Baroks.
Arhitektūra.
Baroks kā stils veidojās 16. gs. beigās un 17. gs. sākumā. Visuzskatamāk baroks izpaudās arhitektūrā – piļu un baznīcu celtniecībā. Bieži vecās gotiskās baznīcas un jau viduslaikos celtās ēkas tika atzītas par neglītām un nemodernām, pārdzīvoja, izmantojot baroka elementus, vai vismaz izrotāja baznīcu ar baroka altāri. Arī pilsētnieku un zemnieku mājās bija vērojamas baroka stila iezīmes.
Ievērojamākie baroka laikmeta arhitekti ir Džovanni Lorenco Bernīni un Frančesko Bartolomeo Rastelli.
Bernīni ir itāliešu gleznotājs, arhitekts un tēlnieks, arī baroka stila aizsācējs un talantīgs skatuves inženieris. Bernīni vissvarīgākais baznīcu pasūtījums, kurš nāca no Vatikāna, ir Sv. Pētera Katedrāle. Kā arī 1665. gadā Parīzē Bernīni iesāka īstenot Luvras jaunās fasādes projektus. Viens no arhitekta izgudrojumiem ir rindu mehānisms.
Rastelli ir slavens itāļu izcelsmes krievu arhitekts. Visspilgtākais krievu baroka stila pārstāvis. Slavenā B.K. Rastelli dēls. Pirmais nozīmīgais pasūtījums bija bijušā Moldāvijas valdnieka Dimitra Kantemira pils būvniecība 1721. gadā. Rastelli ir būvējis arī pilis Latvijā, pēc hercoga Bīrona pasūtījuma Rundālē (Rundāles pils) un Jelgavā. Divi pazīstamākie darbi : Smoļnija klosteru ansamblis ar visaugstāko zvanu torni Sanktpēterburgā un visā Krievijā. Ziemas pils ar tās slavenām Jordānas kāpnēm.
Glezniecība.
Glezniecībā lielajām altārgleznām ar savu grandiozitāti un dramatismu vajadzēja aizraut cilvēku prātus, tajā pašā laikā bija jāgrezno dievnamus un jārada apgarotības iespaids. Sevišķu atzinību izpelnījās klusās dabas un medību ainu tēlojumi, kas tika panākti galvenokārt ar krāsu bagātības efektiem. Kā viena no glezniecības īpašībām bija izteikta krāsainība kopā ar izpildījuma tehnikas meistarību. Pazīstamākie baroka laikmeta glezniecības pārstāvji bija flāmu baroka pārstāvis Pīters Pauls Rubenss, spānis Hosē Rivera un itālis Karlo Marata. Visi glezniecības pārstāvji atšķīrās Marata bija lielisks stājglezniecības meistars, Rivera – viņa gleznās apvienojās skarbs dramatisms un dziļa emocionalitāte, attēloja mocību skatus vai atsevišķus svēto tēlus, Rubenss – daudzpusīga persona, neaprobežojās tikai ar glezniecību, darbojās arī kā arhitekts dekorators, darināja projektus tēlniekiem, ilustrēja grāmatas un izveidoja lielu profesionālu gravieru skolu. Slavenākie baroka laika stila darbi – „Madonna ar čūsku”(1606.g, Karavadžo), Pītera Klāsa darbs „Vanitas”(1630.g), „Pazudušais Dēls” (1652.), „Marijas pasludināšana”(1625.), „Zvejnieku meitene”(1850.)
Mūzika.
Antonio Vivaldi (1678. – 1741.)
Itāļu komponists, dzimis Venēcijā, trūcīgā ģimenē. Antonio tēvs Džovanni, bārddzinis pēc amata, jaunībā arī spēlējis vijoli kādā katedrāles orķestrī, tādēļ nolēmis apmācīt arī dēlu. Vivaldi bija temperamentīgs, ļoti dzīvs un kustīgs cilvēks ar lielu organizatora prasmi un lietišķu ķērienu. Kā arī – virtuozists. 15 gadu vecumā, Vivaldi devās uz baznīcu un kļuva par bāreņu patversmes vijoļu skolotāju. Venēcijas dižciltīgie drīz sūtīja savas meitas pie Antonio mācībās, jo pēc Vivaldi iestāšanās šajā amatā, baznīcas popularitāte tika augusi. Vivaldi daudz komponēja mūziku priekš Drēzdenes orķestra. Viņa mūzika tika aizmirsta uz 100 gadiem. 1926. gadā kādā Pjemontas klosterī, kurš gribēja izpārdot savus arhīvus, tika atrasti Vivaldi muzikālie darbi – 100 koncertu, 12 operas, 29 kantātes – kopā 14 sējumi.
Vivaldi Venēcijā, Austrijā, Vācijā un pat Parīzē kļuva pazīstams ar savām operām. Kā galveno instrumentu savos darbos, arī Končerto grosso, Vivaldi izmantoja vijoli. Pazīstamākie Vivaldi darbi ir „Gadalaiki” un „Glorija”.
Georgs Fridrihs Hendelis. (1685. – 1759.)
Dzimis Vācijā, bārddziņa ģimenē. Tēvs virzījis pa juridisko ceļu, bet pats radoši darbojās un pilnveidojās mūzikā. Hendelis mācēja spēlēt gan vijoli, gan klavesīnu. 12 gadu vecumā viņš uzraksta savu pirmo sonāti. Hendelis ceļojot pa Itāliju iepazīstas ar Skarleti un turpina mācības pie viņa.
Mūža otro pusi, Hendelis pavada Anglijā, būdams Anglijas karaļa komponists. Londonā mūziķim pieder savs operas teātris ar trupu un mūziķiem no Itālijas. Hendelis nepatika Velsas princim, tādēļ princis komponistu trīs reizes izputina, kura rezultātā Hendelis ķer trieku.
Anglijā tapušas viņa nozīmīgākās operas un oratorijas. 1742. gadā viņš uzraksta mesu kā veltījums Anglijai par Skotijas iekarošanu. Arī Anglijas himna ir Hendeļa mūzika. Vēl šodien angļi dēvē Hendeli par savu nacionālo komponistu. Viņa kantātēs par galveno varoni ir izvirzīta TAUTA un nobeigums ir optimisks. Stila pazīmes: skaidra harmonija, noteikta melodija, daudz metāla pūšamo instrumentu orķestrī. Slavina dzīvi, ne Dievu. Pazīstamākie darbi : opera „Alčīna” un Anglijas himna. Instrumentālās mūzikas žanra radītājs – „ Mūzika uz ūdens” un „ Uguņošanas mūzika”.
Mūziķis mirst 74 gadu vecumā, Londonā.
Johans Sebastians Bahs (1685. – 1750.)
J.S. Bahs dzimis Vācijā, Eizenahas pilsētā, mūziķa ģimenē. No Bahu dzimtas nākuši flautisti, trompetisti, ērģelnieki un vijolnieki. Zēna pirmais skolotājs ir tēvs, vēlāk vecākais brālis. 9 gadu vecumā zēns zaudē vecākus un atbildību par viņu uzņemas viņa vecākais brālis, kurš bija ļoti neiejūtīgs un garlaicīgs skolotājs. Pieticīga baznīcas skolas izglītība, strādā baznīcās par ērģelnieku 21 gadu vecumā. Bahs ļoti labi pārzina Vivaldi un Hendeļa muzikālos darbus. Pirka viņu darbus un analizēja tos. Vivaldi darbus pat pārrakstīja atskaņošanai uz ērģelēm.
Bahs piedalījās mūziķu sacensībās, kurās pierādīja, ka ir labākais no Firsta mūziķiem. 1723. gadā Bahs pārcēlās uz Leipcigu, kur aizvadīja atlikušo mūžu. Bahs savas dzīves laikā daudz mainīja dzīvesvietu un darba vietas, taču vienmēr atlicināja laiku pilnveidoties un iegūt jaunu zināšanu.
J. S. Bahs bijis ļoti dievticīgs. Viņš attiecināja tekstu Dievam uz katras nošu lapas, pirms sāka rakstīt skaņdarbu. Galvenokārt, mūziķis komponējis reliģisku mūziku Bībelei un klavesīna mūziku. Nav rakstījis operas, toties daudz rakstījis mūziku bērniem, bērnu korim – invencijas, kurās dominēja kontrasti, atskaņoja gan kā divbalsīgi, gan – trīsbalsīgi. Daudz laika un enerģijas aizņem baznīcas skolas vadītāja pienākumi Sv. Toma baznīcā. Bijis atbildīgs par mesas mūziku, zēnu kori un jaukto kori.
Par J.S. Baha muzikālajiem darbiem, pazīstamākie : „Branderburgas koncerti” veijolei un stīgu orķestrim, „Fantāzija”, „Mateja pasija”, „Jāņa pasija” un „Annas Magdalēnas nošu burtnīca”. Galvenie žanri: kantātes, pasijas, mesas, ērģeļmūzika, koncerti solo instrumentiem, koncerti orķestriem, bērnu mūzika.
J.S. Bahs bija ražīgs tēvs. Viņš bija precēts divas reizes. Par pirmo laulību nekas daudz nav zināms, vienīgi tas, ka sieva mirusi dzemdībās, tādēļ arī Bahs precējies otro reizi. Par otro sievu Bahs apņēmis dziedātāju ar skaistu balsi – Annu Magdalēnu. Bahs kopā ar sievu koncertos uzstājās kopā. Anna dziedāja, Bahs – spēlēja/ diriģēja. Bahs par godu sievai izveidoja „ Annas Magdalēnas nošu burtnīcu”.
Baham kopumā bija 21 bērns- gan miris, gan dzīvs. Tikai trīs no tiem izcēlās,- kļuva pazīstami un slaveni – Vilhelms Frīdermans, Filips Emanuēls, Johans Kristiāns. Kļuva par mūziķiem un komponistiem. Baha ģimene bija muzikāla. Vecākie bērni nemaz nezināja par jaunākajiem māsām un brāļiem. Sieva mira nabagmājā, divas jaunākās meitas – uz ielas.
Komponista pēdējos mūža gadus aptumšoja smaga acu slimība. Pēc neveiksmīgas operācijas, Bahs kļuva pavisam akls. Taču arī tad viņš turpināja komponēt, diktējot savus skaņdarbus pierakstīšanai.
Baha nāvi gandrīz nepamanīja un drīz viņu aizmirsa pavisam.
J. S. Bahs bija baroka perioda vācu komponists un ērģelnieks un tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem vācu komponistiem. No viņa darbiem iedvesmojās daudzi Eiropas tradicionālie muziķi, piemērām, Mocarts.