bbbbbbbbbbbbbbb

jjjjjjjjjjjjjjj pasaules karš

Vikipēdijas raksts

Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Otrais pasaules karš ir lielākais bruņotais konflikts cilvēces vēsturē un iesaistīja vairumu pasaules valstu. Tas notika no 1939. gada līdz 1945. gadam starp Ass valstīm un Sabiedrotajiem un prasīja 57 miljonus civiliedzīvotāju un militārpersonu dzīvību.

2.pasaules karš

Laiks Sākums:

1937.g. 7.jūlijā (Āzijā)

1939.g. 1.septembrī (Eiropā)

Beigas:

1945.g. 8(9).maijā (Eiropā)

1945.g. 14.augustā (Āzijā)

Karadarbības vieta Pasaule

Kara beigas Potsdamas konference

Kara rezultāts 1) ANO nodibināšanās;

2) Aukstais karš.

Karojošās puses

ASV

Beļģija

Brazīlija

Francija

Grieķija

Jaunzēlande

Kanāda

Ķīna

Lielbritānija

Polija

PSRS

Bulgārija

Itālija

Japāna

Rumānija

Somija

Ungārija

Vācija

Galvenās kaujas

Operācija “Fall Weiss”

Pērlharboras bombardēšana

Kauja par Maskavu

Staļingradas kauja

Operācija “Overlord”

Galvenās personas

Vinstons Čērčils (Lielbritānija)

Šarls de Golls (Francija)

Ādolfs Hitlers (Vācija)

Benito Musolini (Itālija)

Franklins Rūzvelts (ASV)

Josifs Staļins (PSRS)

Kara upuri

~62 000 000

Par tā sākumu pa

a
arasti uzskata Vācijas iebrukumu Polijā 1939. gada 1. septembrī. Taču citreiz par kara sākumu tiek uzskatīts arī Hitlera armijas iesoļošana Prāgā 1939. gada martā, Japānas iebrukums Ķīnā 1937. gada 7. jūlijā, vai pat 1931. gada Japānas iebrukums Mandžūrijā. Eiropā karš beidzās ar Vācijas padošanos 1945. gada 8. maijā, bet Āzijā un Klusajā okeānā tas turpinājās līdz pat kodoluzbrukumam Hirosimai un Nagasaki, kam sekoja Japānas padošanās 1945. gada 2. septembrī.

Pēc kara Eiropa tika sadalīta Rietumu un Padomju ietekmes sfērās – pirmajās notika ekonomikas atjaunošana Maršala plāna ietvaros, bet otrās kļuva par PSRS sa
a
atelītvalstīm. Liela daļa Rietumvalstu kļuva par NATO militārā bloka dalībvalstīm, savukārt Austrumeiropas valstis izveidoja Varšavas līguma organizāciju. Šāds stāvoklis saglabājās līdz pat 1980-to gadu beigām un to sauc par Auksto karu. Āzijā ASV iebrukuma rezultātā notika Japānas demokratizācija, savukārt Ķīnā vē
ē
ēl turpinājās pilsoņu karš, kurā uzvarēja komunisti un tika nodibināta Ķīnas Tautas Republika. Neilgi pēc kara beigām liela daļa Eiropas koloniju pasludināja neatkarību.

Satura rādītājs

[paslēpt]

• 1 Cēloņi

• 2 Karojošās puses

• 3 Pirmskara notikumi

• 4 Eiropas karš

• 5 Āzijas karš

[izmainīt šo sadaļu] Cēloņi

Par Otrā pasaules kara cēloņiem uzskata pasaules politisko situāciju pēc Versaļas līguma 1. pasaules kara beigās, un Lielās Depresijas ekonomisko sabrukumu, kura ietekmē plauka nacionālisms un militārisms, piemēram, Vācijā un Itālijā. Par kara iemesliem uzskatāma arī Lielbritānijas un Francijas t.s. Vācijas “nomierināšanas” politika, kas, piemēram, ļāva šai Ā. Hitlera vadītajai nacistiskajai valstij netraucēti attīstīt milzīgus bruņotos spēkus un anektēt Austriju (1938) un okupēt Čehoslovākiju (1939). Eiropā par kara cēloņiem jāuzskata Vācijas un Itālijas tiekšanās paplašināt teritorijas un iegūt jaunas kolonijas, tādējādi atgūstot impērijas statusu. (Itālijas diktators Benito Musolīni pat ce

e
erēja atjaunot ko līdzīgu senajai Romas impērijai.

Tāpat jāmin PSRS loma Otrā pasaules kara izraisīšanā (Molotova-Ribentropa pakts un tā slepenais papildprotokols, kurā Austrumeiropa sadalīta PSRS un Vācijas ietekmes sfērās; PSRS iebrukums Somijā un Baltijas valstu okupācija; “pasaules revolūcijas” ideja u.c.).

Arī ASV izolacionisma politika attiecībā uz notikumiem Eiropā tiek uzskatīta par vienu no kara cēloņiem. Savukārt par kara cēloņiem Āzijā uzskatāma Japānas agresīvā ārpolitika, Japānas un ASV saspriegtās attiecības.

[izmainīt šo sadaļu] Karojošās puses

Karojošās puses bija sadalījušās divās lielās nometnēs: Ass valstīs un Sa
a
abiedrotajos.

Ass valstu galvenie spēki bija Vācija, Itālija, Japāna un to satelītvalstis.

Sabiedroto galvenie spēki bija Padomju Savienība, Apvienotā Karaliste un ASV. Sabiedroto pusē karoja arī Britu Sadraudzība, Polija, Francija, Beļģija, Ķīna, Nīderlande un citas valstis.

Liela daļa pasaules valstu, lai gan oficiāli bija neitrālas, faktiski atbalstīja vai nu ass valstis vai sabiedrotos ar brīvprātīgajiem un resursiem.

[izmainīt šo sadaļu] Pirmskara notikumi

Veimāras republikai pēc 1. pasaules kara uzliktie ierobežojumi, ko iedzīvotāji uzskatīja par netaisnīgiem, un ekonomiskās grūtības, ko radīja reparāciju apjoms un Lielā Depresija, ļāva Ādolfa Hitlera vadītajai NSDAP kustībai nonākt pie absolūtas varas Vācijā.

Pārkāpjot Versaļas līguma ierobežojumus, Hitlers atjaunoja Vācijas militāro spēku, izveidojot karot spējīgus bruņotos spēkus (Vērmahtu), militarizēja Reinzemi, kas bija paredzēta kā nemilitāra buferzona Francijai, uzspieda apvienošanos ar Austriju tā sauktajā Anšlusā, un ar Francijas un Lielbritānijas piekrišanu anektēja daļu Čehoslovākijas. Francija un Lielbritānija cerēja realizēt Nomierināšanas politiku, ar kuras palīdzību izdotos novērst iespējamos militāros konfliktus ar Vāciju. Tieši realizējot šādu politiku, viņi ļāva Vācijai anektēt un okupēt teritorijas Eiropā.

1922. gadā Itālijā varu ieguva Benito Musolīni un Fašistu partija. 1936. gadā Itālija un Vācija noslēdza “Berlīnes-Romas ass” līgumu.

[izmainīt šo sadaļu] Eiropas karš

Eiropā karš sākās 1939. gada 1. septembrī, kad Vācija pieteica karu Polijai. Francija un Lielbritānija, saskaņā ar līgumsaistībām, 3. septembrī pieteica karu Vācijai. Polijas armija nebija mobilizēta, un nespēja ilgi pretoties Vācijas skaitliskajam pārspēkam. Saskaņā ar Ribentropa-Molotova paktu, 17. septembrī Polijā iebruka arī PSRS karaspēks. 6. oktobrī tika sakautas pēdējās poļu armijas vienības.

Polijas cīņu laikā Lielbritānija un Francija karā praktiski neiesaistījās, bija tikai atsevišķas flotes un gaisa spēku sadursmes.

Somija bija vienīgā valsts, kura atteicās parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu ar PSRS. 1939. gada 30. novembrī PSRS iebruka Somijā, sākot Ziemas karu, kas beidzās 1940. gada martā, Somijai zaudējot daļu savas teritorijas, kuru ieguva PSRS. Somijai, zaudējot 1/10 daļu valsts teritorijas, tomēr izdevās nosargāt savu neatkarību.

[izmainīt šo sadaļu] Āzijas karš

1937. gadā Japāna iebruka Ķīnā un 1941. gada 7. decembrī Japānas spēki uzbruka ASV karabāzei Pērlharborā, Havaju salās. Sākotnēji Japānai izdevās ieņemt lielu daļu Austrumāzijas un Okeānijas, bet pēc tam sabiedrotie un Ķīna pārgāja pretuzbrukumā. 1945. gadā ASV bombardēja Japānas pilsētas. Pēc PSRS iesaistīšanās karā un atombumbu nomešanas uz Hirosimas un Nagasaki pilsētām 1945. gada augustā, Japāna kapitulēja.

Saturs iegūts no “http://lv.wikipedia.org/wiki/Otrais_pasaules_kar%C5%A1”

Kategorijas: Otrais pasaules karš | Kari Āzijā | Kari Eiropā

2. Pasaules karš fotogrāfijās (1)

Ir skaidrs, ka tagadējām paaudzēm pagājušā gadsimta lielākais pasaules notikums – 2. Pasaules karš -, nešķiet kaut kas šausminošs. Mēs esam pieraduši skatīties filmas par nacistiem, jaunieši un bērni spēlē datorspēles, kurās jāiznīcina nacistu cietokšņi, utt. Pagājušajā gadā Eiropas Parlamenta deputāti nobalsoja par rezolūciju, kurā nosoda gan nacionālsociālistiskā režīma un noziegumus, gan staļinistiskā režīma tirāniju un aicina visas valstis darīt pieejamus savus arhīvus par Otro pasaules karu. Rezolūcijā deputāti atzīst, ka «dažām tautām Otrā pasaules kara beigas nozīmēja jaunu tirāniju, ko radīja staļinistiskā Padomju Savienība».

Tādējādi tika radīts vēl viens biedējošais priekšstats – 2. Pasaules kara beigas bija komunisma uzplaukums un līdz ar to – okupēto nāciju baiso gadu sākums.

Katrs var palikt pie sava viedokļa, tomēr uzskatu, ka šī kara sekas ir pietiekami iespaidīgas, lai mēs kopīgi atzīmētu šo gadadienu, kas iezīmējas 8. maijā Eiropas valstīs un 9. maijā Krievijas teritorijā. Galu galā, labāk ir, kad tie baismīgie skati ar nacistiem un viņu spīdzināmajiem kambariem paliek slimajās datorspēļu un filmu izstrādātāju realizētajās idejās, nevis realitātē.

Teksts: Sergejs Bižāns. Foto: No Krievijas muzeju arhīvu kolekcijām.

jjjjhggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggggg