Ekonomikas fakultāte
Praktiskais darbs
Kurss “SOCIOLOĢIJA”
Socioloģiskā pētījuma veikšana par tēmu: “Smēķēšana – aktuāla problēma jauniešu vidū”.
Autors: Nepilna laika Augstākās profesionālās
izglītības studiju programma “Ekonomika” ar
specializāciju “Finansu un grāmatvedības vadība”
2.kursa studente
stud.apl. Nr.
Docētājs: lekt.
2003./2004.m.g.
Saturs.
Ievads.
1. Teorētiskā daļa:
1. Tabaka iekaro pasauli.
2. Kas ir smēķēšana, un ar ko tas ir saistīts.
3. Kāpēc cilvēki smēķē?
4. Kā nikotīns iedarbojas uz cilvēka organismu?
5. Smēķēšana un tās atkarība.
6. Smēķēšana vai veselība – katra cilvēka paša izvēle.
7. Ļaunums ne tikai sev, bet arī sabiedrībai.
8. Kā atmest smēķēšanu, fakti pārdomām un ieguvumi.
Izmantotās literatūras saraksts.
2. Praktiskā daļa:
1. Pētījuma programma.
2. Pētījuma metodoloģijas apraksts. Anketa.
3. Pētījuma rezultāti. Diskusija.
Secinājumi un priekšlikumi.
Ievads.
Smēķēšana ir ļoti izplatīta problēma visā pasaulē. Smēķēšana ir narkomānijas veids, kas kaitīgs ne tikai pašam smēķētājam, bet arī apkārtējiem cilvēkiem, sevišķi bērniem. Smēķēšanas izplatīšanos veicina tabakas ražojumu reklāmas gan tiešā, gan netiešā veidā. Jauniešus ietekmē smēķējoši vecāki, skolotāji, ārsti, darbinieki. Cīņā pret smēķēšanu liela nozīme ir izglītības darbam.
Tomēr katram cilvēkam ir tiesības pieņemt savu lēmumu smēķēt vai nesmēķēt. Svarīgākais veids kā palīdzēt smēķējošam cilvēkam ir atklāt, kāpēc cilvēks ir sācis smēķēt. Sabiedrībā ir svarīgi atklāt, kāpēc sāk smēķēt skolēni un jauni cilvēki. Atklājot cēloņus, kāpēc cilvēki sāk smēķēt, var palīdzēt tikt galā ar šo problēmu.
Tāpat, smēķēšana ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, kuru iespējams novērst. Pasaules Veselības Organizācija (PVO) 1999.gadā ar smēķēšanas izraisītām slimībām saistīja 4 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē. PVO paredz – ja saglabāsies esošās tendences, tad smēķēšanas izraisīto nāves gadījumu skaits 2030. gadā pieaugs līdz 10 miljoniem gadā.
Smēķēšana šobrīd ir vislielākais drauds Latvijas iedzīvotāju veselībai. Latvijā gandrīz 2/5 no visiem nāves gadījumiem 35-69 gadus veciem vīriešiem (sievietēm šajā vecuma grupā tikai 6%) izraisa smēķēšana. Veselības aprūpes izmaksas Latvijā, kas saistītas ar smēķēšanas izraisītām slimībām 1999. gadā, bija 3,24 miljoni latu. Aprēķinot izmaksas par zaudētajiem darba gadiem, priekšlaicīgiem nāves gadījumiem, slimību stacionāro un ambulatoro ārstēšanu, Latvijas ekonomikai radās zaudējumi 43 miljonu latu apmērā.
Latvijas pieaugušo iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījuma 2000.gada dati rādīja, ka vecumā no 15 līdz 64 gadiem 51,3% vīriešu un 18,2% sieviešu bija ikdienas smēķētāji. Turklāt vairāk kā puse (51,4%) respondentu atzīmēja, ka tiek pakļauti pasīvai smēķēšanai mājās. 20,0% vīriešu un 9,4% sieviešu bija spiesti elpot ar tabakas dūmiem piesārņotu gaisu darba vietā vairāk nekā piecas stundas dienā. Latvijā strauji pieaug ikdienas smēķētāju skaits pusaudžu vidū. Ikdienas smēķētāju skaits starp 15 gadus veciem zēniem pieaudzis no 4,9% 1990.gadā un 8,2% 1993.gadā līdz 27% 1997.gadā, savukārt 15 gadus vecām meitenēm attiecīgi no 0,8% un 3,0% līdz 12%.
1999. gadā Saeima pieņēma likumu “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”. Šis likums aizliedz pārdot tabakas izstrādājumus personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Tas aizliedz tirgot šņaucamo un košļājamo tabaku, kā arī tirdzniecību ar tabakas izstrādājumiem skolās un citās mācību iestādēs. Likums aizliedz arī cigarešu tirdzniecību no cigarešu automātiem, jo tie būtu viegli pieejami bērniem un pusaudžiem. Likums ietver arī smēķēšanas aizliegumu daudzās sabiedriskās vietās un sabiedriskajā transportā. Ir aizliegta tabakas reklāma televīzijā, radio, kā arī izvietojot uz ēkām un būvēm (reklāmas stabiem, sētām, autoceļu un dzelzceļu malās, lidostās, ostās, dzelzceļa stacijās), izņemot tirdzniecības punktus. Diemžēl šis likums netiek pilnībā ievērots.
2001. gadā Ministru kabinets akceptēja Sabiedrības veselības stratēģiju 2001.-2010. gadam, kurā kā prioritāte tika izvirzīta smēķēšanas izplatības samazināšana Latvijā. Sabiedrības veselības stratēģijā šajā jomā līdz 2010. gadam tika noteikti divi mērķi:
1) vismaz par 20% samazināt smēķētāju īpatsvaru to iedzīvotāju vidū, kuri ir vecāki par 15 gadiem,
2) attālināt vecumu, kādā tiek sākta regulāra smēķēšana 15 gadus vecu un jaunāku iedzīvotāju vidū.
Vairums smēķētāju uzsāk smēķēt vecumā līdz 18 gadiem. Jaunākās tendences rāda, ka pieaug smēķēšanas izplatība bērnu un pusaudžu vidū, kuri sāk smēķēt arvien jaunākā vecumā. Pēdējo gadu laikā PVO, Apvienoto Nāciju Organizācijas Bērnu fonds (United Nations Children`s Fund (UNICEF)), pasaules astoņu attīstītāko valstu Vides ministrijas, Jaunatnes lietu ministrijas un daudzu pasaules valstu veselības aģentūras aicinājušas aktīvi un saskaņoti cīnīties pret jauniešu smēķēšanu. Līdz šim vairumam jaunattīstības valstu nebija pieejama visaptveroša informācija par smēķēšanas novēršanu un kontroli. Lai novērstu šo datu trūkumu, Pasaules Veselības Organizācijas programma Tobacco Free Initiative (TFI), ASV Slimību kontroles un profilakses centra (US Centers for Disease Control and Prevention), Veselības un smēķēšanas birojs (Office on Smoking and Health), konsultējoties ar daudzām valstīm, kuras reprezentē sešus PVO reģionus, ir izstrādājuši Starptautiskā skolēnu smēķēšanas pētījuma (Global Youth Tobacco Survey (GYTS)) metodoloģiju un dizainu, kas ir nozīmīga pasaules smēķēšanas uzraudzības sistēmas sastāvdaļa
I. Teorētiskā daļa:
1. Tabaka iekaro pasauli.
Tabakas dzimtene ir Amerika. Un, lai gan uz senajām Ķīnas vāzēm gadās ieraudzīt zīmējumus, kuros attēloti smēķētāji, tomēr līdz pat Kolumba atklājumam Vecajā pasaulē par tabaku nekas nebija zināms.
1492.gada 12.oktobrī admirāļa Kristofora Kolumba slavenās flotes kuģa „Pinta” matrozis Rodrigo Triana iekliedzās: „Priekšā zeme!”
Nogranda lielgabalu salūts. Kuģiem nolaida buras, un tie lēnām virzījās pretī neredzētajai zemei. Kolumbs domāja, ka viņa priekšā atrodas pasakainās Indijas austrumu krasts.
Vietējie iedzīvotāji savu zemi, kas izrādījās sala, sauca par Guanahani. Kolumbs tai deva jaunu nosaukumu – Sansalvadora. Šajā vārdā līdz mūsu dienām saucas viena no Bahāmu salām.
Starp dāvanām, ko vietējie iedzīvotāji pasniedza Kolumbam, bija arī auga „petum” sausās lapas; viņi šīs saulē izkaltētās un caurulītē sataisītās lapas smēķēja.
Meklēdams zeltu, Kolumbs ar kuģi “Santa Maria” devās tālāk uz dienvidiem un 1492.gadā 27.oktobbī izcēlās Kubas piekrastē. Iedzīvotāji sagaidīja ceļotājus ar gruzdošām pagalēm rokās un ar zāli, ko visi lietoja smēķēšanai un sauca par „cigaro”. Šīs zāles dūmus, kā tēlaini izteicās Kolumbs „dzēra”.
1492.gada 25.decembrī „Santa Maria” avarēja.
Ļaudis, vērtīgo kravu un lielgabalus izdevās izglābt, taču uz palikušā vismazākā kuģīša „Nina” nebija iespējams izvietot divu kuģu ekipāžas. Trešais kuģis „Pinta”, kuru komandēja Martins Pinsons, Kolumbu pameta. „Santa Maria” paliekas izmantoja, lai uzbūvētu fortu „Navidad”. Fortā palika daļa jūrnieku. Kolumbs ar pārējo ekipāžu devās uz Eiropu, atstājis par savu vietnieku mūku Fra Romene Pano. Palikušie matroži bija pirmie eiropieši, kuri no vietējiem iedzīvotajiem iemācījās smēķēt. Un kaut arī pēc ticīgo spāņu priekšstatiem dūmus caur nāsīm varēja pūst vienīgi velni. Daudziem matrožiem un arī admirālim iepatikās šī nodarbība.
Lūk, cik spēcīgs izrādījās tabakas pievilkšanas spēks. Tā augs, kurš savu nosaukumu ieguva no Haiti salas provinces Tobago, sāka uzvaras gājienu pa zemēm un kontinentiem. Pēc Kristofora Kolumba otrā brauciena (1493 – 1496) tabakas sēklas tika atvestas uz Spāniju. Pēc tam tās nokļuva kaimiņzemēs un Lielo ģeogrāfisko atklājumu periodā pa jūru un sauszemi tika nogādātas praktiski it visos zemeslodes nostūros.
Protams, tabakas straujo izplatīšanos veicināja tās brīnumainā īpašība – radīt ļoti grūti pārvaramo tieksmi smēķēt. Tagad mēs zinām par nikotīna narkoloģiskajām īpašībām, taču tolaik tabakai piedēvēja neparastu iedarbību. Tā, piemēram, uzskatīja, ka tabakai ir ārstnieciskas īpašības, ka tabakas dūmi atbaida slimības, ļaunus garus utt. Tabaku uzskatīja gan par stimulējošu, gan par nomierinošu līdzekli. Tabakas lapas izmantoja kā zāļu vielu.
Pieprasījums pēc tabakas izrādījās tik liels, ka dažas Ziemeļamerikas provinces – Virdžīnija un Merilenda – sāka specializēties gandrīz tikai tabakas audzēšanā. Līdz pat mūsdienām pastāv Virdžīnijas un Merilendas tabakas šķirnes. 18.gs. šo štatu tabakas plantācijās apstrādāja desmitiem tūkstošu melnādaino. Tabakas ķīpas no Amerikas pārpildīja visas pasaules ostas, dodot milzīgu peļņu tabakas plantāciju īpašniekiem un tirgotājiem.
Tabaku smēķēja, gan satinot caurulītē (cigārā) tabakas lapas, gan īpaši tabakas smēķēšanai izgatavotās māla, fajansa un koka pīpēs. 19.gs. vidū parādījās papirosi, kurus gatavoja speciālās fabrikās. Sākot ar 20.gs. otro pusi, plaši izplatījās cigaretes.
Vai Amerika ir vienīgā smēķēšanas dzimtene?
Sengrieķu vēsturnieks Hērodots (5.gs. p.m.ē.), aprakstot skotu dzīvesveidu, piemin augu dūmu ieelpošanu, lai iegūtu mundrumu un spēku. Arī seno ķīniešu hronikās ir norādījumi par degošu augu dūmu ieelpošanu. Dažu augu dūmus ieelpojuši arī Āfrikas iedzīvotāji. Senajā Grieķijā un Romā dažādu svētku un ceremoniju laikā tika praktizēta apdūmošana ar degošām smaržzālēm. Acīmredzot tā radusies katoļu un pareizticīgo baznīcās pastāvošā paraža dedzināt kvēpināmajā traukā Somālijā un Arābijas pussalā sastopamo balzamaugu sacietējušo sulu – vīraku.
Iespējams, ka arī Amerikas indiāņiem tabakas smēķēšanas pamatā ir reliģija. Ievērojuši dažādu augu dūmu iedarbību uz organismu, viņi sāka to uzskatīt par burvestību. Tā acīmredzot tabaku dažādos veidos sāka lietot reliģiskajās ceremonijās. Ne velti priesteri, aizkūpinot pīpi, pirmos dūmu mutuļus izpūta saules virzienā, jo tur, pēc indiāņu ticējumiem, mīt visa esošā dievs Manita.
18.gs. 30.gadu vidū ievērojamais zviedru zinātnieks Kārlis Linnlejs, dzīvnieku un augu valsts klasifikācijas radītājs, deva tabakai ģints nosaukumu „nikotiana” – par godu Žanam Niko, kurš pirmais sāka kultivēt tabaku Eiropā.
Franču sūtnis Portugālē Žans Niko 1559.gadā pasniedza kaltētas tabakas lapas Francijas karalienei Katrīnai Mediči un ieteica tās ostīt, lai novērstu galvassāpes, kuras bieži mocīja karalieni. Tabakas aromāts sāpes mazināja. Niko par to bija uzzinājis no spāņu botāniķa un ārsta Nikolaja Menardesa. Menardess bija publicējis grāmatu, kurā viņš tabaku aprakstīja gandrīz vai kā universālas zāles pret visām slimībām. Tabakas šņaukšana guva piekritējus galma aprindās, bet Katrīnas dēla Franciska II laikā, kurš arī cieta no migrēnas, tā kļuva par modes lietu. Ludviķa XIV laikā tabakas šņaukšana tika iekļauta galma etiķetē.
Tabakas pulveris bija kaut kur jāglabā, un juvelieri nelika uz sevi gaidīt. Tika izgudrota tabakdoze, kas kļuva nepieciešama katram „tabakas putekļu” cienītājam. Tabakdozes bija īsti mākslas darbi. Augstu meistarību tabakdožu apdarē sasniedz arī miniatūru glezniecības meistari. Muzejos vēl mūsdienās piesaista uzmanību šie zeltā un sudrabā, dārgakmeņos un spilgtās krāsās zaigojošie izstrādājumi.
Un tā 16.gs. beigās smēķēšana ieviesās Spānijā, Portugālē, Anglijā un Holandē. Trīsdesmit gadu karš veicināja tās izplatīšanos Vācijā un Zviedrijā. Krievijā tabaku ieveda angļu tirgotāji 1585.gadā caur Arhangeļsku, pēc tam to plaši sāka kultivēt visā Krievijā.
Taču ne jau visur tabaka iekļuva netraucēti. Reliģisku motīvu dēļ vairākās valstīs, piemēram, Itālijā, tabaku pasludināja par „velna izpriecu”. Romas pāvesti pat ieteica tabakas smēķētājus vai šņaucējus izslēgt no baznīcas. Par pamācību pēctečiem pieci smēķēšanā pieķerti mūki tika dzīvi iemūrēti klostera sienā. Bet Anglijā pēc Elizabetes I pavēles (1585.gadā) smēķētājus pielīdzināja zagļiem un ar virvi kaklā vadāja pa ielām
Jēkabs I pasludināja smēķēšanu par kaitīgu, civilizēta cilvēka niecīgu un viņam nepiemērotu nodarbību. Savu slaveno 1604.gadā publicēto darbu „Par tabakas kaitīgumu” Jēkabs I pasniedza ar vārdiem: „… paradums, kaitīgs redzei, neciešams ožai, nāvējošs smadzenēm, bīstams plaušām…” Tā bija pirmā populārā grāmata par smēķēšanas kaitīgumu.
Taču tajā pašā laikā, kad Jēkabs I pauda savu sašutumu, daži ārsti ieteica smēķēšanu kā zāles pret iesnām un drudzi, bet viens otrs uzskatīja, ka tabakas dūmu ieelpošana var pasargāt no mēra.
Tabakas smēķēšana, kā arī tās lietošana izvilkumu, ekstraktu vai pilienu veidā bieži radīja smagas saindēšanās, kas nereti beidzās ar nāvi. Tāpēc daudzās valstīs valdības sāka smēķēšanu apkarot, paredzot dažādus, vairākās valstīs – visai nežēlīgus sodus.
Krievijā cara Mihaila valdīšanas laikā smēķētājus, kurus pieķēra pirmo reizi, sodīja ar 60 sitieniem pa kāju pēdām, bet, pieķerot otro reizi, sodīja, nogriežot ausis vai degunu. Pēc ugunsgrēka, kas 1634.gadā nopostīja Maskavu un kam par iemeslu izrādījās smēķēšana, tā tika aizliegta, piedraudot ar nāvessodu. Alekseja – Mihaila dēla valdīšanas laikā 1649.gadā ar speciālu nolikumu bija noteikts “visus, pie kuriem atradīs nešķīsto zāli, spīdzināt un pērt uz āža ar rīkstēm, kamēr atdzīstas, kur to ņēmuši”. Privātos tabakas tirgotājus bija pavēlēts „pērt, izsūtīt uz attālām pilsētām”.
Taču šajā cīņā tomēr uzvarēja tabaka, pareizāk – uzvarēja plantatori, fabrikanti un tirgotāji, kuri, tirgojoties ar cigaretēm un papirosiem, guva pasakainu peļņu. Radās vesela tabakas izstrādājumu industrija. Taču līdz 19.gs. tabakas kaitīgās īpašības praktiski nebija izpētītas un ārsti pret smēķēšanas ieradumu, kurš turklāt tika popularizēts ar grandiozu dažāda veida pīpju un smēķēšanas piederumu reklāmu, neko nevarēja iebilst.
Tabakas tirdzniecība nesamazinājās, valsts kases ienākumi palielinājās, un šis fakts piespieda daudzas valdības mainīt attieksmi pret tabaku, izmantot to kā ienākumu avotu.
Krievijā tabakas tirdzniecība un smēķēšana tika atļauta 1697.gadā, Pētera I valdīšanas laikā, kurš pēc Holandes apmeklējuma pats bija kļuvis par kaislīgu smēķētāju. Vēl vairāk – viņš visādi mudināja uz smēķēšanu savus padotos un atļāva brīvi ievest tabaku, tiesa, noteikdams tai augstu muitu.
2. Kas ir smēķēšana, ar ko tas ir saistīts.
Kāda ir tabakas lapu ķīmiskā struktūra, un kas tieši tik spēcīgi ietekmē cilvēka organismu?
Smēķēšanas fizikāli ķīmiskais mehānisms ir šāds: ievelkot caur aizdedzināto, lēni gruzdošo tabaku (pīpi, papirosu, cigareti) gaisu, tajā esošais skābeklis pastiprina gruzdošā tabaka slāņa degšanu un tabakas pārtvaices produkti kopā ar daļu gaisa nonāk plaušās. Papirosa(cigaretes) izsmēķēšanai gaiss tiek ievilkts 12 – 18 reizes. Tabakas dūmi ir savdabīga fizikāli ķīmiska sistēma, kura sastāv no gaisā subsidētiem tabakas sadegšanas produktiem – cietām daļiņām un šķidruma pilieniem, kuru lielums mērāms mikrometra daļiņās. Daļiņu skaits ir desmitiem un simtiem miljardu no vienas cigaretes! Un tas viss nonāk plaušās!
Plaušas sastāv no daudzām sīkam alveolām, kuru kopējā virsma ieelpas laikā pārsniedz 100 m2 . Viegli iedomāties, kāds milzīgs skaits dūmu daļiņu nosēžas plaušās!
Taču daļiņas ir tikai viena no tabakas sastāvdaļām. Smēķējot norisinās tā saucamā sausā pārtvaice: ievelkot dūmus, gaiss sakarst līdz augstai temperatūrai, un tajā no tabakas pāriet dažādas vielas, kopā ar dūmiem nonākot plaušās. Vislielākā nozīme pārtveicē ir amonjakam, oglekļa monoksīdam, kancerogēnajiem ogļūdeņražiem (no latīņu vārda „cancer” – vēzis), kas veicina ļaundabīgo audzēju veidošanos. Pierādīta arī radioaktīva elementa polonija klātbūtne tabakas dūmos (šo elementu atklāja Pjers Kirī un Marija Sklodovska 1898.gada 13.jūlijā). Tabakas dūmos atrodas polonija izotops ar atmosfēru 220 un pussabrukšanas periodu 138 dienas. Polonijs izstaro starus, tas viegli iekļūst caur ādu, strauji pāriet aerosola stāvoklī, saindē gaisu. 50% no tabakas izstrādājumos esošā polonija smēķējot pāriet dūmos.
Kaitīgo vielu daudzums tabakas dūmos ir atkarīgs no tabakas šķirnes, no tās iepriekšējās apstrādes veida – vītināšanas, kaltēšanas, fermentācijas u.c. Gatavajos izstrādājumos tas ir atkarīgs no sortimenta, mitruma un pat no izsmēķēšanas ātruma.
Pēc farmakologu datiem, smēķējot vienu vidēji stipru cigarešu paciņu, kuras kopējā tabakas masa ir 20g, rodas 0,0012g zilskābes, apmēram tikpat daudz sērūdeņraža, 0,22g piridīna bāzu, 0,18g nikotīna, 0,64g amonjaka, 0,92g oglekļa monoksīda un ne mazāk kā 1g degšanas un sausā pārtvaices šķidro un cieto produktu koncentrāta, tā saucamās tabakas darvas. Tabakas darvas sastāvā ir apmēram simt ķīmisku vielu, to skaitā radioaktīvais kālija izotops, arsēns, benzpirēns, benzantracēns un vairāki citi policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži – kancerogēni.
Daži smēķētāji domā, ka cigaretes filtrs, attīrot dūmus no tajos esošajām daļiņām, padara tos nekaitīgus. Diemžēl tā nav. Ieteiktie absorbētāji ir mazefektīvi un visbiežāk lietotie filtri, kuri tiek gatavoti no speciāli apstrādātām papīra šķirnēm, aiztur ne vairāk kā 20% dūmos esošo vielu. Tātad lielākā daļa tabakas sausās pārtvaices produktu nonāk plaušās. Uzsūcoties caur gļotādām asinīs un izplatoties pa visu organismu, šīs vielas kopumā izraisa to savdabīgo iedarbību, kuras dēļ smēķētāji pēc neilga laika atkal grib smēķēt.
Tabakas dūmu kaitīgo vielu ietekme uz organismu
Vielas nosaukums Ietekme uz organismu
Nikotīns Sašaurina asinsvadus, noārda C vitamīnu, pasliktina cukura izmantošanu
Ēteriskās eļļas Sašaurina asinsvadus
Tvana gāze (CO) Saista hemoglobīnu, izraisot skābekļa nepietiekamību audos un orgānos
Zilskābe Noārda fermentus
Benzpirēns Izraisa ļaundabīgus audzējus
Amonjaks Kairina elpošanas ceļu gļotādu
210Polonijs Radioaktīvs elements, izraisa ļaundabīgus audzējus
Pastāvīgas smēķēšanas sekas ir bronhīts. Bronhīts izpaužas kā klepus pēc pamošanās. Klepojot tiek atspļautas pelēcīgas, netīri brūnas krēpas. Hroniskais balss saišu gļotādas kairinājums ietekmē balss tembru. Balss zaudē skanīgumu un skaidrību. Īpaši uzkrītoši tas ir meitenēm un sievietēm, kuras pārmērīgi smēķē. Vēl uzskatāmāk smēķētāju raksturo sejas krāsa.
Dūmiem iekļūstot alveolu kapilāru asinīs, tās piesātinās nevis ar skābekli, bet ar tvana gāzi, kura, savienojoties ar hemoglobīnu, veido tā saucamo karboksihemoglobīnu. Rezultātā daļa hemoglobīna tiek izslēgta no organisma normālā elpošanas procesā.
Visai viltīgi darbojas zilskābe. Iekļūstot asinīs, tā pavājina šūnu spēju uzņemt skābekli no asinīm. Organismā rodas skābekļa bads. Sakarā ar to, ka nervu šūnā, vajag vairāk skābekļa nekā jebkurām citām šūnām, tās pirmās cieš no zilskābes iedarbības. Liela zilskābes deva vispirms rada spēcīgu centrālās nervu sistēmas uzbudinājumu, kuram seko tās paralīze. Cilvēkam apstājas elpošana, pēc tam arī sirdsdarbība.
Protams, zilskābes daudzums cigaretes dūmos ir ārkārtīgi niecīgs: mērena smēķētāja dienas „devā” tas ir 40 reizes mazāks nekā nāvējošā deva, taču nervu sistēmas hroniska saindēšana ar šo indi neapšaubāmi ietekmē tās darbību.
Tātad, katru reizi, ievelkot cigaretes dūmus, tiek kavēta skābekļa uzņemšana organismā un līdz ar to tiek traucēta ļoti būtiska fizioloģiskā procesa – elpošanas normāla norise, bez kuras nav iespējama dzīvība.
Tikpat liela nozīme ir arī pārējām cigaretes dūmu sastāvdaļām, piemēram, amonjakam. Šī gāze ļoti labi šķīst ūdenī, veidojot bāzisku šķīdumu, kurš plaši pazīstams ar nosaukumu ožamais spirts. Ožamajam spirtam piemīt sārma īpašības, tādēļ tas kairina gļotādas un izraisa smēķētāju bronhītu. Rezultātā ievērojami pazeminās plaušu spēja pretoties infekcijas slimībām, arī tuberkulozei.
Tabakas darva, kas ir šķidru(organiskās skābes, ēteriskās eļļas, anilīns un citas) un cietu (oglekļa daļiņas, kancerogēni, polonijs) vielu koncentrāts, nogulsnējas uz elpceļu sienām un uzkrājas alveolās. Daļa tabakas darvas klepojot izdalās ar krēpām, bet daļa iekļūst gļotādās, padarot tās tumšas.
Kā redzams, smēķēšana rada visai nepatīkamas izjūtas un pat pataloģiskas organisma reakcijas.
Kāpēc tad tomēr cilvēki smēķē?
3. Kāpēc cilvēki smēķē?
Pamatojoties uz dažādu valstu statistiskas datiem, ir aprēķināts, ka mūsdienās sistemātiski smēķē 60% zemeslodes vīriešu un 20% sieviešu, t.i., 40% mūsu planētas iedzīvotāju ir smēķētāji.
Kāpēc gan cilvēki sāk smēķēt?
Viens no galvenajiem iemesliem, kura dēļ cilvēki sāk smēķēt, ir ziņkārība. Daudzi sāk smēķēt, atdarinot smēķējošos biedrus vai kinoaktierus. Daudzi uzskata, ka smēķēšana uzlabos viņu pašsajūtu, noņems stresu. Daži uzskata, ka smēķējot viņi varētu kļūt slaidāki. Bet daudzi vienkārši atrodoties kompānijā, kurā lielākā daļa cilvēku smēķē, atdarina pārējos („bara instinkts”). Citi to dara tikai tāpēc, ka to nedrīkst darīt, „aizliegtais auglis” vienmēr liekas tik salds. Ir arī citi iemesli kāpēc cilvēki sāk smēķēt.
Varbūt vainīga ir :
• bezdarbība,
• kautrība, neprasme sarunāties un justies brīvi jebkura situācijā,
• neprasme gūt apmierinājumu lietderīgās nodarbībās,
• nespēja atšķirt vērtīgo no mazvērtīgā un kaitīgā,
• nespēja pretoties sliktai ietekmei.
Šī kaitīgā ieraduma izplatīšanā nozīmīga ir smēķētāju apzinātā vai neapzinātā cenšanās piespiest citus smēķēt. Smēķējošie uzskata nesmēķētājus par bailuļiem, uzskata, ka viņi vēl nav izkūņojušies no vecāku aizbildniecības, ir nepatstāvīgi. Vēlēšanās izvairīties no šāda biedru sprieduma un līdzināties smēķētājiem ir par iemeslu pirmajai izsmēķētajai cigaretei. Neatkarīgi no iemesla, kas pamudinājis uz smēķēšanu, tā nereti atkārtojas. Vēlēšanās uzsmēķēt, ieelpot tabakas dūmu aromātu rodas nemanot, taču diemžēl, reiz radusies, tā kļūst arvien spēcīgāka.
Ieradumam ir liels spēks – tieši tā var izskaidrot to daudzo cilvēku smēķēšanu, kuri gan labprāt atmestu šo nekam nederīgo nodarbošanos, taču netiek vaļā no kaitīgā ieraduma.
Ieradums smēķēt ir tik stipri iesakņojies sadzīvē, ka tas it kā kļuvis par vitālu nepieciešamību. Daudzi ne stundu nevar iztikt bez cigaretes. Smēķē, no rīta pamostoties, pirms un pēc maltītes, atpūšoties un veicot saspringtu garīgu darbu, tradicionālajā „pīppauzē” pēc fiziska darba un dienas beigās pirms gulētiešanas.
Ļoti ātri izveidojas savdabīgs smēķēšanas reflekss, kad skaisti noformētā cigarešu paciņa vai papirosu kārbiņa, dūmu smarža un citi smēķēšanas atribūti padara jauno cilvēku par kaislīgu smēķētāju.
Smēķēšanu meiteņu vidē lielā mērā izplata mode. Meitenes bieži sāk smēķēt kompānijās. Redzot, ka meitenēm, kuras smēķē, kompānijās vīriešu daļa pievērš vairāk uzmanības („labāk izskatās”, „liekas patstāvīgākas”), „modes verdzenes” negrib atpaliek no smēķētājām un arī sniedzas pēc cigaretes. Daļai smēķētāju šķiet, ka smēķēšana ļauj vieglāk pārvarēt problēmas, neveiklas situācijas. Dažreiz meitenes iedomājas, ka smēķēšana padara slaidāku un pievilcīgāku. Tieši tādu sievietes tēlu popularizē cigarešu reklāmas televīzijā. Mēdz būt, ka meitenes pusaudža gados nespēj atrast pareizo veidu, kā sevi parādīt, un savas vērtības demonstrēšanai izvēlas gaužām neatbilstošu līdzekli – smēķēšanu. Meiteni interesē ne tik daudz pati smēķēšana kā visa ar smēķēšanu saistītā procedūra, kura kļūst par savdabīgu rituālu. Nesteidzīga cigarešu paciņas atvēršana, cigaretes izvilkšana un dziļdomīga tās pavirpināšana manikirētajos pirkstos, aizsmēķēšana pie skaistu šķiltavu liesmas vai manierīgi tuvināta sērkociņa un, visbeidzot, – pati smēķēšana, plastiskām kustībām tuvinot roku ar kūpošu cigareti pelnu traukam, lai, eleganti piesaistot tai ar pirkstu, nodarbinātu pelnus, veikli, prasmīgi, smalki pūstu dūmu gredzentiņus, – lūk, kas neapšaubāmi liecina par pilnīgu smēķēšanas tehnikas pārvaldīšanu. Tāds ir modes līdzekļu arsenāls, kuru apguvusi meitene nešaubīgi drīkst uzskatīt sevi par „mūsdienīgu”.
Tātad, ja iemesls, kurš pamudina smēķēt zēnus, parasti ir cenšanās atdarināt pieaugušos, smēķēšanas identificēšana ar priekšstatu par patstāvību, spēku, vīrišķību, tad meitenēm smēķēšanas sākums visbiežāk saistīts ar koķetēriju, tiekšanos pēc oriģinalitātes, vēlēšanos patikt jauniešiem.
Taču ir vēl kāds svarīgs faktors, kas rada smēķēšanas ieradumu.
Tabakā ir daudz dažādu vielu. Ir gan parastas, jebkurā augā sastopamas vielas, gan arī tabakas lapām specifiskas vielas. Pirmās grupas vielas, piemēram, olbaltumvielas (apmēram 10%), ogļhidrāti (līdz 20%), organiskās skābes (arī apmēram 10%).
Tabakai sadegot rodas darva (7 – 14%) un iztvaiko gaistošas ēteriskās eļļas (parasti 1% no tabakas masas), ar ko arī izskaidrojas tabakas specifiskais aromāts. Dažām tabakas šķirnēm tas ir sevišķi patīkams, un dažkārt tabakas īpašās apstrādes dēļ dūmi ir tik aromātiski, ko rada baudījumu pat vienam otram nesmēķētājam.
Turpretī nepatīkamā smaka rodas, sadegot olbaltumvielām, kuras piedod tabakai sūrumu un rada nepatīkamas garšas izjūtas. Olbaltumvielu daudzums ir atkarīgs no tabakas šķirnes, tādēļ, pirmo reizi smēķējot, cilvēka reakcija var būt visai dažāda. Mūsdienu tabakas šķirnes ir ļoti maigas, bieži vien ar nelielu balastvielu piedevu, tādēļ, pirmo reizi ievelkot dūmus, jauniešiem īpaši nepatīkamas reakcijas nerodas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka tagad vairs nekūpina pīpes, bet cigaretes ar papīra filtru, kurš aiztur darvu, sūrumu radošās vielas un daļēji arī nikotīnu. Jāpiebilst arī, ka tagad retais no pusaudžiem uzreiz izsmēķē visu cigareti, bet iesācēji visbiežāk lieto vienu cigareti, pēc kārtas dodot to cits citam. Tieši tāda īslaicīga un sākumā neregulāra smēķēšana nemanot rada īstu pieradumu pie tabakas, pie nikotīna.
Kāds tad ir šīs pieķeršanās iemesls? Pirmām kārtām to nosaka nikotīna specifiskā iedarbība uz cilvēka organismu.
Kāds ir smēķēšanas ieraduma mehānisms? Tabakas dūmu sastāvdaļas iesūcas asinīs, kas tās iznēsā pa visu organismu. Ievelkot tabakas dūmus, nikotīns jau pēc 2 – 3 minūtēm iekļūst galvas smadzeņu šūnās un uz īsu brīdi paaugstina to aktivitāti. Vienlaikus notiekošā īslaicīgā smadzeņu asinsvadu paplašināšanās un amonjaka reflektoriskā iedarbība uz elpceļu nervu galiem tiek uztverta kā spēku pieplūdums vai īpaša nomierināšanās sajūta.
Taču jau pēc neilga laika enerģijas uzplūdu un pacilātības sajūta izzūd. Fizioloģiski tas saistīts ar smadzeņu asinsvadu sašaurināšanos un smadzeņu aktivitātes pazemināšanos. Lai pacilātības sajūta atjaunotos, smēķētājs pēc brīža atkal meklē cigareti, neraugoties uz to, ka smēķēšana mutē atstāj nepatīkamu garšu, mute pārplūst siekalām un nepatīkami ož.
Šķietamais enerģijas pieplūdums un nomierināšanās sajūta, kas rodas pēc izsmēķētās cigaretes, nostiprinās apziņā un kļūst par nosacījuma refleksu. Smēķētājs sevi pārliecina, ka bez tabakas nevar normāli strādāt, dzīvot un drīz vien kļūst par īstu savas kaislības vergu. Pie nikotīna pierod tāpat kā pie dažādām citām indēm, un, refleksam nostiprinoties, smēķētājam grūti bez tā iztikt.
Nikotīns ir narkotiska viela, vienīgais kas tās atšķir no kokaīna, heroīna, marihuānas u.c. narkotiskām vielām ir tas, ka nikotīns nav ar likumu aizliegts.
Smēķēšanas ieradumu nosaka individuāli atšķirīgi motīvi, kuru pamatā ir savstarpēji saistītu nosacījuma refleksu komplekss. Kompleksā ietilpst pati smēķēšana konkrētie apstākļi, kādos tā notiek un nostiprinās smēķētāja apziņā. Tā, piemēram, pieceļoties no galda pēc pusdienām, kas izraisījušas komforta un sāta izjūtu, smēķētājs aizkūpina cigareti un patīkamas izjūtas, ko radījis ēdiens, saista nevis ar gremošanas normālo norisi, bet gan ar smēķēšanu. Tas nostiprinās apziņā, un katru reizi pēc ēšanas smēķētājam gribas uzsmēķēt. Vairumam smēķētāju šāds ieradums iekļaujas dzīves ritmā un kļūst par prasību.
4. Kā nikotīns iedarbojas uz cilvēka organismu?
Tabakas galvenā darbīgā viela ir alkoloīdais nikotīns. Tīru nikotīnu pirmo reizi ieguva zinātnieki Poselts un Reimans 1828.gadā. Tabakas lapās parasti ir 1 – 1,5% nikotīna, bet dažās tabakas šķirnēs nikotīna daudzums pārsniedz 6 – 8%. Vienā cigaretē, kuras masa ir 1g, parasti ir 10 – 15mg nikotīna, bet cigārā, kura masa ir 10g, – līdz 150mg nikotīna. Ķīmiski tīrs nikotīns ir dzidrs, eļļains šķidrums ar kodīgu garšu. Tieši tādu garšu jūt smēķētājs, izkūpinot cigareti līdz galam, jo nikotīns uzkrājas izsmēķī. Cigaretes filtra var uzkrāties tik daudz nikotīna, ka ar to pietiek, lai nonāvētu peli. Faktiski nikotīns ir tikpat toksisks kā zilskābe. Tādēļ, ja cilvēks, kurš nav pieradis smēķēt, izsmēķē daudz cigarešu, viņam rodas smaga saindēšanās, kas reizēm beidzas ar nāvi.
Nikotīns ir ārkārtīgi spēcīga inde, kas galvenokārt iedarbojas uz nervu sistēmu, gremošanas sistēmu, kā arī uz elpošanas un asinsrites sistēmu. Eksperimentējot ar dzīvniekiem, jau pagājušajā gadsimtā pierādīja, ka nikotīns neapšaubāmi ietekmē nervu darbību un pie tā var ļoti ātri un viegli pierast.
Sistemātiski pētot nikotīna iedarbību uz dzīvu organismu, zinātnieki noskaidroja, ka tas izraisa divfāzisku reakciju. Sākumā visdažādāko sistēmu un orgānu kairināmība un uzbudināmība paaugstinās, pēc tam rodas kavēšana.
Smēķētāji intensīvi jūt šo atšķirību. Tīri psiholoģiskam „uzbudinājumam”, piemēram, veicot nogurdinošu darbu, cilvēki organizē biežas ”pīppauzes”. Taču faktiski viņi rada vēl lielāku organisma nogurumu, ko izraisa nikotīna nomācošā iedarbība (otrā iedarbības fāze). Tas, kurš uzskata, ka smēķēšana var cilvēku nomierināt, cenšas izmantot nikotīna iedarbības nomācošo momentu. Grūtās un nepatīkamās situācijās smēķētājs tveras pie smēķa kā pie atbalsta.
Bet kā tad īsti nikotīns no tabakas lapām nonāk organismā?
Smēķēšana ir tabakas un sausa termiska pārtvaice augstā temperatūrā, kura degošas cigaretes galā vai pīpē sasniedz 300˚C. Dūmi, kurus smēķētāji ieelpo, iztvaicē nikotīnu no tabakas lapām. Nikotīns labi šķīst ūdenī, tāpēc tas viegli uzsūcas caur mutes, deguna un bronhu gļotādām, kā arī kopā siekalām nonāk kuņģī, – caur gremošanas trakta sienām.
Nereti saka, ka piliens nikotīna nonāvē zirgu. Patiešām, dzīvnieka nāvei pietiek ar ļoti niecīgu nikotīna devu. Bet, ja gribam būt precīzi, tad ar vienu pilienu tīra nikotīna pietiek, lai iznīcinātu trīs pieaugušus zirgus, katru pustonnu smagu. Tāds ir patiesais nikotīna indīgums. Kāpēc gan cilvēks, hroniski lietojot tabaku, panes to milzīgās devās? Pirmkārt, tas ir tāpēc, ka katrā atsevišķā cigaretē nikotīna deva ir tāla no nāvējošās un, tikai izsmēķējot vairākas cigaretes pēc kārtas, var rasties šoka stāvoklis, kurš beidzas ar nāvi. Otrkārt, pie nikotīna ātri pierod. Turklāt tas visai strauji izdalās no organisma caur nierēm.
Pat viena vienīga cigarete nav nekaitīga dzīvam organismam. Aprēķināts, ka cilvēkam nāvējošā nikotīna deva ir 1mg nikotīna uz 1kg ķermeņa masas, t.i., pusaudzim apmēram 50 – 70mg. Taču jāņem vērā, ka augošs organisms ir apmēram 2 reizes jūtīgāks pret nikotīnu nekā pieaudzis. Tātad pusaudzis var nomirt, ja īsā laikā izsmēķē puspaciņu cigarešu, jo veselā cigarešu paciņā ir tāda nikotīna deva, kas ir nāvējoša pieaugušam. Tiesa gan, strauji ievelkot cigarešu dūmus, noteikti rodas pretīgums un kļūst nelabi, tāpēc smēķēšana tiek pārtraukta. Tomēr ir zināmi nāves gadījumi pēc 2 vai 3 papirosu izsmēķēšanas: nāve iestājas reflektoriski apstājoties sirdsdarbībai (kā sekas toksiskajam „sitienam” pa atbilstošajiem nervu centriem).
Kā tad izpaužas saindēšanās ar nikotīnu?
Nikotīna akūtās saindēšanās pazīmes ir asinsrites sistēmas reakcija (ādas nobālēšana), nervu sistēmas reakcija (nelabums, reibonis, muskuļu vājums) un, visbeidzot, gremošanas orgānu reakcija (vemšana). Vēl jāpiemin siekalošanās, miegainība, baiļu sajūta, galvassāpes, trokšņi ausīs, pulsa paātrināšanās un citi organisma darbības traucējumi.
Simptomus, kas rodas, smagi saindējoties ar tabaku, ļoti precīzi apraksta Ļ.Tolstojs stāstā „Bērnība, zēna gadi, jaunība”: „Tabakas smarža bija ļoti tīkama, bet mutē radās rūgtums un rāva elpu ciet. Tomēr, dūšu saņēmis, diezgan ilgi kūpināju, mēģināju laist dūmu gredzenus un … Istaba drīz vien bija zilu dūmu pilna, pīpe sāk švīkstēt, sakarsusī tabaka – sparkšķēt, bet mutē sajutu rūgtumu un galvā vieglu reiboni. Gribēju jau mest mieru un ar visu pīpi paraudzīties vēl tikai spogulī, kad par brīnumu saku streipuļot; istaba sāka griezties riņķī, un, paskatījies spogulī, pie kura ar lielām pūlēm biju piegājis, ieraudzīju, ka seja man bāla kā audekls. Tikko paspēju atslīgt uz dīvāna, kad sajutu nelabumu un nespēku. Iedomājoties, ka pīpe var man nest nāvi, šķita, ka mirstu. Es nopietni sabijos … un tad, ar briesmīgām galvassāpēm mocīdamies, nespēcīgs ilgi nogulēju uz dīvāna …”
Un tas viss tikai no vienas tabakas porcijas pīpē. Bet, ja deva būs kaut nedaudz lielāka, iesācējam smēķētajam var draudēt daudz smagākas sekas, iespējams, pat nāve. Ir aprakstīts gadījums, kad jaunietis gājis bojā izsmēķējot tikai vienu cigāru! Jaunu cilvēku nāves gadījumi, kuru iemesls ir lielu nikotīna devu iekļūšana organismā, nav nekāds retums. Sevišķi bieži šādi gadījumi mēdz būt, smēķējot cigaretes kompānijā „uz derībām”. ASV reģistrēts ne viens vien šāds cilvēku bojā ejas gadījums cigarešu smēķēšanas „konkursā”. Līdzīgi gadījumi ir bijuši arī citās zemēs. Tā, piemēram, Nīcā franču jaunieši sacentās izturībā pret tabaku. To jaunieti, kurš izsmēķēs vairāk cigarešu nekā citi, gaidīja īpaša balva. Taču uzvarētājs to neieguva, jo, izsmēķējis 60 cigaretes, viņš nomira. Pārējie kompānijas locekļi smaga stāvoklī tika nogādāti slimnīcā.
Arī mūsu valsts tiesu medicīniskās ekspertīzes arhīvos atrodami protokoli par līdzīgām muļķīgām „sacensībām”, kuru rezultātā cietis ne viens vien vesels pusaudzis, kurš mēģinājis pārsniegt sava organisma izturību pret tabaku.
Pirmām kārtām runa iet par tabakas iedarbību uz veģetatīvo nervu sistēmu, jo tieši izmaiņas veģetatīvajā nervu sistēmā rada lielāko daļu simptomu, kas rodas, pārmērīgi lietojot nikotīnu. Veģetatīvā nervu sistēma, kā zināms, regulē organisma nepatvaļīgās funkcijas, piemēram, sirds un gremošanas trakta darbību. Veģetatīvā nervu sistēma sastāv no simpātiskās un parasimpātiskās daļas, kuras daudzējādā ziņā darbojas antagoniski. Piemēram, ja simpātisko nervu ierosa paātrina sirdsdarbību, tad parasimpātisko nervu ierosa rada pretēju efektu. Veģetatīvā nervu sistēma regulē svarīgas funkcionālās norises organismā, ar endokrīno dziedzeru starpniecību ierodamās uz iekšējiem orgāniem. Simpātiskajos un parasimpātiskajos nervos ir tā saucamie nervu gangliji – mezgli, kuros notiek nervu impulsu tālāka nodošana. Neirons, kurš atrodas pirms ganglija, no sava izauguma izdala īpašu vielu – mediatoru, kurš uzbudina nākošo nervu ķēdes sūnu.
Veģetatīvās nervu sistēmas dažādās daļās izdalās dažādi mediatori: dažos gadījumos tas ir acetilholīns, citos – noradrenalīns. Izrādās, ka nikotīna toksiskā iedarbība izpaužas tieši ganglijā, turklāt mazās devās tas veicina, bet lielās devās – kavē nervu impulsu vadīšanu. Dažos gadījumos kavēšana sasniedz augstu pakāpi – līdz pat ganglija pilnīgai blokādei. Tas notiek nevis tāpēc, ka tiek traucēta mediatora izdalīšanās, bet gan tāpēc, ka tiek bloķēti pēcganglionālās šūnas jūtīgie rajoni un tas vairs nespēj uztvert pienākušo signālu.
Noskaidrojās, ka nikotīns ietekmē arī impulsu pārvadīšanu no nerva uz muskuli. Lielas nikotīna devas darbojas līdzīgi pazīstamajai indei kurārei, kura paralizē muskuļu sistēmu. Tādēļ kaut arī nikotīna iedarbība ir daudz vājāka nekā kurāres iedarbība, sportisti smēķētāji nespēj sasniegt tādus rezultātus, kādi tiem būtu pa spēkam, ja viņi nesaindētu savu organismu ar nikotīnu.
Taču visvairāk no nikotīna cieš virsnieres. Šie hormonālie pāra orgāni mūsu ķermenī nosaka daudzas visai svarīgas funkcijas. Tieši virsnieres izdala asinīs tādas vitāli nozīmīgas vielas kā adrenalīns un noradrenalīns (kateholamīni). Asinis tās iznēsā pa visu ķermeni, kur tās ietekmē iekšējo orgānu nervu aparātu. Citiem vārdiem sakot, adrenalīns un noradrenalīns nav lokāli, bet gan vispārēji nervu sistēmas darbības regulatori. Nikotīns uz virsnierēm iedarbojas tāpat kā uz nervu ganglijiem: mazās devās tas pastiprina, bet lielās devās – samazina kateholamīnu izdalīšanos. Tādēļ, piemēram, nelielas nikotīna devas izraisa arteriālā spiediena paaugstināšanos, bet lielas devas – kavē asinsrites sistēmas darbību. Tieši ar to izskaidrojama asinsspiediena krasā pazemināšanās, saindējoties ar nikotīnu, kas savukārt izraisa reiboņus, bezsamaņu, nāvi.
5. Smēķēšana un tās atkarība.
Atkarība var būt dažāda. Mēs esam atkarīgi no ūdensapgādes, darba devējiem, no elektrības un no citiem apstākļiem. Galvas smadzenēs mums ir centri, kuri izsauc gan patīkamus, gan nepatīkamus pārdzīvojumus.
Nepatīkamie parasti ir saistīti ar kādas vajadzības rašanos (slāpes, izsalkums, psihiskā vai fiziskā komforta saglabāšana, vajadzība pēc saskarsmes ar mums simpātiskiem cilvēkiem un ar to saistītā vientulības sajūta, estētisko pārdzīvojumu vajadzība utt.).
Patīkamie rodas tad, ja mēs šo radušos vajadzību apmierinām. Smadzenēs šīs patīkamās sajūtas rada pazīstamai narkotiskajai vielai – morfīnam – līdzīgas vielas. Iznāk tā, ka mēs cenšamies apmierināt sava organisma psihiskās un fiziskās vajadzības, bet organisms mums kā atalgojumu par to izsniedz narkotiskās vielas devu. Taču šim apstāklim ir dramatiskas sekas – ievadot narkotisko vielu mākslīgi, no ārienes, mēs iejaucamies organisma vajadzību apmierināšanas procesā, traucējam to un, patieso organisma vajadzību apmierināšana tiek aizvietota ar surogātu – no ārienes organismā ievadītu narkotiskās vielas devu.
Nelaime ir tā, ka pati vielas iedarbība izslēdz vēlēšanos šās vielas lietošanu pārtraukt. Kā jau teikts, visas atkarību izsaucošās vielas kairina baudu centrus galvas smadzenēs. Tātad – mums patīk šo vielu iedarbība. Sakiet – kāpēc man būtu jāpārtrauc kāda baudu izsaucoša nodarbība, ja tai nav tūlītēju sliktu seku, ja tās lietošana šķietami neatstāj nekādu iespaidu uz manu dzīvi, uzvedību, interesēm un stāvokli sabiedrībā?! “Kad gribēšu – pārtraukšu!” Tikai šī “gribēšana” gan kā nerodas, tā nerodas, kamēr apkārtējie cilvēki nesāk teikt, ka nu jau iet tā kā par traku… Bet tad parasti ir jau krietni vien par vēlu.
Pasaules veselības organizācija klasificē smēķēšanu kā atkarību. 1988. gadā ASV Veselības pārvaldes ziņojums secināja, ka “cigaretes un citas tabakas formas rada atkarību. Tabakas lietošana ir regulāra un nepārvarama, un lietošanas pārtraukšanas sindroms parasti izraisa tabakas abstinenci. Tabakas atkarību noteicošie farmakoloģiskie un uzvedības procesi ir tie paši, kas nosaka atkarību no tādām narkotikām kā heroīns un kokaīns.”
Nikotīnam ir tāda pat ietekme uz smadzeņu dopamīna izdales sistēmu kā narkotikām heroīnam, amftamīnam un kokaīnam. Sagrupējot psihiski aktīvos medikamentus pēc to spējas izraisīt atkarību, tika noteikts, ka nikotīns rada spēcīgāku pierašanu nekā heroīns, kokaīns, alkohols, kofeīns un marihuāna. Nikotīna farmakoloģiskā iedarbība ir pārsvarā stimulējoša, tas veicina elektrokortikālo aktivitāti, stimulē sirds un endokrīno sistēmu. Nikotīns, kas organismā nonāk ar cigarešu dūmiem, ietekmē gandrīz visa veida smadzeņu impulsu pārvadi un neiroendokrinās sistēmas. Hroniska saskare ar nikotīnu izraisa smadzeņu strukturālas izmaiņas, palielinoties nikotīna receptoru skaitam. Nikotīna lietošanas tūlītējas sekas ir paātrināta sirdsdarbība, paaugstināts asinsspiediens un asiņu plūsmas ātrums, un asinsvadu sašaurināšanās. Citi smēķēšanas efekti, ko galvenokārt rada citi tās elementi, bet, ko izraisa ari nikotīns, ir samazināts skābekļa daudzums asinīs, jo pieaug oglekļa monoksīda koncentrācija serumā; palielināts taukskābju, glikozes, kortizola un citu hormonu līmenis asinīs; palielināts artēriju apkaļķošanās un asins trombu veidošanās risks (noved pie sirdslēkmēm un insulta); un kancerogenēze. Visnopietnākais nevēlamais nikotīna lietošanas efekts ir atkarības rašanās. Kad cilvēks kļūst par smēķētāju, ir psiholoģiski un fiziski grūti salauzt šo ieradumu. Papildus psiholoģiskai atkarībai cigarešu smēķēšana var izraisīt atalgojuma izjūtu. Tas kopā ar biežiem aizdedzināšanas un dūmu ievilkšanas rituāliem nodrošina, ka smēķēšana kļūst par spēcīgu un nepārvaramu ieradumu. Smēķēšanas pārtraukšana – nozīmīgs tabakas kontroles un veselības veicināšanas mērķis – ietver fizisku atkarību radoša ieraduma salaušanu un ierastā uzvedības veida modifikāciju. Ir vispārzināms fakts, ka smēķēšana ir grūti laužams ieradums un ļoti nedaudziem smēķētājiem izdodas atmest ar pirmo reizi. Pētījumā Dominikas Republikā atklājās, ka absolūts smēķētāju vairākums (87%) vēlētos atmest, bet tikai 67,5% bija veikuši vismaz vienu nopietnu atmešanas mēģinājumu. Iespēja atmest pirmajā mēģinājumā, nelietojot nekādus palīglīdzekļus, nav lielāka par 1%. Pētnieku galvenais novērojums ir, ka atmešanas mēģinājumi ir cikliski, tātad smēķētājiem, kas ir atmetuši, pastāv risks smēķēšanu atsākt. Augsta riska populācijas piemērs ir sievietes pēcdzemdību periodā, kas smēķēšanu pārtraukušas grūtniecības laikā. Kad ārējais motivējošais faktors (bērns) zaudē aktualitāti, iekšējiem motivatoriem jāiztur grūta cīņa ar stresu, kas raksturīgs jaundzimušo mātēm. Ir svarīgi apzināties, ka smēķētājiem bieži nākas veikt 3-4 pārtraukšanas mēģinājumus, līdz smēķēšanu izdevies veiksmīgi atmest.
6. Smēķēšana vai veselība – katra cilvēka paša izvēle.
Pēc Vispasaules veselības aizsardzības organizācijas datiem, smēķētāju mirstība pārsniedz nesmēķētāju mirstību par 30 – 80%, turklāt vislielākā starpība vērojama 45 – 54 gadu vecumā, t.i., laikā, kad cilvēks ir profesionālās pieredzes un radošās aktivitātes pilnbriedā. Latvijā smēķēšanas dēļ katru gadu iet bojā apmēram 500 cilvēku.
Pilnīgi droši var teikt, katra cigaretes dūmu ieelpošanas reize saīsina cilvēka mūžu par vienu elpas vilcienu, bet katra izsmēķētā cigarete – par 15 minūtēm. „Kurš šīs minūtes ir redzējis, un kurš tās spēj saskaitīt?” ironizē smēķētāji. Ja runājam par vienu atsevišķu cilvēku to tiešām ir grūti parādīt, taču, apsekojot Daudzus cilvēkus, kļūst pilnīgi skaidrs, ka smēķētāji dzīvo daudz mazāk nekā nesmēķētāji.
Kādas tad slimības saīsina smēķējošo cilvēku mūža ilgumu? To smēķētāju grupā, kuri ik dienas izsmēķē 10 – 19 cigaretes, mirstības koeficients ir par 70% augstāks nekā nesmēķētāju grupā. Tiem, kuri dienā izsmēķē 40 un vairāk cigaretes, šis rādītājs ir par 120% augstāks. Gandrīz pusi no šī „pārsvara” nodrošina koronārā mazspēja, bet vienu sesto daļu – plaušu vēzis.
Šobrīd par smēķēšanas kaitīgumu zināms diezgan daudz. Ieviests termins: „slimības, kas saistītas ar smēķēšanu”. Pēc Vispasaules veselības organizācijas datiem, no šīm slimībām katru dienu mirst apmēram miljons cilvēku visā pasaulē, galvenokārt samērā jauni un pilnīgi darbspējīgi.
Smēķēšana izraisa asinsvadu sklerozi un kļūst par vienu no nozīmīgākajiem riska faktoriem miokarda infarkta, insulta, sirds muskuļa un smadzeņu artēriju slimības izcelsmē.
Nav brīnums, ka smēķētājiem krasi paaugstinās saslimstība ar hronisku bronhītu un plaušu emfizēmu – plaušu audu patoloģisku palielināšanos. Šīs slimības ik gadu nonāvē desmitiem tūkstošu cilvēku. Vēl daudz vairāk tās padara cilvēkus par invalīdiem. Plaušu divkāršā saindēšana (ar piesārņoto gaisu un tabakas dūmiem) neapšaubāmi ir iemesls pieaugušajiem elpceļu slimību skaitam. Taču galvenais un vienīgais vainīgais ir tabaka. Nāves gadījumu skaits, kam per iemeslu ir hronisks bronhīts un emfizēma, starp smēķētājiem ir 5 reizes lielāks nekā starp smēķētājiem.
Smēķēšana un vēzis.
Var veikt tādu eksperimentu: trauku, kurā ievietotas peles, periodiski piepildīt ar tabakas dūmiem. Tādā gadījumā 90% dzīvnieku noteikti radīsies plaušu vēzis. Līdzīgu mēģinājumu var izdarīt arī ar tabakas darvu, kura sakrājas cigarešu iemutī.
Tabakas darva ir īsts kancirogēnu vielu koncentrāts. Ja to regulāri ierīvē dzīvnieku ādā, tad 95% no tiem drīz vien rodas ļaundabīgie audzēji. Tā kā tabakas darva nonāk cilvēka elpceļos, tad, dabiski, ka lielai daļai smēķētāju arī var notikt audu ļaundabīga pārveidošanās. Un, tiešām, statistika liecina, ka 100 izsmēķētas cigaretes kaitīguma ziņā atbilst gadu ilgam darbam ar toksiskām vielām, kuras spēj izraisīt vēzi. Bet gada laikā kaislīga smēķētāja plaušās nonāk apmēram kilograms (!) tabakas darvas.
Par plaušu vēža cēloni smēķētājiem var būt viens no visbīstamākajiem radioaktīvajiem elementiem – polonijs, kas atrodas tabakas darvā. Par šīs vielas bīstamību var spriest pēc tā, ka cilvēks, izsmēķējot dienā vienu paciņu cigarešu, saņem tādu apstarojuma devu, kura ir 3,5, reizes lielāka nekā starptautiskajā nolīgumā par aizsardzību pret radiāciju pieņemtā pieļaujamā deva.
Pastāv izteikts paralēlisms starp tabakas lietošanu un plaušu vēzi. Plaušu vēzis, kas gadsimta sākumā biežuma ziņā atradās pēdējā vietā starp ļaundabīgajiem audzējiem, mūsdienās vīriešiem ieņēmis otro vietu tūlīt aiz kuņģa vēža. Medicīniskā komisija, kura ASV pētīja ar plaušu vēzi saistītās problēmas, secināja, ka personas, kuras izsmēķē vairāk nekā 20 cigarešu dienā, saslimst ar plaušu vēzi 20 reizes biežāk nekā nesmēķētāji.
Visbargākā maksa par smēķēšanu ir plaušu vēzis. 90% no visiem konstatētajiem plaušu vēža gadījumiem atrasti smēķētājiem. Taču smēķēšanas radītais ļaunums neaprobežojas tikai ar elpceļu ļaundabīgiem bojājumiem. Hroniskiem smēķētājiem vēzis apdraud ne vien plauša, bet arī citus orgānus un audus. Smēķēt pīpi vai cigāru, kūpināt cigareti – tas nozīmē palielināt iespēju saslimt ar mutes, rīkles un balsenes vēzi, it īpaši, ja smēķētājs vēl dzer arī alkoholu. Cigarešu smēķēšana veicina barības vada, aizkuņģa dziedzera un urīnpūšļa attīstību. Nieru audzētāji smēķētājiem sastopami 5 reizes biežāk nekā nesmēķētājiem. Arī kuņģa vēzis var būt smēķēšanas sekas, jo, nemitīgi norijot siekalas, kurās atrodas tabakas sadegšanas produkti, smēķētāja kuņģī nonāk arī kancirogēnās vielas.
Tabaka un sirds.
Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais iedzīvotāju saslimstības un mirstības cēlonis, īpaši ekonomiski attīstītajās valstīs. Iemesli, kuru dēļ pieaug šo slimību skaits, ir dažādi, taču viens no svarīgākajiem faktoriem ir smēķēšana, kuru šī iemesla dēļ sauc par riska faktoru. Tas nozīmē, ka risks saslimt un nomirt sirds asinsvadu slimības (hipertonija, stenokardija, miokarda infarkts, insults) dēļ ir lielāks, ja cilvēks smēķē.
Kā tad tabaka var ietekmēt asinsrites sistēmu?
Pirmajā iedarbības fāzē nikotīns uzbudina asinsvadu saraušanās un elpošanas centrus, bet otrajā fāzē, gluži otrādi, to kavē. Pārbaudot smēķējoša cilvēka plaušu, var konstatēt, ka, pirmo reizi ieelpojot dūmus, pulss palēninās, bet pēc tam sirds sāk darboties paātrināti. Vienlaikus paaugstinās arteriālais spiediens, jo perifērie asinsvadi sašaurinās. Turklāt, smēķējot no cigaretes asinīs nokļūst oglekļa monoksīds, tas paaugstina asinīs holesterīna saturu un izraisa arteriosklerozi. Visumā smēķēšana nelabvēlīgi ietekmē sirdi: iespēja saslimt ar infarktu smēķētājiem ir divas reizes lielāks nekā nesmēķētājiem.
Sirds išēmiskas slimības gadījumā, kura visbiežāk izpaužas kā stenokardija vai infarkts, tiek traucēta sirds apgāde ar asinīm un līdz ar to arī ar skābekli. Oglekļa monoksīds šo situāciju vēl pasliktina, jo kavē skābekļa pāriešanu no asinīm audos. Tādejādi oglekļa monoksīda iedarbība(un, iespējams arī nikotīna ieelpošana) palielina miokarda infarkta draudus personām, kuras slimo ar sirds išēmisko slimību. Sistemātiski iekļūstot organismā, oglekļa monoksīds veicina arteriosklerozes attīstību un citu asinsvadu bojājumu veidošanos, īpaši kāju artērijās.
Kāju gangrēna.
Obliterējošais endarterīts ir kāju asinsvadu bojājums, kura izcelsmē galvenā nozīme ir nikotīnam. Tautā šādu pataloģiju reizēm sauc par „pīpmaņa kājām”. Slimības būtība ir artēriju sašaurināšanās un pat slēgšanās (obliterācija), audu barošanās traucējumi un to atmiršana (gangrēna).
Slimības sākumā parādās tādi nenoteikti simptomi kā kāju sasilšana, ādas nobālēšana, pirkstu tirpšana. Pēc tam rodas tā saucamā intermitējošā klibošana, kuras cēlonis ir kāju nepietiekamā asinsapgāde. Tieši tad jau krasi izraušas pulsa izzušana artērijā, kura stiepjas pa pēdas mugurējo virsmu no apakšstilba un pēdas locītavas priekšējās daļas uz slimo pirkstu. Paceļot kāju, pēdas āda sliktās asinsapgādes dēļ strauji nobālē, bet, kāju nolaizot, tā kļūst zilgana, kas liecina par venozo asiņu atteces traucējumiem.
Vairums ķirurgu apgalvo, ka šīs slimības galvenais cēlonis ir nikotīns. Ja smēķēšanu nepārtrauc, ārstēšanai nav nekāda efekta. Bet, ja slimnieks pārtrauc smēķēt jau slimības pirmajā stadijā, reizēm var pat cerēt uz labvēlīgu iznākumu.
Tabaka – čūlas līdzvaininieks.
Cilvēkam, kurs pieradis pie tabakas, izsmēķēt cigareti ir tas pats, kas remdēt slāpes vai izsalkumu. Kaislīgas smēķētājs pusdienas liksies bez sāta, ja viņš pēc ēšanas neuzsmēķēs. Hroniska saindēšanās ar nikotīnu izraisa veģetatīvās nervu sistēmas darbības traucējumus, kas ir par cēloni kuņģa un zarnu trakta funkcijas traucējumiem.
Pēc katras izsmēķētas cigaretes kuņģī rodas gastrīta simptomi: samazinās vai, sasniedzot noteiktu devu, gluži otrādi, krasi palielinās kuņģa motoriskā aktivitāte, tiek kavēta kuņģa sulas sekrēcija, kas savukārt izrausa apetītes zudumu. Mainās arī kuņģa sulas skābums. Tieši tāpēc smēķētāji uzskata, ka tabaka nomāc bada sajūtu.
Visas šīs gastrīta izpausmes izraisa kuņģa sienas muskuļu kārtas spastisku saraušanos, tāpēc kuņģī tiek aizturēta barība, rodas sāpes kuņģī, nelabuma sajūta, dažreiz arī vemšana. Smēķēšana obligāti izraisa asinsvadu saraušanos, traucējot iekšējo orgānu apgādi ar asinīm un līdz ar to radot apstākļus, kuri veicina kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas rašanos. Vairumā gadījumu čūlas veidošanās šajos orgānos ir saistīta ar smēķēšanu. Turpmāk, dūmu un tabakas daļiņas, kas smēķēšanas laikā kopā ar siekalām nonāk kuņģī, pastāvīgi kairinoši ietekmē tā neirocentrisko un motorisko aktivitāti. Mūsu gremošanas trakts ir pieradis pie periodiskas barības uzņemšanas, noteikta darba ritma. Iekļūstot tabakas indei, kuņģu un zarnu trakta darbības ritms tiek traucēts. Tā kā kopā ar nikotīnu kuņģī nokļūst ari kancerogēnās vielas, nereti rodas ļaundabīgi audzēji.
Sen zināma aknu slimība saistīta ar smēķēšanu. Šī saistība eksperimentāli pierādīta uz trušiem. Dzīvniekiem, kurus regulāri apdūmoja, aknu šūnās radās izmaiņas, kuras atgādināja aknu cirozes ainu cilvēkiem. Smēķētājiem nereti (30 – 40% gadījumu) konstatē žultspūšļa motoriskās funkcijas traucējumus, kuri rada žults sastrēgumus. Sevišķi spēcīgi tas izpaužas, vienlaikus lietojot tabaku un alkoholu.
Smēķēšana un pēcnācēji.
Ir pierādīta nikotīna ietekme uz dzimumdziedzeriem. Ja trušu tēviņam ievada nikotīnu, tam samazinās sēklinieki, rodas izmaiņas dzimumšūnās (spermatozoīdos). Līdzīgas pārmaiņas var novērot arī vīriešiem, kuri ilgstoši smēķē, viņiem priekšlaikus pavājinās dzimumfunkcija.
Pēc speciālistu novērojumiem ne mazāk kā 10% gadījumu impotences iemesls ir smēķēšana. Nikotīna intoksācijai izbeidzoties, dzimumfunkcija atjaunoja.
Sievietes, kuras smēķē, agri noveco, viņām priekšlaikus sākas klimakss. Tabaka ietekmē arī grūtniecības norisi.
Nikotīna ietekmi uz embriju viegli novērot, pasekojot augļa sirdsdarbībai pēc mātes smēķēšanas. Vēl nedzimušam bērnam nekavējoties paātrinās pulss. Dabiski, ka reakcija būs tāda pati, ja kāds cits smēķēs grūtnieces klātbūtnē.
Nikotīns kaitīgi ietekmē embriju tādēļ, ka tas pavājina placentāro asinsriti un samazina skābekļa piegādi augošā organisma audiem. Sievietēm, kuras smēķē, spontāni aborti un nedzīvi dzimuši bērni gadās 2 vai 3 reizes biežāk nekā smēķētājām. Nikotīna spēja caur placentu pāriet no mātes asinīm augļa asinīs dod tiesības apgalvot, ka smēķējoša māte jau pirms sava bērna dzimšanas saindē to ar nikotīnu. Tā rodas spontāni aborti, dzimst nedzīvi bērni parādās dažādas attīstības anomālijas.
Pēc speciālas iedzīvotāju apsekošanas japāņu sanitārijas un higiēnas biedrība konstatēja, ka tie bērni, kuru tēvi dienā izsmēķē vienu paciņu cigarešu, vidēji sver par 125g mazāk nekā tie bērni, kuru tēvi nesmēķē. Smēķējošām mātēm jaundzimušie sver par 230g mazāk nekā tām mātēm , kuras nezina, kas ir cigarete.
Meitenes, kuras agri sākušas smēķēt, atpaliek fiziskajā attīstībā un biežāk slimo ar bronhītu nekā viņu vienaudzes, kuras nesmēķē. Nikotīna iedarbība uz dzimumsfēru visbiežāk izpaužas kā menstruālā cikla traucējumi.
Pēdējo trīsdesmit gadu laikā pasaules attīstītajā valstīs smēķētāju skaits samazinās. Tomēr no smēķēšanas galvenokārt atsakās vīrieši, daudz mazāk – sievietes, īpaši jaunietes. Mazāk attīstītajās valstīs, arī postkomunisma zemēs, pie kurām pieder Latvija, pusaudžu īpaši meiteņu, un jaunu sieviešu vidū smēķēšanas apmēri pieaug.
Sievietes organisms ir jūtīgāks nekā vīrieša, tāpēc meitenes daudz ātrāk pierod pie nikotīna un kļūst no tā atkarīgas.
Regulāra, ilgstoša smēķēšana sievietēm izraisa dažādas slimības. Hroniskas smēķētājas biežāk slimo ar Bronhītu, plaušu karsoni, plaušu emfizēmu nekā nesmēķētājas. Smēķētājas daudz biežāk slimo ar plaušu vēzi, kā arī ar balsenes, mutes dobuma un dzemdes kakla ļaundabīgajiem audzējiem. Smēķēšana izraisa patoloģiskas pārmaiņas sirds un asinsvadu sistēmā. Sievietes organisms šajā ziņā ir īpaši jūtīgs. Smēķējot un lietojot pretapaugļošanās tabletes, risks saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām riskas vēl vairāk pieaug. Smēķētājām var pazemināties sievišķā dzimumhormona estrogēna saturs organismā. Tas izraisa menstruāciju traucējumus un dažkārt pat aizkavē grūtniecības iestāšanos. Smēķētāju bērni biežāk slimo, sevišķi ar elpceļu, asinsrites un ādas slimībām. Nikotīns un citas indīgas vielas, ko satur tabakas dūmi, tiek konstatētas mātes pienā smēķējošām zīdītājām un arī mātēm, kuras uzturas vienā telpā ar smēķētājiem. Smēķējoši cilvēki daudz biežāk ir spiesti meklēt profesionālu palīdzību emocionālu un psiholoģisku problēmu dēļ.
Jo agrāk sāk smēķēt, jo tas ir bīstamāk. Ātrāk rodas pierašana, un tā ir stiprāka. Jo cilvēks ir jaunāks jo vieglāk viņam ir atmest smēķēšanu.
Tabakas lietošana sievietēm vienmēr tikusi uzskatīta par sliktu uzvedību un nosodīta. Tā A.S.Puškins vērša pie daiļavas, kura šņauc tabaku:
„Šis elles augs, kas pārvērsts pulverī …
Vai tas var būt, ka šāda smarža asā
Par jasmīniem, kas smaržo rīta rasā, tev labāk tīk?”
(Atdzejojis I.Ziedonis)
Smēķēšana apdraud drošību. Aptuveni vienu no astoņām ugunsnelaimēm izrausa smēķētāji. Smēķēšana ir organisma piesārņošana. Dzelteni roku pirksti un zobi nevairo cilvēka pievilcību. Smēķētājs piesārņo gaisu kopējās telpās un kaitē arī nesmēķētāju veselībai.
7. Ļaunums ne tikai sev, bet arī sabiedrībai.
Par pasīvo smēķēšanu sauc tādu stāvokli, kad nesmēķētājs spiests ieelpot smēķētāju tabakas dūmus. Tāpēc smēķētājs nodara ļaunumu ne vien savai, bet arī apkārtējo cilvēku veselībai. Tā tas pastāvīgi no tiek dzīvokļos un darba telpās, uz ielas u.c.
Kam gan nav gadījies redzēt, ka jaunais tēvs stumj bērnu ratiņu vai pat nes bērnu rokās, bet zobos viņam kūp cigarete. Šajā gadījumā bērns „smēķē” kopā ar tēvu, kurš bezatbildīgi saindē mazuļa organismu.
Smēķējot apkārtējā gaisā dažkārt veidojas tāda oglekļa monoksīda koncentrācija, kura pārsniedz pieļaujamo koncentrāciju darba vietās rūpniecībā. Tāds darba vietas gaisa piesātinājums ar kaitīgām vielām pazemina darba ražīgumu, nelabvēlīgi ietekmē cilvēku veselību. Nesmēķētājiem, kurus apdūmo smēķētāji, var sākties astmas lēkmes, izveidoties alerģija, paasināties sirds išēmiskā slimība. Smēķējošo vecāku bērni biežā slimo ar bronhītu un plaušu karsoni.
Polonija, radioaktīvā svina un bismuta klātbūtne tabakas dūmos ļauj uzskatīt, ka tie ir kaitīgi ne vien tiem, kuri smēķē, bet arī visiem tiem, kuri šos dūmus ieelpo, pirmām kārtām bērniem. Miega un apetītes, kā arī kuņģa un zarnu darbības traucējumi, paaugstināta uzbudināmība, sliktas sekmes un pat atpalicība fiziskajā attīstība – lūk, to parādību uzskaitījums, kuru cēlonis ir cigarešu paciņa.
Masveida smēķēšana gandrīz 1/3 zemeslodes iedzīvotāju veicina dažādu slimību rašanos, attīstīšanos un paasināšanos, samazina cilvēka vidējo dzīves ilgumu. Aprēķināts, ka zemeslodes iedzīvotāji katru gadu izsmēķē aptuveni 12 biljonus cigarešu (12×1012). Patiešām astronomiski skaitļi! Pēc cigarešu izsmēķēšanas paliek pāri filtri, kā arī daļa tabakas. Kopējā izsmēķē masa, nomesta, kur pagadās, sasniedz aptuveni 2520000t. Smēķētāji ik gadu „iesmēķē” atmosfērā aptuveni 720t zilskābes, 38400t amonjaka, 108000t nikotīna, 600000t darvas, vairāk nekā 550000t tvana gāzes un citas tabakas dūmu sastāvdaļas.
Masveidā izplatoties, smēķēšana kļuvusi par sociāli bīstamu parādību. Smēķētāji taču piesārņo atmosfēru, paaugstina kancerogēno vielu koncentrāciju gaisā, rada ugunsgrēkus sadzīvē, ražošanā un mežā. Nesmēķētāji ir spiesti ieelpot smēķētāju „izplūdes gāzes”.
Galvassāpes, reibonis, sirdsklauves, nogurums – lūk, par ko visbiežāk sūdzas nesmēķētāji, kuri ir spiesti ilgstoši atrasties piesmēķētās telpās un faktiski ir pakļauti tām pašām briesmām kā smēķētāji.
Lai cīnītos pret smēķēšanu un tās radīto ļaunumu. Smēķēt aizliegts kinoteātros, restorānos, kafejnīcās, sabiedriskā transporta līdzekļos, kā arī citās sabiedriskajās vietās. Daudzās pasaules attīstītajās pilsētas par smēķēšanu uz ielas un sabiedriskajās vietās tiek uzlikts naudas sods. ASV 18.novembris ir pasludināts par nacionālo cīņas dienu pret smēķēšanu. Šo dienu sagaidot, masu informācijas līdzekļi visdažādākajos veidos pievērs iedzīvotāju uzmanību smēķēšanas kaitīgumam.
8. Kā atmest smēķēšanu un fakti pārdomām.
Atmest smēķēšanu spēj ikviens, vajag tikai patiešām to vēlēties. Iespējams, ka ne visi tam piekritīs, jo jau neveiksmīgi mēģinājuši to darīt. Bet vai viņi ir mēģinājuši apjēgt savas neveiksmes cēloņus? Labi iecerēto pasākumu neapšaubāmi izjauc līdz galam neapsvērtais lēmums izbeigt smēķēšanu un apkārtējo cilvēku atbalsta trūkums, kuri pa laikam, tieši otrādi, šos mēģinājumus nosoda. Kā tad tomēr rīkoties tiem, kuri nolēmuši dzīvot bez cigaretes?
Ir jāsastāda grafiks, lai no smēķēšanas atteiktos pakāpeniski (jāpieradina organisms iztikt bez tās, uzreiz to izdarīt ir grūtāk), ir jāsamazina diena izsmēķēto cigarešu skaits, līdz beidzot varēs attiekties no smēķēšanas vispār.
Lai tas labāk izdotos:
• jāatbrīvojas no visām pārpalikušajām cigaretēm, sērkociņiem un pelnu traukiem;
• jāatrod sev nodarbošanos (sporta nodarbības, kino, izbraukumi brīvā dabā u.tml.), kas novērš cilvēka domas no smēķēšanas;
• jālieto aizvietotāji (minerālūdeni vai nesaldinātu sulu, košļājamo gumiju bez cukura, rozīnes, augļu, dārzeņus);
• pēc katras ēdienreizes jātīra zobi.
Pieredze rāda, ka draugi un ģimene patiešām var būt labi palīgi. Smēķēšanas atmešana ir sevis pārbaude un pašapliecināšanās veids.
Pieredze rāda, ka vieglāk atteikties no cigaretēm ir tad, ja draugi un ģimene ir palīdzējuši:
• parādījuši izpratni, ka atbrīvoties no smēķēšanas ir grūti;
• periodiski ir apjautājušies, kā klājas;
• izrādījuši prieku par smēķētāja lēmumu atteikties no cigaretēm;
• izteikuši atzinību un uzslavas;
• izrādījuši savu pārliecību, ka smēķēt atmetējs gūs uzvaru.
Cilvēkam, kurš pārtraucis smēķēt, vieglāk pasargāt sevi no šī paraduma atkārtošanās, ja ir zināms, kādi ir bijuši smēķēšanas iemesli. Tā, piemēram, ja apkārtējo cilvēku smēķēšana un iedzeršana izraisa cilvēkā vēlmi pēc cigaretēm, derētu vismaz dažas nedēļas izvairīties no saietiem, kuros smēķē un dzer.
Ja smēķēt atmetēj pēkšņi kļūst saspringts un nervozs, viņam būtu jāpievēršas dziļai elpošanai. Dziļi elpojot, plaušas tiek labāk apgādātas ar skābekli, un tas palīdz atslābināties.
Lielākā daļa jauniešu smēķēt sākuši jau pusaudžu vecumā un tāpēc kļuvuši atkarīgi no nikotīna. Atmest smēķēšanu kļūst arvien grūtāk. Ir jāapsver paradums, kurš kļuvis par daļu no dzīves.
Pēc smēķēt atmešanas var izjust:
• fiziska vājuma simptomus;
• galvassāpes;
• grūtības aizmigt;
• grūtības koncentrēties;
• reiboņus;
• nogurumu;
• nervozitāti un sliktu garastāvokli.
Pētījumi liecina, ka 80% bijušo smēķētāju atsāk smēķēšanu citu pamudināti. Vairāk nekā puse atsāk smēķēt ar piedāvātām, nevis pašu pirktām cigaretēm, Smēķētāju kompānijā bijušais smēķētājs parasti izjūt vēlēšanos atkal uzsmēķēt.
Bijušie smēķētāji cigaretes kārdinājumu var izjust pēc mēnešiem vai pat gadiem. Visvairāk ir to smēķētāju, kuri atsāk smēķēt jau pusgada laikā pēc atmešanas.
Daudziem cilvēkiem, lai atmestu smēķēšanu, ir nepieciešami vairāki mēģinājumi. Bieži tiek izmēģināti dažādi paņēmieni, kā atbrīvoties no šī paraduma. Ja tas nav izdevies vienā reizē, vienmēr pastāv izredzes uzvarēt nākamajā. Smēķētājam vieglāk atturēties no kārdinājuma, ja viņam netiek izteikti pārmetumi. Tā pakāpeniski smēķētājs mācās nekļūdīties.
Patiesībā atmest smēķēšanu ir diezgan sarežģīti, pats labākais ir vispār nemēģināt smēķēt!
Fakti pārdomām.
Skaitļi fakti no dzīves:
• Pasaulē smēķē trešdaļa no visiem cilvēkiem.
• Katru gadu viņpasaulē cigaretes aizsauc 3,5 miljonus cilvēkus.
• 85% tīņu, kuri dienā izsmēķē divas vai vairākas cigaretes, agri vai vēlu kļūst atkarīgi no nikotīna.
• 66% smēķējošu jauniešu labprāt atmestu šo kaitīgo ieradumu, taču nespēj.
• Pie nikotīna pierast ir daudz vieglāk kā pie alkohola: pie alkohola pierod 10% tā lietotāju, bet pie nikotīna – 90%.
• Katru dienu 3000 tīņu sāk smēķēt. 1000 no viņiem ir pakļauti dzīvības briesmām.
Tikai dažas no kaitīgām vielām, kas izraisa vēzi un kuras atrodas cigaretē:
• acetons (ar to noņem nagu laku);
• arsēns (žurku inde);
• ūdeņraža cianīds (izmanto nāvessodu izpildei gāzes kamerās);
• amonijs (tualešu tīrīšanas līdzeklis);
• DDT (kukaiņu iznīcinātājs).
Izmantotās literatūras saraksts.
1. Puškarevs I. “Skolēnu grāmata par smēķēšanu, alkoholismu, narkomāniju”, “Lielvārds” 1996
2. Valteneris A.,Visocka A. “Cilvēka anatomija, fizioloģija, higiēna”, “Zvaigzne ABC” 1997
3. Jagodinskis V. “Skolēnam par nikotīnu un alkoholu”, “Zvaigzne ABC” 1988
4. Ranka I., Pukše I., Kalniņa I. “Veselība un veselības ieražas skolas vecuma bērniem Latvijā”, Rīga, 1999
5. Likums “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu”, 14.10.1999., http://www.likumi.lv
6. http://www.esi-vesels.lv
II. Praktiskā daļa:
1. Pētījuma programma:
Narkotikas, alkohols, smēķēšana – mūsu laiku lielākās problēmas. Šīs problēmas pastāvēja vienmēr, tomēr mūsdienās tās kļuva aktuālākās nekā iepriekš. Drausmīgākais ir tas, ka šīs problēmas skar galvenokārt jauniešus. Gandrīz katrs trešais jaunietis (jauniete) smēķē. Mazgadīgo narkomānu skaits strauji palielinās. Tagad nevienā jauniešu ballītē nevar iztikt bez alkohola.
Un ar katru gadu paliek vēl un vēl sliktāk. Nevar zināt, kas notiks nākotnē, ja cilvēki to nespēs apturēt.
Pasaules attīstītākajās valstīs ir izdoti likumi, kuri nosaka, no cik gadiem jaunieši var lietot alkoholu un smēķēt, tie aizliedz narkotiku lietošanu un glabāšanu. Protams, Latvijā arī ir šādi likumi, taču tie ļoti bieži netiek ievēroti. Ko lai dara, kā lai ieskaidro mūsdienu jaunatnei, par šo vielu kaitīgumu. Nekā! To nav iespējams panākt ar cilvēkiem, kuri paši nevēlas saprast visu lietas nopietnību.
Iespējams, izlasot šo darbu, daža laba smēķētāja pasaules uztvere tiks pārskatīta.
Pētījuma mērķis:
Iegūt informāciju un noskaidrot jauniešu attieksmi par veselību ietekmējošo paradumu izplatību – smēķēšanu.
Pētījuma objekts:
13 – 15 gadus veci pusaudži no Gulbenes pilsētas vispārizglītojošo skolu 7. – 9.klasēm.
Pētījuma priekšmets:
Pusaudžu attieksme, viedokļi un novērtējums par smēķēšanas ietekmi uz veselību.
Pētījuma hipotēzes:
1. Lielākajā daļā jauniešu, vecumā no 13 – 15 gadiem, starp pašreiz smēķējošiem jauniešiem zēni vairāk nekā meitenes lieto jebkādus tabakas izstrādājumus.
2. Jaunieši ir ieinteresēti par skolu mācību programmām, kas paredz mācību gada laikā diskusijas par smēķēšanas kaitīgumu.
3. Mūsdienu jaunatnei ir svarīgi gūt zināšanas par iespējām smēķēšanas atmešanai, un paust attieksmi par smēķētāju kaitīgumu viņu veselībai.
4. Tabakas izstrādājumu pieejamība jauniešiem nesagādā grūtības mūsdienu civilizētajā pasaulē, kaut arī tās kontroli paredz likumdošana.
5. Jaunieši pārsvarā smēķē to marku tabakas izstrādājumus, kas biežāk tiek reklamēti plašsaziņas līdzekļos (masu mediji un reklāma).
Pētījuma uzdevumi: Noskaidrot:
1. Smēķēšanas izplatību zēnu un meiteņu vidū.
2. Cik nesmēķētāju ir gatavi uzsākt smēķēšanu.
3. Attieksmi pret smēķēšanu starp jauniešiem.
4. Domas par smēķēšanas atmešanu.
5. Pasīvās smēķēšanas iespējamību.
6. Pakļautību tabakas reklāmai.
7. Tabakas izstrādājumu pieejamību jauniešiem.
8. Attieksmi pret smēķēšanas profilaksi skolu mācību programmās.
9. Likumdošanas ievērošanu.
10. Respondentu vecumu, dzimumu, klasi, mācību valodu.
Pētījuma metodoloģijas apraksts:
Skolēnu smēķēšanas pētījums ir apjomīgais pētījums, kas pievērš uzmanību plašam problēmu lokam, kurš saistīts ar 13 – 15 gadus vecu skolēnu smēķēšanu. Jauniešu smēķēšanas pētījuma metodoloģija ne tikai nodrošina mērķa populācijas reprezentatīvu atlasi, bet arī pēta šīs iedzīvotāju grupas personīgos paradumus un prognozē risku uzsākt smēķēt. Šis pētījums noskaidro arī smēķēšanas motivāciju un faktorus, kas ietekmē ar smēķēšanu saistīto gan smēķētāju, gan nesmēķētāju uzvedību. Iegūtā informācija ir nepieciešama, lai varētu attīstīt zinātniski pamatotu tabakas kontroles politiku valstī un veidot smēķēšanas izplatības samazināšanas programmas jauniešiem.
Dati par Gulbenes vispārizglītojošām skolām (par skolēnu skaitu 7. – 9. klasēs, mācību valodu) tika iegūti, lai veiktu pētījumam nepieciešamo atlasi. Pētījuma mērķa grupa bija 13-15 gadus veci jaunieši, jo tas ir vecums, kurā parasti tiek uzsākta smēķēšana. Latvijā šim vecumam atbilst 7., 8. un 9. klases skolēni.
Skolēnu smēķēšanas aptaujas anketā ir iekļauti 23 jautājumi ar vairākām atbilžu iespējām katram jautājumam. Aptaujas anketa ļāva iegūt informāciju par:
• smēķēšanas izplatību,
• smēķēšanas uzsākšanas vecumu,
• attieksmi pret smēķēšanu,
• smēķēšanas atmešanu,
• pasīvo smēķēšanu,
• pakļautību tabakas reklāmai,
• tabakas produktu pieejamību jauniešiem,
• smēķēšanas profilaksi skolu mācību programmās,
• likumdošanas ievērošanu,
• respondenta vecumu, dzimumu, klasi, mācību valodu.
Apmeklējot Gulbenes vispārizglītojošās skolas piedāvāju ideju, kurā īsumā tika raksturota skolēnu smēķēšanas aptauja un izteikts lūgums atbalstīt tās norisi un nodrošināt skolēnu piedalīšanos.
Skolēnu piedalīšanās aptaujā bija brīvprātīga un anonīma. Respondentiem klasē tika izdalītas anketas un atbilžu lapas, kurās skolēniem bija jāatzīmē katra jautājuma viens atbildes variants. Respondenti pirms aptaujas tika informēti par kārtību, kādā jāaizpilda anketas atbilžu lapa.
Skolēnu smēķēšanas aptaujā 2 Gulbenes vispārizglītojošās skolās tika aizpildītas 35 anketas. Aptaujā piedalījās visas atlasē iekļautās skolas.
APTAUJAS ANKETA.
Godājamais respondent!
Jūs esat viens no tiem, kuru ar nejaušības metodi esmu izvēlējusies, lai Jūs piedalītos aptaujā. Šis aptaujas rezultāts dos iespēju iegūt informāciju par veselību ietekmējošo paradumu izplatību Gulbenes vispārizglītojošo skolu jauniešos 13 – 15 gadu vecumā dažādās dzimuma, vecuma un nacionālajās grupās. Šīs aptaujas rezultāts var palīdzēt izveidot priekšstatu, lai veicinātu sistēmas pilnveidošanu valsts veselības politikas un veselību veicinošo pasākumu efektivitātes novērtēšanai un iegūt salīdzināmus datus veselību ietekmējošo paradumu novērtēšanai uz jauniešu veselības stāvokli.
Pareizi aizpildīt anketu Jums palīdzēs instrukcija. Lūdzu aizpildīto anketu nodot savas klases audzinātājas rīcībā. Būšu pateicīga, ja Jūs atbildēsiet uz anketas jautājumiem 10 dienu laikā no tās saņemšanas brīža. Jūsu anonimitāti garantēju, jo dati un rezultāti tiks izmantoti tikai apkopotu skaitļu tabulu veidā. Anketa ir anonīma, savs vārds un uzvārds nav jānorāda.
Kā aizpildīt anketu!
Izlasiet katru jautājumu un iespējamās atbildes, pēc tam:
• apvelciet ar aplīti atbildes varianta ciparu, kurš Jums liekas visatbilstošākais konkrētam jautājumam;
• ierakstiet vajadzīgo ciparu jautājumu atbildēs, kur ir šim nolūkam atstāta brīva vieta.
• Ja piedāvātās atbildes kādā gadījumā nav piemērojamas pierakstiet atbilstošāko anketā papildus.
ANKETA
1. Jūsu dzimums: 1-meitene
2-zēns
2. Vecums: _______________
3. Jūsu mācību klase 1-7.klase
2-8.klase
3-9.klase
4. Kādas valodas mācību klases skolēns Jūs esiet?
1-latviešu
2-krievu
3-citas ______________________
(lūdzu uzrādiet)
5. Tautība: 1-latvietis/-te
2-krievs/-e
3-citas tautības (uzrādiet) _____________
_____________
6. Jūsu dzīvesvieta: 1-pilsēta
2-rajons
7. Vai pašlaik Jūs smēķējat (cigaretes, cigārus, pīpi)?
1-jā, ik dienas
2-jā, palaikam
3- nē
8. Vai Jūs savā dzīvē kādreiz esat pamēģinājis (-usi) smēķēt?
1-jā
2-nē
9. Vai Jūs esat gatavi uzsākt smēķēt, ja to vēl neesat darījuši? (atbilde nepieciešama tikai no nesmēķētāju puses)
1-jā
2-nē
10. Vai Jūsu vecāki (viens vai abi) smēķē?
1-jā
2-nē
11. Kur Jūs galvenokārt pērkat cigaretes, cigārus, tabaku?
1-veikalā
2-no gadījuma pārdevējiem (no rokas)
3-citur (lūdzu norādīt) _________________________
12. Vai Jums kādreiz ir atteikta cigarešu pārdošana Jūsu vecuma dēļ?
1-jā
2-nē
13. Kāda ir Jūsu attieksme pret smēķēšanu vienaudžu vidū?(Jūsu domas)
1-zēniem (meitenēm) smēķētājiem ir vairāk draugu
2-zēniem (meitenēm) smēķēšana padara tos(-ās) pievilcīgākus(-as)
3-lai līdzinātos citiem
4-interese, jaunatklājums
5-citu personu ietekme
6-nosodu smēķēšanu kā tādu
14. Vai Jūs esat norūpējies(-usies) par smēķēšanas negatīvo ietekmi uz Jūsu veselību?
1-ļoti norūpējies(-usies)
2-diezgan norūpējies(-usies)
3-ne pārāk norūpējies(-usies)
4-nemaz neesmu norūpējies(-usies)
15. Vai Jūs vēlaties atmest smēķēšanu?
1-jā
2-nē
3-es neesmu pārliecināts(-āta)
4-es pašlaik jau nesmēķēju
16. Kad Jūs esat nolēmis(-usi) atmest smēķēšanu?
1-tuvāko 12 mēnešu laikā
2-kaut kad vēlāk
3-neesmu nolēmis(-usi)
4-es jau pašlaik nesmēķēju
17. Vai kāds ir Jums ieteicis atmest smēķēšanu līdz šim brīdim?
Jā Nē
Ārsts 1 2
Medmāsa 1 2
Zobārsts 1 2
Ģimenes locekļi 1 2
Draugi 1 2
Citi cilvēki 1 2
18. Ja Jūs esat atmetis(-usi) vai mēģinājis(-usi) atmest smēķēšanu, lūdzu norādiet tā galveno iemeslu.
1-slimības ārstēšana vai sūdzības par veselību
2-lai izvairītos no nopietnas slimības
3-grūtniecība
4-ekonomiskie iemesli
5-lai rādītu labu piemēru citiem
6-netīrības dēļ, ko rada smēķēšana
19. Kā Jūs uzskatāt, vai ir jāaizliedz smēķēt sabiedriskās vietās?
1-jā
2-nē
20. Vai Jums ir bijusi iespēja skatīt reklāmu par cigarešu un smēķēšanas izplatību?
1-jā
2-nē
Kur? 1-žurnālos un avīzēs
2-cigarešu markas reklāmā
3-paņemot cigaretes no izplatītājiem
4-TV vai radio
21. Vai klasē stundu laikā Jūs esat klausījušies un apsprieduši tēmu par smēķēšanu Jūsu vecuma jauniešu vidū?
1-jā
2-nē
22. Kāda ir Jūsu pakļautība pasīvai smēķēšanai?(iespējami vairāki atbilžu varianti)
1-pakļauts pasīvai smēķēšanai mājās
2-pakļauts pasīvai smēķēšanai sabiedriskās vietās
3-smēķē viens vai abi vecāki
4-vairums vai visi tuvākie draugi smēķē
23. Vai Jūs uzskatāt, ka citu smēķēšana Jūsu klātbūtnē Jums ir kaitīga?
1-jā
2-nē
Paldies par atsaucību!
3. Pētījuma rezultāti. Diskusija.
Aptaujas rezultāti.
1. Ziņas par respondentiem.
Tabula Nr.1
Respondentu raksturojums Skaits %
Dzīves vieta
Pilsēta 23 65.71
Rajons 12 34.29
Tautība
Latvieši 25 71.43
Krievi 6 17.14
Cita 4 11.43
Dzimums
Meitene 28 80
Zēns 7 20
2. Respondentu vecums.
Tabula Nr.2
Respondentu vecums Skaits %
13 -14 25 71.43
14 – 15 10 28.57
3. Aptaujas jautājumu rezultāti.
No visiem atbildējušiem skolēniem 7% bija zēni un 28% meitenes. 7. klasē mācījās 34,2%; 8. klasē – 34,5% un 9. klasē – 31,2%. No visiem respondentiem 66,5% mācījās klasēs ar latviešu mācību valodu un 33,5% – klasēs ar krievu mācību valodu.
Latvijā astoņi no desmit (79,9%) 13-15 gadus veciem skolēniem ir kādreiz pamēģinājuši smēķēt. Statistiski nozīmīgi tas zēniem vairāk nekā meitenēm (Tabula 1.). Vairāk kā viena trešdaļa (37,5%) skolēnu pašreiz lieto jebkādus tabakas izstrādājumus, 34,3% smēķē cigaretes un 11,7% smēķē citus tabakas izstrādājumus – cigarillas, pīpi vai ūdens pīpi. Starp pašreiz smēķējošiem jauniešiem gan cigaretes, gan citus tabakas izstrādājumus vairāk ir lietojuši zēni nekā meitenes. 23,6% no nesmēķētājiem atzīmē, ka, iespējams, sāks smēķēt jau nākamajā gadā.
Tabula 1. Smēķējošu skolēnu īpatsvars %
Kādreiz ir smēķējis cigaretes, kaut 1-2 reizes ievelkot dūmus Pašreiz smēķē Nesmēķētāji, kuri ir gatavi uzsākt smēķēt
Cigaretes vai citus tabakas izstrādājumus Cigaretes &Citus tabakas izstrādājumus
Kopā 79,9
(± 2,2) 37,5
(± 3,1) 34,3
(± 2,9) 11,7
(± 2,0) 23,6
(± 4,6)
Zēni 86,6
(± 3,1) 41,4
(± 3,7) 38,2
(± 3,2) 15,8
(± 3,3) 22,6
(± 6,4)
Meitenes 72,7
(± 3,0) 33,0
(± 3,9) 29,7
(± 4,0) 7,3
(± 1,6) 24,3
(± 5,9)
Latvijā tikai 56,4% skolēnu atzīmē, ka skolā pēdējā mācību gada laikā ir stāstīts par smēķēšanas kaitīgumu. Vēl zemāks (42 %) ir to skolēnu īpatsvars, kuriem skolā ir bijušas diskusijas par iemesliem, kāpēc jaunieši sāk smēķēt (Tabula 2). Nav statistiski nozīmīgu atšķirību starp dzimumiem.
Tabula 2. Skolu mācību programmas.
Skolēnu īpatsvars (%), kuri stundās ir dzirdējuši par smēķēšanas kaitīgumu Skolēnu īpatsvars (%), kuri klasēs ir diskutējuši par iemesliem, kāpēc jaunieši sāk smēķēt
Kopā 56,4
(±3,9) 42,0
(±3,7)
Zēni 55,6
(±4,7) 40,6
(±3,8)
Meitenes 57,7
(±4,2) 43,5
(±4,4)
1. grafiks atspoguļo relatīvas atšķirības starp 7., 8., 9. klasēm jautājumā par to, vai skolēniem mācību gada laikā skolā ir stāstīts par smēķēšanas kaitīgumu. Starp 7. un 8. klašu grupām atšķirība ir statistiski ticama.
1.grafiks: Skolēnu īpatsvars % klašu grupās, kuriem mācību programmas
ietvaros ir stāstīts par smēķēšanas kaitīgumu.
Trīs ceturtdaļas (75,0%) skolēnu, kuri šobrīd smēķē, vēlas pārtraukt smēķēšanu (Tabula 3.). Septiņi no desmit skolēniem (71,6%), kuri smēķē ir mēģinājuši pagājušā gada laikā pārtraukt smēķēšanu, bet neveiksmīgi. Rādītāju atšķirība starp dzimumiem nav statistiski nozīmīga.
Tabula 3. Smēķēšanas atmešana.
Smēķējošie skolēni
vēlas atmest smēķēšanu (%) mēģinājuši atmest smēķēšanu pagājušajā gadā (%)
Kopā 75,0
(±5,9) 71,6
(±5,2)
Zēni 78,8
(±6,8) 74,6
(±5,8)
Meitenes 68,5
(±9,3) 66,3
(±9,1)
Skolēnu pakļaušana pasīvai smēķēšanai ir augsta gan mājās, gan sabiedriskās vietās (Tabula 4). Deviņi no desmit nesmēķētājiem (88,5%) un vairāk kā puse smēķētāju (54,5%) uzskata, ka vajadzētu aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās. Atšķirības starp smēķētājiem un nesmēķētājiem ir statistiski nozīmīgas. Kopumā 31% skolēnu atzīmē, ka pēdējās nedēļas laikā viņi katru dienu ir bijuši pakļauti pasīvajai smēķēšanai mājās. 28,1% jauniešu atzīmē, ka pasīvajai smēķēšanai katru dienu pēdējās nedēļas laikā ir bijuši pakļauti sabiedriskās vietās. Skolēni, kuri nekad nav smēķējuši, ir mazāk pakļauti pasīvajai smēķēšanai nekā smēķētāji. Gandrīz septiņi no desmit nesmēķētājiem (68,3%) un 61,8% smēķētāju domā, ka citu smēķēšana viņu klātbūtnē ir kaitīga viņu veselībai.
Tabula 4. Pakļautība pasīvai smēķēšanai.
Pakļauti pasīvai smēķēšanai mājās (%). Pakļauti pasīvai smēķēšanai sabiedriskās vietās (%). Skolēnu īpatsvars (%), kuri domā, ka jāaizliedz smēķēšanu sabiedriskās vietās Skolēnu īpatsvars( %), kuri uzskata, ka citu smēķēšana viņu klātbūtnē viņiem ir kaitīga
Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji
Kopā 43,8
(±4,9) 71,1
(±3,9) 52,2
(±4,0) 89,7
(±2,2) 88,5
(±3,3) 54,5
(±4,3) 68,3
(±4,7) 61,8
(±3,5)
Zēni 38,3
(±7,8) 70,8
(±5,1) 54,4
(±6,9) 89,1
(±3,4) 90,1
(±4,4) 57,2
(±5,1) 68,4
(±9,1) 62,8
(±9,1)
Meitenes 46,8
(±5,1) 70,8
(±4,9) 51,4
(±5,1) 90,1
(±2,7) 87,7
(±4,5) 50,9
(±6,5) 68,0
(±4,6) 60,6
(±5,9)
Tikai ceturtā daļa (25,1%) nesmēķētāju un piektā daļa (20,6%) smēķētāju uzskata, ka zēniem, kuri smēķē, ir vairāk draugu nekā nesmēķētājiem (Tabula 5). Vēl mazāks ir to respondentu īpatsvars, kuri domā, ka meitenēm, kuras smēķē, ir vairāk draugu un draudzeņu. Tā uzskata 20,0% nesmēķētāju un 15,8% smēķētāju.
Tikai 3,3% nesmēķētāju un 12,0% smēķētāju domā, ka zēni, kuri smēķē, ir pievilcīgāki nekā nesmēķētāji. Tikai 1,6% nesmēķētāju un 7,8% smēķētāju domā, ka meitenes, kuras smēķē, ir pievilcīgākas nekā tās, kuras to nedara. Statistiski ticami neatšķiras zēnu un meiteņu attieksme pret meitenēm, kuras smēķē.
Gandrīz trešā daļa (27,9%) respondentu domā, ka smēķēšana palīdz cilvēkiem justies ērtāk saietos un kompānijās vai citos sabiedriskos pasākumos. 36,8% jauniešu domā, ka smēķēšana traucē justies labi, bet 35,3% skolēnu domā, ka nav atšķirības starp smēķētājiem un nesmēķētājiem.
Vairāk kā puse (52,1%) respondentu (46,7% zēnu un 57,5% meiteņu) uzskata, ka smēķēšana samazina ķermeņa masu. Rādītāju atšķirība starp dzimumiem ir statistiski ticama.
Vairāk kā puse (58,6%) jauniešu uzskata, ka smēķēt vieglās cigaretes ir mazāk kaitīgi veselībai, un tikai 33% skolēnu zina, ka nav atšķirības starp vieglo un stipro cigarešu smēķēšanu.
Tabula 5. Zināšanas un attieksme.
Domā, ka zēniem, kuri smēķē ir vairāk draugu/draudzeņu Domā, ka meitenēm, kuras smēķē ir vairāk draugu/draudzeņu Domā, ka smēķēšana padara zēnus pievilcīgākus Domā, ka smēķēšana padara meitenes pievilcīgākas
Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji
Kopā 25,4
(±4,3) 20,6
(±2,9) 20,0
(±5,3) 15,8
(±3,1) 3,3
(±1,4) 12,0
(±3,0) 1,6
(±1,2) 7,8
(±2,3)
Zēni 24,4
(±5,5) 19,6
(±4,7) 14,8
(±5,8) 15,8
(±4,1) 6,7
(±3,3) 13,6
(±4,2) 1,8
(±2,2) 9,2
(±3,5)
Meitenes 26,0
(±5,7) 22,4
(±4,1) 22,7
(±6,2) 16,3
(±5,6) 1,6
(±1,4) 10,1
(±3,9) 1,6
(±1,6) 6,2
(±2,4)
Mazāk kā septiņi no desmit skolēniem (68,0%) atzīmē, ka pēdējās 30 dienās masu saziņas līdzekļos ir redzējuši pretsmēķēšanas reklāmas (Tabula 6.), meitenes (70,8%) vairāk nekā zēni (65,4%). Toties cigarešu reklāmas avīzēs un žurnālos pēdējo 30 dienu laikā ir redzējuši gandrīz deviņi no desmit skolēniem (86,0% nesmēķētāju un 88,2% smēķētāju).
Pētījuma rezultāti rāda, ka jaunieši pārsvarā smēķē to marku cigaretes, kas biežāk tiek reklamētas plašsaziņas līdzekļos.
Tabula 6. Masu mediji un reklāma.
Skolēnu īpatsvars (%), kuri ir redzējuši pret- smēķēšanas reklāmas Skolēnu īpatsvars (%), kuri ir redzējuši cigarešu reklāmas žurnālos un avīzēs Skolēnu īpatsvars (%), kuriem mājās ir kāda lieta uz kuras ir cigarešu markas reklāma Skolēnu īpatsvars (%), kuri ir saņēmuši par brīvu cigaretes no cigarešu firmas pārstāvja
Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji Nesmēķētāji Smēķētāji
Kopā 68,0
(±1,8) 86,0
(±3,5) 88,2
(±3,0) 20,4
(±3,8) 44,5
(±4,7) 3,6
(±1,8) 6,8
(±2,1)
Zēni 65,4
(±2,8) 81,9
(±7,1) 87,7
(±3,8) 24,6
(±7,7) 47,2
(±6,2) 6,0
(±4,1) 9,1
(±3,2)
Meitenes 70,8
(±2,1) 87,9
(±3,0) 89,3
(±3,8) 18,4
(±5,3) 41,8
(±6,0) 2,4
(±1,6) 3,5
(±1,7)
reklāma. 3,4% nesmēķētāju un 6,8% smēķētāju cigarešu firmas pārstāvis ir piedāvājis cigaretes par brīvu.
Tikai 8,9% smēķētāju atzīmē, ka viņi smēķē mājās (Tabula 7). Vairāk kā puse no smēķējošiem skolēniem cigaretes iegādājas veikalā. 61,8% no skolēniem, kuri pērk cigaretes veikalā, netika atteikts pārdot cigaretes viņu vecuma dēļ. Statistiski nozīmīgas atšķirības starp dzimumiem netiek novērotas.
Tabula 7. Tabakas izstrādājumu pieejamība jauniešiem.
Smēķētāju īpatsvars (%), kuri smēķē mājās Smēķētāju īpatsvars (%), kuri cigaretes iegādājas veikalā Smēķētāju īpatsvars (%), kuriem veikalā nav atteikts pārdot cigaretes viņu vecuma dēļ.
Kopā 8,9
(± 2,5) 54,9
(± 5,5) 61,8
(±8,4)
Zēni 10,2
(± 3,1) 59,5
(± 7,0) 63,4
(±8,5)
Meitenes 7,6
(± 3,4) 48,5
(± 6,4) 57,8
(± 11,9)
Izplatība
Skolēnu smēķēšanas pētījums parādīja, ka Gulbenē ir ļoti augsts to skolēnu īpatsvars, kuri mēģinājuši smēķēt. Smēķēšanas izplatība ir satraucoša, īpaši meiteņu vidū. Vairāk kā viena trešdaļa jauno smēķētāju bija uzsākuši smēķēt, nesasniedzot pat 10 gadu vecumu. Vairums jauniešu, kuri pamēģina smēķēt agrā vecumā, vēlākos gados kļūst par ikdienas smēķētājiem, kuriem ir grūtības atmest smēķēšanu.
Pētījuma rezultāti rāda, ka tuvākajā nākotnē var sagaidīt smēķētāju īpatsvara pieaugumu īpaši meitenēm un sievietēm, ja netiks ieviesta visaptveroša valsts smēķēšanas ierobežošanas politika.
Skolu mācību programmas
Fakts, ka tikai nedaudz vairāk kā puse aptaujāto skolēnu atzīst, ka skolā ir stāstīts par smēķēšanas kaitīgumu, un vēl mazāk skolēnu atzīmē, ka skolā ir diskutējuši par iemesliem, kāpēc vienaudži smēķē, atklāj, cik svarīgi ir skolu mācību programmās iekļaut jautājumus par smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību un veselības veicināšanu. Dati parāda nozīmīgas atšķirības starp 7. un 8. klašu skolēnu informētības līmeni šajos jautājumos: 8. klašu skolēni ir labāk informēti. Šīs atšķirības var tikt izskaidrotas ar to, ka Latvijā 8. klašu mācību programmā veselības mācība ir obligāts mācību priekšmets.
Smēķēšanas atmešana
Aptaujas dati rāda, ka trīs ceturtdaļas no pašreizējiem smēķētājiem vēlētos atmest smēķēšanu, un gandrīz visi no viņiem pēdējā gada laikā ir mēģinājuši to darīt, bet nesekmīgi. Tas pierāda, ka nepieciešams izveidot smēķēšanas programmas un pastāvīgi darbojošos dienestu, kas palīdzētu jauniešiem ar smēķēšanas atmešanu saistītajos jautājumos.
Pasīvā smēķēšana
Jauniešu pakļautība pasīvajai smēķēšanai ir ļoti izplatīta. Regulāri smēķējošie jaunieši ir biežāk pakļauti arī pasīvai smēķēšanai gan mājās, gan citur. Iegūtie dati apstiprina pieņēmumu, ka smēķēšanu atbalstoša apkārtējā vide (īpaši fakts, ka jauniešu vecāki ir smēķētāji) iedrošina jauniešus sākt smēķēt: 71,9% smēķētāju un 55,5% nesmēķētāju atzīmē, ka vismaz viens no viņu vecākiem smēķē. Pētījuma rezultāti parāda, ka pasīvai smēķēšanai sabiedriskās vietās bieži tiek pakļauti 88,5% no smēķējošiem jauniešiem. Bet vēl satraucošāks ir fakts, ka sabiedriskās vietās pasīvai smēķēšanai tiek pakļauts arī vairums (54,9%) nesmēķējošo jauniešu. Iegūtie rezultāti akcentē nepieciešamību ar likumu aizliegt smēķēšanu sabiedriskās vietās.
Zināšanas un attieksme
Vairāk kā 90% no visiem respondentiem domā, ka citu cilvēku smēķēšana viņu klātbūtnē ir kaitīga viņu veselībai. Šajā jautājumā smēķētāju un nesmēķētāju uzskatos nav statistiski nozīmīga atšķirība. Jauniešiem pret smēķēšanu nav pozitīva attieksme, jo mazāk kā viena ceturtā daļa respondentu domā, ka zēniem, kuri smēķē ir vairāk draugu/draudzeņu, un tikai 17.7% respondentu domā, ka smēķējošām meitenēm ir vairāk draugu/draudzeņu. Pēc dzimuma un respondenta smēķēšanas statusa attieksme statistiski nozīmīgi neatšķiras. Tikai 8.2% no respondentiem domā, ka zēni, kuri smēķē, ir pievilcīgāki un tikai 4.4% respondentu domā, ka smēķējošas meitenes ir pievilcīgākas par nesmēķētājām.
Masu mediju un reklāmas ietekme
Vecumposmā, kad jaunieši ir visvieglāk ietekmējami, viņi sastopas ar milzīgu vienaudžu un tabakas kompāniju spiedienu smēķēt. Tabakas industrija velta lielus resursus cigarešu mārketingam un smēķēšanas veicināšanai. Šī pētījuma rezultātā tika iegūti pierādījumi tam, ka vairums jauniešu tiek burtiski “apbērti” ar tabakas reklāmām. Gandrīz 90% no respondentiem pēdējā mēneša laikā ir redzējuši tabakas reklāma avīzēs un žurnālos. Trešajai daļai respondentu pieder kāds priekšmets, uz kura ir atspoguļota cigarešu markas reklāma. Gandrīz piektā daļa respondentu ir bijuši uz koncertu, kuru ir sponsorējusi kāda tabakas kompānija. Sponsorējot sporta sacensības un izklaides pasākumus, tabakas industrija ne tikai popularizē šo nāvējošo paradumu, bet arī veicina stereotipa veidošanos, ka smēķēšana ir saistīta ar neatkarību un uzdrīkstēšanos. Tas rada nopietnus draudus jauniešu veselībai. Vairāk kā 5% respondentu cigarešu firmas pārstāvis ir piedāvājis cigaretes par brīvu. Tas demonstrē klaju pastāvošās likumdošanas pārkāpumu un parāda, ka tabakas industrijas vēlēšanās novērst jauniešu smēķēšanu patiesībā ir liekulība.
Tabakas izstrādājumu pieejamība jauniešiem
Pētījums atklāj svarīgus faktorus, kuri varētu atturēt 13-15 gadus vecus jauniešus no smēķēšanas – ja jaunieši smēķē mājās ar vai bez vecāku ziņas, tad viņiem trūkst vecāku skaidri izteikta iebilduma pret smēķēšanu un padoma šajā jautājumā. Pētījumā iegūtie dati parāda, ka viens no desmit smēķējošiem jauniešiem smēķē mājās.
Tomēr vissatraucošākais fakts ir tas, ka cigaretes jauniešiem ir viegli pieejamas. Vairāk kā puse smēķētāju vecumā no 13-15 gadiem ir pirkuši cigaretes veikalā, un vairumam no viņiem netika atteikts viņu vecuma dēļ. Tas parāda, ka Latvijā pretsmēķēšanas likums un tirdzniecības noteikumi realitātē netiek ievēroti.
Secinājumi un priekšlikumi.
Rakstot šo darbu savu mērķi esmu izpildījusi. Esmu noskaidrojusi riska faktorus skolēniem, kāpēc viņi sāk smēķēt.
Kā svarīgākais faktors ir ģimenes stāvoklis. Bērniem šajā vecuma grupā ir svarīgs vecāku piemērs. Ģimenes sociālekonomiskais stāvoklis būtiski ietekmē skolēnu izvēli smēķēt vai nē.
Šajā vecumā liela nozīme ir arī draugiem, klasesbiedriem, kuru ietekmē skolēni sāk smēķēt tikai tāpēc, lai līdzinātos saviem draugiem. Daudzi no bērniem vieni paši nesmēķē, bet kopā ar draugiem. Šie visi riska faktori skolēniem liekas ļoti nozīmīgi un svarīgi. Tomēr sabiedrība viegli spētu gūt panākumus, lai apturētu tik jaunu bērnu vēlmi smēķēt. Liela nozīme te būtu tieši izglītības darbam.
Smēķēšanas izplatības līmenis jauniešu vidū ir satraucoši augsts. Astoņi no desmit (79.9%) respondentiem ir mēģinājuši smēķēt. Gandrīz četri no desmit (37.5%) jauniešiem pastāvīgi lieto kādu no tabakas izstrādājumiem. Sākot smēķēt relatīvi agrā vecumā, pieaug risks kļūt atkarīgam no smēķēšanas, kā rezultātā palielinās iespējamība nomirt pusei šo cilvēku darbspējas vecumā ar kādu no smēķēšanas izraisītajām slimībām. Šī pētījuma rezultāti vēlreiz apstiprināja nepieciešamību papildināt pastāvošos pretsmēķēšanas noteikumus un pastiprināt esošo noteikumu izpildes kontroli, kas attiecas uz tabakas produktu reklamēšanu, pārdošanu un smēķēšanas aizliegumu sabiedriskās vietās.
Jauniešu smēķēšanu noteicošie faktori ir daudzi, un tie ir atšķirīgi: sabiedrības normas, dažādu tabakas izstrādājumu pieejamība, tabakas kontroles stratēģija. Iespējams, viena no svarīgākajām ir tabakas industrijas ietekme, kas veicina smēķēšanu un mēģina apiet tabakas kontroli. Dati par jauniešu smēķēšanas izplatību un attieksmi ir ļoti svarīgi pusaudžu smēķēšanas profilakses programmu attīstībai, īstenošanai un to efektivitātes novērtēšanai. Jauniešu smēķēšanas monitorēšana ir būtiska, lai ietekmētu un novērstu to slimību un nāves gadījumu skaita pieaugumu, kuru cēlonis ir smēķēšana. Šāda veida jauniešu smēķēšanas pētījumi sniedz nepieciešamo informāciju, kas ir izmantojama smēķēšanas ierobežošanas programmu plānošanā, veidošanā, īstenošanā un novērtēšanā.
Smēķēšanas epidēmijas raksturs prasa izveidot un īstenot vispusīgu smēķēšanas ierobežošanas stratēģiju un programmas. Tai jābūt balstītai uz valsts un pašvaldību institūciju, nevalstisko organizāciju un privāto uzņēmumu ciešu sadarbību, kas palīdzētu radīt jaunus un nostiprināt jau esošos pasākumus smēķēšanas samazināšanai, īpaši izceļot:
• Tabakas izstrādājumu pieejamības samazināšanu bērniem un jauniešiem:
• stingri ievērot jau esošās likuma “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” prasības,
• samazināt cilvēku pakļaušanu pasīvai smēķēšanai, ieviešot likumā “Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu” normu, kas aizliedz smēķēt visās sabiedriskās vietās,
• tabakas akcīzes nodokļa paaugstināšana atbilstoši Eiropas Savienības valstu līmenim, rezultātā paaugstinot cigarešu cenas.
• Iekļaut veselības mācību vispārizglītojošo skolu mācību programmā visās klasēs, ietverot informāciju par smēķēšanas kaitīgumu.
• Organizēt skolu ārpusklases nodarbībās daudzveidīgus smēķēšanas profilakses pasākumus. Organizēt visu skolu aptverošus pretsmēķēšanas pasākumus.
• Iesaistīt masu medijus sabiedrības informēšanas un izglītošanas darbā, kā rezultātā iedzīvotājiem tiktu pastāvīgi atgādināts par tabakas izstrādājumu lietošanas bīstamību un pasīvās smēķēšanas kaitīgo ietekmi uz veselību.
• Skolās vai pašvaldībās veidot pusaudžiem piemērotas smēķēšanas atmešanas programmas.
• Samazināt tabakas reklāmas ietekmi uz bērniem un pusaudžiem, ar likumu aizliedzot cigarešu reklāmas masu medijos, kā arī nepieļaut tabakas industrijai atbalstīt sporta un kultūras pasākumus.
• Latvijā regulāri veikt jauniešu smēķēšanas pētījumus, lai monitorētu smēķēšanas un to ietekmējošo faktoru izplatību un novērtētu smēķēšanas ierobežošanas programmu efektivitāti.