Darba tirgus Latvijā 2007.gadā

Darba tirgus ietver sevī atspoguļojumu par nodarbinātību, nodarbināto sastāvu, bezdarba līmeni, algu izmaksām, darba piedāvājumiem valstī, kā arī darba tirgū tiek ietvertas izmaiņas minētajās jomās. Pēdējā laika aktuālākās problēmas Latvijas darba tirgū ir darbaspēka aizplūšana uz ārzemēm, kas veicina darbaspēka trūkumu, neskatoties uz darbaspēka trūkumu valstī vērojams arī salīdzinoši (ar citām Eiropas valstīm) slikts bezdarba līmeņa rādītājs. Divas it kā nesavienojamas lietas- darbaspēka trūkums un bezdarbs- tomēr Latvijā tās pastāv viena otrai līdzās, iespējams tieši izglītības un zemo algu dēļ. Nepārtraukti valstī tiek veikti dažādi ekonomiski pētījumu, ka cieši ietekmē darba tirgu, piemēram, darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma izpēte un darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas attīstība, tam adekvātas informācijas nodrošināšana; izglītības programmu kvalitāte, pieejamība un to atbilstība darba tirgus attīstības tendencēm; darba spēka ģeogrāfiskā mobilitāte; reģionu darba tirgus līdzsvarotas attīstības problēmas; dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū; optimālas, nodarbinātību veicinošas nodokļu, pabalstu un darba samaksas sistēmu veidošana; sociālās atstumtības aspekti darba tirgū; darba apstākļi un riski; nereģistrētā nodarbinātība.

Darba tirgus un tā līdzsvara nodrošināšana ir viena no mūsdienu ekonomiskajām problēmām, tāpēc darba tirgus nozīme nesamazinās, jo darba un ekonomiskās attiecības būtiski ietekmē valsts ekonomisko izaugsmi.
Darba tirgus analīze ietver gan mikroekonomikas, gan makroekonomikas sakarības, jo tās savā starpā ir cieši saistītas. Darba spēks nevar būt prece, jo tas nav atdalāms no īpašnieka. Darba tirgus pērk potenciālas darba spējas, kur reālā darba samaksa ir atkarīga no darba rezultāta, tātad darba samaksas priekšnoteikums ir pats darba process. Par darba cenu pieņemts uzskatīt darba algu, kas darba devējam ir ražošanas faktora izmaksas, bet darbiniekam – ienākums, ko tas gūst veicot darbu.
Svarīgākie faktori mikroekonomiskajā analīzē, kas nosaka darba piedāvājumu ir tādi faktori kā demogrāfiskā situācija valstī, strādāt gribētāju profesionālā struktūra un kvalifikācija, indivīda izvēle starp brīvo laiku un ienākumu.

Iedzīvotāji.

Latvijas Statistikas jaunākie dati, kas reģistrēti 2007. gada decembrī, liecina, ka Latvijā ir 2270.7 tūkst. iedzīvotāju, no tiem 134.1 tūkst. ir ekonomiski aktīvie iedzīvotāji. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita tendence ir augoša, kas ir vērtējams pozitīvi. Vecumā no 15-64 gadu vecumam ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 2005. gadā bija 63%, 2006. gadā-64.8% un 2007. gada beigās 66.6% . (Latvijas statistikas dati).

Bezdarbs.
Pati nozīmīgākā joma darba tirgū ir darba piedāvājums un darba pieprasījums, kā rezultātā veidojas bezdarbs. Ir četri bezdarba veidi- frikcionālais, sezonas, cikliskais un strukturālais bezdarbs. Pilnībā novērst bezdarbu nav iespējams, jo vienmēr pastāvēs dabiskais bezdarbs, kuru veido frikcionālais, sezonas un strukturālais. Paši jaunākie dati (2007.gada decembra beigās) liecina, ka reālais reģistrētais bezdarba līmenis Latvijā ir sasniedzis 4.6%, pašsaprotami, ka bezdarba līmenis atsevišķās Latvijas daļās nav vienlīdzīgs, bet tomēr ir vērojama ļoti krasa atšķirība starp pilsētām Latvijā.

Kā liecina Nodarbinātības Valsts Aģentūra, tad lielākais bezdarbs 2007. gadā ir bijis Rēzeknē-15.8%, bet vispozitīvākais skats paveras, protams, uz , Rīgu- 3.0%. Kopējais bezdarbnieku skaits, kuri ilgstoši atrodas aktīvajos nodarbinātības pasākumos Latvijā 2007. gada decembrī ir 52321. Nepārtraukti tiek veikti dažādi pasākumi un tiek izstrādātas dažādas programmas, kuras palīdz cilvēkiem atrast darbu, kā piemēram tiek rīkoti dažādi bezmaksas kursi, kuri sagatavo kādai konkrētai profesijai uz kuru bezdarbnieks tiecas. Taču kopējie bezdarba līmeņa rādītāji Latvijā ir vieni no sliktākajiem.

Nodarbinātība.
Sieviešu nodarbinātības līmenis Latvijā ir augstāks nekā ES, bet vīriešu nodarbinātības līmenis vēl joprojām nav sasniedzis ES vidējo līmeni, taču vīriešu nodarbinātības līmenim Latvijā, ir tendence paaugstināties. Nodarbinātības līmeņa ziņā Latvija 2005.gadā bija 16. vietā ES dalībvalstu starpā.
2006. gada janvārī ir reģistrētas 16650 brīvas darba vietas. Šī it kā neizskaidrojamā parādība, kad bezdarbs sastopas ar vakancēm ir izskaidrojama ar neatbilstošu kvalifikāciju un ar zemajām darba algām. Darba spēka deficīts ir ļoti nopietna valsts problēma, jo tas var būtiski ierobežot valsts reģionālo attīstību. Pat lielāko Latvijas pilsētu pašvaldībām nav iespēja mobilizēt darbaspēka resursus saviem ekonomiskajiem projektiem. Tā rodas problēmas ar algu apmēriem un produktivitātes līmeni. Latvijas ekonomika dinamiski attīstās, tāpēc līdz ar pārmaiņām veidojas arī pieprasījums pēc citas- augstākas kvalifikācijas darbiniekiem, kas nepārtraukti darbiniekiem liek apgūt jaunas iemaņas. Sakarā ar darbaspēka trūkumu ir arī jāpiemin, ka tuvāko 5-7 gadu laikā darba tirgū ienāks deviņdesmitajos gados dzimušie, kad dzimstība bija ļoti zema, un Latvija izjutīs nopietnu darbaspēka trūkumu. Gaidāms, ka vislielākais samazinājums varētu būt tieši darbspējīgo iedzīvotāju skaitā – par 15% mazāk nekā pērn, un 2020.gadā Latvijā būs aptuveni 1,6 miljoni cilvēku vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem.

Algu izmaksas. Iedzīvotāju ienākumi.
Galveno pieprasījumu valstī veido augsts iedzīvotāju pirktspējas līmenis, kas tirgus ekonomikas apstākļos veicina atbilstošu piedāvājumu. Iedzīvotāju pirktspējas līmeni nosaka ienākumi un uzkrājumi. Darba tirgus ir atkarīgs no darba algām, jo katrs ir ieinteresēts saņemt atalgojumu par paveikto darbu. Mūsdienās nekas „nekustēsies uz priekšu”, ja netiks solīts atalgojums vai kāds ieguvums. Darba alga ir samaksa par darba pakalpojumu, par noteiktu rezultātu. Statistikas dati viennozīmīgi liecina, ka darba algas (ņemot vērā gada vidējos rādītājus), Latvijā ceļas (dažbrīd pa mēnešiem ir vērojami arī kritumi, tad atkal kāpumi). Katru gadu ir ievērojams kāpums, kas patiesībā ir tikai loģiski ievērojot, ka inflācijas līmenis nepārtraukti paaugstinās.
Strādājošo vidējā darba samaksa. Bruto alga latos.

Ne par darba algām, ne par iedzīvotāju ienākumiem patiesībā nevar uzstādīt precīzus un realitāti atainojošus statistikas datus , jo “aplokšņu” algu dēļ šie rādītāji ir nepilnīgi. Vislabāk kopējos iedzīvotāju ienākumus var novērtēt pēc Nacionālo kontu sistēmas datiem. Tie ietver ne tikai oficiāli reģistrētos ienākumus, bet arī “ēnu” ekonomiku un ienākumus gan naudā, gan natūrā.

Pielikums no laikraksta „Dienas Bizness”.

Nodarbinātības un izglītības veicināšanai Latvijā, tika piešķirti 387 miljonu latu no Eiropas Savienības budžeta. Šis piešķirtais finansējums tiks ieguldīts izglītības modernizēšanā, kas cieši saistīts arī ar darba tirgu, jo tieši labāka izglītība spēs nodrošināt cilvēkiem labākas vai pat jaunas darba vietas. Kā rezultātā vajadzētu samazināties bezdarba līmenim un palielināties nodarbināto skaitam.

Latvijas darba tirgū šobrīd vērojama neatbilstība starp darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu, 52% strādājošo nestrādā atbilstoši iegūtajai izglītībai, darbaspēka kvalifikācija neatbilst darba tirgus prasībām, 24% jeb vidēji katrs ceturtais strādājošais saistīts ar nereģistrētās nodarbinātības izpausmēm darba tirgū.

Darba tirgus
Darbaspēka trūkums un augošās izmaksas sekmējušas ienākumu pieaugumu Latvijā: 2007. gadā vidējā bruto alga valstī būs palielinājusies par 30%. Neapšaubāmi, tik strauji ienākumi ir auguši tikai daļai Latvijas iedzīvotāju, lielai daļai cilvēku ienākumi nav pieauguši vai pieauguši nenozīmīgi, un viņu pirktspēja, strauji augošo cenu apstākļos turpina samazināties. Turklāt daļu no straujā pieauguma izskaidro iedzīvotāju ienākumu legalizācijas process. Tādējādi Latvijā ir izteikta attīstības valstīm raksturīga iezīme – līdz ar ekonomikas attīstību ienākumu un dzīves līmeņa nevienādība valstī palielinās.
Tai pašā laikā ienākumu līmenis Latvijā vēl ļoti būtiski atšķiras no vairāku Eiropas valstu vidēja ienākumu līmeņa, kamēr cenas atsevišķām preču grupām Latvijā jau ir salīdzināmas ar cenām bagātākās valstīs vai pat pārsniedz tās. Zemās algas ir galvenais faktors, kas sekmējis intensīvu darbaspēku aizplūšanu uz ārzemēm, kas, kopā ar straujo ekonomisko attīstību, veicinājis bezdarba samazinājumu Latvijā.
Prognoze 2008. gadam
Bezdarba samazināšanās iespējas Latvijā ir diezgan ierobežotas, jo šis process jau ir gandrīz pietuvinājies savam dabiskajam līmenim (ekonomikas teorija paredz, ka pat pastāvot pilnai nodarbinātībai, bezdarbs valstī var būt). Tomēr, ņemot vērā atšķirīgu situāciju Latvijas reģionos, bezdarba samazināšanas iespējas vēl nav izsmeltas. Tai pašā laikā līdz ar ekonomikas tempu palēnināšanos, pieprasījums pēc darbaspēka var atslābt, kā rezultāta bezdarba līmenis ilgtermiņā var arī pieaugt.
Darbaspēka izmaksu pieaugumus nākamajā gadā uzrādīs tempu samazināšanos, ko galvenokārt ietekmēs algu pieauguma ierobežošana valsts sektorā strādājošiem. Tai pašā laikā privātsektorā algas rādītāji turpinās strauji pieaugt, tomēr diezgan nozīmīgi to ietekmēs aplokšņu algu atklāšana, palielinoties minimālai algai un neapliekamajam minimuma, ka arī valstī turpinoties cīņai ar neoficiālajiem ienākumiem.

Izmantotā literatūra:

• M.Siņicins, “Biznesa ekonomiskie pamati 10.-12.kl., RAKA.
• http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=244
• http://www.dienasbizness.lv/Default2.aspx?ArticleID=18daa5d2-61b2-42da-8404-a36fb0a8c67c
• http://www.dienasbizness.lv/Default2.aspx?ArticleID=ac45cc5b-46b6-4591-ad6a-54dc50116c34
• http://www.nva.gov.lv/index.php?cid=1&mid=6&txt=95&from=0

Scroll to Top