Bezdarbs.
Kopš Otrā pasaules kara beigām, daudzas valdības izvirzīja pilnīgu nodarbinātību kā vienu no galvenajiem ekonomiskās politikas mērķiem. Bieži tiek apgalvots, ka ikvienam, kas vēlas strādāt un ir spējīgs to darīt, jābūt iespējām dabūt darbu. Nesenā pagātnē notika atkāpšanās no mērķa par pilnīgu nodarbinātību uz pieticīgāku mērķi par zemu darba līmeni. Pilnīga nodarbinātība kļuva grūti definējama un nesasniedzama.
Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu. Viens no iemesliem ir, ka bezdarba parādīšanās atspoguļo resursu zaudējumu ekonomikā kopumā. Ja bezdarbnieki būtu nodarbināti, tad preču un pakalpojumu ražošanas apjoms ekonomikā būtu lielāks. Valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki, un nodokļu likmes, lai finansētu valdības izdevumus, arī būtu zemāks. Bezdarbam izzūdot ikvienam kļūtu labāk.
Cits iemesls ir, ka nedorbināti cilvēki cieš ekonomiskas grūtības. Bezdarbs ir arī saistīts ar dažādām sociālām problēmām. Bezdarbnieki bieži jūtas atraidīti un atsvešināti no sabiedrības galvenās daļas. Daudziem cilvēkiem būt nodarbinātiem ir svarīgi viņu pašcieņai. Bezdarbs var apdraudēt ģimenes savstarpējās attiecības. Ir pierādījumi, ka bezdarbs un nabadzība ir saistīti ar sliktu veselību. Jauni strādnieki, kuri ir nenodarbināti, daudz vieglāk iesaistās kriminālnoziegumos, un neattīsta savas darba iemaņas un ieradumus, kas izraisa vairāk ekonomisku un sociālu problēmu nākotnē. Gados vecākiem strādniekiem, kas kļūst bezdarbnieki, bieži ir grūti iestāties atpakaļ darbā un paliek nenodarbināti ilgu laika periodu, vai arī tiek spiesti uz agru pensionēšanos. Dažādu iemeslu dēļ, kurus var apvienot ar vārdu “vecums”, darba devēji negribīgi ņem viņus atpakaļ.
Bezdarba iezīme, kas to padarījusi par lielāku problēmu, nekā tā ir bijusi, ir tā koncentrācija atsevišķos reģionos vai starp atsevišķām cilvēku grupām. Bezdarbs bieži vien ir koncentrēts atsevišķos reģionos vai pilsētās, kad nozare vai firma tiek slēgtas. Bezdarba lokāla koncentrācija, ko izsauc lielo firmu slēgšana, iespaido visu vietējo ekonomiku. Arī cita vietējās firmas sašaurina ražošanu vai bankrotē, jo tās zaudē savas darbības spējas. Nacionālo kompāniju nodaļas, bankas un veikali arī var tikt slēgti. Tas viss ir par iemeslu lielām lokālajam bezdarbam. Šo reģionu iedzīvotājiem, kurus bezdarba pieaugums ietekmē šādā viedā, nākotnē samazināsies labklājība, jo krītas vietējo īpašumu vērtība.
Bezdarba koncentrācija starp jauniem, nekvalificētiem vīriešu kārtas strādniekiem, īpaši lielu pilsētas centru tuvumā, starp dažādu rasu minoritāšu grupām akcentē bezdarba radītās sociālās un ekonomiskās problēmas.
Visi šie faktori izsauc reģionālās poblēmas Lielbritānijā un citās rūpnieciski attīstītās valstīs. Tas viss liek kaut ko darīt ar bezdarbu.
Tomēr pirms sākt kaut ko darīt, ir nepieciešams censties saprast kā ekonomika strādā makro līmenī.
Bezdarba definīcija un mērīšana
Vispārpieņemta bezdarba definīcija ir: cilvēki ir nenodarbināti, kad viņi vēlas vēlas un ir spējīgi strādāt, bet nespēj atrast darbu. Šī definīcija nav pilnīgi skaidri formulēta. Tā neizraisa napārprotamu un universāli akceptētu mēru par nenodarbināto cilvēku skaitu. Šo nesaskaņu pakāpi parāda argumenti par reāli eksistējoša bezdarba līmeni.
1
Bezdarba formas
Pastāv šādas bezdarba formas: frikconālais, strukturālais, cikliskais un sezonas bezdarbs.
Frikcionālais bezdarbs nozīmē to, ka sabiedrībā pastāv īslaicīgi nenodarbinātie iedzīvotāji, kā arī tie iedzīvotāji, kuri tikko ienāk darba tirgū un meklē savu pirmo
daba vietu.
Piemēram, dažādu mācību iestāžu absolventi, kuri vēl nav paspējuši iekārtoties darbā, vai arī strādātāji, kuri nolēmuši pāriet strādāt citā labāk atalgotā darbā. Šāda veida bezdarbnieki pastāv jebkurā sabiedrībā, un tā ir normāla un pārejoša parādība.
Mūsdienās darba tirgu parasti raksturo divas svarīgas pazīmes. Pirmā izriet no tā, ka cilvēki ir mobīli un cenšas mainīt savu ekonomisko aktivitāti – jaunieši pabeidz mācības un kļūst par darbaspēku ; iedzīvotāji, kuri sasniedz pensijas vecumu, aiziet no darba pelnītā atpūtā ; citiem ir jāpārtrauc darbs īslaicīgi.
Otrā darba tirgus pazīme ir saistīta ar to, ka uzņēmumos darba vietas ir nemainīgas. Dažādu apstākļu ietekmē vieni tās samazina, bet otri rada jaunas darba vietas, un notiek strādātāju pāreja no vienas darba vietas uz otru. Turklāt katrs meklē tādu nodarbības veidu, kas atbilst viņa kvalifikācijai un ir augsti atalgots. Lai savas intreses attiecībā uz jauno darbu apmierinātu, ir nepieciešams noteikts laika periods. Šāda veida ekonomiskās aktivitātes un izmaiņas tiek dēvētas par frikcionālo bezdarbu.
Strukturālais bezdarbs ir situācija, ko izraisa izmaiņas ekonomikas struktūrā, kas noved pie neatbilstības starp strādātāju kvalifikāciju, dzīves vietu un esošajām darba vietām.
Tās rodas vienmēr, kad notiek ražošanas pārkārtošana atbilstoši jaunākajiem tehnikas un tehnoloģijas sasniegumiem un strādātāju esošās spējas, kvalifikācija, sagatavotība neatbilst jauno darba funkciju parasībām. Līdz ar to tiek samazināts strādātāju skaits vai arī esošiem strādniekiem ir nepieciešams noteikts laika periods, lai iegūtu jaunas tehnoloģijas apkalpošanas prasībām atbilstošu kvalifikāciju un iemaņas. Strukturālais bezdarbs veidojas arī tad, ja ir sagatavots noteiktas profesijas darbaspēks, piemēram, agronomi, bet tajā ģeogrāfiskajā vidē, kurā viņi dzīvo, šādi speciālisti nav vajadzīgi. Lai atrisinātu šādu bezdarba problēmu, ir divas iespējas: vai nu iegūt jaunu kvalifikāciju atbilstoši brīvajām darba vietām savā dzīves vietā, vai pārvietoties uz tādu dzīves vietu, kur šādas profesijas darbinieki ir nepieciešami.
Cikliskais bezdarbs ir tāds bezdarbs, kas saistīts ar vispārēja ekonomiskās aktivitātes līmeņa izmaiņām.
Piemēram, ja samazinās patēriņš, sākas ekonomikas lejupslīde un iestājas depresijas. Līdz ar to cilvēki zaudē darbu. Tā ir ļoti nopietna problēma. It īpaši tādos gadījumos, kad ekonomikas lejupslīdes un depresijas frāzes ieilgst. Tad cikliskais bezdarbs var kļūt ļoti augsts. Taču, ja notiek ātra ekonomikas atveseļošanās, tad arī cikliskais bezdarbs izzūd.
Daži autori atzīmē arī sezonas bezdarba formu. Piemēram, cilvēki, kuri ir nodarbināti tūrismā, celtniecībā, it īpaši ziemas periodā kļūst par sezonas darbeniekiem. Darbaspēka pieprasījums šajās sfērās lielā mērā ir atkarīgs no laika apstākļiem un gadalaiku maiņas.
Pastāv ari brīvprātīgais un piespiedu bezdarbs.Brīvprātīgais bezdarbs rodas tad, ja strādātāji nevēlas strādāt par viņiem piedāvāto darba algu; viņi labprāt strādātu, bet par lielāku atalgojumu. Piespiedu bezdarbs rodas tad, ja pastāv fiksētā darba alga, un tādējādi darbaspēka cena ir neelastīga.
Pilnīgā nodarbinātība
Pilnīgā nodarbinātība ir tāds stāvoklis ekonomikā, kad pieprasītais darbaspēka daudzums ir vienāds ar piedāvāto darbaspēka daudzumu. Frikcionālais un strukturālais bezdarbs tiek uzskatīts kā dabiskais bezdarbs un tāpēc to pieskaita pilnīgās nodarbinātības.
Oukena likums
Ja faktiskais bezdarba līmenis par 1,0% ir lielāks nekā dabiskais bezdarba līmenis, tad nesaražotais reālais iekšzemes kopprodukts līdzinās 2,0%. Šo sakarību dēvē par Oukena likumu.
1) Atsauce
Bikse V. Makroekanomikas pamati.-Rīga : LU, 1998. – 135-136, 140- 144. lpp.
Bezdarbs Latvijā
Latvijas Republikas likumā Par nodarbinātību teikts, ka par bezdarbiku ir atzīstams :
• Nestrādājošs Latvija Republikas pastāvīgais iedzīvotājas darbaspējīgā vecumā;
• kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas un citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā;
• kurš neveic uzņēmējdarbību;
• meklē darbu, ir reģistrēts Nodarbinātības valsts dienestā pēc pieraksta vietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā
Latvijā ar bezdarbu saistītos jautājumus risina Nodarbinātības valsts dienests. Tā darbību regulē LR likums “Par nodarbinātību”
Latvijas bezdarbnieku sastāvs
Latvijā kopš 1992. gada janvara ir uzsākta bezdarbnieku reģistrācija. To veic Nodarbinātības valsts dienesti. Šādi dienesti ir izveidoti un darbojas gandrīz katrā rajonā. Turklāt Latvijas Republikas Valsts statisitkas komiteja pastāvīgi veic darbaspēka izlases apsekojumus. Latvijā pastav diezgan augts slēptais bezdarbs, jo daudzos uzņēmumos ir piespiedu dīkstāves; cilvēki ir noformēti darbā, bet viņi nestrādā un ir speisti ņemt bezalgas atvaļinājumus. Slēpto bezdarbnieku pulkā ir arī tie, kuri nesaņem pabalstu un dažreiz reģistrēties NVD, tāpēc reālais bezdarba līmenis valstī ir daudz augstāks.Latvijas bezdarbnieku sastāvs pēc dzimuma, tautības, vecuma, profesijas un izglītības nepārtraukti mainās.
Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas noteikumi. Atbilstoši Latvijas likumdošanai bezdarbnieks ir tiesīgs saņemt pabalstu. Kopš 1997. gada 1. Jūnija bezdarbnieka pabalsta noteikšanas un izmaksāšanas noteikumi ir būtiski mainīti. Pabalsta lielums ir saistīts ar bezdarbnieka iepriekš saņemto izpeļņu un darba stāžu, ko aprēķina tāpat, kā noteikts likumā par valsts pensijām. Ja apdrošināšanas stāžs ir no 1 lidz 5 gadiem, pabalsts būs 50% no vidējās darba algas pēdējos sešos mēnešos; ja apdrošināšanas stāžs ir no 5 lidz 15 gadiem, tad attiecīgi- 55,5% apmērā, no 15 līdz 25 gadiem- 60% un, beidzot, ja šis stāžs pārsniegs 25 gadus, pabalts tiks izmaksāts 65% apmērā no vidējās darba algas pēdējos sešos mēnešos. Maksimālā summa, no kuras tiek aprēķināts bezdarbnieka pabalsts, atbilst piecām minimālajām darba algām. Turklāt tiek ievērots arī tas, vai ir samaksāts sociālais nodoklis nevis par 6 mēnešiem, bet gan pēdējo 12 mēnešu laikā kopš iegūts bezdarbnieka statuss. Nodoklim jābūt samaksātam ne mazāk kā par 9 mēnešiem. Bezdarbnieki, par kuriem valsts maksā sociālo nodokli, tāpat kā agrāk saņems bezdarbnieka pabalstu 70% apmērā no minimālās darba algas, izņemot tos, kas beiguši vidējās, vidējās speciālās vai augstākās mācību iestādes, jo viņiem pabalsta izmaksa nav paredzēta.
Bezdarba pabalstus niepiešķir personām, kas ir:
• pārtraukušas darba attiecības pēc pāšu vēlēšanās;
• ir atbrīvotas no darba par darba pārkāpumiem;
• mācību iestāžu dienas nodaļas audzēkņiem;
• personām, kas atrodas valsts apgādībā, piemēram, pensionāri.
Taču bezdarbnieks var zaudēt savu pabalsu, ja ir:
• divas reizes atteicies no piedāvātā un viņam piemērotā darba vai profesinonālās apmācības;
• ja neapmeklē profesionālās apmācības nodarbības bez attaisnojoša iemesla.
Valsts politika bezdarba samazināšanā
Tirgus ekonomikas valstīs nodarbinātības veicināšanas politika ir viens no svarīgākajiem valdības makroekonomiskās politikas virzieniem. Lai samazinātu bezdarbu un stimulētu nodarbinātību, īstenotu valts politiku darba tirgū, Latvijā ir izveidota pasākuma sistēma, kurā ir ietverti šādi galvenie virzieni:
• Nodarbinātības Valsts dienesta izveidošana. Tas ir galvenais valsts dienests Latvijā, kas nodarbojas ar darba tirgus konjunktūras analizēšanu un prognozēšanu, bezdarba cēloņu pētīšanu, bezdarbnieku reģistrēšanu un viņu sociālās aizsardzības nodrošināšanu, kā arī ar informācijas sniegšanu par brīvajām darba vietām;
• Bezdarbnieku profesionālā orientācija un iekārtošana citā piemērotā darbā;
• Bezdarbnieku apmācība, pārkvalificēšana un kvalifikācijas celšana. Ja bezdarbniekam trūksts profesionālo iemaņu vai viņš vispār nevar atrast darbu savā specialitātē, tad viņam ir tiesības uz profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanos;
• Pagaidu sabiedrisko darbu organizēšana uz laiku nenodarbinātajām personām. Bezdarbnieki veic pilsētu un ciematu teritoriju labiekārtošanu, u.c darbus.
• Labklājības ministrija ir izstrādājusi vairākus projektus nodarbinātības problēmu risināšanai Latgales rajonos, piemēram, uzņēmējdarbības uzsākšanas stimulēšanu u.c
Vairākās industriāli attīstajās valstīs valdība piešķir subsīdijas uzņēmumiem, kas nonākuši īslaicīgās finasiālās grūtībās, lai novērstu strādnieku atlaišanu no darba vai arī atbalstītu firmas, reģionus papildu darba vietu radīšanai.
3) Atsauce
Bikse V. Makroekanomikas pamati.-Rīga : LU, 1998.- 135-139, 145- 146.lpp.
Secinājumi:
Bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu, bezdarbs ir saistīts ar dažādām sociālām problēmām. Bezdarba definīcija ir, kad cilvēki ir nenodarbināti, kad viņi vēlas un ir spējīgi strādāt, bet nespēj atrast darbu. Ļoti daudziem darbiem ir sezonas raksturs, kad cilvēkiem darbs ir tikai uz sezonu, bet pārējo laiku viņi ir bezdarbnieki, to sauc par sezonas bezdarbu. Ļoti daudz jauniem cilvēkiem ir tendence mainīt darbu biežāk, nekā gados vecākiem cilvēkiem. Daudz bezdarbnieku rodas, ja viņu dzīvesvieta nav savienojama ar darba vietu, vai bezdarbnieka prasme nav atbilstoša darba prasībām, šo bezdarba veidu sauc par strukturālo bezdarbu.
Latvijā pastāv diezgan augsts slēptais bezdarbs, jo daudzās darba vietās ir piespiedu dīkstāves, cilvēki ir noformēti darbā, bet viņi nemaz nestrādā un ir spiesti ņemt bezalgas atvaļinājumu. Ir arī slēptie bezdarbnieki, kuri neiet reģistrēties NVD, tādēļ valstī bezdarba līmenis ir daudz augstāks. Bezdarbnieki ir tiesīgi saņemt bezdarbnieka pabalstu, maksimālā summa, no kuras aprēķina bezdarbnieka pabalstu, atbilst piecām minimālajām mēneša algām