Transporta ekonomika un organizēšana

Rīgas Tehniskā Universitāte

K U R S A D A R B S

TRANSPORTA EKONOMIKĀ UN ORGANIZĒŠANĀ

Izpildīja:

Arta Rašmane

kurss: 3.IB

Apl.Nr. 973LIB008

Pieņēma:

Nikolajs Sprancmanis, Dr.oec.

Liepāja

Saturs.

IEVADS .......................... 3

1. Pārvadājumu veidi transportā ...................... 5

1.1. Dažādu transporta līdzekļu priekšrocības un trūkumi ......... 6

1.2. Līniju un fraktētais transports ...................7

2. Autotransports ........................... 9

2.1. Autotransporta uzņēmumu struktūra .............. 10

2.2. Transportlīdzekļu raksturojums ............... 11

2.3. Konteineru veidi..................... 13

2.4. Konkurence autotransporta pārvadājumos .......... 14

2.5. Struktūra autotransportā ................. 16

2.6. Izmaksu sadalījums autotransportā ............. 17

2. Dzelzceļa transports..................... 18

3.1. Latvijas Dzelzceļa stāvoklis, darbība un tarifi .......... 19

3.2. Fiksēto un mainīgo izmaksu sadalījums dzelzceļā ........ 20

3.3. Dzelzceļa struktūra ................... 23

4. Ūdens transports......................... 24

4.1. Konkurence ūdens pārvadājumos un to tarifi ........... 25

4.2. Izmaksu aprēķināšana kravas transportēšanā pa jūru,

iekļaujot FOB no

o
oteikumus................. 26

4.3. Ūdens transporta izmaksas.................. 27

5. Gaisa transports......................... 30

5.1. Konkurences veids un tarifi gaisa pārvadājumos .......... 31

5.2. Izmaksu sadalījums aviopārvadājumos ............. 34

6. Cauruļvadu transports ....................... 35

6.1. Izmaksu sadalījums cauruļvadu transportā ........... 35

SECINAJUMI .......................... 36

BIBLIOGRAFISKAIS SARAKSTS .............,. 38

IEVADS

Transports ir viena no Latvijas tautsaimniecības svarīgākajam nozarēm, kas pasažieru un kravu pārvadāšanā dod darbu apmēram 90 tūkst. cilvēku. Svarīgs faktors ir tas, ka Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums, neaizsalstošās ostas un muitas noliktavu tīkls dod lielas priekšrocības un labas iespējas transporta attīstībai. Ar transportu cieši saistīta virkne citu nozaru, tai skaitā enerģētika, lauksaimniecība, transporta mašīnbūve, tirdzniecība, izglītība un

n
n citas.

Transportam ir arī sava specifiskā nozīme:

• aizpilda ģeogrāfisko atstarpi starp ražošanu un patērētājiem;

• aizpilda laika atstarpi starp ražošanu un patērētājiem, nepieciešamība izmantot (patērēt) preci pēc noteikta laika sprīža;

• kvalitatīva kravas un pasažieru nogādāšana noteiktā vietā.

Pastāv vairāki nosacījumi, kas jāņem vērā ti

i
iem, kas organizē preču plūsmu ar transportu, izvēloties satiksmes līdzekli. Būtiskākie no tiem ir:

– pārvadāšanas izmaksas (cena);

– papildus izmaksu lielums;

– transportēšanas gaitas ātrums;

– kravas pārvadāšanas drošība;

– satiksmes regularitāte un precizitāte;

– transporta līdzekļa ietilpība;

– satiksmes līdzekļa tehniskais iekārtojums;

– satiksmes līdzekļa kustīgums (pilsētā);

– nosūtīšanas un saņemšanas vietas sasniedzamība;

– satiksmes līdzekļu piemērotība, ņemot vērā apkārtējās vides aizsardzību;

– likumā noteikto prieksnoteikumu ievērošana.

Šajā darbā tiks apskatīti un salīdzināti visi pastāvošie transporta veidi: autotransports, dzelzceļš, gaisa transports, ūdens transports un cauruļvadu transports.

1. PARVADAJUMU VEIDI TRANSPORTĀ

Pasažieru un dažādu kravu pārvadāšanai tiek izmantoti savstarpēji saistīti transporta veidi.

Atkarībā no funkcijām ražošanas procesā , transports iedalās :

1) iekšējais jeb rūpnieciskais, kurš nodrošina ražošanas procesu (izejvielu, materiālu piegāde no ārējiem ceļiem un gatavās produkcijas nogāde pretējā virzienā );

2) ārējais jeb maģistrālais, kurš nodrošina sakarus starp ražotājiem un patērētājiem, un p

p
pasažieru pārvadājumus.

Rūpnieciskā transporta veidi ir ļoti dažādi: celtņi, autotransports, dzelzsceļš u.c.

Maģistrālais transports iedalāms :

 auto;

 ūdens ( upju un jūras );

 dzelzceļa;

 cauruļvadu.

Katru maģistrālo transporta veidu apkalpo attiecīgi transportceļi un satiksmes līdzekļi :

1) ielas – automašīnas;

2) sliedes – vilciena sastāvi;

3) kuģošanas ceļi – kuģi;

4) gaisa koridori – lidmašīnas;

5) cauruļvadi – cauruļvadi.

Satiksmes sistēma ir viena no valsts infrastruktūras sastāvdaļām. Infrastruktūra, savukārt, ir tautsaimniecības nodrošinājums ar sabiedrībai nepieciešamo iekārtojumu :

 satiksmes sistēma (dzelzceļš, gaisa satiksme, ielas);

 komunikāciju sistēma (TV, pasts, radio);

 enerģētiskie resursi (elektrība, gāze);

 sociālā nodrošinātība (bērnudārzi, slimnīcas);

 izglītības sistēma (skolas).

Rūpīgi izprojektēts transportceļu tīkls nodrošina kvalitatīvus sakarus starp visiem valsts rajoniem u
u
un preču piegādi jebkurā rajonā.

Lai veiktu kravas transportēšanu, tad, izvēloties transporta līdzekli, ir jāņem vērā dažādu transporta līdzekļu priekšrocības un trūkumus.

2.1. Dažādu transporta līdzekļu priekšrocības un trūkumi

Priekšrocības Trūkumi

AUTOMAŠĪNAS

 tiešā piegāde

 samērā ātra piegāde

 nav jāievēro kustības grafiks

 plašākas iespējas klientu prasību izpildei

 plašākas tehnoloģiskās iespējas un aprīkojums

 ierobežots kravas svars un izmēri

 laika apstākļu ietekme uz transportēšanas

 drošību

 liela apkārtējās vides noslogošana

 intensīvā satiksme uz autoceļiem apgrūtina piegādes termiņu ievērošanu

DZELZCEĻŠ

 lielu kravu transportēšana lielos

attālumos mazāk noslogo apkārtējo

vidi

 transportēšanu neietekmē laika apstākļi

 mazākas izmaksas kā autotransportam

 atkarība no kustības grafika

 lielas iepakojuma izmaksas

 atkarība no sliežu ceļa

ŪDENS TRANSPORTS

 liela izmēra kravu pārvadāšana

 izmantojot konteinerus var transportēt

augstvērtīgas preces

 salīdzinoši lēts transportēšanas veids

 gari iekraušanas un izkraušanas posmi

 lēna transportēšana ( 14 km/h )

 krava pakļauta lielai slodzei

GAISA TRANSPORTS

 ātrākais transportēšanas veids ( 650 km/h )

 kravas nogāde grūti piebraucamās vietās

 nelielas iepakojuma un apdrošināšanas izmaksas

 mazs transportēšanas risks

 dārga transportēšana

 laika apstākļu ietekme

 ierobežots kravas svars un izmēri

Latvijā galvenie iekšzemes transporta veidi ir dzelzceļš un autotransports. Lielu ieguldījumu iekšzemes kopproduktā dod jūras transports , bet upju transports valstī ir vāji attīstīts. Gaisa transportam ir liela nozīme starptautiskajos pasažieru pārvadājumos.

2.2. Līniju un fraktētais transports

Pārvadājumos var izmantot kā līniju, tā arī fraktētu transportu.

Līnijas transporta īpatnības:

– noteikts maršruts un grafiks;

– publicēti tarifi;

– tieksme uz monopolstāvokli tirgū;

– tirgus ir konkrēta līnija;

– parasti lieto lielas vestspējas transporta līdzekļus;

– pašu vai nomāti termināli , kas palielina FC īpatsvaru.

Frakts transporta īpatnības:

– parasti lieto nelielas vestspējas transporta līdzekļus;

– tieksme uz pilnvērtīgu konkurenci;

– tirgus (kontrakta) cena

1.1. att. Kontrakta cenas noteikšana.

Tiek pielietoti 3 galvenie kontrakta veidi:

1) iznomā tikai transporta līdzekli (bez apkalpes):

p1=Cam + P

2) uz noteiktu laiku iznomāts transporta līdzeklis (ar apkalpi):

p2=p1 + VC – Cdegv. – Cceļa posmā – Ckrauš.

3) transporta līdzeklis iznomāts kopā ar apkalpi noteiktam maršrutam:

p3=p1 + VC + Cdegv. + Cceļa +/- Ckrauš.

2. AUTOTRANSPORTS

Autotransports ir nozare, kas apkalpo citas tautsaimniecības nozares. Iekšzemes pārvadājumi ir cieši saistīti ar vispārējo valsts ekonomisko situāciju. Nepieaugot ekonomiskajai aktivitātei, nav gaidāms iekšzemes autotransporta pārvadājumu pieaugums. Pārvadājumu apjomu negatīvi varētu ietekmēt arī degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšana, kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešana. Starptautiskos pārvadājumus valsts ekonomiskais stāvoklis ietekmē mazāk. Liela nozīme ir automobīļu atbilstībai ekoloģiskajām un tehniskajām normām. Lai varētu tās ievērot, autopārvadātājiem ir jāatjauno autoparka ritošais sastāvs.

Autotransports rada cilvēkiem ne tikai daudz priekšrocību, bet izvirza arī daudz problēmas. Galvenās no tām : * apkārtējās vides piesārņošana; *ceļu satiksmes drošība; * troksnis; * resursu patēriņš; * infrastruktūras pārslogotība.

Satiksme uz autoceļiem kļūst arvien intensīvāka (līdz pat 2 – 3 % gadā). Tas nozīmē, ka 25 gadu laikā transporta plūsma uz autoceļiem varētu divkāršoties. Jāņem vērā arī tas, ka tieši automašīnas nodara vislielāko ļaunumu apkārtējai videi un ir viens no bīstamākiem transporta līdzekļiem negadījumu ziņā. Autotransporta apkārtējās vides piesārņojums rada nacionālā kopprodukta zudumu 1 % apmērā , bet avāriju izraisītie zaudējumi sastāda 2,5 % no NKP.

Pārvadājumi ar kravas automašīnām parasti notiek šādos virzienos

– tuvsatiksmes kravas pārvadājumi (75 km zonā);

– apkalpojošie pārvadājumi (kravas taksometri);

– kombinētā satiksme;

– nacionālā tālsatiksme;

– robežu šķērsojošā tālsatiksme.

Autotransports ir labi manevrējams: kravu var nogādāt no pasūtītāja līdz saņēmējam bez pārkraušanas, un ātrāk nekā ar ūdens transportu vai dzelzceļu. Nelielos attālumos kravu pārvadāšana ar autotransportu ir visekonomiskākā , jo salīdzinājumā ar dzelzceļa un ūdens transportu ir daudz mazākas izmaksas pirms un pēc transportēšanas operācijās.

Autotransporta racionālas izmantošanas optimālākais attālums ir atkarīgs no kravas veida, ritošā sastāva veida, tā izmantošanas pakāpes, iekraušanas un izkraušanas darbu mehanizācijas līmeņa, autoceļu stāvokļa un citiem faktoriem. Pārvadājot kravas vidējos un lielos attālumos, pārvadājumu pašizmaksa palielinās un ir lielāka nekā citos transporta veidos. Tādēļ aizvien plašāk sāk pielietot kombinēto satiksmi kravu pārvadājumos – kravu ar autotransportu nogādā no nosūtītāja līdz dzelzceļa stacijai un no izkraušanas stacijas līdz kravas saņēmējam, bet galveno transportēšanu veic dzelzceļš. Tas ļauj samazināt pārvadājumu izmaksas un autotransporta negatīvo iedarbību.

2.1. Autotransporta uzņēmumu struktūra.

Maza autotransporta uzņēmuma struktūra.

Mazākos uzņēmumos noteiktas darba jomas tiek uzticētas noteiktiem kalpotājiem.

2.1.att. Maza autotransporta uzņēmuma struktūra.

Liela autotransporta uzņēmuma struktūra.

Lielākos uzņēmumos tiek izveidotas atbilstoš skaits nodaļu, kurās atkarībā no darbības apjoma var notikt talāka darba dalīšana.

2.2.att. Liela autotransporta uzņēmuma struktūra.

2.2. Transportlīdzekļu raksturojums.

Kravu parvadāšanas ritošais sastāvs ir automobīļi, puspiekabes un piekabes. Automobīlim, kuram piekabināta puspiekabe, piekabe vai vairākas piekabes sauc par autovilcienu.

Kravas automobīļi – atkarībā no virsbūves izveidojuma un konstruktīvajām īpašībām, kas saistītas ar veicamā darba raksturu, izšķir: 1) vispārējās nozīmes kravas automobīļus (tiem ir platformas tipa virsbūve, kas paredzēta dažādu kravu pārvadāšanai. Šie kravas automobīļi nav piemēroti beztaras kravu pārvadāšanai); 2) specializētos kravas automobīļus (to virsbūves ir pielāgotas noteikta veida kravas pārvadāšanai); 3) automobīļus vilcējus jeb autovilcējus.

Autovilcēji ir kravas automobīļi, kas speciāli pielāgoti puspiekabju un piekabju vilkšanai.

Auto iekrāvēji ir ērti horizontālai pārvietošanai, arī pacelšanai nelielos augstumos. Auto iekrāvēju tipi:

• krāveji ar līdzenu platformu;

• līdzsvaroti krāvēji;

• krāvēji darbam šaurās telpās, tie ir parasti augstumā izstiepti (noliktavās);

• sala izturīgi krāvēji;

• krāvēji ar lielu celtspēju līdz 60 t;

• krāvēji darbam bīstamā zonā (nav dzirksteles).

Kravas celtņi ir Eiropas ostās izplatīti portālie un pusportālie celtņi, bet ļoti smagai kravai peldošie celtņi.

Celtņa auto ir vislabākie noliktavās, ļoti mobīli un spējīgi celtņi.

Transportieri-konveijeri ir ērti beramkravas un gabalkravas pārvietošanai. Var strādāt horizontālā, vertikālā un slīpā plaknē. Var pārvietot kravu diezgan plašā teritorijā, pārejot no vienas transportiera sistēmas uz otru. Pielieto arī dažādus liftus.

Kontreileri-piekabes vai puspiekabes ar konteinera tipa kravas telpu vai arī tikai platformas konteinera pārvadāšanai (divasu, trīsasu, četrasu).

Autobusi ir pasažieru automobilis kuru ietilpība ir 9 un vairāk cilvēki. Autobusus iedala:

 pilsētas satiksmes;

 piepilsētas satiksmes;

 starppilsētu satiksmes;

 tūristu autobusi;

 vietējās nozīmes;

 vispārējās nozīmes (universālie) autobusi.

2.3. Konteineru veidi.

Standart konteineri – lieto pie jebkuras normālas kravas transportēšanas pa jūru, dzelzceļu.

Refrežeratora konteineri – lieto speciāli kravai, kurai jānodrošina konstanta temperatūra “+” vai “-“.

Izolētie konteineri – speciāli kravām, kurās jāuztur “+” vai “-“ temperatūra, pie kam to var sasniegt izmantojot kuģu saldēšanas iekārtas, vai saldēšanas iekārtas terminālos.

Beramkravu konteineri – lietojams beramkravām- graudus un citus.Dažāda izmēra ar lūkām augšā un apakšā.

Konteineri ar ventilāciju – lieto kravai, kuru jāvēdina. Ved kakao un cukuru.

Konteineri ar noņemamu jumtu – ar tentu vai metāla virsmu, piemērojams kravām, kura pārsniedz konteinera augstumu, iespējams iekraut/izkraut ar krānu, elektrokāru, no augšas, no sāniem. Šādiem konteineriem ir stiprināta grīda-iztur līdz 30 t.

Augstie konteineri – līdz 9,10 pēdām. Izmanto priekš vieglām, ietilpīgām kravām.

Platformas-domātas smagām kravām, kuras izmēri pārsniedz konteinera platumu.

Tanka konteineri – lieto šķidras kravas pārvadājumiem, ķimikālijām.

Konteineru izmēri

Konteinera tipi Iekšējie izmēri (m) Tilpums (cbm)

20’ Standart Conteiner 5,92*2,34*2,38 33,0

20’ Open Top-Conteiner 5,29*2,34*2,29 31,6

20’ Reefer Conteiner 5,38*2,24*2,29 24,1

40’ Standart Conteiner 12,06*2,35*2,38 67,3

40’ Open Top-Conteiner 12,04*2,34*2,37 64,0

20’ Flatrack 5,94*2,40*2,27

40’ Artificid Tweendeck 12,07*2,22*0,49

2.4. Konkurence autotransporta pārvadājumos.

Autotransporta pārvadājumos eksistē pilnīgā konkurence, jo liels skaits firmu piedāvā vienveidīgu pakalpojumu – pārvadājumus ar automašīnām.

Transporta tirgū ir vērojamas dažādas attīstības tendences :

• palielinās starpnieku pakalpojumi;

• apvienojas dažādu veidu pārvadātāji;

• palielinās vietējo pārvadātāju firmu nozīme attiecībā pret lielām firmām;

• samazinās pašu transporta pielietošana , lai samazinātu pašizmaksu.

Tirgū pakalpojumam pastāv tirgus cena, ko nosaka pieprasījums un piedāvājums.

2.3. att. Tirgus vidējā cena

Šajā situācijā, ja kāda firma mēģinās paaugstināt cenu, klients bez grūtībām atradīs citu partneri. Firmas var arī brīvi bez speciālu šķēršļu parvarēšanas iekļauties konkrētā tirgū un brīvi saņemt visu nepieciešamo informāciju.

Latvijā nepieciešams saņemt licenci, lai veiktu sekojošus autotransporta pārvadājumus:

1) pasažieru komercpārvadājumus ar autobusiem valsts teritorijā;

2) starptautiskos pasažieru komercpārvadājumus ar autobusiem;

3) starptautiskos kravu komercpārvadājumus ar kravas automobīļiem;

4) kravu komercpārvadājumus valsts teritorijā ar kravas automobīļiem.

Autotransporta pārvadājumos pastāv: a) līniju pārvadājumi un

b) kontraktpārvadājumi.

Kontraktpārvadājumos maksu par pakalpojumu nosaka katra firma atsevišķi, bet tā svārstās ap kādu vidējo, jo tirgū pastāv pilnīgā konkurence.

Līniju pārvadājumos, kas galvenokārt ir pasažieru pārvadājumi , nosaka tarifus jeb deklarētās cenas. To dara:

(a) braukšanas maksu par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem pilsētās vai rajona maršrutos nosaka attiecīgi pilsētas dome vai rajona padome;

(b) max robežlīmeni braukšanas maksai par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem (izņemot starptautiskos maršrutus), kas tiek dotēti no valsts budžeta vai valsts speciālā budžeta, nosaka Satiksmes ministrs;

(c) braukšanas maksu par pasažieru regulārajiem pārvadājumiem starptautiskos maršrutos nosaka pārvadātājs saskaņā ar starptautiskiem līgumiem un sadarbībā ar otras puses partneruzņēmumu;

(d) maksu par pasažieru un bagāžas pārvadāšanu ar vieglo taksometru nosaka attiecīgās pilsētas dome vai rajona padome.

Pasažieru pārvadājumos tarifi tiek rēķināti uz pasažieru kilometriem, bet kravas pārvadājumos – tonnkilometriem.

Tarifiem proporcionalitāte starp cenu un attālumu nav lineāra.Tas nozīmē, jo lielāks attālums, jo tarifs zemāks. Bet tarifi var būt atkarīgi arī no laika faktora un pieprasījuma (jo mazāks pieprasījums , jo zemāks tarifs).

Jebkura transporta veida tarifus ietekmē arī degvielas akcīzes nodokļa un elektroenerģijas tarifu palielināšanās , kā arī obligātā civiltiesiskās atbildības apdrošināšana un transporta līdzekļu nodeva.

2.5. Struktūra autotransportā.

2.4. att. Autotransporta struktūra.

2.6. Izmanksu sadalījums autotransportā.

Autotransporta pārvadājumos FC un VC ir sadalītas sekojoši:

FC sastāv no: algām, transportlīdzekļa vadītāja civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas, automobīļa apdrošināšanas, licencēm, amortizācijas.

FC = Camort.+Cpiesk.

VC sastāv no: degvielas, smērvielām, riepu nodiluma, tehniskās apkopes un remonta.

VC=AVC*L, kur L – km

Sakarība starp FC un VC eksistē caur vidējo nobraukumu :

C = FC + VC*x [ Ls/dienā ]

C = VC + FC/x [ Ls/km ] , kur x – vidējais nobraukums

TC =AVC*L+FC

3. DZELZCELA TRANSPORTS

Tā kā patreiz tiek novērots arvien lielāks automašīnu skaita pieaugums, tad rodas nepieciešamība pēc jauniem autoceļiem. Taču būvēt jaunus autoceļus ir dārgi, tāpēc Eiropā attieksme pret so problēmu ir viennozīmīga – nepieciešama dzelzceļa renovācija. Dzelzceļš nenoslogo un nepiesārņo apkārtējo vidi tādā mērā kā autotransports, un arī negadījumu skaits uz dzelzceļiem ir mazāks.

Dzelzceļa infrastruktūru veido sliežu ceļi un struktūras, kas šos ceļus uztur. Tās ir: *stacijas, *šķirotavas; *ritošais sastāvs – vagoni, lokomatīves; kā arī *depo, kas veic remontus un transporta līdzekļu apkopes darbus; *sakaru un signalizācijas dienesti.

Dzelzceļa pārvadājumu process ietver pasažieru pārvadāšanu un apkalpošanu, kravas iekraušanu un izkraušanu, vagonu padošanu un novākšanu, vilciena darbību un citas operācijas. Dzelzceļš ir universāls transporta veids visiem kravu pārvadājumiem, kas darbojas dienu un nakti neatkarīgi no gadalaika.

Dzelzceļam ir zema pārvadājumu pašizmaksa, bet lēns kustības ātrums. Liela ir to izdevumu daļa, kas nav atkarīga no pārvadājumu apjoma (ēku un iekārtu remonts, administratīvi tehniskā personāla uzturēšana), un kas sastāda apmēram pusi no ekspluatācijas izdevumu kopsummas. Tas nozīmē, ka dzelzceļa efektīvu izmantošanu padara lielas kravu plūsmas koncentrācija. Kravas pārvadāšana pa dzelzceļu lielākos attālumos ir ekonomiski izdevīgāka nekā mazos attālumos, jo ir lielas izmaksas, kas saistītas ar iekraušanu un izkraušanu.

Dzelzceļam ir raksturīgi līniju pārvadājumi, kas tiek veikti gan pasažieru, gan kravu pārvadājumos, jo dzelzceļa specifika ir tāda, ka sliežu ceļu noslogotība

tiek īpaši regulēta. Tādā veidā veidojas īpaši grafiki, kas nosaka iespējamo reisu konkrētos laikus un maršrutus.

Pēdējos gados ir ievērojami palielinājies vilcienu ātrums, sevišķi tas attiecas uz pasažieru pārvadājumiem. Kādreiz pasažieru pārvadājumos dzelzceļa priekšrocības pret auto un aviotransportu bija 200-350 km attālumā. Attālumos, kas mazāki par 200 km, efektīgāks bija autotransports, bet lielakos par 350 km – gaisa transports. Parādoties ātrvilcieniem, dzelzceļa pārvadājumu efektivitātes robežas palielinājās attālumā no 100-500 km, attiecīgi samazinoties autotransporta un aviotransporta ietekmei.

3.1. Latvijas Dzelzceļa stāvoklis, darbība un tarifi

Patreiz VAS Latvijas Dzelzceļam (LDz) ir monopolstāvoklis dzelzceļa pārvadājumos Latvijā. LDz monopola iezīmes :

 vienīgais dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu sniedzējs;

 kravu pārvadāšana pa dzelzceļu ir vienīgā iespēja lielu daudzumu un gabarītu kravu pārvadāšana iekšzemē;

 tehnoloģisko prasību dēļ konkurentiem grūti iestāties tirgū.

LDz pārvadājumos patreiz turpina palielināties kravu pārvadajumu apjoms (galvenokārt, tranzītpārvadājumu) un samazinās pasažieru pārvadājumu apjoms. Pasažieru pārvadājumi LDz nes ik gadu ap 18 miljoniem latu zaudējumu, ko nosedz ar kravu pārvadājumu ienākumiem, līdz ar to nepaliek resursu dzelzceļa tālākai attīstībai. No otras puses, netiek izmantotas visas iespējas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu attīstībai un racionalizācijai. Vilcienu sastāvi ir samazināti un bieži parpildīti. Jauni pasažieru vilcieni netiek pasūtīti. Daudzas pasažieru līnijas ir nerentablas pārak jaudīgo lokomatīvju dēļ. Latvija ir viena no tām retajām valstīm, kur pasažieru pārvadajumi netiek dotēti, radot problēmas visai dzelzceļa tālakai attīstībai. Tas ir paradoksāli, ņemot vērā to, ka Latvija atrodas 6. vietā ar 22,8 dzelzceļa braucieniem gadā uz vienu iedzīvotāju , nobraucot 903.8 km.

Pēdējos gados veiksmīga marketinga deļ kravu pārvadājumi ir auguši, bet drīz tranzītparvadājumu iespējas būs izsmeltas. Tādeļ patreiz galvenais akcents jāliek uz infrastruktūras pilnveidošanu un tās izmantošanas efektivitātes pieaugumu. Šeit var palīdzēt iesaktais rekonstrukcijas process – piecu pārvalžu izveidošana un pasažieru tarifu pārskatīšana, piemērojot tos reālām izmaksām vai sedzot ar valsts subsīdijām.

Absolūts monopols parasti ir sastopams komunālajā saimniecībā, sakaru sistēmā un dažās transporta nozarēs. Šīs nozares parasti atrodas valsts pārraudzībā, un valsts tad patērētāju interesēs regulē attiecīgo pakalpojumu tarifus.

LDz ir valsts akciju sabiedrība, un pārvadājumu tarifus nosaka Latvijas Saeima.

1997.gadā tika izstrādāta LDz tarifu politika šim gadam, kuras pamatā ir noteikta elastīga cenu politika starp pakalpojumu sniedzēju (LDz) un tā izmantotāju (ekspeditori, kravu īpašnieki). Vēl pirms pāris gadiem darbojās vienots tranzīta tarifs, kuru visiem klientiem noteica Transporta tarifu padome. Šāda klientu vienlīdzības politika neveicināja kompāniju ieinteresētību palielināt kravu pārvadājumu apjomus, jo atlaides tika noteiktas par kravu veidu transportēšanu un nebija atkarīgas no klienta piedāvātajiem apjomiem.

Pirms trīs gadiem LDz sāka piedāvāt noteiktas (visiem vienādas) kravu pārvadājumu tarifu atlaides, kuru lielums bija atkarīgs no pārvadājumu apjomiem. Vēl pēc gada tarifu noteikšanā ievēroja katras kompānijas iepriekšējā gadā transportētos kravu apjomus, kravu vagonu piederību un transportēšanas maršrutus. Šobrīd LDz realizē līdzīgu dzelzceļa pārvadājumu politiku, kas ievēro klientu piedāvātos kravu apjomus un veicina tā darbību.

Dzelzceļa tarifu politika balstās uz sekojošiem principiem:

 investēt līdzekļus dzelzceļa un ostu projektos, kas vērsti uz papildu pārvadājuma apjomu piesaisti;

 noteikt līgumtarifus ekijos (ECU), kas veicina uzņēmuma stabilumu, ko varētu traucēt valūtu kursu svārstības;

 laikus paziņot klientiem par pārvadājumu tarifu likmēm un iespējamām atlaidēm, radot iespēju klientam veiksmīgi plānot nākamo periodu budžetu;

 sabalansēt tranzīta kravu tarifu likmes ar kaimiņvalstīm, lai nerastos kravu plūsmas novirzes.

Tarifs sastāv no:

• kravas pārvadāšanas maksas starp tarifa punktiem, ieskaitot maksu par vagona padošanu – novākšanu iekraušanai vai izkraušanai,

• maksas par dzelzceļa veiktajām papildoperācijām un soda naudas, ja radušies tās iekasēšanai nepieciešamie apstākļi.

Tarifs ir obligāts gan dzelzceļam, gan kravu saņēmējiem un to nosūtītājiem. Tarifa valūta ir lats (LVL).

Par kravas pārvadāšanas maksas noteikšanas galvenajiem kritērijiem pieņemti:

1) kravas nosaukums;

2) tarifa attālums;

3) sūtījuma veids;

4) sūtījuma masa;

5) ritošā sastāva veids un piederība;

6) konteinera kategorija un piederība;

7) pārējie tarifā paredzētie priekšnoteikumi.

Katram kritērijam ir savi iedalījumi pēc kuriem nosaka pakalpojuma maksu.

3.2. Fiksēto un mainīgo izmaksu sadalījums dzelceļā.

3.1. att. FC un VC attiecība dzelzceļa transportā.

Dzelzceļa transporta kopējās izmaksas sastāda :

TC = VC + FC + ½ FC ,

kur VC – enerģijas patēriņš, algas pārvadātājiem

FC – infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, t.i., staciju, sliežu ceļu, satiksmes regulēšanas dienestu, sakaru un signalizācijas, elektroapgādes dienestu izmaksas, kā arī nekustamā īpašuma zaudējumu segšana.

½ FC – ritošā sastāva (lokomotīvju un vagonu) uzturēšanas izmaksas un amortizācija; depo izmaksas

Šobrīd kravu un pasažieru pārvadājumu ieņēmumi tiek skaitīti kopā, un peļņa vai zaudējumi ir visam dzelzceļam, bet tuvākā nākotnē dzelzceļš tiks sadalīts divās pārvadātāju struktūrās ar patstāvīgām finansēm, kuras atsevišķi norēķināsies ar ritošo sastāvu un infrastruktūras dienestiem.

Maksa par pārvadājumiem

Pārvadātājs

Kravu Pasažieru rodas VC

Ritošā sastāva uzturēšana rodas ½ FC

Sliežu, staciju, signalizāciju, rodas FC

sakaru uzturēšana un elektroapgāde

3.2. att. Izmaksu rašanās dzelzceļa transportā.

3.3. Dzelzceļa struktūra

3.3. att. Dzelzceļa struktūra.

4. ŪDENS TRANSPORTS.

Ūdens transports tiek iedalīts :

 upju un ezeru;

 jūras;

 kabotāžas ( piekrastes ).

Jūras transportam ir svarīga loma starptautiskajos pārvadājumos. Šis transporta veids neprasa lielus līdzekļu ieguldījumus transportceļu apgūšanai. Jūras transports gan atpaliek no dzelzceļa kravu nogādes ātrumu ziņā , bet ir viens no lētākajiem transporta veidiem , apmēram 4 reizes lētāks nekā dzelzceļš , un spējīgs pārvadāt praktiski jebkura veida un izmēra kravu, jebkuros attālumos. Bet sakarā ar lielo kravnesību , kas ir mazās pašizmaksas pamatā, iekraušanas un izkraušanas laiks palielina kravas piegādāšanas laiku, tādēļ nav izdevīgs mazos attālumos. Vēl ūdens transportam nepieciešams rūpīgāks un izturīgāks kravas iepakojums, jo preces pakļautas lielai slodzei.

Izmantojot kravas transportēšanā jūras transportu, var izmantot līnijpārvadājumus vai kontraktpārvadājumus. Ja nepieciešams nogādāt lielu vai masveida kravu, tad izdevīgāk ir nofraktēt visu un līgumā starp kuģa īpašnieku noteikt pārvadājuma maksu (fraktu). Bet nelielu kravu pārvadāšanai izmanto regulāros līnijpārvadājumus. Šajā gadījumā apmaksa par pakalpojumu notiek pēc kuģa īpašnieka noteiktajiem tarifiem.

Līnijtransports:

1) transportē gabalpreces;

2) stingrs kursēšanas grafiks ; noteikti attiešanas laiki, noteiktas ostas;

3) transportēšanas garantija;

4) vienoti transportēšanas noteikumi;

5) vienoti tarifi;

6) augstāki tarifi salīdzinot ar kontraktpārvadājumiem.

Kontraktpārvadājumi:

1) masveida kravu pārvadājumi;

2) kuģi atiet pēc nosūtītāja pieprasījuma, kas nosaka iekraušanas vietu un laiku,

ostas utt.;

3) čarterpartiju tarifi un transportēšanas noteikumi.

4.1. Konkurence ūdens pārvadājumos un to tarifi.

Ūdens pārvadājumos, tāpat kā gaisa pārvadājumos, pastāv oligopols. Vairākas kuģu kompānijas piedāvā pārvadājumus ar ūdens transportu, bet tās visas var iedalīt pēc darbības sfēras.

D a r b ī b a s s f ē r a

Līnijreisi Trampreisi “Autsaideri” Kuģu konferences

4.1. att. Kuģu kompāniju iedalījums pēc darbības sfēras

Līnijreisi – ir regulāra apkalpošana, noteiktas gala ostas, noteikts kustības grafiks un vienoti tarifi.

Trampreisi – tiek veikti, kad jānogādā gadījuma vai speciālā krava (nafta, kūdra, kokmateriāli ).

“Autsaideri” – tās ir kuģu kompānijas, kuras apkalpo neatkarīgas līnijas, bez konkurences.

Kuģu konferences – tiek izveidotas apvienojoties vairākām līnijrēderejām, kuras apkalpo kādu noteiktu saimniecisko reģionu. Rēderejas veido vienotu reisu plānu un vienojas par tarifiem, kā arī sadala pakalpojumus, lai tie nedublētos. Klientiem, kuri izmanto kuģu konferences pakalpojumus ir spēkā līgumrabats – ja klients pēc konferences noteikumiem neizmanto citu rēdereju pakalpojumu, tad pēc viena gada tas saņem atlaides.

Līnijpārvadājumos tarifus nosaka starptautiskā kuģniecības konference, un tos nosaka pēc :

• W – weight (svars)

• M – measure (izmērs)

• W/M

4.2. Izmaksu aprēķināšana kravas transportēšanā pa jūru,

iekļaujot FOB noteikumus

1. Transportēšanas izmaksas līdz ostai (pirmizmaksas):

• izmaksas transportēšanai līdz ostas teritorijai no klienta norādītās vietas;

• riteņu nauda (piegāde/nogāde no termināla līdz kuģim);

• šķirošanas darbu nauda;

• FOB izmaksas;

• pārkraušanas nodeva ostā;

• avizēšanas izmaksas – informācijas nodošana par kravas atrašanās vietu;

• FOB darbības provīzija;

• formalitāšu kārtošana;

• starpuzglabāšanas izmaksas, pārsvēršana, pārskaitīšana, iepakojuma uzlabošana, transportēšanas palīgmateriālu atpakaļnogāde;

• apdrošināšanas izmaksas.

2. Ar galveno transportēšanu saistītās izmaksas:

• dokumentu noformēšana;

• dokumentu pārsūtīšana (gaisa pasts, ekspress dienests);

• kuģa māklera pakalpojumi.

3. Konsulātu un noformējuma izmaksas:

• faktūrrēķini , formulāri , pavadzīmes u.c. ;

• dažādu dokumentu apstiprināšana.

4. Galvenās transportēšanas izmaksas:

• pamatfrakts;

• speciālās piemaksas;

• valūtas pārrēķinu kurss.

5. Jūras transporta apdrošināšana.

4.3.Ūdens transporta izmaksas

Ūdens transports tiek iedalīts iekšzemes (upju un ezeru) ūdenstransportā un jūras pārvadājumos.

Iekšzemes ūdens pārvadājumos FC un VC attiecība ir sekojoša:

4.2. att. FC un VC attiecība ūdens transportā.

VC – algas pārvadātājiem un degviela (50%), kuģošanas nodeva (20%), tehniskā apkope un remonts (5%), apdrošināšana (5%) un pārējās mainīgās izmaksas (5%).

FC – amortizācija (5%), administrācija (10%).

Patstāvīgās izmaksas nav lielas, jo satiksmes ceļus uztur valsts vai pašvaldības, un kuģi iekšzemes pārvadājumiem ir lētāki nekā jūras kuģi.

Jūras pārvadājumus var iedalīt – līnijpārvadājumos un čarterpārvadājumos (kontraktpārvadājumos). Katram pārvadājumu veidam ir atšķirīgas mainīgās un patstāvīgās izmaksas.

Līnijpārvadājumi:

Ņemot vērā, ka jūras kuģi ir dārgi un lieli, tad ir lielas patstāvīgās izmaksas, kas saistītas ar tehniskās bāzes nodrošināšanu un uzturēšanu.

4.3. att. FC un VC attiecība līnijparvadājumos.

FC – % par kapitālieguldījumu; kuģa izmaksas; amortizācija; kuģa vadība uz sauszemes .

VC – kuģa un apkalpes uzturēšanas izmaksas.

Čarterpārvadājumi.

Transportējot kravu izmantojot kontraktpārvadājumus, izmaksas ir saistītas ar kuģa frakta veidu.

Pastāv 3 frakta paveidi :

• iznomā uz laiku tikai kuģi , bez apkalpes – FC

• iznomā uz laiku kuģi ar apkalpi – FC + VC1

• iznomā kuģi ar apkalpi uz noteiktu maršrutu – FC + VC1 + VC2

Konkrētās izmaksas:

FC – kuģa amortizācija ; % par kapitālu ; reģistrācijas izmaksas,

VC1 – kuģa un apkalpes uzturēšanas izmaksas,

VC2 – izmaksas par noteiktu reisu, t.i., degvielas izmaksas, ostu un kanālu

nodevas, kraušanas darbi, kravas uzturēšanas izmaksas.

Trešajā frakta veidā, kad krava tiek pārvadāta pa maršrutu, pakalpojuma cena tiek pārrēķināta, jo mainās VC2, sakarā ar celtspējas izmaiņām dažādos ūdeņos, braukšanas laiku, degvielas cenu maršrutā, ostu un kanālu nodevām. Lai izdarītu pārrēķinu, ir nepieciešami: kuģu iegrimes līniju zonu karte, dati par ostu un kanālu nodevām, (ie)izkraušanas tarifi, valūtas apmaiņas kurss, degvielas cenas dažādās ostās.

5. GAISA TRANSPORTS.

Gaisa transports visātrākais no visiem transporta veidiem, kurš tāpat kā ūdens transports neprasa lielus līdzekļus satiksmes ceļiem, bet samērā daudz līdzekļu jāiegulda tehniskās bāzes nodrošināšanai. Atklājot jaunu reisu, jāiegulda līdzekļi gan tehniskās bāzes nodrošināšanai, gan arī klientu piesaistīšanai. Reāli jauns reiss sāk sevi atpelnīt tikai pēc gada ekspluatācijas. Gaisa transportā ir liels degvielas patēriņš un augsta pārvadājumu pašizmaksa.

Lidmašīnas tiek izmantotas sekojošu iemeslu dēļ:

1) ātri bojājošos preču transportēšana – pārtikas preces , augļi , puķes;

2) viegli plīstošu preču transportēšana – mērinstrumenti , optiskie aparāti;

3) izmaksu ietaupījums:

• nav jāizmanto saldētavas;

• nav jāapstrādā preces;

• nav jāmaksā par starpnoliktavām.

4) atvieglota dzīvnieku transportēšana;

5) informācijas transportēšana: avīzes, žurnāli, foto (aktualitātes);

6) vērtīgu preču transportēšana: dārgmetāli, vērtspapīri un mākslas darbi;

7) apsardzes izmaksu ietaupījums;

8) apdrošināšanas izmaksu ietaupījums;

9) preču realizācija, samazinot noliktavu saimniecību;

10) ātrāka rezerves daļu sagāde;

11) iepakojuma un transporta apdrošināšanas izmaksu ietaupīšana (salīdzinot gaisa, jūras un autotransportu, tad gaisa transportam ir mazākais transporta risks un līdz ar to transporta apdrošināšanas prēmija ir viszemākā);

12) svarīga gaisa transporta priekšrocība ir iespēja ātri organizēt regulārus sakarus starp tiem rajoniem, kuros nav cita transporta.

Aviosabiedrību darbs iedalās :

1) līniju lidojumi (regulāri lidojumi);

2) čarterlidojumi.

Līnijlidojumiem kustības grafiki tiek sastādīti uz ilgāku laiku un šiem lidojumiem ir vienoti tarifi.

Čarterlidojumi nenotiek pēc stingra grafika, bet tiek organizēti pēc vajadzības un pieprasījuma. Ir izteikts sezonas raksturs (tipisko preču vešana).

Čarterlidojumu priekšrocības attiecībā pret līnijlidojumiem :

– daudz ekonomiskāki lidojumi;

– elastīgāki lidojumi;

– iespēja izvēlēties lidmašīnas tipu.

Liela nozīme ir visu transporta veidu mijiedarbībai. Te ietilpst pārvadājumu plānošanas un sadales darbu koordinācija, tehnisko līdzekļu racionāla izmantošana, staciju, ostu un piestātņu darba vienotu tehnoloģisko procesu izstrādāšana un ieviešana, vilcienu, autobusu, kuģu, lidmašīnu satiksmes grafiku saskaņošana u.c. Svarīga mijiedarbības forma ir multimodālo pārvadājumu organizēšana, apvienojot vairākus transporta veidus.

5.1. Konkurences veids un tarifi gaisa pārvadājumos.

Gaisa pārvadājumos pastāv konkurences veids – oligopols, kura apstākļos darbojas Latvijas kompānijas, kuras veic gaisa pārvadājumus. Oligopols ir saistīts ar dažiem pakalpojumu sniedzējiem. Viņi cenšas ierobežot konkurenci un kontrolēt tirgu.

Kravu pārvadājumu jomā lidostā “Rīga” nav monopoliste, jo te darbojas arī citas kravu aģentēšanas kompānijas – pati lidosta, MGH, Aviācijas kravu serviss un Baltic World Air Freigt. 95 % no visām lidostas “Rīga” pārvadātajām kravām tiek aģentētas caur lidostu “Rīga” un MGH.

Aviopārvadājumus Latvijā patreiz veic vairāk nekā 10 Latvijā reģistrētu aviokompāniju, no kurām lielākā daļa lidojumu veic pēc pasūtījuma, tās ir tā saucamās čarterkompānijas. Lielākas ir: “Air Baltic”, kas ir valsts akciju sabiedrība, kas pilnība pakļauta SAS kontrolei un pagaidām nesusi Latvijas valstij ap 25 miljoni ASV dolāru zaudejumus; otra kompānija – “Rīga Airlain” ir privāta kompānija, ko pilnībā kontrolē Krievijas privātkompānija “Transeiro” un pēc būtības ir tās pagarinājums uz Rietumiem; trešā lielāka ir privātkompānija “Latpas”, kas veic regulārus reisus uz Telavivu, vienlaicīgi darbojoties arī kā čarterkompānija.

Latvijā patreiz nav patstāvīgas nacionālās aviokompānijas, kaut gan, ņemot vērā tās izdevīgo geogrāfisko stāvokli, tas atmaksātos un dotu nozīmīgu ieguldījumu iekšzemes kopprodukta veidošanā.

Starptautiskajos gaisa pārvadājumos tarifus jeb maksu par kravas transportēšanu nosaka IATA’s transporta konferencēs. IATA ir starptautiskā gaisa transporta asociācija, un tās tarifus ievēro aviosabiedrības, kuras ir IATA’s locekles un veic starptautiskos kravu pārvadājumus.

Visi lidojumi un tarifi tiek publicēti izdevumā “ TACT “ (The Air Cargo Tariffs ). TACT’ā ir noteikti visi frakti , kas var tikt iekasēti par transportēšanu aviopārvadājumos. Tarifi ietver transportēšanu no lidostas uz lidostu, un tie tiek noteikti par 1kg vai 1lb (mārciņu).

TACT

Nacionālā likme Internacionālā likme

(iekšzemes pārvad.)

Internacionālā likme iedalās :

• vispārējie tarifi (General Cargo Rates);

• preču grupu tarifi (Class Rates);

• speciālie tarifi (Specific Commodity Rates)

• ULD – tarifi

Vispārējie tarifi (General Cargo Rates) ir bāzes tarifi, kurus izmanto jebkurai kravai , jebkurā nosūtīšanas virzienā , ja nav noteikts savādāk.

Vispārējos tarifus iedala :

• normālos tarifos , kuri attiecas uz kravām līdz 45 kg,

• daudzuma rabata tarifos, kurus pielieto kravām virs 45 kg un tie ir par 25 % zemāki nekā normālie tarifi.

Dažādiem transporta konferences rajoniem ir atšķirīgs daudzuma rabatu iedalījums. Piemēram, 1. Konferences rajonam, Ziemeļ-, Vidus- un Dienvidamerika, rabatu iedalījums ir 45 kg, 100 kg, 200 kg, 300 kg un 500 kg.

Vispārējo tarifu struktūrā ietilpst arī minimālie tarifi , kad kravas nosūtītājam vai saņēmējam ir jāmaksā noteikta samaksa par nelieliem sūtījumiem līdz 5kg. Šādi tarifi ir noteikti , jo nelielo sūtījumu sagatavošana nosūtīšanai un dokumentu noformēšana izmaksā tikpat cik lieliem sūtījumiem.

Sūtījumu, kuru tilpums salīdzinoši ar bruto svaru ir ļoti liels, frakts tiek rēķināts pēc tilpuma. Tilpums tiek rēķināts reizinot augstumu * platumu * garumu (cm) un attiecina pret 600 cm 3.

Piemērs. Sūtījuma izmēri ir 50*70*100=350000 cm

Lai noteiktu vai frakts pamatā ir svars vai tilpums :

350000/6000 =58 kg

Ja sūtījuma svars ir 62 kg (vairāk par 58 kg), tad frakts tiek rēķināts no šiem 62 kg. Ja sūtījums sver 50 kg (mazāk par 58 kg), tad frakts ir jārēķina no tilpuma svara, t.i., 58 kg.

Preču grupu tarifi (Class Rates) ir pielietojami konkrētām preču grupām, kuru nosaukumi ir doti tarifos (vērtīgi materiāli, dzīvnieki, steidzamās kravas un bagāža bez pavadoņa ).Šos tarifus neizsaka noteiktās naudas vienībās par svara vienību, bet procentu veidā (kā palielinājumu vai samazinājumu vispārējiem tarifiem).

Tā kā šo tarifu pielietojums ir nelielai preču grupai , tad to nozīme gaisa pārvadājumos nav liela.

Speciālie tarifi ( Specific Commodity Rates) tiek lietoti speciālām precēm, konkrētos lidojumos.

ULD – tarifi. Ja krava tiek sūtīta ar konteineru vai paleti, tad pielieto ULD – tarifus, kurus atšķirībā no citiem tarifiem, piemēro 1 vienībai.

Tarifi attiecas tikai uz kravas nosūtīšanu no lidostas uz lidostu, bet visi papildus izdevumi tiek rēķināti atsevišķi.

5.2. Izmaksu sadalījums aviopārvadājumos

Ņemot vērā, ka gaisa pārvadājumos ir liels degvielas patēriņš, un arī tehniskās bāzes nodrošināšanai vajadzīgi lieli līdzekļi, tad mainīgās un patstāvīgās izmaksas ir aptuveni vienādas.

5.1. att. FC un VC attiecība gaisa transportā.

FC – lidmašīnas izmaksas; % par kapitālieguldījumu; amortizācija

VC – lidmašīnas un apkalpes uzturēšanas izmaksas

6. CAURULVADU TRANSPORTS.

Cauruļvadu transports ir ļoti īpatnējs transporta veids, transportē dabas gāzi, naftu, naftas produktus, jēlnaftu, ķimikālijas, ogles emulsijas veidā. Naftu sūknē ar sūkņstacijām, kuras izvietotas 30-150km attālumā viena no otras. Cauruļu diametrs 250 mm. Cauruļvadu diametram ir liela nozīme caurlaides spējai. Naftas sūknēšana notiek ar 8 km/h.

Trūkums – nespēj apmierināt lielu daudzumu pieprasījumu.

Priekšrocība – spēj kalpot kā noliktava.

Dabas gāze tiek spiesta ar kompresoru. Dabas gāzei ir problēmas ar uzglabāšanu. Cauruļvadu transports šķidrām vielām ir vislētākais transporta veids.

6.1. Izmaksu sadalījums cauruļvadu transportā.

FC un VC attiecība ir sekojoša:

6.1. att. FC un VC attiecība cauruļvadu transportā.

FC – ļoti augstas, jo ļoti dārga izbūve.

VC – zemas, jo darbu regulē automātika.

SECINAJUMI

Kursa darbā es apskatīju un salīdzināju visus transporta veidus: autotransportu, dzelzceļa transportu, gaisa transportu, ūdens transportu un cauruļvadu transportu.

• Transports ir viena no svarīgākajām tautsaimniecības nozarēm valstī , un Latvijas izdevīgais ģeogrāfiskais izvietojums , neaizsalstošās ostas, muitas noliktavu tīkls dod lielas priekšrocības un labas iespējas transporta attīstībai.

• Latvijā galvenie iekšzemes transporta veidi ir dzelzceļš un autotransports. Lielu ieguldījumu iekšzemes kopproduktā dod jūras transports , bet upju transports valstī ir vāji attīstīts. Gaisa transportam ir liela nozīme starptautiskajos pasažieru pārvadājumos.

• Iekšzemes pārvadājumu apjomu negatīvi ietekmē degvielas akcīzes nodokļa paaugstināšana , kā arī sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas ieviešana.

• Starptautiskos pārvadājumos liela nozīme ir automobīļu atbilstībai ekoloģiskajām un tehniskajām normām.

• Veicot pārvadājumus nelielos attālumos izdevīgi ir izmantot autotransportu , bet lielākos attālumos dzelzceļa vai ūdens transportu.

• Latvijas dzelzceļam galvenais darbības veids un ienākumu avots ir tranzīta kravu pārvadājumi , bet lielus zaudējumus rada pasažieru pārvadājumi.

• Ja kravas nosūtītājam nav liela pieredze transporta pārvadājumos , tad viņam izdevīgāk ir izmantot ekspeditoru pakalpojumus , kurš profesionāli noorganizē preču transportēšanu.

• Lai atvieglotu starptautisko pārvadājumu organizēšanu tiek izdotas dažādas konvencijas un līgumi , kas atvieglo kravas transportēšanu.

• Jebkuras ekonomiska rakstura darbības pamatā ir likumdošana , kas veicina vai bremzē biznesa attīstību , tāpēc būtiski ir iesaistīties dažādu institūciju darbībā , kuru pārziņā ir tranporta jautājumi.

• Nepieciešams ieguldīt pēc iespējas vairāk līdzekļu infrastruktūras attīstībā , lai palielinātos tranzītpārvadājumi , kas šobrīd Latvijai dod 20% no nacionālā kopprodukta.

• Jāattīsta mazo ostu darbība , jo tās veicina zvejniecības un valsts reģionālo attīstību.

• Dzelzceļa reformu virzieni :

– modernizēt galvenos pārvadājumu virzienus

– saīsināt robežu šķērsošanas laiku

– jārada labvēlīgi apstākļi dažādu elektronisko sistēmu mijiedarbībai ,

lai paātrinātu ziņu nodošanu par kravas pārvietošanu

– tehniskās bāzes uzlabošana

• Attīstīt multimodālos pārvadājumus , kas ļauj samazināt pārvadājumu pašizmaksu.

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. Birze M., Reinholds M. Transporta pārvadājumu ekonomiskā attīstība, organizācija un nozīme – Rīga: LMZTK, 1996. – 155 lpp.

2. Romāns P. Transporta attīstības nacionālā programma (2000.-2006.) // Biznesa Partneri Nr.5. – 2000.g. 14. – 16. lpp.

3. Latvijas statistikas gadagrāmata 1999. – R.: Latvijas Republikas Valsts statistikas pārvalde, 1999. – 328 lpp.

4. Praude V. // Kapitāls Nr.12 – 1999.g. – 78. lpp.

5. Sabiņins A., Pļehanovs I., Černaikins V. “Automobīlis”.

6. Sprancmaņa N. lekciju konspekti.

7. Vasiļjeva L. Tirgzinības transportā // Lekciju konspekts. – Rīga: RTU, 2000. – 131 lpp.

Leave a Comment