Mūsdienās Ziemassvētki un laiks ap šiem svētkiem ir kļuvuši ļoti komercionāli. Cilvēki dāvanās ir gatavi tērēt ļoti daudz naudas, un šo situāciju izmanto ne tikai veikali, bet arī bankas un dažādas kredītiestādes. Cilvēki dāvanu iegādei nereti izvēlas ņemt dažādus aizdevumus – banku piedāvājums šajā ziņā ir ļoti plašs, sākot ar vienkāršākajiem līzinga un kredīta piedāvājumiem, iegādājoties sadzīves tehniku, un beidzot ar patēriņa kredītiem, speciāli dāvanu iegādei. Līdz ar to, naudas daudzums apritē strauji palielinās, kas nozīmē, ka arī vairāk naudas tiek tērēts. Ikviens no mums ir pieredzējis garās rindas lielveikalos pirmssvētku dienās. Šādos gadījumos pie kasēm pavadītais laiks nereti ir ilgāks, nekā tas laiks, kas pavadīts staigājot un meklējot nepieciešamās preces. Diagrammā 1.1 ir parādīta SKD veiktā aptaujas rezultāti par to, cik lielu naudas summu iedzīvotāji ir gatavi tērēt dāvanu iegādei. Diagrammā 1.2 ir parādīts mazumtirdzniecības apjoms salīdzinot novembra un decembra mēnešus pēdējos 4 gados. Jo vairāk cilvēki pērk, jo valstī palielinās inflācija. Inflācija ir vispārēja cenas pieaugums, ko rada naudas daudzuma pieaugums. Tā kā strauji pieaug iedzīvotāju un uzņēmēju rīcībā esošajiem naudas daudzumiem, pieaug arī cenas. Pieaugot pieprasījuma daudzumam un pieprasījumam, ne vienmēr ražotāji spēj un grib palielināt piedāvājuma daudzumu, tā vietā palielinot preču un pakalpojuma cenu. Un šajā aspektā rodas paradokss – katru gadu valstī inflācijas līmenis paaugstinās, un tomēr arī katru gadu cilvēki aizvien vairāk naudu tērē dāvanu iegādei.
Un šajā nebeidzamajā iepirkšanās drudzī var izdalīt atsevišķas preces, kuru cena Ziemassvētku laikā ir kļuvusi neelastīga, salīdzinot ar pārējo gadu. Viena no šīm precēm ir mandarīni. Tā nu ir iesakņojies, ka mandarīni ir Ziemassvētku augļi, un bez tiem Ziemassvētki nav iedomājami. Un šo faktoru izmanto veikali. Lai arī kāda būtu šo augļu cena, cilvēki tos pirks tik un tā. Statistikas dati liecina par to, ka vidēji mandarīnu pārdošanas apjoms decembrī palielinās par 200%. Vēl viena prece, kuru cilvēki pērk neatkarīgi no tās cenas lieluma ir piparkūkas. Tradicionāli piparkūkas tiek uzskatītas par Ziemassvētku kārumu, un mūsdienu straujajā dzīves ritmā tikai nedaudzi cilvēki paši cep piparkūkas, vairāk cilvēki izvēlas tos iegādāties jau gatavā veidā. Un šo preču cena Rīgā Ziemassvētku tirdziņā svārstās no 18 līdz 50 santīmiem gabalā. Straujš patēriņa pieaugums novērojams ne tikai šiem produktiem. Diagrammā 1.2 attēlots populārāko preču patēriņa pieaugums veikala tīklā „IKI”.
Kad Ziemassvētku un Jaunā gada iepirkšanās drudzis ir pierimis, janvārī ir novērojama cenu deflācija. Veikalos tiek piedāvātas sezonas preces izpārdošanas un dažādas akcijas precēm, kuras Ziemassvētkos nav izpirktas. Tas tiek darīts tāpēc, lai noliktavās nekrātos lieka produkcija. Un pēc svētkiem, ne tikai iedzīvotāju naudas maki ir tukši, nereti pēc Ziemassvētkiem ieejot veikalos šķiet, ka arī tie ir tukši. Piedāvātais preču daudzums ir samazinājies, un arī pieprasījums pēc precēm ir samazinājies.