Satura rādītājs
Ievads. 2.lpp.
1. Vīzu izsniegšanas kārtības normatīvā bāze Latvijas Republikā. 4.lpp
2. Ārzemnieku un bezvalstnieku ieceļošana, uzturēšanās un
izceļošana Latvijas Republikas teritorijā: 24.lpp
2.1 Eiropas Savienības dalībvalstu, citas Eiropas Ekonomiskās
zonas valstu pilsoņi, Šveices Konfederācijas pilsoņi
un viņu ģimenes locekļi; 24.lpp
2.2 Trešās valsts pilsoņi (ārzemnieki, kas nav Eiropas Savienības
dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai
Šveices Konfederācijas pilsoņi); 34.lpp
2.3 Jūrnieki un lidaparātu apkalpes locekļi; 44.lpp
2.4 Personas ar diplomātisko statusu. 49.lpp
3. Vīzu izsniegšanas īpatnības Latvijas Republikā pēc
pievienošanās Šengenas Līgumam. 52.lpp Secinājumi. 55.lpp
Anotācijas. 58.lpp
Izmantotās literatūras saraksts. 60.lpp
Pielikumi. 62.lpp
IEVADS.
No 01.05.2004 Latvijas Republika ir pilntiesīga Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Šajā laikā esam aktīvi piedalījušies ES veidošanā. Ir strikti iezīmētas pozīcijas par konkrētām direktīvām un regulām. Ārpolitikas koncepcijas ietvaros ir nepieciešams pieņemt stratēģiju Latvijas turpmākai darbībai ES. Ir precīzi jānosaka, kādas ir Latvijas Republikas intereses, ko mēs vēlamies sasniegt un kā to labāk izdarīt. ES valstu pamatvērtības ir noteiktas ES dibināšanas līgumos un virknē citu dokumentu – tās ir brīvība un suverenitāte, miers un drošība, demokrātija. Tās ir arī Latvijas valsts pamatvērtības, kas noteiktas Satversmē, un citos likumdošanas aktos. Attiecībā uz Latvijas nacionālajām vērtībām – tās ir cilvēks, kultūra, un dzīves telpa. Parādījās jēdziens “brīva personu kustība”, kas dod ES pilsoņiem – (Latvijas Republikas pilsonis automātiski kļūst par ES pilsoni, saskaņā ar Māstrihtas Līgumu Eiropas Savienības pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Taču Eiropas Savienība ir suverēnu valstu savienība, tādēļ arī tiesības noteikt, vai kāda persona ir dalībvalsts pilsonis, ir tikai un vienīgi šīs dalībvalsts kompetencē. Šis noteikums ir ietverts Māstrihtas Līgumam pievienotā īpašā deklarācijā) ne tikai tiesības brīvi, bez robežām ceļot ES teritorijā, bet arī dzīvot, mācīties un strādāt jebkurā Eiropas Savienības valstī. To regulē Līguma 48. un 8.a pants, kā arī daudzi citi sekundārās likumdošanas akti. “Brīvu personu kustību” nosaka arī Eiropas Kopienas dibināšanas līguma III un IV sadaļa, kurās tieši ir atrunāta personas brīva pārvietošanās ES dalībvalstu robežās, EK dibināšanas līguma 18. pantā teikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, ievērojot šajā Līgumā ietvertos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī tā īstenošanai paredzētos pasākumus”. Personas tiesības uz pārvietošanās brīvību ir viena no pamattiesībām, ko nosaka “Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācija”. Deklarācijas 13. pants nosaka, ka: “1.katram cilvēkam ir tiesības brīvi pārvietoties un izvēlēties sev dzīvesvietu jebkurā valstī; 2. katram cilvēkam ir tiesības atstāt jebkuru, arī savu valsti un atgriezties savā valstī” . Lai nodrošinātu valsts robežu drošību valsts ir tiesīga noteikt ierobežojumus citu valstu iedzīvotājiem ieceļot un uzturēties savā teritorijā. Eiropas Kopienas dibināšanas līguma IV sadaļa nosaka vīzu politiku, patvēruma politiku, imigrācijas politiku un citu politiku, kas saistīta ar personu brīvu pārvietošanos. Pašlaik Latvijas Republikai īpaši svarīgs ir jautājums par pievienošanos Šengenas Līgumam , jo Latvijas Republikas ārējā robeža ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža, un lai ES valstīm būtu pārliecība, ka robežu apsardze tiek veikta efektīvi un netiek pieļauta nelegāla imigrantu iekļūšana Savienībā. Jau uz doto brīdi Latvijas austrumu robeža atbilst ES prasībām. Ir jāpanāk vienota ES vīzu politika attiecībā pret trešajām valstīm. Šengenas Konvencijas 2. nodaļas 5. pants nosaka, ārvalstnieku (3 valstu pilsoņu) ieceļošanas nosacījumus Eiropas Savienības teritorijā un viena no prasībām ir ieceļošanas vīzas esamības nepieciešamība, ja to paredz nacionālā likumdošana. Vīzu politika valsts robežu drošībā spēlē centrālo lomu, jo nodrošina to, lai persona, kurai nepieciešama vīza, nesaņemtu to bez attiecīgu priekšnoteikumu izpildīšanas. Latvijas Republika jau tagad ir piemērojusi vīzu izsniegšanas standartus ES prasībām. Pašlaik vīzas izsniegšana Latvijas Republikā notiek saskaņā gan ar LR tiesību aktiem, gan ar ES tiesību normām. Robežkontroli veic gan uz Eiropas Savienības ārējām robežām (ar Krievijas Federāciju, Baltkrievijas Republiku, starptautiskajās ostās un lidostās), gan uz Eiropas Savienības iekšējām robežām, “pagaidu” ārējām robežām (ar Lietuvas Republiku un Igaunijas Republiku).
Diplomdarba objekts ir vīzu izsniegšanas politika Latvijas Republikā. Pētījuma priekšmets – ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās kārtība un nosacījumi Latvijas Republikā. Sīkāk būs pētīts, kā trešās valsts pilsoņi (ārzemnieki, kuri nav Eiropas Savienības dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomikas Zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi), bēgļi un bezvalstnieki, jūrnieki, lidaparātu apkalpes locekļi, kā arī personas ar diplomātisko statusu ieceļo un uzturas Latvijas Republikā, kā arī šķērso to tranzītā. Diplomdarba pētījuma mērķis ir izzināt Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas tiesisko regulējumu. Uzdevums ir izpētīt, kā Latvijas Republika īsteno vīzu režīma politiku, kā arī Latvijas Republikas vīzu tiesiskos aspektus, kā tiek piemērotas, kā darbojas un kādas ir Eiropas Savienības un nacionālās likumdošanas īpatnības vīzu izsniegšanas jomā. Tiks arī apskatīts jautājums par to, kā darbosies vīzu izsniegšanas politika pēc pievienošanās Šengenas Līguma dalībvalstīm. Darbā tiks izmantoti Eiropas Savienības un Latvijas Republikas normatīvie akti, kuri regulē ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību Latvijas Republikā.
1. Vīzu izsniegšanas kārtības normatīvā bāze Latvijas Republikā.
Kā pilntiesīga ES dalībvalsts Latvijas Republika ir paveikusi ievērojamu darbu tiesību sistēmas saskaņošanā ar ES tiesību normām un principiem. Latvijas Republika, kā valsts, kura ir pilntiesīga Eiropas Savienības dalībvalsts, un kura ir pārņēmusi ES tiesību normu kopumus un kā rezultātā pēc paveiktā likumu saskaņošanas darba, vairs nav pretrunā ar Eiropas tiesībām. Šajā sakarā autors grib pievērst uzmanību Eiropas tiesību avotiem, kuri ir saistoši arī Latvijas Republikai. Tā kā Eiropas tiesības sevī apvieno gan starptautiskās, gan federālās valsts tiesību normas, tad diezgan sarežģīti ir runāt par striktu tiesību avotu hierarhiju, kur visas attiecīgās tiesību normas tradicionāli ir sakārtotas pēc to juridiskā spēka.
Kā pirmos autors gribētu minēt primāros tiesību aktus:
1.Eiropas Kopienas dibināšanas līgums (parakstīts Romā 1957. gada 25. martā un stājies spēkā 1958. gada 1. janvārī) – neoficiāli šo līgumu sauc arī par Romas Līgumu.
2. Līgums par Eiropas Savienību (parakstīts Māstrihtā 1992. gada 7. februārī un stājies spēkā no 1993. gada 1. novembra) – neoficiāli šo līgumu sauc arī par Mātrsihtas Līgumu. Augstāk minētie Eiropas Kopienas dibināšanas Līgums un Līgums par Eiropas Savienību veido šodienas Eiropas Savienības tiesisko pamatu, tādēļ noteikti ir saistoši arī Latvijas Republikai. Šos abus pamatlīgumus bieži dēvē arī par „Eiropas Savienības faktisko konstitūciju”.
3. Nicas Līgums (apstiprināts Nicā 2000. gada 7. – 9. decembrī, bet parakstīts 2001. gada 26. februārī ). Nicas Līgums, tāpat kā Amsterdamas Līgums nav patstāvīgs pamatlīgums, bet gan līgums, ar kuru tiek grozīts Eiropas Kopienas dibināšanas Līgums un Līgums par Eiropas Savienību.
Vēl noteikti jāpiemin šādi sekundāri tiesību akti, kuri ir saistoši Latvijai: regulas, direktīvas, lēmumi.
Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 3.daļas III sadaļa skar jautājumu par personu brīvu apriti. Brīva personu kustība ir ļoti nozīmīgs Eiropas Kopienas vienotā tirgus funkcionēšanas princips. Fiziskās personas, uz kurām attiecas personu kustības brīvība Eiropas Savienībā, ir ES pilsoņi, kā arī šo pilsoņu ģimenes locekļi, kas nav ES pilsoņi.
Eiropas Savienības pilsoņu tiesības:
Šobrīd Eiropas Savienībā pastāvošo pilsoņu tiesību attīstība sākās ar Romas līgumu, kas atzina par nelikumīgu diskrimināciju pēc pilsonības piederības principiem personu brīvas pārvietošanās jautājumos. Vienotas Eiropas akts, Māstrihtas līgums un Amsterdamas līgums deva papildu ieguldījumu šajā procesā, un šobrīd ES pilsoņu tiesības var iedalīt trīs galvenajās grupās:
– pamattiesības;
– individuālas demokrātiskās tiesības;
– ar personu pārvietošanās brīvību saistītās tiesības.
EK dibināšanas līguma 18. pantā noteikts, ka “ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un pastāvīgi uzturēties dalībvalstu teritorijā, ievērojot šajā Līgumā ietvertos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī tā īstenošanai paredzētos pasākumus”.
Latvijas Republikā šos nosacījumus īsteno „Imigrācijas likums” (stājies spēkā 2003. gada 1. maijā, pieņemts Saeimā 2002. gada 31. oktobrī). Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 64/221/EEK , 68/360/EEK , 72/194/EEK , 73/148/EEK , 75/34/EEK , 75/35/EEK , 90/36EEK , 90/365EEK , 93/96EEK , 2001/51/EEK un 2003/86/EK . „Imigrācijas likuma” 2.pants nosaka, ka: „likuma mērķis ir noteikt ārzemnieku ieceļošanas, uzturēšanās, tranzīta, izceļošanas un aizturēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā ārzemniekus tur apsardzībā Latvijas Republikā un izraida no tās, lai nodrošinātu starptautiskajām tiesību normām un Latvijas valsts interesēm atbilstošas migrācijas politikas īstenošanu.” Ministru kabineta noteikumi Nr. 217 „Vīzu noteikumi” (kuri izdoti saskaņā ar imigrācijas likuma 3. panta 3. daļu un 13. panta ceturto daļu). Šo noteikumu 1. pantā teikts, ka: ”noteikumi nosaka kārtību, kādā izsniedz, reģistrē, anulē un atceļ vīzu, kā arī vīzu derīguma termiņus un vīzu informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību.”
Bez brīvas darbinieku kustības EK darba tirgus neiegūs stabilitāti, tajā veidosies reģioni ar augstu bezdarba līmeni un zemām algām, tādēļ, ka, darbaspēka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, bet citur savukārt būs reģioni, kur darbaspēka trūks un kur tāpēc būs ievērojami augstākas algas nekā pirmajos reģionos. Rezultātā valstīs ar augstākām darbaspēka izmaksām būs dārgākas preces un pakalpojumi, kuri nevarēs efektīvi konkurēt ar precēm un pakalpojumiem no tām valstīm, kur darbaspēks būs lēts. Lūk, kādēļ Eiropas Kopienai bija jāizveido efektīvs mehānisms, lai nodrošinātu, ka Kopienas dalībvalstu darbinieki varētu brīvi migrēt no sliktas ekonomiskās konjunktūras reģioniem uz augstas ekonomiskās konjunktūras reģioniem, tādējādi veidojot ne tikai vienotu preču un pakalpojumu tirgu, bet arī vienotu darbaspēka tirgu. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr.914 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” apstiprina faktu, ka mūsu valsts teritorijā arī darbojas brīva personu kustība, kura attiecas uz ES, EEZ pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem. LR MK noteikumu Nr.914 2.pants nosaka:” ka ES dalībvalsts vai EEZ valsts pilsonis ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai”.
Tomēr jebkura valsts ir tiesīga, pamatojoties uz tiesību normām, kā arī saskaņā ar starptautiski pieņemto praksi, noteikt dažādus ierobežojumus citu valstu iedzīvotājiem ieceļot un uzturēties valstī. Arī Eiropas Savienība, lai nodrošinātu dalībvalsts iedzīvotāju sociāli ekonomisko interešu aizsardzību, kā arī lai garantētu valsts drošību, ir tiesīga noteikt ierobežojumus citu valstu iedzīvotājiem ieceļot un uzturēties ES teritorijā. Kā viens no šādiem ierobežojumiem ir ieceļošanas vīza, kas ir nepieciešama citu valstu iedzīvotājiem, lai ieceļotu un uzturētos ES teritorijā. Vīzu politika valsts drošībā spēlē centrālo lomu, jo nodrošina to, ka personas, kurām nepieciešamas vīzas, nesaņem šo vīzu bez attiecīgu priekšnoteikumu izpildīšanas.
Latvijas Republikā vīzu izsniegšanu reglamentē gan nacionālie normatīvie akti, gan ES normatīvie akti:
1. Konsolidēts Eiropas Kopienas dibināšanas līgums un Nicas līgums;
2. Šengenas Konvencija, ar kuru īsteno Beniluksa Ekonomikas savienības valstu valdību, Vācijas Federatīvās Republikas valdības un Francijas Republikas valdības 1985. gada 14. jūnija Šengenas Līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām;
3. Šengenas kopējā rokasgrāmata (Brisele 2003. gada 2. decembrī 12081/03);
4. CSH/Com-ex(99)13 Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa noteikumi, kas reglamentē visu Līgumslēdzēju pušu teritorijā derīgu vienoto vīzu izsniegšanu;
5. CSH/Com-ex(93)24 Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembri lēmums par kopīgiem principiem vienotu vīzu anulēšanai, atcelšanai vai vīzas derīguma termiņa saīsināšanai;
6. Padomes 2001.gada 15. marta Regula (EK) Nr.539/2001, ar ko uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības;
7. Padomes 2003. gada 27. februāri Regula (EK) Nr.415/2003 „par vīzu izsniegšanu uz robežas, to skaitā šādu vīzu izsniegšanu caurbraucējiem jūrniekiem”;
8. Padomes 2002. gada 18. februāra Regula ( EK) Nr. 333/2002 „par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu”.
9. Padomes 1995. gada 29. maija Regula (EK) Nr.1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu;
10. Latvijas Republikas Imigrācijas likums (20.11.2002);
11. 29.04.2003 Latvijas Republikas MK noteikumi Nr.217 “Vīzu noteikumi”;
12. Iekšlietu ministrijas 08.08.2003 instrukcija Nr. 8 „Vīzu instrukcija”,
13. Instrukcija Nr. 13 „Par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu, reģistrēšanu, atcelšanu un anulēšanu robežkontroles punktos” (izdota saskaņā ar „Imigrācijas likuma”4. panta I. Daļas 2. punktu, 13. panta II un III daļu, 16., 17. pantu un Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 217 „Vīzu noteikumi” 2.4 un 79.4 apakšpunktu, 81. punktu).
14. Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi 29.04.2003 Nr. 214 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu ar to saistītajiem pakalpojumiem” ( izdoti saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 10. pantu un „Imigrācijas likuma”6. pantu)
15. MK noteikumi Nr.632 (04.11.2003) „Valstu saraksts, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešama vīza vai uzturēšanās atļauja, lai ieceļotu un uzturētos Latvijas Republikā”,
16. 1994. gada 14. decembra Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās „Par pilsoņu savstarpējiem braucieniem”,
17. Starptautisks līgums „Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgums par pilsoņu savstarpējiem braucieniem”.
18. 2001. gada 10. jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr. 310 „Kārtība kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”.
Uz Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 62. panta pamata tika izstrādāti noteikumi par vīzām, uz paredzēto uzturēšanās laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus:
1) to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem ir jābūt vīzai, lai šķērsotu ārējās robežas, un to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņi no šīs prasības ir atbrīvoti;
2) dalībvalstu vīzu izdošanas procedūras un nosacījumus;
3) vienādu vīzu formu;
4) noteikumus par vienotu vīzu.
Līguma 62. panta tiek izklāstīti galvenie punkti, pēc kuriem tiek virzīta vīzu politika gan Latvijā, gan visā ES teritorijā. Iesaistīto institūciju funkcijas vīzu jomā noteiktas šādos normatīvajos aktos:
a) Imigrācijas likums (pieņemts Saeimā 2002. gada 31. oktobrī, spēkā no 01.05.2003.);
b) 15.04.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.183 „Ielūgumu apstiprināšanas kārtība”;
c) 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr.214 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”;
d) 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr. 215 „Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība”;
e) 29.04.2003. Ministru kabineta noteikumi Nr. 217 „Vīzu noteikumi”;
f) Iekšlietu ministrijas 01.08.2003. instrukcija Nr. 3 “Vīzu instrukcija”;
g) Iekšlietu ministrijas 20.08.2004. instrukcija Nr.19. “Vīzas ielīmes noformēšana, vīzas reģistrēšana, atcelšana un anulēšana”;
h) 30.04.2004. Ārlietu ministrijas rīkojums Nr. 90 apstiprinātā „Kārtība, kādā tiek aizpildītas Latvijas Republikas vīzu ielīmes Latvijas Republikas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās un Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā.
Vīzu darba grupa (2002. gada 7. augusta Ministru prezidenta rīkojums Nr. 254 “Par vīzu darba grupas izveidi”. Tās uzdevumi ir:
a) pilnveidot un uzlabot vīzu izsniegšanā iesaistīto institūciju darbību, nodrošinot to koordinētu un saskaņotu rīcību;
b) analizēt migrācijas tendences;
c) izvērtēt attiecīgo Latvijas Republikas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām vīzu jomā, Latvijas starptautiskajām saistībām un valsts nacionālajām un drošības interesēm;
d) izstrādāt priekšlikumus migrācijas procesa kontroles informācijas sistēmas attīstībai un Šengenas informatīvās sistēmas ieviešanai;
e) analizēt vīzu izsniegšanas procesu, pilnveidot un optimizēt vīzu izsniegšanu un kontroli.
2002.gada 17.maijā tika noslēgts sadarbības līgums starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts robežsardzi par bezmaksas elektroniskās informācijas apmaiņu starp Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts robežsardzi. Šī līguma ietvaros ir noslēgtas papildu vienošanās, kuras tiek uzskatītas par noslēgtā sadarbības līguma neatņemamām sastāvdaļām:
a) par Vīzu informācijas sistēmas izmantošanu;
b) par Iedzīvotāju reģistra lietošanu;
c) par e-Mustang lietošanu;
d) par Vīzu informācijas sistēmas sasaisti ar REIS’u;
e) par informācijas apmaiņu par ārzemniekiem.
Latvijas Republikas normatīvajos aktos ir noteikti konkrēti vīzu un uzturēšanās atļauju pieprasījumu izskatīšanas termiņi, kas prasa precīzu un koordinētu visu iesaistīto institūciju darbību. Šobrīd ir izveidojusies konstruktīva sadarbība starp pārstāvniecību konsulārajām amatpersonām un Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Valsts robežsardzes amatpersonām. Līdz šim ir paveikts nozīmīgs darbs, lai nodrošinātu Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu atbilstoši Eiropas Savienības normatīvo aktu prasībām un praksei, tomēr joprojām ir atlikuši ļoti daudzi uzdevumi, no kuru sekmīgas izpildes būs atkarīga Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam. Lai nodrošinātu pieaugošo vīzu pieprasījumu skaitu pārstāvniecībās, pieprasījumu izskatīšana likumā noteiktajos termiņos, nepieciešams nodrošināt pārstāvniecību konsulārajām amatpersonām tiešu saikni ar iesaistītajām institūcijām Latvijā.
Vīzu jomas shematiskais attēlojums.
Padomes Regula (EK) Nr.1683/95 (1995.gada 29.maijs) nosaka vienotu vīzu formu, kā arī šīs vīzas tehniskās specifikācijas un drošības aizsardzības elementus.
Valstu saraksts, kuru pilsoņi var iebraukt Latvijas Republikā bez vīzas un uzturēties līdz 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas:
1. Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomiskās Zonas valsts un Šveices Konfederācija:
Austrija; Vācija; Lietuva; Portugāle;
Beļģija; Grieķija; Lihtenšteina; Slovākija;
Čehija; Ungārija; Luksemburga; Slovēnija;
Kipra; Igaunija; Malta; Spānija;
Dānija; Īrija; Nīderlande; Zviedrija;
Somija; Islande; Norvēģija; Šveice;
Francija; Itālija; Polija; Lielbritānija.
2.Valstu saraksts, kuru pilsoņiem nav nepieciešamas vīzas saskaņā ar divpusējiem līgumiem par bezvīzu režīmu:
Andora; Horvātija; Monako; Urugvaja;
Argentīna; Izraēla; Panama;
Bulgārija; Japāna; Rumānija;
Kostarika; Koreja (Dienvidkoreja); Singapūra;
Ķīnas Tautas Republikas Īpaši Administrējamais Reģions
– tikai Honkongas SAR pases turētāji;
– tikai Makao SAR pases turētāji.
3. Valstis, kuru pilsoņiem Latvija vienpusēji ir noteikusi bezvīzu režīmu:
ASV; Nikaragva; Čīle; Salvadora;
Vatikāns; Hondurasa; Gvatemala; Venecuēla;
Austrālija; Bolīvija; Malaizija; Sanmarīno.
Jaunzēlande; Brazīlija; Meksika;
Kanāda; Bruneja; Paragvaja;
4. Valstu saraksts, ar kurām Latvijai ir divpusējie līgumi par bezvīzu režīmu diplomātisko un dienesta pasu turētājiem:
– Armēnija (diplomātisko vai dienesta/ oficiālo pasu turētājiem);
– Turcija (diplomātisko pasu turētājiem);
– Ukraina (diplomātisko pasu turētājiem).
Trešās valsts pilsoņiem, uz kuriem attiecas vīzu režīms un kuri vēlas ieceļot ES teritorijā, ir jāiesniedz pieteikums vīzas saņemšanai.
Kas ir vīza? Vīza ir noteikta parauga ielīme ceļošanas dokumentā, bet tā pati par sevi nedod tiesības ieceļot Latvijas Republikā. Tā apliecina, ka persona ir pieprasījusi atļauju ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā vai šķērsot tās teritoriju tranzītā un ka vīzu izsniegusī institūcija atbilstoši savai kompetencei nesaskata šķēršļus tam, ka persona vīzā norādītajā laika periodā un tajā norādīto reižu skaitu ieceļo un uzturas Latvijas Republikā.
A kategorijas vīza jeb lidostas tranzītvīza ir individuāla vienreizēja, divreizēja vai daudzkārtēja tranzītvīza, kas ārzemniekam dod iespēju attiecīgi vienu, divas vai neierobežotu reižu skaitu šķērsot lidostas tranzītzonu. Lidostas tranzītvīzas maksimālais derīguma termiņš ir trīs mēneši.
B kategorijas vīza jeb tranzītvīza ir individuāla vienreizēja, divreizēja vai daudzkārtēja tranzītvīza vai grupas vienreizēja vai divreizēja tranzītvīza, kas ārzemniekam dod iespēju vīzā norādītajā laikā attiecīgi vienu, divas vai neierobežotu reižu skaitu ieceļot Latvijas Republikā tās teritorijas šķērsošanai un izceļot no Latvijas Republikas. Tranzītvīzā norādītais uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā nepārsniedz trīs dienas. Tranzītvīzas maksimālais derīguma termiņš ir seši mēneši.
C kategorijas vīza jeb īstermiņa vīza ir individuāla vienreizēja, divreizēja vai daudzkārtēja ieceļošanas vīza vai grupas vienreizēja vai divreizēja ieceļošanas vīza, kas ārzemniekam dod iespēju vīzā norādītajā laikā attiecīgi vienu, divas vai neierobežotu reižu skaitu ieceļot Latvijas Republikā, vīzā norādīto laiku uzturēties valstī un izceļot no tās. Īstermiņa vīzā maksimālais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nedrīkst pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas reizes. Īstermiņa vīzas maksimālais derīguma termiņš ir viens gads.Īstermiņa vīzas, kuru izsniedz robežkontroles punktā, maksimālais derīguma termiņš ir 15 (piecpadsmit) dienas.
D kategorijas vīza jeb ilgtermiņa vīza individuāla vienreizēja, divreizēja vai daudzkārtēja ieceļošanas vīza, kas ārzemniekam dod iespēju vīzā norādītajā laikā attiecīgi vienu, divas vai neierobežotu reižu skaitu ieceļot Latvijas Republikā, vīzā norādīto laiku uzturēties valstī un izceļot no tās. Ilgtermiņa vīzu izsniedz: ja ārzemniekam nepieciešams uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas reizes, un vīzas izsniegšana:
– atbilst starptautiskajām tiesību normām;
– atbilst Latvijas valsts interesēm;
– pamatota ar nepārvaramas dabas apstākļiem;
– pamatota ar humāniem apstākļiem
Ja ārzemnieka ieceļošanas mērķis ir uzturēšanās atļaujas saņemšana Latvijas Republikā, pamatojoties uz Pārvaldē pieņemto lēmumu par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu izsniedz vienreizēju ilgtermiņa vīzu ar derīguma termiņu līdz 30 dienām. Ilgtermiņa vīzā uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā var pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas reizes. Ilgtermiņa vīzas maksimālais derīguma termiņš ir viens gads. Ilgtermiņa vīzas ar atzīmi „Diplomātiskā vīza” vai „Dienesta vīza” maksimālais derīguma termiņš ir pieci gadi.
L kategorijas vīza jeb pierobežas vīza ir individuāla vienreizēja, divreizēja vai daudzkārtēja ieceļošanas vīza, kas ārzemniekam dod iespēju vīzā norādītajā laikā attiecīgi vienu, divas vai neierobežotu reižu skaitu ieceļot Latvijas Republikas starptautiskajā līgumā noteiktajā teritorijā, vīzā norādīto laiku uzturēties tajā un izceļot no tās. Pierobežas vīzu izsniedz saskaņā ar Latvijas Republikas saistošajiem starptautiskajiem līgumiem par vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas teritorijas iedzīvotājiem. Pierobežas vīzā maksimālais uzturēšanās termiņš Latvijas Republikā nedrīkst pārsniegt 90 dienas pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas reizes. Pierobežas vīzas maksimālais derīguma termiņš ir viens gads. Šobrīd šāda vienošanās par vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem ir noslēgta ar Baltkrievijas Republiku. Vīzu iespējams saņemt:
1. pirms iebraukšanas Latvijas valstī nepieciešams saņemt Latvijas pārstāvniecībās ārvalstīs (patlaban Latvijai ārvalstīs ir 29 rezidējošās vēstniecības, septiņas pastāvīgās pārstāvniecības, trīs konsulāti un viens ģenerālkonsulāts. Tāpat Latviju pārstāv 27 nerezidējošās vēstniecības, kā arī nerezidējošais ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks pie Svētā Krēsla un Maltas Neatkarīgajā militārajā un hospitālajā bruņinieku ordenī. Jāatzīmē, ka Latvijai ir 109 goda konsuli un pieci goda ģenerālkonsuli ārvalstīs. Šobrīd Latvijā ir akreditētas 32 ārvalstu rezidējošās vēstniecības, divas diplomātiskās pārstāvniecības (Maltas Neatkarīgais militārais un hospitālais bruņinieku ordenis un Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā), pastāv arī 65 nerezidējošās vēstniecības, trīs ģenerālkonsulāti, deviņas starptautiskās organizācijas, kā arī 21 goda konsuli un goda ģenerālkonsuli) – visu veidu, kategoriju un formu vīzas;
2. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk – pārvalde) amatpersonas – visu veidu individuālās īstermiņa un ilgtermiņa vīzas:
2.1 PMLP lietu pārvaldes priekšnieks un priekšnieka vietnieks
3. Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta (turpmāk – Konsulārais departaments) amatpersonas – visu veidu individuālās īstermiņa un ilgtermiņa vīzas ar atzīmi “Diplomātiskā vīza” vai “Dienesta vīza”:
3.1 Konsulārā departamenta direktors;
3.2 KD Funkcionālās nodaļas vadītājs, viņa prombūtnes laikā- nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs;
3.3 KD Konsulārās palīdzības nodaļas vadītājs, viņa prombūtnes laikā- nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs;
3.4 KD Konsulāri tiesisko jautājumu nodaļas vadītājs, viņa prombūtnes laikā- nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs;
3.5 KD Šengenas nodaļas vadītājs, viņa prombūtnes laikā- nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs;
4. Valsts robežsardzes amatpersonas noteiktajos robežkontroles punktos – Latvijas valsts interesēs, nepārvaramas varas vai humānu apsvērumu dēļ, kā arī ārvalstu jūrniekiem tranzītā – vienreizējas individuālās tranzītvīzas un īstermiņa vīzas var pieprasīt Latvijas Republikas valsts robežkontroles punktos, kuri noteikti 2003.gada 29.aprīļa MK noteikumos Nr. 217 „Vīzu noteikumi” 2. pielikumā. Latvijas Republikas valsts robežkontroles punkti, kuros vīzas izsniedz Valsts robežsardze: Grebņevas robežkontroles punkts (turpmāk RKP), Rīgas Tirdzniecības ostas RKP, Terehovas RKP, Ainažu RKP, Grenctāles RKP, Liepājas RKP, Rucavas RKP, Silenes RKP, Ventspils ostas RKP, Daugavpils dzelzceļa robežkontroles punkts (turpmāk DzRKP), Indras DzRKP, Kārslavas DzRKP, Medumu RKP, Meitenes RKP, Pātarnieku RKP, Valkas RKP, Vientuļu RKP, Zilupes RKP, Starptautiskās lidostas „Rīga” RKP. Kā arī saskaņā ar Padomes Regulu Nr.415/2003 par vīzu izsniegšanu uz robežas:
4.1 Valsts robežsardzes priekšnieks vai Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes priekšnieks;
4.2 Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšnieks, viņa vietnieks, Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes priekšnieka vietnieks imigrācijas jautājumos vai Valsts robežsardzes teritoriālās pārvaldes Imigrācijas dienesta priekšnieks;
4.3 robežkontroles punkta priekšnieks vai viņa vietnieks, viņu prombūtnes laikā- robežkontroles punkta maiņas vecākais.
Minēto iestāžu amatpersonas pieņem lēmumu par vīzas izsniegšanu un nosaka izsniedzamās vīzas veidu, kategoriju, formu, derīguma termiņu un atļauto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem, kā arī papildu pārbaudēs un pārrunās ar vīzas pieprasītāju iegūto informāciju. Amatpersonai ir tiesības noteikt īsāku vīzas derīguma termiņu un atļauto uzturēšanās laiku un mazāku ieceļošanas reižu skaitu Latvijas Republikā, nekā noteikts apstiprinātajā ielūgumā. Personas, kam ir bēgļa ceļošanas dokuments (kas izsniegts saskaņā ar 1951.gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļu statusu), kuru izdevusi Dānijas Karaliste, Apvienotā Karaliste, Īrijas Republika, Islandes Republika, Lihtenšteinas Firstiste, Maltas Republika, Norvēģijas Karaliste, Zviedrijas Karaliste vai Šveices Konfederācija, drīkst ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas saskaņā ar Šengenas Kopējās rokasgrāmatas 6.3.1.punkta nosacījumiem . Ukrainas („Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumā par pilsoņu savstarpējiem braucieniem” 5 pantā noteikts, ka: „ Pušu valstu pilsoņi, kuri ceļo ar diplomātiskajām pasēm, ieceļo, izceļo, šķērso tranzītā un uzturas otras Puses valsts teritorijā bez vīzas”), Turcijas un Armēnijas diplomātisko pasu turētājiem, Armēnijas dienesta pasu turētājiem un Ukrainas Republikas pilsoņiem, kuri ir jūras apkalpju locekļi, kuri šķērso Latvijas Republikas valsts robežu piemēro bezvīzu ieceļošanas kārtību („Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības līgumā par pilsoņu savstarpējiem braucieniem” 8. pants nosaka, ka: „Puses saskaņā ar nacionālo likumdošanu piemēro bezvīzu ieceļošanas kārtību Pušu valstu pilsoņiem, kuri ceļo ar šī līguma Pielikuma 1. punkta „i” un „g” apakšpunktā un 2. punkta „c” apakšpunktā minētajiem dokumentiem un kuri ir jūras kuģu apkalpju locekļi, pamatojoties uz kuģa rullī vai izrakstu no tā.” Katrā robežkontroles punktā robežsargiem ir ļoti rūpīgi jāizvērtē šādu jūrnieku ieceļošana Latvijas Republikā, jo kā zināms, tad bieži gadās, ka, piemēram Krievijas Federācijas pilsonis var uzrādīt Ukrainas jūrnieku grāmatiņu, un neuzmanības gadījumā personai var tikt piemērota tāda pati valsts robežas atvieglota šķērsošana kā Ukrainas Republikas pilsonim.
Ar Eiropas Savienības Padomes 1994.gada 30.novembra lēmumu Nr.94/795/JHA „Par kopīgu rīcību”, ko Padome pieņēmusi attiecībā uz ceļošanas iespējām skolēniem no trešajām valstīm, kuri ir kādas dalībvalsts rezidenti, atļauts šķērsot valsts robežu ar ceļošanas dokumentu “Ceļotāju saraksts skolas ekskursijām Eiropas Savienībā” bez vīzām skolēniem, kas ceļo vispārizglītojošās skolas skolēnu grupā.
Pēc Latvijas Republikas Imigrācijas likuma 12.panta ārzemniekam ir tiesības pieprasīt vīzu, ja vienlaikus pastāv nosacījumi, kuri saskan ar izklāstītiem Izpildu Komitejas 1999.gada 28.apriļa lēmumā (CSH/Com-ex(99)13), kas reglamentē visu Līgumslēdzēju pušu teritorijā derīgu vienoto vīzu izsniegšanu. PMLP priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks, Konsulārā departamenta direktors vai viņu vietnieks var pieņemt lēmumu izsniegt vīzu ārzemniekam, pastāvot zemāk minētiem nosacījumiem, ja tas atbilst starptautiskajām tiesību normām, Latvijas valsts interesēm vai ir saistīts ar nepārvaramu varu vai humāniem apsvērumiem:
1. viņam ir derīgs ceļošanas dokuments:
ceļošanas dokuments ir derīgs vīzas pieprasīšanai, ja:
1.1 tas ir atzīts Latvijas Republikā;
1.2 tas atbilst noteiktam paraugam;
1.3 tā derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz pieprasītās vīzas derīguma termiņu;
1.4 tajā ir vismaz divas brīvas lappuses vīzu ielīmēšanai un dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu;
1.5 tajā ir visu to ārzemnieku personas dati un fotogrāfijas, kuri šo dokumentu izmanto par ceļošanas dokumentu;
1.6 tajā nav dokumenta izdevēja neapstiprinātu labojumu;
1.7 tas nesatur viltojumu pazīmes;
1.8 tajā nav mehānisku bojājumu vai smērējumu, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt datus vai noteikt iespējamos dokumenta viltojumus.
2. ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā.
Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka LR Ministru kabineta noteikumi Nr.691 „Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi” (izdoti saskaņā ar Imigrācijas likuma 4.panta pirmās daļas 3.punktu un sesto daļu):
3. ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez polises, ja:
3.1 viņš par ceļošanas dokumentu izmanto diplomātisko vai dienesta (oficiālo) pasi;
3.2. viņš ir saņēmis vīzu ar atzīmi “diplomātiskā vīza” vai “dienesta vīza”;
3.3. viņš ir ārvalstu delegācijas loceklis, kurš ierodas Latvijas Republikā oficiālā vizītē vai šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā;
3.4. Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos ir paredzēta cita savstarpēja veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas kārtība;
3.5. viņš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
3.6. viņš ir ārvalstu militārpersona, kura ieceļo vai uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;
3.7. viņš ir ārvalstu jūrnieks, kurš ir norakstīts no kuģa un dodas uz savu dzīvesvietu.
4. viņam ir ielūgums vai viņš Ministru Kabineta noteiktajā kārtībā iesniedz citus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi.
Ielūgums vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams, ja:
– tas atbilst starptautiskajām tiesību normām;
– tas atbilst Latvijas valsts interesēm;
– tas saistīts ar humāniem apsvērumiem;
– tas saistīts ar nepārvaramu varu;
– vīzas pieprasītājs ir latvietis, vai persona, kurai vismaz viens no vecākiem ir Latvijas Republikas pilsonis;
– vīzas pieprasītājam ir jāpiedalās tiesas vai izmeklēšanas procesā Latvijas Republikā;
– vīzas pieprasītājs nodrošina starptautisko pasažieru vai kravas satiksmi ( šajā gadījumā uz valsts robežas noteikti jāpārbauda, vai vīzas pieprasītājs nav maldinājis izdevēju un vīzā ir norāde, kas apliecina starptautisko pasažieru vai kravas pārvadāšanu vai saņemšanu. Ja konstatē maldus, tad uz robežas vīzu anulē un personai liedz iebraukt Latvijas Republikā).
– vīzas pieprasītājam ir nepieciešams apsaimniekot viņam piederošu nekustamo īpašumu vai pieņemt mantojumu, kas atrodas Latvijas Republikā;
– ir pamats uzskatīt, ka no vīzas pieprasītāja personiskajiem finanšu līdzekļiem bez kavēšanās un pilnā apmērā tiks segti izdevumi, kas saistīti ar viņa uzturēšanos Latvijas Republikā un izceļošanu no tās, kā arī, ja nepieciešams, ar viņa veselības aprūpi un nogādāšanu atpakaļ mītnes zemē viņa smagas slimības, nāves vai piespiedu izraidīšanas gadījumā.
5. nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā.
Ja Latvijas Republikā, ārzemniekam ceļošanas dokuments ir ticis nozagts vai nozaudēts un ceļošanas dokumenta vietā ir saņemts jauns ceļošanas dokuments vai pagaidu ceļošanas dokuments, tad, lai atgrieztos mītnes zemē, vīza izceļošanai no Latvijas Republikas nav nepieciešama. Ja pieņemts lēmums vīzu izsniegt saskaņā ar Imigrācijas likuma 16.panta ceturto daļu, bet ārzemnieka rīcībā nav Latvijas Republikā atzīta ceļošanas dokumenta, vīzas izsniegšanai izmanto veidlapu vīzas uzlīmēšanai saskaņā ar Padomes 2002.gada 18.februāra Regulu Nr.333/2002 „Par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai” , ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu. Pieņemot izskatīšanai vīzas pieprasīšanai iesniegtos dokumentus, vīzas pieprasītāja ceļošanas dokumentā izdara atzīmi, izmantojot spiedogu. Spiedogā angļu valodā norāda Latvijas Republikas kodu (LVA), datumu, kad vīza ir pieprasīta, vīzas izsniedzējiestādes nosaukumu, kā arī pieprasītās vīzas kategorijas kodu. Diplomātiskajās un dienesta pasēs atzīme ar spiedogu tiek izdarīta pēc vīzas izsniedzējiestādes izvēles.
Par ārzemniekiem, kuriem liegta ieceļošana, vai kad pastāv draudi Līgumslēdzējas Puses sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai vai starptautiskajām attiecībām ir noteikts Izpildu Komitejas 1999.gada 28.aprīļa lēmuma IV sadaļā (juridiskais pamats vīzu izsniegšanai). Šengenas Konvencijas 5. un 15. pantā ir teikts, ka vienoto vīzu var izsniegt tikai tad, ja ārvalstnieks ir izpildījis sekojošas ieceļošanas nosacījumus:
1. viņu rīcībā ir derīgs Izpildu Komitejas noteikts dokuments vai dokumenti, kas dod tiem tiesības šķērsot robežu;
2. ārvalstniekiem jāuzrāda dokumenti, kas pamato plānotās vizītes mērķi un apstākļus;
3. ārvalstnieku rīcībā ir jābūt pietiekamam daudzumam iztikas līdzekļu gan plānotās vizītes laikam, gan, lai atgrieztos izcelsmes valstī vai tranzītam caur trešo valsti, ja ir garantijas, ka ārvalstnieks tajā tiks ielaists, vai viņam ir jābūt spējīgam legāli šādus līdzekļus iegūt;
4. ārvalstnieki nedrīkst būt to personu skaitā, par kurām ir brīdinājuma informācija, kas ļauj liegt ieceļošanu;
5. ārvalstniekus neuzskata par draudu nevienas Līgumslēdzējas Puses sabiedriskajai kārtībai, valsts drošībai vai starptautiskajām attiecībām.
Ārvalstniekam, kas nav izpildījis augstāk minētos noteikumus, atsaka vīzu izsniegšanu un liedz ieceļot valsts teritorijā, ja vien kāda Līgumslēdzēja dalībvalsts valsts neuzskata par vajadzīgu atkāpties no šī principa humānu apsvērumu, valstisku interešu vai starptautisku saistību dēļ.
Vīzu izsniegšanu atsaka, ja:
1) ārzemnieks nav iesniedzis visus Ministru kabineta noteiktos vīzas pieprasīšanai nepieciešamos dokumentus vai atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar vīzas pieprasīšanu un paredzamo uzturēšanos Latvijas Republikā;
2) ārzemnieks ir sniedzis nepatiesas ziņas;
3) ārzemnieka patiesais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos norādītajam mērķim;
4) ārzemnieka sniegtā informācija neliecina par noturīgu saikni ar viņa mītnes zemi un ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks rada nelegālas imigrācijas risku 2004. gada 1. oktobra pavēle Nr. 619, kurai ir ierobežotas pieejamības statuss„ Par pretterorisma pasākumu pagaidu instrukciju” – ar grozījumiem 2005. gada 19. maijā, kura noteikta Valsts robežsardzē sakarā ar pieaugošajiem terorisma draudiem Eiropā un nepieciešamību veikt pasākumu kompleksu, lai cīnītos pret starptautisko terorismu un nepieļautu tā izpausmes Latvijas Republikā).
5) ārzemnieks nevar pierādīt, ka viņam ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un pēc tam izceļotu uz citu valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot
6) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;
7) uzaicinātājs rakstveidā atsauc ielūgumu;
8) ārzemnieks iesniedzis dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai vai uzaicinātājs noformējis izsaukumu, bet Pārvalde vēl nav pieņēmusi lēmumu par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai atteikumu to izsniegt, izņemot gadījumu, kad uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;
9) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods – brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā, bet attiecībā uz ārvalstīs izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem – pagājuši ne mazāk kā pieci gadi pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas;
10) ārzemnieks nevar pierādīt, ka likumīgi uzturas valstī, kurā atrodas vīzas pieprasīšanas laikā;
11) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem ir centusies ietekmēt amatpersonas lēmumu par vīzas izsniegšanu;
12) ārzemnieks norādījis ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar darbībām, kuras var veikt vienīgi Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis vai kuru veikšanai Latvijas Republikā nepieciešama atļauja, bet šādu atļauju ārzemnieks nav saņēmis. Šo nosacījumu nepiemēro, ja saskaņā ar normatīvajiem aktiem šādu atļauju iespējams saņemt tikai uzturoties Latvijas Republikā;
13) izbeidzies saskaņā ar „Imigrācijas likuma” 5.panta pirmo vai otro daļu noteiktais uzturēšanās termiņš;
14) konstatēts, ka uzaicinātājs atrodas bezvēsts prombūtnē, ir zaudējis rīcībspēju vai miris;
15) kompetentas ārvalsts iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā.
Latvijas Republikas „Imigrācijas likuma” 16. panta 2. daļā noteikts, ka izsniegto vīzu anulē, ja vīzas izsniegšanas brīdī ir pastāvējuši, bet konstatēti pēc vīzas izsniegšanas vai vīzas izsniegšanā pieļautas tehniska rakstura kļūdas vai neprecizitātes. VRS amatpersonām veicot personu robežkontroli un konstatējot labotas LR vīzu ielīmes ir jānokopē un kopā ar ziņojumu jāpārsūta VRS GP RAD. Personas, kurām ir labotas LR ieceļošanas vīzas ielaist valstī, ja ceļošanas dokumenta īstenums nerada šaubas. Gadījumos, ja Latvijas Republikas ieceļošanas vīzā ir kļūda un tajā nav izdarīti labojumu, personas ielaišanu valstī saskaņo ar Valsts robežsardzes priekšnieku. LR vīzu ielīmes jānokopē un kopā ar ziņojumu jāpārsūta Valsts robežsardzes galvenās pārvaldes robežapsardzības dienestam. Vīzas anulēšanu un atcelšanu reglamentē CSH/Com-ex (93)24 Izpildu Komitejas 1993.gada 14.decembra lēmums par kopīgiem principiem vienotu vīzu anulēšanai, atcelšanai vai vīzas derīguma termiņa saīsināšanai, Latvijas Republikas MK 29.04.2003 noteikumi Nr.217 “Vīzu noteikumi” un Latvijas Republikas „Imigrācijas likums”. Valsts robežsardzes 2005. gada 2. augusta instrukcija Nr. 18 „Par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas atzīmju un īpašo atzīmju izdarīšanu”. Šīs instrukcijas mērķis ir nodrošināt vienotu valsts robežas šķērsošanas atzīmju un īpašo atzīmju izdarīšanas kārtību, pamatojoties uz norādījumiem, kas ietverti Briselē izdotās Šengenas kopīgās rokasgrāmatas (pieņemta ar Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa lēmumu „Par Kopīgās rokasgrāmatas un Kopīgās konsulārās instrukcijas gala variantu (SCH/COM – ex (99)13) otrās daļas 1.4 un 2.1 punktā, Eiropas Komisijas Padomes 2004. gada 13. decembra regulā (EK) Nr. 2133/2004 „Par prasību dalībvalstu kompetentām iestādēm: sistemātiski apzīmogot trešo valstu pilsoņu ceļošanas dokumentus, kad viņi šķērso dalībvalstu ārējās robežas un par saistītiem grozījumiem Šengenas Līguma īstenošanas konvencijā un kopējā rokasgrāmatā”, Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija noteikumu Nr. 310 ”Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu 39. un 40. punktā, kā arī Ministru kabineta 2003. gada 29. aprīļa noteikumu Nr. 217 „ Vīzu noteikumi” 28. un 81. punktā. Šī instrukcija nosaka kārtību, kādā izdarāmas Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas atzīmes un īpašās atzīmes to valsts robežu šķērsojošo personu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas Zonas un Šveices Konfederācijas pilsoņi ( turpmāk – trešo valstu pilsoņi), ceļošanas, transporta līdzekļu un citos pārbaužu laikā aktualizētos dokumentos. Instrukcijas 3. pielikumā ir noteikts paraugs, gadījumos, kad, personas ceļošanas dokumentā anulē vīzu vīzas vidū, robežsargam izdarot atzīmi „ ANULĒTA – CANCELLED” (melnā krāsā).
Vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu atceļ, ja augstāk minētie nosacījumi ir iestājušies pēc vīzas izsniegšanas. Atzīme „Par vīzas vai atlikušā vīzas derīguma termiņa atcelšanu” tiek izdarīta gadījumos, kad personas ceļošanas dokumentā atceļ vīzu vai atlikušo vīzas derīguma termiņu robežsargs vīzā izdara atzīmi „ Vīza derīga līdz”(melnā krāsā) un ieraksta tajā datumu formātā „dd.mm.gggg”. Minēto atzīmi apstiprina ar robežsargu individuālo spiedogu.
Vēl autors gribētu pievērst uzmanību „Imigrācijas likuma” 19.pantam: „ Ja lēmums par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā pieņemts saskaņā ar šā likuma 18.panta pirmās daļas 2., 3., 4., 5., 7., 10., 11. vai 12.punktu, Valsts robežsardzes amatpersona vīzu anulē vai atceļ.
Šie Latvijas Republikas „Imigrācijas likuma”19. panta 1. daļas nosacījumi ir pretrunā ar Izpildu Komitejas lēmuma nosacījumiem, kura lēmumā ir teikts, ka: „vīzu anulē gadījumā, ja par robežkontroles pārbaudi atbildīgā amatpersona konstatē, ka kādas vīzas turētājs ir ierakstīts brīdinājuma sarakstos, kuros ir norādīts, ka šim ārvalstniekam iebraukšana ir liegta. „Imigrācijas likuma” 18. panta 1 daļas nosacījumi, kuri minēti 19. panta 1 daļā ir šādi:
2) ārzemnieks ierodas valsts robežas šķērsošanas vietā ar nederīgiem, viltotiem vai citas personas ceļošanas dokumentiem;
3) ārzemnieks atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar viņa ieceļošanu Latvijas Republikā;
4) ārzemnieks sniedz nepatiesas ziņas par sevi, ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi;
5) ārzemnieks vai cita persona ar draudiem vai solījumiem cenšas ietekmēt Valsts robežsardzes amatpersonas lēmumu par valsts robežas šķērsošanu;
7) ārzemnieks iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;
10) kompetentas iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā;
11) ārzemnieks izdarījis administratīvo pārkāpumu Latvijas Republikā un nav samaksājis uzlikto naudas sodu;
12) ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, par ko likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu. Šo nosacījumu nepiemēro, ja sodāmība ir dzēsta vai noņemta likumā noteiktajā kārtībā;
Atteikums ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā un vīzas anulēšana ir divas dažādas lietas, jo noformējot ārzemniekam ieceļošanas atteikumu, vīza netiek anulēta, bet tiek liegta ārzemniekam (3 valsts pilsonim) ieceļošana Latvijas Republikā, pat tad, ja viņam ir derīga LR ieceļošanas vīza.
Informāciju par vīzas anulēšanu vai atcelšanu jāreģistrē vienotā vīzu informācijas sistēmā, kura paredzēta Latvijas Republikas izceļošanas vīzu izsniegšanas un kontroles procesu nodrošināšanai. Šo Sistēmu paredzēts izmantot Latvijas Republikas konsulārajās iestādēs ārvalstīs, LR Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā un LR Iekšlietu ministrijas PMLP Vīzu nodaļā un tās reģionālajās nodaļās iekšzemē. Vienotā vīzu sistēma ( turpmāk – VVIS) praksē darbojas no 2000. gada 1. janvāra. VIS nodrošina elektroniski nodrošina sekojošas funkcijas:
1) ieceļošanas vīzu pieteikumu reģistrāciju;
2) personu datu salīdzināšanu ar nevēlamo personu sarakstu;
3) ceļošanas dokumentu salīdzināšana ar nederīgo dokumentu reģistru;
4) ielūgumu datu salīdzināšana ar ielūgumu reģistru;
5) samaksas reģistrēšanu;
6) lēmumu reģistrēšanu;
7) vīzu ielīmju izdrukāšanu;
8) atskaišu veidošanu;
Problēma ir tāda, ka lielā vīzu pieprasījumu skaita un lēna interneta sakaru nodrošinājuma dēļ dažas pārstāvniecības NVS valstīs strādā ar sistēmu, kas uzstādīta pārstāvniecības lokālajā serverī, un notiek regulāra datu apmaiņa starp centrālo serveri un pārstāvniecību lokālajiem serveriem. Problēmas darbam ar Vienoto vīzu informācijas sistēmu rada apstāklis, ka dažādu tehnisku iemeslu dēļ šī datu savstarpējā apmaiņa dažkārt var nenotikt daļēji vai pilnībā, un tādējādi gan līdz attiecīgās pārstāvniecības VVIS lietotājiem, gan arī centrālā servera lietotājiem nonāk nepilnīga informācija par VVIS esošajiem datiem. VVIS nodrošina arī iepriekš izsniegto vīzu anulēšanu. Dati par derīgajām vīzām tiek nodoti Robežapsardzes informatīvajai sistēmai. VVIS ir savienota ar Ieceļošanas aizliegumu reģistru un Ielūgumu datu bāzi, kā arī Nederīgo dokumentu reģistru un Meklējamo personu informācijas sistēmu ”Filtrs”, kas ļauj optimizēt vīzu pieprasījumu izskatīšanu un amatpersonai pieņemt maksimāli objektīvu lēmumu par vīzas izsniegšanu. Vīzu informācijas sistēmā iekļautajai informācijai ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss.
Rakstot sava diplomdarba I sadaļu autors secina, ka jau pašlaik Latvija ir piemērojusi vīzu izsniegšanas standartus ES prasībām. Nekādas būtiskas izmaiņas arī turpmāk nav gaidāmas. Vīzu drošības standarti galvenokārt skar tādus aspektus, kā dokumentu un vīzu ielīmju drošība. Ir noteikts, ka vīzām jābūt mašīnlasāmām, jāatbilst attiecīgiem drošības standartiem jābūt aizsargātām pret viltošanu utt. Jau līdz šim ir notikuši vairāki uzlabojumi vīzu izsniegšanas kārtībā un to drošības standartu ieviešanā. Diezgan bieži ārzemnieki vēlas šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu ar Šengenas vīzām, jo cilvēkiem laikam tomēr vēl joprojām trūkst informācija par to, kas ir Eiropas Savienība un kas ir Šengenas dalībvalsts, jo uzskata, ka Latvijas, kā Eiropas Savienības dalībvalsts ir pievienojusies Līgumam. No Eiropas Savienības dalībvalstīm Šengenas līgumam nav pievienojušās arī Apvienotā Karaliste un Īrija. Jaunās dalībvalstis no 2004. gada 1. maija līdz ar iestāšanos ES pievienojas arī Šengenas līgumam, taču atsevišķi normatīvie akti sākotnēji jaunajām dalībvalstīm nav saistoši.
2. Ārzemnieku un bezvalstnieku ieceļošana, uzturēšanās un izceļošana Latvijas Republikas teritorijā.
Tā kā robežkontrole rada pamattiesību likumīgu ierobežojumu, it īpaši skarot pārvietošanās brīvību, kontrole jāveic tā, lai pilnībā izslēgtu cilvēka cieņas aizskaršanu. Robežkontrole jāveic profesionāli, pieklājīgi un atbilstoši noteiktajiem mērķiem.
Trešās valsts pilsoņiem jābūt informētiem par dokumentiem un finanšu līdzekļiem, kuri jāuzrāda robežšķērsošanas vietā. Trešās valsts pilsoņus, uz kuriem attiecas ieceļošanas vīzas prasības, diplomātiskā misija vai konsulārais postenis, kas izdod vīzu, informē par nepieciešamību paņemt līdzi visu vīzas pieteikumam nepieciešamo dokumentu kopijas. Trešās valsts pilsoņiem, uz kuriem neattiecas ieceļošanas vīzas prasības, dalībvalsts pārstāvniecības valstīs, atbilstošā veidā informē par dokumentiem, kuri būs jāuzrāda valsts robežas šķērsošanas vietā. Papildu informācijai par līdzi ņemamiem dokumentiem jānosaka arī kādi finanšu līdzekļi trešās valsts pilsoņiem ir vajadzīgi, jo to prasītais apjoms dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un finanšu līdzekļu trūkums ir iemesls ieceļošanas vīzas atteikumam.
Šajā sadaļā autors sīkāk izpētīs, kā valstī ieceļo, uzturas un šķērso tranzītā Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi, trešās valsts pilsoņi (ārzemnieki, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi), jūrnieki un lidaparātu apkalpes locekļi, gan personas ar diplomātisko statusu.
2.1 Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi.
Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi Latvijas Republikas teritorijā ieceļo un uzturas saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001.gada 10. jūlija noteikumiem Nr. 310 “Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”, MK 09.11.2004. noteikumiem Nr. 914. “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”, kā arī MK 16.12.2003. noteikumiem Nr. 707 “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības” .
Eiropas Ekonomiskās zonas valstis (EEZ) apvieno Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras ir: Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Spānija, Zviedrija, Īrija, Lielbritānija, Kipra, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un trīs EEZ EFTA valstis, kuras ir: Islande, Lihtenšteina, Norvēģija. LR MK noteikumu Nr. 914 2. pantā ir teikts, ka: ” Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis ir tiesīgs ieceļot Latvijas Republikā, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.” Ja Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, viņš reģistrējas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (turpmāk – pārvalde) un saņem uzturēšanās atļauju šādos gadījumos:
1. uz darba tiesisko attiecību laiku, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kurš pārsniedz 90 dienas, bet nav ilgāk par gadu;
2. uz pieciem gadiem, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kurš ir ilgāk par vienu gadu;
3.uz pieciem gadiem, ja viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;
4. uz laiku, kāds norādīts līgumā par pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu Latvijas Republikā, ja viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs, vai darbinieks pie Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komersanta, kas saskaņā ar līgumu ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;
5. uz mācību vai studiju laiku akreditētā izglītības iestādē Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā uz gadu;
6. uz personai vēlamo periodu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka laulātais vai laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas atrodas laulātā apgādībā;
7. uz laiku, uz kādu viņam nodibināta aizgādnība vai aizbildnība. Ja tiesas nolēmumā nav norādīts termiņš, uz kādu nodibināta aizgādnība vai aizbildnība, uzturēšanās atļauju izsniedz attiecīgi uz pieciem gadiem vai līdz personas pilngadībai.
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk par 90 dienām pusgada laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešama uzturēšanās atļauja, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:
1. veic sezonas darbu Latvijas Republikā;
2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā parasti atgriežas vismaz vienu reizi nedēļā;
3. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā, slēdzot darba līgumu vai citu civiltiesisko līgumu. Iesaistīto institūciju funkcijas uzturēšanās atļauju jomā noteiktas šādos normatīvajos aktos:
a) Imigrācijas likums (spēkā no 01.05.2003.);
b) Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr. 213 „Uzturēšanās atļauju noteikumi”;
c) Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.214 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”;
d) Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumi Nr.215 „Ārzemnieku ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība”;
e) Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes 18.08.2003. noteikumi „Uzturēšanās atļauju izsniegšanas, reģistrēšanas un anulēšanas noteikumi” (18.08.2003. rīkojums Nr. 1810).
Autors grib piezīmēt, ka LR MK noteikumi Nr. 914. “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi” ir izstrādāti saskaņā ar tiesību normām, kuras ir ietvertas Padomes 1964. gada 25.februāra Direktīvā 64/221/EEK „Par īpašu pasākumu saskaņošanu attiecībā uz ārvalstnieku pārvietošanos un dzīvesvietu, kas ir attaisnojami ar sabiedrisko kārtību, valsts drošību un veselības aizsardzību” , Padomes 1968. gada 15. oktobra Direktīvā 68/360/EEK „Par ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz dalībvalstu darba ņēmēju un viņu ģimeņu pārvietošanos un dzīvesvietu Kopienā”, kā arī Padomes 1972.gada 18. maija Direktīvā 72/194/EEK „Kas paplašina darbības jomu attiecībā uz darbiniekiem, kas izmanto tiesības palikt dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad tie bijuši nodarbināti šajā dalībvalstī”. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis pēc Valsts robežsardzes darbinieka pieprasījuma, šķērsojot Latvijas Republikas valsts robežu iesniedz dokumentārus pierādījumus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā. Valsts robežsardzes 2004. gada 27. aprīļa Iekšējais normatīvais akts (instrukcija) Nr. 2 „Par personu un transportlīdzekļu robežkontroles organizāciju” (izdota saskaņā ar Akta par Čehijas Republikas, Igaunijas Republikas, Kipras Republikas, Latvijas Republikas, Lietuvas Republikas, Ungārijas Republikas, Maltas Republikas, Polijas Republikas, Slovēnijas Republikas, un Slovākijas Republikas pievienošanās nosacījumiem un pielāgojumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā 3. pantu) nosaka, ka Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas pilsoņiem piemēro minimālo kontroli – personas identitātes pārbaudi, pamatojoties uz uzrādīto ceļošanas dokumentu (fotogrāfijas un personas salīdzināšanu), uzrādītā ceļošanas dokumentu ātru un vienkāršotu pārbaudi (derīguma termiņa un viltojuma pazīmju vizuālo pārbaudi). Robežsargi atļauj ieceļot valstī šādām personām, kuru ceļošanas dokumentu derīguma termiņš mazāks par 3 (trim) mēnešiem:
1.Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas pilsoņiem un to ģimenes locekļiem;
2.Starptautisko organizāciju izsniegto dokumentu turētājiem;
3.Bēgļu dokumentu turētājiem, kuriem Latvijas Republikas vīzas nav nepieciešamas.
Robežsargi dzelzceļa robežkontroles punktos nepieprasa aizpildīt robežas šķērsošanas anketas Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas, Šveices Konfederācijas pilsoņiem. Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņu laulātiem, augšupējiem un lejupējiem radiniekiem (bērniem un adoptētajiem līdz 21 gada vecumam, bet apgādībā esošajiem arī pēc 21 gada vecuma sasniegšanas), kuri nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas vai bezvīzu valstu pilsoņi, uzrādot attiecīgo šī fakta apliecinošu dokumentu, un kuri robežkontroles punktā ierodas kopā ar laulāto, vecākiem vai pieaugušiem bērniem – Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsoņiem, vīzu izsniedz ar robežsardzes amatpersonas lēmumu. Latvijas Republikas pavalstnieku laulātajiem, augšupējiem un lejupējiem radiniekiem vīzas robežkontroles punktos neizsniedz – tiem jāsaņem vīzas Latvijas Republikas Konsulārajās iestādēs ārzemēs – izņemot gadījumus, kad vīzu izsniedz humānu apsvērumu dēļ. Šeit autoram rodas diskutējams jautājums, vai netiek pārkāptas Latvijas Republikas pavalstnieku laulāto, augšupējo un lejupējo radinieku cilvēktiesības, jo Latvijas Republika arī ir Eiropas Savienības dalībvalsts un no 2004. gada 1. maija Latvijas pilsoņi automātiski kļuva par pilntiesīgiem Eiropas Savienības pilsoņiem. Apzinoties savu garīgo un tikumisko mantojumu, Savienība balstās uz nedalāmām, universālām vērtībām – cilvēka cieņu, brīvību, vienlīdzību un solidaritāti, tās pamatā ir demokrātijas un tiesiskuma principi. Vislielāko uzmanību Savienība pievērš indivīdam, iedibinot Savienības pilsonību un izveidojot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Savienības pamattiesību Hartas II daļas III sadaļas II – 80. pants nosaka, ka visas personas ir vienlīdzīgas likuma priekšā un II – 81 panta 2. punkts nosaka, ka: „ 2. Ievērojot Konstitūcijas piemērošanas jomu un neskarot tajā paredzētos īpašos noteikumus, ir aizliegta jebkāda diskriminācija pilsonības dēļ.” Tātad, vai tiešām Latvijas valsts diskriminē pašus savus valsts pavalstniekus? Sakarā ar grozījumiem likumā „Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”, kuri stājās spēkā 1998. gada 3. jūnijā un, kas paredz, ka personas, kuras kā ceļošanas dokumentu izmanto Eiropas Komisijas pasi vai Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātisko vai dienesta pasi, var ieceļot Latvijā bez vīzas. Pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un viņa ģimenes loceklis var saņemt, ja:
1. likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju nepārtraukti piecus gadus (uzturēšanās termiņš atzīstams par nepārtrauktu, ja prombūtne nepārsniedz sešus secīgus mēnešus, izņemot gadījumus, kad persona var pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls);
2. ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns;
3. pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā un pirms Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.
Ģimenes loceklis, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza, dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz PMLP vīzas derīguma termiņa laikā. Jaunu uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku, kas norādīts lēmumā par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, ja:
1. uzturēšanās atļauja zudusi;
2. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas Zonas valsts pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu;
3. mainīts personas vārds vai uzvārds;
4. konstatētas neprecizitātes ierakstos;
5. uzturēšanās atļaujā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt personu vai izlasīt uzturēšanās atļaujā norādīto informāciju;
6. būtiski mainījies personas izskats.
Uzturēšanās atļaujas iedalās: patstāvīga uzturēšanās atļaujā un termiņuzturēšanās atļaujā.
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis un viņa ģimenes loceklis var saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja viņš:
1. likumīgi uzturējies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju
nepārtraukti piecus gadus (uzturēšanās termiņš atzīstams par nepārtrauktu, ja prombūtne nepārsniedz sešus secīgus mēnešus, izņemot gadījumus, kad persona var pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls);
2.ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka nepilngadīgais bērns;
3. pastāvīgi dzīvo Latvijas Republikā un pirms Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis var saņemt termiņuzturēšanās atļauju:
1. uz darba tiesisko attiecību laiku, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kurš pārsniedz 90 dienas, bet nav ilgāk par gadu;
2. uz pieciem gadiem, pamatojoties uz darba līgumu vai citu civiltiesisku līgumu, uz kura pamata viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā kā darba ņēmējs un kurš ir ilgāk par vienu gadu;
3. uz pieciem gadiem, ja viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;
4. uz laiku, kāds norādīts līgumā par pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu Latvijas Republikā, ja viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai saņēmējs, vai darbinieks pie Eiropas Savienības dalībvalstī reģistrēta komersanta, kas saskaņā ar līgumu ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;
5.uz mācību vai studiju laiku akreditētā izglītības iestādē Latvijas Republikā, bet ne ilgāk kā uz gadu;
6. uz personai vēlamo periodu, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem, ja viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmuša ārzemnieka laulātais vai laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas atrodas laulātā apgādībā;
7. uz laiku, uz kādu viņam nodibināta aizgādnība vai aizbildnība. Ja tiesas nolēmumā nav norādīts termiņš, uz kādu nodibināta aizgādnība vai aizbildnība, uzturēšanās atļauju izsniedz attiecīgi uz pieciem gadiem vai līdz personas pilngadībai.
Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa ģimenes loceklim ir tiesības saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja viņa mērķis ir uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni. Šajā sakarā autors uzskata, ja, tomēr tiek pieņemts, ka ES pilsoņa ģimenes loceklim jau ir kādas dalībvalsts izdota uzturēšanās atļauja, tad nekādā gadījumā šo uzturēšanās atļaujas saņemšanas procedūru nevajadzētu atkal iziet Latvijas Republikā.
Ņemot vērā augstāk minēto, autors arī aprakstīs kārtību, kādā ir pieprasāmas un izsniedzamas Uzturēšanās atļaujas.
Pirmkārt jau dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz triju mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoņa ģimenes loceklim, kuram ieceļošanai Latvijas Republikā nepieciešama vīza, dokumentus termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai jāiesniedz PMLP, vīzas derīguma termiņa laikā. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas vai atkārtotas termiņuzturēšanās atļaujas saņemšanai dokumentus jāiesniedz PMLP ne vēlāk kā 30 dienas pirms termiņuzturēšanās atļaujas derīguma termiņa beigām. Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonim vai viņa ģimenes loceklim pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas PMLP izsniedz izziņu, kas apliecina, ka persona ir tiesīga uzturēties Latvijas Republikā, līdz tiek pieņemts lēmums par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai piešķiršanas atteikums. Visus iesniegtos dokumentus mēneša laikā, bet ja ir objektīvi iemesli un šo termiņu nav iespējams ievērot, tad uz laiku, kas nav ilgāks par četriem mēnešiem PMLP amatpersona izskata un dod atbildi vai personai ir piešķirta uzturēšanās atļauja, vai ir pieņemts lēmums par piešķiršanas atteikumu.
Uzturēšanās atļaujas neizsniegšanai jābūt objektīviem iemesliem, un tie ir:
1. ES vai EEZ pilsonis nav iesniedzis visus dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai;
2. ES vai EEZ pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība (tuberkuloze aktīvā fāzē; sifiliss) vai veselības traucējums (atkarība no narkotiskām vai psihotropām vielām; smagi psihiskās darbības traucējumi; skaidri redzamas akūtas psihozes pazīmes ar uzbudinājuma stāvokli, delīriju, halucinācijām vai konfūziju) iestājies iepriekšējās uzturēšanās atļaujas derīguma laikā un personas šīs uzturēšanās atļaujas derīguma laikā pieprasa atkārtotu uzturēšanās atļauju, uzrādot medicīnas iestādes izziņu, kas apliecina, ka persona veic nepieciešamos pasākumus attiecīgās slimības vai veselības traucējuma novēršanai;
3. ir sniegusi nepatiesas ziņas;
4.ES vai EEZ pilsonim, vai viņa ģimenes loceklim nav pietiekams iztikas nodrošinājums;
5.ES vai EEZ pilsonis, vai viņa ģimenes loceklis ir saņēmis atlīdzību par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijas vai arī starptautiskie fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz personu, kura atlīdzības saņemšanas laikā ir bijusi nepilngadīga, kā arī uz personu, kura atmaksājusi saņemto atlīdzību.
Termiņuzturēšanās atļaujas anulēšanas nosacījumi:
1. ja vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, kuru dēļ ES vai EEZ pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;
2. tā iegūta, sniedzot nepatiesas ziņas;
3. ES vai EEZ pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā 6 secīgus mēnešus, izņemot gadījumus, ja viņš var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls;
4. valsts iestādes ir sniegušas atzinumu, ka ES vai EEZ pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.
Pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanas nosacījumi:
1.tā iegūta, sniedzot nepatiesas ziņas;
2.ES vai EEZ vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai un personas tiesību ierobežojums ir samērojams ar ieguvumu sabiedrības un valsts labā;
3.ES vai EEZ vai viņa ģimenes loceklis uzturas nepārtraukti ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā divus gadus, izņemot gadījumus, ja viņš vai viņa ģimenes loceklis var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls.
ES vai EEZ vai viņa ģimenes locekli no valsts nodevas par uzturēšanās atļaujas saņemšanu atbrīvo šādos gadījumos:
1. Eiropas Savienības pilsoni – par termiņuzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu;
2. Eiropas Savienības pilsoni un viņa ģimenes locekļus – par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu:
2.1 sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā pēdējos trīs gadus un pēdējā gada laikā ir bijis pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;
2.2 sasniedzis Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu, nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā un viņa laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas;
2.3 neatgriezeniski zaudējis darbspējas un nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā pēdējos divus gadus;
2.4 neatgriezeniski zaudējis darbspējas un viņa laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas;
2.5 pēc triju gadu nepārtrauktas uzturēšanās Latvijas Republikā turpina darboties citā Eiropas Savienības dalībvalstī kā nodarbināta vai pašnodarbināta persona un atgriežas Latvijas Republikā vismaz reizi nedēļā;
2.6 Eiropas Savienības pilsoņa ģimenes locekļus – par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniegto dokumentu izskatīšanu, ja Eiropas Savienības pilsonis ir miris pirms iegūtas tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, un ja:
2.6.1 viņš līdz savai nāves dienai nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā vismaz pēdējos divus gadus;
2.6.2 viņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;
2.6.3 viņu pārdzīvojušais laulātais ir Latvijas pilsonis vai zaudējis Latvijas pilsonību pēc laulības noslēgšanas;
2.6.4 Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsoni un viņa nepilngadīgos bērnus, ja ieceļošana Latvijas Republikā saistīta ar ģimenes apvienošanu, – par izsaukuma apstiprināšanu.
Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim vai viņa ģimenes loceklim uzturēšanās atļauju izsniedz uz laiku:
1. sakarā ar darbu – uz darba tiesisko attiecību laiku, ja līgums noslēgts uz termiņu, kas nav ilgāks par gadu, vai uz pieciem gadiem, ja līgums noslēgts uz termiņu, kas ir ilgāks par gadu;
2. sakarā ar pašnodarbinātas personas aktivitātēm – uz pieciem gadiem;
3. sakarā ar pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu – uz līgumā par pakalpojumu sniegšanu vai saņemšanu norādīto termiņu;
4. sakarā ar studijām – uz mācību vai studiju laiku, bet ne ilgāk par gadu;
5. sakarā ar pietiekamu iztikas nodrošinājumu – uz pieciem gadiem;
6. sakarā ar ģimenes apvienošanu – uz pieciem gadiem, izņemot nepilngadīgu bērnu, kurš saņem pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Ja, ES vai EEZ pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai, PMLP priekšnieks vai viņa pilnvarota persona izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa atstāt Latvijas Republiku: 15 dienu laikā-, ja ES vai EEZ pilsonis vai viņa ģimenes loceklis vēl nav saņēmis uzturēšanās atļauju un mēneša laikā- citos gadījumos. Ja ES vai EEZ pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, būtiski apdraud sabiedrisko kārtību vai valsts drošību (piemēram, valsts drošības iestāžu rīcībā ir ziņas, ka persona nodarbojas ar spiegošanu, gatavo diversiju, iesaistīta terora akta sarīkošanā), pārvaldes priekšnieks var izdot izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa atstāt Latvijas Republiku 48 stundu laikā. Tāpat ES vai EEZ pilsoni vai viņa ģimenes locekli var iekļaut to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta un ieceļošanas aizliegumu nosaka uz laiku līdz diviem gadiem.
ES, EEZ un Šveices Konfederācijas pilsoņiem var arī atteikt ieceļot Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikas Imigrācijas likuma 18. panta (1)1,2,7,10,12,13 punkti. Un šie nosacījumi ir:
1. viņam nav derīga ceļošanas dokumenta: bez ceļošanas dokumenta, ar nederīgu, viltotu vai citas personas ceļošanas dokumentu – šis nosacījums bieži vien tiek pārkāpts, jo netiek ievēroti ceļošanas dokumentu derīguma termiņi, vai arī vēlas iebraukt valstī ar uzrādot tikai vadītāja apliecību.
2. viņš rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai: persona ir iekļauta to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta; vai kompetentas iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai personai aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā; vai ar tiesas spriedumu atzīta par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, par ko likumā paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu – arī šis nosacījums nedarbojas, jo pastiprinātas robežkontroles laikā bieži REIS sistēma izdot paziņojumus, par ES/EEZ/CH pilsoņu izdarītajiem pārkāpumiem (tagad biežāk, kas saistīti ar muitas procedūrām un šo informāciju sniedz Muitas kriminālizmeklēšanas dienests) vai nenomaksātiem sodiem Latvijas Republikā. Parasti pēc sazināšanās ar meklēšanas iniciatoru personas tiek ielaistas valstī un soda naudas tā arī paliek nenomaksātas. Autors tomēr uzskata, ka šajā gadījumā persona rada draudus valsts drošībai un ne tikai, arī ekonomikai. Praksē ir pieredzēts gadījums, kur Lietuvas Republikas pilsonim uzliktā un nenomaksātā soda naudas summa par dažādiem Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem pārsniedza 1500 ls.
3. ja ES, EEZ vai ŠK pilsonis neievēro Latvijas Republikai saistošos starpvalstu līgumos noteiktos valsts robežas šķērsošanas nosacījumus.
Valsts robežsardzē ir izdota instrukcija Nr. 6 „Par atteikumu Eiropas Savienības dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim ieceļot Latvijas Republikā”. Instrukcija nosaka kārtību, kādā Valsts robežsardzes amatpersona atsaka ārzemniekam, ES/EEZ/CH pilsonim ieceļot Latvijas Republikā. Instrukcijā ietvertas normas, kas izriet no Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa Lēmuma SCH/COM – EX (99)13 par Kopējās rokasgrāmatas un Kopējās konsulārās instrukcijas gala variantu.
Šajā instrukcijā noteikts, ka lēmumu par atteikumu ES/EEZ/CH pilsonim ieceļot Latvijas Republikā pieņem robežkontroles punkta priekšnieks vai viņa vietnieks, viņu prombūtnes laikā maiņas vecākais. Ņemot vērā praksi nākas secināt, ka arī darba laikā lēmumus par atteikumu ES/EEZ/CH pilsonim ieceļot valstī tomēr pieņem tikai robežsargu maiņas vecākais, jo nedz robežkontroles punkta priekšnieks, nedz viņa vietnieks šajā lēmuma pieņemšanas procesā nevēlas iesaistīties.
Visus šos augstāk minētos atteikuma nosacījumus ir ļoti rūpīgi jāizvērtē un jāpārbauda, un ja pastāv kāds no šiem minētajiem nosacījumiem, tad ieceļojot Latvijas Republikā uz valsts robežas tiek sastādīts lēmums „Par atteikumu Eiropas Savienības dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts un Šveices Konfederācijas pilsonim ieceļot Latvijas Republikā”. Valsts robežsardzes amatpersona, pieņemot „Lēmumu par atteikumu ES/EEZ/CH pilsonim ieceļot Latvijas Republikā”, ievēro šādus nosacījumus:
– ceļošanas dokumentā neizdara attiecīgo atzīmi par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā;
– ES/EEZ/CH pilsoni nesauc pie administratīvās atbildības par valsts robežas režīma pārkāpumiem (ceļošana bez derīga dokumenta);
– ES/EEZ/CH pilsoni nodod pārvadātājam, kas viņu nogādājis Latvijas Republikā, nogādāšanai atpakaļ valstī, no kuras viņa atvesta, vai valstī, kurā ES/EEZ/CH pilsoņa ieceļošana ir garantēta, vai kaimiņvalsts, no kuras ES/EEZ/CH pilsonis ieradies, robežapsardzības dienestam.
Ir noteikti arī gadījumi, kad šo lēmumu „Par atteikumu Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas pilsonim ieceļot Latvijas Republikā” nenoformē. ES/EEZ/CH pilsonim atsaka ieceļot Latvijas Republikā, rakstiski noformējot „Lēmumu par atteikumu ES/EEZ/CH pilsonim ieceļot Latvijas Republikā nenoformē, ja:
1. ieceļošanas atteikuma iemeslu novērš robežkontroles vietā (laikā);
2. ja personu aiztur, lai uzsāktu izmeklēšanas darbības Latvijas Kriminālprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā;
3. ja robežšķērsošanas vietā (apvienotajos/kopējos robežkontroles punktos vai vienpusējos robežkontroles punktos) konstatē kaimiņvalsts izceļošanas nosacījumu pārkāpumu.
Nākošajā diplomdarba nodaļā autors pievērsīšos tēmai, kas skar kārtību, kā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas, kā arī šķērso tranzītā trešās valsts pilsoņi (ārzemnieki, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi).
2.2 Trešās valsts pilsoņi (ārzemnieki, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomiskās zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi).
Saskaņā ar Latvijas Republikas „Imigrācijas likumu” ārzemnieks ( trešās valsts pilsonis), uzrādot derīgu vīzu, var ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā 90 dienas pusgada laikā. Ilgāk par 90 dienām pusgada laikā var uzturēties ārzemnieks, kurš ir saņēmis ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Šī kārtība ir noteikta arī Šengenas Kopējā rokasgrāmatā, kuras nosacījumus Latvijas Republika ir pieņēmusi daļēji. Ārzemnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā kontrolē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības un Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments. „ Imigrācijas likuma” 1. panta 1.punktā ir dota definīcija, kas ir ārzemnieks: „ 1. ārzemnieks – persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis”. Autors uzskata, ka šī definīcija nav īpaši atbilstošai tam statusam, kādā pašlaik ir Latvijas Republika, jo Latvija ir Eiropas Savienības dalībvalsts un definīcijai noteikti vajadzētu būt korektākai attiecībā pret Eiropas Savienības pilsoņiem. Varbūt definīcija varētu skanēt šādi: „ārzemnieks – persona, kura nav Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis, kā arī Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās Zonas vai Šveices pilsonis”?
Ārzemniekiem, kuri nav Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomiskās Zonas vai Šveices pilsoņi valsts robežas šķērsošanas vietā tiek piemērota pilnā kontrole (personu un transportlīdzekļu datorizētā kontrole, izmantojot tiesībsargājošo institūciju datu bāzes, dokumentu padziļināta pārbaude, personas izcelsmes noskaidrošana, transportlīdzekļu un personīgo mantu apskate, darba un uzturēšanās nosacījumu un attiecīgā pamatojuma dokumentu pārbaude). Pamatojums: 1. Šengenas īstenošanas konvencija – 2. nodaļa, 6.pants; Šengenas Kopējā rokasgrāmata – II .daļa 1.2. un 1.3. punkti.) Latvijas Republikā nav tiesīgs ieceļot un uzturēties ārzemnieks, kurš iekļauts to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr. 214 „Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem izdevumiem”11.3 apakšpunktu laika posmā no 15. augusta līdz Latvijas pievienošanai Šengenas līgumam Gruzijas pilsoņi ir atbrīvoti no valsts nodevas par vienreizējās īstermiņa vīzas, vienreizējās, divreizējās un daudzkārtējās tranzītvīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izstrādi.
Saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskiem līgumiem izsniedzot vīzas, pirmām kārtām ņem vērā 1994. gada 14. decembra Latvijas Republikas Valdības un Krievijas Federācijas Valdības Vienošanos par pilsoņu savstarpējiem braucieniem. Izsniedzot vīzas Ukrainas pilsoņiem, ņem vērā 1997. gada 24. jūlija Latvijas Republikas un Ukrainas Valdības līgumu par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.
Robežkontroles punktos valsts robežsardze „Grupas vīzu” izsniedz organizētai ārzemnieku grupai, ja tai ir grupas pase . Ja grupas pase nav, personām izsniedz individuālās vīzas. Par grupu atbildīgajai personai jābūt ceļošanas dokumentam, kā arī individuālai vīzai. Nodrošinot Imigrācijas likuma 18. panta 1. daļas 8. punkta prasību izpildi un ņemot vērā „Vīzu noteikumu” nosacījumus (t.i darba atļauju var izsniegt, pamatojoties uz vīzu), ievērot, ka:
1.ārzemniekam, ieceļojot Latvijas Republikā ar vīzu ar atzīmi „Valid only with work permit” pirmo reizi nav jāuzrāda darba atļauja;
2. ārzemniekam, izceļojot no Latvijas Republikas vai atkārtoti ieceļojot Latvijas Republikā (ja vīza ir daudzkārtēja) ar vīzu ar atzīmi „Valid only with work permit”, ir jāuzrāda darba atļauja.
„Darba likuma”37. panta „Nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi”8. daļa nosaka: „Ārzemnieku (personu, kas nav Latvijas pilsonis vai nepilsonis) atļauts nodarbināt tikai tad, ja viņam ir darba atļauja, izņemot normatīvajos aktos noteiktos gadījumus.” 2000. gada 28. marta Ministru kabineta noteikumi Nr. 116 „Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā” nosaka: „Fiziska vai juridiska persona ir tiesīga nodarbināt viesstrādnieku uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata vai citā veidā, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja viesstrādnieks ir saņēmis darba atļauju”.
Ar 17.05. 2003 stājās spēkā Latvijas Republikas un Armēnijas Republikas valdības līgums par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.
Ārzemnieks ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņam vienlaikus:
1) ir derīgs ceļošanas dokuments, kura derīguma termiņš vismaz par trim mēnešiem pārsniedz paredzēto uzturēšanās laiku Latvijas Republikā;
2) ir derīga vīza vai uzturēšanās atļauja (šīs punkts neattiecas uz ārzemnieku, kurš ieceļo un uzturas kārtībā, kāda noteikta Latvijas Republikai saistošos starptautiskajos līgumos par vīzu prasības atcelšanu, kā arī uz ārzemniekiem, kuri par ceļošanas dokumentu izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas pasi, Vatikāna pasi, Eiropas Komisijas pasi, ir kruīza kuģa pasažieris, ja kruīza kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām un ārzemnieks nav šā panta astotajā daļā minēto valstu pilsonis vai iedzīvotājs (8. daļa Ministru kabinets nosaka to valstu sarakstu, kuru pilsoņiem un iedzīvotājiem, apstiprinot ielūgumu vai izsaukumu vai izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, nepieciešams veikt papildu pārbaudi, kā arī nepieciešama vīza, lai ieceļotu Latvijas Republikā kruīza kuģa pasažiera statusā saskaņā ar šā panta pirmās daļas 6.punktu. Papildu pārbaude veicama arī tiem ārzemniekiem, kuriem ārvalstīs piešķirts bezvalstnieka vai bēgļa statuss).
3) ir derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise, kas garantē ar veselības aprūpi saistīto izdevumu segšanu Latvijas Republikā, ieskaitot nogādāšanu atpakaļ ārzemnieka mītnes zemē viņa smagas slimības vai nāves gadījumā. Gadījumus, kad ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez veselības apdrošināšanas polises, nosaka Ministru kabinets;
4) nav citu likumā vai citos normatīvajos aktos noteiktu šķēršļu ieceļošanai Latvijas Republikā;
5) ir nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai uzturētos Latvijas Republikā un atgrieztos mītnes zemē vai izceļotu uz trešo valsti, kurā viņam ir tiesības ieceļot. Nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to, kā konstatēt finanšu līdzekļu esamību, nosaka Ministru kabinets.
To nepilngadīgo ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtību, kuri ieceļo un uzturas Latvijas Republikā bez vecāku vai aizbildņu pavadības, nosaka Ministru kabinets. Ārzemnieks atzīstams par nepilngadīgu atbilstoši Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.
Lai ieceļotu Latvijas Republikā, nepilngadīgam ārzemniekam ir nepieciešami Imigrācijas likuma 4.pantā noteiktie dokumenti. Ja Latvijas Republikā vēlas ieceļot vai šķērsot tās teritoriju tranzītā skolēnu grupa, kurā esošie skolēni ir tādas valsts pilsoņi, kuriem ieceļošanai Latvijas Republikā ir nepieciešama vīza, bet kuriem ir Eiropas Savienības dalībvalsts izsniegta uzturēšanās atļauja, vīza nav nepieciešama šādos gadījumos:
1. skolēni ceļo vispārējās izglītības iestādes skolēnu grupā un ir devušies attiecīgās izglītības iestādes organizētā ekskursijā;
2. vispārējās izglītības iestādes pedagogs, kurš pavada skolēnus, uzrāda šīs grupas skolēnu sarakstu, ko izsniegusi attiecīgā izglītības iestāde;
3. katrs skolēns uzrāda Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai derīgu dokumentu.
Ārzemnieks drīkst ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā bez polises, ja:
1. viņš par ceļošanas dokumentu izmanto diplomātisko vai dienesta (oficiālo) pasi;
2. viņš ir saņēmis vīzu ar atzīmi “Diplomātiskā vīza” vai “Dienesta vīza”;
3. viņš ir ārvalstu delegācijas loceklis, kurš ierodas Latvijas Republikā oficiālā vizītē vai šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā;
4. Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos ir paredzēta cita savstarpēja veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas kārtība;
5. viņš ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
6. viņš ir ārvalstu militārpersona, kura ieceļo vai uzturas Latvijas Republikā saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;
7. viņš ir ārvalstu jūrnieks, kurš ir norakstīts no kuģa un dodas uz savu dzīvesvietu;
8. viņš ir tāda Latvijas Republikai saistoša starptautiska līguma subjekts, kas nosaka vienkāršotu vīzu izsniegšanas kārtību pierobežas iedzīvotājiem, un tiek ievērots paritātes princips.
Ārzemniekam, kā trešās valsts pilsonim var izsniegt: termiņuzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Šie gadījumi ir:
Sakarā ar ģimenes apvienošanu:
Kā Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka laulātais:
– pirmo reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
– otro reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
– trešo reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Uz iepriekš minētajiem termiņiem uzturēšanās atļauju var saņemt arī trešo valstu pilsoņu nepilngadīgie vai apgādībā esošie bērni.
Kā Latvijas pilsoņa, nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārvalstnieka nepilngadīgais bērns:
– pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Kā Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmuša ārzemnieka radinieks līdz trešajai pakāpei taisnā līnijā vai līdz otrajai pakāpei sānu līnijā vai arī svainis līdz otrajai pakāpei:
– reizi kalendāra gadā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus;
Kā Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa vecāki vai viņu laulātie, kuri sasnieguši Latvijas Republikā noteikto pensijas vecumu (62 gadu vecumu):
– pirmo reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
– otro reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
– trešo reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;
– ceturto reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Kā Latvijas pilsoņa pilngadīgais bērns, viņa laulātais vai viņu nepilngadīgie bērni:
– pirmo reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
– otro reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
– trešo reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;
– ceturto reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Sakarā ar darba līgumu:
– uz nodarbināšanas laiku, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;
Kā komercreģistrā reģistrēts individuālais komersants vai komercsabiedrības vienīgais dibinātājs:
– uz vienu gadu;
Kā personālsabiedrības amatpersona, kuras paraksta tiesības reģistrētas komercreģistrā:
– uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;
Kā pašnodarbināta persona:
– uz vienu gadu;
Kā komercreģistrā reģistrētas kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis:
– uz pilnvaru termiņu, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;
Sakarā ar to, ka kapitālsabiedrības pamatkapitālā ieguldīti ne mazāk kā 600000 latu:
– pirmo reizi iesniedzot dokumentus – uz pieciem gadiem;
– otro reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Kā ārvalsts komersanta pārstāvniecības pārstāvis:
– uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus;
Sakarā ar zinātnisko sadarbību:
– uz laiku, kāds minēts zinātniskās sadarbības plānā, bet ne ilgāk kā uz četriem gadiem;
Sakarā ar starptautiska līguma vai projekta īstenošanu, kurā piedalās Latvijas Republika:
– uz laiku, kāds nepieciešams līguma vai projekta īstenošanai;
Sakarā ar palīdzības sniegšanu Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūcijām:
– uz laiku, kāds nepieciešams palīdzības sniegšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
Sakarā ar ārstēšanos:
– uz ārstēšanās līgumā norādīto laiku;
Sakarā ar reliģisko darbību:
– uz laiku, kāds nepieciešams reliģiskās darbības veikšanai, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
Sakarā ar iestāšanos Reliģisko lietu pārvaldē reģistrētā klosterī:
– uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus;
Sakarā ar mācībām:
– uz apmaksāto mācību periodu;
Studentu mācību praksi vai stažēšanos:
– uz sadarbības līgumā minēto laika periodu, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu;
Sakarā ar citas valsts pilsonības pieņemšanu (Imigrācijas likuma 24. panta pirmās daļas 8. punkts):
– pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Ja Latvijas Republikā saņemts atestāts par vispārējo vidējo izglītību, mācoties valsts valodā:
– pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Ja persona, kā trešās valsts pilsonis līdz 1940. gada 17. jūnijam ir bijusi Latvijas pilsonis vai viens no vecākiem ir Latvijas pilsonis:
– pirmo reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz vienu gadu;
– otro reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz četriem gadiem;
– trešo reizi iesniedzot dokumentus – termiņuzturēšanās atļauju uz pieciem gadiem;
– ceturto reizi iesniedzot dokumentus – pastāvīgās uzturēšanās atļauju;
Ja persona, kā trešās valsts pilsonis nepārtraukti ir uzturējusies Latvijas Republikā ar termiņuzturēšanās atļauju vismaz 10 gadus (šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš termiņuzturēšanās atļauju saņēmis uz mācību laiku):
– pastāvīgās uzturēšanās atļauju.
Izskatot un izanalizējot augstāk minētos gadījumus var secināt, ka visi gadījumi ir demokrātiski un nekādu īpašu šķēršļu uzturēšanās atļaujas saņemšanai nav. Vienīgi saņemot termiņuzturēšanās atļauju, ārzemniekam jāuzrāda derīga veselības un dzīvības apdrošināšanas polise. Iesniedzot dokumentus pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, pamatojoties uz Latvijas Republikas „ Imigrācijas likuma” 24. panta pirmās daļas 2., 3., 6. un 7. punktu, ārzemniekam vēl ir jāiesniedz valsts valodas prasmes apliecība, kas apliecina valsts valodas zināšanas vismaz 1B līmenī. Ārvalstīs izsniegtajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību. Neparedzētajos gadījumos pastāvīgās uzturēšanās atļauju piešķir iekšlietu ministrs, ja tas atbilst valsts interesēm. Dokumentus uzturēšanās atļaujas saņemšanai iesniedz Latvijas Republikas diplomātiskā un konsulārā pārstāvniecībā- ārzemnieks, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē- ārzemnieks, kurš uzturas Latvijas Republikā ar uzturēšanās atļauju.
Trešās valsts pilsonim termiņuzturēšanās atļauju var arī anulēt, ja:
1. uzturēšanās atļaujas saņemšanai sniegtas nepatiesas ziņas;
2. ārzemniekam nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, lai uzturētos Latvijas Republikā;
3. ārzemnieks iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta;
4. ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā vai ārpus tās, par ko Latvijas Republikas likumā paredzēts sods — brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par diviem gadiem;
5. ārzemnieks ir iestājies ārvalsts militārajā vai citā valsts dienestā;
6. ir pamats uzskatīt, ka ārzemnieks ir noslēdzis fiktīvu laulību, lai saņemtu uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
7. ārzemnieks strādā bez darba atļaujas;
8. uzaicinātājs rakstveidā atsauc izsaukumu;
9. uzaicinātājs zaudējis tiesisko statusu vai tiesības uzturēties Latvijas Republikā;
10. ārzemnieks nav izpildījis lēmumā par uzturēšanās atļaujas izsniegšanu norādītos nosacījumus;
11.vairs nepastāv vai ir mainījušies apstākļi, pamatojoties uz kuriem ārzemnieks saņēmis termiņuzturēšanās atļauju;
12.ārzemnieks saņēmis atlīdzību (kompensāciju) par izbraukšanu uz pastāvīgu dzīvi ārvalstīs neatkarīgi no tā, vai šo atlīdzību (kompensāciju) ir izmaksājušas Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību iestādes vai starptautiskie (ārvalstu) fondi vai iestādes. Šis nosacījums neattiecas uz ārzemnieku, kurš atlīdzības (kompensācijas) saņemšanas laikā ir bijis nepilngadīgs, kā arī uz ārzemnieku, kurš atmaksājis saņemto atlīdzību (kompensāciju). Atlīdzības (kompensācijas) atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets;
13. ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par trim mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;
14. ārzemnieks ir izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;
15. ārzemnieks ir nodarbinājis citu ārzemnieku, kuram nav darba atļaujas;
16. ārzemnieks ir nodrošinājis ar dzīvesvietu citu ārzemnieku, kurš nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā;
17. ar tiesas spriedumu konstatēts, ka ārzemnieks palīdzējis citam ārzemniekam nelikumīgi ieceļot Latvijas Republikā.
Pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:
1. ārzemnieks sniedzis nepatiesas ziņas;
2. ārzemnieks ir iekļauts to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta:
3. ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu smaga vai sevišķi smaga noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā;
4. ārzemnieks bez pārtraukuma uzturas ārpus Latvijas Republikas vairāk par sešiem mēnešiem kalendāra gada laikā, izņemot gadījumu, kad prombūtne pieteikta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, kā arī tad, ja ārzemnieks var pierādīt, ka prombūtnei bijis attaisnojošs iemesls;
5. ārzemnieks izceļojis uz pastāvīgu dzīvi citā valstī;
6. ir pamats uzskatīt, ka nodibinātā adopcija ir fiktīva un dibināta, lai ārzemnieks varētu saņemt uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā;
7. ārzemnieks ir zaudējis vai viņam atņemts bēgļa vai alternatīvais statuss;
8. ārzemnieks ir zaudējis repatrianta statusu;
9. ārzemnieks ir repatrianta statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis un saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju Repatriācijas likumā noteiktajā kārtībā;
10. ārzemnieks ir bēgļa statusu zaudējušas personas ģimenes loceklis;
11. pastāvīgās uzturēšanās atļauja izsniegta saskaņā ar „Uzturēšanās atļauju” likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu un Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu ir bijis pamats atņemt saskaņā ar Pilsonības likumu vai likumu “Par to bijušās PSRS pilsoņu statusu, kuriem nav Latvijas vai citas valsts pilsonības”.
Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu robežkontroles punktu vai robežsardzes nodaļu maiņas (norīkojuma) vecākie, konstatējot robežkontroles laikā ārzemnieku, kurš valsts robežas šķērsošanas vietā uzrāda ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju, bet ir pārsniedzis Imigrācijas likuma 35. panta 13. punktā vai 36. panta 1 daļas 4. punktā noteikto prombūtnes laiku un nevar uzrādīt „Uzturēšanās atļauju” noteikumu 87. pantā minētos dokumentus, saskaņā ar „Uzturēšanās atļauju” noteikumu 79. vai 82. punktā minēto dokumentu, pieņem lēmumu par atteikumu ārzemniekam ieceļot Latvijas Republikā. Savukārt konstatējot robežkontroles laikā ārzemnieku, kurš valsts robežas šķērsošanas vietā uzrāda ceļošanas dokumentu ar derīgu uzturēšanās atļauju, bet ir pārsniedzis Imigrācijas likuma 35. panta 13. punktā vai 36. panta 1 daļas 4. punktā noteikto prombūtnes laiku un var uzrādīt „Uzturēšanās atļauju” noteikumu 79. vai 82.punktā minēto dokumentu, Valsts robežsardze pieņem lēmumu atļaut ieceļot Latvijas Republikā. „Uzturēšanās atļauju„ noteikumu 85. pants nosaka, ka lēmumu par uzturēšanās atļaujas anulēšanu pieņem pārvalde. Valsts robežsardze vai pārstāvniecība uzturēšanās atļauju anulē tikai pēc pārvaldes pieprasījuma. Konstatējot robežkontroles laikā ārzemnieku, par kuru ir saņemta Pārvaldes (Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) vēstule (pieprasījums) par uzturēšanās atļaujas anulēšanu, ko vīzējis Valsts robežsardzes priekšnieks, vai viņa vietnieks, vai Galvenās pārvaldes robežapsardzības pārvaldes, vai Galvenās pārvaldes Imigrācijas pārvaldes, vai attiecīgās teritoriālās pārvaldes priekšnieks, ārzemnieka uzturēšanās atļauju anulē valsts robežas šķērsošanas vietā vīzu anulēšanas kārtībā.
Turpmāk autors izskatīs jautājumu par atteikumu trešās valsts pilsoņiem ieceļot Latvijas Republikā.
Ar Eiropas Savienības Padomes 2004. gada 29. aprīļa lēmumu Nr.2004/574/CE par Šengenas Kopīgās rokasgrāmatas papildināšanu, kas ievieš standarta veidlapu, kurā ir noteikti iespējamā atteikuma iemesli un kuru trešās valsts pilsonim (ārzemniekam, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, citas Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis) izsniedz uz robežas, ja pieņemts lēmums par atteikumu ieceļot valstī. Trešās valsts pilsonim atsaka ieceļot Latvijas Republikā, noteiktajā standarta veidlapā „Refusal of entry at the border”. Lēmumu pieņem, ja:
A. nav derīga ceļošanas dokumenta;
B. ceļošanas dokuments ir viltots (citas personas ceļošanas dokuments);
C. nav derīgas vīzas (vīza anulēta vai atcelta);
D. vīza ir viltota (citas personas);
E. persona nevar uzrādīt attiecīgu dokumentu, kas pamato paredzētās uzturēšanās mērķi un nosacījumus;
F. personas rīcībā nav iztikas līdzekļi tādā apjomā, kas nepieciešams, lai uzturētos valstī paredzēto laiku, vai arī šie līdzekļi ir nepietiekami, lai atgrieztos izcelsmes valstī vai tranzītam;
G. par šo personu ir izsludināts brīdinājums nolūkā atteikt ieceļošanu Šengenas informācijas sistēmā vai nacionālā informācijas sistēmā;
H. tiek uzskatīts, ka šī persona rada draudus vienas vai vairāku Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedriskai kārtībai, nacionālai drošībai vai starptautiskajām attiecībām: kad kompetentas iestādes sniegušas informāciju, kas ir par pamatu tam, lai ārzemniekam aizliegtu ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā; kad ārzemnieks ar tiesas spriedumu atzīts par vainīgu tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanā Latvijas Republikā, par ko likumā paredzēts sods- brīvības atņemšana uz laiku, kas nav mazāks par vienu gadu.
Ja robežkontroles laikā atklājas un pastāv kāds no augstāk stāvošajiem punktiem, tad tiek sastādīts lēmums par atteikumu trešās valsts pilsonim ieceļot Latvijas Republikā. Tomēr autors secina, ka trešās valsts pilsonim vieglāk ir piemērojami atteikuma iemesli, jo pat tad, ja ārzemnieks atsakās sniegt ziņas par sevi un ceļojuma mērķi, vai intervēšanas laikā atklājas, ka persona maldina robežsargu, atteikums nebūs sastādīts nepamatoti. Personām, kurām atteikta ieceļošana, ir tiesības iesniegt apelāciju. Valsts likuma pilnvarotā instance pieņemt lēmumu par ieceļošanas atteikumu, sava lēmuma pamatojumam pievienojot rakstisku un mutvārdu paskaidrojumu par apelācijas procedūru. Dalībvalstis nozīmē instanci, kas ir pilnvarota pārstāvēt trešās valsts pilsoņus tiesvedības procedūras laikā. Ja apelācijas gaitā konstatē, ka lēmums par ieceļošanas atteikumu nav pietiekami pamatots, tad attiecīgajam trešās valsts pilsonim pienākas kompensācija no dalībvalsts, kura ir atbildīga par nodarīto kaitējumu.
Bezvalstnieki Latvijas Republikā ieceļo ar bēgļu ceļojuma dokumentiem, kas izsniegti saskaņā ar 1951. gada 28. jūlija Konvenciju par bēgļu statusu, tiek uzskatīti par dokumentu, kas dod tiesības šķērsot robežas. Bēgļu ceļojuma dokumentu turētājiem vīzas prasības tiek noteiktas saskaņā ar nacionālo likumdošanu. Jebkurā gadījumā ir nepieciešams ievērot zemāk minētos īpašos noteikumus:
1. uz personām, kam ir bēgļa ceļošanas dokuments, kuru izdevusi Dānija, Apvienotā Karaliste, Īrija, Islande, Lihtenšteina, Malta, Norvēģija, Zviedrija vai Šveice, neattiecas prasība saņemt vīzu ieceļošanai Beļģijas Karalistē, Čehijas Republikā, Vācijas Federatīvajā Republikā, Igaunijas Republikā, Spānijas Republikā, Itālijas Republikā, Kipras Republikā, Latvijas Republikā, Lietuvas Republikā, Luksemburgas Lielhercogistē, Ungārijas Republikā, Maltas Republikā, Nīderlandes Karalistē, Polijas Republikā, Portugāles Republikā, Slovēnijas Republikā un Slovākijas Republikā.
2. personas bez pilsonības ceļojuma dokuments, kas izsniegts saskaņā ar 1954. gada 28.septembra Konvenciju par bezvalstnieku statusu, tiek uzskatīts par dokumentu, kas dod tiesības tā turētājam šķērsot robežu, izņemot tiesības iebraukt Portugāles Republikas teritorijā.
Vīzu darba grupas 2005. gada 8 septembra Protokola sanāksmē pieņemts lēmums noteikt, ka personai (trešās valsts pilsonim), kuras rīcībā ir nederīga pase ar derīgu uzturēšanās atļauju tajā un jauns ceļošanas dokuments, ir papildus nepieciešams saņemt ieceļošanas vīzu Latvijas Republikas konsulārajā iestādē, lai šķērsotu Latvijas Republikas valsts robežu (protokola Nr. 7.5.1. punkts).
2.3 Jūrnieki un lidaparātu apkalpes locekļi.
Latvijas Republikai ir saistoša Starptautiskās darba organizācijas 1958.gada Konvencija par jūrnieku nacionālajām personas apliecībām un Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas 9.pielikums par formalitāšu vienkāršošanu. Minētās konvencijas atvieglo starptautisko reisu jūras transporta un gaisa kuģu apkalpes locekļu pārvietošanos, kas saistīta ar viņu darba specifiku. „Jūrnieks” vai „Apkalpe” nozīmē tās personas, kuru vārdi ierakstīti apkalpes sarakstā un kas ir nodarbināti, lai strādātu uz kuģa tiešā saistībā ar kuģošanas nodrošināšanu. Kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas jūrnieki, reglamentē: 09.04.1965 Konvencija par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL Konvencija), 13.05.1958 Konvencija par Jūrnieku nacionālajām personas apliecībām, Padomes Regula (EK) Nr.415/2003 par vīzu izsniegšanu uz robežas, to skaitā šādu vīzu izsniegšanu caurbraucējiem jūrniekiem, kā arī Šengenas Kopējā rokasgrāmata. Apkalpes locekļu dokumentu pārbaude tiek veikta īpaši šim nolūkam paredzētā vietā. 1958. gada 13. maija Konvencija par Jūrnieku nacionālajām pasēm (personas apliecībām) tiek piemērota katram jūrniekam, strādājošam jebkurā amatā uz kuģa (izņemot karakuģi), kurš reģistrēts teritorijā, kur šī Konvencija ir spēkā, un kas parasti tiek izmantots jūras kuģošanai. Katrs Organizācijas Loceklis, attiecībā uz kuru ir spēkā šī Konvencija, atļauj jūrniekam, ar Jūrnieka personas apliecību, atrasties savā teritorijā, ja tāda atrašanās teritorijā nepieciešama īslaicīgam atvaļinājumam krastā, kamēr kuģis atrodas ostā, vai kad tāda atrašanās teritorijā ir saistīta ar šādiem apstākļiem:
1. lai nokļūtu uz savu kuģi vai pārietu uz citu kuģi;
2. tranzīta braucienam ar mērķi nokļūt uz savu kuģi citā valstī vai ar mērķi atgriezties dzimtenē;
3. ar jebkuru citu ieinteresētā Organizācijas Locekļa varas iestāžu atļautu mērķi.
Ārvalstu jūrniekam, kurš ieceļo Latvijas Republikā, dodoties uz kuģi Latvijas ostā vai šķērsojot Latvijas Republiku tranzītā, ļauj šķērsot valsts robežu, ja viņš uzrāda derīgu jūrnieku ceļošanas dokumentu un vienu no Noteikumu 9.2 un 10. punktos minētajiem dokumentiem vai to kopijām:
– izrakstu no kuģa ruļļa;
– jūrnieka izsaukuma telegrammu;
– juridiskās personas izsniegtu dokumentu (garantijas vēstuli), kas apliecina jūrnieka norīkojumu darbā uz kuģa.
Ja neapstiprinās informācija, ka ārvalstu jūrnieks ceļo uz kuģi Latvijas ostā vai tranzītā vai arī, ja viņa deklarētais ieceļošanas mērķis neatbilst dokumentos uzrādītajam, liedz tam ieceļot valstī ārvalstu jūrnieka statusā. Ārvalstu jūrniekam atļauj šķērsot valsts robežu, ja no jūrnieka ceļošanas dokumenta termiņa izbeigšanās datuma nav pagājis vairāk kā viens gads un viņš atgriežas uz valsti (teritoriju), kur šis dokuments izsniegts vai savu mītnes zemi. Noteikts, ka kuģa apkalpes loceklis, kurš ir tādas valsts pilsonis (pavalstnieks), kas iekļauta Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) ir nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš ir ieceļojis Latvijas Republikas ostā ar kuģi tā apkalpes sastāvā un turpina darbu uz minētā kuģa. Kuģa apkalpes loceklis, kurš ieceļo valstī ir tiesīgs uzturēties ieceļošanas ostas teritorijā vai ostas pilsētas administratīvajā teritorijā, kamēr kuģis, uz kura viņš strādā, atrodas Latvijas Republikas ostā.
Kuģa apkalpes loceklis, kurš ir tādas valsts pilsonis (pavalstnieks), kas iekļauta Eiropas Savienības Padomes apstiprinātajā valstu sarakstā, kuru pilsoņiem (pavalstniekiem) nav nepieciešamas vīzas Eiropas Savienības ārējās robežas šķērsošanai, izņemot, ja viņš ir Eiropas Ekonomiskās zonas pilsonis (pavalstnieks) vai tādas valsts pilsonis, ar kuru Latvijas Republika ir noslēgusi līgumu par vīzu prasības atcelšanu, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja ieceļošanas mērķis ir: uzturēšanās Latvijas Republikas teritorijā, kamēr kuģis, uz kura viņš strādā, atrodas Latvijas Republikas ostā; Latvijas Republikas teritorijas šķērsošana tranzītā, lai nokļūtu uz kuģa Latvijas Republikas vai citas valsts ostā vai atgrieztos mītnes zemē.
Jūrnieku kategorija uz kuriem neattiecas vīzu prasības:
1. tie jūrnieki, kuri ir bezvīzu režīma valstu pilsoņi:
1.1. kas uzrāda bezvīzu režīma valsts pasi,
1.2. kas uzrāda bezvīzu režīma valsts izsniegtu jūrnieka grāmatiņu, izņemot, ja tajā ir norāde, ka šīs grāmatiņas turētājs nav šīs bezvīzu valsts pavalstnieks,
1.3. uzrāda vīzu režīma valsts izsniegtu jūrnieka grāmatiņu, kurā ir norāde, ka šīs grāmatiņas turētājs ir citas- bezvīzu režīma valsts pavalstnieks,
1.4. kas uzrāda Ukrainas jūrnieka grāmatiņu, izņemot ja tajā ir norāde, ka šīs grāmatiņas turētājs nav Ukrainas, bet citas vīzu režīma valsts pilsonis;
2. kuģu apkalpju sastāvā esoši jūrnieki, kuri, saskaņā ar Konvencijas par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu 3. nodaļas 3.44.-3.45.punktiem, uzturas ostā un ostas pilsētā kuģa stāvēšanas laikā.
Bezvīzu jūrniekam atļauts šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu, ja:
1. bezvīzu jūrnieka ieceļošanas un uzturēšanās mērķis ir:
1.1. uzturēšanās Latvijas Republikā, kamēr kuģis, kura apkalpes loceklis ir bezvīzu jūrnieks, atrodas Latvijas ostā,
1.2. norakstīšanās no viena kuģa Latvijas ostā un norīkošana darbā uz cita kuģa Latvijas ostā,
1.3. norīkošana darbā uz kuģa Latvijas ostā,
1.4. Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošana tranzītā, lai nokļūtu uz kuģi citā valstī vai atgriezties uz mītnes zemi,
1.5. Latvijas valsts iestādes atļauja,
1.6. nepārvaramas varas apstākļi;
2. bezvīzu jūrnieks uzrāda derīgu jūrnieka personas dokumentu (jūrnieka grāmatiņu) un attiecīgus dokumentus, kas pamato ieceļošanas un uzturēšanās mērķi, vietu un laiku (kuģa rullis vai izraksts no tā).
Kuģa apkalpes loceklis, kurš šķērso Latvijas Republikas teritoriju tranzītā, ir tiesīgs uzturēties Latvijas Republikā laika periodu, kas nepieciešams tranzītam, bet ne ilgāku par piecām dienām.
Jūrniekam, kuram ir vajadzīga vīza šķērsojot dalībvalsts ārējās robežas, tranzīta vīzu var izsniegt uz robežas tad, ja:
1. viņam ir vīza, kas vajadzīga, lai turpinātu ceļojumu uz tranzīta valstīm, vai vīza, kas vajadzīga ieceļošanai galamērķa valstī un viņš atbilst Šengenas Konvencijas 5. panta 1.punkta a), c), d) un e) apakšpunktos minētajiem nosacījumiem:
a). viņam ir derīgs dokuments, kas ļauj šķērsot robežu;
c). persona var uzrādīt dokumentus, kas pamato uzturēšanās mērķi, un viņa rīcībā ir pietiekami iztikas līdzekļi uzturēšanās laikam;
d). par personu nav ziņots nolūkā liegt ieceļošanu;
e). viņš netiek uzskatīts par tādu, kas var apdraudēt sabiedrisko kārtību, valsts drošību vai starptautiskās attiecības.
2. viņš šķērso attiecīgo robežu, lai uzkāptu vai atkārtoti uzkāptu uz kuģa, vai arī nokāptu no kuģa, uz kura viņš strādās vai ir strādājis par jūrnieku. Tranzītvīzā ietver norādi, ka vīzas turētājs ir jūrnieks.
Jūrniekiem, kuriem ir vienas valsts pilsonība un kas ceļo grupā, kurā ir piecas līdz piecdesmit personas, var izsniegt grupas tranzītvīzu uz robežas, ja attiecībā uz katru no viņiem ir ievērotas augstāk minētas prasības.
Statistika cik izsniegtas vīzas Valsts robežsardzes Liepājas pārvaldē:
2004 2005 2006
Liepājas RKP 390 364B
Rucavas RKP 0 8B 1C
Liepājas RKP:
Janvāris – 38 jūlijs – 35
Februāris – 42 augusts – 39
Marts – 46 septembris – 32
Aprīlis – 68 oktobris – 15
Maijs – 52 novembris – 26
Jūnijs – 24 decembris – 39
Tiem jūrniekiem, kuriem ir jūrnieka grāmatiņa vai arī jūrnieka identitātes dokuments ievēro nacionālās likumdošanas nosacījumus, izkāpt krastā un uzturēties tās ostas teritorijā, kur noenkuroti viņu kuģi vai arī blakus esošos pašvaldību rajonos, nepiesakoties robežas šķērsošanas punktā, ar nosacījumu, ka viņiem ir jābūt ierakstītiem apkalpes locekļu sarakstā, kas pirms tam ir bijis izsniegts pārbaudei no tā kuģa, uz kura viņi dien, un ka viņiem jābūt vīzai. Gadījumā, ja kāds jūrnieks var radīt draudus sabiedriskajai kārtībai vai nacionālai drošībai, viņam var noteikt aizliegumu izkāpt krastā. Tiem jūrniekiem, kas gatavojas uzturēties ārpus to pašvaldību rajoniem, kas atrodas ostas tuvumā, ir jāievēro iebraukšanas noteikumi Līgumslēdzēju pušu teritorijā un, tai skaitā viņiem ir jābūt derīgam ceļošanas dokumentam ar vīzu, kad tā nepieciešama, un viņiem ir jābūt pietiekami uzturlīdzekļiem. Tiem jūrniekiem, kuriem ir jūrnieka grāmatiņa vai arī jūrnieka identitātes dokuments, var tikt dota atļauja ienākt pušu teritorijā vienīgi zemāk minētajos gadījumos:
– ja viņiem vajag uzkāpt uz kuģa, kas jau ir noenkurojies vai kas gatavojas ienākt kādā ostā;
– tranzītā uz kādu trešo valsti;
– avārijas gadījumos vai nepieciešamības gadījumos (slimība, atlaišana, līguma darbības beigas u.c.
Lidaparātu apkalpes locekļu ieceļošanu Latvijas Republikā nosaka Starptautiskā Civilās Aviācijas Konvencija (ICAO Konvencija). Civilās aviācijas gaisa kuģu apkalpes locekļi ir tiesīgi ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā, ja tiem ir derīga gaisa kuģa apkalpes locekļa vai lidojumu drošības inspektora apliecība. Gaisa kuģa apkalpes locekļa apliecības uzrādītājs ir tiesīgs uzturēties gaisa kuģa nolaišanās lidostā vai lidostai piegulošās pilsētas administratīvajā teritorijā līdz brīdim, kad no minētās lidostas nepieciešamajā maršrutā izlido pirmais vai nākošais regulārās satiksmes gaisa kuģis. Jebkurš ekipāžas loceklis, kura gaisa kuģis ir veicis nosēšanos lidostā, var palikt lidostā vai tās teritorijai pieguļošā pilsētā, uzrādot aviokompānijas ekipāžas locekļa apliecību, ja viņš atstās lidostu ar nākamo sava gaisa kuģa reisu un viņiem nav nepieciešamas pases un vīzas. Ekipāžas locekļa apliecība tiek atzīta par pietiekamu dokumentu, pat ja viņš nav tās valsts pilsonis, kurā ir piereģistrēts gaisa kuģis, uz kura tas pilda savus pienākumus. Pilota licenču vai apkalpes locekļu sertifikātu turētāji, atbilstoši nosacījumiem, kas izklāstīti 1944. gada 7. decembra Civilās Aviācijas Konvencijas 9. pielikumā, ir atbrīvoti no prasības uzrādīt pasi un vīzu, ar nosacījumu, ka savu pienākumu izpildes gaitā:
– viņi neatstāj starpposma nosēšanās vietas lidostu;
– viņi neatstāj ielidošanas vietas lidostu;
– viņi neatstāj lidostas pašvaldības teritoriju;
– viņi atstāj lidostu vienīgi, lai dotos uz kādu citu lidostu, kas atrodas kādas Līgumslēdzējas puses teritorijā.
ICAO Konvencijas 3.74 punkts dod iespējas aviokompānijām ātri un efektīvi rīkoties ar savu personālu. Vislielākā efektivitāte var tikt sasniegta tikai tad, ja visas Līgumslēdzējas valstis ir pieņēmušas šos nosacījumus. Katra Līgumslēdzējpuses valsts izplata pagaidu uzturēšanās privilēģijas arī tiem ekipāžu locekļiem, kuri izpilda pārvadājumus par samaksu vai pēc līguma ārpus starptautiskās gaisa satiksmes regulāro reisu satiksmes, ar noteikumu, ka šādu ekipāžu locekļi atstās dotās valsts teritoriju ar pirmo šā gaisa kuģa reisu.
Latvijas Republikas lidostā “Rīga” ekipāžas lidaparātu locekļu pārbaude notiek saskaņā ar ICAO Konvencijas prasībām. Apkalpes locekļu robežkontroles pārbaudēm ir nepieciešams noteikt prioritāti, tas nozīmē, ka viņus nepieciešams pārbaudīt vai nu pirms pasažieriem vai arī speciālās vietās, kas paredzētas tieši šim nolūkam. Ja apkalpes locekļi, kas veic savus pienākumus, ir pazīstami tam personālam, kas ir atbildīgs par robežkontroles pārbaužu veikšanu, tad šo apkalpes locekļu pārbaudes var tikt veiktas tikai laiku pa laikam.
2.4 Personas ar diplomātisko statusu.
1963. gada Vīnes Konvencija „Par konsulārajiem sakariem” II daļas I. nodaļas 34. pants nosaka, diplomātu pārvietošanās brīvību: „Uzņemošajai valstij, ņemot vērā tās likumus un noteikumus par zonām, kurās iebraukšana ir aizliegta vai regulēta valsts drošības dēļ, savā teritorijā jānodrošina pārvietošanās brīvība visiem konsulārās iestādes darbiniekiem”. Šīs pašas Konvencijas II. daļas II nodaļas 46.pants nosaka: „1. Konsulārās amatpersonas, konsulārie kalpotāji un viņu ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar tiem, ir atbrīvoti no visiem pienākumiem saskaņā ar uzņemošās valsts likumiem un noteikumiem attiecībā uz ārvalstnieku reģistrāciju un uzturēšanās atļauju saņemšanu. 2. Šī panta 1. daļas noteikumi tomēr netiek piemēroti ikvienam konsulārajam kalpotājam, kurš nav nosūtošās valsts pastāvīgais kalpotājs vai kurš veic privātu nodarbošanos nolūkā gūt ienākumus uzņemošajā valstī, vai jebkuram tāda kalpotāja ģimenes loceklim.”
Ievērojot personu ar diplomātisko statusu īpašās privilēģijas un imunitāti, kas viņiem noteiktas, diplomātisko oficiālo vai dienesta pasu turētājiem, ja šīs pases izdevušas tās valstis vai valdības, kuras Līgumslēdzējas Puses atzinušas, un ja viņi ceļo, pildot savus oficiālos pienākumus, kad vien iespējams, tiek nodrošināta labvēlīga attieksme, piešķirot prioritāti attiecībā pret citiem ceļotājiem robežas šķērsošanas punktos, kaut arī, kad vien tas nepieciešams, viņi tiek pakļauti vīzas prasībai. Latvijas Republikā šo kārtību, kā valsts robežu šķērso diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētāji, nosaka Šengenas Kopējās rokasgrāmatas 6.6.punkts.
Ja robežas šķērsošanas vietās ir izveidojusies personu vai transportlīdzekļu rinda, personām ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas pasēm ir atļauts šķērsot valsts robežu ārpus kārtas. Valsts robežu atļauj šķērsot Eiropas Savienībā un Eiropas Ekonomikas Zonā akreditētiem diplomātiem, ievērojot šādus nosacījumus:
1. Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas Zonas akreditētiem diplomātiem, uzrādot akreditācijas karti – nepieprasa citus dokumentus;
2. citu valstu, ar kurām Latvijas Republikai ir bezvīzu režīms, diplomātiem uzrādot akreditācijas karti pieprasa uzrādīt pasi;
3. Armēnijas, Turcijas un Ukrainas diplomātiem, uzrādot diplomātisko pasi nepieprasa citus dokumentus;
4. Latvijas Republikā akreditētiem Ukrainas dienesta pasu turētājiem, uzrādot akreditācijas karti – nepieprasa Latvijas Republikas vīzu;
5. citu valstu, ar kurām Latvijas Republikai ir vīzu režīms, diplomātiem, uzrādot akreditācijas karti – pieprasa uzrādīt pasi ar Latvijas Republikas vīzu.
Ja robežkontroles laikā, ierodoties pie ārējās robežas, kāda persona atsaucas uz privilēģijām, imunitāti un izņēmumiem, tad robežkontroles amatpersona pieprasa personai uzrādīt šo statusu apliecinošu dokumentus – akreditācijas karti, ko izdevusi akreditējošā valsts, vai arī diplomātisko pasi, šaubu gadījumā, kā arī steidzamas nepieciešamības gadījumā sazinās ar Ārlietu ministriju. Valsts robežu nedrīkst liegt šķērsot personām, kurām ir diplomātiskās, oficiālās vai dienesta pases, iepriekš nekonsultējoties ar attiecīgajām varas institūcijām, kaut arī šīs personas ir nacionālo reģistru brīdinājumu sarakstos.
Ja konsulārā amatpersona, dodoties ieņemt savu amatu vai atgriežoties uz savu dienesta vietu, vai arī atgriežoties uz nosūtošo valsti, šķērso vai atrodas trešās valsts teritorijā, kura viņam ir izsniegusi vīzu, ja vīza ir nepieciešama, trešajai valstij jāpiešķir tai visas imunitātes, kuras paredzētas citos šīs konvencijas pantos, kādas var būt nepieciešamas, lai nodrošinātu tās tranzītu vai atgriešanos. Tas pats piemērojams gadījumā, kad kāds no tās ģimenes locekļiem, kurš dzīvo kopā ar to un kuram ir šādas privilēģijas un imunitātes, pavada konsulāro amatpersonu vai ceļo atsevišķi, lai tai pievienotos vai atgrieztos nosūtošajā valstī. Līdzīgos apstākļos, trešās valstis nedrīkst kavēt citus konsulārās iestādes darbiniekus vai viņu ģimenes locekļus, kuri dzīvo kopā ar viņu, kuri šķērso to teritoriju. Trešās valstis oficiālajai korespondencei un citiem oficiāliem paziņojumiem, kuri ir tranzītā, ieskaitot kodētus vai šifrētus ziņojumus, piešķir tādu pašu brīvību un aizsardzību, kādu uzņemošajai valstij ir pienākums piešķirt saskaņā ar šo konvenciju. Tām jāpiešķir konsulārajiem kurjeriem, kuriem ir izsniegta vīza, ja vīza ir nepieciešama, un konsulārajam pastam, kurš ir tranzītā, tāda pati neaizskaramība un aizsardzība, kādu uzņemošajai valstij ir pienākums piešķirt saskaņā ar šo konvenciju. Trešo valstu pienākumi attiecas arī uz personām, kuras ir attiecīgi minētas tajās daļās, un uz oficiāliem paziņojumiem un konsulāro pastu, kuru klātbūtne trešās valsts teritorijā ir „ force majeure” dēļ.
Diplomātisko, oficiālo amatu un dienestu pasu turētāju kustību neregulē kopējais vīzas prasību saraksts. Tomēr Līgumslēdzējas valstis uzņemas pienākumu informēt savus partnerus par jebkurām izmaiņām, ko tās ir iecerējušas attiecībā uz minēto pasu turētāju kustību un ņemt vērā savu partneru intereses. Kopumā diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētājiem, pat ja tie ir pakļauti vīzas prasībām, kad pastāv šāda prasība, nav jāpierāda pietiekošu uzturlīdzekļu esamība viņu rīcībā. Tomēr, ja viņi ceļo personīgos nolūkos, viņiem nepieciešamības gadījumā var prasīt uzrādīt tādus pašus pamatojuma dokumentus, kā parasto pasu turētājiem, kam nepieciešamas vīzas. Saskaņā ar Šengenas konvencijas 18. panta noteikumiem personas, kurām ir izdotas vīzas, ar ko viņu akreditācijas nolūkā var sasniegt Šengenas valsts teritoriju, var vismaz šķērsot citu Šengenas valstu teritoriju, lai nokļūtu vīzas izdevējvalstī.
Par cik Latvijas Republikai patlaban ir noteikta prioritāte, lai pievienotos Šengenas Konvencijai, tad savā nākošajā diplomdarba sadaļā es izpētīšu būtību, kā tiks realizēta vīzu politika pēc pievienošanās Šengenas Konvencijai.
3. Vīzu izsniegšanas īpatnības Latvijas Republikā pēc pievienošanās Šengenas Līgumam.
Personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā, sākot ar 1985.gadu, nostiprināja Šengenas vienošanās. Šā nolīguma īpatnība ir tā, ka jebkuras valsts iedzīvotājs, kas saņēmis vīzu uz vienu no valstīm, kura parakstījusi Šengenas vienošanos, bez papildu atļaujas brīvi var ceļot pa visām Šengenas zonas valstīm. Tā Latvijas nepilsonis, kas vēlas doties uz Parīzi, Francijas konsulātā Rīgā saņems vīzu uz visu Šengenas zonu, t.i., legāli var apciemot 15 Eiropas valstis. Pastiprināti drošības pasākumi tiek īstenoti Šengenas zonas ārējās robežās.
Attiecīgās valsts vīzai, kuru izsniedz cita dalībvalsts, kas nav pilnībā integrēta kopējā telpā, tādējādi šī iepriekš minētā dalībvalsts, pamatojoties uz šo līdzvērtības neesamību, nedrīkst ļaut šķērsot tās teritoriju tranzītā vai uzturēties tajā trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas vīzu prasība, nepieprasot savu attiecīgās valsts vīzu. Turklāt regulā nav paredzēta uzturēšanās atļauju un vīzu līdzvērtība. Trūkums ir tas, ka Šengenas atzīšanas noteikumus, ko piemēro tranzīta un īstermiņa uzturēšanās vajadzībām, no pievienošanās dienas nepiemēro attiecībās starp jaunajām un vecajām dalībvalstīm. Līdz ar to jaunajām dalībvalstīm pēc pievienošanās ir pienākums izdot attiecīgās valsts vīzas ieceļošanai un tranzītam to teritorijā trešo valstu pilsoņiem, uz kuriem attiecas vīzu prasība saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001, arī tad, ja attiecīgās personas ir Šengenas uzturēšanās atļaujas vai vīzas turētāji vai ja tās ir Šengenas valsts izdotas attiecīgās valsts ilgtermiņa vīzas turētāji.
Vīzām jābūt piemērotām lietošanai visās dalībvalstīs un uz tām jābūt visām pazīstamām drošības zīmēm, kas skaidri saskatāmas ar neapbruņotu aci. Katra dalībvalsts izraugās vienu iestādi, kas ir atbildīga par vīzu iespiešanu. Tā paziņo šīs iestādes nosaukumu Komisijai un pārējām dalībvalstīm. Divas vai vairākas dalībvalstis šim nolūkam var izraudzīties vienu iestādi. Katrai dalībvalstij ir tiesības mainīt tās izraudzīto iestādi. Par to tā attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Pēc pievienošanās Šengenas Konvencijai tiks ieviesta vienotā vīza, kas būs derīga visai Līgumslēdzēj Pušu teritorijai – ne ilgāk kā trīs mēnešus. Katrai Līgumslēdzēj Pusei ir tiesības ierobežot vīzas derīguma termiņu. Konvencijas pirmais paragrāfs nekādā gadījumā neierobežo nevienas Līgumslēdzējas Puses tiesības attiecīgajā pusgadā, ja nepieciešams, izsniegt jaunu vīzu, kuras derīgums ir ierobežots tā, ka attiecas vienīgi uz izsniedzējas valsts teritoriju. Konvencijas 5. pielikumā ir uzskaitīts to valstu saraksts, kuru pilsoņiem tiks izsniegta vienotā vīza. Arī tiem ārvalstniekiem, kuriem vīza tiek prasīta tikai kādā vienā Līgumslēdzējas Puses valstī būs jāsaņem vienotā vīza no attiecīgās Līgumslēdzējas Puses teritorijas. Šādā vīzā tiek norādīts, ka tās turētājam vīza tiek prasīta vienīgi attiecīgajā Līgumslēdzējas Puses valstī, bet ja šī vīza tomēr tiks prasīta vairākās Līgumslēdzēj Pušu valstīs, tad vienotā vīza, ir arī derīga citās šajās valstīs, kas prasa šim ārzemniekam vīzu. Ikviena Līgumslēdzēja puse izņēmuma kārtā var atkāpties no kopīgā vīzu režīma pret kādu trešo valsti, ja ar valsts politiku sevišķi svarīga iemesla dēļ jāpieņem steidzams lēmums, iepriekš apspriežoties ar citām Līgumslēdzēj Pusēm. Tātad, visas Līgumslēdzēj Puses iepriekš tiks brīdinātas par katru šādu vīzas izdošanas gadījumu un katrai Līgumslēdzēj Puses valstij tiek atstāta demokrātiska pieeja pašai izlemt vīzu politiku pret kādu trešo valsti.
Būs šādas vīzas:
ieceļošanas vīzas – vienreizēja vai daudzkārtēja – pusgadā nepārsniedz 3 mēnešus skaitot no pirmās ieceļošanas dienas;
tranzītvīza – ļaus šķērsot Līgumslēdzēj Pušu teritorijas vienu vai divas reizes ( izņēmuma kārtā vairākas reizes),lai nokļūtu kādas trešās valsts teritorijā un kuras derīguma termiņš būs 5 dienas.
Vīzu izsniegs tā Līgumslēdzēj Puse, kura būs ceļojuma galamērķis. Līgumslēdzēj Pusēm būs tiesības attiecīgajā pusgadā, ja nepieciešams, izsniegt jaunu vīzu, kuras derīguma termiņš ir ierobežots tā, kas attieksies vienīgi uz izsniedzējas valsts teritoriju. Apstiprinājumiem, kas tiek drukāti uz ielīmējamās vīzas, ir jābūt angļu valodā, franču valodā un attiecīgajās nacionālajās valodās.
Ierobežota teritoriālā derīguma vīza, ir nacionālā vīza, kuras derīgums attiecas tikai uz tās valsts(u) teritoriju, kas to ir izsniegusi. Šī vīza nedos tiesības tās turētājam izmantot tiesības, lai uzturētos kādu citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijā. Ierobežota teritoriālā derīguma vīzas izsniegs:
– kāda Līgumslēdzēja Puse humānu apsvērumu dēļ, saskaņā ar nacionālo interešu apsvērumiem vai arī savu starptautisko saistību dēļ, ja tā uzskata par nepieciešamu izsniegt vīzu, neraugoties uz to, ka Konvencijas 5(1). panta noteikumi nav izpildīti.
– kāda Līgumslēdzēja Puse, kas – pēc tam, kad vairs nav derīga vīza, kas izsniegta saskaņā ar Konvencijas 11(1). pantu – vēlas izsniegt jaunu vīzu tajā pašā pusgada laika periodā.
Vīzas vizītēm, kas pārsniedz trīs mēnešus – ilgtermiņa vīzas, kuras ir nacionālās vīzas. Tās atļauj to turētājiem ceļot cauri citu Līgumslēdzēju Pušu teritorijām vienīgi nolūkā doties uz tās Līgumslēdzējas Puses valsts teritoriju, kas ir izsniegusi attiecīgo vīzu, izņemot gadījumus, kad attiecīgā persona neatbilst tiem nosacījumiem, kas izklāstīti Konvencijas 5(1)(a), (d) un (e) pantos vai arī ja šīs personas vārds ir norādīts tās valsts, caur kuru šai personai vajadzētu doties cauri tranzītā, personu nacionālajā sarakstā, kam iebraukšana liegta.
Atvieglinātajam tranzītam ATD (atvieglinātais tranzīta dokuments) vai ADTD (atvieglinātais tranzīta dokuments dzelzceļam) var izdot saskaņā ar Padomes Regulām (EK) Nr. 693/2003 un (EK) Nr. 694/2003. Šengenas valstis uzņemas turpmāk neslēgt, bez iepriekšējas vienošanās ar citām dalībvalstīm, vienošanās vīzas prasību atcelšanas diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētājiem jomā ar valstīm, kuru pilsoņi, lai saņemtu vīzu, ir iepriekšēju konsultāciju ar citu Šengenas valsti objekts. Ja Līgumslēdzējvalsts piemēro Šengenas konvencijas 5(2). izņēmumus, diplomātisko, oficiālo vai dienesta pasu turētāju iekļūšana arī tiks ierobežota līdz attiecīgās valsts teritorijai, kurai par attiecīgo faktu ir jāziņo citām dalībvalstīm. Ārvalstniekam, kuram būs izsniegta vienota vīza un kurš likumīgi būs ieceļojis kādā no Līgumslēdzēj Pušu teritorijā, vīzas derīguma laikā varēs brīvi pārvietoties visā Līgumslēdzēj Pušu teritorijā. Pagaidām šāda iespēja ārzemniekam nepastāv, vienīgi tikai Baltijas valstu robežās Dienvidāfrikas Republikas pilsoņi drīkst iebraukt valstī ar derīgu Lietuvas Republikas vai Igaunijas Republikas vīzu. Mainīsies arī ieceļošanas nosacījumi attiecībā uz ārvalstniekiem, kuriem ir kādas no Līgumslēdzēj Pušu izsniegta derīga termiņuzturēšanās atļauja. Tiem ārvalstniekiem netiks piemērotas vīzu prasības, bet varēs brīvi iebraukt un uzturēties jebkurā Pušu teritorijā, ilgākais trīs mēnešus sešu mēnešu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas. Vienīgi ārvalstniekiem, kas likumīgi ieceļojuši kādas Līgumslēdzēj Puses teritorijā būs pienākums kompetentās iestādēs saskaņā ar katras Puses paredzētajiem nosacījumiem pieteikties vai nu ieceļojot valstī vai arī trīs darba dienu laikā pēc ieceļošanas.
Problēma ir tā, ka arī zinot, ka Šengenas līguma dalībvalstu izsniegtās vīzas tiek viltotas un zagtas (to apliecina Šengenas dalībvalstu regulārajos ziņojumos iekļautā informācija un ārkārtas paziņojumi), šo dokumentu pārbaude gadījumos, kad tas būs nepieciešams, nosūtot pieprasījumus kompetentām iestādēm informācijas pārbaudei, aizņems zināmu laika periodu. Vīzas izsniegšana var ieilgt, ja rodas šaubas par vīzas pieprasītāja sniegto ziņu patiesumu vai iesniegto pamatojuma dokumentu īstumu (līdz ar to ir nepieciešama vīzas pieprasītāja sniegto ziņu pārbaude un/vai iesniegto dokumentu īstuma pārbaude).
Būtiski ir atcerēties, ka Latvija izsniedz nacionālo vīzu, kas derīga tikai Latvijas teritorijā. Savukārt Šengenas dalībvalstu vīza ir derīga visās Šengenas dalībvalstīs. Robežsargu kontrole uz robežām ar Lietuvu un Igauniju saglabāsies līdz brīdim, kad Latvija pievienosies Šengenas līguma dalībvalstīm un vienotai informatīvai sistēmai „SIS-2”. Prognozē, ka Latviju varētu uzņemt Šengenas valstu pulkā ap 2007 – 2008. gadu.
Secinājumi.
Rakstot un pētot izvēlēto tēmu autore pievērsās likumdošanas aktiem, kas skar vīzu un uzturēšanās atļauju politiku Latvijas Republikā. Par pamatu tika ņemti gan Latvijas Republikas normatīvie akti, gan Eiropas Savienības normatīvie akti, kuri reglamentē vīzu izsniegšanu. Viena no problēmām, kura varētu būt jau tagad svarīga un atrisināma ir tā, ka Latvijas Republikas pilsoņu laulātajiem un radiniekiem, kuri nav Eiropas Savienības pilsoņi netiek izdotas vīzas valsts robežas šķērsošanas vietā. Nākošā problēma ir tāda, ka to trešo valstu pilsoņi, kuriem ir uzturēšanās atļauja kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm un kuri ir Eiropas Savienības pilsoņu laulātie un bērni, tomēr nevar šķērsot Latvijas Republikas valsts robežu bez vīzas. Autore uzskata, ka humānu apsvērumu dēļ šo personu kategorijai varētu piemērot bezvīzu ieceļošanas nosacījumus. Robežsargiem robežkontroles punktos ir tiesības izsniegt vīzu tikai ārkārtas gadījumos, humānu apsvērumu dēļ vai valsts interesēs pēc saskaņošanas ar Ārlietu Ministrijas konsulāro departamentu un augstāko robežsardzes vadību, tad, kādēļ augstāk minētais gadījums nevarētu būt humāns? Protams, šajā gadījumā problēmas var sagādāt bankas, jo ne visos robežkontroles punktos ir bankas, kur personām samaksāt valsts nodevu. Piemēram, Rucavas, Medumu un Vientuļu robežkontroles punktos šādas iespējas nepastāv. Tāpēc personām vajadzētu valsts nodevu samaksāt jau iepriekš. Valsts nodeva par vienreizējās vai divreizējās vīzas pieprasīšanu ir 20 lati. Valsts nodevas likme par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu robežkontroles punktos ir noteikta divkāršā apmērā. Arī šajā gadījumā personas varētu būt atbrīvotas no valsts nodevas.
Patreiz Latvijas Republikas normatīvo aktu saskaņošanas process atrodas starpposmā pirms Latvijas pievienošanās Šengenas līguma dalībvalstīm, jo daži no normatīvajiem aktiem vēl daļēji nesakrīt ar ES aktiem vīzu izsniegšanas jomā. Diplomdarbā tiek pievērsta uzmanība arī ārzemnieku ieceļošanas un uzturēšanās kārtībai Latvijas Republikā, kā arī tiem LR un ES normatīvajiem aktiem, kuri regulē šo kārtību.
Gribētos atzīmēt tādu faktu, ka piecu gadu laikā robežsargi nav konstatējuši nevienu viltotu vīzu. Savukārt 2003. gadā robežsargi atklāja vienu viltotu uzturēšanās atļauju. Tas liecina par šo dokumentu augsto pret viltošanas elementu kvalitāti.
Jaunums ir tāds, ka 2006. gada 23. janvārī stājās spēkā direktīva 2003/109/EK par trešo valstu pilsoņu – kādas citas valsts pastāvīgo iedzīvotāju statusu un 19. janvāra plenārsēdē Saeima izskatīja “Likumu par Eiropas kopienas pastāvīgā iedzīvotāja statusu Latvijas Republikā.” Saskaņā ar likumu, par trešās valsts pilsoņiem tiks uzskatītas personas, kas nav Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņi. Latvijā par trešās valsts pilsoņiem tiek uzskatīti visi ārzemnieki un Latvijas nepilsoņi. Bet arī šajā likumā tomēr ir jau savi mīnusi, kā viens no tiem ir tāds, ka arī pēc EK pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas attiecīgajiem trešo valstu pilsoņiem (tātad arī Latvijas nepilsoņiem) ceļošanai uz Eiropas Savienības dalībvalstīm būs nepieciešama vīza. Tālāk skatot likumu var redzēt, ka mūsu “ložmetējs” atkal ir vērsts pret Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem.
Pirmkārt, par tiesībām kļūt par ES pastāvīgo iedzīvotāju nāksies samaksāt nodevu, kaut gan ES Direktīvā par to nav minēts.
Otrkārt, mūsu likumdevēji paredz ieviest eksāmenu, lai noteiktu valsts valodas prasmi (arī par to nav ne vārda teikts ES dokumentā). Neņemot vērā to, ka visi iedzīvotāji bija izgājuši “apliecību” saņemšanas procedūru, tagad tiek plānots, lai cilvēki to darītu atkārtoti.
Treškārt, pretendents būs spiests vākt dažnedažādus dokumentus.
Sevišķi nepatīkami ir tie gadījumi, kad trešo valstu pilsoņi sajauc Šengenas vīzu ar LR ieceļošanas vīzu vai kaimiņvalstīs (Igaunijā un Lietuvā) dzīvojošie Krievijas Federācijas pilsoņi mēģina ieceļot Latvijas Republikā bez vīzas, uzskatīdami, pastāvīgā uzturēšanās atļauja šajā valstī dod iespēju valsts robežu bez vīzas. Parasti pēc intervēšanas statistikas datiem, šādu maldinošu informāciju personas iegūst attiecīgo valstu Migrācijas lietu pārvaldēs. Patīkams ir tāds moments, ka kompetento iestāžu darba grupa ir vienojusies par atvieglotas ieceļošanas kārtības ieviešanu Šengenas vīzu un uzturēšanās atļauju turētājiem. Darba grupa piedāvā nepieprasīt noformēt ielūgumu tiem Šengenas vīzu un Šengenas līguma dalībvalstu izsniegtu uzturēšanās atļauju turētājiem, kuri vienlaikus atbilst četrām prasībām. Darba grupa arī pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes, Drošības policijas un Valsts robežsardzes vienotu viedokļu uzklausīšanas uzskatīja, ka vīzu dokumentu pieņemšanu pa pastu trešo valstu pilsoņiem, kuriem ir Šengenas līguma dalībvalstu izsniegta vīza, nevar tikt īstenota. Atvieglojumi varētu tikt piemēroti, ja dokumentus vīzas pieprasīšanai iesniedz Latvijas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā Šengenas līguma dalībvalstī, ja tiek pieprasīta vienreizēja ieceļošanas vīza ar derīguma termiņu ne ilgāku par 30 dienām un ne ilgāku par Šengenas vīzas vai uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu, kā arī, ja paredzamais ieceļošanas robežkontroles punkts ir starptautiskā lidosta „ Rīga”.
Ņemot vērā to, ka Šengenas informācijas sistēmā iekļautā informācija par ārzemniekiem no tā saucamajām terorisma un augsta imigrācijas riska valstīm Latvijā būs pieejama tikai, kļūstot par Šengenas līguma dalībvalsti (tas ir, 2007.-2008.gadā), Latvijā ir izveidoti attiecīgi nacionālie reģistri, kuros iekļautā informācija šobrīd var atšķirties no Šengenas informācijas sistēmā esošās informācijas. Tādējādi, Latvijas atbildīgo iestāžu veiktās pārbaudes nacionālajos reģistros par vīzas pieprasītāju šobrīd ieņem būtisku posmu vīzas izsniegšanas procedūrā.
Ārzemnieki bez ieceļošanas vīzas Latvijas Republikā.
Atskaites periodā Latvijas Republikā bez vīzas mēģināja ieceļot 287 ārzemnieki.
Pēc augstāk uzrādītās atskaites tabulas var redzēt, ka bez vīzas Latvijas Republikā gribēt ieceļojošo skaits sevišķi palielinās vasaras periodā.
2005. gadā pārvalde ir izsniegusi 467 vīzas, no kurām 266 ir izsniegtas Ārzemnieku apkalpošanas centrā un 201 PMLP teritoriālajās nodaļas. Pārvaldes izsniegto vīzu skaits ir samazinājies, jo Pārvalde, sākot ar 2003.gada 31.decembri pārtraukusi vīzu izsniegšanu lidostā „Rīga” – tagad visas vīzas robežkontroles punktos izsniedz tikai Valsts robežsardze. Pārvaldē izsniegto vīzu skaits salīdzinājumā ar kopējo Latvijas vīzu skaitu ir ļoti neliels – tikai apmēram 0,5%, jo Pārvaldē vīzas izsniedz tikai atsevišķos izņēmuma gadījumos – ja ārzemniekam nepieciešams pagarināt uzturēšanās termiņu.
ANOTATION.
In meiner Bildungsarbeif sehe ich folgende Themen durch:
Die Rechtsbegründung des Visumregims in Lettland. Die Internationale und nationale Gesetzgebungsmöglichkeifen in den Visumkategorien.
Das allgemeines Verfahren von Erteilung, Erjassen, Annulierung der visa (und die Normativbasis).Die normative Grundlage für die Einreise und Aufenhalt die Ausländer in Lettland. Die Bürger die Europische union und Ihre Familienmitglieder. Die Bürger, die nicht in der EU sind.Die Flüchtlinge und die Personen ohne Burgerschaft.
Die Seemänner, das Flugzlugpersonal.Die diplomaten.Die orgnungsrechtliche Verantwortung für die Verletzung des Visumregims.
Аннотация.
В данной работе автор рассмотрела порядок въезда и нахождения на территории Латвии иностранных граждан, граждан Евросоюза, моряков и персонала обслуживающего персонала воздушних судов, дипломатов, а также политику выдачи виз и основания для видачи вида на жительство.
Автор уделила внимание визовой политике после вступления в Шенген. Были рассмотренны проблемы и перспективы Латвии на данний момент и после присоединения Латвии к государствам Шенгенского договора.
Была рассмотрена нормативная база Латвии и Евросоюза, регламентирующая выдачу виз.
Izmantotās literatūras saraksts:
1. Latvijas Republikas Satversme 15.02.1922.
2. „Eiropas Kopienas dibināšanas līgums” 01.01.1958
3. „Līgums par Eiropas Savienību”. 07.02.1992
4. „Nicas Līgums” 07.02.2002.
5. „ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija” 10.12.1948.
6. Imigrācijas likums//Latvijas Vēstnesis 20.11.2002., ar grozījumiem līdz 27.12.2005.
7. Šengenas kopējā rokasgrāmata (Brisele 2003. gada 2. decembrī 12081/03).
8. Robežsardzes likums//Latvijas Vēstnesis 16.12.1997., ar grozījumiem līdz 20.10.2005.
9. Padomes 2001.gada 15. marta Regula (EK) Nr.539/2001, ar ko uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzam, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības.
10. Padomes 2002. gada 18. februāra Regula (EK) Nr. 333/2002 „par vienotas formas veidlapām vīzu uzlīmēšanai, ko dalībvalstis izdevušas personām, kurām ir ceļošanas dokumenti, ko neatzīst dalībvalsts, kura izsniedz šo veidlapu”.
11. Padomes 2003. gada 27. februāri Regula (EK) Nr.415/2003 par vīzu izsniegšanu uz robežas, to skaitā šādu vīzu izsniegšanu caurbraucējiem jūrniekiem.
12. Padomes 1995. gada 29. maja Regula (EK) Nr.1683/95, ar ko nosaka vienotu vīzu formu.
13. Padomes 2001.gada 15. marta Regula (EK) Nr.539/2001, ar ko uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzam, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības.
14. Personu apliecinošu dokumentu likums//Latvijas Vēstnesis 05.06.2002.
15. LR MK 29.04.2003. noteikumi Nr. 217 “Vīzu noteikumi”//Latvijas Vēstnesis 30.04.2003.
16. LR MK 27.09.2005. noteikumi Nr. 732 “Uzturēšanās atļauju noteikumi”//Latvijas Vēstnesis 04.10.2005.
17. LR MK 09.11.2004 noteikumi Nr.914 ,,Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi.// NAIS
18. LR MK noteikumi 09.12.2003 Nr.691 „Ārzemnieku veselības apdrošināšanas noteikumi”//Latvijas Vēstnesis 10.12.2005.
19. LR MK 10.07.2001 noteikumi Nr.310 ,,Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”.//NAIS
20. LR MK noteikumi 16.12.2003 Nr.707 „Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas nepilngadīgi ārzemnieki bez vecāku vai aizbildņu pavadības”.
21. LR MK 09.12.2003 noteikumi Nr.692 ,,Valsts robežsardzes elektroniskajā informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas apjoms un izmantošanas kārtība.
22. LR MK 29.04.2003. noteikumi Nr. 214 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzas vai uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”//Latvijas Vēstnesis 30.04.2003.
23. LR MK 28.03.2000 noteikumi Nr. 116 „Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā”.
24. 1994. gada 14. decembra Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas Valdības vienošanās „Par pilsoņu savstarpējiem braucieniem”
25. Starptautisks līgums 24.07.1997 Latvijas Republikas valdības un Ukrainas Republikas valdības līgums par pilsoņu savstarpējiem braucieniem.
26. CSH/Com-ex(99)13 Izpildu komitejas 1999. gada 28. aprīļa noteikumi, kas reglamentē visu Līgumslēdzēju pušu teritorijā derīgu vienoto vīzu izsniegšanu;
27. CSH/Com-ex(93)24 Izpildu komitejas 1993. gada 14. decembra lēmums par kopīgiem principiem vienotu vīzu anulēšanai, atcelšanai vai vīzas derīguma termiņa saīsināšanai.
28. 1963. gada Vīnes Konvencija „Par konsulārajiem sakariem”.
29. Konvencija 09.04.1965 par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu;
30. Konvencija 13.05.1958 par Jūrnieku nacionālajām personas apliecībām;
31. Konvencija 09.04.1965 par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu (FAL Konvencija);
32. Konvencija 13.05.1958 par Jūrnieku nacionālajām personas apliecībām.
33. Starptautiska civilās aviācijas Konvencija (ICAO Konvencija).
34. Iekšlietu Ministrijas 08.08.2003 instrukcija Nr. 8 „Vīzu instrukcija”.
35. Iekšlietu Ministrijas Instrukcija Nr. 13 „Par Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu, reģistrēšanu, atcelšanu un anulēšanu robežkontroles punktos”.
36. Valsts robežsardzes 2005. gada 2. augusta instrukcija Nr. 18 „Par Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanas atzīmju un īpašo atzīmju izdarīšanu”.
PIELIKUMI.