Ievads
Mans mērķis rakstot šo zinātnisko darbu bija uzzināt vairāk par banku pakalpojumiem, kredītkaršu veidiem, bankomātu piedāvātajām iespējām un pārējo, kas ir saistīts ar bankām un to darbību.
Darbam ir vairākas nodaļas un apakšnodaļas, kurās ir aplūkotas dažādas tēmas, kas ir cieši saistītas ar bankām, piemēram, par monetārā sektora attīstības rādītājiem un valūtas maiņas kursu, Latvijas banku izdotajām kredītkartēm un debetkartēm, bankomātu izvietojumu un piedāvātajiem pakalpojumiem, banku piedāvātajiem kredītiem. Kredītu piedāvājumu atšķirības ir ievietotas tabulās, kurās ir parādītas procentu likmes, termiņš uz kādu tiek izsniegts kredīts, kredīta maksimālā summa.
Darbam izmantoju materiālus no interneta (banku mājas lapās), bukletus no bankām, avīzes, grāmatas par bankām.
1. Monetārā sektora attīstības rādītāji un valūtas maiņas kurss
1) Monetārā politika, banku sistēma un vērtspapīru tirgus
Latvijā par monetārās politikas īstenošanu ir atbildīga Latvijas Banka, kuru faktiski kontrolē Saeima. Galvenais uzdevums šai bankai ir raudzīties, lai tiktu nodrošināta cenu stabilitāte.
Latvijas banka, monetārās politikas īstenošanai, balstās uz šādiem pamatprincipiem:
Brīva nacionālās valūtas konvertējamība
Kapitāla neierobežota plūsma
Nacionālās valūtas ārējā stabilitāte
Iekšējā stabilitāte, nodrošinot iespējami zemu inflāciju
Procentu likmju politika, kas sekmē likviditātes papildu kontroli
Jau 8 gadus Latvijas Banka, neoficiāli piesaista lata kursu SDR1 valūtu grozam, de facto īsteno fiksētā nacionālās valūtas maiņas kursa politiku. Centrālā Banka nākotnē ir nolēmusi turpināt lata piesaisti SDR līdz Latvijas iestājai ES.
Viens no izdevīgākajiem monetārās politikas instrumentiem ir valūtas pārdošana un pirkšana, kas ļauj Latvijas Bankai regulēt iekšzemes naudas tirgu ar savām ārvalstu valūtas rezervēm. Pozitīvs šai darbībai ir tas, ka netiek ietekmēta procentu likmju politika. Banku likviditātei aktīvi tiek izmantotas atvērtā tirgus operācijas, lombarda kredītu izsniegšana, kas paredzēta starpbanku norēķinu sistēmas efektivitātes palielināšanai. Sistēmas likviditātes samazināšanai, tiek izmantoti termiņnoguldījumi Latvijas bankā. Obligātās rezerves pašlaik ir 5%, taču tās tiks samazinātas līdz 2%, kurus ir noteikusi Eiropas Centrālā banka.
Latvijā darbojas salīdzinoši daudz banku – 22, taču no šīm bankām stabilas ir tikai nedaudzas, piemēram, Hansabanka, Pareks banka, Unibanka u.c. Daudzas no šīm bankām atrodas privātpersonu īpašumā. Piecu lielāko banku aktīvi veido ¾ no banku kopējā aktīvu apjoma vispār. Lielāko valsts kapitāla daļu sastāda tikai 2 bankas – (Latvijas Hipotēku banka – 100% un Latvijas Krājbanka – 32%, taču šīs bankas privatizācija vēl nav beigusies). Latvijas banku akcionārus sastāda bankas no Vācijas, Zviedrijas, Igaunijas, Krievijas un Somijas.
Pagaidām Latvijas banku sektors ir stabils, ja nenotiks nekādas krasas pārmaiņas banku darbībā, tad tāds tas arī saglabāsies vairākus gadus. Stabilitāti nodrošina banku aktīvu, piesaistīto depozītu un izsniegto kredītu apjomu pieaugums. Banku efektivitāte palielināsies tikai tad, ja tiks palielināta tautsaimniecības attīstība, kapitāla un nekustāmā īpašuma tirgus attīstība. Banku sistēmas nostiprināšanos sekmē respektablu ārzemju banku ienākšana Latvijas finansu sektorā, piemēram, Skandinaviske Enskilda Banken, Norddeutsche Landesbank u.c.
Pēc ekspertu domām banku uzraudzība Latvijā ir viena no stingrākajām Eiropā, to nodrošina stingrība kredītiestāžu darbības regulēšanā. Pašreiz šo uzdevumu veic Finansu un kapitāla tirgus komisija, kas ir pārņēmusi līdzšinējās Latvijas Bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes, Vērtspapīru tirgus komisijas un Valsts apdrošināšanas uzraudzības inspekcijas funkcijas. Šī komisija raugā, lai tiktu veicināts ieguldītāju, noguldītāju un apdrošināto personu interešu aizsardzība un finansu un kapitāla tirgus attīstība un stabilitāte.
Atbilstoši Fizisko personu noguldījumu garantiju likumam pakāpeniski tiek paaugstināts garantēto atlīdzību apjoms, pašlaik tas ir 1000 latu, taču ir plānots, ka līdz 2008.g. 1.janvārim šī summa palielināsies vairāk nekā 12 reizes.
1Speciālās aizņēmuma tiesas (Special Drawing Rights – SDR; valūtas kods saskaņā ar starptautisko valūtu klasifikatoru ISO 4217 – XDR).
Saeima ir veikusi grozījumus attiecībā uz šo likumu, tagad tas attieksies arī uz juridiskām personām, tagad šī likuma nosaukums ir Noguldījumu garantiju likums.
Svarīga loma investīciju piesaistē ir vērtspapīru tirgum, tāpēc arī Latvijā ir radīta tirgus attīstības tiesiskā bāze, taču tā nevar īpaši ietekmēt valsts ekonomiku, jo atrodas tikai attīstības sākumposmā.
Sākot ar šo gadu Rīgas fondu biržā tiek veiktas lielas pārmaiņas. Rīgas Fondu biržas Oficiālajā un Otrajā sarakstā esošo 17 uzņēmumu akciju vietā tiks kotētas 12 emitentu akcijas. Galvenais uzdevums šīm pārmaiņām ir radīt nelielu, taču drošu tirgu.
Kapitāla tirgus izaugsmi nākotnē būs atkarīga no privatizācijas plānu izpildes un no tā, cik aktīvi uzņēmumi izmantos vērtspapīru tirgu kapitāla piesaistīšanai. Pozitīvi šo attīstību varētu iespaidot investoru ienākšana vērtspapīru tirgū. Rīgas Fondu birža izskata 3 attīstības iespējas: pievienošanos kādai biržu aliansei kā neatkarīgai biržai, jaunas alianses izveidi vai arī stratēģiskā partnera piesaisti.
2) Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji
Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji turpina pieaugt – plašā nauda ir palielinājusies par 20%, skaidrā nauda apgrozībā par 13%, noguldījumu apjoms par 24%, kredīti uzņēmumiem un privātpersonām par 39%, tas ir izskaidrojams ar vispārējo ekonomikas stāvokļa uzlabošanos. Krievijas krīzes laikā nerezidenti no Latvijas bankām ņēma ārā naudu, lai risinātu savas radušās problēmas, kas izraisīja noguldījumu sarukšanu, to daudzums saruka par 10%, taču pašlaik to daudzums ir krietni pieaudzis. Ekonomisko satricinājumu rezultātā strauja noguldījumu apjomu samazināšanās varētu atstāt būtisku ietekmi uz Latvijas banku sistēmu kopumā, taču par šo problēmu ir domāts, tāpēc ir izveidota stingra banku sistēmas uzraudzība un kontrole. Uzticību bankām sekmē arī Noguldījumu garantiju likums, kas ir diezgan drošs garants iedzīvotājiem savas naudas nezaudēšanai.
Pēdējos gados ir vērojams kredītu īpatsvara pieaugums pret IKP, tomēr tas vēl joprojām atpaliek no attīstīto valstu rādītājiem. 2001. gada 9 mēnešos no kredītu kopsummas 86% kredītu ir izsniegti rezidentiem – aizņēmējiem. Kredītu apjomu pieaugumu veicina gan ekonomiskās darbības aktivizēšanās, gan tas, ka ir samazinājies kredītrisks.
Ir vērojamas pozitīvas izmaiņas aizdevuma termiņu un kredītportfeļa kvalitātes ziņā – 1997.g. beigās 44% iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu bija īstermiņa, taču 2001.g. beigās to daudzums ir samazinājies uz pusi. 2001.g. beigās banku kredītu kvalitāte bija šāda: 95% izsniegto kredītu bija standarta, 1,8% uzraugāmo un tikai 3,2% ieņēmumus nenesošie kredīti.1 Peļņu nenesošie kredīti apdraud bankas pastāvēšanu tāpēc tie tiek nodrošināti ar speciāliem uzkrājumiem.
Visvairāk kredītu 2001.g. septembra beigās saņēma tirdzniecība (25% no iekšzemes izsniegto kredītu daudzuma), apstrādājošā rūpniecība (20%) un transports, glābšana un sakari (12%). Pieaugums ir vērojams kredītu izsniegšanai viesnīcām un restorāniem (160%) un būvniecības biznesa attīstībai (98%).2
Bankas galvenokārt kreditē uzņēmumu apgrozāmo līdzekļu palielināšanu. Strauji turpina pieaugt hipotekārās kreditēšanas apmērs (2001.g. 9 mēnešos par 64%) un to īpatsvars kopsummā sasniedza 14%.
1 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 49.lpp.
2 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 50.lpp.
Vēl joprojām problēmas sagādā aizņēmumu iegūšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo nav drošu ķīlu, nav pietiekami attīstīts zemes un pārējā nekustāmā īpašuma tirgus, nav informācijas par kredītņēmējiem, tādējādi banka nezin vai šis uzņēmums ir spējīgs pēc tam apmaksāt kredītu. Kā šīs problēmas risinājums ir akceptēts MVU (Mazo un vidējo uzņēmumu) attīstības kreditēšanas projekts, kas paredz Latvijas Hipotēku un zemes bankas starpniecību 3 gadu laikā nodrošināt 10milj. Latu aizdevumu piešķiršanu MVU.
3) Noguldījumu un kredītu procentu likmes
Ekonomiskās vides uzlabošanās, zemā inflācija un augošais kredītu piedāvājums veicina kredītu procentu likmju samazināšanos un kreditēšanas termiņu palielināšanos. Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā procentu likme 2001.g. novembrī bija 9,3%, bet ilgtermiņa 10,7%, OECD valstu valūtās izsniegtajiem kredītiem – attiecīgi 11,4% un 7,9%.1
Bankas ilgtermiņa līdzekļu trūkums, piesaistīto līdzekļu cena un risks kavē ilgtermiņa kreditēšanu un procentu likmju samazināšanu.
No 2000.g. 17. marta Latvijas Bankas refinansēšanas likme, kura naudas tirgus dalībniekiem signalizē par starpbanku tirgus procentu likmju augšējo robežu, ir 3,5% gadā. Vidējās gada likmes latos piesaistītajiem īstermiņa noguldījumiem kredītiestādēs 2001.g. novembrī bija 5,7%, ilgtermiņa – 6,7%, bet OECD valstu valūtās piesaistītajiem noguldījumiem – attiecīgi 3% un 5,1%.2
4) Valūtas maiņas kurss un Latvijas Bankas ārējās rezerves
Lata stabilitātes palielināšanai lats tika piesaistīts SDR valūtas groza struktūrai (tajā ietilpst ASV dolārs, eiro, Japānas jena, Lielbritānijas sterliņu mārciņa). Tagad lats ir kļuvis daudz stabilāks attiecībā pret jebkuru atsevišķu valūtu, nekā tas būtu iespējams to piesaistot tikai vienai valūtai. Lata kursa izmaiņas var notikt tikai, ja būs būtiskas izmaiņas pasaules naudas tirgū. Latvijas Bankas darbība ir līdzīga valūtas padomes darbībai, tas nozīmē, ka centrālā banka nedrīkst pārdot nacionālo valūtu vairāk nekā tiek iepirkta ārvalstu valūta. Lata piesaiste SDR ļauj arī vieglāk pielāgoties neprognozējamiem apstākļiem (valūtas spekulācija un tamlīdzīgi) un paplašināt darbu monetārajā jomā (regulēt banku likviditāti).
Fiksēta valūtas kursa noturēšanai noteikti ir vajadzīgs ārējo rezervju apjoms. Latvijas Bankas tīrās ārējas rezerves pastāvīgi sedz Latvijas naudas bāzi (skaidrās naudas apgrozība un noguldījumi Latvijas Bankā). 2001.g. beigās, salīdzinot ar 2000.g. beigām, Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi bija pieauguši par 31%. 2001.g., ieskaitot arī zelta rezerves, bija 1181milj. ASV dolāru, šīs rezerves ar katru gadu turpina pieaugt. Lata piesaiste eiro būs neizbēgama, jo Latvijai pievienojoties Eiropas Savienībai, kā nākamais solis ir plānots iestāties Eiropas monetārajā savienībā. Patreiz nav nekādu šķēršļu lata piesaistei eiro, tomēr Latvijas Banka ir nolēmusi nacionālās valūtas piesaisti SDR valūtas grozam līdz uzņemšanai Eiropas Savienībā.
Krievijā un Ukrainā notika savu valstu devalvācija, kuras rezultātā lata reālais efektīvais kurss strauji palielinājās. Pozitīva ir tas, ka lata reālais kurss pret attīstīto valstu valūtām pieaug, bet pret attīstības valstu valūtām samazinās. Slikti būtu, ja šīs process notiktu otrādi.
1 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 51.lpp.
2 “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, 3.nodaļa, 51.lpp.
2. Kredītkaršu veidi
Vispopulārākās kartes pasaulē ir VISA un EM/MC, tās konkurē viena ar otru, taču pakalpojumu ziņā tās ir vienādas, atšķirība ir tikai starp šo organizāciju dibinātājiem. Latvijā maz pazīstama karte ir Diners Club, kas populāra ir apkalpošanas sfērā, taču Latvijā šī karte nav pieejama.
1) VISA un EC/MC kartes
Pagaidām Baltijas valstīs vispopulārākās ir EC/MC kartes, taču klientiem tiek piedāvātas arī VISA kartes. Tagad Latvijā ir pieņemtas lietošanai abas šīs kartes. Kādreiz Visa bija vairāk piemērota bankas klientiem, bet EC/MC vairāk biznesa klientiem, tagad tiek izsniegtas abas šīs kartes.
2) Kartes prestižam
Kartes Diners Club un American Express ir maz pazīstamas kartes. Ar šīm kartēm nevar izņemt skaidru naudu, tās kalpo tikai norēķiniem. Tikai tūrisma biroji pārstāv šīs kartes intereses. Latvijā šīs kartes vispār neizplata. Abas kartes ir ļoti dārgas, tās apliecina īpašnieka piederību labi situētai sabiedrībai, parasti norēķini tiek veikti ar šīm kartēm, lai atstātu labu iespaidu uz apkārtējiem. Taču ikdienas vajadzībām noteikti ir nepieciešama kāda VISA vai EC/MC karte.
3) Populārākie karšu veidi
Populārākās kartes ir EC/MC un VISA Classic, jo tās ir pieejamas visiem banku klientiem. Tās lieto maksājumu un skaidras naudas izņemšanai. Šīs kartes ir ļoti ērtas ceļojumiem, jo cilvēkam tādējādi nav nepieciešams ņemt līdz lielu skaidrās naudas daudzumu.
EC/MC Business (Silver) un VISA Business (Silver) ir juridiskām personām paredzētas kartes. Par visām saistībām ir atbildīgs uzņēmums. Privātpersonas nevar iegūt savā īpašumā šīs kartes. Ar šīm kartēm darbinieks var samaksāt par viesnīcu, pusdienām ar biznesa partneri, nopirkt lidmašīnas biļeti. Šī ir uzņēmuma nauda, taču uzņēmums, lai izvairītos no darbinieku ļaunprātīgas rīcības, var aizliegt, piemēram, skaidras naudas izņemšanu.
EC/MC Gold un VISA Gold savā īpašumā var iegūt personas, kuru ienākumi ir vairāki tūkstoši latu. Šīs kartes īpašniekiem tiek piedāvāts augstāka līmeņa serviss un tiek doti arī daži papildpakalpojumi – labāka apdrošināšana, atlaides mašīnu īrei, ceļojumu apdrošināšana. Šīs kartes izdevējbankai obligāti ir jāsniedz palīdzība šīs kartes īpašniekam, ja ir ārkārtas gadījumi.
Debetkartes priekšrocība ir tāda, ka tās izmaksas ir zemas. Ar EC/MC Maestro un VISA Electron klients var tērēt naudu, kas ir viņa kontā. Daudzreiz klientiem tiek sniegts overdrafts – īslaicīgs aizdevums līdz nākošajai algas dienai. Debetkartē glabāt naudu ir droši, jo neviens to nevar iegūt, ja vien nezin PIN kodu. Kartes nozaudēšanas vai nozagšanas gadījumā obligāti par to jāinformē banka, jo veikalos, norēķinoties par precēm, netiek prasīts PIN kods. Tādā veidā pie likumīgā īpašnieka naudas var tikt jebkurš, kurš iegūst šo karti. Pagaidām līdzeklis, kas ierobežotu preču iegādi ar zagtu karti, vēl nav pieņemts.
Virtuālā karte ir visparastākā karte, kura tiek izmantota tikai elektroniskiem norēķiniem. Tā fiziskā formā nemaz nepastāv, jo interneta norēķiniem ir nepieciešams tikai kartes kods. Turēt lielu naudu uz šīs kartes ir bīstami, jo to savā īpašumā var iegūt interneta hakers. Preču iegāde internetā nav populāra, jo cilvēki izvēlas preces labāk iegādāties reālā veikalā, kur tās var apskatīt īstenībā.
4) Nākotne pieder viedkartēm
Pavisam drīz pašreizējās magnētiskās kartes nomainīs viedkartes (čipkartes vai smārtkartes) Pašreizējās kartēs informācija par kartes īpašnieku tiek ierakstīta uz magnētiskā celiņa, taču viedkartēs tā tiks ierakstīta uz speciāla kartē iebūvēta mikroprocesora. Šo karti būs grūtāk sabojāt vai viltot. Protams viltot to būs iespējams, taču tas izmaksās stipri dārgāk, kas arī ir galvenais pluss. Arī kartes iespēju pielietojums augs, ar šo karti būs iespējams norēķināties par automašīnas stāvēšanu ielas malā. Tas ir iespējams arī ar pašreiz esošajām kartēm, taču tas ne vienmēr ir izdevīgi, jo maksājot terminālam vienmēr ir jāsazinās ar banku. Izmantojot viedkarti tas būs nepieciešams vienreiz dienā.
Pāreja uz šīm kartēm notiks pakāpeniski, jo šis process ir ļoti dārgs. Ir vajadzīgs
ieviest jaunu programmatūru, apmācīt personālu, uzlabot bankomātus. Ir paredzams, ka gada beigās šīs kartes varētu parādīties Latvijā, taču tās noteikti būs izdotas kaut kur citur. Pārejas periodā uz kartēm būs gan magnētiskais celiņš, gan mikroprocesors. Pēc speciālistu domām uz viedkartēm vispirms pāries kredītkartes, jo ar šim kartēm visvairāk tiek veikti krāpnieciski darījumi. Pašreiz nekādi obligātie viedkaršu ieviešanas termiņi nav noteikti, taču līdz 2005.gadam ir plānots uz šīm kartēm pāriet kaut daļēji.
Dažas bankas piedāvā arī specifiskas kartes, kuras nepiedāvā citas bankas
Banka Ego Eurocard/
Mastercard
Cirrus Degvielas karte Līzinga karte Ego Līzinga karte – Preču karte Kontu karte American express Darījumu karte Vietējās debetkartes Platinium
Aizkraukles
banka +
Baltijas
tranzītu
Banka +
Hansabanka + + + +
Lateko +
Latvijas
Krājbanka + +
Latvijas
Unibanka + +
Multibanka +
Parekss
banka + +
Rietumu banka + + +
VEF banka +
Komercbanku izdotās populārākās maksājumu kartes
Banka Eurocard/Mastercard VISA
Maestro Standart Business Gold Electron Classic Business Gold
Aizkraukles banka + + + + + + + +
Baltijas starptautiskā banka + + + +
Baltijas tranzītu banka + + + + + + + +
Banka Paritāte + + +
Hansabanka + + + + + + + +
Baltikums + + + +
Lateko + + + +
Latvijas biznesa banka
Hipotēku banka + + + +
Latvijas Krājbanka + + + + + + + +
Latvijas tirdzniecības banka
Latvijas Unibanka + + + + + + + +
Māras banka +
Multibanka + + + +
Nordea + + + + + + + +
Ogres komercbanka
Parekss banka + + + + + + + +
Pirmā banka + + + + + + + +
Reģionālā investīciju banka
Rietumu banka + + + + + + + +
Trasta komercbanka + + + + + + + +
VEF banka + + + + + + + +
Vereinsbank Rīga +
Dienas Bizness “Bankas 2002”, 12. un 13.lpp.
3. Bankomāti
Bankomāti pastāv vairāk nekā 30 gadus, to konstrukcijas laika gaitā tiek pilnveidotas. Bankomāts sastāv no divām daļām – datora un seifa, kuram ir sarežģīta mehāniskā atslēga, tāpēc to atlauzt ir ļoti grūti. Bankomātam ir signalizācija, daudzi ir aprīkoti arī ar novērošanas sistēmām, kas ļoti labi palīdz atpazīt personas, kuras ir centušās aplaupīt vai sabojāt bankomātu.
Seifā atrodas vairākas kasetes ar naudu, katra nominālā banknote ir atsevišķā kasetē, tāpēc tās sajaukt nav iespējams. Sabojātās naudaszīmes nonāk atsevišķā kasetē. Ja klients noteiktā laikā nepaspēj paņemt naudu. Tad bankomāts to paņem atpakaļ. Visas veicamās funkcijas ir atkarīgas no datorprogrammas. Bankomātā var apmaksāt visus rēķinus, izņemt un pārskaitīt naudu, veikt un saņemt depozītnoguldījumus.
Bankomāti ir saslēgti vienotā tīklā, tāpēc ir viegli pārraudzīt visas darbības, kādas tajos ir veiktas. Tas ļauj operatīvi papildināt ar naudu tos bankomātus, kuros trūkst naudas. Kļūdu rašanās iespējamība bankomātos ir visai niecīga – mazāka par 1%. Ir domāts arī par klientu drošību – bankomāts pēc noteikta laika savāc karti un naudu, lai to neiegūtu kāds cits. Latvijā bankomāti izsniedz tikai latus, taču lidostā atrodas bankomāts, kas izsniedz arī ASV dolārus. Paredzams, ka nākotnē tur varēs izņemt arī eiro banknotes.
Nākotnē ir paredzams, ka visi bankomāti tiks saslēgti vienotā tīklā, taču ne visas bankas to vēlas vai var. Katra banka ir ieinteresēta par klientu skaita pieaugumu. Daudzu banku bankomātu piedāvātie pakalpojumi atšķiras, citi piedāvā norēķināties par tālruņa lietošanu, naudas noguldīšanu depozītā. Apvienojoties vienotā tīklā šie papildus pakalpojumi var pazust. Apvienojoties bankomātu tīkliem darbu var zaudēt daudzi darbinieki, kas apkalpo šos bankomātus. Nākotnē varētu būt vienots bankomātu tīkls arī Latvijā, tas nav neiespējami. Savus bankomātu tīklus jau ir apvienojušas dažas bankas – Pirmā Banka ar Unibanku, Parekss banka ar Baltijas tranzītu banku.
Banka Banku automātu skaits Funkcijas
Rīgā Reģionos
Parekss banka 90 35 Skaidras naudas izņemšana, konta atlikuma apskats
Latvijas Krājbanka 68 51 Konta atlikuma apskats, rēķinu apmaksa, skaidras naudas izņemšana
Hipotēku banka 2 15 Konta atlikuma apskats, skaidras naudas izņemšana
Aizkraukles banka 7 1 Pēdējo transakciju saraksts, kartes konta bilance, skaidras naudas izņemšana
Latvijas Unibanka 65 82 Skaidras naudas izņemšana, kontu atlikumu apskats, transakciju vēsture, rēķinu apmaksa
Rietumu banka 47 8 Skaidras naudas izņemšana, konta atlikumu apskats, depozītu konta atvēršana un papildināšana, rēķinu apmaksa
Hansabanka 118 67 Skaidras naudas izņemšana, konta atlikuma apskats, rēķinu apmaksa, 3 pēdējo darījumu izdruka, valūtas konvertācija, PIN koda maiņa, pārskaitījumi starp kontiem
Pirmā banka 32 21 Skaidras naudas izņemšana, bilances apskats, izraksts par pēdējām 5 transakcijām
Baltijas Tranzītu banka 18 62 Skaidras naudas izņemšana, konta atlikuma apskats vai izdruka, konta izziņas izdruka vai apskate, rēķinu apmaksa
Biznesa Laiks, trešdiena, 2002.gada 3.aprīlis, 9.lpp.
4. Pakalpojumi, kurus var izmantot neizejot no mājas.
1) Internetbanka
Gandrīz visas Latvijas komercbankas piedāvā šo pakalpojumu. Internetbankas aizsardzības sistēmu var iedalīt 2 daļās – ir nepieciešama speciāla karte un paroles ievadīšana un pieslēgšanās internetbankai no konkrēta datora, kurā atrodas ciparsertifikāts. Internetbankā ir iespējams:
Iegūt informāciju par konta bilanci
Apmaksāt rēķinus
Veikt iekšzemes un starptautiskos naudas pārskaitījumus
Veikt nodokļu maksājumus
Nosūtīt bankai brīvas formas rīkojumus
Apskatīt maksājumu un rīkojumu sarakstu
Saņemt kontu izrakstus par jebkuru laika periodu
Bankas parasti piedāvā divus darbības režīmus:
Pilnais režīms – cilvēks var apskatīt konta atlikumus un drukāt konta izrakstus, nosūtīt maksājuma uzdevumus
Skaitīšanas režīms – drīkst skatīties konta atlikumus un drukāt konta izrakstus, taču nevar veikt nekādus maksājumus
2) Telefonbanka
Telefonbanka informē klientus par viņu konta stāvokli, klienti var veikt maksājumus arī pa tālruni. Cilvēkiem ir dota iespēja neizejot no mājas uzzināt sava konta stāvokli. Lai izmantotu šo pakalpojumu ir jāpazvana pa noteiktu tālruņa numuru, jānosauc klienta parole un identifikators pēc kā varēs lietot informatīvo režīmu.
3) Mobilā banka
Šis pakalpojuma veids kļūst aizvien populārāks, jo tā izmantošanai ir nepieciešams mobilais telefons, kas tagad ir ļoti daudzu klientu īpašumā. Tas dod noteiktā laikā saņemt informāciju par darījumiem, kas ir veikti. Klientam regulāri katru rītu ir iespēja saņemt īsziņu par bankas valūtas kursu, naudas ieskaitīšanu kontā. Ir iespējams veikt maksājumus, tikai pirms tam tiem ir jābūt definētiem internetbankā kā definētiem maksājumiem. Lai samaksātu rēķinu vispirms ir jāaizsūta īsziņa ar pieteikumu par maksājuma veikšanu, jāievada kods, jāapstiprina maksājums, nosūtot maksājuma apstiprinājuma īsziņu.
Nordea ir vienīgā banka, kas attālinātiem norēķiniem izmanto WAP tehnoloģiju, kura ir iebūvēta mobilajā telefonā. Šīs bankas Solo Wap banka ir tā pati internetbanka, kas pieejama ar interneta starpniecību. Lietošanas ziņā praktiski tā neatšķiras no internetbankas.
Banka Telefonbanka Mobilā banka Internetbanka Citas
Aizkraukles banka +
Baltijas starptautiskā banka +
Baltijas tranzītu banka + +
Banka Paritāte +
Hansabanka + + +
Baltikums + + Faksa norēķini
Lateko +
Latvijas biznesa banka + Faksa norēķini, e-pasta norēķini
Hipotēku banka
Latvijas Krājbanka + +
Latvijas tirdzniecības banka
Latvijas Unibanka +
Māras banka Elektroniskā pasta norēķini
Multibanka +
Nordea + + +
Ogres komercbanka
Parekss banka + Faksa norēķini
Pirmā banka + +
Reģionālā investīciju banka
Rietumu banka + + Faksa norēķini
Trasta komercbanka +
VEF banka +
Vereinsbank Rīga +
Dienas Bizness “Bankas 2002”,16.lpp.
5. Populārākie banku pakalpojumi
1) Overdrafts
Banka Valūta Termiņš Nodrošinājums Procentu likme Komisijas maksa Aizdevuma summa
Latvijas biznesa banka USD, LVL 1 – 6 mēneši Nekustāmais īp., apgr. līdz., pamatlīdzekļi 10 –16 % 30 LVL
Latvijas Krājbanka USD, LVL Līdz 12 mēnešiem Ikmēneša ienākumi Līdz 50% no bruto ienākumiem
Latvijas Unibanka USD, LVL Ikmēneša ienākumi Līdz 90% no algas
Nordea LVL 2 gadi 2 % mēnesī Bezmaksas Algas apmērā
Parekss banka LVL 1 gads Nosaka katram atsevišķi Līdz 30% no ikmēneša apgrozījuma
Pirmā banka USD, LVL 20% Maestro, 22% VISA Electron Līdz 70% no algas
VEF banka USD, LVL, EIRO Līdz 1 mēnesim 10 LVL Sākot no 500 LVL
2) Hipotekārais kredīts
Banka Valūta Termiņš Nodrošinājums Procentu likme Komisijas maksa Aizdevuma summa
Aizkraukles banka USD, LVL, EIRO No 6 mēn. Līdz 20 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 8, 27 – 12, 27% 70 – 80% no nekustāmā īp. vērtības
Baltijas tranzītu banka USD Līdz 10 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 7% Līdz 70% no nekustāmā īp. vērtības
Hansabanka USD, LVL, EIRO Līdz 20 gadiem Nekustāmā īpašuma ķīla vai auto 9,8 – 11,8% Līdz 80 % no nekustāmā īp. vērtības
Lateko USD, LVL 1 – 7 gadi Nekustāmais īpašums vai auto 13, 6% 75 % no nekustāmā īp. vērtības
Latvijas biznesa banka USD, LVL Līdz 10 gadiem 70 % no ķīlas 8,4 – 14% 30 LVL
Hipotēku banka USD, LVL 3 –30 gadi Nekustāmais īpašums vai auto 11- 15 % 75 % no ķīlas
Latvijas Krājbanka USD, LVL 25 gadi Auto vai nekustāmais īp. Sākot no 1000 LVL
Latvijas Unibanka USD, LVL, EIRO 2 – 40 gadi Nekustāmais īpašums vai auto 9, 90% 85 % no nekustāmā īp. vērtības
Māras banka USD, LVL Līdz 30 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 9 – 13% 75% no nekustāmā īp. vērtības
Multibanka USD Līdz 10 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 7 – 12 % gadā 85 % no nekustāmā īp. vērtības
Nordea USD, LVL, EIRO Līdz 15 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto No 5,99 – 8,31 % 60 LVL 70 % no projekta vērtības
Parekss banka USD, LVL, EIRO Līdz 25 gadiem Auto vai nekustāmais īpašums 9 – 12% Līdz 80 % no nekustamā īp. vērtības
Pirmā banka USD, LVL, EIRO 1 – 25 gadi Nekustāmais īpašums vai auto No 9,1% No 500 LVL
Rietumu banka USD, LVL, EIRO Līdz 10 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 9 – 13% 85 % no nekustāmā īp. vērtības
VEF banka USD, LVL, EIRO Līdz 15 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 30 LVL līdz 1,5 % No 2000 LVL
3) Autolīzings
Banka Valūta Termiņš Nodrošinājums Procentu likme Komisijas maksa Aizdevuma summa
Hansabanka USD, LVl Līdz 5 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 8,6 – 13,5% 70 – 80 % no ķīlas
Latvijas biznesa banka USD, LVL Nekustāmais īpašums vai auto 30 LVL
Hipotēku banka USD, LVL Līdz 5 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 75 % no ķīlas
Latvijas Krājbanka LVL Līdz 2 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto Sākot no 1000 LVL
Latvijas Unibanka USD, LVL No 6 – 60 mēnešiem Nekustāmais īpašums vai auto Fiksēta vai mainīga
Multibanka USD 3 – 4 gadi Nekustāmais īpašums vai auto 8 – 12 % gadā
Nordea USD, LVL, EIRO Līdz 5 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto No 7,12 – 9,31 % 85 LVL Sākot no 3000 LVL
Pirmā banka USD, LVL 1 – 25 gadi Nekustāmais īpašums vai auto No 5,21% Sākot no 1000 LVL
VEF banka USD, LVL, EIRO Līdz 5 gadiem Nekustāmais īpašums vai auto 30 LVL līdz 1,5 % No 1000 LVL
4) Patēriņa kredīts
Banka Valūta Termiņš Nodrošinājums Procentu likme Komisijas maksa Aizdevuma summa
Latvijas biznesa banka USD, LVL Līdz 10 gadiem Nekustāmais un kustāmais īpašums 8,4 – 14% 30 LVL 70 % no ķīlas
Hipotēku banka USD, LVL Līdz 5 gadiem Nekustāmais un kustāmais īpašums 75 % no ķīlas
Latvijas Krājbanka LVL Līdz 15 gadiem Nekustāmais un kustāmais īpašums Katram tiek noteikta atsevišķi
Parekss banka USD, LVL Līdz 25 gadiem Nekustāmais un kustāmais īpašums Fiksēta vai mainīga 70% no ķīlas
Pirmā banka LVL Līdz 2 gadiem Nekustāmais un kustāmais īpašums No 8,63% Līdz 15 000 LVL
VEF banka USD, LVL, EIRO Līdz 3 gadiem Nekustāmais un kustāmais īpašums 30 LVL līdz 1,5 %
Pakalpojumu izdevīgums
Overdraftu piedāvā vairākas bankas – Latvijas biznesa banka, Latvijas Krājbanka, Unibanka un citas bankas. Visizdevīgākais piedāvājums, spriežot pēc termiņa, procentu likmes, aizdevuma summas, ir bankai Nordea, kas piedāvā termiņu
uz 2 gadiem, procentu likmi tikai 2%, aizdevuma summu algas apmērā, šī banka neprasa komisijas maksu par šo pakalpojumu. Parasti aizdevums tiek izsniegts latos, dolāros, citas bankas to izsniedz arī eiro, piemēram, VEF banka. Vislielāko aizdevumu izsniedz VEF banka – sākot no 500 latiem. Par nodrošinājumu, galvenokārt, kalpo ikmēneša ienākumi. Overdrafts iedzīvotājiem sniedz iespēju iegūt papildus līdzekļus jau esošajiem, par šo aizdevumu bankas klients norēķinās saņemot nākošo algu.
Hipotekāro kredītu piedāvā lielākā daļa banku, par nodrošinājumu kalpo kustāmais un nekustāmais īpašums. Procentu likmes svārstās no 6 – 15%, termiņš no dažiem mēnešiem līdz 40 gadiem. Vismazākā procentu likme ir Baltijas Tranzītu bankai, tāpēc tas šķiet arī visizdevīgākais piedāvājums, taču kredīta aizdevuma termiņš ir neliels – līdz 10 gadiem. Visgarāko termiņu piedāvā Unibanka – līdz 40 gadiem, taču procentu likmes ir augstākas. Nav nevienas bankas, kurai būtu visi kredīta saņemšanas noteikumi izdevīgāki par citu banku noteikumiem. Vienai bankai būs izdevīgāka procentu likme, citai lielāka aizdevuma summa, citai nebūs komisijas maksas, citai atkal atšķirsies aizdevuma atdošanas termiņš. Tam, kurš ir nolēmis ņemt kredītu kādā bankā, vispirms ir kārtīgi jāizpēta, kurā bankā to darīt, ir jāzina cik daudz naudas aizņemsies, cik ilgā laikā to spēs atdot.
Autolīzinga un patēriņa kredīta saņemšanas noteikumi ir līdzīgi hipotekārā kredīta saņemšanas noteikumiem – tie katrā bankā atšķirsies. Visizdevīgāk autolīzingu ir ņemt Pirmajā bankā, jo līzinga apmaksas termiņš ir ilgs – līdz 25 gadiem, procentu likme ir salīdzinoši zema – 5,21%, kredīta aizdošanas summa ir sākot no 1000 latiem, nav arī jāmaksā komisijas maksa.
Visizdevīgākie noteikumi patēriņa kredīta saņemšanai ir Latvijas biznesa bankai, procentu likme ir mazāka par citām bankām – no 8,4%, termiņš ir līdz 10 gadiem, taču ir jāmaksā komisijas maksa 30 latu apmērā. Vēl izdevīgi noteikumi ir Pirmajai bankai – procentu likme ir sākot no 8,63%, nav jāmaksā komisijas maksa, aizdevuma summa var būt līdz 15000 latu, taču apmaksas termiņš ir neliels, tikai līdz 2 gadiem.
Nobeigums
Uzrakstot šo zinātnisko darbu es secināju, ka banku piedāvāto pakalpojumu klāsts un to izmantošanas iespējas ir daudz lielākas nekā es domāju pirms tam, to , ka Latvijas bankas piedāvā apmēram līdzīgus pakalpojumus, taču ir arī bankas, kurām ir specifiski pakalpojumi, kuru nav citām bankām. Parasti ir atšķirības procentu likmēs, kuras tiek iekasētas par kredīta izmantošanu, termiņi uz cik ilgu laiku kredīts tiek dots. Atšķiras arī piedāvāto kredītkaršu un debetkaršu izmantošanas iespējas, taču atšķirības nav ļoti būtiskas. Visvairāk kredītkaršu ir izsniegušas Hansabanka, Latvijas Unibanka, Parekss banka. Atsevišķas bankas piedāvā arī ekskluzīvas kartes, kuras tiek izsniegtas tikai ļoti uzticamiem klientiem, tām ir vairāk lietošanas iespēju (piemēram VISA Gold) , ar šo karti tās īpašnieks apliecina savu piederību pie labi situētas sabiedrības. Kartes Diners Club un American Express ir maz pazīstamas kartes. Ar šīm kartēm nevar izņemt skaidru naudu, tās kalpo tikai norēķiniem. Latvijā šādas kartes piedāvā Multibanka, Hansabanka, Rietumu banka, Parekss banka un citas bankas. Turpmākajā laikā ir iecerēts parastās kartes nomainīt pret viedkartēm, tās būs daudz drošākas par pašreizējām kartēm, informācija būs ierakstīta uz maza mikroprocesora, nevis uz magnētiskās lentes. Viedkartes būs grūtāk viltot, taču tās būs daudz dārgākas par tagadējām kartēm, to ražošana izmaksās diezgan dārgi. Pēc dažiem gadiem uz šīm kartēm pāries daļēji, būs gan viedkartes, gan arī kartes, kuras tiek izmantotas līdz šim.
Visvairāk bankomātu Latvijā pieder Hansabankai, apmēram 200. Visplašāko piedāvājumu klāstu, tieši bankomātu ziņā, piedāvā Hansabanka, Baltijas tranzītu banka, Rietumu banka. Šajos pakalpojumos ietilpst skaidras naudas izņemšana, konta atlikuma apskats, norēķinu veikšana, PIN koda maiņa un citi pakalpojumi. Kopējais banku automātu skaits Latvijā drīz sasniegs 1000, katru gadu tas strauji palielinās, jo pieaug pieprasījums pēc banku automātiem.
Ļoti daudzu banku piedāvātie kredītu saņemšanas noteikumi ir savstarpēji līdzīgi, nedaudz atšķiras procentu likmes, maksimālā kredīta summa, termiņš, kad kredīts ir jāatdod, noteikumi, lai saņemtu kredītu. Visizdevīgākie noteikumi kredīta saņemšanai ir Hansabankā un Parekss bankā, taču arī citu banku kredītu saņemšanas noteikumi stipri neatpaliek no šīm divām bankām. Katra banka cenšas izdomāt kaut ko jaunu un izdevīgāku savu pakalpojumu klāstā, jo pastāv diezgan liela konkurence, pašreiz Latvijā ir vairāk nekā 20 bankas.
Ļoti labs pakalpojums ir internetbanka, ar kuras palīdzību ir iespējams veikt maksājumus un apskatīt konta stāvokli, neizejot no mājas. Šo pakalpojumu piedāvā gandrīz visas Latvijas bankas. Šī pakalpojuma priekšrocība ir tā izmantošanas ērtums, tas ietaupa arī laiku, tagad, lai apmaksātu rēķinu nav jāiziet no mājas, to var izdarīt jebkur – darbā vai mājās, ir tikai nepieciešams interneta pieslēgums.
Bankas atbalsta arī kultūru, sportu, izglītību. Piemēram, Hansabanka pirms dažiem mēnešiem sakarā ar olimpiādi, dāvāja dažus tūkstošus latu topošajiem Latvijas hokejistiem. Es domāju, ka tas tika darīts vairāk, lai reklamētu pašu banku un piesaistītu tai vairāk klientu.
Pēc manām domām banku izstrādātie noteikumi par kredītu iegūšanu ir vairāk izdevīgi bankai. Kredīta apmaksas procenti ir pārāk augsti, aizņemoties cilvēks zaudē lielu daļu savas naudas, taču var iegūt preci, kuru nevar atļauties uzreiz. Izvēle ir katra rokās vai aizņemties, vai nē. Man pašam Latvijas banku darbība īpašu uzticību neievieš. Pats naudu bankā aizņemtos tikai ļoti lielas nepieciešamības gadījumā.
Pielikumi
1) Pielikums 1
Biznesa Laiks, trešdiena, 2002.gada 3.aprīlis, 8.lpp.
2) Pielikums 2
Biznesa Laiks, trešdiena, 2002.gada 3.aprīlis, 9.lpp.
3) Pielikums 3
Biznesa Laiks, trešdiena, 2002.gada 27.marts, 7.lpp.
Izmantotā literatūra
1) “Biznesa Laiks”, trešdiena, 2002.gada 27. marts
2) “Biznesa Laiks”, trešdiena, 2002.gada 3. aprīlis
3) Dienas bizness “Bankas 2002”
4) Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija “Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību”, Rīga, 2001.gada decembris
5) Materiāli no interneta:
a) www.hansabanka.lv
b) www.krajbanka.lv
c) www.unibanka.lv
d) www.parex.lv