„Vai zinātnes un tehnikas progress vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu?”
Ir ļoti daudz viedokļi šajā jautājumā, tomēr es uzskatu, ka zinātnes un tehnikas progress ne vienmēr nodrošina sabiedrības kvalitātes celšanu. Nevar runāt par kvalitātes celšanu, ja tiek izgudroti līdzekļi, kas tieši pretēji – degradē cilvēku domāšanu un iznīcina dzīvo. Varētu atrast daudz argumentu, bet, kā piemērus, es minēšu vides piesārņojumu, AES (atomelektrostacijas) un ieročus.
Attīstoties tehnikai, arvien vairāk pasaulē tiek celtas dažādas rūpnīcas, arvien vairāk tiek ražots, lai apmierinātu cilvēku vajadzības un ārvidē arvien vairāk nokļūst piesārņojošu vielu. Arī automobiļu izplūdes gāzes rada piesārņojumu. Protams, tiek veikti dažādi attīrīšanas pasākumi, tomēr tāpat šīs ķīmiskās vielas atstāj iespaidu uz mūsu veselību un vidi. Nedrīkst nepieminēt tādas ekoloģiskās problēmas kā skābie lieti, smogs, ozona slāņa noārdīšanās u.c. Problēmas rodas arī ar ūdens piesārņojumu un atkritumiem.
Mūsu dzīve šobrīd nebūtu iedomājama bez elektroenerģijas, bet savā veidā arī tā ir nesusi milzīgus postījumus. Kā spilgtāko piemēru, var minēt AES un no tām īpaši Černobiļas AES. Protams, nerunājot par gaisa piesārņojumu, šeit var minēt daudz negatīvo seku, ko kodolenerģija atstāj uz cilvēka organismu. Pēc Černobiļas AES avārijas 1986. gadā, kas bija pasaules mēroga kodolkatastrofa un kas nesa milzīgus cilvēku upurus, nav iespējams glābt cilvēkus no radiācijas sekām. Nav zināms kā radiācija katru ietekmēs, kādu iespaidu tā atstās uz bērniem, kādas mutācijas mēs varam sagaidīt.
Un nenoliedzami, kā vienu no negatīvākajiem tehnikas izgudrojumiem var minēt ieročus, atomieročus, bruņojumu. Uzskata, ka ar katru nākamo paaudzi cilvēce attīstās, bet tajā pat laikā cilvēce kļūst arvien nežēlīgāka. Tika izgudroti neskaitāmi ieroču veidi. Kaut gan kari dažādu teritoriju starpā notika arī iepriekš, nežēlīgāki tie kļuva tieši 20.gs., var minēt 1. pasaules karu, 2. pasaules karu. Kara tehnika attīstījās, un diez vai tanka izgudrošana veicināja sabiedrības attīstību, tas grāva cilvēku morālos principus, piespieda savā veidā karot. Cilvēku upuru skaits strauji palielinājās, 2. pasaules kara laikā koncentrācijas nometnēs tika nogalināti tūkstoši cilvēku. Ilggadējie kari lielā mērā degradēja sabiedrību, teritorijas tika izpostītas un dzīves līmenis pazeminājās. Sabiedrību skāra gan politiskas, gan ekonomiskas krīzes. Piemēram, 1942.gadā ASV valdība piešķīra naudu projektam, kas paredzēja radīt atombumbu, bet jau 1945. gadā tika veikts pirmais eksperimentālais kodolsprādziens laboratorijā. Diemžēl atombumbas tika arī izmantotas Hirosimas un Nagasaki pilsētu iznīcināšanai.
Izvērtējot šos argumentus, es domāju, ka tehnikas progress nav viennozīmīgi saistīts ar kvalitātes un dzīves līmeņa pieaugumu. Katrā laika periodā var atrast arī izgudrojumus, kas sākumā it kā atvieglo dzīvi, bet tajā pašā laikā tie ir arī negatīva nozīme, kas savā veidā aptur progresu.