Latvijā bezdarbs kā problēma pastāv tikai 15 gadus, jo līdz tam eksistēja komandekonomika, kurā darbs tika nodrošināts gandrīz visiem. Bezdarba sekas ir ļoti nopietnas un grūti novēršamas, tās ietekmē gan iedzīvotājus personīgi, gan valsts ekonomiku kopumā.
Kādas problēmas izraisa bezdarbs? Kādi ir bezdarba cēloņi un vai tas ir dabīgi un normāli, ka valstī ir bezdarbnieki?
Ja cilvēks ilgāku laiku ir bez darba, var kristies viņa dzīves līmenis, kā arī pazemināties pašapziņa. Darbā apgūtās prasmes var aizmirsties un līdz ar to ir grūtāk iegūt jaunu darbu. Bezdarbs veido apburto loku, jo, ilgstoši esot bezdarbniekam, var zust vēlme strādāt, bet tajā pašā laikā uzņēmējs nespēj piesaistīt pietiekami daudz strādnieku, tāpēc ekonomiski ne tik attīstītos reģionos nenotiek vēlamā ekonomikas augšupeja. Bieži ir tā, ka bezdarbnieki sāk pastāvīgi lietot alkoholu, un arī šādus strādniekus darba devēji nevēlas, tāpēc aizvien grūtāk kļūst iegūt darbu. Katrs laiks bez darba savā vai citā specialitātē vienkārši samazina cilvēka darbaspējas un viņa darba kvalitāti. Pēc šādas „darba pauzes” cilvēkam ir arī grūtāk atgriezties atpakaļ darbā, kas līdz ar to izraisa cilvēka garīgo pagrimumu – slikts garastāvoklis, negatīvas emocijas, alkohola lietošana u.c.
Noteikts bezdarba daudzums ir pavisam normāls, ko izraisa dažādi apstākļi – darbinieka izglītības trūkums, štatu samazināšana vai citi iemesli. Tas valstī notiek nepārtraukti, kāds iegūst dabu, kāds to atkal pazaudē. Bet pārlieku liels bezdarba līmenis liek domāt par ārējām problēmām, nevis tikai par iepriekš minētajiem iemesliem. Ārējās problēmas varētu būt, piemēram, valsts sliktā ekonomiskā politika, nepietiekamās darba vietas, dārgā izglītība. Bet, manuprāt, daudz nosaka arī sociālais faktors – cilvēka attieksme pret daru, attiecības ar darba devēju kā arī Latvijā tik ļoti vajadzīgie „pazīšanās sakari.”
Kopumā secinu, ka bezdarba līmeni valstī regulē ekonomiskais kā arī sociālais faktors. Bezdarbs ir normāla parādība, bet līdz noteiktiem apstākļiem un cilvēks bez darba nevar iztikt, viņam ir jāstrādā un jāstrādā, jo tāda ir cilvēka daba – nepārtraukta kustība.