Gatavība būt iecietīgam
Pieklājība un uzvedība ir cieši saistīta ar labā, cildenā, skaistā izpratni un īstenošanu dzīvē ,un tā vispilnīgāk izpaužas saskarsmē ar citiem cilvēkiem.
Iecietība, tā izpaužas tieksmē panākt savstarpējo saprašanos, saskaņojot dažādas intereses un viedokļus, nelietojot piespiešanas līdzekļus. Pie iecietības var arī pieskaitīt līdzjūtību, jo tā arī izpaužas otra cilvēka jūtu un domu saprašanā, viņa centienu atbalstīšanā un gatavībā tos īstenot.
Iecietība ir izturība un cieņa pret cita cilvēka un sabiedrības uzskatiem, tradīcijām, uzvedības normām. Iecietība ir būtiska katra profesionāla psihologa darbā.
Augsta iekšējās un ārējās kultūras harmonija pauž cieņu ,pietāti, uzticēšanos, pašaizliedzību, savaldību, iecietību dažādās dzīves situācijās.
Visas mūsu dzīves, arī uzvedības kultūras kultūru pamats ir cilvēcība, kas apvieno visas vēlamās īpašības-cieņa, pieklājība.
Pats galvenais, censties pārvarēt egoismu, rēķināties ar citiem, priecāties ne tikai par saviem panākumiem, bet saprast arī citus, dalīties ar viņiem priekos bēdās.
Nav ieteicams, ka iecietība pārvēršas par izdabāšanu.
Saskarsme ir cilvēku mijiedarbības process, ko galvenokārt raksturo viņu savstarpējās attiecības, kā arī viņu bioloģiskie, psihiskie un sociālie sakari.
Vispārcilvēciskā etiķete ietver cilvēku sabiedriskās uzvedības un saskarsmes normas, kuras pieņēmis pasaules sabiedrības vairākums. Tā ir pieklājīgas un labas uzvedības normu un saskarsmes pamatnosacījumu kopums, kā arī cilvēku attieksmju forma. Šīs etiķetes uzvedības normas un saskarsmes pamatnosacījumi ir jāievēro katram cilvēkam.
Augsta uzvedības kultūra nav tikai pieklājības ārējā izpausme, bet gan katra sevi un citus cienoša cilvēka iekšējā nepieciešamība, vajadzība būt pieklājīgam saskarsmē ar citiem cilvēkiem, darīt viņiem labu no agras bērnības līdz dzīves nogalei.
Tolerants cilvēks-cilvēks ir pacietīgs, iecietīgs pret citu domām, uzskatiem, ticību, pat rīcību un uzvedību; tolerantas attiecības-iecietīgas, iejūtīgas un smalkjūtīgas attiecības pret cilvēkiem:
a) starp ģimenes locekļiem, radiem, draugiem, paziņām;
b) starp priekšniekiem un padotajiem;
c) starp virsniekiem un ierindniekiem;
d) starp darījumu cilvēkiem;
e) starp tirdzniecības darbiniekiem un pircējiem;
f) starp ārstiem un pacientiem
g) starp iestādes, organizācijas, uzņēmuma vadošiem darbiniekiem un apmeklētājiem utt.-ikvienā saskarsmē.
Ar jēdzienu “tolerants’’ cieši saistīts jēdziens “lojāls”. Lojāls ir tāds cilvēks, kurš pēc sirdsapziņas labvēlīgi vai vismaz neitrāli, izturas pret kādu, pret kaut ko (pret valsti, valsts iekārtu, sabiedrību u.tml.).
Kulturālam un izglītotam cilvēkam vajadzētu būt tolerantam un lojālam nevis formāli un ārēji, bet gan pēc labākās sirdsapziņas vienmēr un visur, protams, saskaņā ar savu pārliecību un dzīves principiem. Nav tādas muļķības, kuru nevarētu saprātīgi izlabot, nav tādas gudrības, kuru nevarētu muļķība sabojāt. J.V. Gēte
Savaldība un izturētība nav šķirams no iecietības.
Savaldība ir spēja valdīt pār sevi, savām jūtām.
Tā izpaužas prasmē kontrolēt savas emocijas, vēlmes, paradumus, tieksmes, un saskaņot savu darbību, rīcību un uzvedību ar sadzīves prasībām un normām.
Īpaši liela māka ir “neiziet no rāmjiem” un neuzsākt nevajadzīgu “veļas mazgāšanu”.
Uz sīkiem un netaktiskiem pārmetumiem, kurus nākas dzirdēt uz ielas, satiksmes līdzekļos, veikalos un citās sabiedriskās vietās, jācenšas nereaģēt.
Savaldība ļoti cieši saistīta ar izturētību- spēju pakļaut savu darbību un uzvedību, rīkoties un uzvesties atbilstoši situācijai, prast sevī nomākt dusmas, neizrādīt tās citiem, būt neatlaidīgam, uzcītīgam ieceru īstenošanā.
Izturētība jācenšas nezaudēt pat tad, kad
a) neveiksmes mijas ar panākumiem
b) bēdas-ar priekiem
c) naids-ar mīlestību
d) labais- ar ļauno
Smalkjūtība jeb iecietība- pauž pozitīvu un vēlamu attieksmi pret citiem cilvēkiem, kā arī siltas un labvēlīgas savstarpējas attiecības ar apkārtējiem.
Tā ietver gādību par citu cilvēku vajadzībām, prasībām un vēlmēm, kā arī uzmanīgu izturēšanos pret viņu interesēm, viņus satraucošām problēmām, domām un jūtām.
Smalkjūtība nedrīkst pārvērsties lišķībā, divkosībā, glaimošanā, slavināšanā vai izdabāšanā. Tā izslēdz rupjību, uzpūtību, augstprātību.
Smalkjūtībai un taktiskumam jākļūst par pieklājības pavadonēm.
Taktiskums- mēra sajūta un izpratne jebkurā situācijā.
Takta izjūta ir prasme ikdienas dzīvē ievērot pieklājīgas uzvedības normas un noteikumus. Takts izpaužas arī komunikatīvajās spējās, prasmē iedarboties uz citiem cilvēkiem.
Taktiski cilvēki citus neapgrūtina un netraucē, nesagādā viņiem neērtības, neuzmācas ar apgrūtinošām sarunām, neizrāda ziņkārību.
a) savas simpātijas vai antipātijas
b) savu patiku vai nepatiku
c) savu mīlestību vai naidu
d) skaļu sajūsmu vai apbrīnu
Cik biji patiess pret sevi un citiem,
Tik sev un citiem vislabāko devi.
Rainis
Lai attīstītu takta izjūtu, vispirms vajadzētu smalkjūtīgi, izprotoši un objektīvi uztvert, analizēt un novērtēt radušos situāciju, noteikt tās cēloņus un iespējamās sekas, tad izvēlēties atbilstošāko rīcību un piemērotāko uzvedību attiecīgajā situācijā.
Lai cilvēks saprastu, kas ir iecietība, tam ir jābūt ar tīru sirdsapziņu, jāatstumj DIVKOSĪBA.
Tā ir raksturīga ar to, ka cilvēks izliekas, tēlo. Bieži tāds cilvēks cenšas būt pieklājīgs, galants, izpalīdzīgs, it īpaši, kad citi redz un vēro, kad atrodas sabiedrībā.
Turpretī mājās un tuvāko cilvēku vidū viņš smalko uzvedību aizmirst, dažkārt pat atļaujas apvainojumus un rupjības. Ar divkosību cieši saistīta liekulība- raksturīga netikumiska rīcība, parasti savtīgos nolūkos, egoistiskās interesēs, aiz zemiskiem apsvērumiem.
Cilvēkus pilnīgāk iepazīt un novērtēt iespējams, saskaroties ar viņiem dažādās dzīves situācijās- priekos, bēdās, darbā, atpūtā, sadzīvē.
Viena no metodēm, kā iepazīt sevi, ir testu, anketu veidā.
Lūk, daži jautājumi, kuri palīdz mums izprast sevi.
a) Vai grūtos brīžos domājam vienīgi par sevi vai arī par citiem?
b) Vai dalāmies priekos un bēdās?
Pavērosim, kā cilvēki (arī es) rīkojas priekos, kā viņi (arī es) izturas bēdās, kā citi uztver mūsu veiksmes vai neizdošanos, kāda ir viņu attieksme pret to.
Par labvēlīgu saskarsmi liecina izpalīdzīgums, iejūtība, atsaucība, godīgums.
Cilvēks spēj iepazīt sevi tikai citu cilvēku starpā.
J.V. Gēte
Nesaprast un neatzīt citu ir sevi pašu neattīstīt.
Rainis
Iecietība balstās uz cilvēka garīgo stāvokli, dažkārt pat dumji cilvēki ir iecietīgāki pret citiem, nekā tie, kuri ir uzmanības centrā. Iecietīgs- cilvēcīgs, ir jāciena citu viedoklis, pat ja tas ir tev nepieņemams, piemēram, Pēterim, kurš ir 50 gadu vecs, patīk teātris, es viņam zvanu, lai pajautātu vai viņš nevēlās sestdien atbraukt uzspēlēt kārtis, bet viņš saka: “Diemžēl nevaru draugs, jo sestdien man izrāde”, es viņu sapratīšu, jo tas tam cilvēkam nozīme daudz, šis cilvēks pēdēja sekundē pasaka, ka viņš var svētdien, šajā momentā viņš respektē manu piedāvājumu un es viņa, lūk, šī ir iecietība no abu cilvēku puses.
Cieni citus un tevi cienīs!!!