Saturs
Ievads 3
1. Bezdarbs 5
1.1. Bezdarba veidi 7
1.2. Bezdarba formas 8
1.3. Bezdarbnieki 9
2. Bezdarbs Latvijā 10
2.1. Bezdarbs Latvijā 2004.-2006 gadam 13
2.2. Bezdarba cēloņi 15
2.3. Bezdarbnieki Latvijā 17
2.3.1. Sociālās garantijas bezdarbniekiem 18
2.3.2. Bezdarbnieka tiesības un pienākumi 19
2.4. Bezdarba sekas 21
3. Bezdarba samazināšana 22
Secinājumi un priekšlikumi 24
Izmantotā literatūra 26Ievads
Viena no svarīgākajām tirgus sastāvdaļām ir darba tirgus. Tas parāda valsts attīstības dinamiku, situāciju tautsaimniecībā, fiskālajā un monetārajā jomā, un starptautiskajās attiecībās.
Bezdarbs ir un paliek visakūtākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas ir aktuāla jebkurā valstī. Šeit jāmin arī ienākumu nevienlīdzība un darbaspēka pieprasījuma samazināšanās.
Ekonomikas izaugsme neveicina bezdarba samazināšanos, jo bezdarba problēmai ir strukturāls raksturs, ko izraisa globalizācijas un liberalizācijas procesi pasaulē, tehnoloģiskais progress, konkurences saasināšanās valstu starpā.
Bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu, ekonomisku un politisku problēmu. Nodarbinātība un bezdarbs ir saistīti ar iedzīvotāju ienākumiem, tātad ar dzīves līmeni un valsts nacionālo kopproduktu. Pastāvot augstam bezdarba līmenim, iedzīvotāju dzīves līmenis krītas, kā rezultātā valstī var rasties ekonomiskā un politiskā krīze. Tāpēc viena no svarīgākajām valsts problēmām ir darba tirgus regulēšana. Protams, situāciju darba tirgū ietekmē vairāki makroekonomiskie faktori – nodokļu politika, inflācija, kredītu un investīciju politika u.c.
Darbaspēka pieprasījumu nosaka darba vietu skaits, preču un pakalpojumu pieprasījums, ražošanas tehnoloģijas līmenis un darba algas lielums. Savukārt darbaspēka piedāvājums ir atkarīgs no valsts iedzīvotāju skaita, dabiskā pieauguma, iedzīvotāju vecuma struktūras, cilvēciskā kapitāla kvalitātes un darba algas lieluma.
Tā kā Latvijā ir notikusi pāreja uz brīvā tirgus attiecībām, tad īpaši aktuāla ir bezdarba problēma. Pārejā uz tirgus ekonomiku, kad notiek izmaiņas tautsaimniecībā, nepieciešams realizēt kopumu bezdarba ierobežošanai.
Tā kā bezdarbs ir viena no izplatītākajām problēmām mūsu valstī ,kursa darba mērķis ir izpētīt bezdarba līmeni un tā izaugsmi no 2004. gada līdz 2006.gadam. Šī problēma mūsdienās ir ļoti aktuāla, jo ļoti daudz jaunu cilvēku neredz iespējas sevi pierādīt strādājot Latvijā . Kā arī viņus neapmierina Latvijas valstī piedāvātās algas,kas ir viena no galvenajām problēmām kādēļ veidojas bezdarbs.
Lai sasniegtu šo mērķi, tiks veikti šādi uzdevumi:
1) noskairdot ,kas ir bezdarbs;
2) izpētīt bezdarba līmeni Latvijā no 2004.gada līdz 2006. gadam;
3) izpētīt bezdarba cēloņus un faktorus,kas veicina bezdarbu;
4) izteikt priekšlikumus bezdarba amazināšanai.
Kursa darbā tiks apkopotas tabulas,lai darbs būtu pārskatāmāks un tiktu sniegta pēc iespējas lielāka informācija par bezdarbu Latvijā. Tiks izmantotas arī statistiskās analīzes metodes, piemēram, salīdzināšana un grupēšana.
Darbs tiks sadalīts trijās daļās. Pirmajā daļā tiks apskatīta un izpētīta bezdarba teorija, kas ir bezdarbs, bezdarba veidi, bezdarba formas un bezdarbnieki. Otrajā daļā tiks apskatīta bezdarba problēma Latvijā, galvenie bezdarba cēloņi Latvijā. Tiks salīdzināti arī dati sākot ar 2004.gadu līdz 2006.gadam. Šajos datos tiks salīdzinātāts bezdarba līmenis Latvijā, ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, nodarbināto iedzīvotāju īpatsvars un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā, kā arī darba meklēāju skaits. Tiks apskatītas arī sociālās garantijas, kādas tiek piedāvātas bezdarbniekiem un salīdzināts bezdarbs nacionalitāšu vidū. Trešajā daļā tiks piedāvāti risinājumi , kā samazināt radušos bezdarbu. Darba beigās tiks izdarīti secinājumi un izteikti priekšlikumi par bezdarbu Latvijā.
Rakstot kursa darbu tiks izmantota speciālā literatūra par bezdarbu, valsts statistikas dati, kā arī internetā piedāvātā informācija.1. Bezdarbs
Bezdarbs ir sociāli ekonomiska parādība, kura raksturojas ar to, ka ekonomiski aktīvā iedzīvotāju daļa netiek nodarbināta sabiedriskajā ražošanā (preču ražošanā un pakalpojumu sniegšanā). Bezdarba avots jāmeklē pašā ekonomikas saimnieciskajā sistēmā.
Bezdarbs ir un paliek visakūtākā tirgus saimniecības ekonomiskā un sociālā problēma, kas aktuāla jebkurā valstī, arī Latvijā.
Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu. Viens no tiem – bezdarba rašanās atspoguļo resursu zaudējumu ekonomikā kopumā. Ja visi cilvēki būtu nodarbināti, tad preču un pakalpojumu ražošanas apjoms būtu lielāks. Valdības izdevumi bezdarbnieku pabalstiem būtu mazāki un nodokļu likmes, lai finansētu valdības izdevumus, arī būtu zemākas. Bezdarbam izzūdot, ikvienam kļūtu labāk.
Nenodarbināti cilvēki cieš ekonomiskas grūtības. Bezdarbs ir saistīts arī ar dažādām sociālām problēmām. Bezdarbnieki jūtas atraidīti un atsvešināti no sabiedrības strādājošās daļas. Bezdarbs var apdraudēt ģimenes savstarpējās attiecības. Jauni cilvēki, kuri nav nodarbināti, daudz vieglāk iesaistās kriminālnoziegumos un neattīsta savas darba pamatiemaņas. Tas izraisa vairāk ekonomisku un sociālu problēmu nākotnē.
Attiecībā uz bezdarbu, svarīgi ir noteikt gan esošo bezdarba līmeni, gan arī klasificēt pa bezdarba veidiem. Atšķirt brīvprātīgo un piespiedu bezdarbu. Visās attīstītās tirgus ekonomikas zemēs ir tādi, kas nestrādā, darbaspēku nepiedāvā, un ir bezdarbnieki, kas alkst, lai viņu darbaspēku piedāvājumiem būtu atbilstošs pieprasījums. Brīvprātīgo bezdarbnieku kā bezdarbnieku nevar ekonomiski raksturot. Viņš vispār vai ierobežotā laika posmā nav darba spēju piedāvātājs darbaspēku tirgū.
Pie brīvprātīgajiem bezdarbniekiem pieskaitāmi:
● Sievietes mātes, kas nolēmušas vismaz līdz noteiktam vecumam bērnus audzināt ģimenē.
● Sievas, namamātes, kuru vīri spēj ģimeni pilnīgi nodrošināt paši.
● Ilgstoši bezdarbnieki, kas zaudējuši ne tikai kvalifikāciju, bet arī cerību un vēlmi no jauna kļūt par darba ņēmējiem.
● Hroniski alkoholiķi, narkomāni, ubagi, visi tie, kas principā nevēlās strādāt un piedāvāt savu darbaspēku darbaspēju tirgū. [2.]
Bezdarba pamatrādītājs ir bezdarba līmenis. Bezdarba līmenis ir rādītājs, kas parāda tautsaimniecībā neizmantoto un jau īstermiņā pieejamo cilvēkresursu īpatsvaru ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā, vecuma grupā no 15 līdz 74 gadiem attiecīgajā laika periodā. Bezdarba līmeni aprēķina pēc (1.1) formulas.
(1.1)
Bezdarbnieks ir cilvēks, kas sasniedzis 15 gadu vecumu, ir darbaspējīgs, vēlas strādāt un bez panākumiem aktīvi meklē darbu vismaz četras nedēļas. Bezdarbnieks – fiziska persona darbspējīgā vecumā, kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu. Lai iegūtu bezdarbnieka statusu, personai pēc pieraksta vietas nepieciešams reģistrēties Valsts nodarbinātības dienestā un jāgriežas šajā dienestā vismaz vienu reizi mēnesī. Par bezdarbnieku personu atzīst četrpadsmitajā dienā pēc reģistrācijas Valsts nodarbinātības dienestā. Ar lēmumu bezdarbnieks savu statusu LR likumā “Par nodarbinātību” noteiktajos gadījumos var arī zaudēt. Šajā likumā noteikts, ka bezdarbnieks var saņemt bezdarbnieka pabalstu, stipendiju, un viņam pēc iespējas tiek piedāvāts piemērots darbs, profesionālā apmācība vai pārkvalificēšanās. Likums uzliek par pienākumu pašvaldībām organizēt algotus pagaidu sabiedriskos darbus.
Ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji ir personas, kuras nevar pieskaitīt ne pie nodarbinātajiem iedzīvotājiem, ne arī pie darba meklētājiem.
Darba meklētāji ir visas tās personas (vecumā 15 gadi un vairāk), kas vai nu ir vai nav reģistrētas Nodarbinātības valsts dienestā, un attiecībā uz kurām vienlaicīgi izpildās sekojoši trīs nosacījumi:
1) pārskata nedēļā nekur nestrādāja un nebija pagaidu prombūtnē no darba;
2) pēdējo 4 nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu;
3) darba atrašanās gadījumā bija gatavs nekavējoties (tuvāko 2 n…edēļu laikā) sākt strādāt.
Darba meklētāju skaitā ietver arī tās personas, kuras darbu nemeklē, jo ar Nodarbinātības valsts dienesta norīkojumu atrodas apmācībās. Darba meklētāju īpatsvars ir darba meklētāju īpatsvars ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitā. Ilgstoši darba meklētāji ir darba meklētāji, kas darbu nav atraduši 12 mēnešus un ilgāk.1.1. Bezdarba veidi
● Cikliskais bezdarbs- parasti rodas tad, kad ekonomikā ir lejupslīde. Uzņēmumi samazina ražošanu, daudzi uzņēmumi tiek slēgti, un daudzus strādniekus, bieži pat augstas kvalifikācijas speciālistus, atbrīvo no darba.
● Strukturālais bezdarbs- laika gaitā mainās pieprasījumu struktūra, netiek pieprasīti kādas nozares izstrādājumi, mainās ražošanas tehnoloģija. Darbu vairs nevar atrast vienkāršo profesiju pārstāvji. Daudz strādnieki daru nevar atrast, jo viņiem nav atbilstošas kvalifikācijas, darba iemaņu, ko pieprasa augstākā tehnoloģija.
● Frikcionālais bezdarbs- veidojas tad, ja cilvēki labprātīgi atstāj darbu, meklē labāk apmaksātu darbu, maina dzīvesvietu un uzreiz nevar atrast darbu vai meklē darbu pēc mācību iestādes beigšanas. Frikcionālo bezdarbu uzskata par dabisku un pat vēlamu.
● Sezonas bezdarbs- daļai darbu ir sezonāls raksturs. Daudzu kurinātāju darbs, sākoties vasarai, kļūst nevajadzīgs. Daudzviet arī lauksaimniecības un celtniecības darbam ir sezonāls raksturs.
● Bezdarbs, kas saistās ar ārējās konkurences rezultātu gan eksporta, gan importa jomā. Vietējie uzņēmumi bankrotē un ir spiesti sašaurināt darbinieku loku.
● Daļējais bezdarbs ir darba ņēmējs strādā nepilnu darba dienu vai darba nedēļu. Šī bezdarba forma var būt gan brīvprātīga, gan piespiedu. Daļējais brīvprātīgais bezdarbs ir pozitīvi vērtējams, jo atļauj sievietēm mātēm, mājsaimniecēm strādāt daļu darba dienas, studentiem savienot studijas ar darbu, jauniešiem mācīties un apgūt profesiju, pensionāriem strādāt sava spēka ietvaros. Daļējais piespiedu bezdarbs saistās ar ražošanu un pakalpojumu sašaurināšanu lejupslīdes un bedres fāze, rekonstrukcijas apstākļos konjuktūras svārstību gadījumos. Uzņēmēji bieži vien speciāli pilnībā neatlaiž darbiniekus, visupirms speciālistus, jo cer uz cikla rosības un uzplaukuma fāzes atjaunošanos, konjunktūras krituma pārvarēšanu.
● Slēptais bezdarbs- šī forma ir izplatīta Latvijā, kad praktiski nestrādājošie uzņēmumi atlaiž strādniekus ilgstošā atvaļinājumā vai arī juridiski no darba neatbrīvo, bet nemaksā ne algu darba ņēmējam, ne sociālo nodokli budžetam.1.2. Bezdarba formas
Izšķir pavisam trīs bezdarba formas – frikcionālais bezdarbs, strukturālais bezdarbs, un sezonālais bezdarbs.
● Frikcionālais bezdarbs rodas vairāku faktoru ietekmē. Kāds cilvēks vienmēr meklēs sev piemērotāku darbu, kas stājas darba attiecībās pirmo reizi. Patstāvīgi mainīgā ekonomikā vienmēr pastāvēs labprātīga kustība no vienas darba vietas uz citu, no vienas dzīvesvietas uz citu, jebkurā momentā kādas darba vietas ir brīvas un ir cilvēki, kas tās meklē. Šādu bezdarbu var uzskatīt par problemātisku , jo bieži šādā veidā cilvēki atrod sev izdevīgāku un piemērotāku darbu. Svarīgi radīt pieejamu un efektīvu informācijas sistēmu par darba piedāvājumu un tā pieprasījumu darba tirgū. Šāda sistēma ļauj ietaupīt laiku un ekonomēt līdzekļus.
● Strukturālajā bezdarbā daļa bezdarbnieku rodas, ja viņu dzīves vieta nav savienojama ar iespējamo darba vietu vai arī ja bezdarbnieku darba prasme nav atbilstoša tām prasībām, kādas ir vajadzīgas vakantajās darba vietās.
● Sezonālais bezdarbs, darbs notiek sezonās, nepastāv visu gadu. Daudziem darbiem ir sezonas raksturs, piemēram, lauksaimniecībā, celtniecībā tūrisma nozarē, vasarā palielinās tūrisms, un tāpēc ir vairāk darba vietu tūristu apkalpošanā. Vasarā šajās nozarēs pieprasījums pēc darbaspēka pieaug, bet ziemā – samazinās, radot sezonālu bezdarbu. Toties pieprasījums pēc pārdevējiem pieaug pirms Ziemassvētkiem, jo šajā laikā palielinās pircēju daudzums tirdzniecības vietās. Darba piedāvājums palielinās vasarās, kad skolēni un studenti stājas darbā uz laiku. Tā kā darba piedāvājums vasarā ir lielāks nekā darba pieprasījums, tad parasti šajā periodā palielinās bezdarba līmenis. Tāpēc ir svarīgi ņemt vērā un koriģēt sezonām raksturīgās svārstības.1.3. Bezdarbnieki
Bezdarbnieks ir fiziska persona darbaspējīgā vecumā, kura nestrādā, kurai nav citu ienākumu vismaz minimālās darba samaksas apmērā, kura neveic uzņēmējdarbību un meklē darbu. Lai iegūtu bezdarbnieka statusu, personai pēc pieraksta vietas jāreģistrējas Valsts nodarbinātības dienestā un jāatgriežas šajā dienestā vismaz 1 reizi mēnesī. Persona par bezdarbnieku atzīst četrpadsmitajā dienā pēc reģistrācijas Valsts nodarbinātības dienestā.
Par bezdarbnieku atzīstams darba spējīgs pilsonis vai ārvalstnieks (bezvalstnieks), kurš saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai kuram pasē ir iedzīvotāju reģistra atzīme ar personas kodu un kurš nestrādā, ir darbaspējas vecumā, kuram nav citu ienākumu vismaz minimālās darba algas apmērā, kurš neveic uzņēmējdarbību, meklē darbu, ir reģistrēts nodarbinātības Valsts dienestā pēc dzīvesvietas un vismaz reizi mēnesī griežas šajā dienestā.
Lēmumu, ar kuru persona tiek atzīta par bezdarbnieku, pieņem attiecīgā rajona vai pilētas nodarbinātības valsts dienesta vadītājs septītajā dienā pēc personas reģistrācijas nodarbinātības valsts dienestā. [2.]2. Bezdarbs Latvijā
Bezdarbs ir viena no pēdējo gadu aktuālākajām problēmām. Bezdarba galvenais cēlonis kopumā ir darba meklētāju nespēja piedāvāt darba tirgum pieprasītā veida un atbilstošas kvalitātes darba spējas. Darbaspēks ir viens no ražošanas faktoriem, bieži vien vissvarīgākās. Kopējais darbaspēka tirgus ekonomikā aptver visus strādājošos. Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu: resursu zudums, nenodarbināto cilvēku ekonomiskās grūtības, personības degradācija un citi iemesli. Augsts un arvien pieaugošs bezdarbs ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme.
Latvijas bezdarba rādītājs – 6,8% – 2006.gada septembrī bija 11.zemākais Eiropas Savienībā.
12 eirozonas valstu vidējais bezdarba līmenis septembrī bija 7,8% un salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nebija mainījies. 2005.gada septembrī 25 ES valstīs bezdarbs bija 8,7%, bet eirozonas valstīs – 8,5%.
ES valstīs zemākie bezdarba rādītāji septembrī bija Dānijā – 3,5%, Nīderlandē – 4%, Īrijā – 4,2%, Igaunijā – 4,4% un Austrijā – 4,7%. Vislielākais bezdarbs bija Polijā – 14,1%, Slovākijā – 12,8%, Grieķijā – 9% (2.ceturksnī), Francijā – 8,9% un Vācijā – 8,7%.
No visām 25 ES valstīm 19 valstīs bezdarba līmenis septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, bija samazinājies, piecās valstīs paaugstinājies un divās valstīs nebija mainījies.
Lielākais bezdarba pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, reģistrēts Lielbritānijā – no 4,6% līdz 5,6% (jūlijā), Luksemburgā – no 4,7% līdz 4,9% un Ungārijā – no 7,3% līdz 7,6%.
Savukārt lielākais samazinājums bijis Igaunijā – no 7,2% līdz 4,4%, Dānijā – no 4,6% līdz 3,5% un Latvijā – no 8,7% līdz 6,8%.
Salīdzinājumam, ASV bezdarba līmenis septembrī bija 4,6%, bet Japānā – 4,2%. [5.]
Latvijā ir ļoti daudz ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, tomēr tas nemazina bezdarba problēmu, tieši otrādi, tas palielina bezdarbu. Plašāku informāciju skatīt 2.1.tabulā un 2.2. tabulā. Lai arī darba meklētāju skaits ir ļoti liels, tomēr tas nemazina cilvēku vēlmi meklēt darbu, tomēr ir daudz iemeslu, kādēļ viņi nevar kandidēt uz vēlamajām pozīcijām, piemēram, valsts valodas nezināšana, izglītības trūkums, dzīvesvieta, ģimenes apstākļi, kā arī daudzi citi bezdarbu ietekmējošie faktori. Darba meklētāju skaitu plašāk skatīt 2.3.tabulā. [7.]
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 2.1.tabula
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits 15-74 gadu vecumā
Skaits (tūkst.) %
1.ceturksnis 2.ceturksnis 3.ceturksnis 4.ceturksnis 1.ceturksnis 2.ceturksnis 3.ceturksnis 4.ceturksnis
15-74
2004
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1815.1 1815.1 1815.1 1815.1 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1132.1 1133.5 1144.3 1135.3 62.4 62.4 63.0 62.5
Vīrieši
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 848.8 848.8 848.8 848.8 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 575.6 587.1 588.6 581.6 67.8 69.2 69.3 68.5
Sievietes
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 966.3 966.3 966.3 966.3 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 556.5 546.4 555.7 553.7 57.6 56.5 57.5 57.3
2005
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1813.2 1813.2 1813.2 1813.2 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1127.0 1132.4 1143.0 1136.2 62.2 62.5 63.0 62.7
Vīrieši
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 849.1 849.1 849.1 849.1 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 586.1 582.0 598.1 579.1 69.0 68.5 70.4 68.2
Sievietes
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 964.0 964.0 964.0 964.0 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 540.9 550.5 544.9 557.1 56.1 57.1 56.5 57.8
2006
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1809.6 1809.6 1809.6 1809.6 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 1145.8 1154.9 1192.7 1173.1 63.3 63.8 65.9 64.8
Vīrieši…
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 848.4 848.4 848.4 848.4 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 597.1 584.2 623.6 602.8 70.4 68.9 73.5 71.1
Sievietes
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 961.2 961.2 961.2 961.2 100.0 100.0 100.0 100.0
ekonomiski aktīvie iedzīvotāji 548.6 570.7 569.1 570.3 57.1 59.4 59.2 59.3
Nodarbināto iedzīvotāju skaits 2.2 tabula
Nodarbināto iedzīvotāju skaits un īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā
Skaits (tūkst.)
1.ceturksnis 2.ceturksnis 3.ceturksnis 4.ceturksnis
15-74
2004
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1815.1 1815.1 1815.1 1815.1
..nodarbinātie 1002.4 1021.2 1029.7 1018.6
2005
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1813.2 1813.2 1813.2 1813.2
..nodarbinātie 1015.2 1028.2 1043.6 1047.8
2006
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1809.6 1809.6 1809.6 1809.6
..nodarbinātie 1056.5 1071.6 1118.8 1101.3
15-64
2004
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1587.3 1587.3 1587.3 1587.3
..nodarbinātie 974.5 987.1 1004.8 996.1
2005
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1583.8 1583.8 1583.8 1583.8
..nodarbinātie 988.9 997.6 1009.9 1011.1
2006
Pavisam
Iedzīvotāju skaits šajā vecuma grupā 1580.4 1580.4 1580.4 1580.4
..nodarbinātie 1014.9 1034.4 1074.8 1065.1
[7.]
Darba meklētāju skaits 2.3.tabula
Darba meklētāju skaits
Skaits (tūkst.)
1.ceturksnis 2.ceturksnis 3.ceturksnis 4.ceturksnis
15-64
2005
Pavisam
..darba meklētāji 111.7 100.8 97.4 86.3
Vīrieši
..darba meklētāji 56.5 54.2 50.6 46.6
Sievietes
..darba meklētāji 55.2 46.6 46.8 39.7
2006
Pavisam
..darba meklētāji 86.8 82.6 73.7 71.2
Vīrieši
..darba meklētāji 49.6 47.4 42.1 37.7
Sievietes
..darba meklētāji 37.3 35.2 31.6 33.42.1. Bezdarbs Latvijā 2004.-2006 gadam
2004.gads
Kopējais valstī reģistrēto bezdarbnieku skaits 31.augustā bija 92880,kas ir par 252 cilvēkiem vairāk nekā jūlijā. Bezdarba līmenis valstī ir 8,7% . Visaugstākais bezdarba līmenis ir Latgalē. 2004. gada nogalē Ludzas rajonā bezdarba līmenis 28,2%, Rēzeknes rajonā -27,3%, Balvu rajonā 27%, Daugavpils rajonā 22,7 un Krāslavas rajonā 22,7%.
Saskaņā ar NVA datiem, viszemākais bezdarba līmenis ir Ogres rajonā-5,5%, Rīgas rajonā-5,7%, Saldus rajonā- 6,1%, Tukuma rajonā – 6,6%, Cēsu rajonā- 7,1%, Jelgavas rajonā- 7,3%, Ventspils rajonā- 7,3%, Valmieras rajonā- 8,2%, Talsu rajonā- 8,3%, Bauskas rajonā- 8,7%. No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis 2004. gadā ir bijis Rīgā- 4,6%, Ventspilī- 7,6%, Jelgavā-7,8%, Jūrmalā-8,2%. 2004.gada augustā uz algotajiem pagaidu sabiedriskajiem darbiem nosūtīti 1369 bezdarbnieki, uz pasākumiem konkurētspējas paaugstināšanai – 1469 bezdarbnieki, bet uz pasākumiem noteiktām personu grupām tika nosūtīti 82 Latvijas iedzīvotāji.
2005.gads
NVA speciālisti skaidroja, ka reģistrētā bezdarba līmenis pērn Latvijā sarucis gan tāpēc, ka samazinājies bezdarbnieku skaits, gan tāpēc, ka mainījies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits.
2005.gada pēdējā mēnesī viszemākais bezdarba līmenis reģistrēts Ogres rajonā – 4,8%, bet visaugstākais tas bijis Ludzas rajonā – 27%, liecina NVA apkopotie dati.
No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis 2005.gada nogalē reģistrēts Rīgā, kur bez darba bija 4,1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Jelgavā bezdarba līmenis bija 5,4%, Jūrmalā – 6,2%, bet Ventspilī – 6,6%.
Rīgas rajonā un Saldus rajonā decembrī bezdarba līmenis bija 5,2%, Tukuma rajonā – 5,6%, Limbažu rajonā – 5,7%, Cēsu rajonā – 5,9%, Talsu rajonā – 6,2%, Jelgavas rajonā – 6,7%, Valmieras rajonā – 6,8%, Ventspils rajonā – 7,9%, Bauskas rajonā – 8,1%, Gulbenes rajonā – 8,3%, bet Alūksnes rajonā – 8,4%.
Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē. Ludzas rajonā decembrī bez darba bija 27%, Rēzeknes rajonā – 24,8%, Balvu rajonā – 22,9%, Krāslavas rajonā – 21%, bet Daugavpils rajonā – 19% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
Rīgas reģionā bezdarba līmenis decembrī bija 4,5%, Kurzemē – 7,4%, Zemgalē – 7,6%, Vidzemē – 8%, bet Latgalē – 16,3%. [5.]
2006.gads
Reģistrētā bezdarba līmenis valstī 2006.gada septembra beigās bija 6,8% (bezdarbnieku skaits ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā). Valstī mēneša laikā bezdarba līmenis salīdzinājumā ar 2006.gada augustu samazinājies par 0,1 procenta punktu. Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzskaitē 2006.gada septembra sākumā bija 73056, septembra beigās – 71704 bezdarbnieki. Bezdarbnieku skaits valstī mēneša laikā ir samazinājies par 1352 cilvēkiem.
Septembrī bezdarba līmenis samazinājies 27, palicis nemainīgs 3 un pieaudzis 3 valsts rajonos un pilsētās. Zemākais bezdarba līmenis septembrī reģistrēts: Rīgas rajonā – 4,8%, Saldus rajonā – 5,0%, Ogres rajonā – 5,1%, Tukuma rajonā – 5,2%, Cēsu rajonā – 5,6%, Jelgavas rajonā – 5,7%, Limbažu rajonā – 5,7%, Bauskas rajonā – 5,8%, Valmieras rajonā – 5,9%, Talsu rajonā – 5,9%, Ventspils rajonā – 6,9 %, Liepājas rajonā – 7,7%, Alūksnes rajonā – 8,0%, Aizkraukles rajonā – 8,0%, Gulbenes rajonā – 8,0%.
No pilsētām viszemākais bezdarba līmenis septembrī bija Rīgā 3,9%, Jelgavā – 5,1%, Jūrmalā – 5,8%, Ventspilī – 5,9%, Daugavpilī – 6,8%, Liepājā – 6,8%. Septembrī bezdarba līmenis Rēzeknē bija 10,6%.
Visaugstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē: septembrī Ludzas rajonā tas bija 25,9%, Rēzeknes rajonā – 24,3%, Krāslavas rajonā – 19,2%, Balvu rajonā – 18,6%, Daugavpils rajonā – 14,3%. Bezdarba līmeni skatīt 2.1 attēlā.
2.1 attēls Nodarbināto iedzīvotāju skaits un bezdarba līmenis2.2. Bezdarba cēloņi
Galvenie bezdarba cēloņi Latvijā ir:
● darba tirgus prasībām neatbilstoša izglītība un novecojušas praktiskās iemaņas;
● darba pieredzes un kvalifikācijas trūkums;
● mazs brīvo darba vietu skaits savā profesijā;
● informācijas trūkums par brīvajām darba vietām;
● ekonomiska rakstura problēmas (ekonomiskās aktivitātes samazināšanās);
● transporta problēmas;
● valsts valodas nezināšana;
● 1998. gada Krievijas ekonomiskā krīze un 2006. gada aizliegums Krievijā ievest Latvijā ražotos zivju konservus;
● bezdarbnieki nav ieinteresēti strādāt par zemu darba samaksu.
● tautsaimniecības pārstrukturēšanās;
● sezonāla rakstura tirgus izmaiņas;
● dažādi ārējie faktori (piem., pieaugošas grūtības ar eksportu).2.3. Bezdarbnieki Latvijā
Latvijā ir ļoti izplatītā bezdarba problēma. Ir palielinājies ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits, lai gan bezdarba problēma nesamazinās. Dati apkopoti 2.2.1.tabulā.
Tādā daudznacionālā valstī kā Latvija, ir ļoti interesanti izvērtēt to, kā darba tirgū veicas vai neveicas konkrētai nacionalitātei. 2.2.1.tabulā un 2.2.2.tabulā ir atainots absolūtais un procentuālais bezdarbnieku skaits, taču pilnīgāku priekšstatu par konkrētās nacionalitātes sekmēm darba tirgū sniedz šajā tabulā iekļauto datu salīdzināšana ar Latvijas patstāvīgo iedzīvotāju nacionālo sastāvu. Sekojošā datu salīdzināšana parāda, ka vieglāk darbu ir atrast latviešiem un ebrejiem, grūtāk to izdarīt ir krieviem, baltkrieviem un poļiem, kamēr lietuviešiem un ukraiņiem viņu etniskā piederība ne sekmē, ne traucē dabūt darbu .Par pamatu tam, ka krieviem, baltkrieviem un poļiem bezdarba līmenis ir augstāks nekā latviešiem, ebrejiem un lietuviešiem, kalpo tas, ka liela daļa šo slāvu tautu Latvijas iedzīvotāji nemāk valsts valodu, kas traucē tiem sekmīgi konkurēt ar valsts valodu pārzinātājiem darba tirgū.[2]
Reģistrēto bezdarbnieku nacionālais sastāvs (cilvēku skaits) 2.2.1. tabula
Laika posms Latvieši Krievi Baltkrievi Poļi Ukraiņi Lietuvieši Ebreji Citas tautības
2004.g. 45621 28366 4102 2393 2090 1225 139 998
2005.g. 55219 40678 5481 3242 3367 1630 204 1562
2006.g. 53641 40242 5476 3256 3335 1628 199 1720
Reģistrēto bezdarbnieku nacionālais sastāvs (procentos no kopskaita) 2.2.2.tabula
Laika posms Latvieši Krievi Baltkrievi Poļi Ukraiņi Lietuvieši Ebreji Citas tautības
2004.g. 53,7 33,4 4,8 2,8 2,5 1,4 0,2 1,2
2005.g. 49,6 36,5 4,9 2,9 3,0 1,5 0,2 1,4
2006.g. 49,0 36,7 5,0 3,0 3,0 1,5 0,2 1,62.3.1. Sociālās garantijas bezdarbniekiem
Tautsaimniecībā nodarbinātie veic obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumus (maksā sociālo nodokli), tā apdrošinot sevi iespējamam bezdarbam gadījumam. Likums paredz iespēju bezdarbniekam saņemt bezdarbnieka pabalstu vai stipendiju bezdarbnieka profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā. Šo pabalstu var saņemt tikai bezdarbnieks, kuram apdrošināšanas maksājumu stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu veiktas obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas ne mazāk kā deviņus mēnešus pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas. Tāpēc katram strādājošam personīgi jāpārliecinās, vai darba devējs maksā sociālo nodokli. To var uzzināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.
Bezdarbnieks zaudē bezdarbnieka statusu ja:
1) noslēdz darba līgumu uz nenoteiktu laiku vai darba līgumu uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mēnešiem;
2) saskaņā ar likumu iegūst tiesības uz vecuma pensiju;
3) saskaņā ar likumu iegūst tiesības uz invaliditātes pensiju vai cita veida pensiju, vai pabalstu, ja šo ienākumu apmērs ir lielāks par valsts noteikto minimālo pensiju;
4) nonāk pilnīgā valsts apgādībā;
5) iestājas mācību iestādes dienas nodaļā;
6) divas reizes pēc kārtas atsakās no piemērota darba piedāvājuma;
7) bez attaisnojoša iemesla neapmeklē profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanas nodarbības vai nepilda darba līgumu par algotu pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu;
8) sniedzis nepatiesas ziņas par bezdarbnieka statusa iegūšanu;
9) pārceļas uz patstāvīgu dzīvi ārpus Latvijas Republikas teritorijas;
Lēmumu par bezdarbnieka statusa zaudēšanu pieņem attiecīgā rajona vai pilsētas nodarbinātības valsts dienesta darbinieks.
Bezdarbnieka pabalstu nepiešķir personām, kas:
a) pārtraukušas darba attiecības pēc paša vēlēšanās,
b) atlaistas no darba par disciplīnas vai darba līguma noteikuma pārkāpumiem,
c) var saņemt pensiju vai cita veida pabalstus,
d) atrodas pilnīgā valsts apgādībā,
e) nelikumīgi uzturas Latvijas Republikā,
f) ir mācību iestāžu dienas nodaļu audzēkņi vai studenti.
g) trīs reizes atsakās no piemērota darba piedāvājuma vai profesionālās apmācības, vai pārkvalificēšanās.2.3.2. Bezdarbnieka tiesības un pienākumi
Bezdarbniekam ir tiesības:
1) saņemt informāciju par brīvajām darba vietām;
2) saņemt piemērota darba piedāvājumus;
3) iziet profesionālo apmācību un pārkvalificēties;
4) saņemt bezdarbnieka pabalstu;
5) saņemt stipendiju profesionālās apmācības vai pārkvalificēšanās laikā;
6) piedalīties algotos pagaidu sabiedriskajos darbos un citos nodarbinātības valsts dienesta organizētajos aktīvās nodarbinātības pasākumos;
7) pārsūdzēt nodarbinātības valsts dienestu tiesā;
Bezdarbnieka pienākums ir:
1) patstāvīgi un ar nodarbinātības valsts dienesta palīdzību meklēt darbu;
2) reizi mēnesī ierasties valsts nodarbinātības dienestā;
3) ierasties valsts nodarbinātības dienestā divu darbadienu laikā no izsaukuma saņemšanas dienas;
4) piedalīties nodarbinātības valsts dienesta organizētajos bezdarbnieku aktīvās nodarbinātības pasākumos (profesionālajā apmācībā un pārkvalificēšanos kursos, darba praksē pie darba devēja vai amata meistara pēc arodapmācības, darba meklētāju kluba darbā, individuālo darba plānu pildīšanā un citos pasākumos), kā arī pildīt darba līgumu par algoto pagaidu sabiedrisko darbu veikšanu; personām, kurām atlicis mazāk par pieciem gadiem līdz vecumam , kas dod tiesības uz vecuma pensiju saskaņā ar likumu „Par valsts pensijām”, ir pienākums iesaistīties pasākumos, kuru mērķis ir šīs personas integrēt darba tirgū;
5) ziņot valsts nodarbinātības dienestam:
a) trīs darbadienu laikā par pārmaiņām, uz kuru pamata tiek zaudēts bezdarbnieka statuss;
b) trīs darbadienu laikā par dzīvesvieta maiņu;
c) trīs nedēļu laikā no slimošanas sākuma par slimības laiku, kas ir bijis ilgāks par divām nedēļām;2.4. Bezdarba sekas
Pastāv vairāki iemesli, kāpēc bezdarbs tiek uzskatīts par sociālu un ekonomisku problēmu: resursu zudums, nenodarbināto cilvēku ekonomiskās grūtības, personības degradācija u.c. Augsts un arvien pieaugošs bezdarbs ir valsts ekonomiskās lejupslīdes pazīme.
Bezdarbs ir negatīva parādība ne tikai ekonomikai, bet arī sabiedrībai, jo tas sev līdzi nes dažādas nelabvēlīgas sekas:
● tiek saražots mazāks iekšzemes kopprodukta apjoms, savukārt tā sekas ir iedzīvotāju personisko ienākumu un uzkrājumu zaudējums;
● cilvēkiem, kuri zaudējuši savas darbavietas, pazeminās dzīves standarts, un tas pats notiek ar viņu apgādājamiem;
● pastāv arī prasmju zudums: strādājošiem, kuri ir nenodarbināti ilgu laika periodu, var būt problemātiski saglabāt savas prasmes iepriekšējā līmenī;
● pieaug noziedzība, alkoholisms un narkomānija, jo cilvēki krīt arvien lielākā depresijā un viņus pārņem nolemtības sajūta;
● bezdarbs var atstāt graujošas sekas uz dabu zaudējošo cilvēku morāli, kuri var justies atstumti un nevajadzīgi;
● vēl viens zaudējums sabiedrībai ir nodokļu iekasēšanas bezdarbu pabalstiem, jo ir nepieciešams iegūt naudu, lai maksātu sociālās nodrošināšanas pabalstus tiem, kuri ir bez darba. Ja bezdarba līmeni var samazināt, tad šo naudu var izmantot pensijām, skolām, slimnīcām, ceļiem u.t.t. Tāpat var samazināt nodokļu likmes.
Bezdarbs, protams, rada zemu materiālās labklājības līmeni, taču nodarbinātība pati par sevi vēl nav pietiekama, lai cilvēks negrimtu nabadzībā. Tāpēc bieži vien ne tikai bezdarbs ir augstāk minēto seku iemesls, bet arī zemais atalgojums darbavietās.
Taču pastāvot augstam bezdarba līmenim valstī ir arī savi labi faktori. Kā galvenais pozitīvais faktors, pastāvot augstam bezdarbam, ir minama zemā inflācija. Makroekonomikā ir tāds nerakstīts likums, ka pie augstas nodarbinātības ir augsta inflācija un otrādi, tāpēc valdībai ir jāprot sabalansēt šīs divas lietas, lai nenokļūtu ne vienā, ne otrā galējībā.
Protams, bezdarbs ir negatīva parādība, taču cenšoties to izskaust, ir jāseko, kā valstī uz to reaģē pārējie makroekonomiskie rādītāji. [2.]3. Bezdarba samazināšana
Lai samazinātu bezdarbu ir jāveic dažādi pasākumi un aktivitātes. Lai cilvēkus iekļautu darba tirgū nepieciešams veicināt un attīstīt uzņēmējdarbību, organizēt aktīvos nodarbinātības pasākumus (profesionālo apmācību, pārkvalifikāciju un kvalifikācijas paaugstināšanu), darba prakses (piem., skolēniem vasaras brīvlaikos), subsidētās darba vietas invalīdiem .
Lai izskaustu bezdarba problēmu, tiek piešķirti gan pašvaldību, gan valsts gan Eiropas Savienības līdzekļi. Šie līdzekļi tiek piešķirti ,lai cilvēki varētu apmeklēt dažādus kursus un apmācības.
Pilsētās, kurās ir viszemākais bezdarba līmenis, piemēram, Latgalē, ir nepieciešams veidot jaunus uzņēmumus un dažādas fabrikas. Tā kā Latgalē ir ļoti skaista un daudzveidīga daba, tad varētu šajā vietā izveidot atpūtas bāzes.
Cilvēkiem vecumā ap 40-50 gadiem būtu jāveido dažādi kursi. Piemēram, pirms 10 gadiem cilvēki strādāja ar citādām ierīcēm un tagad neprot pielietot jaunās ierīces, tādēļ vajadzētu organizēt kursus ,lai apmācītu cilvēkus.
Lai gan no pirmā skata nešķiet, ka valsts dara kaut ko ,lai samazinātu šo lielo problēmu, tomēr valsts ļoti intensīvi sniedz savu palīdzību bezdarbniekiem.
Jau novembra vidū sākās neklātienes apmācība tiem bez darba esošajiem vecākiem, kuri pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vēlas atgriezties darba tirgū, tādējādi sniedzot viņiem elastīgākas iespējas profesionālās kvalifikācijas ieguvei. No valsts budžeta šim mērķim ir atvēlēti gandrīz 30 tūkstoši latu.
“Lai darba tirgū iesaistītu pēc iespējas vairāk bezdarbnieku, tajā skaitā arī vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, svarīgi ir ne tikai nodrošināt šiem cilvēkiem iespējas iegūt profesionālu izglītību, bet arī piedāvāt viņiem jaunas un elastīgas mācību formas – e-apmācību, tālmācību u.c. Īpaši nozīmīgi tas ir pašreizējos apstākļos, kad nepietiekamā pirmsskolas izglītības iestāžu skaita dēļ bieži vien vecākiem, kuri plāno atgriezties darbā, nav iespējas uzlabot savu konkurētspēju mainīgajā darba tirgū,” uzsver labklājības ministre Dagnija Staķe.
Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātās neklātienes apmācības ietvaros vecākiem pēc bērna kopšanas atvaļinājuma tiks piedāvāta iespēja iegūt trešo profesionālās kvalifikācijas līmeni grāmatveža kvalifikācijā.
Mācības noritēs divos veidos – gan tālmācībā, kad apmācāmie no savām mājām patstāvīgi iepazīsies ar izglītības iestādes atsūtītajiem mācību materiāliem un veiks viņiem uzdotos uzdevumus, gan klātienes nodarbībās attiecīgās pilsētas izglītības iestādē vai NVA filiālē.
Minēto studiju laikā, kas ilgs aptuveni 1 gadu (960 stundas), izglītības iestāde nodrošinās izglītojamos ar nepieciešamo tehnisko aprīkojumu, t.sk. datortehniku, interneta pieslēgumu, kā arī rūpēsies par tehniskā aprīkojuma uzturēšanu. Papildus iepriekšminētajam apmācāmie mācību laikā saņems arī stipendiju 40 latu apmērā.
Pēc Labklājības ministrijas rīcībā esošās informācijas šogad Kurzemes un Zemgales reģionos, Jūrmalā un Rīgā atbilstoši NVA reģistrēto bezdarbnieku vēlmēm tālmācībā programmas apguvi sāks 30 bez darba esošie vecāki pēc bērna kopšanas atvaļinājuma. Šobrīd notiek līgumu slēgšana ar bezdarbniekiem par mācību sākšanu.
NVA piedāvātajos mācību pasākumos ir tiesības iesaistīties tikai tiem bezdarbniekiem, kuri aģentūrā reģistrējušies bezdarbnieka statusa iegūšanai.Secinājumi un priekšlikumi
Secinājumi:
1) Bezdarbs ir viena no galvenajām problēmām ,kas skar Latvijas iedzīvotājus;
2) Bezdarba līmenis 2004.gadā bija 10,4%, 2005.gadā -9,3%, bet 2006.gadā- 8,8%;
3) Latvijas bezdarba rādītājs – 6,8% – 2006.gada septembrī bija 11.zemākais Eiropas Savienībā.
4) Valsts atmaksā e – apmācību bezdarbniekiem un jaundzimušo vecākiem pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma, nodrošinot jaunu kvalifikāciju vai padziļinot jau esošo;
5) Latvijā darbojas nodarbinātības dienesti, kas nodarbojas ar bezdarbnieku reģistrēšanu, apmācību, to virzīšanu darbā, maksā bezdarbnieku pabalstus;
6) Galvenie bezdarba cēloņi ir zemās algas, darba pieredzes un kvalifikācijas trūkums;
7) Visaugstākais bezdarbs līmenis pastāv Latgalē, bet viszemākais Rīgas un Ogres rajonā;
8) Lai gan samazinās iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits palielinās un pieaug nodarbinātības līmenis;
9) Liela daļa jauniešu izbrauc strādāt uz ārzemēm, savas nepilnīgās valsts valodas, kvalifikācijas un izglītības trūkuma dēļ;
Priekšlikumi:
1) Nepieciešams veidot jaunus uzņēmumus rajonos, kuros ir zemākais bezdarba līmenis, piemēram, Ludzā, Preiļos, Valkā;
2) Būtu jāpiesaista bezdarbnieku uzmanība, ar dažādām reklāmām par kursiem un citām aktivitātēm;
3) Bezdarbniekiem vajadzētu paaugstināt savas kvalifikācijas, apmeklēt dažādus valodu, datoru kursus.
4) Nepieciešama arī Eiropas savienības lielāka piesaiste šai bezdarba problēmai;
5) Nepieciešams lielāks finansējums bezdarbnieku izglītošanai;
6) Valstij būtu jāpiesaista jauni cilvēki šai problēmai, un jāpiedāvā kvalifikācijai atbilstoša darba alga un apstākļi, lai jaunieši nebrauktu strādāt uz ārzemēm;
7) Vairāk piesaistīt un motivē bezdarbniekus apmeklēt tiem paredzētos kursus un pievērst intensīvākai darba meklēšanai;
8) Viena no lielākajām problēmām ir zemās algas, tādēļ nepieciešams tās maksimāli paaugstināt.Izmantotā literatūra
1. Nodarbinātība un bezdarbs.Sk. internetā http://www.csb.gov.lv/csp/content/?cat=2219
2. Karjeras centrs. Bezdarbs un tā sekas. Sk. internetā (29.03.2007) http://www.cvmarket.lv:8080/career.php?menu=102&lastmenu=500&text_id=502&PHPSESSID=4a114160d7b3d7ce78bc74a745538673
3. Nodarbinātie iedzīvotāji un bezdarba līmenis . Sk. internetā http://www.google.com/search?q=bezdarbs+2004&hl=en&start=10&sa=N
4. Tvnet. Valsts piedāvā bezdarbniekiem e-apmācību Sk. internetā http://www.tvnet.lv/zinas/karjera/aktualitates/article.php?id=379563
5. Tvnet. Bezdarbs Latvijā septembrī bijis 11.zemākais ES Sk. internetā http://www.tvnet.lv/zinas/karjera/aktualitates/article.php?id=373515
6. Paritāte Banka. Bezdarba līmenis 2005.gadā Sk. internetā http://www.paritate.lv/lv/leta/2006/january/news511021157-copy264/
7. Nodarbinātības valsts aģentūra Sk. internetā http://www.nva.lv/index.php?cid=6
8. Bikse V. Makroekonomikas pamati. Teorija. Problēmas. Politika. Rīga: LU, 1998.-314 lpp.;