Satura rādītājs

Anotācija

Ievads

1. Uzņēmuma raksturojums

2. Saldus pilsētas tirgus izpēte

3. Uzņēmuma paplašināšanas iespējas

4. Ārējās vides analīze

4.1. Nozares vides raksturojums

4.1.1. Konkurentu izpēte

4.1.2. Klientu galvenie piesaistes motīvi

4.1.3. Preču piegādātāju izpēte

4.1. Vispārējās ārējās vides raksturojums

4.2.1. Demogrāfiskie faktori

4.2.2. Politiskie faktori

4.2.3. Sociālie un kultūras faktori

4.2.4. Makroekonomiskie faktori

4.2.5. Tehnoloģiju attīstība

4.2.6. Globalizācija

5. Iekšējās vides analīze

5.1. Mārketings un tā nozīme uzņēmuma darbībā

5.2. Uzņēmuma mērķi

5.3. Cenu politika uzņēmumā

5.4. Uzņēmuma personāla raksturojums

6. Noieta veicināšanas stratēģija

7. Uzņēmuma finansu plānošana

IEVADS

Attīstoties tirgus konkurencei Latvijā aktuāli ir kļuvuši mārketinga jautājumi, kas sociālismā netika izmantoti un vērā ņemti. It sevišķi tagad kad Latvijas Republikai viena no prioritātēm ir iestāšanās Eiropas Savienībā, kurā ir brīva kapitāla, brīva preču, brīva pakalpojumu un da

a
arbaspēka kustība starp Savienības dalībvalstīm – uzņēmējiem ir nepieciešams sagatavoties daudzām būtiskām pārmaiņām ekonomiskajā vidē, apbruņoties ar pēc iespējas labākiem tirgus jomas ieročiem, iemācīties tos prasmīgi izmantot savu produktu pozīcijas veidošanai. Brīvais tirgus ES valstīs rada gan brīvību, gan arī daudzos papildus nosacījumus šīs brīvības realizācijai. Preču realizācijas, daudzie sanitāri higēniskie, politiskie un ekonomiskie ierobežojumi, tirgus iekarošanas specifika un arī papildu izdevumi nereti ir dārgs un darbietilpīgs process, lai uzņēmumi atrastu noietu un būtu izdevīgi gan devējam, gan ņēmējam.

Mārketings jeb pircēju va
a
ajadzību vispusīga un rūpīga analīze, konkurentu darbības analīze, kā arī ceļu meklēšana, lai paaugstinātu preču un pakalpiojumu vērtīgumu pircējiem, turpmāk noteiks uzņēmuma pastāvēšanu. Līdz ar to uzņēmuma panākumi atkarīgi no mākas saskatīt mārketinga likumsakarības apkārtējā vidē. Svarīgi ir apzināties, ka pa
a
atērētājs nepērk vienkārši produktu, bet gan apmierina savas vēlmes. Izdzīvos tas uzņēmums, kuram visprecīzāk izdosies noskaidrot patērētāja vēlmes un piepildīt tās. Lai to panāktu, nepieciešams patstāvīgi sekot līdzi tirgum un tā attīstības tendencēm, pārzināt gan savas, gan konkurentu vājās vietas, spēt laikus un efektīvi reaģēt uz konkurentu darbību.

Pagaidām vietējie uzņēmumi ļoti reti strādā pēc mārketinga principiem, jo šim nolūkam ir nepieciešamas ne tikai zināšanas, kā pārdot produktu, ir jāzina arī iespējamie produkta ceļi no ražotāja līdz patērētājam un to izpētes principi.

Uzņēmuma vadītājiem vajadzētu saprast ka mārketings ir jebkura uzņēmuma neatņemama sastāvdaļa. Bizness, kas balstās uz stingriem mārketinga principiem, praksi un plānošanu, pārcietīs ekonomikas krīzes un pilnībā spēs izmantot uzplaukuma periodus.

Taču daudz kas ir atkarīgs arī no uzņēmuma mērķiem, pārvaldes ie
e
espējām un resursu esamības. Nauda var tikt novirzīta uzņēmuma modernizēšanai, lai pazeminātu izmaksas, kā arī reklāmdarbībai. Uzņēmumam jānosaka savi mērķi, lai uzņēmējdarbības process tiktu maksimāli labi nodrošināts ir jāveic liels izpētes darbs.

Diplomdarba mērķis ir novērtēt I/U “Velve – 2” tirgus nišu un tās paplašināšanas iespējas, kā arī sagatavot ieteikumus darbības uzlabošanai. Lai varētu novērtēt tās darbību, tiks pētīta uzņēmuma attīstība, konkurenti, jo tādejādi var uzzināt daudz ko jaunu – klientu vēlmes un iespējas, cenu veidošanas politiku utt..

Diplomdarba uzdevums ir izpētīt;

• Saldus pilsētas tirgus st
t
truktūru un attīstības tendences.

• Izvertēt uzņēmējdarbības iekšējo un ārējo faktoru ietekmi uz bāra darbību.

• Izpētīt tirgus grupu, kas saņem firmas sniegtos pakalpojumus, un izstrādāt efektīvus paņēmienus, kā iedarboties uz potenciāliem klientiem.

• Izvertēt cenu politikas struktūru.

• Noteikt bāra tirgus paplašināšanas iespējas.

1. Uzņēmuma raksturojums

Bārs “Velve” ir viena īpašnieka uzņēmums. Pats īpašnieks – direktors aktīvi iesaistās firmas saimnieciskajā darbībā. Direktors plāno un organizē bāra darbību, nodrošina bārā pilnu preču sortimentu, organizē personālu un kārto ar uzņēmumu saistītos jautājumus, kuri nodrošina firmas sekmīgu pastāvēšanu.

Uzņēmuma darbs tiek organizēts pielāgojoties klientu vēlmēm, jo galvenais uzdevums ir spēt piedāvāt doto pakalpojumu labā kvalitātē, lai klients būtu apmierināts.

Bāra piedāvātā ēdienkarte ir ļoti plaša un daudzpusīga. Klienti var nogaršot gan mūsu zemes ēdienus, gan arī citu tautu nacionālos ēdienus, kā piemēram varžu kājiņas, vairāku veidu gliemežus, vēžus, omārus un citus. Uzņēmumā tiek nodarbināti deviņi cilvēki. Bārā ir divas maiņas, kas mainās katru nedēļu, līdz ar to mainās arī piedāvātā ēdienkarte. Bārs piedāvā apmēram 50 veidu dažādus stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī dažādus vīnus un bezalkoholiskos dzērienus.

Bārs atrodas pašā pilsētas centrā, ļoti izdevīgā vietā, taču bāra mīnus ir tas, ka tai nav deju zāle, tāpēc pašlaik firmas attīstības primārais uzdevums ir veikt rekonstrukcijas un paplašināt jau esošās bāra telpas, kur varētu ierīkot deju zāli. Patreiz uzņēmumam ir divas zāles – bāra zāle, kas domāta klientiem, kuri grib ātrāk pāēst, vai vienkārši tāpat atpūsties, kā arī banketa zāle, kura ir piemērota privātiem pasākumiem, ar nelielu personu skaitu līdz 10 cilvēkiem. Bārs “Velve” pēc pasūtījuma klāj galdus arī dažāda veida banketiem.

Uzņēmuma darba laiks ir no plk.11 – 24. Piektdienās, sestdienās no plk. 11 – 2 naktī.

2. Uzņēmuma juridiskais statuss

Uzņēmējdarbība ir dibināta 1996. gada 15.novembrī, kā Ulda Kronberga individuālā uzņēmuma ražošanas komercfirma “Velve – 2”. Uzņēmējdarbībai ir viens dibinātājs un līdzīpašnieks.

Uzņēmums ir juridiska persona ar savu nosaukumu, patstāvīgu bilanci, norēķinu kontu bankā, savu zīmogu, veidlapām. Tam var būt sava simbolika un preču zīmes, kuras tiek izgatavotas un piereģistrētas saskaņā ar Latvijas Republikas noteikto kārtību.

Uzņēmums tiek izveidots un darbojas Latvijas Republikas likumdošanas un Statūtu robežās, bet ārējās tirdzniecības jomā – saskaņā ar starptautisko tiesību normām un kontraktu ar partneriem. Tam ir tiesības savā vārdā slēgt līgumus, iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības, uzņemties atbildību un būt prasītājam vai atbildētājam tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā.

Komercfirma ir izveidota ilgstošai uzņēmējdarbībai, nolūkā gūt peļņu no sabiedriskās ēdināšanas un bāra pakalpojumiem, kas arī ir uzņēmuma galvenais darbības veids.

Bārs “Velve” atrodas Latvijas Republikas Saldus pilsētā, Striķu ielā 7.

3. Saldus pilsētas tirgus izpēte

Pēdējos gados Saldū bija sarucis uzņēmumu skaits , ko ietekmējuši dažādi apstākļi, piemēram Krievijas krīze, valsts nodokļu politika. Taču situācija patreiz sāk uzlaboties. Daudzi uzņēmumi bija nogājuši pagrīdē, taču kad situācija uzlabojās, atkal sāka aktīvāk strādāt. Tā piemēram 1998. gadā pilsētā darbojās 250 uzņēmumi, nākamajā gadā vairs tikai 191. Tādejādi saruka arī nodarbināto skaits. 2000.gadā uzņēmējdarbība atkal sāka zelt, tagad pilsētā strādā apmēram 270 uzņēmumi.

Saldus ir izteikta tirgotāju pilsēta, jo vērojot pilsētas uzņēmumus pa uzņēmējdarbības veidiem (skat.1.att), pilsētā ir 41% tirdzniecības uzņēmumi, 3% rūpnieciskā ražošana un tikai 4% sabiedriskā ēdināšna. Taču ņemot vērā zemo procentuālo skaitli starp sabiedriskajām ēdināšanām, tajā valda ļoti sīva konkurence. Patlaban pilsētas centrs ir piesātināts ar lielākām un mazākām ēstuvēm. Piemēram vienā ielā vien darbojas sešas kafejnīcas, tāpēc ir nopietni jādomā, gan par piedāvāto ēdienu kvalitāti, gan tās cenu, sortimentu, apkalpošanas kultūru un reklāmu. Pēdējos gados ir kritusies arī cilvēku pirktsspēja. To varētu skaidrot ar kafejnīcas skaita pieaugumu. 2000.gadā vien atvērās trīs kafejnīcas.

Runājot par Saldus rajona pagastiem uzņēmēji galvenokārt darbojas lauksaimniecības (pārsvarā tās ir zemnieku saimniecības, mežistrādes, kokapstrādes) svērās.

3.Uzņēmuma paplašināšanas iespējas

Lielākais bāra attīstības projekts ir vasaras kafejnīcas izveidošana un deju zāles izveidošana. Ja izdotos šo projektu realizēt var iegūt vairākus labumus – iegūtu papildu vietu skaitu, piesaistītu jaunus klientus, nostiprinātu tirgus pozīcijas, līdz ar to papildus iegūtu iekšējo spēku cīņā ar konkurentiem.

Bāra “Velve” iekšējais spēks

• piedāvājums par konkurētspējīgu cenu;

• plašs sortiments;

• piedāvāto pakalpojumu kvalitāte;

•profesionāla klientu apkalpošana;

• kvalificēti darbinieki;

• regulāri jaunievedumi ēdienu klāstā;

• mūsdienīga ēdienu gatavošanas tehnoloģija;

Bāra “Velve” iekšējais spēks ir sekošana līdzi laikam un klienta vēlmēm, līdz ar to uzņēmumā tiek ieviesti dažādi jaunievedumi, tiek paplašināts sortiments atbilstoši klienta vēlmēm. Šodienas apstākļos jebkura uzņēmuma attīstība un noturīgs uzplaukums nav iespējams bez profesionāliem, kvalificētiem darbiniekiem. Profesionāls personāls ir uzņēmuma izdzīvošanas jautājums. Bāra “Velve” direktors regulāri apmāca virtuves darbinieces par jaunāko ēdienu gatavošanā, jo uzņēmuma darbs tiek organizēts pielāgojoties klientu vēlmēm un galvenais uzdevums ir spēt piedāvāt doto pakalpojumu labā kvalitātē, lai klients būtu apmierināts. Jau ilgus gadus uzņēmums sadarbojas ar restorānu “Vincents”, kur tiek apmācītas virtuves darbinieces. Notiek arī dažādas firmu degustācijas, piemēram firmā “Reaton”, kur arī tiek vestas virtuves darbinieces. Līdz ar to uzņēmumā tiek ieviesti dažādi jauninājumi attiecībā uz piedāvāto ēdienu klāstu. Jaunievedumi bieži vien ir pats svarīgākais faktors konkurētspējīgās priekšrocības radīšanā. Ne visi jaunievedumi ir sekmīgi, toties tie, kuri gūst panākumus ir galvenais konkurētspējīgās priekšrocības avots. Veiksmīgi jaunievedumi dod uzņēmumam iespēju paplašināt tirgu un gūt papildu peļņu.

Runājot par klientu apkalpošanu bārmenis tiek kontrolēts profesionālās ētikas normu ievērošanā. Tiek uzsvērts, ka darbā nedrīkst būt redzamas personiskās antipātijas pret kādu no klientiem – pret visiem bāra apmeklētājiem jāievēro sabiedrībā noteiktās pieklājības normas un viesmīlības priekšstata prasības. Bārmeņa uzdevums ir klientam ieteikt un

raksturot piedāvāto ēdienu.

Lai pievilinātu konkurējošo firmu klientus, uzņēmums jau no atvēršanas brīža savai produkcijai nodrošina tādas īpašības, ka tā atšķiras no konkurējošo firmu produkcijas – pirmkārt jau ar kvalitāti, ar ēdiena sastāvdaļām kādas tiek pievienotas tapšanas procesā. Būtisks moments ir arī tehnoloģiskie sasniegumi. Nesen uzņēmums iegādājās jaunas profesionālās gāzes plītis, kas būtiski izmainīja uzņēmuma iespējas. Šīs jaunās iekārtas paver bāram plašas iespējas – pirmkārt jau palielinās pārdošanas apjoms, jo daudz īsākā brīdī var pagatavot pieprasīto ēdienu. Jaunās iekārtas ir arī daudz ekonomiskākas, līdz ar to tiek ietaupīti naudas līdzekļi.

Uzņēmuma iespējas

• tirgus daļas paplašināšana;

• jaunu tirgu apguve;

• kvalitātes paaugstināšana

Izmantojot augstu piedāvāto ēdienu kvalitāti, viena no priekšrocībām ir tā, ka uzņēmums var paplašināt savu tirgus apjomu. Arī statistiskie pētījumi rāda, ka augsta kvalitāte laika gaitā palielina reālo tirgus daļu. Abu šo faktoru, augsta kvalitāte un liela tirgus daļa dod būtisku peļņas pieaugumu.

Pateicoties uzņēmuma gatavošanas kvalitātei un modernu tehnoloģiju lietošanai, tai ir augsta tirgus vērtība un nelielas izmaksas. Neraugoties uz to, ka uzņēmuma piedāvātā kvalitāte ir atslēga konkurētspējīgas priekšrocības radīšanai un noturēšanai – uzņēmumam jāmeklē veids, kā laika gaitā to nepārtraukti uzlabot, jo klientu vēlmes ar katru dienu aug, līdz ar to uzņēmuma piedāvājumam arī katru dienu jāaug.

Uzņēmuma vājums

• ieplānotās darbības uzsākšana saistīta ar lieliem izdevumiem, kuriem sākot nav seguma;

• nepietiekama reklāma;

• vājš mārketings;

• uzņēmums novājināts no jaunu konkurentu parādīšanos tirgū;

• nepilnīga darbinieku motivācija

Uzņēmuma attīstības projekts ir vasaras kafejnīcas izveidošana. Galvenā problēma, kāpēc uzņēmums pie tā apstājies ir līdzekļu trūkums. Ar šo problēmu saskaras daudzi uzņēmumi, kā nekā brīvi līdzekļi nekad nevar būt par daudz. Uzņēmuma nodrošinājums savai ikdienas pastāvēšanai ir pietiekošs, taču lai izveidotu savus ieplānotos projektus būs jādomā par kredīta ņemšanu bankā.

Bāram “Velve” ir vāji attīstīts mārketings reklāmas jomā. Uzņēmums piedāvā ļoti labu produktu ar konkurētspējīgu cenu, bet cilvēki par to nav pietiekami informēti. Ir īpaši izplatīta kļuda uzskatīt, ka produkts var pārdot pats sevi. Ja netiek darīts nekas vairāk, tad klientam vispirms ir jābūt informētam par produkta eksistenci. Otrkārt viņam jābūt informētam par produktiem vai pakalpojumiem kurus pārdod. Treškārt vajag klientam pastāstīt kādā veidā piedāvājums apmierina viņa vajadzības. Ceturtkārt jāpārliecina klients ka jūsu piedāvātais pakalpojums vai prece ir pārāks par konkurentu piedāvāto pakalpojumu. Un visbeidzot vajag pamudināt attiecīgo pakalpojumu pirkt.

Uzņēmuma direktoram vairāk būtu jāmēģina drbiniekus iesaistīt uzņēmuma dzīvē, lai katrs justos par uzņēmumā nepieciešamu darbinieku, un saprastu, ka viņa darba ieguldījumi ir svarīgi visam kolektīvam. Tikai šādi var nonākt līdz augstiem rezultātiem. Būtu jānosaka stingras attiecības starp darba rezultātiem un atalgojumu. Protams jo efektīvāks ir darbs, jo lielākam jābūt ir atalgojumam. Kā zinām viens no galvenajiem darbinieka stimulēšnas veidiem ir atalgojums. Šobrīd laba apmaksa par darbu ir visefektīgākais motivācijas veids. Ja darbinieks nevar apmierināt savas fizioloģiskās un materiālās vajadzības, pārējais šinī motivēšanā nespēlē nekādu lielo lomu. Gluži nevarētu izslēgt arī pārējos motivācijas veidus, kā piemēram labi darba apstākļi, īzaugsmes iespējas un citi. Tomēr darbiniekiem ir jājūt sava ieguldītā darba materiālais novērtējums.

Uzņēmuma draudi

• nelabvēlīga likumdošana;

• piegādāt

• resursu (cenu) pieauguma svārstības;

• uzņēmējdarbībai nelabvēlīgi likumprojektu pieņemšana;

4. Ārējās vides analīze

Ar uzņēmuma ārējo vidi saprot visus faktorus un apstākļus, kuri rodas apkārtējā vidē, neatkarīgi no konkrētā uzņēmuma darbības, bet kuri var ietekmēt uzņēmuma funkcionēšanu. Lai darbotos sekmīgi un ilglaicīgi, uzņēmuma stratēģijai jāatttīstās atbilstoši videi, kurā tā darbojas. Daudzi uzņēmumi sekmīgi apmierina tirgus pieprasījumu, bet nespēj izsekot vides izmaiņām, uzskatot, ka to sākotnējā panākuma formula darbosies mūžīgi. Tie neizprot notiekošās ārējās vides pārmaiņas līdz brīdim, kad cits uzņēmums kļūst spējīgs labāk apmierināt pircēju prasības. Šī iemesla dēļ šādi uzņēmumi bieži zaudē savas konkurētspējīgās priekšrocības un ir spiesti atstāt tirgu.

Ārējā vide sastāv no vispārējās ārējās vides un nozares vides. Nedraudzīgā ārējā vidē uzņēmumam ir daudz mazākas iespējas gūt panākumus nekā pievilcīgā ārējā vidē.

Vispārīgo ārējo vidi raksturo demogrāfiskie, politiskie, sociālie, kultūras un makroekonomiskie faktori, kā arī tehnoloģiju attīstība un globalizācija. Šī vide ietekmē dažādus uzņēmumus, turpretī uzņēmumi nevar ietekmēt izmaiņas vispārējā ārējā vidē.

Nozares vidi raksturo cīņa starp konkurentiem , piegādātāju spēks, pircēju spēks, jaunienācēju draudi. (2.46.lpp.)

Lai izdzīvotu, uzņēmumam jāizprot spēki, kas nosaka konkurenci nozarē kurā tas darbojas. Tam nepārtraukti ir jāizvērtē šie spēki un jāpiemēro pārmaiņām atbilstoša stratēģija.

4.1. Nozares vides raksturojums

Konkurences jeb nozares vide satur faktorus, kas ir būtiski katram uzņēmumam attiecīgajā nozarē. Galvenie spēki kas darbojas jebkurā nozarē, ir konkurenti, klienti, piegādātāji. Nozares vides analīze katram uzņēmumam ir tieši saistīta ar konkurences novērtēšanu. Nozares pievilcību nosaka potenciālā peļņa, kas ir atkarīga no uzņēmuma konkurētspējas. Nozares peļņas potenciālu novērtē, analizējot dažādu, konkurenci ietekmējošu vides spēku savstarpējo darbību. (2. 50.lpp.)

4.1.1. Konkurentu izpēte

Tirgus ekonomikā katra firma darbojas konkurences apstākļos. Ir svarīgi rūpīgi izpētīt un izanalizēt konkurences vidi, kurā darbojas attiecīgā firma. I/U “Velve – 2” direktoram lielāka uzmanība ir jāpievērš konkurencei un tās attīstības iespējām un tendencēm, jo pēdējo gadu laikā ļoti stauji aug to firmu skaits, kas darbojas līdzīgā nozarē.

Pētot konkurences vidi, pirmais posms ir tirgus raksturlielumu novērtējums, kurā darbojas firma.

Galveno konkurentu analīzi ir lietderīgi veikt vairākos svarīgos rādītājos:

1. tirgus

 Kādā (pēc apjoma) tirgū darbojas katrs jūsu konkurents?

 Kā jūsu konkurenti iekļūst tirgū?

 Cik ātri konkurenti pielāgojas dažādām jaunām situācijām?

 Cik elastīga ir viņu tirgus stratēģija?

 Kādā mērā un uz kā rēķina jūsu konkurenti cenšas palielināt savu tirgus daļu?

2. prece

 Cik efektīvi jūsu konkurenti reaģē uz patērētāju vajadzībām un pieprasījumu?

 Cik plašs ir preču un pakalpojumu sortiments?

 Kā jūsu konkurenti rīkojas, izstrādājot jaunas preces?

3. cena

 Kā jūsu konkurenti rīkojas nosakot cenas jaunām precēm?

 Kādu cenu politiku piekopj jau esošajām precēm?

4. preču virzīšana tirgū

 Kādiem reklāmas līdzekļiem konkurenti dod priekšroku?

 Kādus pārdošanas veicināšanas līdzekļus izmanto konkurents?

Konkurentu preču pētīšana ļauj ne tikai noteikt savus konkurentus, bet arī savas firmas stiprās un vājās puses, atrodot atšķirīgās priekšrocības, uzņēmums var iegūt augstāku peļņu, panākt lielāku pārdošanas apjomu, iekarot jaunu tirgus segmentu. Patērētāju skatījumā atšķirīgajai priekšrocībai ir jānodrošina tieša orientācija uz jūsu uzņēmuma piedāvājumu starp daudziem citiem uzņēmumu piedāvājumiem.

Galvenie konkurenti bāram “Velve”;

Konkurenti Adrese

Restorāns “Ciecere” Rīgas ielā – 10

Kafejnīca “Klubs” Striķu ielā – 3

Kafejnīca ‘’Pērlītes’’ Rīgas ielā – 1

Mārketinga stratēģija var tikt virzīta ne tikai uz pircēja vajadzību apmierināšanu, bet arī pret konkurentiem, kuri apkalpo tos pašus pircējus. Tādejādi nepieciešams izpētīt konkurentu vājās vietas. Tās stratēģija ir atkarīga no firmas lieluma. Lielās firmas var atļauties tādu stratēģiju, kādu nevar lietot nelielas firmas, bet arī mazas firmas var izraudzīties sekmīgu stratēģiju, sasniedzot pietiekami augstu atdevi no ieguldītā kapitāla.

Kafejnīcas ‘’Pērlītes’’ situāciju izpēte

Bāra “Velve” lielākais konkurents ir kafejnīca “Pērlītes”. Kafejnīca tika atvērta tikai 2000. gada nogalē. Kā jau tas bija sagaidāms liela daļa bāra “Velve” klientu apmeklēja kafejnīcu “Pērlītes”, jo cilvēki vienmēr ir gribējuši izzināt visu jauno. Taču tagad visi patstāvīgie bāra klienti atgriežas. Kafejnīcas “Pērlītes”stiprā puse ir tā, ka tajā ir deju zāle, kura diemžēl patrez bārā “Velve” nav. Bet kā jau minēts iepriekš uzņēmums pie tā strādā. Taču kafejnīca’’Pērlītes” nespēj konkurēt ar piedāvāto ēdienu kvalitāti, to apstiprināja arī mūsu patstāvīgie klienti. Jaunatvērtā kafejnīca ļoti grib līdzināties bāram “Velve”, it sevišķi ar piedāvāto ēdienu klāstu. Bija pat tāds gadījums, ka kafejnīcas “Pērlītes” īpašnieks gribēja pārvilināt bāra “Velve” pavāres, piesolot lielāku atmaksu. Tāpēc bāra direktoram vēljovairāk jāpiestrādā pie darbinieku motivācijas.

Kafejnīcas “Pērlītes” priekšrocības

• atrodas izdevīgā, labi pieejamā vietā, ne tikai iebraucējiem, bet arī pilsētas iedzīvotājiem.

• piedāvāto ēdienu cenas apmeklētājiem ir pieņemamas.

• aptver plašu apmeklētāju loku – jauniešus, vidējā vecuma cilvēkus, kā ari vecākus cilvēkus.

• piedāvā banketu un citu saviesīgu vakaru apkalpošanu.

Kafejnīcas “Pērlītes” trūkumi

• negatīvas atsauksmes no klientu puses par ēdiena kvalitāti.

• neieinteresēta oficianta attieksme pret apmeklētājiem, kas liecina par apkalpošanas kultūras nozīmīgumu šajā ēstuvē.

Kafejnīcas “Klubs” situāciju izpēte

Ļoti spēcīgs konkurents ir arī kafejnīca “Klubs”. Šai kafejnīcai par labu ir apstāklis, ka arī tā atrodas pašā pilsētas centrā un ir deju zāle. Kafejnīcai klāt piecelta ir arī vasaras kafejnīca, līdz ar to tā ir konkurētspējīgāka vasaras periodos. Kafejnīcā nevar iegādāties siltos ēdienus, vienīgi dažādas uzkodas, līdz ar to tā nevar konkurēt šajā jomā.

Priekšrocības Trūkumi

Restorāna “Ciecere” situāciju izpēte

4.1.2. Klientu galvenie piesaistes motīvi

Lai apmierinātu klientus un iegūtu viņu atsaucību, uzņēmumam jāsniedz saviem klientiem tieši tas, ko viņi vēlas, un tad, kad viņi to vēlas. Tas ir uzņēmumam jādara viss iespējamais, lai noteiktu klienta vajadzības un tās apmierinātu. Tādēļ biznesa viens no galvenajiem uzdevumiem ir klientu piesaistīšana. Pirmajā vietā vienmēr ir klients un viņa vajadzības. Visu pirkumu pamatā ir vēlēšanās apmierināt kādu vajadzību.

Soļi, kas paredz uzņēmuma ražošanas procesa efektivitātes uzlabošanu un produkcijas kvalitāti, tiek veikti saskaņā ar šo mērķi. Augsts darba ražīguma līmenis, kvalitātes sasniegšana un jauninājumu ieviešana – tie ir daži no instrumentiem, ko uzņēmums lieto, lai sasniegtu klientu vēlmju apmierinājumu.

Galvenie klientu piesaistes motīvi ir uzņēmuma sniegto pakalpojumu kvalitāte, apkalpošanas kūltūra, sortiments, uzņēmuma prestižs, interjers, kurš ir izstrādāts skandināviskā stilā, kas rada ļoti patīkamu un omulīgu gaisotni. Bārs “Velve” var lepoties ar savu izsmalcināto virtuvi, pārdomāto interjeru, kvalitatīvu apkalpošanas kultūru.

Pārsvarā bāra apmeklētāji ir sociāli nodrošināti klienti, jo izstrādājumu cenas ir atbilstošas produkcijas kvalitātei. Pie klientūras pieskaitāmi arī pilsētas viesi, ārzemju tūristi.

Svarīgs ir arī klientu apkalpošanas laiks jeb uzņēmuma reakcija uz klienta pieprasījumu. Šobrīd tas ir ļoti aktuāli. Ir tāds teiciens “Laiks ir nauda” – šo pazīstamo teicienu var pārfrāzēt šādi; zaudēts laiks ir zaudēta nauda, ietaupīts laiks līdzina ceļu uz lielāku ienākumu. Pusdienošanas laikā apmeklētājus var ļoti interesēt, cik ilgi būs jāgaida konkrēta ēdiena pasniegšana. Šāds faktors spēj ietekmēt gan ēdiena izvēli, gan arī to, vai apmeklētājs dos priekšroku kafejnīcām vai restorāniem ar viesmīļiem, vai pašapkalpošanās ēdnīcai. Uzņēmējiem, ārstiem, advokātiem un visiem tiem kam vārda tiešā nozīmē ir dārga katra minūte, pieprasījuma regulātors būs ne tikai cena un komforts, bet arī apkalpošanas ātrums.

Bārā “Velve” otrā ēdiena pagatavošana svārstās no 10 līdz 15 minūtēm. Domāju ka tas nav ilgs laiks, ja grib saņemt tiko pagatavotu ēdienu nevis atsildītu.

Papildus kvalitātei un savlaicīgai apkalpošanai citi klientu atsaucības vairošanas faktori ir preces dizains (bāra gadījumā, tas ir kā pasniedz attiecīgo ēdienu).

Visi iepriekšminētie faktori vairo klientu apmierinātību un atsaucību, ļauj uzņēmumam diferencēt sevi no mazāk atsaucīgiem konkurentiem. Diferencēšana ir nepārtraukta pircēju apmierinājuma palielināšana, kas parasti nozīmē produkta izpildījuma un kvalitātes uzlabošanu, pārsniedzot konkurentu līmeni.

Saldus pilsēta nav liela un vairāk vai mazāk cits citu pazīst, katra kļūda vai nepilnība kas tiek pieļauta firmas darbības procesā izplatās ļoti ātri. Tāpēc bāra direktors ļoti strādā pie tā lai tiktu pieļauts mazāk kļūdu.

Pastāv uzskats, ka vislabākais reklāmas veids ir apmierinīats klients. Kā rāda prakse, tad apmierinīats pircējs par savu pozitīvo pieredzi pastāstīs labi ja pāris cilvēkiem, kamēr neapmierinātais par nepatīkamo izstāstīs sešreiz vairāk

Uzņēmums ļoti labi pārzin savus patstāvīgos klientus. Kopš uzņēmums darbojas tam ir izveidojies savs klientu loks un gadu gaitā sadarbojoties tas ir iepazinis katra klienta gaumi un vēlmes. Taču viens no negatīviem faktoriem ir tas, ka klientu loks nepaplašinās, kas varētu būt izskaidrojams ar to, ka novārtā tiek atstātas reklāmas kampaņas.

4.1.3. Preču piegādātāju izpēte

Visbiežāk minētais iemesls tam, kāpēc gala produktam ir zema kvalitāte, ir izejmatreālu zemā kvalitāte. Uzņēmumiem ir ciešāk jāstrādā ar piegādātājiem, lai uzlabotu piegādājamo izejmateriālu kvalitāti un lai tādejādi samazinātu brāķi. Lai veiksmīgi veidotu uzņēmuma piegāžu bāzi, ir jāizpilda virkne kritēriju. Attiecībām ar piegādātājiem ir jābūt ciešām un tās ir jāveido uz ilglaicīgu sadarbību. Lai darbotos princips ‘’tieši laikā’’ piegādātājiem jāatrodas tuvu uzņēmumam. Uzņēmumam ir jānodarbojas ar savu piegādātāju darbības prognozēšanu, analizējot to maksātspēju, cenas un citus jautājumus. (3.62.lpp.)

Lielāko daļu preces bārs “Velve” piegādā paši. Lai nekļūtu pārlieku lielā atkarībā no neliela piegādātāju skaita, uzņēmums priekšroku dod sadarbībai ar daudziem piegādātājiem. Ir piegādes firmas, kuras ved, atsaucoties uz pieteikumu noteiktās dienās. Tas palīdz saplānot un realizēt pārdomātu preces iepirkšanas procesu, nodrošina preču sortimenta patstāvību un aizkavē lielu krājumu veidošanos.

Uzņēmumā piegādātāji praktiski nemainās. Cenu nosaka tirgus – tas ir tirgus ekonomikas teorijas pamatnosacījums. Ar cenu visstraujāk var reaģēt uz konkurenci, to izmanto arī bārs “Velve”. Arī pieprasījums pēc konkrētās izejvielas ietekmē cenu. Tā var mainīties tāpēc, ka mainās uzņēmuma mērķi vai arī piedāvāto ēdienu klāsts.

4.2. Vispārējās ārējās vides raksturojums

Vispārīgā ārējā vide ietver visus tos vides spēkus un nosacījumus, kas tieši vai netieši ietekmē ikvienu firmu ikvienā nozarē. Uzņēmumi nevar kontrolēt vispārējo ārējo vidi, kā arī precīzi paredzēt tās faktoru izmaiņas.

Svarīgākie vispārējās ārējās vides faktori ir – demogrāfiskie faktori, politiskie faktori, sociālie un kūltūras faktori, makroekonomiskie faktori, tehnoloģijas sasniegumi un globalizācija.

4.2.1. Demogrāfiskie faktori

Demogrāfiskie faktori netieši ietekmē ikvienu firmu ikvienā nozarē. Demogrāfiskā ziņā svarīgs ir iedzīvotāju skaita pieaugums, līdz ar to arī noteiktas pirktsspējas apstākļos palielinās vajadzības, kas sekmē tirgus attīstību.

Saldus pilsētā ir 12637 tūkstoši iedzīvotāji. Salīdzinot iedzīvotāju skaita izmaiņas Saldū 2000.gadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 0,7%. Galvenie pilsētas iedzīvotāji 85% ir latvieši, kas ir augsts rādītājs, salīdzinot ar citām pilsētām. Citu tautību īpatsvars sastāda 9% lietuvieši, 5% krievi, 1% baltkrievi.

Ieptiekš minētie iedzīvotāju skaita dati vēl nenosaka bāra apmeklētāju skaitu, jo nozīme ir vēl daudziem citiem faktoriem. Piemēram nodarbošanās, bezdarba līmenis, sava budžeta sadalījums, dažādi maksājumi, kā arī tēriņi lai apmierinātu savas personiskās vēlmes un vajadzības.

Saldū tika veikta aptauja, kuras rezultātā secināja, ka 30,2% respondentu ģimenēs ir tikai viens pelnītājs, bet ņemot vērā vidējās algas, tad ienākumi šājās ģimenēs ir nelieli. Pēc aptaujas rezultātiem kā galvenais iztikas, ieņēmumu avots 29,8% respondentu ir darba alga. Tātad, ja ģimenē ir tikai viens strādājošais un viņa darba alga ir vienīgais ģimenes iztikas avots (nav citu ienākumu, piemēram bērna pabalsts, pensija), tad zaudējot darbu, ģimene paliek bez iztikas līdzekļiem.

Ņemot vērā iedzīvotāju zemo ienākuma līmeni un faktu ka komunālo maksājumu tarifi ir augsti, tādiem apmeklējumiem, kā kafejnīca vai bārs tiek atlicināta niecīga summa, vai vispār netiek atlicināta.

Pēc valsts nodarbinātības dienesta datiem Saldus pilsētā bezdarbs procentuāli ir viens no zemākajiem. Taču ne vienmēr var ticēt šiem datiem, jo daudzi cilvēki ir bez darba, taču tie nejiet reģistrēties, līdz ar to patiesais bezdarbnieku skaits netiek noteikts.

4.2.2. Politiskie faktori

Valdība un pašvaldības var ievērojami ietekmēt uzņēmumus un nozares. Kau arī netieši spēkā esošā likumdošana iespaido ikvienu uzņēmuma darbību, kā piemēram nodokļu sistēma, inflācija, bezdarbs, iedzīvotāju maksātspēja. Inflācijas laikā firmas izdevumi par resursiem nemitīgi pieaug, lidz ar to neizbēgama ir cenas paaugstināšana, lai sgtu lielās izmaksas. Tā arī likumdošanas akti nosaka darba devēju un darba ņēmēju attiecības. Stabila valsts politika sekmēs jebkuru uzņēmējdarbību. Šeit varētu būt runa par nodokļu atvieglojumiem. Lai gan nodokļu sistēma Latvijā ir stabilizējusies, tā vēl jo projām ir mainīga.

Valdības uzdevums ekonomikā ir nodrošināt valstiski svarīgu funkciju finansēšanu un veicināt stabilu uzņēmējdarbības vidi, līdz ar to tiktu sekmēta iedzīvotāju labklājība.

4.2.3. Sociālie un kultūras faktori

Sociālie un kultūras faktori nosaka vērtības, ideālus un citas raksturīgas iezīmes, kas atšķir dažādas sociālas grupas. Lai izprastu darbaspēka mainīgās prasības, uzņēmumam pastāvīgi jābūt informētam par sabiedrības sociālo un kūltūras faktoru izmaiņām. Vadītājiem jāpārzina un jāizjūt dažādas izcelsmes darbinieku morālās vērtības.

Saldus pilsētas iedzīvotāji ir dažādi cik vien dažādi var būt, katrs ar savu vērtības sistēmu, uzskatiem, vajadzībām.

4.2.4. Makroekonomiskie faktori

Valsts ekonomiskā situācija būtiski ietekmē dažādas nozares, kā arī uzņēmumus tajās. Svarīgākie makroekonomiskie faktori ir – iekšzemes kopprodukta pieaugums, aizdevumu likmes, inflācija, depozītu likmes, kā arī budžeta un ārējās tirdzniecības deficīts vai pārpalikums. Visi šie faktori ir savstarpēji saistīti. Palielinoties iekšzemes kopproduktam, pieaug patērētāju un organizāciju pieprasījums pēc pakalpojumiem un produktiem. Jo augstākas aizdevumu likmes, jo zemāks pieprasījums. Kapitāla izmaksas arī pieaug, pieaugot aizdevumu likmēm, tādejādi samazinot investīcijas. Aizdevumu likmes būtiski ietekmē vadītāju lēmumus, kas saistīti ar investīcijām ražotnēs un iekārtās.

4.2.5. Tehnaloģiju attīstība

4.2.6. Globalizācija

Globalizācija pieprasa adaptēties. Katrai valstij, arī katram indivīdam jāatrod sava priekšrocība, ko dot pasaulei, lai gūtu labumu no globalizācijas procesā brīvi pieejamiem tehnoloģijas sasniegumiem.

Ko globalizācija varētu nozīmēt, piemēram Latvijas mazajam vai vidējam uzņēmumam. Vispirmām kārtām šī ietekme būs atkarīga no pārmaiņām starptautiskajā darba dalīšanā, kā arī no uzņēmumu darbības globalizācijas. To var uztvert kā problēmu, bet var arī izmantot kā iespēju, kas ļauj paaugstināt inovāciju un nacionālo zināšanu bāzi. Nāksies pastiprināt uzņēmumu spēju adaptēties un elestīgi pielāgoties mainīgajiem tirgus (gan noieta, gan piegāžu) apstākļiem, kas panākams, izmantojot paplašinātās tehnoloģiskās iespējas, elestīgāku un efektīvāku organizātorisko struktūru uzņēmumu starpā. Inovāciju ieviešana vienmēr saistās ar palielinātu risku, tāpēc tā kompensēšanai būs nepieciešama atbilstoša finansēšanas stimulēšanas sistēma.

5. Iekšējās vides analīze

Iekšējā vide aptver tās svēras, kas nodrošina uzņēmuma iekšējo darbību – vispārējo funkcionēšanu. Šo vidi uzņēmums var veidot pats atbilstoši tā darbības sfērai.

Bāra ‘’Velve” iekšējā vide sastāv no sekojošiem faktoriem.

• Mārketinga

• Personāla vadības

• Grāmatvedības uzskaites



Vadītāja galvenais uzdevums ir plānot šos procesus, vadīt, kontrolēt un pilnveidot uzņēmumu vēlamajā virzienā.

5.1. Mārketings un tā nozīme uzņēmuma darbībā

Mārketinga funkcijās ietilpst;

• tirgus stāvokļa un tā dinamikas analīze;

preču (pakalpojumu) pircēju, lietotāju un piegādātāju uzvedības izpēte, konkurentu darbības analīze, mērķa tirgus noteikšana.

• priekšlikumu izstrādāšana par precēm un pakalpojumiem;

sortimenta pilnveidošana, jaunu preču komerciālo parametru izstrādāšana, piedāvāto preču vai pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana.

• cenu taktikas izstrādāšana;

cenu politikas izstrādāšana, atlaižu sistēmas izstrādāšana.

• pakalpojumu noieta veicināšana.

Patērētājs izvērtē katru pirkumu naudas izteiksmē un rūpīgi izanalizē, vai tas sniegs maksimālo vispārējo apmierinājumu.

Jebkurā gadījumā ir rūpīgi jādomā par cenu savai produkcijai, kas varētu šķist pievilcīga gan klientam, gan nodrošinātu pietiekošu peļņu. Cena ļoti reti ir vienīgais vissvarīgākais faktors lēmumā par pirkšanu, bet tā ir ļoti nozīmīga daļa visā mārketinga stratēģijā. Nav tā, ka tikai un vienīgi zemas cenas ir konkurēt spējīgas. Patiesībā visas cenu politikas ir konkurējošas, jo cena ir daļa no vispārējā labuma sajaukuma, kas tiek piedāvāts klientam. Ja cena klientu neapmierina, tas nozīmē, ka kopējais preču, vietas, veicināšanas un apkalpošanas sortiments neietver naudas vērtību, kas tiek piedāvāta cenā.

Tālāk ir jāpārdomā visefektīvākais veids, kā savu produkciju pircējam piedāvāt. Visbeidzot, kad ir atrisinātas produkcijas cenas un izplatīšanas problēmas, jāatrisina uzdevums, kā pārvērst savus potenciālos klientus patstāvīgos klientos. Savs bizness ir jāveicina, izmantojot piemērotas komunikācijas formas un pārdošanas metodes. Klientam ir jābūt informētam par mūsu eksistenci, par piedāvāto produkciju un par to, kādā veidā šis piedāvājums apmierinās viņu vajadzības. Produktu atbalstīšanas darbībām nav jābūt dārgām, bet gan rūpīgi izplānotām un realizētām. Arī pārdošanas iemaņas ir svarīga sastāvdaļa, jo klienti pērk vairāk nekā tikai produktu vai pakalpojumu, viņi pērk visu kopumu, kurš iekļauj arī rezultātus, kurus tie iegūs no klientu apkalpošanas darbības.

Konkurentu darbības analīzei var izmantot vairākas metodes, viena no tām ir mārketinga “Mix” pieja

• produkcija;

• cena;

• vieta;

• noieta veicināšana;

Termins “marketing mix” tiek lietots, lai aprakstītu produkcijas cenas, vietas un veicināšanas stratēģijas. Pareiza šo datu izmantošana palīdz palielināt uzņēmuma realizācijas apjomu, paplašināt tirgus daļu, nodrošināt lielāku preces vai pakalpojuma pieejamību, ieviest jauninājumus, izvēlēties atbilstošāko cenu stratēģiju, kontrolēt un salīdzināt sava uzņēmuma darbību ar konkurentu paveikto. Ja kaut vai viena tā daļa neizdodas, tas novedīs pie mārketinga stratēģijas neveiksmes.

Mārketinga kompleksa satāvdaļas

Produkcijas Vieta tirgū

plānošana

Cenu veidošana Virzība tirgū

Efektīva mārketinga plānošana ir visam pamatā, ja vēlamies pilnīgi izmantot sava biznesa iespējas. Mārketinga plānošana ir mārketinga problēmu risināšana t.i. pircēju vēlmju un biznesa iespēju saskaņošana, tajā pašā laikā gūstot peļņu. Visbiežāk mārketinga plānošanu traucē mārketinga informācijas trūkums un tas, ka paļaujas uz iepriekšējo gadu pieredzi.

Vide ir ļoti mainīga. Var mainīties ekonomiskie faktori (procentu likme, inflācijas līmenis, vietējās ekonomikas stabilitāte, izmaiņas ienākumos) politiskie un juridiskie faktori, sociālie un kultūras faktori, kā arī tehnoloģiskie faktori.

5.2. Cenu politika uzņēmumā

Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē preču realizācijas apjomu, ir cena. Cena ir preces (pakalpojuma) pircēja un pārdevēja vienošanās rezultāts. Pārdevējs grib par savu preci saņemt augstāku cenu, bet pircējs maksāt zemāku cenu. Šī darījuma rezultātā tiek noteikta abām pusēm pieņemama cena. Lai gan pircēja lēmumu iegādāties preci vai sniegto pakalpojumu ietekmē daudzi ārēji faktori, cena tomēr ir viens no svarīgākajiem elementiem, kas nosaka gan realizācijas apjomu tirgū, gan uzņēmuma rentabilitāti. Jebkurā gadījumā ir rūpīgi jādomā par cenu savai produkcijai, kas varētu šķist pievilcīga gan klientam, gan nodrošinātu pietiekamu peļņu. Cenai jābūt ne zemākai par tādu līmeni, kāds dod iespēju segt izmaksas, un ne augstākai par līmeni, virs kura vairs nav pieprasījuma pēc piedāvātās preces.

Bārs “Velve” cenu veido pēc pamatmetodes “izmaksas + piecenojums”. Alkoholam pārdošanas cena tiek veidota, pievienojot PVN 18% un piecenojumu vidēji 100% apmērā.

Virtuvei pārdošanas cena tiek veidota pievienojot PVN 18% un piecenojumu vidēji 55% apmērā.

Noieta stimulēšanai un apmeklētāju piesaistei patstāvīgajiem bāra apmeklētājiem tiek dotas atlaides 10% apmērā, gan uz alkoholiskajiem dzērieniem, gan uz piedāvāto ēdienu klāstu.

Domāju, ka izšķirīga loma cenai ir tad, kad konkurentu piedāvātais produkts ir identiski vienāds. Pārējos gadījumos visu nosaka produkta īpašības – kvalitāte, garšas īpašības, tēls un citi faktori.

Noieta organizēšana

Šajā uzņēmējdarbības nozarē nekāds atsevišķs pēcpārdošanas serviss nepastāv. Ja klientam piedāvātā produkcija nav kādu apstākļu dēļ pieņemama, tā protams tiek apmainīta, vai kompensēta finansiālā izteiksmē.

Firma “Velve” atrodas tiešā kontaktā ar savu patērētāju, un nekāda starpniecība nepastāv. Produkcijas nogāde pie klienta mājās nepastāv – izņemot ārkārtas gadījumos. Firmas personālu, uz līguma pamata ir iespēja aicināt sagatavot un apkalpot banketus un dažādus svinīgus sarīkojumus arī ārpus “Velves”. Pastāv iespēja izīrēt “Velves” banketu zāli dažādiem

5.2. Uzņēmuma personāla raksturojums

Lai gūtu peļņu un racionāli izmantotu visus resursus, liela nozīme jāpiešķir personāla politikai. Personāla organizācija ir viens no faktoriem, kurā slēpjas liela rezerve, kuru pilnveidojot var attīstīt savu ražošanu, konkurēt tirgus ekonomikā un iegūt labu prestižu. Uzņēmuma prestižu nodrošina ražotā produkcija ar labu lietošanas vērtību un augstā kvalitātē sniegtie pakalpojumi, uzņēmuma rīcībā esošais brīvais kapitāls, strādājošo zināšanas un darba prasme, uzņēmuma spēja ātri reaģēt uz pieprasījumu un piedāvājumu.

Kā jau iepriekš minēju bārs “Velve” ir viena īpašnieka uzņēmums. Uzņēmumā atsevišķas personāla daļas nav. Pats īpašnieks aktīvi iesaistās firmas saimnieciskajā darbībā. Direktors plāno un organizē bāra darbību, nodrošina bārā pilnu preču sortimentu, organizē personālu un kārto uzņēmuma saistītos jautājumus, kuri nodrošina firmas sekmīgu pastāvēšanu.

Bārā “Velve” strādā 9 darbinieki.

Viss personāls atrodas direktora – firmas īpašnieka tiešā pakļautībā. Zemāk redzamajā shēmā.

Kā jau minēts iepriekš , I/U “Velve – 2” direktors veic uzņēmuma attīstības stratēģijas plānu izstrādi un organizē bāra darbību.

Bārmeņiem jāievēro sabiedrībā noteiktās pieklājības normas un viesmīlības priekšraksta prasības savstarpēji pret klientiem, kā arī maldīgām personām. Saudzīgi jāizturas pret savu un apkārtējo veselību, kā arī jāievēro darba drošības un higiēnas prasības.

Pavārēm regulāri jāpapildina savas zināšanas profesionālo iemaņu pilnveidošanai, jāievēro darba drošības un higiēnas prasības.

Grāmatvedim jāveic pilna finansu operācija uzņēmumā un jāpārbauda dokumentu noformēšanas pareizība, jāseko bankas finansu resursu stāvoklim, jāsagatavo finansu pārskatus, jārisina problēmas, kas radušās darba procesā un jāveic citi līdzīgi satura uzdevumi.

Attīstības stratēģija

Attīstības stratēģijā ietilpst esošo tirgu paplašināšana un stabilizēšana.

Klientu piesaistes galvenie motīvi ir, sortimenta plašums, piedāvāto ēdienu kvalitāte, konkurētspējīgas cenas atbilstoši kvalitātei, apkalpošanas serviss, interjers un arī bāra prestižs.

Bārs “Velve” atrodas pašā pilsētas centrā ļoti izdevīgā vietā, taču bāra mīnus ir tas , ka bāram nav deju zāle, tāpēc pašlaik firmas attīstības primārais uzdevums ir veikt rekonstrukcijas un paplašināt jau esošās bāra telpas, kur varētu ierīkot deju zāli.

Nākotnē tiek plānots atvērt konditoreju un vasaras kafejnīcu.

Tuvākā nākotnē plānos ietilpst tehnoloģisko iekārtu uzlabošana un nomaiņa.

Uzņēmums katru gadu apmāca virtuves darbinieces par jaunāko ēdienu gatavošanā tāpēc attīstības stratēģijā arī turpmāk ietilpst personāla periodiskā apmācība un kvalifikācijas celšanas kursi.

Viens no firmas mērķiem ir iegūt pēc iespējas lielāku tirgus daļu. Lai to realizētu, nepieciešams pastāvīgi strādāt pie sortimenta pilnveidošanas un pašizmaksas korekcijām, lai iegūtu vēlamo produktu par pieņemamu un konkurētspējīgu cenu.

Preču virzīšana tirgū – reklāma

Viens no pasākumiem, kam jāpievērš galvenā uzmanība ir preču virzīšanai tirgū, jo lai preci pirktu, pircējs jāinformē par preces esamību un priekšrocībām, cenu un vietu, kur tā nopērkama.

Izstrādājot pasākumus šajā darbības virzībā, tiks ņemts vērā, ka informēšanai var lietot gan personisku sazināšanos, gan netiešas komunikācijasmetodes, piemēram, reklāmu, gan īpašus noieta veicināšanas pasākumus, pārdomājot informācijas saturu un sazināšanās līdzekļus. Ja informācija ir veiksmīgi sasniegusi mērķi, jābūt atbildes reakcijai, kas var būt pirkums, sūdzība vai sliktākajā gadījumā nepārdota prece. Pirkšanu ietekmē daudz un dažādi apstākļi: pakalpojuma īpašības, cena, vieta u.c.

Jāievēro, ka pirms cilvēks izvēlas pakalpojumu, viņš iziet vairākas stadijas:

• sākumā pircējam jāsaņem informācija par piedāvāto pakalpojumu eksistenci;

• pircējs ir jāieinteresē papildinformācijas saņemšanā;

• pircējs sākotnēji novērtēs piedāvāto pakalpojumu un saņemto informāciju, lai izlemtu, vai tā atbilst viņa vēlmēm un vajadzībām.

Ja šis pasākums būs bijis veiksmīgs, tad var cerēt, ka tiks izdarīts pirkums.

Katrs uzņēmums izmanto dažādas reklāmdarbības organizatoriskās formas, atkarībā no savām iespējām. Bārs “Velve” patreiz izmanto vizuālo reklāmu virs ieejas bārā, kā arī dažreiz avīzes “Saldus Zeme” pakalpojumus. Tāpēc būtu lietderīgi izstrādāt reklāmas stratēģiju turpmākajiem gadiem.

Reklāmas stratēģija

I.U. “Velve-2” pakalpojumu virzīšanai tirgū plaši tiks izmantota reklāma un noietu veicināšanas pasākumi.

Reklāma kā apmaksāts, pastiprināts informēšanas veids parasti saistīts ar masu informācijas līdzekļiem, katrs uzņēmums izmanto dažādas reklāmdarbības organizatoriskās formas atkarībā no savām iespējām. Jebkurā gadījumā nepieciešams pieņemt lēmumus par šādām problēmām:

• noteikt reklāmas mērķus;

• pamatot reklāmas izmaksas;

• noteikt reklāmas sludinājuma pasniegšanas paņēmienu;

• izšķirties par masu informācijas līdzekļu izmantošanu;

• novērtēt reklāmas efektivitāti.

Reklāma atšķiras pēc tās veidiem (atkarībā no izmantojamiem informācijas pārvaldes līdzekļiem), objektiem (atkarībā no tā, ko tieši reklamē), funkcijām (atkarībā no reklāmas nozīmes).

Reklāmas mērķi vispārīgā veidā iedalāmi informējošos, pārliecinošos un atgādinošos.

Informējošā reklāma dominē galvenokārt jauna produkta sākotnējās virzīšanas stadijā.

Pārliecinošā reklāmā kļūst svarīga stadijā, kad izvēršas konkurence ar citiem ražotājiem.

Atgādinošā reklāma ir sevišķi nepieciešama preces brieduma stadijā, kad pircēja atmiņā jāsaglabā šīs preces pievilcīgās īpašības.(3. 509.lpp)

I.U. “Velve-2” galvenais reklāmas mērķis ir informēt potenciālos klientus par bāra atrašanās vietu, sortimentu, cenām un pārliecināt klientus par apmeklēšanas izdarīšanu tieši bārā “Velve”.

I.U. “Velve-2” reklāmas klasifikācija pēc tās veidiem, objektiem un funkcijām laika posmā no 2001.gada līdz 2003.gadam.

Reklāma

Kur reklamē ?

(reklāmas veidi) Ko reklamē ?

(reklāmas objekti) Kāpēc reklamē ?

(reklāmas funkcijas)

• Saldus radio

• Vizuālā reklāma virs ieejas

• Sludinājumi laikraks-tos • Sortimentu

• Informācija par ce-nām

• Bāru • Jaunu klientu pie-saiste

Reklāmu radio var uzskatīt par efektīvāko reklamēšanās veidu Saldū, tāpēc turpmāk bārs “Velve” varētu izmantot “Saldus radio” pakalpojumus. Līgums varētu tikt slēgts uz gadu, jo tā ietaupīs 30-40 % naudas līdzekļus. Dienā paredzētajos divos raidlaikos, galvenokārt tiks reklamēta bŗa “Velve” piedāvāto ēdienu un dzērienu klāsts, cenas, kā arī bāra atrašanās vieta.

Vizuālā reklāma virs bāra ieejas turpinās piesaistīt klientus arī turpmāk.

Sākot ar 2000.gadu bārs “Velve” reklāmdarbībai patstāvīgi sāks izmantot avīzes “Saldus Zeme” pakalpojumus vienu reizi mēnesī, informējot klientus par piedāvāto ēdienu sortimentu, cenu, atrašanās vietu. Reklāma laikrakstā “Saldus zeme” būs iedarbīga, jo tā ir orentēta uz kopējo auditoriju. Tās pozitīvā puse ir operativitāte, savukārt tās trūkums ir īss dzīves cikls.

Reklāmas izmaksas. Jebkurā uzņēmumā jāplāno reklāmdarbības budžets. Uzņēmums “Velve-2” iepriekš savas reklāmas izmaksas nav plānojis. Turpmāk reklāmdarbībai paredzams atvēlēt 0,01 % no preču apgrozījuma.

Klientu apkalpošana. Liela loma noieta kāpināšanā, patīkamas atmosfēras radīšanas bārā un patstāvīgu klientu piesaistē ir bāra darbiniekiem. Laipna attieksme, informācija par piedāvāto pakalpojumu klāstu un klienta interesēm atbilstoša apkalpošana veicina gan noietu, gan nodrošina atkārtotus panākumus. Daudz Latvijas uzņēmumu darbībā pietrūkst kvalitatīvas klientu apkalpošanas. Tas ir vēlreiz par atgādinājumu tam, ka jāpilnveidojas gan pašiem, gan nepārtraukti ir jāattīsta savs uzņēmums.

Iegriežoties bārā “Velve” klientam jābūt iespējai saņemt nepieciešamo informāciju par piedāvāto ēdienu un dzērienu klāstu un klienta interesēm atbilstošu apkalpošanu, lai klients justos gaidīts. Vislabākais reklāmas veids ir apmierināts klients.

Izmantotās literatūras saraksts

1. J. Ē. Niedrītis “Mārketings” izd. SIA “Biznesa augstskola Turība” 2000.gads. 239.lpp.

2. J. Caune, A. Dzedons, L. Pētersons “Stratēģiskā vadīšana” izd. SIA “Kamene” 2000.gads. 232.lpp.

3. V. Praude, J. Beļčikovs “Mārketings” izd. SIA “Vaidelote” 1999.gads. 559.lpp.

4. G. Libermanis “Tirgus, cenas, konkurence” izd. SIA “Kamene” 1998.gads. 182.lpp.

5. “Tirgzinības pamati” izd. apgāds “Jumava” 1998.gads. 223.lpp.

6. G. Džouns “Mārketinga lēmumi” izd. VTF 1994.gads. 232.lpp.

7. H. Diderihs “Uzņēmuma ekonomika” izd. “Zinātne” 2000. gads. 515.lpp.

8. К. Ховард, Н.Д.Эриашвили, Б.А. Соловыв, Ю.А. Цыпкин «Маркетинг» 1998.г. Издательское обьединение «Юнити»стр.253.

I/U”Velve – 2” galvenie darbības veidi ir bāra pakalpojumi un sabiedriskā ēdināšana.

Bārs “Velve” ir viena īpašnieka uzņēmums. Pats īpašnieks aktīvi iesaistās firmas saimnieciskajā darbībā. Direktors plāno un organizē bāra darbību, nodrošina bārā pilnu preču sortimentu, organizē personālu un kārto uzņēmuma saistītos jautājumus, kuri nodrošina firmas sekmīgu pastāvēšanu. Uzņēmuma darbs tiek organizēts pielāgojoties klientu vēlmēm, jo galvenais darba uzdevums ir spēt piedāvāt doto pakalpojumu labā kvalitātē, lai klients būtu apmierināts.

Lielāko daļu preces bārs “Velve” piegādā pats, taču daļa preces balstās uz līgumsaistībām ar piegādātājiem. Norēķini par precēm tiek izdarīti atbilstoši piegādes līgumā paredzētajiem punktiem. Tā var būt gan tūlītēja samaksa, gan pēcapmaksa.

Personāllietās visi sarežģījumi, kas radušies uzņēmumā tiek risināti kopējās sapulcēs, kuras tiek rīkotas tiklīdz rodas kādi aktuāli jautājumi.

Bāra darba laiks tiek organizēts klientu ērtību radīšanai – darba dienās bārs strādā no plk.11 rītā līdz plk.12 naktī; piektdienās, sestdienās no plk.11 rītā līdz plk.2 naktī.

Mērķu un plānu savienošana

Mērķis un plāns savā starpā ir cieši saistīti. Mērķis parāda, ko mēs vēlamies sasniegt, bet plāns kalpo par līdzekli, lai izvirzīto mērķi sasniegtu. Lai uzņēmums izdzīvotu, tās vadītājam periodiski jāpārvērtē un jāmaina savi mērķi atbilstoši izmaiņām ārējā vidē un pašā uzņēmumā. Plāns ir īpaši svarīgs, lai izvēlētos optimālo līdzekli, ja konkrētā mērķa sasniegšanai ir iespējami vairāki veidi un līdzekļi.

Plānus pēc to izstrādes var iedalīt vairākos līmeņos, kas ir atkarīgi no tā, kurš vadības līmenis organizācijā ir atbildīgs par plāna izstrādi. Līdz ar to plāni tiek saskaņoti ar mērķu līmeni.

Atbilstoši mērķu līmeņiem pastāv;

• stratēģiskais plāns

• taktiskais plāns

• operatīvais plāns

Stratēģiskais plāns ir organizācijas galvenais plāns, kas ietver lēmumus par resursu sadali, prioritātes virzieniem un aktivitātēm, lai sasniegtu stratēģiskos mērķus.

Tas ietver detalizētas aktivitātes, lai sasniegtu organizācijas izvirzītos mērķus. Stratēģiskais plāns nosaka organizācijas rīcību, ja mainās vide un apstākļi, kurā darbojas. Tas paredz, kā izmantot rīcībā esošos resursus, kādas aktivitātes jāveic, lai izveidotu vienotu un spēcīgu organizāciju, kas virzīta uz mērķu sasniegšanu.

Stratēģisko plānu parasti veido augstākā līmeņa menedžeri.

Taktiskais plāns ir virzīts uz taktisku mērķu sasniegšanu un ietver stratēģiskā plāna īstenošanas līdzekļus.

Tas ietver līdzekļus, kas tiks lietoti, lai nodrošinātu stratēģiskā plāna lietošanu. Taktiskos plānus izstrādā 1.3 gadiem.

Operatīvo plānu izstrādā, lai sasniegtu operatīvus mērķus un realizētu taktisko plānu.

Tas ietver līdzekļu uzskaitījumu, kas tiks lietoti, lai attiecīgi atbalstītu taktiskā plāna īstenošanu. parasti tie aptver īsu laika periodu, līdz vienam gadam, vai pat paredz konkrētās dienās veicamos darbus. Tos izstrādā zemākā līmeņa menedžeri, sadarbojoties ar tiešajiem izpildītājiem, proti, padotajiem darbiniekiem.

Bāra dominējošais mērķis ir gūt peļņu, bet tas nav vienīgais pamatmērķis uzņēmums tiecas pēc patstāvības, pēc drošības, pēc prestiža tirgū, pēc tirgus, pēc personīgo ideālu īstenošanas.

Līdzās peļņai pamatmērķu horizontālē ierindojami arī saimnieciskie mērķi – preces, kādā tirgū, kādos daudzumos un par kādu cenu realizējamas. Blakus tiem pastāv arī sociālie mērķi – kvalitāte, pircēja aizsardzība, darbavietu augstas kvalitātes nodrošināšana, izaugsmes iespējas; operatīvie mērķi – pilnveidot darbinieku motivēšanas sistēmu, iedalīt no firmas budžeta 1% no apgrozījuma reklāmai; stratēģiskie mērķi – paplašināt tīklu; taktiskie mērķi – palielināt pārdošanas apjomu, ieviest datorizācijas sistēmu.

Personāla piesaistīšanas iespējas un personāla izvēle

Pastāv dažādi veidi, kā piesaistīt personālu jeb iegūt darbiniekus gan no uzņēmuma iekšienes, gan no ārienes.

Ja uzņēmuma darbinieku vidū nevar atrast vajadzīgo speciālistu jeb darbinieku, tad nepieciešamo personālu meklē darba tirgū.

Iespējas, kā piesaistīt personālu;

– sludinājuma ievietošana laikrakstos;

– prasības pieteikšana darba biržā;

– prasības pieteikšana arodskolās, tehnikumos un augstākajās mācību iestādēs;

– paziņojuma izkāršana pie paša uzņēmuma;

– palīdzība no personāla konsultāciju firmas;

– u.c. (piemēram, ar pazīšanos).

Bāra Velves vadītājs personālu meklē darba biržā, vienlaicīgi ievietojot sludinājumu avīzē. Priekšrocība, ka uzņēmums griežas darba biržā, ir tā, ka tur piedāvā nepieciešamo speciālistu klāstu, bet trūkums tas, ka tur piedāvā tikai tos, kuri meklē darbu. Profesionālie kritēriji ir galvenie pēc kā uzņēmums izvēlas darbiniekus.

Darba samaksa

Lai kā noritētu darbinieku motivācija, ir jāatzīst, ka šobrīd laba apmaksa par darbu ir visefektīvākais motivācijas veids. Ja, darbinieks nevar apmierināt savas fizioloģiskās un materiālās vajadzības, pārējais šinī motivēšanā nespēlē nekādu lielo lomu. Gluži nevarētu izslēgt pārējos motivācijas veidus, jo dažbrīd pietiek ar labiem darba apstākļiem, citām priekšrocībām ko firma piedāvā, piesola izaugsmi, darba apmaksas paaugstināšanu. Neizslēgsim arī sava darba entuziastus, kuriem darbs interesē kā ideju īstenošana, neņemot vērā darba apmaksu. Tomēr darba samaksa ir viens no darbinieku motivēšanas aspektiem. Darbiniekam ir jājūt sava ieguldītā darba materiālais novērtējums.

Daži menedžmenta speciālisti jau sen pierādīja, ka padoto darba efektivitāte atkarīga no vadītāja gaidām. Gaidu motivēšanas teorijas pamatā ir šādi galvenie principi;

– cilvēku uzvedība ir atkarīga no personisko (spējas, prasmes) un ārējo faktoru kombinācijas;

– cilvēki paši pieņem vispusīgus lēmumus par savu uzvedību uzņēmumā;

– dažādiem cilvēkiem ir dažādas vajadzības, vēlmes un mērķi;

– cilvēki izdarīs izvēli starp alternatīviem uzvedības veidiem cerībā uz attiecīgiem rezultātiem, atalgojumu un vajadzību apmierināšanu.

Līdz ar to vadītājiem, kas iecerējuši lietot gaidu motivēšanas teoriju savā darbā, var ieteikt ievērot šādus principus;

– noskaidrojiet, kādu atalgojumu vēlas saņemt darbinieks, novērojot viņa darbību vai pajautājot viņam tieši;

– nosakiet izpildes līmeni, kādu jūs vēlaties, lai darbinieks zinātu, kas viņam jādara, lai tiktu atalgots;

– nodrošiniet, lai izpildes līmenis būtu sasniedzams, jo citādi motivēšana būs zema;

– nodrošiniet, lai atalgojums tieši asociētos ar veiksmīgu izpildi;

– analizējiet faktorus, kas darbojas pret atalgojuma efektivitāti, kāpēc noteiktais atalgojums ir nepietiekams, lai motivētu darbinieku;

– pārliecinieties, vai atalgojums ir adekvāts izpildei.

Bārā darbiniekiem darba samaksa ir atkarīga no apgrozījuma, jo lielāks apgrozījums, jo lielāka alga.

Līdztekus finansiālajam atalgojumam uzņēmuma vadītājs novērtē darbinieka darba rezultātus, izsakot viņiem atzinību.

Vēl viena no stimulēšanas metodēm ir prēmiju izmaksāšana par augstu darba kvalitāti.

Uzņēmumā arī tiek stimulēta piederība, kur darbiniekus iesaita uzņēmuma dzīvē, lai darbinieks justu, ka viņa darbs ir liels ieguldījums firmā un visa kolektīva darbībā. Tuvākā laikā ir arī ieplānots atjaunot un modernizēt darba vietas un uzlabot tehnisko stāvokli.

Jāmēģina darbiniekus iesaistīt uzņēmuma dzīvē, lai katrs justos par uzņēmumā nepieciešamu darbinieku, un saprastu, ka viņa darba ieguldījumi ir svarīgi visam kolektīvam. Tikai šādi var nonākt līdz augstiem rezultātiem. Vadītājiem būtu nepieciešams noteikt stingras attiecības starp darba rezultātiem un atalgojumu. Protams, jo efektīvāks ir darbs, jo lielākam jābūt atalgojumam.

Motivēšanas teorijas faktori

Motivētāji – faktori, kas labvēlīgi ietekmē darbinieka apmierinātību ar darbu;

1. Panākumi darbā;

2. Panākumu atzīšana;

3. Darba process;

4. Atbildības pakāpe;

5. Izaugsmes iespējas, karjera;

6. Profesionālā izaugsme.

Higiēnas faktori – faktori, kas novērš darbinieka neapmierinātību ar darbu;

1. Darba vietas saglabāšanas garantija;

2. Sociālais statuss;

3. Organizācijas darbība;

4. Darba apstākļi;

5. Tiešā vadītāja attieksme;

6. Personīgā dzīve;

7. Attiecības starp darbiniekiem;

8. Darba alga;

9. Attiecības ar padotajiem.

Šeit pamatdoma ir tā, ka pietiek ar vienu no motivētājiem, lai cilvēks būtu apmierināts ar darbu, bet tanī pašā laikā, ja trūkst kaut viens no higiēnas faktoriem – cilvēks var just diskomfortu, neapmierinātību, kas ietekmē viņa apmierinātību ar darbu kopumā. Ja cilvēkam visi higiēnas faktori darbā ir garantēti, viņš būs apmierināts, bet lai darbs sniegtu patiesu gandarījumu un prieku, nepieciešams arī kāds no motivētājiem.

Pienākumu un pilnvaru sadale

Pienākumu un pilnvaru sadale ir viens svarīgākajiem uzņēmuma vadītāja uzdevumiem, ar ko tam ikdienā nākas saskarties. Ļoti bieži ikdienā nākas saskarties ar tādu problēmu kā pienākumu neizpildīšana, jo attiecīgajam darbiniekam nav vajadzīgo pilnvaru (piemēram, tam nav tiesību pieņemt svarīgus lēmumus vai izdot rīkojumus). Parasti pienākumi un pilnvaras un to sadale ir atkarīga no darbinieka atrašanās vietas uzņēmuma organizātoriskajā uzbūvē jeb uzņēmuma struktūrā – jo augstāks vadītājs, jo lielākas pilnvaras.

Jāņem vērā būtisks noteikums; pilnvaras var būt piešķirtas amatam, nevis personai, kas konkrētājā laikā ieņem šo amatu. Piešķirot pilnvaras vadītājs var sadalīt uzdevumus starp darbiniekiem, kuri izpilda tos. Pilnvaru nepiešķiršanas gadījumā uzdevums būs jāizpilda pašam vadītājam.

I/U Velve vadītājam katrā maiņā vajadzētu iecelt vienu darbinieku, kas attiecīgā situācijā varētu pieņemt lēmumus un kas būtu par to atbildīgs.

Iedarbības veidi

Ievērojami ir palielinājies darbinieku izglītības līmenis, tas likvidē intelektuālo atšķirtību starp vadītāju un padoto. Samazinājusies arī sociālā atšķirtība starp darbiniekiem, kas apgrūtina vadītājam lietot jebkuru varas veidu. Līdz ar to ieteicams lietot un efektīvi kombinēt divus iedarbības veidus;

♦ pārliecināšana,

♦ līdzdalība.

Pāliecināšana

Pārliecināšana ir sava viedokļa efektīva pasniegšana. Izmantojot pārliecināšanu, vadītājs atzīst zināmu atkarību no padotajiem, taču viņš dara visu, lai sasniegtu savstarpēju vienošanos.

Lai pārliecinātu, vadītājs var izmantot gan loģiku, gan emocijas, atkarībā no vadītāja personīgām īpašībām un padotā rakstura. Ietekme ar pārliecināšanas palīdzību atkarīga no dažādiem faktoriem. Padotajam jāuzticās vadītājam. Vadītāja argumentiem jābūt ne visai sarežģītiem, taču arī ne pārāk populāriem. Pārliecināšanas mērķi nevar būt pretrunā ar padoto mērķiem.

Secinājums; apvinojot loģiku un emocijas, jāpalielina vara, tajā pašā laikā nododot to savam klausītājam.

Līdzdalība

Līdzdalība kā iedarbes veids atzīst darbinieka varu un spējas vēl vairāk nekā pārliecināšana. Lietojot līdzdalību vadītājs brīvi apmainās ar padotajiem ar informāciju un iesaista tos lēmumu pieņemšanā. Līdzdalība lēmumu pieņemšanā organizācijā apmierina augstākā līmeņa vajadzības pēc atzīšanas, pēc pašapliecināšanās u. c. Līdz ar to šo iedarbes veidu lietderīgi izmantot gadījumā, kad tāda veida vajadzības tiešām varētu būt motivēšanas pamatā. Tad darbinieki ar lielu iedvesmu darbojas, lai īstenotu mērķi, kuru viņi izvirzīja kopā ar vadītāju.

Darbinieku apmācība

Prasmīgi vadītāji sistemātiski apmāca savus darbiniekus, līdz ar to ne tikai rūpējoties par viņiem, bet ar to gūstot ienākumus savam uzņēmumam. Tāpat, kā citas biznesa darbības, arī apmācības jāvirza tā, lai sasniegtu skaidri noteiktu mērķi. Ja tās ir bezmērķīgas, nekas netiks sasniegts. Efektīvas pārmaiņas darbiniekos ir ļoti grūti īstenot, jo ne jau visi vēlas gūt labāku izglītību un uzņemties vairāk atbildības. Tāpēc lai sekmētu pārmaiņas pašos darbiniekos uzņēmuma vadītājam personāls jākordinē līdz ar citām pārmaiņām. Darbiniekam ir jājūt, ka par viņu rūpējas, ka viņš un viņa darbs ir pietiekoši svarīgs un nozīmīgs, lai to attīstītu un pilnveidotu.

Bāra “Velve” vadītājs regulāri apmāca savus darbiniekus. Katru gadu virtuves darbinieces tiek apmācītas par jaunāko ēdienu gatavošanā, jo uzņēmuma darbs tiek organizēts pielāgojoties klientu vēlmēm, un galvenais darba uzdevums ir spēt piedāvāt doto pakalpojumu labā kvalitātē, lai klients būtu apmierināts.

Problēmu risināšanas veidi

Informācija ir vadītāja darbības pamats. Tikai informēts vadītājs var pareizi izraudzīties darbības mērķus, sekmīgi organizēt savu padoto darbu, pieņemot objektīvus lēmumus.

Informācijas savlaicīgums, precizitāte un pilnīgums ietekmē visa uzņēmuma darba kvalitāti un efektivitāti.

Neprecīzas nesavaldīgas informācijas sekas atspoguļojas uzņēmuma izmaksās un attīstībā.

Lai atrisinātu iepriekš minētās problēmas, uzņēmumam pašam ir jāizstrādā sava informācijas vākšanas, apkopošanas, analīzes un saglabāšanas sistēma.

Problēmu risināšana

Ikvienā uzņēmumā vadītājam ir jātiek galā ar ļoti daudzām problēmām. Bieži vien nepietiek tikai ar parastu teikšanu – tas nav kārtībā, izdari to un to. Problēmas nopietna risināšana prasa lielu laiku.

Pastāv vairāki veidi, kā sekmīgi var organizēt problēmu risināšanu. Lielākā daļa jautājumu tiek lemti dažādās diskusijās – sanāksmēs vai darba grupās.

Darbinieku problēmas ir jāatpazīst un jāatrisina, cik ātri vien iespējams. Ja tiek ignorētas niecīgas problēmas, tās pārvēršas vidēja mēroga problēmās, kas pāraug visaptverošā krīzē. Problēmas nekad neizgaist.

Bārā valda demokrātiska gaisotne, šādu gaisotni rada tas, ka firmas īpašnieks aktīvi piedalās uzņēmējdarbības saimnieciskajā darbībā. Strādājot kopā ar īpašnieku liekas, ka kopējo mērķu vārdā ir vērts atsacīties no savām vajadzībām, jo īpašnieks pret darbiniekiem nerada pārākuma sajūtu. Tas nenozīmē, ka uzņēmumā nebūtu problēmas, jo ne vienmēr vadītājs pieņem populārus lēmumus. Taču visas problēmas, kas radušās darba procesā tiek atrisinātas kopējās sanāksmēs. Sanāksmes tiek rīkotas tiklīdz rodas kādi konflikti vai aktuāli jautājumi.

Motivēšana

Motivēšana ir darbinieku stimulēšana izvēlēties kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu organizācijas un personīgos mērķus.

Vadītājs motivējot pārliecina darbiniekus darīt visu iespējamo, lai veicinātu organizācijas un grupas mērķu īstenošanu. Motīvi aptver visu cilvēka iekšējo un ārējo vajadzību kopumu, kas pamudina strādāt. Motivēšanas procesā darbinieki izvēlas kādu no rīcības alternatīvām, lai sasniegtu personiskos mērķus. Mērķis, pēc kuriem cilvēki tiecas, var būt gan materializēti – nauda, paaugstinājums darbā, gan arī abstrakti – gandarījums par veicamo darbu. Motivējot darbiniekus, organizācija samazina izdevumus, jo tiek celts darba ražīgums un kvalitāte, ieintersēti un saglabāti vajadzīgie darbinieki.

Ir radītas daudzas teorijas, kas cenšas izskaidrot darbinieku uzvedību un virzīt to vēlajamā virzienā. Vadības panākumi vienmēr ir atkarīgi no saiknes starp motivēšanas teoriju un praksi.

Pielikumā es dodu darba novērtēšnas anketu, pēc kā vadītājs varētu orentēties savos darbiniekos – vai attiecīgo darbinieku jāpaaugstina, vai jāsūta mācīties, vai viņam piemīt tehniskās iemaņas, kādas personīgās iezīmes un t.t.

Darba līgumi

Kā viens no personāla darbību motivējošiem faktoriem ir darba līgums un darba pienākumu saraksts. Uzņēmumā Velve darba līgumi tiek aizpildīti uz Darba līguma veidlapām bez darba pienākuma saraksta. Ne vienmēr personāls konkrēti zina kas viņam darāms, tāpēc vieglāk strādāt, ja ir skaidri motivēts pienākums un mērķis un nerodas sajūta, ka pie kādas neizdarības esi vainīgs tieši tu, jo nav skaidri noteikts darāmā apjoms. Tāpēc pielikumā es piedāvāju savu darba līguma versiju un darba pienākuma sarakstu bārmeņa un pavāres profesijai.

Apmācības darba aizsardzībā

Svarīga vieta darba aizsardzības organizātoriskajos pasākumos ir strādājošo instruktāžām un apmācībām. Ar Latvijas Republikas Darba likuma kodeksa 153. pantu un Likumu par darba aizsardzību (apstiprināts 04.05.93. un stājas spēkā 20.05.93.), administrācijas pienākums ir instruēt strādniekus un kalpotājus par darba aizsardzības noteikumiem, kā arī patstāvīgi kontrolēt, vai darbinieki izpilda visas darba aizsardzības instrukciju prasības.

Likums nosaka instruēšanas vienveidību visu nozaru uzņēmumos.

Bārā “Velve” darbinieki tiek instruēti par darba aizsardzības noteikumiem,

Klientu apkalpošana. Liela loma noieta kāpināšanā, patīkamas atmosfēras radīšanas bārā un patstāvīgu klientu piesaistē ir bāra darbiniekiem. Laipna attieksme, informācija par piedāvāto pakalpojumu klāstu un klienta interesēm atbilstoša apkalpošana veicina gan noietu, gan nodrošina atkārtotus panākumus. Daudz Latvijas uzņēmumu darbībā pietrūkst kvalitatīvas klientu apkalpošanas. Tas ir vēlreiz par atgādinājumu tam, ka jāpilnveidojas gan pašiem, gan nepārtraukti ir jāattīsta savs uzņēmums.

Iegriežoties bārā “Velve” klientam jābūt iespējai saņemt nepieciešamo informāciju par piedāvāto ēdienu un dzērienu klāstu un klienta interesēm atbilstošu apkalpošanu, lai klients justos gaidīts. Pastāv uzskats, ka vislabākais reklāmas veids ir apmierināts klients. Kā rāda prakse, tad apmierināts klients par savu pozitīvo pieredzi pastāstīs labi, ja pāris cilvēkiem, kamēr neapmierinātais par nepatīkamo izstāstīs sešreiz vairāk.

Budžeta plānošana

I/U “Velve-2” ikmēneša vidējie ieņēmumi ir Ls 2080 . Firmas darbība tiek organizēta tā, lai šī summa tiktu liederīgi izmantota uzņēmuma labā. Lai bārā būtu pilnīgs alkoholisko dzērienu klāsts, lai tiktu veiktas visas saimniecikās darbības maksas (īre, elektrība, algas, nodokļi, transporta izmaksas).

Tirgus izpētes metodes

Firmā nav atsevišķa mārketinga daļa, tāpēc tā funkcijas izpilda uzņēmuma direktors un grāmatvede. Konkurentu cenu izpēte notiek apsekojot šo uzņēmumu izstrādājumu cenas. Jaunu ēdienu klāsts tiek izstrādāts pamatojoties uz klientu vēlmēm, sekojot kulinārijas aktualitātēm un veselīga uztura noteikumiem. Tā kā produkcija netiek gatavota iepriekš, detalizēts pieprasījuma novērtējums nav nepieciešams. Pieprasījums balstās uz pieredzi un patreizējo tirgus situāciju.

Tā kā tirgus situācija ir ļoti mainīga, nereti nākas prognozēs vilties. Taču šī uzņēmējdarbības veida priekšrocības ir liela piedāvājamo ražojuma savstarpējā apmaināmība, tāpēc viena ēdiena veida vietā ir iespējams piedāvāt citu līdzīgu.

Mārketinga funkcijas un organizatoriskās formas

Uzņēmuma darbība ir virzīta uz maksimālu klienta vēlmju apmierināšanu un sava saimnieciskā labuma gūšanu. Kā jau izriet no mārketinga teorijas : pārdot īsto preci, īstajā laikā un īstajā vietā, par īsto cenu, īstajam pircējam. Tas nozīmē nepārtrauktu klienta vēlmju izzināšanu, to apkopošanu un ieviešanu praksē . Tas nozīmē maksimāli aktīvu un uzskatāmu savas darbības pasniegšanu, lai informētu, atgādinātu un pārliecinātu potenciālo klientu. Tas liek piemēroties apkārtējai situācijai, sekot atbilstošajām aktualitātēm, utt. Tas liek nepārtraukti pilnveidoties gan pašiem strādājošajiem, gan arī uzņēmumam.

Preču virzīšana tirgū

Viens no pasākumiem, kam tiks pievērsta galvenā uzmanība, būs preču virzīšana tirgū, jo lai preci pirktu, pircējs jāinformē par preces esamību un priekšrocībām, cenu un vietu, kur tā nopērkama.

Izstrādājot pasākumus šajā darbības virzībā, tiks ņemts vērā, ka informēšanai var lietot gan personisku sazināšanos, gan netiešas komunikācijasmetodes, piemēram, reklāmu, gan īpašus noieta veicināšanas pasākumus, pārdomājot informācijas saturu un sazināšanās līdzekļus. Ja informācija ir veiksmīgi sasniegusi mērķi, jābūt atbildes reakcijai, kas var būt pirkums, sūdzība vai sliktākajā gadījumā nepārdota prece. Pirkšanu ietekmē daudz un dažādi apstākļi: pakalpojuma īpašības, cena, vieta u.c.

Jāievēro, ka pirms cilvēks izvēlas pakalpojumu, viņš iziet vairākas stadijas:

• sākumā pircējam jāsaņem informācija par piedāvāto pakalpojumu eksistenci;

• pircējs ir jāieinteresē papildinformācijas saņemšanā;

• pircējs sākotnēji novērtēs piedāvāto pakalpojumu un saņemto informāciju, lai izlemtu, vai tā atbilst viņa vēlmēm un vajadzībām.

Ja šis pasākums būs bijis veiksmīgs, tad var cerēt, ka tiks izdarīts pirkums.

Katrs uzņēmums izmanto dažādas reklāmdarbības organizatoriskās formas, atkarībā no savām iespējām. Bārs “Velve” patreiz izmanto vizuālo reklāmu virs ieejas bārā, kā arī dažreiz avīzes “Saldus Zeme” pakalpojumus. Tāpēc būtu lietderīgi izstrādāt reklāmas stratēģiju turpmākajiem gadiem.

Reklāmas stratēģija

I.U. “Velve-2” pakalpojumu virzīšanai tirgū plaši tiks izmantota reklāma un noietu veicināšanas pasākumi.

Reklāma kā apmaksāts, pastiprināts informēšanas veids parasti saistīts ar masu informācijas līdzekļiem, katrs uzņēmums izmanto dažādas reklāmdarbības organizatoriskās formas atkarībā no savām iespējām. Jebkurā gadījumā nepieciešams pieņemt lēmumus par šādām problēmām:

• noteikt reklāmas mērķus;

• pamatot reklāmas izmaksas;

• noteikt reklāmas sludinājuma pasniegšanas paņēmienu;

• izšķirties par masu informācijas līdzekļu izmantošanu;

• novērtēt reklāmas efektivitāti.

Reklāma atšķiras pēc tās veidiem (atkarībā no izmantojamiem informācijas pārvaldes līdzekļiem), objektiem (atkarībā no tā, ko tieši reklamē), funkcijām (atkarībā no reklāmas nozīmes).

Reklāmas mērķi vispārīgā veidā iedalāmi informējošos, pārliecinošos un atgādinošos.

I.U. “Velve-2” galvenais reklāmas mērķis ir informēt potenciālos klientus par bāra atrašanās vietu, sortimentu, cenām un pārliecināt klientus par apmeklēšanas izdarīšanu tieši bārā “Velve”.

I.U. “Velve-2” reklāmas klasifikācija pēc tās veidiem, objektiem un funkcijām laika posmā no 2000.gada līdz 2003.gadam.

Reklāma

Kur reklamē ?

(reklāmas veidi) Ko reklamē ?

(reklāmas objekti) Kāpēc reklamē ?

(reklāmas funkcijas)

• Saldus radio

• Vizuālā reklāma virs ieejas

• Sludinājumi laikraks-tos • Sortimentu

• Informācija par ce-nām

• Bāru • Jaunu klientu pie-saiste

Reklāmu radio var uzskatīt par efektīvāko reklamēšanās veidu Saldū, tāpēc turpmāk bārs “Velve” varētu izmantot “Saldus radio” pakalpojumus. Līgums varētu tikt slēgts uz gadu, jo tā ietaupīs 30-40 % naudas līdzekļus. Dienā paredzētajos divos raidlaikos, galvenokārt tiks reklamēta bŗa “Velve” piedāvāto ēdienu un dzērienu klāsts, cenas, kā arī bāra atrašanās vieta.

Vizuālā reklāma virs bāra ieejas ir ietekmīga, tā turpinās piesaistīt klientus arī turpmāk.

Sākot ar 2000.gadu bārs “Velve” reklāmdarbībai patstāvīgi sāks izmantot avīzes “Saldus Zeme” pakalpojumus vienu reizi nmēnesī, informējot klientus par piedāvāto sortimentui, cenu, atrašanās vietu.

Reklāmas izmaksas. Jebkurā uzņēmumā jāplāno reklāmdarbības budžets. Uzņēmums “Velve-2” iepriekš savas reklāmas izmaksas nav plānojis. Turpmāk reklāmdarbībai paredzams atvēlēt 0,01 % no preču apgrozījuma.

Klientu apkalpošana. Liela loma noieta kāpināšanā, patīkamas atmosfēras radīšanas bārā un patstāvīgu klientu piesaistē ir bāra darbiniekiem. Laipna attieksme, informācija par piedāvāto pakalpojumu klāstu un klienta interesēm atbilstoša apkalpošana veicina gan noietu, gan nodrošina atkārtotus panākumus. Daudz Latvijas uzņēmumu darbībā pietrūkst kvalitatīvas klientu apkalpošanas. Tas ir vēlreiz par atgādinājumu tam, ka jāpilnveidojas gan pašiem, gan nepārtraukti ir jāattīsta savs uzņēmums.

Iegriežoties bārā “Velve” klientam jābūt iespējai saņemt nepieciešamo informāciju par piedāvāto ēdienu un dzērienu klāstu un klienta interesēm atbilstošu apkalpošanu, lai klients justos gaidīts. Pastāv uzskats, ka vislabākais reklāmas veids ir apmierināts klients. Kā rāda prakse, tad apmierināts klients par savu pozitīvo pieredzi pastāstīs labi, ja pāris cilvēkiem, kamēr neapmierinātais par nepatīkamo izstāstīs sešreiz vairāk.

Pēc mārketinga stratēģijas realizēšanas piedāvāto pakalpojumu apgrozījums pieaugs pakāpeniski.

2000.gadā – par 3%;

2001.gadā – par 8%;

2002.gadā – par 10%;

2003.gadā – par 15%;

Secinājumi un priekšlikumi

Iepriekšējo gadu darbība norāda uz to, ka I/U “Velve-2” nepieciešams izveidot mārketinga daļu, kas spētu risināt mārketinga problēmas un realizēt mārketinga stratēģiju, kuras galvenais uzdevums ir palielināt kopējo preču (pakalpojumu) apgrozījumu. Mārketinga stratēģijai jāpamatojas uz to, lai paplašinātu un nostabilizētu galveno darbības virzienu.

Mārketinga stratēģijas pamatā ir preču virzīšana tirgū, kas balstās uz reklāmu un noieta veicinošiem pasākumiem, kā arī uz klientu apkalpošanas pilnveidošanu, balstoties uz zemām izmaksām.

Sākot ar 2000.gadu reklāmas izmaksām atvēlēs 0,01 % no preču apgrozījuma.

Domāju, ka realizējot mārketinga stratēģiju, apgrozījums pakāpeniski palielināsies

2000.gadā – par 3%

2001.gadā – par 8%

2002.gadā – par 10%

2003.gadā – par 15%.

Plānotas mārketinga stratēģijas rezultātā I/U “Velve-2” varēs izvairīties no negaidītiem pavērsieniem, kas negatīvi varētu ietekmēt tās darbību – inflācijas, spēcīgas konkurences, valdības jaunām regulētājformām.

Uzņēmumam jāpārliecinās, ka saskaņojot uzņēmuma darbību ar mārketinga principiem un virzot uz klientu vēlmju un vajadzību apmierināšanu, var gūt panākumus.

Izmantotās literatūras saraksts

1. V. Praude, J. Beļčikovs “Mārketings” Rīga 1999.g, izd.”Vaidelote”.

2. V. Praude, J. Beļčikovs “Mārketings” Rīga 1995.g, izd.”Zvaigzne ABC”.

3. K. Hamblina “Īsi par mārketingu” Rīga 1995.g, izd. RKS Komercizglītības centrs.

4. I/U “Velve – 2” statūti.

5. I/U “Velve –2” 1998.gada bilance, 1998. gada peļņas un zaudējumu aprēķins.

6.

I/U “Velve – 2” raksturojums

Uzņēmējdarbība ir dibināta 1996. gada 15.novembrī, kā Ulda Kronberga individuālā uzņēmuma ražošanas komercfirma. Uzņēmējdarbībai ir viens dibinātājs un līdzīpašnieks.

Uzņēmums atrodas Latvijas Republikas Saldus pilsētā, Strēlnieku ielā 6. Komercfirma ir izveidota ilgstošai uzņēmējdarbībai, nolūkā gūt peļņu no sabiedriskās ēdināšanas.

Uzņēmums ir juridiska persona ar savu nosaukumu, patstāvīgu bilanci, norēķinu kontu bankā, savu zīmogu, veidlapām. Tam var būt sava simbolika un preču zīmes, kuras tiek izgatavotas un piereģistrētas saskaņā ar Latvijas Republikas noteikto kārtību. Uzņēmums atbilst Latvijas Republikas likumdošanai.

Uzņēmums tiek izveidots un darbojas Latvijas Republikas likumdošanas un Statūtu robežās, bet ārējās tirdzniecības jomā – saskaņā ar starptautisko tiesību normām un kontraktu ar partneriem. Uzņēmumam ir tiesības savā vārdā slēgt līgumus, iegūt mantiskas un personiskas nemantiskas tiesības, uzņemties atbildību un būt prasītājam vai atbildētājam tiesā, saimnieciskajā tiesā vai šķīrējtiesā.

Uzņēmums tiek radīts kā jauns uzņēmums uz nenoteiktu laiku.

Attīstības stratēģija

Attīstības stratēģijā ietilpst esošo tirgu paplašināšana un stabilizēšana.

Klientu piesaistes galvenie motīvi ir, sortimenta plašums, piedāvāto ēdienu kvalitāte, konkurētspējīgas cenas atbilstoši kvalitātei, apkalpošanas serviss, interjers un arī bāra prestižs.

Bārs “Velve” atrodas pašā pilsētas centrā ļoti izdevīgā vietā, taču bāra mīnus ir tas , ka bāram nav deju zāle, tāpēc pašlaik firmas attīstības primārais uzdevums ir veikt rekonstrukcijas un paplašināt jau esošās bāra telpas, kur varētu ierīkot deju zāli.

Nākotnē tiek plānots atvērt konditoreju un vasaras kafejnīcu.

Tuvākā nākotnē plānos ietilpst tehnoloģisko iekārtu uzlabošana un nomaiņa.

Uzņēmums katru gadu apmāca virtuves darbinieces par jaunāko ēdienu gatavošanā tāpēc attīstības stratēģijā arī turpmāk ietilpst personāla periodiskā apmācība un kvalifikācijas celšanas kursi.

Viens no firmas mērķiem ir iegūt pēc iespējas lielāku tirgus daļu. Lai to realizētu, nepieciešams pastāvīgi strādāt pie sortimenta pilnveidošanas un pašizmaksas korekcijām, lai iegūtu vēlamo produktu par pieņemamu un konkurētspējīgu cenu.

Uzņēmuma mērķi

Uzņēmuma dominējošais mērķis ir gūt peļņu, bet tas nav vienīgais pamatmērķis uzņēmums tiecas pēc patstāvības, pēc drošības, pēc prestiža tirgū, pēc tirgus, pēc personīgo ideālu īstenošanas.

Līdzās peļņai pamatmērķu horizontālē ierindojami arī saimnieciskie mērķi – preces, kādā tirgū, kādos daudzumos un par kādu cenu realizējamas. Blakus tiem pastāv arī sociālie mērķi – kvalitāte, pircēja aizsardzība, darbavietu augstas kvalitātes nodrošināšana, izaugsmes iespējas; operatīvie mērķi – pilnveidot darbinieku motivēšanas sistēmu, iedalīt no firmas budžeta 1% no apgrozījuma reklāmai; stratēģiskie mērķi – paplašināt tīklu; taktiskie mērķi – palielināt pārdošanas apjomu, ieviest datorizācijas sistēmu.

Konfliktu risināšana

Konflikti cilvēku dzīvē sastopami vienmēr. Bārā “Velve” konfliktu iemesli ir dažādi, taču tiem ir arī kopējas īpašības – izjaukt pastāvošo kārtību, meklēt jaunus patiesības kritērijus, izvirzīt jaunas savstarpējo attiecību normas u.tt. Uzņēmums galvenokārt iziet uz kompromisu – savstarpēji piekāpjoties, apzinoties, ka abas ne tikai zaudēs, bet arī iegūs, ja panāks abu oponentu vairāk vai mazāk apmierinošus lēmumus, kas ļaus rīkoties un pavērs tālākas konstruktīvas darbības iespējas.

Tāpēc visi sarežģījumi, kas radušies uzņēmumā tiek risināti kopējās sapulcēs, kuras tiek rīkotas tiklīdz rodas kādi aktuāli jautājumi.

Kontrole

Kontrole ir līdzeklis, ar kura palīdzību var uzraudzīt faktisko darbu izpildi, lai pārbaudītu, vai viss notiek tā, kā tam jābūt. Bārā tiek kontrolētas izmaksas un novērsti liekie patēriņi, piemēram personiska rakstura telefona sarunas darba laikā, tādā gadījumā darbiniekiem jāatmaksā visi zaudējumi kas radušies.

Tiek kontrolēti arī preču izdevuma termiņi, netiek nauda maksāta ātrāk, kā nepieciešams. Izmantotas iepriekšējas izmaksu sniegtās atlaides vienīgi tad, ja tas ir sevišķi izdevīgi.

Kontrolēti tiek arī darbinieki – katru nedēļu pirms nodod maiņu notiek inventrizācija, gan bārā, gan virtuvē. Visus iztrūkumus sedz darbinieks 100% apmērā.

Klientu apkalpošana

Bāra darbiniekiem ir milzīga loma noieta kāpināšanā, atmosfēras veidošanā un patstāvīgu klientu piesaistīšanā. Iegriežoties bārā “Velve” klientiem ir iespēja saņemt nepieciešamo informāciju par piedāvāto ēdienu un dzērienu klāstu. Klientam tiek sniegta atbilstoša apkalpošana, lai klients justos gaidīts. Pastāv uzskats, ka vislabākais reklāmas veids ir apmierināts klients. Kā rāda prakse, tad apmierināts pircējs par savu pozetīvo pieredzi pastāstīs labi ja pāris cilvēkiem, kamēr neapmierinātais par nepatīkamo izstāstīs sešreiz vairāk.

Preču un pakalpojumu sortiments

Uzņēmumā ir ļoti plašs pakalpojumu sortiments gan alkoholiskajos dzērienos, piemēram; konjaki, viskiji, rumi; degvīni, tekilas, franču vīni u.c., gan piedāvātā ēdienkarte, piemēram; zivju ēdieni, dažādi gaļas ēdieni,(trusis, liellops, cūkgaļa, putnu gaļa), zupas, salāti, karstās un augstās uzkodas un deserti.

Viruvē strādā divas maiņas, kas mainās ik pēc nedēļas, līdz ar to katru nedēļu mainās ēdienkarte.

Tirgus izpētes metodes

Firmā nav ne menedžmenta, ne mārketinga speciālists, tāpēc tā funkcijas izpilda uzņēmuma direktors un grāmatvede. Konkurentu cenu izpēte notiek apsekojot šo uzņēmumu izstrādājumu cenas. Jaunu ēdienu klāsts tiek izstrādāts pamatojoties uz klientu vēlmēm, sekojot kulinārijas aktualitātēm un veselīga uztura noteikumiem. Tā kā produkcija netiek gatavota iepriekš, detalizēts pieprasījuma novērtējums nav nepieciešams. Pieprasījums balstās uz pieredzi un patreizējo tirgus situāciju.

Tā kā tirgus situācija ir ļoti mainīga, nereti nākas prognozēs vilties. Taču šī uzņēmējdarbības veida priekšrocības ir liela piedāvājamo ražojuma savstarpējā apmaināmība, tāpēc viena ēdiena veida vietā ir iespējams piedāvāt citu līdzīgu.

Secinājumi un priekšlikumi

Iepriekšējo gadu darbība norāda uz to, ka I/U “Velve-2” nepieciešams izveidot mārketinga daļu, kas spētu risināt mārketinga problēmas un realizēt mārketinga stratēģiju, kuras galvenais uzdevums ir palielināt kopējo preču (pakalpojumu) apgrozījumu. Mārketinga stratēģijai jāpamatojas uz to, lai paplašinātu un nostabilizētu galveno darbības virzienu.

Mārketinga stratēģijas pamatā ir preču virzīšana tirgū, kas balstās uz reklāmu un noieta veicinošiem pasākumiem, kā arī uz klientu apkalpošanas pilnveidošanu, balstoties uz zemām izmaksām.

Sākot ar 2000.gadu reklāmas izmaksām atvēlēs 0,01 % no preču apgrozījuma.

Domāju, ka realizējot mārketinga stratēģiju, apgrozījums pakāpeniski palielināsies

2000.gadā – par 3%

2001.gadā – par 8%

2002.gadā – par 10%

2003.gadā – par 15%.

Plānotas mārketinga stratēģijas rezultātā I/U “Velve-2” varēs izvairīties no negaidītiem pavērsieniem, kas negatīvi varētu ietekmēt tās darbību – inflācijas, spēcīgas konkurences, valdības jaunām regulētājformām.

Uzņēmumam jāpārliecinās, ka saskaņojot uzņēmuma darbību ar mārketinga principiem un virzot uz klientu vēlmju un vajadzību apmierināšanu, var gūt panākumus.

Izmantotās literatūras saraksts

7. V. Praude, J. Beļčikovs “Mārketings” Rīga 1999.g, izd.”Vaidelote”.

8. V. Praude, J. Beļčikovs “Mārketings” Rīga 1995.g, izd.”Zvaigzne ABC”.

9. K. Hamblina “Īsi par mārketingu” Rīga 1995.g, izd. RKS Komercizglītības centrs.

10. I/U “Velve – 2” statūti.

11. I/U “Velve –2” 1998.gada bilance, 1998. gada peļņas un zaudējumu aprēķins.

BIZNESA AUGSTSKOLA “TURĪBA”

Uzņēmējdarbības vadības studiju programma

EKONOMIKAS KATEDRA

Katedras vadītājs:

JĀNIS ĒRIKS NIEDRĪTIS

Kursa darba vadītāja vadītāja:

Marita Rurāne

Neklātienes nodaļas

N II-I studentes

INESES KRISTLĪBAS

KURSA DARBS “MĀRKETINGĀ”

Tēma; Mārketinga stratēģiskā plānošana

uzņēmumā “Velve – 2”

Rīga

1999.gads

SATURA RĀDĪTĀJS

Anotācija 3.lpp.

Ievads 4.lpp.

Mārketings un tā nozīme uzņēmuma darbībā 5.lpp.

I/U “Velve – 2” raksturojums 7.lpp.

Attīstības stratēģija 7.lpp.

Darba organizācija 8.lpp.

Personāls 9.lpp.

Preču un pakalpojumu sortiments 10.lpp.

Krājumi 10.lpp.

Budžeta plānošana 10.lpp.

1998. gada bilances rindu atšifrējums 11.lpp.

1998. gada peļņas un zaudējumu aprēķina atšifrējums 12.lpp.

Konkurenti 13.lpp.

Klientūra 14.lpp.

Tirgus izpētes metodes 14.lpp.

Preču piegāde 14.lpp.

Preču (pakalpojumu) cenas un atlaides 15.lpp.

Preču (pakalpojumu) noieta organizēšana, pēcpārdošanas serviss 16.lpp

Mārketinga funkcijas un organizatoriskās formas 16.lpp.

Preču virzīšana tirgū 17.lpp.

Reklāma 18.lpp.

Secinājumi un priekšlikumi 20.lpp.

Izmantotās literatūras saraksts 21.lpp.

ANOTĀCIJA

Kursa darbā risināti mārketinga jautājumi vienā no uzņēmējdarbības formām – individuālā uzņēmuma “ Velve –2”, kuras galvenie darbības veidi ir bāra pakalpojumi un sabiedriskā ēdināšana, un kuras līdzšinējā darbībā trūka mārketinga pasākuma plānošana. Lai uzņēmējdarbība veiksmīgi pastāvētu, katram uzņēmumam nepieciešama mārketinga plānošana. Kursa darba pamatuzdevums – parādīt mārketinga nozīmi organizācijas darbībā , ka arī nepieciešamību plānot mārketinga stratēģiju, lai gūtu panākumus uzņēmējdarbībā.

Kursa darbs pamatojas uz to, ka jebkura uzņēmuma darbība jābalsta uz klientu vēlmju un vajadzību apmierināšanu. Lai to veiksmīgi darītu, visai uzņēmuma darbībai jābūt saskaņotai ar mārketinga principiem.

Lai veidotu mārketinga stratēģiju, I/U “Velve-2” jāizveido mārketinga daļa, vismaz viena cilvēka sastāvā, kas ir kompitenti mārketinga jautājumos un kuriem ir speciālā izglītība šajā nozarē. Tā kā I/U “Velve-2” piemēroti kadri nav, tad tie ir jāsagatavo vai jāpieņem darbā.

Stratēģijai jātiek realizētai sākot jau ar 2000.gadu, tāpēc darbā jāpieņem jauni kadri, jo tik īsā laikā nav iespējams sagatavot speciālistus mārketingā.

Leave a Comment