Sveiks! Esmu Kumosiņš! Tu jau mani laikam pazīsti no pārējiem maniem stāstiem, pēdējā laikā esmu kļuvis populārs, nez kā man tas sanāca, bet kas gan to popularitāti saprot? Vienu brīdi tu esi nevienam nevajadzīgs barības ķēdes dalībnieks, bet jau nākamajā brīdī visi tevi ķersta un tvarsta ar vēlmēm uzklausīt tavu stāstu. Bet, ja jau tu mani esi saticis, es būšu tāds jaukumiņš un arī tev atklāšu kādu no saviem simts un diviem piedzīvojumiem.
Tātad…
Bija tumša un karsta vasaras nakts, es mierīgs gulēju, viens pats uz šķīvja malas, skatījos zvaigznēs, kas mani apspīdēja. Biju pavisam aizmirsts, bet tas mani nemaz neapbēdināja, jo zināju, ka nekur jau nepazudīšu, gan jau kādam noderēšu. Tādi mēs tie Kumosiņi esam – optimisti! Ak, jā! Tātad, es tur guļu, sapņoju… Te pēkšņi nakts tumsībā dzirdu kādu pie traukiem. Tas paņem dakšu un tuvojas man! Zvīīīīīīīīīīīkš! Es aizveru acis, atvērdams tās, es redzu, ka manu ķermeni ir caurdūrusi tā pati dakša. Nav diez ko eleganta, bet nekas, ir bijušas arī sliktākas.
Tad nu mani ceļ gaisā. Tas ko es varu jums teikt ir, ka tas nav tik šausmīgi kā izklausās, drīzāk kā karuselis.
Te nu es esmu, mutē. Mutes dobumu veido vaigi, lūpas, aukslējas, zobi un mēle. Mutes dobuma galvenās funkcijas ir barības uzņemšana.Ir arī citas, par tām gan es noklusēšu, sakošana un rīšana, ko var uzskatīt par gremošanas procesa sākumu,tā saka zinātnieki, man gan liekas ka jūs cilvēki paskatoties vien sākat ar acīm ēst visu kas izskatās labi. Bez tā, ar mutes palīdzību tiek artikulētas skaņas un veidoti vārdi. Tādi kā kumos, kumooooosiņš, kumosiņi.. . Jūs jautāsiet kā te ir? Silti, slapji, siekalaini, siekalas apskalo zobus un satur dažādas vielas, kuras palīdz cīnīties ar baktērijām, kas izraisa kariesu, mēle kutina vēderu. Starp citu, mēles virsma parāda, kādā stāvoklī ir kuņģa un zarnu gļotāda. Dažs labs zobu caurums, aplikumā esošās baktērijas var augt skābā vidē. Tas nozīmē to, ka tās var izmantot enerģiju, ko satur cukurs un citi sašķeļošies ogļhidrāti. Šādi ogļhidrāti ir, piemēram, uzkožamajos, maizē, vārītos kartupeļos, makaronos u.c. Bērni, tīriet zobiņus, Bebra Kungs nemelo!
Zobi mani sakošļā, siekalas sašķidrina, tagad esmu maigs, mīļš, silts un viegli norijams, neskrāpēšu cilvēkam rīkli. Kāpēc tas man vajadzīgs? Lai cilvēks mani norītu, nevis izklepotu laukā nepatīkamo sajūtu dēļ. Tādēļ es ļaujos sevis pārvēršanai putrā. Es jau jūtu kā mēle gatavojas mani virzīt tālāk, man nekas nav pretī, jo atrāk tas sāksies jo ātrāk beigsies.
„Kur es esmu?” es sev jautāju. Rīklē, protams, kur tad citur? Tas ir cauruļveida orgāns, kurā krustojas gaisa un barības ceļi, nu gan sabāzuši visu kopā. Rīkle savieno mutes un deguna dobumus ar barības vadu un traheju, nav pārāk daudz sarežģītu nosaukumu? Diemžēl tās garums ir 13-15 cm. Rīkles sieniņa no iekšpuses ir izklāta ar gļotādu, lai man patīkamāks brauciens. Zem tās atrodas saistaudu un muskuļu slāņi. Rīkles muskuļi piedalās rīšanas kustībās, tie mani tā kā masē, lai es ātri nokļūstu tālāk. Zem rīkles gļotādas ir atrodami limfoīdo audu sakopojumi jeb, tā sauktās, mandeles. Kurām ir būtiska nozīme organisma imūnās sistēmas darbībā. Mandeles ir kā aizsargbarjera pret dažādiem mikrobiem, kurus mēs ieelpojam gan caur degumu, gan caur muti. Ceļš pa rīkli ir nobrauciens no kalniņa. Bet tu jau zini, pats bērnība esi vai prātu zaudējis to dēļ. Bžžžžžžžžž……….. Tā, rīklei cauri ticis es esmu, taču viss vēl tikai sākas! Priekšā taču ir mans mīļākais barības ceļš, vai tu par tādu esi dzirdējis? Nē? Pfffff….. Nu tad klausies! Barības vads ir tā kuņģa – zarnu trakta daļa, kas savieno rīkli ar kuņģi. Tas ir cauruļveida orgāns, kura garums ir vidēji ~30 cm. Barības vada augšējā daļa sākas kakla rajonā, vidusdaļa iet caur krūšu kurvi, bet apakšējā daļa nedaudz iestiepjas vēdera dobumā. Barības vadu no iekšpuses izklāj gļotāda, tiem cilvēkiem nu gan ir daudz gļotu. Tā veido nelielas gareniskas krokas, kas atvieglo barības virzīšanos pa barības vadu. Gļotādā ir atrodami mazi dziedzerīši, kas izdala… Atkal gļotas. Zem gļotādas atrodas barības vada muskuļu slānis. Muskuļi palīdz virzīt uzņemto barību tālāk uz kuņģi, jo tiem saraujoties rodas viļņveida kustības, kas virza uz priekšu barību. Svarīgi, ka augšējā trešdaļa barības vada muskulatūras ir šķērssvītrotie muskuļi. Tātad, cilvēka gribai pakļauti. Tas ir – rij ko gribi un kad gribi… Vidējā trešdaļa ir jauktā muskulatūra, bet apakšējā trešdaļā ir gludā muskulatūra, kuras darbību cilvēks ar prātu nevar regulēt. Vietā, kur barības vads savienojas ar kuņģi, muskuļu slānis izveido gredzenveida muskuli jeb sfinkteru. Pēc barības nokļūšanas kuņģī gredzenveida muskuli saraujas, tādejādi, aizverot atveri starp šiem abiem orgāniem, neļaujot barībai atgriezties atpakaļ no kuņģa barības vadā, viņi mani iesloga! Tagad esi gudrs un izglītots, varēsi paspīdēt skolā, tikai nevienam nesaki ka tieši es tev to pastāstīju savādāk visi skries pie manis ar piedāvājumiem viņiem palīdzēt pirms ieskaitēm. Taču mēs, Kumosiņi, esam tik izpalīdzīgi, ka es nespēšu atteikt, un man nemaz nepaliks laika privātajai dzīvei.
Ak vai, es mūžīgi novirzos no tēmas, un man nemaz nav tik daudz laika, lai tā darītu, tu mani pabiksti, ja es atkal aizklīstu kaut kur dvēseles dziļumos.
Tātad, tiekot cauri sfinkteram, es iekritu kuņģī, te ir tik patīkami, kuņģis ir kā džakūzī, tu jau zini, tās dārgās vannas kur burbuļo ūdens. Mmmm, es tev aizmirsu pateikt, ka kuņģa iekšpusi izklāj krokota gļotāda, tev vēl tās gļotas neapnika? Zini kad tu viss būsi ar tām noķepies, tad tu sapratīsi, kāpēc es tik bieži lietoju šo vārdu… Gļotas… Gļotādā ir atrodami kuņģa dziedzeri, kas izdala kuņģa sulu. Tā ir diezgan paskāba, bet nekas, ja aizspiež degunu var kaut kā izturēt. Zem gļotādas ir atrodams spēcīgs muskuļu slānis. Kuņģa muskulatūra nodrošina viļņveidīgas kustības jeb peristaltiku, ar kuras palīdzību tiek pārvietota barība. Šis process ir dieszgan jautrs ja iemanās izvairīties no nokļūšanas tālāk. Bet ja tomēr esi šajā lietā mazāk pieredzējis nekā es, tad seko kuņģa vārtnieka daļa, kas šaura un noslēdzas ar gredzenveida muskuli, kas periodiski saraujas un atslābst. Šīs periodiskās muskuļa kustības ļauj barību mazām porcijām izvadīt no kuņģa tālāk divpadsmit pirkstu zarnā. Man, godīgi sakot, tieši šis process nepatīk! Esmu Kumosiņš un mani ir tiesības palikt vienā gabalā! Mēs visi labi zinām tiesības, taču par pienākumiem mūžīgi aizmirstam, vai ne?
Zarnas? Tu gribi dzirdēt par zarnām? Toevajā zarnā mani sašķeļ pamatelementos un tad asimilē. Taču resnajā zarnā noris manis pērējā sagremošanas stadija. Tur atūdeņo manus pārpalikumus…
Beidzot, kad es nonāku līdz anālajai atverei, es ieraugu gaismu tuneļa galā! Cik tas ir patīksamu atkal uzelpot svaigu gaisu! Tomēr ārā es iznāku ne uzreis! Or jāuzkrājas lielākam daudzumam, lai cilvēks sajustu spiedienu un izstumtu mani ārā…
Nu, lūk! Tagad, liekas, tev vajadzētu zaināt kaut ko par barības traktu! Ja tu nesaprati, tad nezinu, kā tev vajadzētu skaidrot…
Veiksmi ieskaitē! Tikai atceries, vēl reiz atgādinu – nevienam nesaki, ka es tev to visu stāstīju!