Vai naftas pieprasījums ir elastīgs?

Eseja.

Vai naftas pieprasījums ir elastīgs?

Mūsdienās nafta joprojām ir galvenais enerģijas avots un vienīgā izejviela iekšdedzes dzinēju degvielas ražošanai, kā arī ķīmiskās rūpniecības izejviela. Pēc vienas no teorijām, nafta ir veidojusies jūras baseinos no seno augu un dzīvnieku atliekām, kuras zem bieziem nogulumiežu slāņiem Zemas siltuma ietekmē stipri sakarsa un pārvērtās naftā. Pēc otras-neorganiskās izcelsmes teorijas-nafta radusies no metālu karbīdiem un ūdens dziļi mantijā dažādu reakciju rezultātā. Nafta un gāze uzkrājas porainos smilšakmens iežos un karbonātiežos, un atradnes izvietojas platformu malu ie

e
eliecēs.

Ar šo eseju es vēlos rast savu atbildi uz jautājumu-Vai naftas pieprasījums ir elastīgs? Meklējot matreālus par šo tēmu, vēlreiz atkārtojot pieprasījuma elastības likumu, un to visu savienojot ar savām zināšanām un pašreizējo pieredzi man gribētos teikt, ka naftas pieprasījums tomēr ir neelastīgs. Lai pierādītu savu uzskatu veikšu īsu analīzi par naftas pieprasījumu un tā elastību.

Naftas krājumi uz zemes izvietoti ļoti nevienmērīgi. Naftas baseini galvenokārt atrodas ziemeļu puslodē-Persijas līča piekrastē, Ziemeļāfrikā. Rietumsibīrijā, Ziemeļjūrā, Volgas-Urālu rajonā, Meksikas līča piekrastē un Rietumkanādā. Kā
ā
ā jau zināms, pārējām šajās teritorijās neietilpstošajām valstīm, kurās nav naftas ieguves vietu, nākas to iepirkt. Naftas ieguves līmenis pašreiz ir nostabilizējies un ir 23 miljoni barelu dienā. Pēc ekspertu atzinuma naftas pieprasījums pasaulē līdz 2020. gadam pieaugs līdz 112,8 miljoniem barelu dienā. Ta
as li
iek domāt, ka cenu pieaugums īpaši neietekmēs iepirktās naftas daudzumu. Tā ir nepieciešama un vēl nav atklāts neviens naftas aizstājējs, kurš būtu labāks. Preces pieprasījuma likums ir

 Cenas izmaiņas būtiski neietekmē pieprasītās preces daudzuma izmaiņas.

 Paaugstinoties cenai, patērētāji pirks šo preci gandrīz tikpat daudz.

Šos abus argumentus varētu precīzi attiecināt uz naftas pieprasījumu un pierādītos, ka naftas pieprasījums ir neelastīgs.

Pašreiz aizvien vairāk naftas iegūst attīstības valstis, it īpaši Latīņamerikā un Āzijā. Šajās ieguves vietās tiek izmantotas visjaunākās tehnoloģijas un ieguldītas lielas investīcijas. Zinot šos faktus mēs varam sākt plānot lielāku naftas tirgu nākotnē. Eksporta valstis, iespējams, uzsāks cenu cīņu savā starpā lai iegūtu sev pēc iespējas vairāk “klientu”. Un kā jau zināms-pircēji grib izvēlēties sev visizdevīgāko naftas piegādātāju tādēļ nozīmīgā būs cena. To
omēr pa
ašreiz mēs redzam, ka naftas produktu cenas tikai aug. Naftas cenu pieaugums izraisa ķēdes reakciju- arī citu izejvielu cenas pieaug! Tomēr nezinu vai būtu redzamas ievērojams pieprasītās preces (respektīvi-naftas) daudzuma izmaiņas. Mums apkārt vēl arvien pārvietojas mašīnas. Naftas produktus izmanto gan kā kurināmo, gan kā vērtīgu izejvielu organisko vielu sintēzē, ražojot plastmasas, mākslīgās šķiedras, sintētisko kaučuku u.c. Pasaulē ik gadu no naftas iegūst 340 miljonus tonnu visdažādāko produktu un sintētisko matreālu. Liekas, ka to neietekmē naftas cenas.

Ar šo eseju es ce
entos pi
ierādīt, ka naftas pieprasījums ir neelastīgs un domāju, ka man tas ir izdevies. Tāpat kā maize, piens un sāls arī nafta varētu būt pirmās nepieciešamības prece. Tātad naftas pieprasījums ir neelastīgs.

Leave a Comment