basketbols Latvijā

Limbažu 3.vidusskola

Basketbols Latvijā

Referāts

Darba autors:

Vents Veinbergs

7.b klases skolnieks

Darba vadītāja:

skolotāja Ingrīda Strēle

Limbaži 2006

Saturs.

Ievads..............................3

1. Basketbola pirmssākumi............................4

2. Basketbola svarīgākie nosacījumi

2.1.Basketbola noteikumi.........................5

2.2 . Basketbola pamatelementi.......................6

3. Basketbola spēlēšanas varianti.........................7

4. Basketbola slavenības Latvijā........................8

Nobeigums..............................9

Izmantotās literatūras saraksts...........................10

Pielikumi

Ievads .

Mūsdienās liela problēma pusaudžu vidū ir brīvā laika pavadīšana. Ļoti daudzu pusaudžu brīvo laiku aizņem dators, kur var spēlēt visādas spēles un ieiet internetā. Tāpēc daudzi jau šajā vecumā izjūt dažādas veselības problēmas- citiem pasliktinās redze, bieži sāp galva, citiem sirds nestrādā pareizi. Šie pusaudži ļoti daudz laika pavada telpās, viņiem vajag atrast interesantu aizraušanos ārpus mājas, lai iz

z
zkustētos un pabūtu svaigā gaisā.

Manu brīvo laiku aizpilda nodarbības sporta skolā un mūzikas skolā. Vairāk man patīk iet uz treniņiem sporta skolā, kur trenējos basketbolā. Mani saista iespēja kopā ar draugiem spēlēt šo sporta spēli un apgūt tās pamatelementus. Basketbolā spēlētāji iemācās darboties komandā, cīnīties par uzvaru, kā arī nostiprina veselību un veicina fizisko sagatavotību. Mani interesē viss, kas saistīts ar basketbolu. Es skatos basketbola spēles televīzijā un klātienē sporta zālēs. Tāpat lasu basketbola jaunumus presē un internetā, interesantākos ra
a
akstus saglabāju. Krāju arī kartiņas ar Latvijas un pasaules basketbola slavenībām. Cenšos iegūt savā īpašumā dažādus priekšmetus ar basketbola simboliku.

Man liekas, ja vairāk pusaudži uzzinātu par basketbolu, viņus tas ieinteresētu un viņi datoru brīvajā laikā varbūt nomainītu pret aizraujošām no
o
odarbībām sporta zālē.

Savā referātā es pastāstīšu par basketbola rašanos un par to, kā šī sporta spēle jāspēlē, un kādus rezultātus iespējams sasniegt cītīgi trenējoties.

1. Basketbola pirmssākumi.

Basketbolu bieži vien sauc par „internacionālu spēli”, jo to spēlē gandrīz katrā valstī. Tomēr basketbols, atšķirībā no citām spēlēm, neattīstījās pamazām gadsimtu gaitā. Tā ir amerikāņu izgudrota spēle, kas kļuvusi populāra visā pasaulē.

1891. gadā basketbolu izgudroja kāds vīrs, vārdā Džeimss Neismits, pēc izcelšanās kanādietis, kurš bija pasniedzējs koledžā. Viņš gribēja ieinteresēt ar kādu jaunu spēli Springfīldas sporta skolas studentus Masačūsetsas štatā. Viņš apvienoja indiāņu spēli lakrosu, kas ir līdzīga hokejam, ar britu futbolu, lai iegūtu spēli, kuru varētu spēlēt telpās. Tai spēlē, kuru izgudroja Neismits, nebija atļauts izmantot nūju kā lakrosā un spert bumbu ar kā

ā
āju kā futbolā. Šeit bumbu padod viens spēlētājs otram vai arī viens spēlētājs vada un iemet mērķī tikai ar rokām. Iesākumā par mērķi kalpoja piekārts pīts grozs, tāpēc Neismits nosauca spēli par basketbolu, kas tulkojumā no angļu valodas nozīmē „groza bumba” („basket” – grozs, „ball” – bumba). Spēlē izmanto īpašu basketbola bumbu, kas ir mazliet lielāka un smagāka par futbola bumbu.

1904. gadā notika pirmie basketbola spēles paraugdemonstrējumi olimpiskajās spēlēs Sentluisā. Starp olimpiskajiem sporta veidiem basketbols tika iekļauts 1936. gadā. Mūsu kaimiņzemē Krievijā basketbolu spēlē no
o
o 1906. gada, bet Latvijā basketbolu sāka spēlēt 20. gadsimta 20-tajos gados.

Pirmā starptautiskā basketbola spēle Eiropā notika 1923. gadā Tallinā, kurā Rīga pārspēja Tallinu ar rezultātu 19 pret 18.

Starptautiskā basketbola federācija (FIBA) tika nodibināta 1932. gadā, un šobrīd tajā apvienotas 177 nacionālās federācijas, pavisam kopā aptverot ap 200 miljoniem dalībnieku.

2. Basketbola svarīgākie nosacījumi.

2.1. Basketbola noteikumi.

Basketbols ir komandu sporta spēle. Piedalās divas komandas, no kurām katrā ir 10-12 spēlētāji. Tieši laukumā drīkst spēlēt tikai pieci katrā komandā. Treneris var spēlētājus spēles laikā nomainīt. Katrā spēlē spēlētāji vadās pēc trenera izstrādātas shēmas. Spēli veido uzbrukums pretinieku komandai, ātras un precīzas piespēles, kam seko metiens grozā. Spēle notiek uz speciāli iekārtota taisnstūrveida laukuma, kura abos galos 3 m augstumā ir pie vairogiem piestiprināti grozi. Spēlē ir divi puslaiki pa 40 minūtēm katrā un 10 minūšu pārtraukums.

Spēles mērķis ir pēc iespējas vairāk reižu iemest bumbu pretinieku grozā, iegūstot lielāku punktu skaitu. Par katru veiksmīgu metienu komandai ieskaita divus punktus. Ja metiens izdarīts aiz 6,25 m līnijas, tad komandai ieskaita trīs punktus. Paredzēti arī soda metieni par spēles noteikumu pārkāpumiem: par pretinieka aizturēšanu ar rokām, kājas pielikšanu priekšā un grūšanu. Par katru sekmīgi izpildītu soda metienu tiek piešķirts viens punkts. Par pārkāpumu metiena brīdī piespriež divus soda metienus. Ja spēle beidzas neizšķirti, tad spēlei ir pagarinājums. Spēles rezultāti bieži rakstāmi ar trīsciparu skaitli, kas liecina par to, cik ātra ir šī spēle un cik bieži spēlētājiem rodas iespēja mest bumbu grozā.

Basketbola spēli laukumā vada divi tiesneši, kas par spēles noteikumu pārkāpumiem dod svilpes signālu un ar noteiktu žestu norāda, kā spēle jāturpina tālāk. Pēc katras tiesneša svilpes tiek apturēts pulkstenis, kas turpina darboties pēc bumbas ievadīšanas spēlē. Basketbolists drīkst piespēlēt bumbu partnerim, izdarīt metienu pa grozu vai driblēt to. Nedrīkst sist ar kāju vai dūri pa bumbu, izdarīt vairāk par vienu soli ar bumbu rokās, turēt, grūst, sist vai paklupināt pretinieku. Ja izdarīti minētie pārkāpumi, bumba jāatdod pretiniekam, kas ievada to spēlē, stāvot aiz sānu līnijas, vai izpilda soda metienu.

Basketbolā, tāpat kā daudzās citās spēlēs, spēlētāja vietu un lomu nosaka viņa fiziskās īpašības. Tie, kuriem padodas iegūt punktus ar precīziem metieniem, parasti tiek izmantoti uzbrukumam. Centra spēlētājs noteikti ir gara auguma. Viņam labi jāprot padot bumbu komandas biedram piespēles laikā. Viņa garajam augumam neprecīza metiena pa grozu gadījumā jānodrošina atlekušās bumbas notveršana. Pretiniekam jācenšas visādi traucēt uzbrucējiem dabūt punktus, tāpēc tiem jābūt kustīgiem, viltīgiem un tai pat laikā jāpaspēj piedalīties savas komandas uzbrukumos. Pretinieku komandas spēlētājs cenšas nobloķēt spēlētāju ar bumbu, neļaujot viņam to brīvi iemest grozā. Bloķējot nedrīkst pretinieku aizskart ar rokām.

2.2. Basketbola pamatelementi.

Lai basketbola spēlē gūtu labākus panākumus, ir jāapgūst spēles pamatelementi. Tos var apgūt trenera vadībā, cītīgi apmeklējot treniņus. Treniņos vispirms jāiemācās ātri skriet un mainīt skriešanas virzienu, ātri apstāties, augstu lēkt pēc bumbas. Jāiemācās arī vadīt bumbu, mānīt pretinieku ar māņu kustībām.

Svarīgi basketbola spēles elementi ir bumbas vadīšana, turēšana, piespēlēšana un mešana.

Basketbolam raksturīgs bumbas vadīšanas veids ir dribls, kad bumbu vada kustībā uz priekšu vai stāvot uz vietas vienlaicīgi atsitot to pret zemi. Driblējot bumbu var vadīt gan ar labo, gan ar kreiso roku dažādā augstumā un dažādos virzienos. Basketbolists driblējot ievada uzbrukumu, veido uzbrukuma kombinācijas un sagatavojas uzbrukuma nobeigumam, kura mērķis ir saspēles rezultātā trāpīgi iemest bumbu grozā.

Visu paņēmienu izpildes pamatā ir bumbas turēšana. Bumbu jācenšas satvert ar abām rokām. Pats svarīgākais noteikums ir, ka spēlētājs ar bumbu rokās drīkst paiet tikai vienu soli. Notverot bumbu, jābūt ātrai reakcijai, ātri jāizdomā, ko darīt tālāk, lai „nenoskrietu”. Var bumbu piespēlēt tālāk citam spēlētājam, var mest grozā vai arī vadīt bumbu.

Piespēles ir uzbrukuma sagatavošanas paņēmiens. Piespēles var izpildīt dažādi. Visvairāk izmantotā ir piespēle ar abām rokām no krūtīm, bet var piespēlēt arī ar vienu roku no apakšas un augšas vai arī maldinošās piespēles. Piespēli var izdarīt stāvot uz vietas, kustībā vai lēcienā. Piespēlēm jābūt precīzām, lai pretinieks to nepārtvertu.

Basketbolā pats svarīgākais elements ir metiens grozā. Katram spēlētājam ir savs iemīļots metiena veids un vieta, no kuras bumba visbiežāk nonāk pretinieku grozā. Atkarībā no attāluma līdz grozam ir tuvie, vidējie un tālie metieni. Vidējie ir soda metieni, kuru izpildē pretinieks netraucē. Pārējo metinu metienu izpildes laikā ir vairāk vai mazāk izjūtama pretinieku komandas aizsargu pretdarbība. Lai metiens būtu precīzs svarīga ir metiena izpildītāja fiziskā sagatavotība un tehniskā meistarība. Arī metienu pa grozu var izpildīt, stāvot uz vietas, vai arī, atrodoties kustībā. Vienīgi soda metienus izpilda tikai no vietas. Soda metiena izpildes laikā nedrīkst uzkāpt uz līnijas. Galvenie metienu veidi ir:

 no vietas – ar vienu roku no krūtīm un no augšas,

ar abām rokām no augšas,

 lēcienā,

 skrējienā.

Visus šos pamatelementus treniņos jāiemācās tehniski pareizi izpildīt, lai varētu tos veiksmīgi pielietot cīņā ar pretinieku komandu.

3. Basketbola spēlēšanas varianti.

Basketbolu daudzi spēlē savam priekam draugu lokā, daudzi – dažāda līmeņa amatieru turnīros, kur tiek veidotas gan sieviešu, gan vīriešu komandas. Atšķirību starp vīriešu un sieviešu basketbola nav daudz. No sporta zālēm basketbols izgājis pagalmos, ielās un pat pludmalēs.

Adidas streetball – populārs ielu basketbola turnīrs. Pirmais notika 1993. gada 29. maijā vienlaicīgi vairākās Eiropas pilsētās. Pirmajā tāda veida turnīrā Latvijā piedalījās 650 komandas. Par uzvarām cīnījās gan pieredzējuši basketbolisti, gan skolēni. Nākošajā gadā turnīrā piedalījās Ginesa rekordu cienīgs komandu skaits. Dažādās vecuma grupās spēlēja 991 komanda. 90. gadu beigās mazinājās firmas „Adidas” interese, bet ielu basketbola drudzis nebija tik viegli apturams. Turnīrs ieguva nosaukumu „Bruģa bumba”. Spēlētāji visu vasaru brauc no vienas Latvijas pilsētas uz citu, lai piedalītos kārtējā turnīra posmā. Spēles notiek ārā uz dažāda seguma laukumiem. Komandā ir četri spēlētāji, no kuriem trīs drīkst atrasties uz laukuma. Abas komandas spēlē uz vienu grozu. Spēles vada tiesneši.

Tā kā Latvijā basketbols ir iecienīts brīvā laika pavadīšanas veids, tad turnīri ir sadalīti līgās, vadoties pēc spēlētāju vecuma un meistarības.

LJBL – Latvijas jaunatnes basketbola līga. Tā dibināta 1992. gadā un pirmajā gadā tajā piedalījās 49 komandas ar 609 jaunajiem basketbolistiem. Pamazām līga aptvēra visu Latviju. Šobrīd LJBL ir iedibināta stabila sacensību sistēma, katru gadu notiek Latvijas jaunatnes čempionāts. Basketbolu spēlē visās pilsētās, ir izveidotas basketbola skolas, līgā piedalās 441 komanda ar 5530 spēlētājiem. Populārākās komandas šobrīd ir BS Rīga/Pols, BS VEF un BS Rīdzene.

Junioru līga – Tie ir basketbola turnīri 18-22 gadus veciem spēlētājiem. Līga dibināta 1995. gadā.

Studentu līga – augstskolu komandu čempionāts. Notiek kopš 2003. gada, tajā piedalās 10 komandas.

LABL – Latvijas amatieru basketbola līga. Šīs līgas sacensības notiek visās Latvijas malās. Spēlētāju vidējais vecums ir 31 gads. Amatieru basketbolu spēlē dažādu profesiju pārstāvji. LABL labākā komanda ir SCO/Valmiera.

Reģionālie turnīri – pilsētu un rajonu čempionāti. Notiek gandrīz visos Latvijas rajonos un lielākajās pilsētās.

LSBL – Latvijas sieviešu basketbola līga. Tas ir sieviešu basketbola komandu turnīrs. Spēlē arī viesspēlētājas no Brazīlijas un ASV. Latvijas spēcīgākā komanda ir Avantis/Turība.

LBL – Latvijas basketbola līga. Šajā līgā spēlē profesionāli basketbolisti no visas Latvijas. 2005 gada sezonā uzvarēja ASK/Rīga.

4. Basketbola slavenības Latvijā.

Latvijā basketbolu sāka spēlēt pirms gandrīz 100 gadiem. Šajā laikā basketbols ir bijis populārs gan starp sieviešu, gan vīriešu komandām. Basketbola vēsturē iegājušas vairākas slavenības.

Vislielāko atzinību ir izpelnījusies Uljana Semjonova. Basketbolistes augums ir 210 cm. Viņa spēlēja kādreiz slavenajā komandā TTT, kur bija izcila centra spēlētāja. Viņai ir bagātīga dažādu titulu kolekcija. Uļa bijusi gan olimpiskā čempione, gan vairākkārtēja pasaules un Eiropas čempione PSRS izlases sastāvā. Uljana Semjonova ir pirmā eiropiete, kas uzņemta basketbola Slavas zālē Springfīldā. Tas notika 1993. gadā ASV.

Maigonis Valdmanis – spēlēja divās komandās: Dinamo un ASK. Viņš perfekti izprata spēli, prata veidot veiksmīgas kombinācijas, prata sadarboties ar komandas biedriem spēles laikā. Ļoti labs aizsargs. Četras reizes bijis PSRS čempions, trīs reizes Eiropas čempionvienību kausa ieguvējs. PSRS izlasē trīs reizes ieguvis olimpisko spēļu sudraba medaļu.

Rūdolfs Jurciņš – spēlēja komandas Universitātes sports sastāvā. Viņš bija lielisks centra spēlētājs, rezultatīvs uzbrukumos, komandas līderis. Bija galvenais Latvijas uzvaras kaldinātājs Eiropas pirmajā čempionātā (44 punkti no 98).

Alfrēds Krauklis – spēlēja taktiski ļoti gudri, bija izcils tālmetienu pratējs. Jau 15 gadus Rīgā notiek starptautisks Alfrēda Kraukļa piemiņas turnīri basketbolā zēniem.

Valdis Valters – viens no talantīgākajiem Latvijas basketbolistiem. Viņš bija saspēles vadītājs tālaika slavenajā VEF komandā. Viņš spēlēja gudri, loģiski, bija neapturams uzbrukumā. 1985. gadā viņu iekļāva Eiropas čempionāta zvaigžņu pirmajā pieciniekā. Viņš dibināja Valtera basketbola skolu.

Andris Biedriņš – 18 gadu vecumā kļuva par jaunāko spēlētāju Nacionālajā basketbola asociācijā, pirmais latvietis, kas tika izvēlēts NBA. Viņš ir teicams centra spēlētājs. Labi spēlē groza tuvumā.

Kaspars Kambala – Ar fanātisku darbu sasniedzis vairāk, nekā no dabas tika dots. Viņš spēlējis Latvijā, ASV, Krievijā, Spānijā, pašlaik Turcijā. Visās komandās bijis centra spēlētājs.

Anete Jēkabsone – Darbojas uzbrūkošā aizsarga pozīcijā, labi pārredz laukumu, izceļas ar labām piespēlēm. Labākās spēles vēl priekšā. Spēlējusi Francijā un pašlaik spēlē Krievijā.

Ieva Kubliņa – Pirmā latviete, kas draftēta WNBA. Spēlējusi ASV, Ungārijā, Lietuvā, pašlaik Spānijā. Viņa ir perspektīva centra spēlētāja.

Nobeigums.

Basketbols ir aizraujoša spēle, kas lieliski noder brīvā laika aizpildīšanai. Ar basketbolu iespējams nodarboties praktiski jebkurā vecumā – gan skolēniem, gan studentiem, gan pieaugušajiem, pat senioriem. Lai gūtu labākus panākumus, nepieciešams regulāri apmeklēt treniņus un izpildītu trenera dotos norādījumus. Basketbola pamatelementu – bumbas vadīšana, mešana, piespēlēšana un turēšana, apgūšana nav sarežģīta, bet prasa lielu pacietību un paša spēlētāja ieinteresētību. Latvijas basketbolistu panākumi liecina par iespējām iekļūt pasaules basketbolistu elitē.

Tēzes.

Basketbols ir salīdzinoši jauna sporta spēle.

Basketbols disciplinē spēlētājus, attīsta viņus fiziski un nostiprina veselību.

Basketbols ir iecienīta spēle aktīva dzīvesveida atbalstītājiem dažādās vecuma grupās.

Izmantotās literatūras saraksts.

1. Altbergs O., Laizāne S. Sporta spēles skolā. – R.: Zvaigzne, 1991. – 301 lpp.

2. Glonegers E., Dīms V. Lielā spēļu grāmata. – R. : Zvaigzne, 1982. – 262 lpp.

3. Keisels G. Basketbols latviešu gaumē. – R. : Jumava, 2005. – 144 lpp.

4. Rovnijs M. Spēles brīviem brīžiem. – R. : Zvaigzne, 1986. – 132 lpp.

5. Slavkins V. Enciklopēdija lieliem un maziem. Kas? Kur? Kad? 1. sējums. – R. : Rija, 1994. – 461 lpp.

6. Slavkins V. Enciklopēdija lieliem un maziem. Kas? Kur? Kad? 13. sējums. – R. : Juventa, 1997. – 287 lpp.