sastāda Ls 21949, bet gada beigās to apjoms ir samazinājies par 21%, jo uzņēmums gada sākuma iegādājās iekārtas un mašīnas par summu Ls 11712, bet gada beigās uzņēmumam tas nebija nepieciešams. 2001.gada laikā ilgtermiņa ieguldījumu summa ir samazinājusies vēl par 12 %, kas ir saistīts ar to, ka 2000.gada sākumā uzņēmums ir iegādājies pamatlīdzekļus, kuri ar katru gadu nolietojās. Analizējot nemateriālos ieguldījumus 2001.gada beigās uzņēmums ir iegādājies datora programmu par summu Ls 51 (skat.1.a.piel). 2002.gada laikā ilgtermiņa ieguldījumi ir palielinājušies par Ls 5443 (36%), tas ir saistīt ar to, ka datora programma, ko uzņēmums iegādājās 2001.gadā nolietojās, kā arī pamatlīdzekļu vērtība turpināja samazināties sakarā ar nolietojuma norakstījumiem. Pēc autora domām, tas arī izraisīja ilgtermiņa ieguldījumu palielinājumu 2002.gada beigās. 2003.gada beigās ilgtermiņa ieguldījumu summa ir samazinājusies par 4%, tas ir saistīt ar nemateriālo noguldījumu samazinājumu par Ls 18, summa ir nenozīmīga, bet procentuālā izteiksmē kritums ir 56%. Ilgtermiņa ieguldījumu samazinājumu arī ir izraisījusi pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu.
Apgrozāmo līdzekļu summa 2000.gada sākumā ir bijusi Ls 11001, bet ja pētot situāciju gada beigās, var teikt, ka apgrozāmo līdzekļu summa ir palielinājusies par 34%, tas saistīts ar to, ka krājumu apjoms ir palielinājies par Ls 650 (154%), tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumam gatavo ražojumu un preces pārdošanas apjoms ir pieaudzis sakarā ar klientu skaita palielinājumu, kā arī palielinājums ir saistīts ar nepabeigto pasūtījuma posteņa parādīšanos. Arī debitoru parādu apjoms ir strauji pieaudzis gandrīz par 500%, tas ir saistīts ar jauno klientu parādīšanos, kā arī ar nākamo periodu izmaksu palielinājumu. Analizējot naudas līdzekļu apjomu var secināt, ka 2000.gada laikā ir vērojamā šī posteņa samazinājums par 65%. 2001.gada laikā apgrozāmo līdzekļu apjoma pieaugums par 26%, tas ir saistīts ar debitoru un naudas līdzekļu summu palielinājums attiecīgi par 25% un 59%. Pētot krājumu apjomu, var teikt, ka šī posteņa samazinājums īpaši neietekmēja apgrozāmo līdzekļu pieaugumu. 2002.gada beigās turpinājās šī tendence un apgrozāmo līdzekļu apjoms ir pieaudzis par 45%, tas ir saistīts ar to, ka ir pieaugusi krājumu summa sakarā ar izejvielu posteņa parādīšanos un avansa maksājumiem par precēm. Debitoru apjoms arī ir pieaudzis par Ls 4733, tas vērtējams negatīvi, jo uzņēmumam veidojas debitoru parādu summa. 2003.gada beigās apgrozāmo līdzekļu situācija ir mainījusies, tā nokritās par 4%, sakarā ar krājumu samazinājumi par 51%, tas ir saistīts ar izejvielu summas samazinājumu, kā arī nepabeigto pasūtījumu summas kritumu. Neliels apgrozāmo līdzekļu apjoma kritums ir nenozīmīgs, jo uz krājumu samazinājuma fonā, debitoru un naudas līdzekļu apjomi ir palielinājušies attiecīgi par 13% un 30%.
Analizējot uzņēmuma pasīvos bilances posteņus, var secināt, ka uzņēmuma pašu kapitāla summa 2000.gada sākumā ir bijusi Ls 25442, bet gada beigās šī summa ir samazinājusies par 33%, jo ir samazinājies nesadalītās peļņas apjoms. 2001.gada laikā pašu kapitāla apjoms ir palielinājies par 20%, tas ir saistīts ar nesadalītās peļņas palielinājumu. 2002.gada laikā notika tāda paša situācija, kā 2000.gadā – pašu kapitāla apjoms ir nokrities par 45% sakarā ar nesadalītās peļņas samazinājumu. 2003.gada beigās pašu kapitāla apjoms ir vērojami pieaudzis sakarā ar nesadalītās peļņas pieaugumu pat 118%, tas nozīmē to, ka uzņēmuma īpašnieki ir izlēmuši nesadalītu peļņu dot uzņēmumu nākotnes attīstībai.
2000.gada sākumā kreditoru summa ir bijusi Ls 7508 un gada beigās šī summa ir palielinājusies par 101%, tas ir saistīts ar to, ka gada sākumā īstermiņa kreditoru apjoms ir strauji pieaudzis par 209%, uzņēmums sāka vairāk aizņemties no kredītiestādēm. 2001.gada laikā uzņēmuma saistības ir samazinājušās par 12% sakarā ar posteņa “c…iti aizņēmumi” neeksistēšanu, bet palielinājās īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm, parādi piegādātājiem un nodokļu summas, tas arī ietekmēja tika nenozīmīgu saistību samazinājumu. 2002.gadā uzņēmuma saistību situācija ir strauji izmainījusies, saistību summa ir palielinājusies par 172%, tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumam rādījās nepieciešamība pēc ilgtermiņa aizņēmuma no kredītiestādēm, kā arī parādījās postenis īstermiņa “citi debitori” par summu Ls11625 un neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes Ls 5000 apjomā. 2003.gada laikā uzņēmuma saistību summa ir samazinājusies par 32%, sakarā ar to, ka samazinājās ilgtermiņa kreditoru summa par Ls 4190, jo uzņēmums ir samaksājis daļu no saņemta ilgtermiņa kredīta. Ir arī vērojams īstermiņa summas samazinājums sakarā ar īstermiņa kredīta apjoma samazinājumu, kā arī parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem ir krietni samazinājušies.3.2. Bilances vertikālā analīze
Ilgtermiņa ieguldījumu summa 2000.gadā ir palielinājusies par sliktu apgrozāmajiem līdzekļiem (skat.4a,4b.,4c.,4d.piel.), ko izsauca pamatlīdzekļu summas palielinājumu par 12,51%. 2001., 2002. un 2003.gadā šī tendence turpinājās, pamatlīdzekļi pieauga īpatsvars vēl palielinājās attiecīgi par 9,09%, 1,52% un 0,05% ilgtermiņa ieguldījumu labā.
Attiecīgi apgrozāmie līdzekļi visus četrus gadus samazināja savu īpatsvaru par 12,51%, 8,95%, 1,60% un 0,05%. 2000.gada sākumā krājuma postenis bija ļoti nenozīmīgs, bet gada beigās krājumu summa bija Ls 1073, tas ir saistīts ar to, ka parādījās avansa maksājumi par precēm un gatavo ražojuma apjoma palielinājumu. 2001.gada laikā krājuma postenī notikušas pārmaiņas, kad gada beigās gatavo ražojumu apjoms samazinājās, palielinot krājumu īpatsvaru bilancē gandrīz par 4%. Analizējot 2002.gadu var secināt, ka krājumu strauji pieauga un samazināja īpatsvaru bilancē par 14%. 2003.gadā notika tieši otrādāk krājumu apjoms palielinājās par 7,66%.
Debitoru parādu īpatsvars savas straujākas izmaiņas arī ir piedzīvojis 2000. gadā, kad debitoru apjoms palielinājās par Ls 8819. 2001.gadā un 2002.gadā debitoru apjoms turpināja augt. Šajos gados īpatsvars bilancē bija attiecīgi -6,12% un 1,32. 2003.gadā notika tāda paša situācija ka 2000.gadā, debitoru apjoms palielinājies un debitoru īpatsvars bilancē ir samazinājies par 6,62%.
2000.gada sākumā naudas līdzekļu summa ir bijusi Ls 8797, bet šī gada beigās naudas līdzekļu apjoms samazinājās par 17,03%. 2001.gadā naudas līdzekļu īpatsvars bilancē ir palielinājies līdz –6,12% , jo palielinājās pašas naudas līdzekļu summas no Ls 3116 2001.gada sākumā līdz Ls 4961 2001.gada beigās. 2002.gadā naudas līdzekļu summa samazinājās par Ls 3487. 2003.gadā naudas līdzekļu īpatsvars bilancē ir samazinājies par 1,09%.
Pašu kapitāla īpatsvars bilancē 2000.gadā ir palielinājies par 24,12%, šī tendence ir panākta ar nesadalītās peļņas samazinājumu, kuras īpatsvars ir palielinājies par 24,33. Nākamajā gadā pašu kapitāla īpatsvars bilancē ir samazinājies par 7,54%, tas ir izskaidrojams ar to, ka nesadalītās peļņas summa ir palielinājusies. 2002.gadā pašu kapitāla īpatsvars bilancē palielinājās sakarā ar nesadalītās peļņas samazinājumu, bet nākošajā gadā īpatsvars bilancē ir samazinājies sakarā ar nesadalītās peļņas palielinājumu.
2000. un 2002.gados pašu kapitāla īpatsvara palielinājums par sliktu aizņemtam kapitālām. 2001. un 2003.gadā notika otrādāk pašu kapitāla samazinājums nāca par labu saistībām.
2000.gada saistību īpatsvars ir samazinājās par 24,12%, tāpēc ka ilgtermiņa saistības samazinājās, bet īstermiņa saistības palielinājās. 2001.gadā palielinājās īstermiņa saistību īpatsvars par 16,13%, bet samazinājās ilgtermiņa saistību īpatsvars par 8,60%. 2002.gadā ilgtermiņa saistību īpatsvars samazinājās par 4,38%, kā arī īstermiņa saistību īpatsvars samazinājās par 32,58%. Tā rezultātā saistību īpatsvars 2000. un 2002.gadā kritās. Šis kritums ir vērtējams pozitīvi, jo uzņēmuma aizņemto līdzekļu īpatsvars pret pašu kapitālu ir ļoti augsts, tātad augsts arī risks. 2001. un 2003.gadā saistību īpatsvars mazliet palielinājās, ko izsauca īstermiņa saistību īpatsvara pārsvars pār ilgtermiņa saistību īpatsvaru.3.3. Peļņas un zaudējuma pārskata horizontālā analīze
Neto apgrozījums palielinājās laika posmā no 2000.gada beigām līdz 2001.gada beigām, tas palielinājās no Ls 61358 līdz Ls 64502 (skat.5a.,5b.,5c.piel.), ko izraisīja darbības apjoma palielinājums, šis rādītājs palielinājās arī 2002. un 2003.gada beigās. Neto apgrozījuma palielinājums pozitīvi raksturo uzņēmuma situāciju, aug apgrozījums aug arī peļņa.
Loģisks ir arī pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu kritums 2001.gada beigās, tas ir izskaidrojams ar to, ka palielinoties pārdošanas apjomam samazinās katras vērtības pašizmaksa, bet šajā gadā vērojams straujš pārdošanas izmaksu pieaugums par 211%. 2002.gadā izmaksas pieauga no Ls 64502 līdz Ls 88450. Produkcijas ražošanas un pārdošanas izmaksas tajā gadā pieauga, jo neto apgrozījuma palielinājums bija straujš. 2003.gadā pārdotās produkcijas izmaksas ir pieaugušas sakarā ar neto apgrozījuma palielinājumu. Neto apgrozījuma palielinājums liecina par uzņēmuma attīstību, bet saudzīgi jātērē pārdošanas izmaksas.
Attīstoties uzņēmumam attiecīgi palielinājās arī administrācijas izmaksas. 2001.gada beigās par Ls 395, un sasniedza Ls 7115 līmeni. 2002.gadā ir vērojam straujš administrācijas izmaksu palielinājums par 170%, tas ir izskaidrojams ar saimniecisko izdevumu paaugstināšanos, sakaru izdevumu paaugstināšanos un transporta izdevumu paaugstināšanos. 2003.gada uzņēmums ir mainījis savu izmaksu politiku un administrācijas izmaksas samazinājās par 24% , uzņēmuma vadība ir nolēmusi ekonomēt naudas līdzekļus.
Pozitīvi vērtējams, ka uzņēmumam parādījās “pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi” 2002.gadā, tas liecina par to, ka uzņēmums ir atradis iespēju, kādā veidā palielināt uzņēmuma tīro peļņu, 2003.gadā turpinājās šī tendence. Bet ja analizējot pārējās uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas var teikt, ka uzņēmumam šī summa 2000.gadā beigās ir bijusi liela, bet 2001.gada beigās jau samazinājās par 62%, nākamajā gadā šī summa ir pieaugusi par 26%, 2003.gadā samazinājās par 2%.
Loģisks ir procentu maksājumu un tamlīdzīgu izmaksu posteņa pieaugums, jo uzņēmums palielinot apgrozījumu vairāk izmanto aizņemto kapitālu, kā rezultātā procentu izmaksas 2001.gadā pieauga par 319%, 2002.gadā par 80%. 2003.gada beigās procentu maksājumu summa ir samazinājusies sakarā ar uzņēmuma saistību summa samazinājumu.
2000.gada beigās uzņēmums ir samaksājis uzņēmuma ienākuma nodokli par summu Ls 3114, bet 2001.gada beigās šī nodokļa summa ir nokritusies par 69%, tas ir skaidrojams ar to, ka uzņēmumam 2001.gada sākumā peļņa pirms nodokļiem ir vērojami lielāka nekā gada beigās. 2002.gadā šī summa turpināja krist. 2003.gadā uzņēmuma ienākuma nodokļa apjoms palielinājās par 85%, tas ir vērtējams pozitīvi, jo tas nozīmē, ka uzņēmuma peļņa pirms nodokļiem ir pieaugusi.
Pārējo nodokļu summas no 2000.gada beigām līdz 2002.gada beigām ir lēzeni palielinājušas no Ls 130 līdz Ls 143. 2003.gadā pārējo nodokļu summa ir samazinājusies par 22%.
Uzņēmuma peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem 2000.gada beigās ir bijusi Ls 11523, jo neto apgrozījums un ieņēmumi bija lieli, bet izdevumi nelieli. 2001.gada beigās tīrā peļņa samazinājās par 70%, tas ir izskaidrojams ar to, ka pārdošanas izmaksu strauju palielinājumu. 2002.gadā tīrā peļņa ir pieaugusi par 36%, tas ir vērtējams pozitīvi un izskaidrojams ar to, ka uzņēmuma situācija ir stabilizējusies. 2003.gada beigās uzņēmuma pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem ir palielinājusies par 105%, tas vērtējams ļoti pozitīvi. Tas ir saistīts ar to, ka šajā gadā uzņēmuma neto apgrozījums pieauga par 9%.
3.4. Peļņas un zaudējuma plāna vertikālā analīze
Neto apgrozījuma pieaugums 2000.gada beigās izsauca tā īpatsvara pieaugumu attiecīgi par 0,4% (skat.6a.,6b.,6c.piel.). Apgrozījuma straujš palielinājums 2002.gadā no Ls 64502 uz Ls 88450 samazināja arī tā īpatsvaru ieņēmumos par 0,9% . 2003.gadā īpatsvars peļņas aprēķinā nokritās par 0,8%.
Pārējo uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājums 2001.gadā nespēja tikt līdzi apgrozījuma pieaugumam un rezultātā… to īpatsvars nokritās par 0,4%. 2002.gadā notika pretējā situācija īpatsvars kļuva pozitīvs attiecībā pret ieņēmumiem un sastādīja 0,9%. Nākamajā gadā īpatsvars ir nokrities par 0,1%, tas ir saistīts ar saimnieciskās darbības ieņēmumu samazinājumu par Ls 10.
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu īpatsvars samazinājās 2001.gadā par 13,8%, šo faktu izraisīja neto apgrozījuma pieaugums. Nākošajā gadā postenis palielinājās, bet tā īpatsvars pret pārējām izmaksām samazinājās par 2,4%. 2003.gadā īpatsvars ir samazinājies par 1,9% sakarā ar neto apgrozījuma palielinājumu.
Loti strauji pieauga pārdošanas izmaksas 2001.gada beigās, jo gada sākumā tās sastādīja Ls 7239 pret visu izmaksu summu Ls 50249, bet gada beigās Ls 22493 pret Ls 61228 kopējo izmaksu summu. 2002.gadā īpatsvars samazinājās par 8,4% un sastādīja jau Ls 24058 pret visu izmaksu summu Ls 84573. 2003.gadā situācija mainījās un īpatsvars bija 7,6% no kopējās izmaksu summas.
Pārējo uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksu īpatsvars 2001.gada laikā par nepilniem 3%. Nākamajā gadā palielinājās izmaksu apjoms, bet nokritās īpatsvars par 0,1%. 2003.gadā īpatsvars sastādīja 1,1% no izmaksu summas.
Procentu maksājumu īpatsvars un 2001.gadā palielinājās par 0,7%, 2002.gadā pieauga par 0,3% un 2003.gadā samazinājās par 0,2%.
Pārējo nodokļu īpatsvars trīs apskatīto gadu laikā ir kāpis no -0,1% 2000.gada sākumā līdz -0,04% 2003.gada beigās.3.5. Finanšu koeficientu un bankrota diagnostikas analīze
Kopējais likviditātes rādītājs raksturo uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības. Jo augstāks šis rādītājs, jo augstāk jāvērtē uzņēmuma maksātspēja. Saskaņā ar vispārpieņemtajiem starptautiskiem standartiem tiek uzskatīts, ka šim koeficientam jāatrodas robežās starp 1 – 2, dažreiz 3 [6,219].
2000.gada sākumā kopējais likviditātes koeficients bija normas robežas (skat.3.1.tab.), kas nozīmē, ka uzņēmumam netrūka apgrozāmo līdzekļu saistību segšanai.
3.1.tabula
Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāju dinamika laika posmā no 2000.gada sākuma līdz 2003. gada beigām*
2000.g.s. 2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b. Novirze
%
Likviditātes rādītāji:
1. Likviditātes kopējais koeficients 2,25 0,98 1,78 0,89 1,13 -49,58
2. Likviditātes starpseguma koeficients 2,16 0,91 1,74 0,64 0,97 -54,99
3. Absolūtās likviditātes koeficients 1,80 0,21 0,48 0,05 0,08 -95,34
4. Tīrie apgrozāmie līdzekļi 3493 -324 5249 -9478 1066 -69,48
Negatīvi ir vērtējams rādītāja samazinājums gada laikā gandrīz par 57%, kas liecina, ka uzņēmums nevar ar apgrozāmajiem līdzekļiem pilnībā nosegt savas īstermiņa saistības. Tomēr koeficients ir ļoti tuvu augšējam slieksnim, kas nozīmē, ka uzņēmums savus līdzekļus varētu izmantot efektīvāk. 2001.gada beigās likviditāte pieauga par 81,87% un atkal bija normas robežas. Salīdzinājumā ar 2000.gadu uzņēmums ir sācis izmantot savus
_________________________________________________________________________________________________
* Sastādot tabulas un attēlus 3.nodaļā autors izmantoja datus no uzņēmuma SIA “X” finanšu pārskatiem laika posmā no 2000. līdz 2003.gadam, kā arī Uzņēmuma Reģistra aprēķinātos rādītājus 2002.gadā par konkurējošām firmām
līdzekļus efektīvāk. 2000.gada beigu tendence turpinājās arī 2002.gadā, un rādītājs sasniedza jau 0,89. No tā izriet, ka uzņēmumā apgrozāmo līdzekļu daudzums nav pietiekošs, lai segtu savas īstermiņa saistības, bet atkal tuvojās robežai. 2003.gada beigās kopējās likviditātes koeficients ir bijis normas robežās un uzņēmums atkal sāka izmantot savus līdzekļu efektīvāk, šajā laika posmā uzņēmums nepieciešamības gadījumā spēs segt savas īstermiņas saistības ar apgrozāmo līdzekļu apjomu. Lai nepieļautu turpmāko šā koeficienta kritumu, uzņēmumam jāizmanto savus apgrozāmos līdzekļu efektīvi, tas ir panākams ar naudas līdzekļu pietiekamību gan uzņēmuma kasē, gan bankā. Bet tajā paša laikā būtu nepieciešams arī novērot rādītāja izmaiņas nākotnē, jo tām piemīt tendence pasliktināties.
Starpseguma likviditātei ir jābūt robežās no 0,7 -1, bet uzņēmumam tā 2000.gada laikā ir bijusi robežās no 2,16 līdz 0,91 (skat.3.1.tab.). 2000.gada sākumā šis rādītājs ir bijis virs normas robežas – 2,16, tas ir vērtējams pozitīvi par uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu stāvokli. Gada beigās rādītājs nokritās par 58%, bet joprojām iekļāvās normas robežās, tas ir saistīts ar krājumu summas palielinājumu. 2001.gadā pacēlās virs normas robežas, un nākamajā gadā nokritās līdz 0,64, tas nozīmē, ka apgrozāmo līdzekļu summa nav pietiekami liela, lai uzņēmums segtu savas īstermiņa vajadzības. 2003.gadā uzņēmums ir uzlabojis savu situāciju un starpsegumas likviditātes koeficients bija jau 0,97. Ja analizēt šī koeficienta kopīgu situāciju var teikt, ka laika posmā no 2000. līdz 2003.gadam šī koeficienta kritums ir bijis 54,99%. Bet autors secina, ka uzņēmuma situācija joprojām ir stabila, bet autors iesaka novērot rādītāja izmaiņas nākotnē, jo tām piemīt tendence pasliktināties.
Absolūtās likviditātes rādītājam ir jābūt robežās no 0,03 – 0,08 [4,80]. Rādītājs iekļāvās šajās robežās tikai 2002. un 2003.gada beigās, bet visu pārējo laiku bija paaugstināts. Tas ir vērtējams pozitīvi, jo uzņēmuma vadību ir nolēmusi vairāk kontrolēt apgrozāmo līdzekļu svārstības (skat.3.1.tab.).
Tīrie apgrozāmie līdzekļi 2000.gada sākumā bija Ls 3493, bet gada beigās summa ir samazinājusies gandrīz par 110% (skat.3.1.tab.), tas saistīts ar to ka samazinājās apgrozāmo līdzekļu apjoms un īstermiņa saistību summa ir lielāka par apgro…zāmo līdzekļu summu. 2001.gadā beigās šis rādītājs ir pieaudzis par 1720,06%, tas nozīmē to, ka uzņēmuma likviditāte ir uzlabojusies. Nākošajā gadā šī tendence turpinājās un rādītājs nokritās par 280%. 2003.gadā ir notikušas straujas pārmaiņas un tīrais apgrozāmais kapitāls ir palicis pozitīvs, tas ir saistīts ar to, ka apgrozāmo līdzekļu summa attiecīgā laika periodā ir bijusi lielākā nekā īstermiņa saistību summa. Autora priekšlikums par tīrā apgrozāmā kapitāla palielinājums varētu būt tāds, ka uzņēmuma vairāk ir jāizmanto ilgtermiņa saistības, kā arī ir nepieciešams palielināts naudas līdzekļu apjomus.
Uzņēmuma SIA “X” likviditātes rādītāju izmaiņas laika posmā no 2000. līdz 2003.gadam pārskatāmi var redzēt 3.1. attēlā. No attēla var redzēt, ka likviditāte 2003.gadā ir krietni uzlabojās un uzņēmums ir stabilizējis apgrozāmo līdzekļu pārsvaru par īstermiņa saistībām. Un nepieciešamības gadījumā uzņēmums spēj segt savas īstermiņa saistības ar apgrozāmo līdzekļu apjomu.
3.1. attēls Uzņēmuma SIA “X” likviditātes rādītāji laika posmā no 2000. līdz 2003.gadam.
Analizējot Uzņēmuma Reģistra sniegto informāciju par aprēķinātu kopējo likviditātes koeficientu, autors secina, ka uzņēmuma SIA “Pest Baltic” 2002.gadā šīs koeficients ir 13,58 (skat.3.2.tab.). Izpētot teoriju par kopējo likviditāte un zinot šī koeficienta normu, var teikt, ka koeficients ir ārpus robežas un tas nozīmē, ka uzņēmums neefektīvi izmanto savus apgrozāmos līdzekļus. Kas attiecās uz SIA “Dzidra” un SIA “T.T.R”, tad likviditātes koeficienti ir normas robežās un nepieciešamības gadījumā uzņēmumi var segt īstermiņa saistības ar apgrozāmo līdzekļu apjomu. Secinājums no sekojošiem datiem ir tāds, ka uzņēmumam “X” ir līdzīgi stabila situācija ar viņa konkurentiem. Analizējot konkurentu likviditātes starpseguma koeficientu autors secina, ka koeficienta apjoms visos konkurējošos uzņēmumos ir palielināts, tas nozīmē to, ka firmas neefektīvi izmanto savus apgrozāmos līdzekļus. Tīrā apgrozāmā kapitāla summas ir krietni lielākas nekā autora analizētam uzņēmumam, tas ir saistīts ar to, ka konkurentiem ir liels apgrozāmo līdzekļu pārsvars par īstermiņa saistībām. Un tas nozīmē to, ka konkurenti var ne tikai nosegt īstermiņa saistības, bet tam ir arī finanšu resursi paplašināšanai nākotnē. Bet, ja analizējot SIA “Dzidra” un SIA “T.T.R.” tīros apgrozāmos līdzekļus var teikt, ka tā ir pārmērīgs tīro apgrozāmo līdzekļu pārsvars par optimālo nepieciešamo lielumu, un tas liecina par resursu neefektīvu izmantošanu. Tas var būt saistīts ar apgrozāmo līdzekļu uzkrājumiem pamatlīdzekļu pārdošanas vai amortizācijas atskaitījumu dēļ, jo pēdējie nav nomainīti ar jauniem objektiem vai arī neracionālā peļņas izmantošana, bet informācijas trūkuma dēļ grūti pateikt iemeslu, kāpēc konkurentiem ir tik liels pārsvars.
3.2. tabula
Konkurējošo firmu likviditātes koeficienti 2002.gadā
Pest Baltic Dzidra T.T.R.
Likviditātes rādītāji:
1. Likviditātes kopējais koeficients 13,58 1,78 2,21
2. Likviditātes starpseguma koeficients 8,59 1,74 2,21
3. Tīrie apgrozāmie līdzekļi 9355 53909 10885

Finanšu atkarības koeficients 2000.gada sākumā ir 0,23%, kas nozīmē, ka saistības nepārsniedz bilances kopsummu (skat.3.3.tabula). Zems šī rādītāja līmenis nodrošina iespēju netraucēti saņemt aizdotās summas. Gada beigās rādītājs palielinājās, var secināt, ka uzņēmumam grūti atmaksāt aizdotās summas, jo par tām jāmaksā liela procentu summa. 2001.gada beigās rādītājs nokritās un līdz ar to normalizēja uzņēmuma stāvokli, bet analizējot 2002.gadu rādītājs pieauga par 95,72%, tas atkal liecina par sliktu uzņēmumam. 2003.gadā rādītājs nokritās līdz 0,54, sakarā ar nesadalītās peļņas pieaugumu. Analizējot šo rādītāju šajā laika posmā var secināt, ka uzņēmumam ir kļuvis vieglāk atmaksāt saņemtos ilgtermiņa un īstermiņa kredītus. Autora priekšlikums šī rādītāja uzlabošanai ir tāds, ka uzņēmumam vairāk jāstrādā ar savu kapitālu, nekā ar aizņemto, tas ir panākams ar nesadalītās peļņas vai pamatkapitāla pa…lielinājumiem. Tā kā uzņēmums tuvākajā laikā neplāno palielināt pamatkapitālu, tad vienīga izeja paliek nesadalītās peļņas pieaugums.
Finanšu neatkarības un finanšu līdzsvara koeficienti 2000.gada laikā koeficients nokritās no 0,77% līdz 0,53% (skat.3.3.tab.), 2001.gadā pieauga par 14,40%, un 2002.gadā atkal nokritās līdz 0,24%. 2003.gadā atkarības koeficients ir palielinājies un sasniedz robežu 0,46. Spriežot pēc koeficientiem, var secināt, ka 2000., 2001. un 2003.gadā uzņēmums strādāja vienādi gan ar savu, gan ar aizņemto kapitālu, bet 2002.gadā uzņēmums pārsvarā strādā ar aizņemto kapitālu. Analizējot finanšu līdzsvara koeficientus pētāmajos periodos, var secināt, ka rādītājs ir bijis normas robežās un ka uzņēmums nesaskaras finansēšanas procesā ar lielu riska pakāpi.
3.3. tabula
Uzņēmuma “X” maksātspējas rādītāju dinamika laika posmā no 2000.gada sākuma līdz 2003. gada beigām
2000.g.s. 2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b. Novirze
%
Maksātspējas rādītāji:
1. Finanšu atkarības koeficents 0,23 0,47 0,39 0,76 0,54 137,69
2. Finanšu neatkarības koeficents 0,77 0,53 0,61 0,24 0,46 -40,63
3. Finanšu līdzsvara koeficents 0,3 0,9 0,6 3,2 1,2 300,36

Aktīvu vai kapitāla aprites koeficients rāda cik efektīvi uzņēmums izmanto kapitālu neto apgrozījuma veidošanā un rāda ieņēmumu daudzumu uz vienu ieguldīto latu. 2000.gada beigās uz vienu ieguldīto latu uzņēmums gūst ieņēmumus Ls 1,88, bet 2001.gada beigās jau Ls 1,95 (skat.3.4.tab.). 2002.gada beigās rādītājs vēl pieaug līdz 2,17, bet nākamajā gadā rādītājs nokritās par Ls 0,10, tas ir nenozīmīgs kritums, jo uzņēmums tik un tā nopelna pietiekošus naudas līdzekļus Gandrīz visu gadu laikā šīs koeficients pieaug, un liecina par labu uzņēmuma attīstībai, tas ir saistīts ar neto pagrozījuma un aktīvu summas palielinājumu, bet 2003.gadā neliels kritums ir saistīts ar neto apgrozījuma palielinājumu un aktīvu summas samazinājumu. Lai nākotnē uzlabotu uzņēmuma situāciju ir nepieciešams neto apgrozījuma palielinājums, tas ir panākams ar klientu skaita palielinājumu.
Negatīvi ir vērtējams apgrozāmo līdzekļu aprites koeficienta samazinājums gandrīz par 20% no 2000.gada beigām līdz 2001.gada beigām, tomēr 2002.gadā šis rādītājs pacēlās līdz iepriekšējam līmenim – 3,89, bet atkal nākamajā gadā nokritās par 0,22 (skat.3.4.tab.). Kopumā apgrozāmo līdzekļu aprite uzņēmuma ir stabila. Lai turpmāk apgrozāmo līdzekļu stāvoklis būtu stabils, uzņēmumam nemitīgi jāseko apgrozāmo līdzekļu summas izmaiņām .
Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients 3 gadu laikā pieauga no 3,12 līdz 4,91, bet 2003.gadā nokritās par 0,15, rādītāja pieaugums un stabila situācija liecina par labu uzņēmumam. Ilgtermiņa ieguldījuma atdeves rādītājs ir diezgan augstā līmenī un tas liecina par to, ka ilgtermiņa ieguldījumi salīdzinot ar apgrozījumu ir mazāk (skat.3.4.tab.).

3.4. tabula
Uzņēmuma “X” aktivitātes rādītāju dinamika laika posmā no 2000.gada sākuma līdz 2003. gada beigām
2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b. Novirze
%
Aktivitātes rādītāji:
1. Aktīvu aprites koeficents vai kapitāla aprites koeficents 1,88 1,95 2,17 2,07 9,97
2. Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficents 4,76 3,86 3,89 3,67 -22,93
3. Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficents 3,12 3,95 4,91 4,76 52,82
4. Krājumu aprites koeficients 41,7 39,4 9,7 6,9 -83,41
5. Krājumu vienas aprites ilgums (dienās) 8,6 9,1 37,0 52,1 502,70
6.Debitoru parādu aprite 9,9 5,4 5,7 5,1 -48,97
7.Debitoru parādu vienas aprites ilgums (dienās) 36,3 66,5 63,5 71,2 95,96

Krājumu aprites koeficients un krājumu aprite dienās 2000.gada beigās aprites koeficients bija 41,7, tas nozīmē, ka gada laikā uzņēmumam pietiekoši krājumi, lai apmierinātu savus klientus. 2001.gada beigās šīs rādītājs bija jau 32,4, bet 2002.gada beigās aprite notika tikai 9,7 reizes, tas ir vidēji augsts līmenis un parāda, ka uzņēmumam ir preču realizācijas problēmas un aprite notiek lēnāk, 2003.gadā turpinājās šī negatīvā tendence un krājumu aprite bija vēl lēnā…ka. Analizējot krājumu apriti dienās var secināt, ka 2000.gada beigās krājumi pilnībā tiek atjaunoti aptuveni pēc 9 dienām, tas ir vērtējams ļoti pozitīvi, bet ja analizēt turpmākos gados, tad 2001.gada beigās krājumu aprites dienās ir bijusi ik pēc 9 dienām un 2002.gadā beigās šīs rādītājs jau līdz 37 dienām, ļoti straujš palielinājums un nākošajā gadā jau 52 dienās, tas ir vērtējams negatīvi, jo uzņēmuma krājumi tiek atjaunoti vēlāk, nekā iepriekšējos gados. Krājumu aprites palēninājums ir saistīts ar izejvielu un palīgmateriālu retāku iegādi un krājumos ir ieguldīti daudz līdzekļu, kā arī iesaldēts kapitāls, kas nenes peļņu (skat.3.4.tab.).
Debitoru parādu aprites koeficients un debitoru aprite dienās analizējot šos rādītājus var secināt, ka 2000.gada beigās aprites koeficients ir bijis 9,9, tas ir vidējais rādītājs, ja skatoties uz debitoru apriti dienās, var redzēt, ka debitoru parādi tiek atgriezti ik pēc 36 dienām, bet 2001.gada beigās, debitoru aprite dienās palēninājās un debitoru parādi tiek atgriezti pēc 66,5 dienām, tas ir saistīt ar to, ka uzņēmums mazāk kontrolē savus debitorus. 2002.gadā beigās aprites koeficients ir palielinājies par 4%, un debitoru summa, sāka atgriezties uzņēmumā ik pēc 63 dienām. 2003.gadā vēl vairāk pasliktinājās debitoru situācija uzņēmumā, tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumam ir parādījušies jauni šaubīgie klienti, kuri neapmaksā rēķinus, debitoru parādi šajā laika posmā tiek atgriezti ik pēc aptuveni 71 dienām. Autora priekšlikums debitoru parādu iekāsēšanai ir tādi, ka uzņēmuma vadībai ir jāizveido debitoru nodaļu, kura kontrolēs debitoru parādus ar telefona vai pasta atgādinājumu palīdzību, vai arī ar Credītreform palīdzību iekasēt naudu. Otrais iekasēšanas veidam ir lielākas izmaksas nekā debitoru nodaļas izveidei (skat.3.4.tab.).
Analizējot Uzņēmuma Reģistra sniegto informāciju par aktivitātes koeficientiem, autors secina, ka uzņēmuma SIA “Pest Baltic” 2002.gadā aktīvu aprites koeficients ir 3,09, lielāks nekā autora analizētam uzņēmumam, tas nozīmē, ka firmas īpašnieka katrs ieguldītais lats nes peļņu Ls 3,09, uzņēmumam SIA “Dzidra” šīs rādītājs ir vēl labāks tas ir 4,32, trešajai analizētai konkurējošai firmai ir mazliet mazāks nekā SIA “X”. Ja kopējo situāciju starp konkurējošām firmām, tad var secināt, ka SIA “Pest Baltic” ir vadošā peļņas gūšanā. Augsts šī koeficienta apmērs var liecināt arī uz to, ka konkurējošie uzņēmumi iegulda papildus līdzekļus, lai izturētu konkurenci (skat.3.5.tab.). Analizējot apgrozāmos līdzekļus var secināt, ka konkurējošās firmās šīs rādītājs ir krietni augstāks, nekā autora analizētajam uzņēmuma SIA “X”, un tas nozīmē to, ka ir nepietiekam apgrozāmo līdzekļu daudzums. Kas attiecās uz ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficientu, tad Uzņēmuma Reģistrā datu bāzē ir nepietiekamā informācija šī rādītāja parēķināšanai, līdz ar to autors nevar salīdzināt šī rādītāju ar konkurējošiem uzņēmumiem. Nākamais ir krājumu aprites koeficients un krājumu aprite dienās, analizējot konkurentu datus var secināt, ka uzņēmumam SIA “Pest Baltic” koeficients ir mazāks nekā SIA “X”, bet SIA “Dzidra” ir lielāks. No tā izriet, ka uzņēmumam SIA “Pest Baltic” krājumu aprite notiek ātrāk, bet SIA “Dzidra” lēnāk. Par uzņēmumu SIA “T.T.R.” informācijas nav. Izvērtējot kopējo situāciju autors secina, ka SIA “Pest Baltic” krājumu apjomus ātrāk pārvērš naudā, bet SIA “X” lēnāk. Līdz ar to, lai uzlabot SIA “X” situāciju uz konkurentu fona vajag paātrināt krājumu pārvēršanu naudā. Analizējot konkurentu debitoru apriti un debitoru parādu apriti dienās, autors izsecināja, ka SIA “Pest Baltic” un SIA “T.T.R.” debitoru parādi 2002.gada laikā tiek atgriezti vēlāk nekā SIA “X” attiecīgajā laika periodā, bet uzņēmuma SIA “Dzidra” debitoru parādi tiek atgriezti ātrāk aptuveni pēc 2,5 dienām.

3.5. tabula
Konkurējošo firmu aktivitātes koeficienti 2002.gadā
Pest Baltic Dzidra T.T.R.
Aktivitātes rādītāji:
1. Aktīvu aprites koeficents vai kapitāla aprites koeficents 3,09 4,32… 2,07
2. Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficents 3,53 7,95 3,07
3. Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficents – – –
4. Krājumu aprites koeficients 5,56 16,99 –
5. Krājumu vienas aprites ilgums (dienās) 65,63 21,48 –
6.Debitoru parādu aprite 7,23 143,51 3,48
7.Debitoru parādu vienas aprites ilgums (dienās) 50,46 2,54 105

2000.gada beigās pašu kapitāla rentabilitāte bija 33,68% un uzņēmuma īpašnieks par katru ieguldīto latu saņēma 33 santīmus (skat.3.6.tab.). 2001.gadā rentabilitāte samazinājās par 75%, kas ir saistīts iepriekšējo gadu tīrās peļņas samazinājumu. 2002.gada beigās koeficients palielinājās līdz 20,90%, tas vērtējams pozitīvi, jo uzņēmums ir uzlabojis savu stāvokli, un īpašnieks saņēma 20 santīmus par katru ieguldīto latu. Pašu kapitāla rentabilitātes palielinājums 2002.gadā ir saistīt ar tīrās peļņas samazinājumu. 2003.gadā pašu kapitāla rentabilitāte palielinājās un uzņēmuma īpašnieks par katru ieguldīto latu saņēma 23 santīmus. Lai palielinātu šo rādītāju ir nepieciešams palielināt tīro uzņēmuma peļņu, tas ir panākams ar neto apgrozījuma palielinājumu un ekonomējot izmaksu summas.
Aizņemtā kapitāla rentabilitāte 2000.gada beigās ir bijusi 1,34%, kas nozīmē, ka procentos ir vidēji samaksāti 1% no aizņemtās kapitāla summas, bet 2001. un 2002. gados rentabilitāte palielinājās līdz 4,58%. Nākamajā gadā aizņemtā kapitāla rentabilitāte samazinājās līdz 3,23% sakarā ar saistību summas samazinājumu. Lai turpmāk šīs rādītājs pazeminātos, uzņēmumam nepieciešams mazāk strādāt ar aizņemto kapitālu (skat.3.6.tab.).
Kapitāla vai aktīvu rentabilitāte no 2000.gada beigām līdz 2001.gadam beigām samazinājās no 35,36 līdz 10,45 , un tātad deva peļņu attiecīgi Ls 35,36 un Ls 10,45 uz vienu uzņēmuma aktīvu vienību. 2002.gadā aktīvu rentabilitāte pieauga līdz Ls 11,56, rādītāji liecina, ka uzņēmums ir sācis efektīvi izmantot aktīvus, lai gūtu ienākumus. 2003.gadā turpinājās šī tendence un uzņēmums guva Ls 20,71 uz vienu aktīvu vienību, tas ir saistīts ar uzņēmuma tīrās peļņas palielinājumu. Lai turpmāk aktīvu rentabilitāte augtu ar katru nākamo periodu ir jāpieaug uzņēmuma tīrai peļņai pēc nodokļiem (skat.3.6.tab.).

3.6. tabula
Uzņēmuma “X” rentabilitātes rādītāju dinamika laika posmā no 2000.gada sākuma līdz 2003. gada beigām
2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b. Novirze
%
Rentabilitātes rādītāji:
1. Pašu kapitāla rentabilitāte 33,68 8,41 20,90 23,08 -31,47
2. Aizņemtā kapitāla rentabilitāte 1,34 4,45 4,58 3,23 141,63
3. Kapitāla vai aktīvu rentabilitāte 35,36 10,45 11,56 20,71 -41,42
4. Komerciālā rentabilitāte 18,78 5,36 5,33 10,00 -46,73
5. Operatīvās darbības rentabilitāte 24,07 7,04 6,54 11,89 -50,60
6. Bruto peļņas rentabilitāte 49,76 54,86 56,74 60,25 21,07
Komerciāla rentabilitāte 2000.gada beigās bija 18,78%, nākamajos gados rādītāji nokritās līdz 5,33%, tas nozīmē, ka katrs apgrozījuma lats ir devis gandrīz 5,5 santīmus tīrās peļņas. Komerciālās rentabilitātes kritums liecina, ka uzņēmums ir sācis zaudēt savus ienākumus, kuri ir bijuši 2000.gada beigās. 2003.gadā uzlabojās uzņēmuma situācija un viens apgrozījuma lats ir devis 10 santīmus tīrās peļņas. Lai turpmāk augtu komerciālā rentabilitāte ir jāpalielina uzņēmuma neto apgrozījums, palielinot klientu skaitu un pārdotās produkcijas apjomus (skat.3.6.tab.).
Operatīvās darbības rentabilitātes rādītāju izmanto, lai mērītu uzņēmuma produkcijas ražošanas un realizācijas efektivitāti ienākuma radīšanā. Neatkarīgi no neto apgrozījuma līmeņa uzņēmums vienmēr ir ieinteresēts, lai operatīvās rentabilitātes līmenis būtu augstāks (skat.3.6.tab.). Laika posmā no 2000.gada beigām līdz 2002.gada beigām operatīvās darbības rentabilitāte ir samazinājusies no 24,07% līdz 6,54%, bet 2003.gadā operatīvās rentabilitātes rādītājs pieauga līdz 11,89, tas ir saistīts ar tīrās peļņas un neto apgrozījuma palielinājumu. Pēc autora domām rentabilitātes rādītāja paaugstinājumam ir jāpalielina uzņēmuma neto apgrozījumu, tas ir panākams ar klientu skaita palielinājumu… un izmaksu optimizēšanu nākotnē.
Bruto peļņas rentabilitāte 2000.gada beigās sastādīja 49,76%, bet 2001. gada beigās pieauga līdz 54,86%, kas ir saistīts ar pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu samazinājumu, nākošajā gadā šis rādītājs sasniedza 56,74% (skat.3.6.tab.). 2003.gadā bruto peļņas rentabilitāte palielinājās līdz 60,25%, tas ir saistīts ar neto apgrozījuma un pārdoto produkciju ražošanas izmaksu palielinājumu.
Analizējot tabulu (skat.3.7.tab.) autors pēta bankrota iespējamību, izmantojot Altmaņa modeli. Pēc tabulas datiem var secināt, ka pētāmajā laika periodā Z – skaitlis, bija robežās no 3,98 līdz 3,51. Tas nozīmē, ka bankrota iespējamība uzņēmumā ir zema un potenciāliem kreditoriem nav nepieciešams veikt sīkāku finansiālā stāvokļa analīzi. Pēc autora domām šī rādītāja samazinājums ar katru gadu liecina par sliktu uzņēmuma attīstībai, bet 2003.gadā šī rādītāja palielinājums vērtējams pozitīvi, un tas nozīmē to, ka uzņēmums ir stabilizējis savu finansiālo pozīciju.
3.7. tabula
Bankrota diagnostikas analīze rādītāji no 2000.gada līdz 2003.gadam.
Rādītāji Par 2000.gadu Par 2001.gadu Par 2002.gadu Par 2003.gadu
X1 -0,01 0,241 -0,069 0,067
X2 0,44 0,52 0,17 0,39
X3 0,45 0,14 0,14 0,25
X4 – – – –
X5 1,88 1,95 2,17 2,07
Z – skaitlis 3,98 3,41 2,79 3,51

Analizējot negatīvo X1 koeficientu 2000.gadā ir saistīts ar to, ka uzņēmuma darbībā tiek izmantots liels aizņemtā kapitāla apjoms, kas savukārt rada īstermiņa saistību pārsvaru pār apgrozāmo kapitālu. Šis pārsvars tad arī rada negatīvu X1. Nākamajā gadā šis rādītājs uzlabojās, jo īstermiņu saistību summa ir mazākā par apgrozāmo līdzekļu apjomu. 2002.gadā X1 negatīva tendence turpinājās sakarā ar to, ka apgrozāmo līdzekļu apjoms bija krietni mazāks nekā īstermiņa kreditoru summa. Nākamajā gadā X1 vairs nebija negatīvs, jo uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu summa bija lielākā nekā īstermiņa saistības.
Pirmajos divos gados X2 rādītājs ir pietiekoši liels, tas ir saistīts ar to, ka nesadalītās peļņas īpatsvars aktīvu finansējumā ir liels. Analizējot 2002.gadu, var secināt, ka rādītājs strauji nokritās, tas ir saistīts ar to, ka nesadalītās peļņas apjoms ir samazinājies. 2003.gadā rādītājs sāka aug, pēc autora domām tas nedraud kopīgai uzņēmuma situācijas. Maksātnespējas prognozēšanā vadītāji ir ieinteresēti tie šis rādītājs būtu augsts.
2000.gadā X3 rādītājs ir vērtējams pozitīvi, tas nozīmē to, ka uz katru ieguldīto līdzekļu latu, uzņēmums saņem 0,45 santīmus, un uzņēmumam ir vajadzīga mazāka nepieciešamība izmantot aizņemto kapitālu un kapitāla struktūra ir finansiāli drošāka. Diemžēl šīs rādītājs nākamajos divos gados ir strauji nokrities. Tas liecina par to, kas uzņēmuma tīrā peļņa samazinās. 2003.gadā situācija uzlabojās un uzņēmums saņēma par katru ieguldīto latu Ls 0,25.
Tā kā autora analizētais uzņēmums ir Sabiedrība ar Ierobežotu Atbildību , nevis Akciju sabiedrība, tad X4 netiek rēķināts, jo aprēķinā tiek izmantota akciju tirgus vērtība, kuru Sabiedrībai ar Ierobežotu Atbildību nav.
Savukārt, X5 rādītāju palielinājums pētāmajos laika periodos ir liecina par to, ka uzņēmuma aktīvu aprites ātrums p1ēninās. Uzņēmumam ir mazākās iespējas norēķināties ar savām saistībām. 2003.gadā situācija nedaudz uzlabojās, un uzņēmuma lielākas izredzes norēķinātos ar saviem kreditoriem….3.6. Apgrozāmo līdzekļu analīze
Veicot apgrozāmo līdzekļu analīzi autors analizēja katru apgrozāmo līdzekļu posteni atsevišķi.
Kā pirmais, bilancē iekļautais, apgrozāmo līdzekļu postenis ir krājumi (skat.1a.piel.). Krājumu apjomi četru gadu laikā ir nozīmīgi svārstījušies (skat.3.2.att.). Pirmo trīs gadu laikā krājumu apjomi bija nelieli, 2002.gadā krājumu apjoms strauji palielinājās, sakarā ar izejvielu palielinājumu, 2003.gadā izejvielu apjoms nokritās un līdz ar to samazinājusies krājumu summa.

3.2. attēls Uzņēmuma SIA “X” krājumu dinamika laika posmā no 2000.gada sākuma līdz 2003.gada beigām, Ls.
Pie krājumiem ir izejmateriāli, pamatmateriāli un palīgmateriāli, kuri ir nepieciešami produkta ražošanai un tālākai realizācijai. To lielums uz pārējo apgrozāmo līdzekļu fona ir pats lielākais, kā arī krājumos uzņēmuma bilancē pastāv arī gatavie ražojumi un preces pārdošanai, kuri glabājās uzņēmuma noliktavās. Šie posteņi četru gadu laikā uzņēmumam ir bijuši nevienmēr, tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumam nebija pēc tiem nepieciešamība visa laika gaitā. 2000., 2002 un 2003.gadā uzņēmumam ir nelielie avansa maksājumus par precēm, kuri attiecīgi sastāda Ls 85, Ls 39 un Ls 26.
Kā otrais, bilancē iekļautais, apgrozāmo līdzekļu postenis ir debitori (skat.1a.piel.). Līdz 2000.gada beigām debitoru summas nebija nozīmīgas, bet jau 2001.gada beigās debitoru parādu apjomi sāka palielināties, tas ir debitoru parādu pieaugums ir saistīts ar pircēju un pasūtītāju parādu palielinājumu, jo uzņēmuma vadība maz kontrolēja parādniekus, līdz ar to arī izveidojās šī posteņa pieaugums (skat.3.3.att). Nākamo periodu izmaksas postenis bilancē ir no 2000.gada sākuma, kad tas sastādīja Ls 484. 2001.gada beigās šī summa ir krietni lielāka, bet uz 2002.gada beigām samazinājās, un sastādīja Ls 2165, bet 2003.gada beigās šī summa palielinājās līdz Ls 4269. Analizējot uzņēmuma sniegto informāciju, autors secina , ka 2003.gadā no debitoru apjomiem iespējamie šaubīgie debitori ir 1%, tas nozīmē ka šaubīgo debitoru apjoms ir aptuveni Ls 200, tā ir nenozīmīga summa.
3.3. attēls Uzņēmuma SIA “X” debitoru dinamika laika posmā no 2000.gada sākuma līdz 2003.gada beigām, Ls.
Kā trešais, bilancē iekļautais, apgrozāmo līdzekļu postenis ir naudas līdzekļi. Naudas līdzekļu apjomi četru gadu laikā ir samazinājušies (skat.3.4.att.).
3.4. attēls Uzņēmuma SIA “X” naudas līdzekļu dinamika laika posmā no 2000.gada sākuma līdz 2003.gada beigām, Ls.
Analizējamā uzņēmuma gadījumā postenis sastāv no naudas uzņēmuma kasē un konta bankā (skat.1a.piel.). 2000.gada laikā postenis sastādīja nokritās no Ls 8797 uz Ls 3116, 2001.gada beigās palielinājās un 2002.gada beigās atkal nokritās. Nākamajā gadā atkal pieauga. Uzņēmuma naudas līdzekļiem ir tendence vienu gadu pieaugt, vienu samazināties.
Analizējot apgrozāmos līdzekļus autors secina, ka daļa no krājumu apjoma 2003.gada beigās salīdzinājumā ar 2002.gada beigām vēl bija neizmantotā, un tāpēc daļa no apgrozāmo līdzekļu summas bija iesaldēta un nenesa uzņēmuma peļņu. Tāpēc uzņēmumam jāizpārdod lieko ražošanas krājumu atlikumu, kā arī paātrinātu ražošanas procesu vai preču realizāciju. Bet veicot krājumu apjoma samazināšanu, tas ir jādara prātīgi, jo preču krājumu apjoms būs pārāk mazs, tad uzņēmums var zaudēt klientus, ja nespēs piegādāt tieši tas preces, kuras ir nepieciešamas, viņiem izdevīgā laikā. Tādēļ, lai produkcijas ražošanas un realizācijas procesi noritētu normālā tempā, krājumiem ir jābūt optimālā daudzumā.
Analizējot uzņēmuma SIA “X” aprēķināto finanšu ciklu, autors secina, ka uzņēmuma finanšu cikla garums ar katru gadu palielinās, kā arī negatīvs. Tas ir izskaidrojams ar to, ka uzņēmums iegādājās izejvielas, pēc tā saražo produkciju, realizē to un nauda par pārdotu preci tiek saņemta. Uzņēmuma saistībām vēl nav pienācis apmaksas termiņš un līdz ar to, uzņēmums tura iegūtos naudas līdzekļus 2000.gada beigās aptuveni 88 dienas, bet 2003.gada beigās jau 163 dienas (skat.3.8.tab.). Pēc autora domām šos naudas krājumus uzņēmums varētu… izmantot savām vajadzībām, bet ne turētu šos līdzekļu, jo tie nenes uzņēmumam peļņu.
3.8. tabula
Uzņēmuma SIA “X” finanšu cikla garums laika posmā no 2000.gada beigām līdz 2003.gada sākumam, dienās.
2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b.
Krājumu vienas aprites ilgums 8,64 9,14 37,00 52,05
Debitoru parādu vienas aprites ilgums 36,32 66,51 63,50 71,18
Kreditoru parādu vienas aprites ilgums 132,09 175,98 233,97 286,36
Finanšu cikls -87,14 -100,32 -133,46 -163,13Secinājumi un priekšlikumi
No diplomdarba pētījumiem izriet sekojoši secinājumi:
1. Analizējot uzņēmuma darbību un tirgu, kurā tas darbojas var izdarīt sekojošus secinājumus:
 2003.gadā uzņēmums veltīja daudz laika, lai sagatavotos saņemt starptautisko Kvalitātes vadības sistēmas ISO 9001 sertifikātu. Tas būs apliecinājums tam, ka SIA “X” rūpējamies par saviem klientiem un dara visu iespējamo, lai firmas piedāvātais gala produkts atbilstu klienta vēlmēm un vajadzībām.
 2003.gadā uzņēmums sāka strādāt jaunā virzienā – telpu uzkopšanā. Tā kā SIA “X” ir sanitāra firma, tad firma var sniegt pilnu sanitāro kompleksu. To jau sāk atzīt un saprast uzņēmuma tagadējie klienti. Līdz ar 2004.gadā uzņēmums ir ieplānojis paplašināt tagadējās telpas un uzbūvēt jaunu laboratoriju, noliktavu un biroju, lai spētu apkalpot esošos klientus un iegūt jaunus. Tam nepieciešamas telpas, jo arī firmas darbinieku skaits palielināsies.
 Pēc autora domām kompleksa būvniecība nostiprinās uzņēmuma pozīciju tirgū, jo uzņēmuma konkurentiem tāds komplekss nav. Tā kā plānots kompleksa būvniecībā tajā būs izveidota laboratorija, kura dos uzņēmumam zināmu priekšrocību, jo tad samazināsies uzņēmuma izmaksas, jo firmas darbinieki paši ražos dezinfekcijas līdzekļus. Un galu gala SIA “X” produkcija tirgū nonāks par cenu lētāku, nekā konkurentiem.
 Pētot uzņēmuma konkurentus, autoru ieinteresēja viena svarīga detaļas, piemēram, uzņēmuma SIA “Pest Baltic” ir bezmaksas tālrunis atsaucēm. Ja salīdzināt analizētā uzņēmuma atsaucu ierakstīšanu grāmatā un konkurentu bezmaksas tālruni, tad var secināt, ka daudziem cilvēkiem ekonomējot laiku ir vieglāk sniedzot atsauces, ieteikumus vai pretenzijas pa telefonu sēžot mašīnā vai sava ofisā, nekā rakstot grāmatā.
2. Analizējot uzņēmuma bilanci var izdarīt sekojošus secinājumus:
 Ilgtermiņa ieguldījumi 2000.gada beigās ir samazinājās par 21%, jo uzņēmums gada sākuma iegādājās iekārtas un mašīnas, bet gada beigās uzņēmumam tas nebija nepieciešams. 2001.gada laikā ilgtermiņa ieguldījumu summa ir samazinājusies vēl par 12 %, kas ir saistīts ar to, ka 2000.gada sākumā uzņēmums ir iegādājies pamatlīdzekļus, kuri ar katru gadu nolietojās. 2003.gada beigās ilgtermiņa ieguldījumu summa ir samazinājusies par 4%, tas ir saistīts ar nemateriālo noguldījumu samazinājumu, summa ir nenozīmīga, bet procentuālā izteiksmē kritums ir 56%. Ilgtermiņa ieguldījumu samazinājumu arī ir izraisījusi pamatlīdzekļu vērtības samazinājumu.
 Apgrozāmo līdzekļu summa 2000.gada sākumā ir bijusi Ls 11001, bet ja pētot situāciju gada beigās, var teikt, ka apgrozāmo līdzekļu summa ir palielinājusies par 34%, tas saistīts ar to, ka krājumu apjoms ir palielinājies par 154. Arī debitoru parādu apjoms ir strauji pieaudzis gandrīz par 500%, tas ir saistīts ar jauno klientu parādīšanos, kā arī ar nākamo periodu izmaksu palielinājumu. Analizējot naudas līdzekļu apjomu var secināt, ka 2000.gada laikā ir vērojamā šī posteņa samazinājums par 65%. 2001.gada laikā apgrozāmo līdzekļu apjoma pieaugums par 26%, tas ir saistīts ar debitoru un naudas līdzekļu summu palielinājums attiecīgi par 25% un 59%. 2002.gada beigās turpinājās šī tendence un apgrozāmo līdzekļu apjoms ir pieaudzis par 45%. Debitoru apjoma ir pieaugums vērtējams negatīvi, jo uzņēmumam veidojas debitoru parādu summa. 2003.gada beigās apgrozāmo līdzekļu situācija ir mainījusies, tā nokritās par 4%, sakarā ar krājumu samazinājumi par 51%, tas ir saistīts ar izejvielu summas samazinājumu, kā arī nepabeigto pasūtījumu summas kritumu.
 Analizējot uzņēmuma pasīvos bilances posteņus, var secināt, ka uzņēmuma pašu kapitāla summa 2000. gada beigās šī summa ir samazinājusies par 33%, jo ir samazinājies nesadalītās peļņas apjoms. 2001.gada laikā pašu kapitāla apjoms ir palielinājies, tas ir saistīts ar nesadalītās peļņas palielinājumu. 2002.gada laikā notika tāda paša situācija, kā 2000.gadā – pašu kapitāla apjoms ir nokrities par 45% sakarā ar nesadalītās peļņas samazinājumu. 2003.gada beigās pašu kapitāla apjoms ir vērojami …pieaudzis sakarā ar nesadalītās peļņas pieaugumu, tas nozīmē to, ka uzņēmuma īpašnieki ir izlēmuši nesadalītu peļņu dot uzņēmumu nākotnes attīstībai.
 2000.gada sākumā kreditoru summa ir bijusi Ls 7508 un gada beigās šī summa ir palielinājusies par 101%, tas ir saistīts ar to, ka gada sākumā īstermiņa kreditoru apjoms ir strauji pieaudzis par 209%, uzņēmums sāka vairāk aizņemties no kredītiestādēm. 2001.gada laikā uzņēmuma saistības ir samazinājušās par 12% sakarā ar posteņa “citi aizņēmumi” neeksistēšanu, bet palielinājās īstermiņa aizņēmumi no kredītiestādēm, parādi piegādātājiem un nodokļu summas, tas arī ietekmēja tika nenozīmīgu saistību samazinājumu. 2002.gadā uzņēmuma saistību situācija ir strauji izmainījusies, saistību summa ir palielinājusies par 172%, tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumam rādījās nepieciešamība pēc ilgtermiņa aizņēmuma no kredītiestādēm, kā arī parādījās postenis īstermiņa “citi debitori” un neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes. 2003.gada laikā uzņēmuma saistību summa ir samazinājusies par 32%, sakarā ar to, ka samazinājās ilgtermiņa kreditoru summa, jo uzņēmums ir samaksājis daļu no ilgtermiņa kredīta. Ir arī vērojams īstermiņa summas samazinājums sakarā ar īstermiņa kredīta apjoma samazinājumu, kā arī parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem ir krietni samazinājušies.
3. Analizējot uzņēmuma peļņas vai zaudējumu aprēķinus var izdarīt sekojošus secinājumus:
 Neto apgrozījums palielinājās laika posmā no 2000.gada beigām līdz 2001.gada beigām, tas palielinājās no Ls 61358 līdz Ls 64502 , ko izraisīja darbības apjoma palielinājums, šis rādītājs palielinājās arī 2002. un 2003.gada beigās. Neto apgrozījuma palielinājums pozitīvi raksturo uzņēmuma situāciju, aug apgrozījums aug arī peļņa.
 Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu kritums 2001.gada beigās, tas ir izskaidrojams ar to, ka palielinoties pārdošanas apjomam samazinās katras vērtības pašizmaksa, bet šajā gadā vērojams straujš pārdošanas izmaksu pieaugums par 211%. Produkcijas ražošanas un pārdošanas izmaksas tajā gadā pieauga, jo neto apgrozījuma palielinājums bija straujš. 2003.gadā pārdotās produkcijas izmaksas ir pieaugušas sakarā ar neto apgrozījuma palielinājumu. Neto apgrozījuma palielinājums liecina par uzņēmuma attīstību, bet saudzīgi jātērē pārdošanas izmaksas.
 Attīstoties uzņēmumam attiecīgi palielinājās arī administrācijas izmaksas. 2001.gada beigās par Ls 395, un sasniedza Ls 7115 līmeni. 2002.gadā ir vērojam straujš administrācijas izmaksu palielinājums par 170%, tas ir izskaidrojams ar saimniecisko izdevumu paaugstināšanos, sakaru izdevumu paaugstināšanos un transporta izdevumu paaugstināšanos. 2003.gada uzņēmums ir mainījis savu izmaksu politiku un administrācijas izmaksas samazinājās par 24% , uzņēmuma vadība ir nolēmusi ekonomēt naudas līdzekļus.
 Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem 2000.gada beigās ir bijusi Ls 11523, jo neto apgrozījums un ieņēmumi bija lieli, bet izdevumi nelieli. 2001.gada beigās tīrā peļņa samazinājās par 70%, tas ir izskaidrojams ar to, ka pārdošanas izmaksu strauju palielinājumu. 2002.gadā tīrā peļņa ir pieaugusi par 36%, tas ir vērtējams pozitīvi un izskaidrojams ar to, ka uzņēmuma situācija ir stabilizējusies. 2003.gada beigās uzņēmuma pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem ir palielinājusies par 105%, tas vērtējams ļoti pozitīvi. Tas ir saistīts ar to, ka šajā gadā uzņēmuma neto apgrozījums pieauga par 9%.

4. Analizējot finanšu koeficientus var izdarīt sekojošus secinājumus:
 2000.gada sākumā kopējais likviditātes koeficients bija normas robežas, kas nozīmē, ka uzņēmumam netrūka apgrozāmo līdzekļu saistību segšanai. Negatīvi ir vērtējams rādītāja samazinājums gada laikā gandrīz par 57%, kas liecina, ka uzņēmums nevar ar apgrozāmajiem līdzekļiem pilnībā nosegt savas īstermiņa saistības. Tomēr koeficients ir ļoti tuvu augšējam slieksnim, kas nozīmē, ka uzņēmums savus līdzekļus varētu izmantot efektīvāk. 2001.gada beigās likviditāte pieauga par 81,87% un atkal bija normas robežas. Salīdzināju…mā ar 2000.gadu uzņēmums ir sācis izmantot savus līdzekļus efektīvāk. 2000.gada beigu tendence turpinājās arī 2002.gadā, un rādītājs sasniedza jau 0,89. 2003.gada beigās kopējās likviditātes koeficients ir bijis normas robežās un uzņēmums atkal sāka izmantot savus līdzekļu efektīvāk, šajā laika posmā uzņēmums nepieciešamības gadījumā spēs segt savas īstermiņas saistības ar apgrozāmo līdzekļu apjomu.
 Starpseguma likviditātei 2000.gada laikā ir bijusi robežās no 2,16 līdz 0,91. 2000.gada sākumā šis rādītājs ir bijis virs normas robežas – 2,16, tas ir vērtējams pozitīvi par uzņēmuma apgrozāmo līdzekļu stāvokli. Gada beigās rādītājs nokritās par 58%, bet joprojām iekļāvās normas robežās, tas ir saistīts ar krājumu summas palielinājumu. 2003.gadā uzņēmums ir uzlabojis savu situāciju un starpsegumas likviditātes koeficients bija jau 0,97.
 Absolūtās likviditātes rādītājam iekļāvās normas robežās tikai 2002. un 2003.gada beigās, bet visu pārējo laiku bija paaugstināts. Tas ir vērtējams pozitīvi, jo uzņēmuma vadību ir nolēmusi vairāk kontrolēt apgrozāmo līdzekļu svārstības.
 Tīrie apgrozāmie līdzekļi 2000.gada sākumā bija Ls 3493, bet gada beigās summa ir samazinājusies gandrīz par 110%, tas saistīts ar to ka samazinājās apgrozāmo līdzekļu apjoms un īstermiņa saistību summa ir lielāka par apgrozāmo līdzekļu summu. 2001.gadā beigās šis rādītājs ir pieaudzis par 1720,06%, tas nozīmē to, ka uzņēmuma likviditāte ir uzlabojusies. Nākošajā gadā šī tendence turpinājās un rādītājs nokritās par 280%. 2003.gadā ir notikušas straujas pārmaiņas un tīrais apgrozāmais kapitāls ir palicis pozitīvs, tas ir saistīts ar to, ka apgrozāmo līdzekļu summa attiecīgā laika periodā ir bijusi lielākā nekā īstermiņa saistību summa.
 Analizējot Uzņēmuma Reģistra sniegto informāciju par aprēķinātu kopējo likviditātes koeficientu, autors secina, ka uzņēmuma SIA “Pest Baltic” 2002.gadā šīs koeficients ir 13,58. Izpētot teoriju par kopējo likviditāte un zinot šī koeficienta normu, var teikt, ka koeficients ir ārpus robežas un tas nozīmē, ka uzņēmums neefektīvi izmanto savus apgrozāmos līdzekļus. Kas attiecās uz SIA “Dzidra” un SIA “T.T.R”, tad likviditātes koeficienti ir normas robežās un nepieciešamības gadījumā uzņēmumi var segt īstermiņa saistības ar apgrozāmo līdzekļu apjomu. Secinājums no sekojošiem datiem ir tāds, ka uzņēmumam “X” ir līdzīgi stabila situācija ar viņa konkurentiem.
 Analizējot konkurentu likviditātes starpseguma koeficientu autors secina, ka koeficienta apjoms visos konkurējošos uzņēmumos ir palielināts, tas nozīmē to, ka firmas neefektīvi izmanto savus apgrozāmos līdzekļus. Tīrā apgrozāmā kapitāla summas ir krietni lielākas nekā autora analizētam uzņēmumam, tas ir saistīts ar to, ka konkurentiem ir liels apgrozāmo līdzekļu pārsvars par īstermiņa saistībām. Un tas nozīmē to, ka konkurenti var ne tikai nosegt īstermiņa saistības, bet tam ir arī finanšu resursi paplašināšanai nākotnē. Analizējot SIA “Dzidra” un SIA “T.T.R.” tīros apgrozāmos līdzekļus var teikt, ka tā ir pārmērīgs tīro apgrozāmo līdzekļu pārsvars par optimālo nepieciešamo lielumu, un tas liecina par resursu neefektīvu izmantošanu. Tas var būt saistīts ar apgrozāmo līdzekļu uzkrājumiem pamatlīdzekļu pārdošanas vai amortizācijas atskaitījumu dēļ, jo pēdējie nav nomainīti ar jauniem objektiem vai arī neracionālā peļņas izmantošana, bet informācijas trūkuma dēļ grūti pateikt iemeslu, kāpēc konkurentiem ir tik liels pārsvars.
 Finanšu atkarības koeficients 2000.gada sākumā ir 0,23%, kas nozīmē, ka saistības nepārsniedz bilances kopsummu. Gada beigās rādītājs palielinājās, var secināt, ka uzņēmumam grūti atmaksāt aizdotās summas, jo par tām jāmaksā liela procentu summa. 2001.gada beigās rādītājs nokritās un līdz ar to normalizēja uzņēmuma stāvokli, bet analizējot 2002.gadu rādītājs pieauga, tas atkal liecina par sliktu uzņēmumam. 2003.gadā rādītājs nokritās, sakarā ar nesadalītās peļņas pieaugumu. Analizējot šo rādītāju šajā laika posmā var secināt, ka uzņēmumam ir kļu…vis vieglāk atmaksāt saņemtos ilgtermiņa un īstermiņa kredītus.
 Finanšu neatkarības un finanšu līdzsvara koeficienti 2000.gada laikā koeficients nokritās. 2001.gadā pieauga, nākamajā gadā atkal nokritās līdz 0,24%. 2003.gadā atkarības koeficients ir palielinājies un sasniedz robežu 0,46. Analizējot finanšu līdzsvara koeficientus pētāmajos periodos, var secināt, ka rādītājs ir bijis normas robežās un ka uzņēmums nesaskaras finansēšanas procesā ar lielu riska pakāpi.
 Aktīvu vai kapitāla aprites koeficients 2000.gada beigās uz vienu ieguldīto latu uzņēmums gūst ieņēmumus Ls 1,88, bet 2001.gada beigās jau Ls 1,95. 2002.gada beigās rādītājs vēl pieaug līdz 2,17, bet nākamajā gadā rādītājs nokritās par Ls 0,10, tas ir nenozīmīgs kritums, jo uzņēmums tik un tā nopelna pietiekošus naudas līdzekļus Gandrīz visu gadu laikā šīs koeficients pieaug, un liecina par labu uzņēmuma attīstībai, tas ir saistīts ar neto pagrozījuma un aktīvu summas palielinājumu, bet 2003.gadā neliels kritums ir saistīts ar neto apgrozījuma palielinājumu un aktīvu summas samazinājumu.
 Negatīvi ir vērtējams apgrozāmo līdzekļu aprites koeficienta samazinājums gandrīz par 20% no 2000.gada beigām līdz 2001.gada beigām, tomēr 2002.gadā šis rādītājs pacēlās līdz iepriekšējam līmenim – 3,89, bet atkal nākamajā gadā nokritās par 0,22. Kopumā apgrozāmo līdzekļu aprite uzņēmuma ir stabila. Lai turpmāk apgrozāmo līdzekļu stāvoklis būtu stabils, uzņēmumam nemitīgi jāseko apgrozāmo līdzekļu summas izmaiņām .
 Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients 3 gadu laikā pieauga no 3,12 līdz 4,91, bet 2003.gadā nokritās par 0,15, rādītāja pieaugums un stabila situācija liecina par labu uzņēmumam. Ilgtermiņa ieguldījuma atdeves rādītājs ir diezgan augstā līmenī un tas liecina par to, ka ilgtermiņa ieguldījumi salīdzinot ar apgrozījumu ir mazāk.
 Krājumu aprites koeficients un krājumu aprite dienās 2000.gada beigās aprites koeficients bija 41,7, tas nozīmē, ka gada laikā uzņēmumam pietiekoši krājumi, lai apmierinātu savus klientus. 2001.gada beigās šīs rādītājs bija jau 32,4, bet 2002.gada beigās aprite notika tikai 9,7 reizes, tas ir vidēji augsts līmenis un parāda, ka uzņēmumam ir preču realizācijas problēmas un aprite notiek lēnāk, 2003.gadā turpinājās šī negatīvā tendence un krājumu aprite bija vēl lēnāka. Analizējot krājumu apriti dienās var secināt, ka 2000.gada beigās krājumi pilnībā tiek atjaunoti aptuveni pēc 9 dienām, tas ir vērtējams ļoti pozitīvi, bet ja analizēt turpmākos gados, tad 2001.gada beigās krājumu aprites dienās ir bijusi ik pēc 9 dienām un 2002.gadā beigās šīs rādītājs jau līdz 37 dienām, ļoti straujš palielinājums un nākošajā gadā jau 52 dienās, tas ir vērtējams negatīvi, jo uzņēmuma krājumi tiek atjaunoti vēlāk, nekā iepriekšējos gados. Krājumu aprites palēninājums ir saistīts ar izejvielu un palīgmateriālu retāku iegādi un krājumos ir ieguldīti daudz līdzekļu, kā arī iesaldēts kapitāls, kas nenes peļņu.
 Debitoru parādu aprites koeficients un debitoru aprite dienās analizējot šos rādītājus var secināt, ka 2000.gada beigās aprites koeficients ir bijis 9,9, tas ir vidējais rādītājs, ja skatoties uz debitoru apriti dienās, var redzēt, ka debitoru parādi tiek atgriezti ik pēc 36 dienām, bet 2001.gada beigās, debitoru aprite dienās palēninājās un debitoru parādi tiek atgriezti pēc 66,5 dienām, tas ir saistīt ar to, ka uzņēmums mazāk kontrolē savus debitorus. 2002.gadā beigās aprites koeficients ir palielinājies par 4%, un debitoru summa, sāka atgriezties uzņēmumā ik pēc 63 dienām. 2003.gadā vēl vairāk pasliktinājās debitoru situācija uzņēmumā, tas ir saistīts ar to, ka uzņēmumam ir parādījušies jauni šaubīgie klienti, kuri neapmaksā rēķinus, debitoru parādi šajā laika posmā tiek atgriezti ik pēc aptuveni 71 dienām.
 Analizējot Uzņēmuma Reģistra sniegto informāciju par aktivitātes koeficientiem, autors secina, ka uzņēmuma SIA “Pest Baltic” 2002.gadā aktīvu aprites koeficients ir 3,09, lielāks nekā autora analizētam uzņēmumam, tas nozīmē, k…a firmas īpašnieka katrs ieguldītais lats nes peļņu Ls 3,09, uzņēmumam SIA “Dzidra” šīs rādītājs ir vēl labāks tas ir 4,32, trešajai analizētai konkurējošai firmai ir mazliet mazāks nekā SIA “X”. Ja kopējo situāciju starp konkurējošām firmām, tad var secināt, ka SIA “Pest Baltic” ir vadošā peļņas gūšanā. Augsts šī koeficienta apmērs var liecināt arī uz to, ka konkurējošie uzņēmumi iegulda papildus līdzekļus, lai izturētu konkurenci. Analizējot apgrozāmos līdzekļus var secināt, ka konkurējošās firmās šīs rādītājs ir krietni augstāks, nekā autora analizētajam uzņēmuma SIA “X”, un tas nozīmē to, ka ir nepietiekam apgrozāmo līdzekļu daudzums. Izvērtējot kopējo situāciju autors secina, ka SIA “Pest Baltic” krājumu apjomus ātrāk pārvērš naudā, bet SIA “X” lēnāk. Analizējot konkurentu debitoru apriti un debitoru parādu apriti dienās, autors izsecināja, ka SIA “Pest Baltic” un SIA “T.T.R.” debitoru parādi 2002.gada laikā tiek atgriezti vēlāk nekā SIA “X” attiecīgajā laika periodā, bet uzņēmuma SIA “Dzidra” debitoru parādi tiek atgriezti ātrāk aptuveni pēc 2,5 dienām.
 2000.gada beigās pašu kapitāla rentabilitāte bija 33,68% un uzņēmuma īpašnieks par katru ieguldīto latu saņēma 33 santīmus. 2001.gadā rentabilitāte samazinājās par 75%, kas ir saistīts iepriekšējo gadu tīrās peļņas samazinājumu. 2002.gada beigās koeficients palielinājās līdz 20,90%, tas vērtējams pozitīvi, jo uzņēmums ir uzlabojis savu stāvokli, un īpašnieks saņēma 20 santīmus par katru ieguldīto latu. Pašu kapitāla rentabilitātes palielinājums 2002.gadā ir saistīt ar tīrās peļņas samazinājumu. 2003.gadā pašu kapitāla rentabilitāte palielinājās un uzņēmuma īpašnieks par katru ieguldīto latu saņēma 23 santīmus.
 Aizņemtā kapitāla rentabilitāte 2000.gada beigās ir bijusi 1,34%, kas nozīmē, ka procentos ir vidēji samaksāti 1% no aizņemtās kapitāla summas, bet 2001. un 2002. gados rentabilitāte palielinājās līdz 4,58%. Nākamajā gadā aizņemtā kapitāla rentabilitāte samazinājās līdz 3,23% sakarā ar saistību summas samazinājumu.
 Kapitāla vai aktīvu rentabilitāte no 2000.gada beigām līdz 2001.gadam beigām samazinājās no 35,36 līdz 10,45 , un tātad deva peļņu attiecīgi Ls 35,36 un Ls 10,45 uz vienu uzņēmuma aktīvu vienību. 2002.gadā aktīvu rentabilitāte pieauga līdz Ls 11,56, rādītāji liecina, ka uzņēmums ir sācis efektīvi izmantot aktīvus, lai gūtu ienākumus. 2003.gadā turpinājās šī tendence un uzņēmums guva Ls 20,71 uz vienu aktīvu vienību, tas ir saistīts ar uzņēmuma tīrās peļņas palielinājumu.
 Komerciāla rentabilitāte 2000.gada beigās bija 18,78%, nākamajos gados rādītāji nokritās līdz 5,33%, tas nozīmē, ka katrs apgrozījuma lats ir devis gandrīz 5,5 santīmus tīrās peļņas. Komerciālās rentabilitātes kritums liecina, ka uzņēmums ir sācis zaudēt savus ienākumus, kuri ir bijuši 2000.gada beigās. 2003.gadā uzlabojās uzņēmuma situācija un viens apgrozījuma lats ir devis 10 santīmus tīrās peļņas.
 Laika posmā no 2000.gada beigām līdz 2002.gada beigām operatīvās darbības rentabilitāte ir samazinājusies no 24,07% līdz 6,54%, bet 2003.gadā pieauga līdz 11,89%, tas ir saistīts ar tīrās peļņas un neto apgrozījuma palielinājumu.
 Bruto peļņas rentabilitāte 2000.gada beigās sastādīja 49,76%, bet 2001. gada beigās pieauga līdz 54,86%, kas ir saistīts ar pārdotās produkcijas ražošanas izmaksu samazinājumu, nākošajā gadā šis rādītājs sasniedza 56,74%. 2003.gadā bruto peļņas rentabilitāte palielinājās līdz 60,25%, tas ir saistīts ar neto apgrozījuma un pārdoto produkciju ražošanas izmaksu palielinājumu.
 Analizējot tabulu autors pēta bankrota iespējamību, izmantojot Altmaņa modeli. Pēc tabulas datiem var secināt, ka pētāmajā laika periodā Z – skaitlis, bija robežās no 3,98 līdz 3,51. Tas nozīmē, ka bankrota iespējamība uzņēmumā ir zema un potenciāliem kreditoriem nav nepieciešams veikt sīkāku finansiālā stāvokļa analīzi. Pēc autora domām šī rādītāja samazinājums ar katru gadu liecina par sliktu uzņēmuma attīstībai, bet 2003.gadā šī rādītāja palielinājums vērtējams pozi…tīvi, un tas nozīmē to, ka uzņēmums ir stabilizējis savu finansiālo pozīciju.
Pamatoties uz darbā atklātajām problēmām un izdarītājiem secinājumiem, autors izvirza sekojošus priekšlikumus:
 Pastāvīgi veikt konkurentu monitoringu, lai redzētu kādas tendences pieņem konkurentu uzņēmējdarbība.
 Ir jānosaka firmas stiprās puses, tad tās jāizceļ. Jāsameklē konkurentu vājas puses un jāizmanto tās, lai gūtu labumu sev.
 Jānovērtē uzņēmuma iespējas un jāizanalizē, kuras no tām būtu izdevīgi īstenot. Nedrīkst aizmirst, ka bez reālajiem konkurentiem ir arī potenciālie konkurenti, un tā kā tirgus, kurā darbojas uzņēmums vēl jo projām attīstās, tad potenciālie konkurenti ļoti ātri pārtop par reālajiem un ir reāli draudi uzņēmējsabiedrībai.
 Lai uzzinātu par konkurentiem maksimāli daudz ir jāizmanto visi iespējamie informācijas iegūšanas veidi. Sabiedrība nedrīkst aprobežoties tikai ar publicētās informācijas analīzi. Iespējas robežās ir jāveic pētījumi. Jāveido salīdzinošās tabulas, kur atrodot vājos punktus, tie nekavējoties ir jānovērš.
 Izveidot bezmaksas tālruni klientu atsaucēm, ieteikumiem vai pretenzijām, tādā veidā rūpējoties par klientu laiku.
 Lai novērstu likviditātes koeficienta kritumu, uzņēmumam jāizmanto savus apgrozāmos līdzekļu efektīvi, tas ir panākams ar naudas līdzekļu pietiekamību gan uzņēmuma kasē, gan bankā. Bet tajā paša laikā būtu nepieciešams arī novērot rādītāja izmaiņas nākotnē, jo tām piemīt tendence pasliktināties.
 Lai palielinātu tīro apgrozāmo kapitālu, uzņēmumam vairāk ir jāizmanto ilgtermiņa saistības, kā arī ir nepieciešams palielināts naudas līdzekļu apjomus.
 Lai nākotnē uzlabotu aktīvu aprites koeficientu uzņēmumam ir nepieciešams neto apgrozījuma palielinājums, tas ir panākams ar klientu skaita palielinājumu. Tas ir panākams ar lielāku reklāmas daudzumu, piemēram, populārākajos laikrakstos un televīzijā, kā arī izdevīgās atlaižu sistēmas pielietojumu.
 Lai turpmāk apgrozāmo līdzekļu stāvoklis būtu stabils, uzņēmumam nemitīgi jāseko apgrozāmo līdzekļu summas izmaiņām .
 Autora priekšlikums debitoru parādu iekāsēšanai ir tādi, ka uzņēmuma vadībai ir jāizveido debitoru nodaļu, kura kontrolēs debitoru parādus ar telefona vai pasta atgādinājumu palīdzību, vai arī ar Credītreform palīdzību iekasēt naudu. Otrais iekasēšanas veidam ir lielākas izmaksas nekā debitoru nodaļas izveidei
 Lai palielinātu pašu kapitālas rentabilitāti ir nepieciešams palielināt tīro uzņēmuma peļņu, tas ir panākams ar neto apgrozījuma palielinājumu.
 Lai turpmāk augtu komerciālā rentabilitāte ir jāpalielina uzņēmuma neto apgrozījums, tas ir panākams, piemēram, palielinot klientu skaitu vai pārdotās produkcijas apjomus, palielinot produkcijas un pakalpojumu klāstu.
 Lai paaugstinātu rentabilitātes rādītājus ir jāpalielina uzņēmuma neto apgrozījumu, tas ir panākams ar klientu skaita palielinājumu un debitoru izmaksu optimizēšanu nākotnē….Izmantotās literatūras un avotu saraksts
1. Alsiņa R., Zolotuhina K., Bojarenko J., “Vadības grāmatvedības pamati”, Rīga: Izdevniecība “Raka”, 2000.gads.-1.-180.lpp./.
2. Bendavskis L., Paupa V., Vaikulis J., “Finanšu pārskatu analīze”, Rīga: LU, 1994.gads.-1. – 96.lpp/.
3. Benze J., “Finansu grāmatvedība”, Rīga, auditorfirma “Grāmatvedis”, 1998.gads, /322.lpp./.
4. Dūdele A., “Finanšu vadības pamati”, Rīga: Apgāds “Rasa ABC”, 2001.gads. –1. – 99.lpp./.
5. Januška M., “Firmas finansiāli ekonomiskā stāvokļa analīzes analīze ”, Rīga, ZKC
SIA “Inovācija”, 2002.gads, /40.lpp./.
6. Rurāne M., “Finanšu pārvaldība”, Rīga: Latvijas izglītības fonds, 2001. gads.
–1. – 281.lpp./.
7. Vītola Ī., Soopa A., “Vadības grāmatvedība”, Jelgava, LLU, 2002.gads, /222.lpp./.
8. Kовалёв В.В. “Финансовый анализ: Методы и процедуры”, Москва: “Финаны и статистика”, 2002.год. –1. – 560.стр./.
9. RSEBAA, “Studējošā rokasgrāmata”, Rīga, 2002.gads, /47.lpp./.
10. Interneta lapa: www.kontakti.lv
11. Interneta lapa: www.lursoft.lv
12. Interneta lapa: www. “X”.lv
13. Uzņēmuma nepublicētie materiāli.
14. Uzņēmuma 2000., 2001, 2002. un 2003.gada bilance.
15. Uzņēmuma 2000., 2001, 2002. un 2003.gada peļņas vai zaudējumu aprēķins.

GALVOJUMS

Ar šo es galvoju, ka diplomdarbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības, no svešiem avotiem ņemtie dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šis darbs nekādā veidā nav iesniegts nevienai citai pārbaudījuma komisijai un nekur nav publicēts.

2004.gada “___” _____________

______________________
(paraksts)

1. pielikums
a) Bilances aktīvi no 2000.gada līdz 2003.gadam.
A K T Ī V S 2000.g.s. 2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b.
1. ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI
I Nemateriālie ieguldījumi
Pētniec. darba un uzņēmuma attīst. izmaksas
Koncesijas, patenti,licences, preču zīmes u.taml. ties.
Citi nemateriālie ieguldījumi 0 0 50 32 14
Uzņēmuma nemateriālā vērtība
Avansa maksājumi par nemateriāliem ieguldījumiem
I KOPĀ 0 0 50 32 14
II Pamatlīdzekļi
Zemes gabali,ēkas un būves un ilggadīgie stādījumi 8420 7984 7548 7113 6678
Ilgtermiņa ieguldīj. nomātajos p/līdz.
Iekārtas un mašīnas 11712 0 0 0 0
Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs 1817 9448 7718 13614 13193
Pamatlīdz. izveidoš.,nepabeigto celtniecības obj. izm.
Avansa maksājumi par pamatlīdzekļiem
II KOPĀ 21949 17432 15266 20727 19871
III Ilgtermiņa finansu ieguldījumi
Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā
Aizdevumi radniecīgajiem uzņēmumiem
Līdzdalība asociēto uzņēmumu kapitālā
Aizdevumi asociētajiem uzņēmumiem
Pārējie vērtspapīri un ieguldījumi
Pārējie aizdevumi
Pašu akcijas un daļas
Aizdevumi uzņēmuma līdzīpašniekiem un vadībai
Avansa maksājumi par ilgtermiņa finansu ieg.
III KOPĀ
1. I E D A Ļ A S K O P S U M M A 21949 17432 15316 20759 19885
2. APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
I Krājumi
Izejvielas, pamatmateriāli un palīgmateriāli 142 0 0 7420 3627
Nepabeigtie ražojumi
Gatavie ražojumi un preces pārdošanai 281 988 406 0 0
Nepabeigtie pasūtījumi
Avansa maksājumi par precēm 0 85 0 39 26
Darba dzīvnieki un produktīvie dzīvnieki
I KOPĀ 423 1073 406 7459 3653
II Debitori
Pircēju un pasūtītāju parādi 1297 4219 5849 8390 12568
Radniecīgo uzņēmumu parādi
Saistīto (asocieto) uzņēmumu parādi
Citi debitori 0 3695 5221 7768 3418
Neiemaksātās daļas sabiedrības kapitālā
Īsterm. aizdevumi uzņēm. līdzīpašniekiem un vadībai
Nākamo periodu izmaksas 484 2686 2165 1810 4269
II KOPĀ 1781 10600 13235 17968 20255
III Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos
Līdzdalība radniecīgo uzņēmumu kapitālā
Pašu akcijas un daļas
Pārējie vērtspapīri un līdzdalība kapitālos
III KOPĀ
IV Naudas līdzek…ļi (KOPĀ) 8797 3116 4961 1474 1910
2. I E D A Ļ A S K O P S U M M A 11001 14789 18602 26901 25819
B I L A N C E 32950 32221 33918 47660 45704

b) Bilances pasīvi no 2000.gada līdz 2003.gadam.
P A S Ī V S 2000.g.s. 2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b.
1. PAŠU KAPITĀLS
Akciju vai daļu kapitāls (pamatkapitāls) 2000 2000 2000 2000 2000
Akciju (daļu) emisijas uzcenojums
Ilgtermiņa ieguldījumu pārvērtēšanas rezerve
Rezerves:
a) likumā noteiktās rezerves 667 667 667 667 667
b) rezerves pašu akcijām vai daļām
c) sabiedrības statūtos noteiktās rezerves 80 80 80 80 80
d) pārejās rezerves 319 319 319 319 319
Rezerves kopā 1066 1066 1066 1066 1066
Nesadalītā peļņa:
a) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa 2518 2519 14042 3499 8216
b) pārskata gada nesadalītā peļņa 19858 11523 3457 4716 9670
1. I E D A Ļ A S K O P S U M M A 25442 17108 20565 11281 20951
2. UZKRĀJUMI
Uzkrājumi pensijām un tamlīdzīgām saistībām
Uzkrājumi paredzamajiem nodokļiem
Citi uzkrājumi
2. I E D A Ļ A S K O P S U M M A
3. KREDITORI (īstermiņa un ilgtermiņa)
I Ilgtermiņa kreditori
Aizņēmumi pret obligācijām
Akcijās pārvēršamie aizņēmumi
Aizņēmumi no kredītiestādēm 0 0 2916 6185 1995
Citi aizņēmumi 2619 0 0 0 0
Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem
Parādi asociētajiem uzņēmumiem
Pārējie kreditori
I KOPĀ 2619 0 2916 6185 1995
II Īstermiņa parādi
Aizņēmumi pret obligācijām
Akcijās pārvēršamie aizņēmumi
Aizņēmumi no kredītiestādēm 0 4590 5282 8173 5911
Citi aizņēmumi 0 9000 0 11625 7870
No pircējiem saņemtie avansi 0 0 0 38 38
Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem 246 255 2980 2828 1229
Maksājamie vekseļi
Parādi radniecīgajiem uzņēmumiem
Parādi asociētajiem uzņēmumiem
Nodokļi un sociālās nodrošināšanas maksājumi 4643 535 1166 1028 862
Pārējie kreditori 0 733 1009 1502 1848
Nākamo periodu ieņēmumi
Pārskata gada dividendes
Neizmaksātās iepriekšējo gadu dividendes 0 0 0 5000 5000
II KOPĀ 4889 15113 10437 30194 22758
3. I E D A Ļ A S K O P S U M M A 7508 15113 13353 36379 24753
B I L A N C E 32950 32221 33918 47660 45704

2.pielikums
Peļņas vai zaudējumu aprēķins no 2000.gada līdz 2003.gadam.
2000.g.b. 2001.g.b. 2002.g.b. 2003.g.b.
Neto apgrozījums 61358 64502 88450 96664
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 30825 29117 38261 38426
Bruto peļņa vai zaudējumi (no apgrozījuma) 30533 35385 50189 58238
Pārdošanas izmaksas 7239 22493 24058 31991
Administrācijas izmaksas 6720 7115 19232 14707
Pārējie uzņēmuma saimniec. darbības ieņēmumi 413 182 1018 1008
Pārejās uzņēmuma saimnieciskās darb. izmaksas 2070 789 996 973
Ieņēm. no līdzdal. koncerna meitas un asoc. uzņ. kapitālos
Ieņēmumi no vērtspap. un aizdev., kas veid. ilgterm. ieguld.
Pārējie procentu ieņēmumi un tamlīdzīgi ieņēmumi 1 1 1 905
Ilgterm. finansu ieguld. un īsterm. vērtspap. norakstīšana
Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 151 633 1138 986
Peļņa vai zaud. pirms ārkārtas post. un nodokļiem 14766 4538 5784 11493
Ārkārtas ieņēmumi
Ārkārtas izmaksas
Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem 14767 4538 5784 11493
Uzņēmuma ienākuma nodoklis par pārskata gadu 3114 964 925 1712
Pārējie nodokļi 130 117 143 111
Pārskata gada peļņa vai zaudējumi 11523 3457 4716 9670

3 pielikums
a) Bilances dinamikas analīze 2000.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi, Ls Dinamikas relatīvie lielumi
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Novirze Indeksu veidā DI Procentuālā izteiksmē Novirze %, (+,-)
Aktīvs
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 21949 17432 -4517 0,79 79 -21
1.1Nemateriālie ieguldījumi 0 0 0
1.2Pamatlīdzekļi 21949 17432 -4517 0,79 79 -21
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0 0
2. apgrozāmie līdzekļi 11 001 14 789 3…788 1,34 134 34
2.1 Krājumi 423 1073 650 2,54 254 154
2.2 Debitori 1 781 10 600 8819 5,95 595 495
2.3 Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos 0 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 8 797 3 116 -5681 0,35 35 -65
Bilance 32 950 32 221 -729 0,98 98 -2
Pasīvs
1. Pašu kapitāls 25442 17 108 -8334 0,67 67 -33
1.1 Akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 0 1,00 100 0
1.2 Rezerves 1066 1066 0 1,00 100 0
1.3 Nesadalītā peļņa 22376 14 042 -8334 0,63 63 -37
2. Saistības 7 508 15 113 7605 2,01 201 101
2.1 Ilgtermiņa saistības 2 619 0 -2619
2.2 Īstermiņa saistības 4 889 15 113 10224 3,09 309 209
Bilance 32 950 32 221 -729 0,98 98 -2

b) Bilances dinamikas analīze 2001.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi, Ls Dinamikas relatīvie lielumi
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Novirze Indeksu veidā DI Procentuālā izteiksmē Novirze %, (+,-)
Aktīvs
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 17432 15316 -2116 0,88 88 -12
1.1Nemateriālie ieguldījumi 0 50 0
1.2Pamatlīdzekļi 17432 15266 -2166 0,88 88 -12
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0 0
2. apgrozāmie līdzekļi 14 789 18 602 3813 1,26 126 26
2.1 Krājumi 1073 406 -667 0,38 38 -62
2.2 Debitori 10 600 13 235 2635 1,25 125 25
2.3 Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos 0 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 3 116 4 961 1845 1,59 159 59
Bilance 32 221 33 918 1697 1,05 105 5
Pasīvs
1. Pašu kapitāls 17 108 20 565 3457 1,20 120 20
1.1 Akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 0 1,00 100 0
1.2 Rezerves 1066 1066 0 1,00 100 0
1.3 Nesadalītā peļņa 14 042 17 499 3457 1,25 125 25
2. Saistības 15 113 13 353 -1760 0,88 88 -12
2.1 Ilgtermiņa saistības 0 2 916 0
2.2 Īstermiņa saistības 15 113 10 437 -4676 0,69 69 -31
Bilance 32 221 33 918 1697 1,05 105 5

c) Bilances dinamikas analīze 2002.gadā.

Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi, Ls Dinamikas relatīvie lielumi
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Novirze Indeksu veidā DI Procentuālā izteiksmē Novirze %, (+,-)
Aktīvs
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 15316 20759 5443 1,36 136 36
1.1Nemateriālie ieguldījumi 50 32 -18 0,64 64 -36
1.2Pamatlīdzekļi 15266 20727 5461 1,36 136 36
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0 0
2. apgrozāmie līdzekļi 18 602 26 901 8299 1,45 145 45
2.1 Krājumi 406 7459 7053 18,37 1837 1737
2.2 Debitori 13 235 17 968 4733 1,36 136 36
2.3 Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos 0 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 4 961 1 474 -3487 0,30 30 -70
Bilance 33 918 47 660 13742 1,41 141 41
Pasīvs
1. Pašu kapitāls 20 565 11 281 -9284 0,55 55 -45
1.1 Akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 0 1,00 100 0
1.2 Rezerves 1066 1066 0 1,00 100 0
1.3 Nesadalītā peļņa 17 499 8 215 -9284 0,47 47 -53
2. Saistības 13 353 36 379 23026 2,72 272 172
2.1 Ilgtermiņa saistības 2 916 6 185 3269 2,12 212 112
2.2 Īstermiņa saistības 10 437 30 194 19757 2,89 289 189
Bilance 33 918 47 660 13742 1,41 141 41

d) Bilances dinamikas analīze 2003.gadā.

Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi, Ls Dinamikas relatīvie lielumi
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Novirze Indeksu veidā DI Procentuālā izteiksmē Novirze %, (+,-)
Aktīvs
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 20759 19885 -874 0,96 96 -4
1.1Nemateriālie ieguldījumi 32 14 -18 0,44 44 -56
1.2Pamatlīdzekļi 20727 19871 -856 0,96 96 -4
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0 0
2. apgrozāmie līdzekļi 26 901 25 819 -1082 0,96 96 -4
2.1 Krājumi 7459 3653 -3806 0,49 49 -51
2.2 Debitori 17 968 20 255 2287 1,13 113 13
2.3 Vērtspapīri un līdzdalība kapitālos 0 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 1 474 1 910 436 1,30 130 30
Bilance 47 660 45 704 -1956 0,96 96 -4
Pasīvs
1. Pašu kapitāls 11 281 20 951 9670 1,86 186 86
1.1 Akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 0 1,00 100 0
1.2 Rezerves 1066 1066 0 1,00 100 0
1.3 Nesadalītā peļņa 8 215 17 886 9671 2,18 218 118
2. Saistības 36 379 24 753 -11626 0,68 68 -32
2.1 Ilgtermiņa saistības 6 185 1 995 -4190 0,32 32 -68
2.2 Īstermiņa saistīb…as 30 194 22 758 -7436 0,75 75 -25
Bilance 47 660 45 704 -1956 0,96 96 -4

4. pielikums
a) Bilances struktūras analīze 2000.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi Struktūras relatīvie rādītāji
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Analizējamā objekta struktūra gada sākumā Analizējamā objekta struktūra gada beigās Novirze: struktūras pārmaiņas (+,-)
Aktīvs:
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 21949 17432 66,6 54,10 12,51
1.1 Nemateriālie ieguldījumi 0 0
1.2 Pamatlīdzekļi 21949 17432 66,6 54,10 12,51
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0
2. Apgrozāmie līdzekļi 11 001 14 789 33,4 45,90 -12,51
2.1 Krājumi 423 1073 1,3 3,33 -2,05
2.2 Debitori 1 781 10 600 5,4 32,90 -27,49
2.3 Vērtspapīri un līdzdalības kapitālos 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 8 797 3 116 26,7 9,67 17,03
Bilance 32 950 32 221 100,0 100,00 –
Pasīvs:
1. Pašu kapitāls 25442 17 108 77,2 53,10 24,12
1.1 akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 6,1 6,21 -0,14
1.2 Rezerves 1066 1066 3,2 3,31 -0,07
1.3 Nesadalītā peļņa 22376 14 042 67,9 43,58 24,33
2. Saistības 7 508 15 113 22,8 46,90 -24,12
2.1 Ilgtermiņa saistības 2 619 0 7,9 0,00 7,95
2.2 Īstermiņa saistības 4 889 15 113 14,8 46,90 -32,07
Bilance 32 950 32 221 100,0 100,00 –

b) Bilances struktūras analīze 2001.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi Struktūras relatīvie rādītāji
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Analizējamā objekta struktūra gada sākumā Analizējamā objekta struktūra gada beigās Novirze: struktūras pārmaiņas (+,-)
Aktīvs:
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 17432 15316 54,1 45,16 8,95
1.1 Nemateriālie ieguldījumi 0 50
1.2 Pamatlīdzekļi 17432 15266 54,1 45,01 9,09
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0
2. Apgrozāmie līdzekļi 14 789 18 602 45,9 54,84 -8,95
2.1 Krājumi 1073 406 3,3 1,20 2,13
2.2 Debitori 10 600 13 235 32,9 39,02 -6,12
2.3 Vērtspapīri un līdzdalības kapitālos 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 3 116 4 961 9,7 14,63 -4,96
Bilance 32 221 33 918 100,0 100,00 –
Pasīvs:
1. Pašu kapitāls 17 108 20 565 53,1 60,63 -7,54
1.1 akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 6,2 5,90 0,31
1.2 Rezerves 1066 1066 3,3 3,14 0,17
1.3 Nesadalītā peļņa 14 042 17 499 43,6 51,59 -8,01
2. Saistības 15 113 13 353 46,9 39,37 7,54
2.1 Ilgtermiņa saistības 0 2 916 0,0 8,60 -8,60
2.2 Īstermiņa saistības 15 113 10 437 46,9 30,77 16,13
Bilance 32 221 33 918 100,0 100,00 –

c) Bilances struktūras analīze 2002.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi Struktūras relatīvie rādītāji
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Analizējamā objekta struktūra gada sākumā Analizējamā objekta struktūra gada beigās Novirze: struktūras pārmaiņas (+,-)
Aktīvs:
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 15316 20759 45,2 43,56 1,60
1.1 Nemateriālie ieguldījumi 50 32
1.2 Pamatlīdzekļi 15266 20727 45,0 43,49 1,52
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0
2. Apgrozāmie līdzekļi 18 602 26 901 54,8 56,44 -1,60
2.1 Krājumi 406 7459 1,2 15,65 -14,45
2.2 Debitori 13 235 17 968 39,0 37,70 1,32
2.3 Vērtspapīri un līdzdalības kapitālos 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 4 961 1 474 14,6 3,09 11,53
Bilance 33 918 47 660 100,0 100,00 –
Pasīvs:
1. Pašu kapitāls 20 565 11 281 60,6 23,67 36,96
1.1 akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 5,9 4,20 1,70
1.2 Rezerves 1066 1066 3,1 2,24 0,91
1.3 Nesadalītā peļņa 17 499 8 215 51,6 17,24 34,36
2. Saistības 13 353 36 379 39,4 76,33 -36,96
2.1 Ilgtermiņa saistības 2 916 6 185 8,6 12,98 -4,38
2.2 Īstermiņa saistības 10 437 30 194 30,8 63,35 -32,58
Bilance 33 918 47 660 100,0 100,00 –

d) Bilances struktūras analīze 2003.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi Struktūras relatīvie rādītāji
Bilances posteņi Gada sākums Gada beigas Analizējamā objekta struktūra gada sākumā Analizējamā objekta struktūra gada beigās Novirze: struktūras pārmaiņas (+,-)
Aktīvs:
1. Ilgtermiņa ieguldījumi 20759 19885 43,6 43,51 0,05
1.1 Nemateriālie ieguldījumi 32 14
1….2 Pamatlīdzekļi 20727 19871 43,5 43,48 0,01
1.3 Ilgtermiņa finansu ieguldījumi 0 0
2. Apgrozāmie līdzekļi 26 901 25 819 56,4 56,49 -0,05
2.1 Krājumi 7459 3653 15,7 7,99 7,66
2.2 Debitori 17 968 20 255 37,7 44,32 -6,62
2.3 Vērtspapīri un līdzdalības kapitālos 0 0
2.4 Naudas līdzekļi 1 474 1 910 3,1 4,18 -1,09
Bilance 47 660 45 704 100,0 100,00 –
Pasīvs:
1. Pašu kapitāls 11 281 20 951 23,7 45,84 -22,17
1.1 akciju vai daļu kapitāls, struktūrkapitāls 2 000 2 000 4,2 4,38 -0,18
1.2 Rezerves 1066 1066 2,2 2,33 -0,10
1.3 Nesadalītā peļņa 8 215 17 886 17,2 39,13 -21,90
2. Saistības 36 379 24 753 76,3 54,16 22,17
2.1 Ilgtermiņa saistības 6 185 1 995 13,0 4,37 8,61
2.2 Īstermiņa saistības 30 194 22 758 63,4 49,79 13,56
Bilance 47 660 45 704 100,0 100,00 –

5. pielikums
a) Peļņas vai zaudējuma plāna dinamikas analīze 2001.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi, Ls Dinamikas relatīvie lielumi
Peļņas un zaudējumu pārskata posteņi Gada sākums Gada beigas Novirze Indeksu veidā DI Procentuālā izteiksmē Novirze %, (+,-)
Neto apgrozījums 61358 64502 3144 1,05 105 5
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 30825 29117 -1708 0,94 94 -6
Bruto peļņa vai zaudējumi 30533 35385 4852 1,16 116 16
Pārdošanas izmaksas 7239 22493 15254 3,11 311 211
Administrācijas izmaksas 6720 7115 395 1,06 106 6
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi 413 182 -231 0,44 44 -56
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 2070 789 -1281 0,38 38 -62
Procentu maksājumi un tamlīdzīgie ieņēmumi 1 1 0 1,00 100 0
Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 151 633 482 4,19 419 319
Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem 14767 4538 -10228 0,31 31 -69
Uzņēmuma ienākuma nodoklis plāna periodā 3114 964 -2150 0,31 31 -69
Pārējie nodokļi 130 117 -13 0,90 90 -10
Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem 11523 3457 -8065 0,30 30 -70

b) Peļņas vai zaudējuma plāna dinamikas analīze 2002.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi, Ls Dinamikas relatīvie lielumi
Peļņas un zaudējumu pārskata posteņi Gada sākums Gada beigas Novirze Indeksu veidā DI Procentuālā izteiksmē Novirze %, (+,-)
Neto apgrozījums 64502 88450 23948 1,37 137 37
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 29117 38261 9144 1,31 131 31
Bruto peļņa vai zaudējumi 35385 50189 14804 1,42 142 42
Pārdošanas izmaksas 22493 24058 1565 1,07 107 7
Administrācijas izmaksas 7115 19232 12117 2,70 270 170
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi 182 1018 836 5,59 559 459
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 789 996 207 1,26 126 26
Procentu maksājumi un tamlīdzīgie ieņēmumi 1 1 0 1,00 100 0
Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 633 1138 505 1,80 180 80
Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem 4538 5784 1246 1,27 127 27
Uzņēmuma ienākuma nodoklis plāna periodā 964 925 -39 0,96 96 -4
Pārējie nodokļi 117 143 26 1,22 122 22
Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem 3457 4716 1259 1,36 136 36

c) Peļņas vai zaudējuma plāna dinamikas analīze 2003.gadā.
Analizējamie rādītāji Absolūtie lielumi, Ls Dinamikas relatīvie lielumi
Peļņas un zaudējumu pārskata posteņi Gada sākums Gada beigas Novirze Indeksu veidā DI Procentuālā izteiksmē Novirze %, (+,-)
Neto apgrozījums 88450 96664 8214 1,09 109 9
Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 38261 38426 165 1,00 100 0
Bruto peļņa vai zaudējumi 50189 58238 8049 1,16 116 16
Pārdošanas izmaksas 24058 31991 7933 1,33 133 33
Administrācijas izmaksas 19232 14707 -4525 0,76 76 -24
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi 1018 1018 0 1,00 100 0
Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 996 973 -23 0,98 98 -2
Procentu maksājumi un tamlīdzīgie ieņēmumi 1 905 904 905,00 90500 90400
Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 1138 986 -152 0,87 87 -13
Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem 5784 11493 5709 1,99 199 99
Uzņēmuma ienākuma nodoklis plāna periodā 925 1712 787 1,85 185 85
Pārējie …nodokļi 143 111 -32 0,78 78 -22
Pārskata perioda peļņa vai zaudējumi pēc nodokļiem 4716 9670 4954 2,05 205 105

6. pielikums
a) Peļņas vai zaudējuma plāna struktūras analīze 2001.gadā.
Nr.p.k. Analizējamie rādītāji – peļņas un zaudējumu plāna un pārskata posteņi Absolūtie lielumi, Ls Struktūras relatīvie rādītāji, %
Gada sākums Gada beigas Analizējamā objekta struktūra gada sākumā Analizējamā objekta struktūra gada beigās Novirze: struktūras pārmaiņas (+, -)
Ieņēmumi:
1. Neto apgrozījums 61358 64502 99,3 99,7 0,4
2. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi 413 182 0,7 0,3 -0,4
3. Procentu maksājumi un tamlīdzīgie ieņēmumi 1 1 0,0016 0,0015 -0,0001
Kopā 61772 64685 100,0 100,0 –
Izmaksas:
1. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 30825 29117 61,3 47,6 -13,8
2. Pārdošanas izmaksas 7239 22493 14,4 36,7 22,3
3. Administrācijas izmaksas 6720 7115 13,4 11,6 -1,8
4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 2070 789 4,1 1,3 -2,8
5. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 151 633 0,3 1,0 0,7
6. Uzņēmuma ienākuma nodoklis plāna periodā 3114 964 6,2 0,0 -6,2
7. Pārējie nodokļi 130 117 0,3 0,2 -0,1
Kopā 50249 61228 100 100 –
Pārbaude: ieņēmumi – izmaksas = pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi), (+, -) 11523 3457

b) Peļņas vai zaudējuma plāna struktūras analīze 2002.gadā.
Nr.p.k. Analizējamie rādītāji – peļņas un zaudējumu plāna un pārskata posteņi Absolūtie lielumi, Ls Struktūras relatīvie rādītāji, %
Gada sākums Gada beigas Analizējamā objekta struktūra gada sākumā Analizējamā objekta struktūra gada beigās Novirze: struktūras pārmaiņas (+, -)
Ieņēmumi:
1. Neto apgrozījums 64502 88450 99,7 98,9 -0,9
2. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi 182 1018 0,3 1,1 0,9
3. Procentu maksājumi un tamlīdzīgie ieņēmumi 1 1 0,0015 0,0011 -0,0004
Kopā 64685 89469 100 100 –
Izmaksas:
1. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 29117 38261 47,6 45,1 -2,4
2. Pārdošanas izmaksas 22493 24058 36,7 28,4 -8,4
3. Administrācijas izmaksas 7115 19232 11,6 22,7 11,1
4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 789 996 1,3 1,2 -0,1
5. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 633 1138 1,0 1,3 0,3
6. Uzņēmuma ienākuma nodoklis plāna periodā 964 925 1,6 0,0 -1,6
7. Pārējie nodokļi 117 143 0,2 0,2 0,0
Kopā 61228 84753 100 100 –
Pārbaude: ieņēmumi – izmaksas = pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi), (+, -) 3457 4716

c) Peļņas vai zaudējuma plāna struktūras analīze 2003.gadā.
Nr.p.k. Analizējamie rādītāji – peļņas un zaudējumu plāna un pārskata posteņi Absolūtie lielumi, Ls Struktūras relatīvie rādītāji, %
Gada sākums Gada beigas Analizējamā objekta struktūra gada sākumā Analizējamā objekta struktūra gada beigās Novirze: struktūras pārmaiņas (+, -)
Ieņēmumi:
1. Neto apgrozījums 88450 96664 98,9 98,1 -0,8
2. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības ieņēmumi 1018 1008 1,1 1,0 -0,1
3. Procentu maksājumi un tamlīdzīgie ieņēmumi 1 904 0,0011 0,9181 0,9170
Kopā 89469 98576 100,0 100,0 –
Izmaksas:
1. Pārdotās produkcijas ražošanas izmaksas 38261 38426 45,1 43,2 -1,9
2. Pārdošanas izmaksas 24058 31991 28,4 36,0 7,6
3. Administrācijas izmaksas 19232 14707 22,7 16,5 -6,1
4. Pārējie uzņēmuma saimnieciskās darbības izmaksas 996 973 1,2 1,1 -0,1
5. Procentu maksājumi un tamlīdzīgas izmaksas 1138 986 1,3 1,1 -0,2
6. Uzņēmuma ienākuma nodoklis plāna periodā 925 1712 1,1 0,0 -1,1
7. Pārējie nodokļi 143 111 0,2 0,1 -0,04
Kopā 84753 88906 100 100 –
Pārbaude: ieņēmumi – izmaksas = pārskata perioda peļņa pēc nodokļiem (tīrie ieņēmumi), (+, -) 4716 9670…

Leave a comment