Nesmēķē un samazini riska faktorus

Nesmēķē un samazini riska faktorus. Saistību starp smēķēšanu un plaušu vēzi pirmais ar statistiskām metodēm pierādīja Bredfords Hills 1950.gadā. Fanātisks nesmēķētājs bija Ādolfs Hitlers. Jau 1939.gadā Ķelnes ārsts Francis Millers ieguva neapstrīdamus pierādījums par smēķēšanas saistību ar vēzi, bet viņa atklājumu apstrīdēja un pašu uzlūkoja par Hitlera pakaļ skrējēju un propagandas ruporu.

Plaušu vēzis ir visnopietnākais riska faktors, ko rada smēķēšana. Taču 10 – 15 gadu pēc smēķēšanas atmešanas risks ir gandrīz tāds pats kā tiem, kas nekad nav smēķējuši. Samazinās arī krūts un dz

z
zemdes kakla vēža risks. Sievietēm, kas smēķē 20 un vairāk cigarešu dienā, ir par 80% lielāks risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Pētījumos Dānijā noskaidrots, ka smēķētājām krūts vēzis rodas vidēji par astoņiem gadiem agrāk nekā nesmēķētājām.

Smēķētājiem ir arī lielāks risks saslimt ar sirds slimībām. Taču jau gadu pēc smēķēšanas atmešanas risks samazinās uz pusi.

Smēķējošām sievietēm, kas lieto pretapaugļošanās tabletes, triekas un infarkta risks pieaug 20 reižu – tādēļ šo pretapaugļošanās veidu neieteic smēķētājām pēc 35 gadu vecuma.

Retāk slimo ar infekcijas slimībām. Smēķēšana kavē uzturvielu, īp
p
paši C vitamīna, uzsūkšanos. Tas ir spēcīgs antioksidants un palīdz neitralizēt brīvos radikāļus (kaitīgas molekulas, kas rodas piesārņojuma un stresa iespaidā).

Tādēļ smēķētājiem grūtāk tikt galā ar slimībām – tas ir galvenais cēlonis, kādēļ viņiem ir sliktāka veselība. Turklāt smēķētājiem noārdās skropstiņepitēlijs, ka
a
as klāj augšējos elpceļus un kura uzdevums ir aizturēt piesārņojuma nokļūšanu plaušās – arī tādēļ smēķētāji vairāk cieš no slimībām.

Nesmēķētāji ir možāki. Smēķēšana nosprosto plaušas un samazina skābekļa daudzumu asinīs, tādēļ smēķētājiem bieži trūkst elpas (tieši tādēļ nesmēķē sportisti).

Tas ir mīts, ka smēķēšana mazina stresu. Žurnālā Addiction publicētais pētījums rāda, ka smēķētāji pakļauti daudz lielākam stresam nekā nesmēķētāji. Kaut arī smēķētāji domā, ka šis ieradums palīdz atslābināties, tas vienīgi mazina atkarības simptomus. Daudzi smēķētāji jūt atkarības simptomus – satraukumu vai uzbudinājumu – jau stundu pēc cigaretes izsmēķēšanas.

Nesmēķē, būs labāks sekss! Jaunākos pētījumos atklājies, ka smēķēšana sievietēm var samazināt estrogēnu līmeni, kas tieši saistīts ar dzimumtieksmi.

Nikotīns stimulē smadzeņu aktivitāti, paaugstina asinsspiedienu un sirdsdarbības ritmu, apgrūtinot iemigšanu un gulēšanu. Ja esat kaislīgs smēķētājs, varat nakti pa
a
amosties, jūtot nepieciešamību pēc nikotīna.

Vieglāk ieņemt bērnu. Smēķētājām trīs reizes biežāk nekā nesmēķētājām paiet vairāk par gadu, līdz viņas kļūst grūtas, apgalvo Journal of Smoking – related Disorders.

Turklāt, kad bērns ieņemts, smēķētājas biežāk sūdzas par sliktu dūšu, viņām konstatē urīncelu infekciju un sēnīšslimības.

Nesmēķētāju bērniem ir lielākas izredzes baudīt labu veselību. Ja mātes atteiktos smēķēt, uz pusi samazinātos bērnu skaits, kas slimo ar astmu un elpceļu infekcijām.

Izskatīsities jaunāki. Brīvie radikāļi, kas ir cigaretēs, bojā ādas šūnas, samazinot tajās esošo kolagēnu un elastīnu. Sm
m
mēķētāju ādā, kas nekad nenonāk kontaktā ar sauli, piemēram, ādā aiz ausīm, redzamas priekšlaicīgas novecošanās pazīmes tāpat kā ādā, kas pastāvīgi pakļauta saules iedarbībai. Turklāt smēķēšanai sašaurina asinsvadus, atņemot! ādai skābekli, padarot to sausāku, plānāku un radot vairāk grumbu.

Uzlabojas garša un oža. Smēķēšana notrulina garšas un smaržas sajūtas, jo nikotīns apklāj garšas kārpiņas un kairina deguna skropstiņepitēliju. Atmetot smēķēšanu, labāk var izbaudīt smaržas un gūt lielāku baudu no ēšanas. Būs arī patīkamāk jums tuvoties. Smēķētājām pēc pelnu trauka smird mati, apģērbs, dzīvoklis, automobilis un. elpa!

Kā atmest smēķēšanu. Mazāk nekā 10% smēķētāju ir spējīgi uzpīpēt laiku pa kam, ne katru dienu. Kā liecina aptauja, sievietēm vecumā starp 35-54 gadiem ir nepieciešama palīdzība, lai atbrīvotos no smēķēšanas. Palīdzēt var, piemēram, nikotīnaizstājterapija (NAT). NAT dubulto izredzes atmest smēķēšanu.

Pašlaik aptiekās var iegādāties divu firmu nikotīnsaturošus plāksterus un košļājamās gumijas Nicotinell un Nicorette. NAT darbojas, ievadot organismā nikotīnu un novēršot tieksmi pēc cigaretes (abstinences simptomus). Taču netiek uzņemtas vielas, kas cigaretēs ir arī bez nikotīna – darva, CO un citas indīgas ķīmiskas vielas, ko satur cigaretes. Tas ļauj atmest smēķēšanu pakāpeniski, neizjūtot atkarības simptomus. Turklāt NAT samazina iespēju, ka smēķēšanas atmešanas dēļ palielināsies ķermeņa masa.

Latvijas fakti

• 1994.gada smēķēja 27% pieaugušo.

• 1999.gadā smēķēja 29,2%.

• 49% vīriešu un 13% sieviešu smēķē katru dienu.

• Ikdienas smēķētāju īpatsvars ir lielāks iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem (39%).

• Pieaug sieviešu smēķētāju skaits.

Padomi

• Uzrakstiet, kādēļ vēlaties atmest smēķēšanu, un piestipriniet to redzamā vieta.

• Nosakiet atmešanas datumu un iepriekšējā vakarā izmetiet cigarešu krājumus.

• Mainiet ieradumus. Ja jūs vienmēr smēķējāt, dzerot kafiju, sāciet dzert kaut ko citu.

• Izvairieties no vietām, kur smēķē.

• Pasakiet visiem, ko esat uzsācis, un lūdziet nepiedāvāt cigareti.

• Nesamaziniet izsmēķēto cigarešu skaitu, atmetiet uzreiz. Ja smēķēsit mazāku cigarešu daudzumu, darīsiet to intensīvāk (līdz pirksti deg).

Plūciet atmešanas augļus pēc.

• 20 minūtēm – asinsspiediens un pulss normalizējas;

• 8 stundām – nikotīna un tvana gāzes līmenis asinīs samazinās uz pusi, bet skābekļa daudzums normalizējas;

• 24 stundām – tvana gāze pilnīgi izvadīta no organisma, un plaušas sāk atbrīvoties no sārņiem;

• 48 stundām – organisms vairs nesatur nikotīnu; ievērojami uzlabojušās garšas un smaržas sajūtas.

• 72 stundām – kļūst vieglāk elpot, jo atslābst bronhu muskulatūra; palielinās izturība;

• 2 – 12 nedēļām – uzlabojas asinsrite, vieglāk paiet un paskriet;

• 2-9 mēneši – uzlabojoties plaušu stāvoklim, mazinās klepus un aizdusa.

Rakstā izmantoti dati no Narkoloģijas centra izdevuma Alkoholisma, narkomānijas un smēķēšanas izplatība un sekas Latvijā, Rīga 2000.

Alvils Krams “Kas jāzina par smēķēšanu”, žurnāls “Sveiks un vesels”, 1998. gads Nr. 11, lpp.: 30, 32.

Attīstītajās valstīs cilvēkiem 35 – 69 gadu vecumā smēķēšana ir nāves cēlonis 30% gadījumu. Smēķēšana izraisa daudzas slimības un ir nāves cēlonis 87% plaušu vēža, 82% hroniskās obstruktīvās plaušu slimības (hroniska obstruktīva bronhīta un plaušu emfizēmas), 21% koronārās sirds slimības un 18% insultu gadījumos.

Biežākie nāves cēloni pasaulē 1990. gadā (sarindoti nāves gadījumu skaita secībā) ir šādi.

• Koronārā sirds slimība (infarkts, stenokardija u.c.).

• Smadzeņu asinsvadu slimības (insulti).

• Dziļo elpceļu infekcijas (pneimonijas bērniem).

• Diarejas (ar caureju norisošas) slimības.

• Perinatālā (ar grūtniecību un dzemdībām saistītā) patoloģija.

• Hroniskā obstruktīva plaušu slimība.

• Tuberkuloze.

• Masalas.

• Ceļu satiksmes negadījumi.

• Trahejas, bronhu un plaušu vēzis.

Redzam, ka visas 4 iepriekš minētās smēķētāju slimības ietilpst “pirmajā desmitniekā”. Attīstītajās valstīs šis desmitnieks jau tagad ir citāds, jo 3., 4., 5., 7. un 8. nāves cēlonis attiecas galvenokārt uz jaunattīstības valstīm. Tā kā pēdējās un nākošajās desmitgadēs smēķētāju skaits pieaug un pieaugs tieši jaunattīstības valstīs, ir pamatotas prognozes, ka jau 2000. gadā pasaules nāves cēloņu “topā” hroniskā otstruktīvā plaušu slimība pārvietosies uz 3. vietu, savukārt plaušu vēzis – uz 5. vietu. Tātad jau pēc pāris gadiem pasaulē biežākie nāves cēloni būs lielākā vai mazākā mērā saistīti ar smēķēšanas netikumu.

Plaušu vēzis jau ilgstoši ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem, arī Latvijā. Diemžēl pēdējā laikā, atspoguļojot iepriekšējās desmitgades pieaugušo smēķēšanas izplatību daiļā dzimuma vidū, šī audzēja lokalizācija kļūst aktuāla arī sievietēm, daudzās valstīs jau “apsteidzot” krūts vēzi.

Parēķināsim. Ik gadus iespēja saslimt ar plaušu vēzi smēķētājam palielinās par 0,4%. 50 gadu laikā tas ir – .

Jāpiebilst, ka neatkarīgi no vecuma un dzimuma pēdējie atvēlētie mēneši, gaidot nāvi plaušu vēža dēļ, gadiem ilga nespēja aktīvi pārvietoties progresējoša elpas trūkuma vai stenokardijas dēļ un atrašanās gultā paralizētam pēc insulta nav pats patīkamākais dzīves nogales pavadīšanas veids. Smēķēšana nosaka ne tikai minēto, bet arī citu slimību attīstību. Smēķētāji daudz biežāk saslimst ar mutes dobuma, rīkles, barības vada, kuņģa, aizkuņģa dziedzera, urīnpūšļa un nieru, kā arī asinsrades orgānu ļaundabīgām slimībām. Vispārzināma ir mātes smēķēšanas kaitīgā ietekme uz augli, ieskaitot tā augšanas aizkavēšanu. Katrs otrais smēķētājs slimo ar hronisku bronhītu utt.

Katra izsmēķētā cigarete saīsina mūžu vidēji par 6 – 7 minūtēm.

Pašreiz pasaulē ir aptuveni l, l miljards smēķētāju. Ja viņi nepārtrauks smēķēt, aptuveni PUSE (!) no viņiem nomirs priekšlaicīgi (apmēram 7 gadus agrāk) no smēķēšanas izraisītām slimībām.

Alvils Krams “Kas jāzina par smēķēšanu”, žurnāls “Sveiks un vesels”, 1998. gads Nr. 12, lpp.: 15-16.

Smēķēšanas pārtraukšana.

Smēķēšanas pārtraukšana pozitīvi ietekmē cilvēka veselību un samazina ar smēķēšanu saistīto slimību risku. Visātrāk mazinās koronārās sirds slimības (KSS) risks – gada laikā par 50%.

Uzskata, ka attīstītajās valstīs vismaz 2/3 cilvēku vēlētos pārtraukt smēķēt, tikai mazāk nekā 20% nav mēģinājuši to darīt. Diemžēl pārtraukt smēķēšanu ir ļoti grūti. Tabakas industrija to skaidri apzinās, tāpēc galvenā šā nāves biznesa stratēģija ir “savervēt” arvien jaunus smēķētājus no nesmēķētāju, īpaši bērnu un pusaudžu, vidus.

Nikotīnatkarības līmenis ir atšķirīgs, tādēļ, lai arī visbiežāk pārtraukt smēķēšanu ir grūti, ir indivīdi, kam tas nesagādā lielas problēmas. Protams, svarīga ir motivācija, ka arī ģimenes, darbabiedru un sabiedrības attieksme un atbalsts. Tie smēķētāji, kuru nikotīnatkarība nav pārāk stipra, nereti spēj pārtraukt smēķēšanu bez speciālista palīdzības.

Augstākas atkarības gadījumā (īpaši, ja pārtraucot smēķēt novēro arī izteiktākas abstinences parādības), nepieciešama speciālista palīdzība un attiecīga ārstēšana. Pasaulē izmanto psihoterapeita palīdzību, grupu nodarbības u.tml, kā arī medikamentozo ārstēšanu. Ja nikotīnatkarība ir augsta, arī ar speciālista palīdzību pārtraukt smēķēt ir grūti. Gada laikā smēķēt atsāk 70-80% cilvēku.

Būtisks atspaids, lai pārvarētu nikotīnatkarību (un abstinences parādības) ir nikotīna substitūcija, t. i., tā lietošana mazākās devās un nekaitīgākā veidā. Šim nolūkam kalpo nikotīnu saturoši plāksteri un košļājamās gumijas (tās satur daudz mazāku devu nekā cigaretes). Efektīvāka ir to kombinēta lietošana. Taču nepietiek tikai aiziet uz aptieku un nopirkt šos medikamentus, nepieciešama speciālista konsultācija, lai noteiktu nepieciešamo nikotīna substitūcijas devu, veidu, ierādītu pareizu lietošanu un palīdzētu izprast turpmāko dienu režīmu, uzvedību īpašos gadījumos. Protams, sekmīgai smēķēšanas pātraukšanai vispirms nepieciešama skaidra motivācija un vēlēšanās to darīt.

Cīņa pret smēķēšanu

Smēķēšanas netikuma samazināšanas programmas sabiedrības un valsts līmenī ietver dažādus pasākumus:

o reklāmas un sponsorēšanas aizliegums,

o nodokļu paaugstināšana tabakas izstrādājumiem,

o ierobežot iespēju iegādāties cigaretes bērniem un pusaudžiem (piemēram, cigarešu automātu aizliegums),

o veselības mācība skolās,

o izglītojošais darbs masu medijos,

o smēķēšanas aizliegums publiskās vietās,

o īpaši noteikumi un ierobežojumi cigarešu iepakojumam (ideālā gadījumā cigarešu marku – brand names, piemēram, Marlboro, Camel, – lietošanas aizliegums),

o valsts atbalsts smēķēšanas apkarošanas un pārtraukšanas programmām.

Šo pasākumu mērķis ir mainīt sabiedrības attieksmi pret smēķēšanu.

Tabakas bizness un smēķēšanas reklāma

Tabakas bizness ir ļoti ienesīgs. Tāpēc tabakas industrija katru gadu reklāmai izdod 4,6 miljardus dolāru.

Aptuveni 90% smēķētāji uzsāk to darīt līdz 18 gadu vecumam. Tātad bērni un pusaudži kļūst nikotīnatkarīgi pirms viņi spēj novērtēt tabakas smēķēšanas sekas. “Vissmagākie” pīpmaņi parasti ir tie, kuri uzsāk smēķēt 11-13 gadu vecumā. Novērots – ja indivīds līdz pilngadībai nav sācis smēķēt, tad iespēja, ka viņš kļūs par smēķētāju, ir maza.

Cigarešu reklāmas galvenais uzdevums ir pievilināt jaunu smēķētāju, nevis pārliecināt jau smēķējošo mainīt cigarešu marku, tādēļ reklāma arvien vairāk ir vērsta tieši uz bērnu un pusaudžu auditoriju, kura nespēj adekvāti novērtēt smēķēšanas kaitīgumu un visvairāk ietekmējama ar konkrētu tabakas marku reklāmu.

Tabakas izstrādājumu reklāma ir neētiska.

Vai var runāt par kādas avīzes vai žurnāla bankrotu bez tabakas smēķēšanas reklāmām?

Kādi argumenti var attaisnot preces, kas izraisa atkarību un neapšaubāmi ir kaitīga cilvēka veselībai, reklāmu?

Kāpēc, piemēram, nav atļauta kancerogēnas vielas saturošas šokolādes, minerālūdens pārdošana un reklāma?

ASV cigarešu reklāma televīzijā un radio ir aizliegta kopš 1971. gada. Norvēģijā kopš 1975. gada ir spēkā pilnīgs tabakas smēķēšanas reklāmas un sponsorēšanas aizliegums.

Pēc vairāk nekā 10 gadu cīņas un diskusijām 1997. gada 4. decembrī Eiropas Savienībā notika vēsturisks balsojums par direktīvu, kas aizliegs tabakas smēķēšanas reklāmu ES valstīs. Balsojumā ne bez grūtībām tika savākts nepieciešamais balsu skaits (62 no 87).

Direktīva, kas ir apstiprināta Eiropas Savienības Veselības aprūpes Ministru padomē, paredz nepieciešamību ES valstu likumdošanā ieviest šādas tabakas smēķēšanas reklāmas aizlieguma normas:

o 3 gadu laikā aizliegt reklāmu uz afišas stabiem,

o 4 gadu laikā aizliegt reklāmu avīzēs un žurnālos,

o 5 gadu laikā aizliegt reklāmu sporta pasākumos,

o 9 gadu laikā aizliegt reklāmu pasaules mēroga sporta pasākumos, piemēram, F-l autosacīkstēs.

Un kā Latvijā?

Cik Latvijas iedzīvotāju smēķē? Pasaules Veselības Organizācijas (PVO) publikācijās pēdējie dati ir par 1993. gadu. Latvijā smēķēja ilgāk nekā l5 gadu 67% vīriešu (varam būt “lepni” – otrā/trešā vieta pasaulē) un 12% sieviešu. Pēc pēdējām PVO publikācijām – Latvijā 15 gadu vecumā vismaz reizi nedēļā smēķē 33% zēnu un 14% meiteņu.

Leave a Comment