Biologija

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

Imantas 7.līnija 1, Rīga, LV – 1083, Latvija

Tālrunis: (371) 7808010 Fakss: (371) 7808034 E-mail:rpiva@rpiva.lv

Pedagoģijas fakultāte

APSTIPRINĀTS

RPIVA Senātā

200__.g.”___”.___________.

Lēmums Nr. ________

Senāta priekšsēdētājs_______________

Dr.biol.,asoc.prof. J.Raipulis

Studiju padomē

200__.g.”___”.___________.

protokola Nr. ________

Studiju prorektore ________________

Dr.paed., asoc.prof. Z.Anspoka

PROFESIONĀLĀ AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS BAKALAURA PROGRAMMAS

”SPORTA UN BIOLOĢIJAS SKOLOTĀJS”

STUDIJU PROGRAMMAS KODS: 4214103

PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS

Programmas direktore

Dr.paed.asoc.prof.T.Škoļņikova

2004. gads

SATURS

1. Senāta lēmums

2. Studiju programmas licence

3. Līgums par studiju turpināšanu citās augstskolās

4. Studiju programmas apraksts

4.1. Studiju programmas pamatojums

4.2. Studiju programmas mērķis un uzdevumi

4.3. Imatrikulācijas noteikumi

4.4. Prasības kvalifikācijas iegūšanai

4.5. Studiju programmas saturs

4.6. Studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma

4.7. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi

4.7.1. Mācību spēku saraksts

4.7.2. Materiāli tehniskā bāze

4.7.3. Studiju programmas finansējums

4.7.4. Ar studiju programmu saistītie zinātniskie pētījumi

4.7.5. Programmas salīdzinājums ar citu augstskolu līdzīgām pr

r
rogrammām

4.7.6. Programmas attīstība

5. Studiju programmas reklāmas raksturojums

6. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts attīstības viedokļa

6.1. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam

6.2. Darba devēju aptaujas rezultāti

7. Studiju programmas pašnovērtējums

7.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi

7.2. Studiju programmas organizācija

7.3. Studiju programmas praktiskā realizācija

7.3.1. Studiju metodes un formas

7.3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība

7.4. Studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma

7.5. Studējošie

7.5.1. Studējošo skaits programmā

7.5.2. Pirmajā kursā imatrikulēto skaits

7.5.3. Absolventu skaits

7.5.4. Studējošo aptaujas un to analīze

7.5.5. Absolventu aptaujas analīze

7.5.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

7.6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

7.7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums

7.8. Ārējie sakari

7.8.1. Saistība ar darba devējiem

7.8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs

8. Studiju programmas attīstības plāns

9. Secinājumi pa
a
ar RPIVA “Sporta un bioloģijas skolotājs” studiju programmu

10. Studiju programmas tālākā pilnveide

1.PIELIKUMS. Imatrikulācijas noteikumi

2.PIELIKUMS. Fiziskās sagatavotības iestājpārbaudījumu normatīvi

3.PIELIKUMS. Studiju kursa apraksti.

4.PIELIKUMS. Docētāju CV.

5.PIELIKUMS. Studiju procesa izmaksu aprēķins.

4. Studiju programmas apraksts

4.1. Studiju programmas pamatojums

Profesionālā bakalaura studiju programma izveidota saskaņā ar Latvijas Izglītības likumu, Augstskolu li

i
ikumu, LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481, RPIVA Senāta, Studiju padomes prasībām par studiju programmu izveidi, kā arī Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas koncepciju.

Pārmaiņu virzieni Eiropas augstākajā izglītībā (Boloņas deklarācija, 1999.g.) ietekmējusi arī Latvijas augstāko izglītību vairākos aspektos:

1) izprotamas un salīdzināšanas grādu sistēmas radīšana (t.s. izmantojot Eiropas vienotu diplomu pielikumu);

2) divu ciklu (bakalaura un maģistra) studiju sistēmas veidošanu, kurā jau pirmajām grādam jābūt izmantojamam darba tirgū;

3) ECTS (European Credit Transfer System) – Eiropas kredītu pārneses sistēmas izmantošana kredītu uzkrāšanai, t.i. mūžizglītībā;

4) Studentu, mācībspēku un zinātnieku reālās mobilitātes nodrošināšana – jāiepazīstas ar vairākām izglītības sistēmām;

5) Eiropas sadarbība kvalitātes nodrošināšanā, lai Eiropas valstīs virzītu citu citās (ENQA – European National Quality Association). Ir vajadzīga Eiropas akreditācija, kritēriji, kas noteiks kas un kādā līmenī jāzina, jāprot profesionāliem bakalauriem, maģistriem.

Latvijas iestāšanās Ei
i
iropas Savienībā, Eiropas kopīgās augstākās izglītības telpas izveide prasa pievērst uzmanību dažiem aspektiem: a) absolventu nodarbinātība. Studentiem jāapgūst augstākā līmeņa prasmes – prasmi strādāt ar datoru, prasmi runāt svešvalodās, kā arī apgūt profesionālo svešvalodu, prasmi organizēt citu darbību – tas paaugstinās viņu konkurētspēju darba tirgū; b) mācībspēku un studentu mobilitāte. Mācībspēkiem – jāpilnveido savu kvalifikāciju, jāizstrādā atsevišķus kursus svešvalodā, studentiem – jāpilnveido prasmi runāt svešvalodās, jābagātina savu pieredzi u.c.

Profesionālā bakalaura studiju programma nodrošina iespēju studentiem iegūt nepieciešamas zināšanas, prasmes un attieksmes, apgūstot kā pr
r
rofesionālus, tā arī akadēmiskus studiju kursus 4-gā studiju procesā.

Atbilstoši RPIVA koncepcijai studiju procesā paredzēts attīstīt studentiem šādas profesionālās kompetences: organizatorisko, didaktisko, komunikatīvo, vērtēšanas, pētniecisko.

Programmas novitāti nodrošina studijas sporta pedagoģijas un dabaszinību apakšnozarēs, kuras citās Latvijas augstskolās netiek piedāvātas. Sporta pedagoģijas apakšnozares studiju saturu raksturo virzība uz sporta veidu vēsturi, teoriju, mācīšanas metodikām un eksperimentālo pētījumu veikšanu. Dabaszinību apakšnozares piedāvā iespēju teorētiski un praktiski iepazīties ar medicīniski bioloģiskā profila priekšmetiem, to mācīšanas metodikām, ar mūsdienu ergonomikas, ģenētikas vadošajām tendencēm, veikt zinātniskus pētījumus šajās jomās.

Par programmas aktualitāti liecina bioloģijas skolotāju pieprasījums 24 skolās un 17 skolās sporta skolotājs (pielikumā skolotāju darba biroja 10.08.2004. informācija Nr. 58).

Studiju programmu īsteno RPIVA docētāji (3 asociētie profesori, 2 docenti, 1 lektors), docētāji no Latvijas universitātes (2 lektori), no Nacionālās Aizsardzības akadēmijas (1 asociētā profesore, 1 lektors), no Rīgas Stradiņa universitātes (1 docente”), kā arī no Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (1 profesors, 1 docents,3 lektori).

Pēc sekmīgi izpildītiem kredītpunktiem un valsts pārbaudījumiem – teorētiskais eksāmens sportā un bioloģijā , praktiskais eksāmens sportā un bioloģijā (kvalifikācijas prakse skolā), aizstāvētais bakalaura darbs – studenti iegūst profesionālo kvalifikāciju “Sporta un bioloģijas skolotājs”, kā arī profesionālo bakalaura grādu.

4.2. Studiju programmas mērķis un uzdevumi

Programmas mērķis ir nodrošināt iespēju studentiem iegūt sporta un bioloģijas skolotāja kvalifikāciju, kā arī profesionālā bakalaura grādu, padziļinot savas zināšanas sporta pedagoģijas un dabaszinību jomās, attīstot profesionālās kompetences, kritisko domāšanu, pilnveidojot studentu fiziskās sagatavotības līmeni, veidojot skolotāja profesijai nepieciešamas attieksmes.

Programmas uzdevumi

1. Veicināt studentu profesionālās motivācijas veidošanos, radot priekšstatu par izvēlētās specialitātes svarīgumu, tās perspektīvām nākotnes sabiedrībā, kā arī pilnveidojot studiju kursus.

2. Radīt apstākļus studentu profesionālo kompetenču pilnveidošanai, veicinot viņu aktīvo līdzdalību visos studiju procesa posmos (tās plānošanā, satura un metožu izvēlē, procesa organizēšanā un norisē, studiju sasniegumu novērtējumā, jaunā mērķa apzināšanās un noteikšanā).

3. Rast iespēju studentiem iekļauties pedagoģiskajā darbībā ar dažāda vecuma bērniem ne tikai studiju procesā paredzētās praksēs skolās, bet arī piedaloties dažādos projektos.

4. Paplašināt iespējas studentu pētnieciskajai darbībai, iesaistot viņus zinātnisko rakstu izstrādē, uzstāšanās konferencēs, piedalīšanās zinātniskajos projektos.

5. Veicināt studentu tālākizglītību maģistratūrā, doktorantūrā ar perspektīvu piesaistīt viņus pamatdarbam studiju programmā RPIVA.

4.3. Imatrikulācijas noteikumi

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas (RPIVA) Uzņemšanas noteikumi un imatrikulācijas kārtība pilna laika studijās izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta prasībām, LR Izglītības un zinātnes ministrijas 2003.gada 27.novembra instrukcijā Nr.8 un 2003-gada 19.decembra rīkojumā Nr.635 apstiprinātajiem Uzņemšanas noteikumiem Latvijas augstskolās 2004./2005.akadēmiskajā gadā. (1.pielikums)

Tiesības studēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā ir Latvijas Republikas pilsoņiem un personām, kurām ir tiesības uz Latvijas Republikas izdotu nepilsoņu pasi, kā arī personām, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā, neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves vietas. Ja viņi ir ieguvuši vispārējo vidējo izglītību un atbilst RPIVA īpašajām prasībām.

Programmu īsteno pilna laika studijās.

Pieteikties studijām valsts budžeta finansētās grupās var reflektanti, kuriem dokumenta par vispārējo vidējo izglītību ir sekmīgs vērtējums.

Reflektantu uzņemšanai konkrētā studiju programmā tiek ņemti vērā centralizētie eksāmeni (skat.l.tabulu). 1. tabula. Papildpārbaudījumi

Profesionālā bakalaura studiju programma

Papildpārbaudījumi

Centralizētie eksāmeni

Sporta un bioloģijas skolotājs

fiziskā sagatavotība

(2.pielikums)

latviešu valoda un literatūra,

svešvaloda

4.4. Prasības kvalifikācijas iegūšanai

Pēc sekmīgi izpildīta studiju plāna, nokārtotiem Valsts pārbaudījumiem (aizstāvēts bakalaura darbs, valsts pārbaudījumi sportā un bioloģijā – teorētiskā daļā, aizstāvētās kvalifikācijas prakses sportā un bioloģijā) studentiem tiek piešķirts profesionālais bakalaurs izglītībā un sporta un bioloģijas skolotāja kvalifikācija.

4.5. Studiju programmas saturs

Programmas saturs veidots atbilstoši Izglītības likumam un LR ministru kabineta 481.noteikumiem par 2. līmeņa profesionālās izglītības valsts standartu.

Studiju programmai “Sporta un bioloģijas skolotājs” paredzēti 160 kredītpunkti. Kopējais studiju ilgums 4 gadi (8 semestri). Programma nodrošina pilna laika studijas un sastāv no trim relatīvi patstāvīgām, bet savstarpēji saistītām daļām.

Vispārizglītojošo studiju kursu kredītpunktu skaits 20 ir paredzēts

studentu adaptācijai augstskolu studijām, dažu prasmju – svešvalodas, darbs ar datoru – pilnveidošanai, kā arī vispārīgās kultūras veidošanai.

Nozares teorētisko pamatu studiju kursu kopējais kredītpunktu skaits 36 ir paredzēts studentu izglītošanai dažādās pedagoģijas un psiholoģijas apakšnozarēs. Šajā daļā ir priekšmeti, kas ir nozīmīgi sporta un bioloģijas skolotāja profesijai (piem., anatomija, sporta psiholoģija, sporta vēsture). Noteikts kredītpunktu skaits ir paredzēts studentu iepazīšanai ar pedagoģisko pētījumu metodiku, zinātnisko referātu un 2 kursu darbu izstrādei.

B blokā ir 58 kredītpunkti. Šajā blokā ir iekļauti studiju kursi, kas nodrošina studentu profesionālo izglītību teorētiski metodiskajā aspektā gan sportā gan bioloģijā.

C bloks – 6 kredītpunkti – piedāvā studiju izvēles kursus psihes bioloģiskos pamatos, kustību kultūrā, bioētikā, sportā.

Dažāda veida praksēm ir paredzēti 26 kredītpunkti. Tās ir iepazīšanās prakse, ko vada vispārīgās pedagoģijas katedra, vērojumu prakses sportā un bioloģijā, lauku prakses botānikā un zooloģijā, slēpošanas un tūrisma prakses, kā arī mācību un kvalifikācijas prakses sportā un bioloģijā.

Valsts pārbaudījumiem ir paredzēti 14 kredītpunkti. Studentiem jānokārto eksāmenus bioloģijas un sporta teorijā, kvalifikācijas eksāmenus sporta un bioloģijas metodikā (praktiskā daļa), integrēto eksāmenu pedagoģijā un psiholoģijā, kā arī jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs.

Pēdējais sekmīgais vērtējums Valsts pārbaudījumos 5 balles (Senāta lēmums).

Studiju satura plānojums (pilna laika studijas) atainots 2.tabulā.

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola

“Saskaņots”

Pedagoģijas fakultāte

Studiju prorektore /Z.Anspoka/ Sporta un bioloģijas skolotājs pamatskolā – 1.SB

2004.gadā Iestāšanās gads –2004., studiju ilgums- 4 gadi

Studiju plāns (pilna laika studijas)

Programmas direktore ....../T.Škoļņikova/

Studiju kurss

Kontaktst.

skaits, pārbaud.veids

1.kurss

2004./2005. studiju gads 2.kurss

2005./2006. studiju gads 3.kurss

2006./2007. studiju gads 4.kurss

2007./2008. studiju gads Kon-takt-

st. Kre-

dītp. Atbildīgā katedra, docētāji

1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem.

Vispārizglītojošie studiju kursi (20 krp)

1.Ievads studijās 16/1 IE 16 1 Visp.pedag.katedra

2.Latviešu valodas kultūra 32/2 IE 32 2 Valodu katedra V.Kuzina

3.Filozofijas pamati 32/2 IE 32 2 Visp.pedag.katedra

V.Turins

4.Informātika pedagoģijā 32/2 IE 32/2 E 64 4 Infromātikas katedra I.Urpena

5.Lietišķā angļu valoda

32/2 IE 32/2 E 64 4 Valodu katedra G.Čupāne, M.Kaltigina

6.Kultūru teorija un vēsture 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra

V.Lapacinska

7.Retorika 16/1 IE 16 1 Visp.pedag.katedra S.Geikina

8.Ētika un estētika 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra

V.Turins

9.Ergonomika un skolas higiēna 32/2 E 32 2 Dejas un sporta pedagoģijas katedra

Kopā 6 2 4 4 2 2 20

Nozares teorētiskie pamati

(36 krp)

10.Vispārīgā pedagoģija 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra I.Jurgena, A.Līduma

11.Pedagoģisko pētījumu metodika 32/2 IE 32 2 Visp.pedag.katedra I.Kāposta, B.Garjāne

12.Didaktika 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra I.Kāposta

13.Audzināšanas teorija un metodika 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra I.Jurgena, A.Līduma

14.Izglītības filozofija 16/1 IE 16 1 Visp.pedag.katedra B.Garjāne

15.Pedagoģijas vēsture. Pedagoģiskā doma Latvijā 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra I.Lāce

16.Skolvadība 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra I.Muzis

17.Vispārīgā psiholoģija 32/2 E 32 2 Izglīt.psih.katedra G.Svence

18.Attīstības psiholoģija 32/2 E 32 2 Izglīt.psih.katedra G.Svence

19.Sociālā pedagoģija 16/1 IE 16 1 Visp.pedag.katedra S.Marsone

20.Saskarsmes psiholoģija 16/1 IE 16 1 Organ.psih.katedra S.Blumberga

21.Pedagoģiskā psiholoģija 32/2 E 32 2 Izglīt.psih.katedra D.Bērziņa

22.Ievads speciālajā pedagoģijā 32/2 E 32 2 Visp.pedag.katedra R.Vīgante

23.Skolas/ pirmskolas pedagoģija 48/3 48 3 Visp.pedag.katedra I.Lāce, pirmsk.pedag.katedra R.Purmale

24.Anatomija 32/2 IE 16/1 E 48 3 Dejas un sporta pedag.katedra J.Porozovs

25.Sporta psiholoģija 16/1 E 16 1 Dejas un sporta pedag.kat.T.Škoļņikova

26.Sporta vēsture 16/1 IE 16 1 Dejas un sporta pedag.kat. Dz.Grundmane

+ 10 krp katrai programmai atbilstoši tās specifikai

27.Kursa darbs (zinātniskais referāts) 1 1

28.Kursa darbs 2 2 2

29.Kursa darbs 3 2 2

Kopā 8 9 3 2 6 3 2 1 34

Kopā 14 11 7 6 8 5 4 1 56

B bloks

1.Anatomija 32/2 IE 16/1 E 48 3 J.Porozovs

2.Vingrošana 32/2 IE 32/2 E 64 4 A.Feldberga

3.Vieglatlētika 32/2 IE 32/2 E 64 4 T.Škoļņikova

4.Rotaļas 16/1 E 16 1 A.Feldberga

5.Augu anatomija un morfoloģija 48/3 E 48 3 A.Žeiviniece

6.Zemāko augu sistemātika 32/2 E 32 2 A.Žeiviniece

7.Augstāko augu sistemātika 32/2 E 32 2 A.Žeiviniece

8.Bezmugurkaulnieku zooloģija 64/4 E 64 4 M.Rudzīte

9.Mugurkaulnieku zooloģija 48/3 E 48 3 M.Rudzīte

10.Bioķīmija 32/2 IE 32 2 J.Gedrovics

11.Cilvēka fizioloģija 32/2 IE 32/2 E 64 4 G.Praulīte

12.Sporta medicīna 16/1 IE 16 1 L.Pļaviņa

13.Masāža 16/1 IE 16 1 E.Lešenkovs

14.Ārstnieciskā vingrošana 16/1 IE 16 1 A.Feldberga

15.Sporta teorija 32/2 E 32 2 G.Sālzirnis

16.Bioloģijas mācību metodika 32/2 E 32 2 G.Praulīte

17.Ekoloģija 16/1 IE 16 1 M.Rudzīte

18.Dabas aizsardzība 16/1 IE 16 1 M.Rudzīte

19.Histoloģija un embrioloģija 32/2 E 32 2 J.Porozovs

20.Ģenētikas pamati 32/2 E 32 2 J.Raipulis

21.Augu fizioloģija un mikrobioloģija 16/1 E 16 1 A.Žeiviniece

22.Evolūcijas pamati 16/1 IE 16 1 J.Raipulis

23.Basketbols 32/2 IE 32/2 E 64 4 A.Spunde

24.Volejbols 48/3 E 48 3 I.Rubenis

25.Handbols 32/2 IE 32 2 R.Līcis

26.Futbols/Netradicion.sp.veidi 32/2 IE 32 2 A.Spunde

27.Peldēšana 32/2 E 32 2 T.Škoļņikova

28.Pirmā palīdzība 16/1 E 16 1 L.Pļaviņa

Kopā 4 7 9 13 8 6 8 3 58

Kopā A+B 18 18 16 19 16 11 12 4 114

C bloks

1.Psihes bioloģijas pamati Dejas un sp.pedag.katedra J.Porozovs

2.Kustību kultūra Dejas un sp.pedag.katedra R.Spalva

3.Bioētika Dejas un sp.pedag.katedra J.Raipulis

4.Sports Dejas un sp.pedag.kat.

T.Škoļņikova

Kopā 2 4 6

Prakses

Iepazīšanās 2 2 2 Visp.pedag.kat.

Vērojumu:

sportā

bioloģijā

1

1 2 2 G.Salzirnis

Lauku:

botānikā

zooloģijā

1 2 2

A.Žeiviniece

M.Rudzīte

Slēpošanas 1 1 1 J.Grants

Tūrisma 1 1 1 J.Grants

Mācību:

sportā

bioloģijā

4

4 4+4 8 GSalzirnis

Kvalifikācijas

sportā

bioloģijā

5

5 5+5 10 G.Salzirnis

Kopā 2 3 2 4 5 5 5 26

Valsts pārbaudījumi

Bakalaura d.izstr. 2 6 8

Pedagoģ./psiholoģ. 2 2

Sporta metod.(prakt.d.) 1 1

Bioloģ.metod. (prakt.d.) 1 1

Bioloģija un sporta teorija 2 2

14

Kopā krd pa semestriem 20 20 19 21 20 20 20 20 160

Kopā programmā 160

4.6. Studiju sasniegumu vērtēšanas sistēma

Studiju procesā tiek vērtēts studentu zināšanu apguvis līmenis, profesionālās prasmes sportā un bioloģijā, pētnieciskajā darbībā, viņu fiziskās sagatavotības līmenis, kā arī attieksme pret studijām.

Studentiem jāiegūst sekmīgs vērtējums visos studiju kursos. Visi studiju kursi tiek vērtēti 10 ballu sistēmā. Kursu apguve, kuru apjoms ir 1 KP, tiek vērtēta ar ieskaiti. Sākot ar 2 KP apjomu lielākoties studentu sasniegumus vērtē ar eksāmenu. Docētāji īsteno mutiskas un rakstiskas pārbaudījumu organizācijas formas.

Atbilstoši studiju kursu specifikai katrs docētājs izstrādā konkrētus vērtēšanas kritērijus. (Vērtēšanas kritērijus skatīt studiju kursu programmās RPIVA, Imantas 7.līnija 1, 2.kabinetā.)

Vērtēšanas formas – kontroldarbi, nodarbību vadīšana, esejas, zinātniskie referāti, fiziskās sagatavotības testi, semināri, laboratorijas darbi – sniedz atgriezenisko informāciju par studiju sasniegumiem studijās un ļauj savlaicīgi ieviest korekcijas studiju procesā. Studenti ir iekļauti pašvērtējuma procesā gan studijās augstskolā, gan prakses laikā skolās.

Studiju procesā pilnveidošanai ir izstrādāti pašvērtējuma jautājumi docētājiem. Pašvērtējuma jautājumi ir apskatāmi RPIVA, Imantas 7.Līnijā 1., 2. kabinetā.

4.7. Studiju programmas īstenošanas līdzekļi

4.7.1. Mācību spēku saraksts

Kopumā programmu īsteno 31 docētājs, no tiem 17 – pamatdarbā strādājošie (55 %). Kopumā programmu apkalpo 10 asociētie profesori (32,2%), 9 docenti (29, 3%), 12 lektori (38, 5%), no tiem zinātņu doktori – 17 (55%), maģistri – 14 (45%).

Mācībspēku CV skatīt 4.pielikumā.

Doktori

Vārds, uzvārds

Zinātņu vai

mākslas nozare

Profesors vai

asociētais profesors

Pamatdarbā vai

blakusdarbā

Juris Porozovs

Bioloģija

Docents

Pamatdarbs

Jānis Gedrovics

Bioloģija

Docents

Pamatdarbs

Jēkabs Raipulis

Tamāra Škoļņikova

Bioloģija

Pedagoģija

Asoc.profesors

Asoc.profesore Pamatdarbs

Pamatdarbs

Liāna Pļaviņa

Medicīna

Asoc.profesore

Blakusdarbs

Irēna Upeniece

Pedagoģijas vēsture

Docente

Blakusdarbs

Andris Spunde

Pedagoģija

Docents

Blakusdarbs

Juris Grants

Gunita Praulīte

Hab.paed.

Bioloģija

Profesors

Asoc.profesore

Blakusdarbs

Pamatdarbs

Maģistri

Vārds, uzvārds

Zinātņu vai

mākslas nozare

Docents, lektors

vai asistents

Pamatdarbā vai

blakusdarbā

Gunārs Salzirnis Mag.paed.

Pedagoģija

Lektors

Pamatdarbs

Anna Žeiviniece Mag.biol.

Bioloģija

Lektore Blakusdarbs

Aija Feldberga Mag.paed.

Edvīns Lešenkovs Mag.paed.

Pedagoģija

Pedagoģija

Pedagoģija

Pedagoģija

Pedagoģija

Pedagoģija

Lektore

Lektors

Lektore

Lektore

Docents

Lektore

Lektors

BIakusdarbs

Blakusdarbs

Blakusdarbs

Blakusdarbs

Blakusdarbs

Blakusdarbs

Blakusdarbs

Renārs Līcis Mag.paed.

Andris Kļaviņš Mag.paed.

Māris Rudzītis Mag.ģeol. Pedagoģija

Pedagoģija

Pedagoģija

Lektors

Lektors

Lektors BIakusdarbs

Blakusdarbs

BIakusdarbs

4.7.2 Materiāli tehniskā bāze

Studijām ir nepieciešamie apstākļi – auditorijas, datorklase, kabineti, bibliotēka, lasītava, stadions, sporta zāle, vingrošanas zāle, trenažieru zāle, ritmikas un metodikas zāles ar attiecīgo telpu iekārtojumu un nepieciešamo aprīkojumu. Bioloģijas un medicīnas cikla priekšmetu apguvei ir nepieciešamie materiāli (mikroskopi, projekcijas aparāti, dabīgie un mākslīgie mācību līdzekļi – preparāti u.c.). Tas ļauj studentiem veikt praktiskos darbus. mācību telpas, izvietotas Imantas 7.līnijā 1.

Augstskolā ir 4 mūsdienīgi un gaumīgi iekārtotas datorklases ar 94 darba vietām, viena no tām ar 20 darba vietām iekārtota svešvalodu mācībām.

Slēpošanā studenti izmanto Sporta Pedagoģijas akadēmijas sporta

bāzi “Līčupe” Cēsu rajonā. Peldēšanas nodarbības notiek Natālijas Draudziņas peldbaseinā

1 reizi nedēļā atbilstoši studiju grafikam.

RPIVA bibliotēka izveidota 1994.gadā, apvienojoties Rīgas un Imantas Skolotāju institūtu bibliotēkām. RPIVA bibliotēka komplektējot savus fondus par galveno mērķi izvirzījusi augstskolas studiju programmu nodrošinājumu ar literatūru un studiju materiāliem. Šobrīd bibliotēkas kopēja platība ir 335 kv.m. Studentiem pieejama lasītava ar 70 lasītāju vietām un 13 brīvpieejas datoriem.

2001. gadā RPIVA bibliotēku grāmatu fonds bija 33404 eksemplāri (17500 grāmatu nosaukumi).

2002. gadā RPIVA bibliotēku grāmatu fonds bija 41189 eksemplāri.

2003. gadā RPIVA bibliotēku grāmatu fonds bija 42000 eksemplāri.

2004. gadā RPIVA bibliotēku grāmatu fonds ir 42550 eksemplāri. Bibliotēkas fondos ir literatūra pedagoģijā(14300), psiholoģijā(10270), dabaszinātnēs, fiziskās audzināšanas teorijā un sporta veidu metodikās. Bibliotēka izvietota Imantas 7.līnijā 1. Augstskola plāno vietu skaitu palielināt, komplektējot jauno bibliotēkas fondu, balstoties uz studiju programmās izvirzītajām prasībām. To palīdz veikt Bibliotēkas padome, kuras sastāvā ieiet programmu vadītāji. Bibliotēka veido arī savas augstskolas mācībspēku un studentu labāko darbu krātuvi. Katedrā esošā zinātniskā un metodiskā literatūra (200 eksemplāru) ir specialitātes studentu rīcībā.

Studentiem ir iespējas izmantot arī Nacionālās bibliotēkas fondus, visdažādāko informācijas centru pakalpojumus un Sporta Pedagoģijas akadēmijas bibliotēku un LU zinātnisko bibliotēku un tās nodaļas.

4.7.3. Studiju programmas finansējums

25 vietas finansētas no Valsts budžeta (1 studentam Ls 496,- studiju gadā, kas 4 studiju gados sastāda 49 600 Ls) un pašieņēmumi no fizisko un juridisko personu puses (1 studentam Ls 450,- studiju gadā).

Finansējums

To veido studiju maksa, kas noteikta ar RPIVA Senāta lēmumu. Studiju

procesa izmaksu aprēķinu skatīt 5. pielikumā.

4.7.4. Ar studiju programmu saistītie zinātniskie pētījumi

RPIVA studentu sagatavotības un izaugsmes psihofizioloģiska izpēte. Bioloģijas mācību priekšmeta normatīvo dokumentu, satura un metodiska nodrošinājuma 7. – 9. klasei izpēte un nepieciešamais nodrošinājums, atbilstoši Valsts pamatizglītības standarta prasībām. 2001.g. J.Gedrovics veicis Jūrmalas skolu valdes finansētu lietišķo pētījumu „Skolas darba vides izpēte.” Asoc.prof. J.Raipulis vada LZA granta 178. Ekoloģijas projektu „Dažādu bioloģisko testsistēmu skrīninga izmantošana genotoksiska piesārņojuma pētīšana.” M.Rudzītes vadībā izstrādāti Latvijas Dabas fonda 2000.g. projekti: Vīngliemezis. Sugas ekoloģija un lasīšanas ietekme uz populāciju struktūru un Ziemeļu upes pērlenes Margaritifera L. pavairošana Gaujas nacionālajā parkā. Šo pētījumu rezultātus docētāji izmanto lekciju kursos, studenti kursa un bakalaura darbos.

Vispārizglītojošo studiju kursu docētāji piedalās LZP granta projektā „Trimdas pedagoģiskā doma” (I.Jurgena) un Eiropas Izglītības fonda projektos „Akcentu un satura maiņa arodpedagoģiskajā izglītībā Latvijā un Lietuvā” (I.Kāposta) un „Akcentu un satura maiņa arodpedagoģiskajā izglītībā Latvijā, Lietuvā un Somijā” (I.Lāce).

Dejas, sporta pedagoģijas un dabaszinību katedrai, kuru docētāji nodrošina programmas B bloka priekšmetu studijas, ir cieša sadarbība ar augstskolas Pedagoģijas katedru un Psiholoģijas katedru, kuru docētāji īsteno lielāko daļu no vispārizglītojošo studijām, vada programmas kursa un bakalaura darbus. Arī zinātnisko pētījumu izstrādē notiek sadarbība. 2000. g. tika sagatavots pieteikums LZP granta projektam Pusaudžu un jauniešu augšanas un attīstības tendences sociālbioloģiskajos apstākļos dažādos Latvijas novados, par kuru ekspertu atzinums bija pozitīvs, bet ierobežoto finansiālo apsvērumu dēļ finansējums netika piešķirts.

Par zinātniskajām izstrādēm ziņots augstskolas starptautiskajās konferencēs un publicēti raksti vietējos un starptautiski atzītos izdevumos.

Docētāju vadībā studenti sagatavojuši referātus studentu zinātniskajām konferencēm (piem., I.Virbicka “Bērnu – diabētiķu integrācija skolas vidē”).

4.7.5. Programmas salīdzinājums ar citu augstskolu līdzīgām programmām

Studiju programmā ir ņemta vērā Eiropas valstu, Latvijas Universitātes (LU) un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes (DPU) pieredze skolotāju profesionālā izglītībā (1.tabula).

Salīdzinot Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes programmu specialitātē “Fiziskās audzināšanas un ārstnieciskās fizkultūras skolotājs” un “Bioloģijas bakalaurs” un LU “Sporta un veselības mācības skolotājs”, “Bioloģijas bakalaurs” un “Vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotājs” ar RPIVA “Sporta un bioloģijas skolotājs” programmu, var secināt, ka visām profesionālajām programmām AA bloku veido psiholoģijas un pedagoģijas cikla priekšmeti, kā arī vispārizglītojošie kursi.

RPIVA programmā ir apvienotas tādu divu priekšmetu skolotāju kā sporta un bioloģijas skolotāju izglītošanas iespējas, ko neredzam nevienā Latvijas universitāšu profesionālajā programmā, kā arī mums pieejamās ārzemju augstskolu (Viļņas, Upsalas, Umea, Kopenhāgenas un Stokholmas universitāšu) programmās.

4.7.6. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBA

Studiju programmas attīstība balstās uz skolotāju profesionālās izglītības veidojošo faktoru analīzi (sk.6. piel.), uz augstskolas stratēģiskās plānošanas vadlīnijām, augstskolas koncepciju – profesionalitāte, kompetence, inteliģence. Pilnveidojot studiju programmu, jāpievērš uzmanību Boloņas procesa prioritātēm: studiju programmas kvalitātei (1), tās pieejamībai (2), programmas pievilcībai gan vietējiem, gan ārzemju studentiem (3). Studiju programmas pilnveidē tiek ņemti vērā gan docētāju viedokļi par programmas stiprām un vājām pusēm, gan studentu aptaujas rezultāti par programmas kvalitāti. Programmas attīstība ir orientēta uz tās kvalitātes pilnveidi, studentu profesionālo kompetenču attīstīšanu iekļaujot viņus dažādos projektos ar skolēniem, akcentējot viņu metodisko, organizatorisko, fizisko sagatavotību. Izvērstāko studiju programmas attīstības raksturojumu skatīt programmas novērtējumā 8. punktā.

5. STUDIJU PROGRAMMAS REKLĀMAS RAKSTUROJUMS

Reklāmu organizē RPIVA Starptautisko sakaru un mārketinga daļa (7.pielikumā skatāms reklāmas buklets). Programma tiek reklamēta izstāžu zālē Ķīpsalā izstādē“Skola” jau sākot no 2000.gada. Reklāmai tika izmantotas: RPIVA Dejas, sporta pedagoģijas un dabaszinību katedras docētāju sniegtā informācija Latvijas rajonos un Rīgā 12.klašu skolēniem par studiju programmas mērķiem, uzdevumiem, saturu, skaidrojot profesionālās programmas būtību. Piedaloties Daugavpils projektā 10. vidusskolā, organizējot sporta pasākumus citās skolās Latvijas reģionos, strādājot prakses skolās gan studenti, gan absolventi sniedz skolēniem informāciju par iespējām studiju laikā iesaistīties pētnieciskajos un citos projektos, studēt ārvalstu augstskolās, turpināt izglītību maģistratūrā.

6. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS NO LATVIJAS VALSTS ATTĪSTĪBAS VIEDOKĻA

Studiju programma jāvērtē kā atbilstoša mūsdienu sociālkulturālajai un politiskajai

situācijai Latvijā un Eiropā, akcentējot ES nostādnes. Programmas saturs, kas vērsts uz studentu zināšanu, prasmju, attieksmju pilnveidošanu, atbilst profesijas standartam un LR Ministru kabineta 481. noteikumiem par 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu. Īpašu uzmanību jāveltī studentu konkurētspējām darba tirgū, lai viņi varētu adekvāti integrēties mainīgos globalizācijas procesos. Nozīmīgs studiju programmas aspekts ir zinātņu (sporta pedagoģijas un dabaszinātnes) integrācija, kas atspoguļo mūsdienu zinātnes attīstības tendences. Programmas konkurētspēju darbā tirgū nosaka piešķirta kvalifikācija, kas dod tiesības jaunajiem speciālistiem strādāt gan kā sporta, gan kā bioloģijas skolotājs. Programma nodrošina profesionālo izglītību, kā arī rada iespēju, iegūstot bakalaura grādu, turpināt studijas maģistratūrā. Ir apzinātas prioritārās tendences izglītībā Eiropā – plašāk pievērst uzmanību cilvēka, dabas, kultūras, mākslas vienotai sistēmai, veselīgās vides problēmām, veselīgā dzīves veida filozofijai, ķermeņa un kustību kultūrai, sociālo prasmju apguvei fiziskās aktivitātes procesā.

Studiju programmai ir perspektīvas sporta un bioloģijas skolotāja pieprasījuma ziņā (laikrakstā Izglītība un Kultūra publicētajā LIZDA darba biroja sludinājumos ir pieprasījumi pēc sporta vai bioloģijas skolotājiem), kā arī sakarā ar nelielo stundu skaitu bioloģijā pamatskolā skolotāja noslodzes risināšanā. Arī tāda divu specialitāšu skolotāja izglītošana ir ekonomiska, jo 1/3 daļa apgūstamo priekšmetu abām specialitātēm ir vienāda.

6.1. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM UN PROFESIJU STANDARTAM

Studiju programmu atbilstība akadēmiskās izglītības standartam raksturo tas, ka ievērota studiju kursu proporcionalitāte: obligātās daļas studijas – 56 KP, profesionālās daļas studijas – 58 KP, izvēles daļas studijas – 6 KP. Programmā 26 kredītpunkti ir paredzēti valsts kvalifikācijas prakses aizstāvēšanai, 8 KP – bakalaura darba aizstāvēšanai, 6 KP – valsts eksāmenu kārtošanai pedagoģijā un psiholoģijā, sportā, bioloģijā. Studiju kursu saturs atbilst akadēmiskās izglītības prasībām. Studiju kursu saturs paredz mērķtiecīgi attīstīt studentu profesionālās zināšanas, prasmes un attieksmes, integrēt teorētiskās atziņas praktiskajā darbā, saskatīt to praktisko aktualitāti, empīrisko pētījumu rezultātus iekļaut projektu, bakalaura darba izveidē.

Bakalaura darba tēmas ir saistīti ar aktuāliem jautājumiem: skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas problēmām bioloģijā un sportā, ar patstāvīga darba prasmju veidošanos bioloģijas stundās, ar skolēnu motivācijas veidošanas psiholoģiski pedagoģiskiem nosacījumiem, sociālo prasmju attīstību sporta stundās, ar narkomānijas problēmas novēršanu, ar skolēnu sporta aktivitātes un dzīves veida izpēti, ar darba vidi un veselības problēmu analīzi u.c.

6.2. DARBA DEVĒJU APTAUJAS REZULTĀTI

Darba devēju aptaujas mērķis ir izzināt viņu viedokli par absolventu sagatavotību

profesionālajai darbībai, kā arī pārdomas un ieteikumus tās pilnveidei augstskolā.

Izglītības iestāžu darba devēji mutiskās intervijās ir izteikuši viedokli, ka profesionālās bakalaura studiju programmas absolventi ir labi sagatavoti profesionālajai darbībai, precīzi un apzinīgi izpilda savus pienākumus, ir labas organizatoriskās, komunikatīvās, didaktiskās prasmes. Vairākiem no absolventiem ir audzināmā klase, daži apvieno divu priekšmetu mācīšanu – sportu un bioloģiju. Varētu secināt, ka tie absolventi, kas izvēlējusies pedagoģisko darbību skolā, strādā veiksmīgi un ir labi sporta un bioloģijas skolotāji. Ar intervijas jautājumiem var iepazīties 8. pielikumā.

7. STUDIJU PROGRAMMAS NOVĒRTĒJUMS

Programmas oriģinalitāti raksturo studijas sporta pedagoģijas teorijā, dažādu sporta veidu metodikās un dabaszinību profila priekšmetos, kuras citās Latvijas augstskolās netiek piedāvātas tādā savienojumā. Studiju process balstās ne tikai uz studenta profesionālo kompetenču attīstības modeli, bet ir plašāks un aptver topošā skolotāja inteliģences un vispārējās kultūras izkopšanu.

7.1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI

Studiju programmas īstenošanas periodā mērķis un uzdevumi nav būtiski mainījušies, tie sevi ir attaisnojuši.

Studiju programmas mērķis – nodrošināt iespēju studentiem iegūt sporta un bioloģijas skolotāja kvalifikāciju, kā arī profesionālo bakalaura grādu, padziļinot zināšanas sporta pedagoģijas un dabaszinību jomās, pilnveidojot profesionālās kompetences, fiziskās sagatavotības līmeni, veidojot skolotāja profesijai nepieciešamas attieksmes.

Atbilstoši ir realizēti studiju programmas uzdevumi:

veicināt studentu potenciālo kompetenču pilnveidi, akcentējot viņu aktīvu līdzdalību

studiju procesā;

pilnveidot docētāju un studentu sadarbību studiju procesā, aktivizējot studentu radošo domāšanu, attīstot viņu patstāvīgā darba prasmes;

akcentēt studentu praktisko un metodisko sagatavotību, iesaistot viņus dažādos projektos, studējot ārvalstu augstskolās;

pilnveidot studentu vērtējuma un pašvērtējuma pieredzi, plašāk ieviešot daudzveidīgās vērtēšanas metodes;

veicināt docētāju profesionālo izaugsmi, piedaloties konferencēs, projektos, stažējoties

un strādājot ārzemēs.

Kopumā izvirzītā mērķa sasniegšanu un uzdevumu īstenošanu nodrošina viss studiju programmas saturs.

7.2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA – IZMAIŅAS PAŠVĒRTĒJUMA PERIODĀ

Izmaiņas pašvērtējuma periodā ir vērojamas studiju programmas izveidē. Ir mainīts studiju programmas ilgums – 5-gadīga programma ir pārveidota par 4-gadīgo, kā arī mazinājās kopējo kredītpunktu skaits līdz 160 KP četros studiju gados.

Atbilstoši akadēmiskās izglītības un profesiju standartam studiju programmu veido vispārizglītojošie studiju kursi, nozares teorētiskie pamati, B un C (izvēles) bloks, prakses un valsts pārbaudījumi.

Programmas vispārizglītojošo studiju kursu daļa atbilst 20 kredītpunktiem un nodrošina studentiem iespēju apgūt latviešu valodas kultūru, filozofijas pamatus, kultūras teoriju un vēsturi, ētiku un estētiku.

Programmas nozares teorētisko pamatu daļa (36 kredītpunkti) akcentē katras nozares specifiku un sniedz iespēju studentiem apgūt pamatzināšanas izglītības filozofijā, psiholoģijā, pedagoģijas teorijā un vēsturē, sporta psiholoģijā, skolvadībā.

B bloka studiju kursi (58 kredītpunkti) nodrošina padziļinātu zināšanu apguvi sporta pedagoģijas un dabaszinību jomās, to mācīšanās metodikās.

C blokā piedāvātie studiju kursi (6 KP) paredzēti studentu profesionālo zināšanu padziļināšanai (psihes bioloģiskie pamati, bioētika), studentu fiziskās sagatavotības pilnveidošanā, kustību kultūras izkopšanā (sports, kustību kultūra).

Studentu profesionālo kompetenču pilnveidošanos, kā arī skolotāja profesijai nepieciešamo attieksmju veidošanos nodrošina studiju procesā organizētās prakses (26 KP): iepazīšanas (psiholoģijā un pedagoģijā – 2 KP), vērojumu (sportā un bioloģijā – 2 KP), lauku (botānikā un zooloģijā – 2 KP), slēpošanas (1 KP) un tūrisma (1 KP), mācību – 4+4 un kvalifikācijas – 5+5 (sportā un bioloģijā)., kā arī iespēja piedalīties starptautiskos projektos.

Visā studiju laikā studenti apgūst pētnieciskā darba teoriju un praktiskās iemaņas, uz šī uzdevuma īstenošanu ir vērsti: zinātniskā referāta izstrāde pirmajā kursā (1 KP), divu kursa darbu izstrāde otrajā (2 KP), trešajā (2 KP) studiju gadā un aizstāvētais bakalaura darbs(8 KP) ceturtajā kursā.

Ir precizēta sporta un bioloģijas skolotāja profesionālo kompetenču būtība un saturs. Ir izstrādāta skolotāja profesionālo kompetenču vērtēšanas sistēma (noteikti vērtēšanas principi, precizēti vērtēšanas kritēriji, plašāk izmantotas dažādas vērtēšanas metodes, ir uzlabota “vērtējuma vide”)(sk.9.piel.). Ir aktivizēta studentu atgriezeniskā saikne

(studentu aptaujas) studiju procesa pilnveidē (sk.10.piel.). Ar anketēšanas rezultātiem var iepazīties 2.kab. Imantas 7. līnija 1.

7.3. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ REALIZĀCIJA

Lai pilnveidotu studiju programmas kvalitāti atbilstoši augstākās izglītības tendencēm Latvijā tika pārskatīt un pārstrukturēti studiju kursi visās studiju programmas daļās. Programmas optimizācijas nolūkā ir ieviestas izmaiņas pašvērtējuma struktūrā veiktas izmaiņas, kas virzītas uz studiju kursu sadrumstalotības mazināšanu, apvienojot tos lielākos blokos (piem., aktualitātes pedagoģijā, skolotāja profesionalitāte, saskarsmes treniņi, pedagoģiskā procesa tiesiskie pamati), kā arī atteikšanos no studiju kursiem, kas nav profesionāli noderīgi (piem., mūzika, mūzikas vēsture, koris), ieviešot jaunus studiju kursus, kas ir aktuāli mūsdienu sabiedrībā (piem., ergonomika un skolas higiēna).periodā. Programmas īstenošanas periodā no 2002 gada septembra līdz 2004. gada jūlijam programmas

7.3.1. STUDIJU METODES UN FORMAS

Studiju procesā docētāji visbiežāk izmanto kontroldarbus (36%), seminārus (23%), testus (18%), esejas (17%), projektus (5%), nodarbību vadīšana (1%). Studiju metodes un formas tiek izvēlētas atbilstoši katra studiju kursa specifikai. Semināru nodarbībās galvenokārt tiek izmantotas kritiskās un produktīvās domāšanas stratēģijas. Metožu izvēle ir atkarīga no studiju kursa mērķa, uzdevumiem un studiju kursa vietas studiju programmas kontekstā. Studenti piedalās RPIVA, citu Latvijas augstskolu un starptautiskajās zinātniskajās konferencēs, gatavo publikācijas.

Studiju procesā studenti plānveidīgi izstrādā bakalaura darbu un gatavojas aizstāvēšanai (prasības bakalaura darba izstrādei un aizstāvēšanai sk. 11.piel.).

7.3.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKĀ DARBĪBA

90% studiju programmā iesaistīto docētāju aktīvi piedalās pētniecībā. Akadēmiskā personāla zinātniskās aktivitātes (pētniecība, dalība konferencēs, kongresos, semināros) palīdz studentiem iepazīties ar zinātnes novitātēm, jo atziņas, kas gūtas pašu veiktajos pētījumos vai analizējot citu autoru veiktos pētījumus, docētāji integrē studiju kursos. Katram docētājam ir zinātniskās darbības prioritātes: asoc.prof. J.Raipulim – mūsdienu ģenētikas problēmas, asoc. prof. G.Praulītei – pētījumi smadzeņu fizioloģijā, studentu profesionālās izglītības pilnveidošanas problēmas, doc. J.Porozovam – skolēnu motivācijas un fiziskās sagatavotības jautājumi, doc. J.Gedrovicam – valeoloģijas, ergonomikas un skolas higiēnas aspekti, asoc.prof. T.Škoļņikovai – sporta skolotāju profesionālās motivācijas jautājumi, studentu sasniegumu vērtēšanas sistēmas pilnveidošanas aspekti, doc. A.Spunde – psihofizioloģiskie aspekti basketbola spēles pilnveidošanā.

Katedras zinātniskā darbība atbilst studiju programmas mērķim un uzdevumiem:

1. Studentu studiju sasniegumu vērtēšanas sistēmas izstrāde

2. Studentu fiziskās sagatavotības līmeņa izpēte

3. Studentu attieksmes pret izvēlēto profesiju izpēte

4. Studentu pētnieciskās darbības problēmas un risinājumi

5. Studentu profesionālo kompetenču būtība, saturs un vērtēšanas kritēriji

6. Sporta un bioloģijas integrācijas problēmas

7. Mūsdienu aktuālās problēmas dabaszinībās

8. Topošo skolotāju profesionālās izglītības pilnveidošanas aspekti

7.4. STUDIJU SASNIEGUMU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA

Studentu sasniegumi tiek vērtēti atbilstoši vērtēšanas kritērijiem, kas noteikti RPIVA Nolikumā par pārbaudījumiem. Studentu zināšanu , prasmju un attieksmju novērtēšana profesionālās bakalaura studiju programmā notiek atbilstoši studiju darba apjomam kredītpunktos un kvalitātei desmit baļļu sistēmā.

Pārbaudījuma veidu nosaka studiju kursa docētājs un veic studentu sasniegumu vērtējumu atbilstoši sava studiju kursa specifikai pēc izstrādātiem kritērijiem. Pamatā darbojas punktu sistēma, kad students galīgo vērtējumu iegūst pakāpeniski, izpildot noteiktus uzdevumus un par katru uzdevumu iegūstot noteiktu punktu skaitu. Jebkuru studiju kursu beidzot , studenti kārto ieskaiti ar atzīmi vai eksāmenu. Ar noteikto balli tiek novērtēti visu studiju kursu sasniegumi. 56% pārbaudījumu studenti kārto praktiski, piedaloties dažādu sporta veidu sacensībās un to tiesāšanā, vadot nodarbības, kārtojot fiziskās sagatavotības testus, demonstrējot sporta tehnikas elementus. 24% pārbaudījumu studenti kārto rakstveidā, 20% pārbaudījumu – piedalīšanās semināros, diskusijās. Vērtēšana notiek regulāri un ar studiju kursu prasībām docētājs iepazīstina studentus pirmajā nodarbībā.

Vērtēšanas metodes virzītas uz studentu zināšanām sporta pedagoģijas un dabaszinību jomās, sporta un bioloģijas mācīšanas metodikām, profesionālo kompetenču novērtēšanu, fiziskās sagatavotības līmeņa noteikšanu, pētnieciskā darba prasmju novērtēšanu.

7.5. STUDĒJOŠIE

7.5.1. STUDĒJOŠO SKAITS PROGRAMMĀ

Programmā studē 48 studenti. 2000./2001. studiju gadā studijas uzsāka 20 studenti. 2001.2002. studiju gadā pirmajā kursā iestājas 17 studenti. 2002./ 2003. studiju gadā studijas uzsākuši 18 studenti. 2003./ 2004. studiju gadā studijas uzsākuši 22 studenti. 2004./2005. studiju gadā pirmajā kursā iestājas 5 studenti bet bija integrēti citās programmās sakarā ar studiju grupu nenokomplektēšanu. Pārskatāmi studējošo skaita dinamika skatāma ..tabulā.

..tabula. Studējošo skaits

Studiju gads 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 5.kurss Kopā

2000./2001. 6 48

2001./2002. 8

2002./2003. 11

2003./2004. 23

2004./2005. –

7.5.2. PIRMAJĀ KURSĀ IMATRIKULĒTO SKAITS

2004./2005.studiju gadā 5 studenti iesniedza dokumentus studiju programmā. Nepietiekamo studentu skaitu dēļ grupa netika nokomplektēta.

Par galvenajiem iemesliem ir uzskatīts nepietiekams darbs studiju programmas popularizēšanā, kā arī skolotāja profesijas zems sociālais status, grūts darbs un neadekvāts atalgojums.

7.5.3. ABSOLVENTU SKAITS

Absolventu skaits programmā 86 studenti, no tiem strādā savā profesijā 48 absolventi, kas sastāda 55,7 %. Informācija ir uzrādīta sākot no 2000./2001. studiju gada.

7.5.4. STUDĒJOŠO APTAUJAS UN TO ANALĪZE

Studiju procesā regulāri ir veiktas studentu aptaujas par profesionālas programmas kvalitāti

(anketu paraugus sk.12. piel.).:

– par attieksmi pret izvēlēto profesiju;

– par integrācijas problēmām sistēmā “dabaszinības un sports”;

– par pedagoģiskās prakses pilnveidi gan sportā, gan bioloģijā;

– par vērtēšanas sistēmu studijās.

Studējošo aptaujas rezultātu analīze ļauj secināt, ka studenti

• Ir izvēlējušies šādu programmu, tāpēc, kā patīk sports, mīl bērnus, saista daba grib strādāt par sporta skolotāju;

• Mācīšanās motivāciju saista ar zinātkāri, ar interesantiem priekšmetiem, ar tieksmi pēc profesionālisma;

• Apzinās loģisko secību vienā kursa ietvaros (57,8%);

• Redz pēctecību dažādu kursu apguvē (60%);

• Atzīmē, kā studiju sasniegumu vērtēšana ir veikta pietiekami regulāri (57%);

• Par galvenām pārbaudes formām nosauc kontroldarbus (36%), testus (18%), seminārus (23%);

• Atzīmē, kā docētāju vērtējums bieži ir adekvāts (84,8%).

Studenti norāda, ka:

 nav pietiekams kontaktstundu skaits sporta profila priekšmetos;

 nav pietiekams svešvalodu zināšanu līmenis;

 nepietiekama metodiskā sagatavotība pedagoģiskās prakses laikā;

 izjūt grūtības dažādu teorētisko kursu integrācijā, kā arī teorētisko zināšanu izmantošanu praksē;

 atzīmē dažu studiju kursu pedagoģisko un profesionālo nelietderīgumu nākamajai profesionālai darbībai.

Pēc aptaujas rezultātu apkopošanas notiek tikšanās individuāli ar katru docētāju un tiek pārrunāts iespējamās studiju kursa docēšanas izmaiņas. Studentiem programmas direktors sniedz atgriezenisko saikni. Izstrādāta jauna aptaujas anketa studiju kursu novērtēšanai, kuru

Studenti aizpildīs katra studiju kursa beigās, tās veicinās efektīvāku kvalitātes analīzi, dinamiskākas izmaiņas studiju procesā (sk.13. piel.).

7.5.5. ABSOLVENTU APTAUJAS ANALĪZE

Absolventu domas par studiju programmu būtiski palīdz pilnveidot programmu atbilstoši darba devēja vēlmēm un tendencēm. 2003./ 2004. studiju gadā darbam ar absolventiem pietrūka aktivitātes un iegūtā informācija nav plaša.

Absolventu viedokļi par programmu:

1. Kopumā programmu vērtē pozitīvi.

2. Kvalificēti docētāji nodrošina pietiekamo profesionālajai darbībai zināšanu apjomu un kvalitāti.

3. Profesionālās prasmes ir iespējams attīstīt, tomēr trūkst praktisko nodarbību skaits.

4. Būtu vēlams padziļināt studentu metodisko sagatavotību bioloģijā, vairāk vadīt praktiskās nodarbības sporta veidos.

5. Pārskatīt bioloģijas profila priekšmetos studiju kursu apjomu – studentiem par grūtu apgūt tik dziļi plašus un sarežģītus kursus.

6. RPIVA bibliotēkā maz pieejama literatūra sporta veidos, sporta teorijā un metodikā, sporta fizioloģijā un sporta psiholoģijā.

7.5.6. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDOŠANĀ

Studentiem tiek nodrošināta līdzdalība studiju kursa pilnveidē, novērtējot studiju kursu pēc vairākiem kritērijiem: studiju kursa saturs, studiju kursa norise, pārbaudes formas, docētāju attieksme pret studentiem. Studenti ir pārstāvēti Pedagoģijas fakultātes Domē.

7.6. STUDIJU PROGRAMMĀ NODARBINĀTAIS AKADĒMISKAIS PERSONĀLS

Programmā strādājošo docētāju kvalitatīvais sastāvs atbilst Augstskolu likumam un Ministru kabineta prasībām Nr. 481.

Studiju programmu nodrošina pavisam 31 docētājs, no tiem 10 – asociētie profesori, 9 – docenti, 12 – lektori. Pēc akadēmiskā grāda – zinātņu doktori 17 (55%), maģistri 14 (45%).

Pārskatāmāk šī informācija ir sniegta 1. un 2. attēlā.

7.7. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS

RPIVA studenti un docētāji var izmantot

1. Datorklases, kuras aprīkotas ar Intel Pentium un Celeron procesoru datoriem, licenzētu programmatūru, Internet pakalpojumus un citu aprīkojumu un sistēmas.

2. 2 datorklases (30 + 15) un 5 datori lasītavā Imantas 7. Līnijā 1.

3. Katrā datorklasē ir iespējams izmantot skeneri, drukāt uz lāzerprintera vai krāsu tintes printera.

4. Studiju darbā var izmantot 3 mobilās prezentāciju vienības (portatīvais dators + datu videoprojektors), digitālo videokameru un digitālo fotokameru.

Datorklašu attīstības perspektīva:

• Datorklašu aprīkojuma pakāpeniska nomaiņa un modernizācija;

• datortīkla modernizācija (ātrdarbības palielināšana);

• studentu piekļuves tiesību IS definēšana un realizēšana, pieejai izmantojot RPIVA

Internet lapu;

• SPSS programmatūras iegāde kvalitatīvai un mūsdienīgai pētījuma datu apstrādei un analīzei, multivariatīvo statistikas metožu izmantošanai.

RPIVA bibliotēka

RPIVA bibliotēka izveidota 1994.gadā, apvienojot Rīgas un Imantas Skolotāju institūtu bibliotēkas. RPIVA bibliotēka, komplektējot savus fondus, par galveno mērķi izvirzījusi augstskolas studiju programmas nodrošinājumu ar literatūru un studiju materiāliem.

Šobrīd bibliotēkas kopēja platība ir 335 kv. m. Studentiem ir pieejama lasītava ar 70 vietām un 13 brīvpieejas datoriem.

2001. gadā RPIVA bibliotēkas kopējais fonds bija 33 404 eksemplāri (17 500 grāmatu nosaukumi).

2002. gadā bibliotēkas grāmatu fonds bija 41 189 grāmatu eksemplāri.

2003. gadā bibliotēkas grāmatu fonds bija 42 000 grāmatu eksemplāri.

2004. gadā bibliotēkas grāmatu fonds bija 42 550 grāmatu eksemplāri.

Laika posmā no 1999.-2004.g. RPIVA bibliotēkas fondi papildinājusies ar psiholoģisko (102270), pedagoģisko (14300), dabaszinātnes, sporta literatūru (dažādu sporta veida teorijas un metodikas materiāliem). Mācību grāmatu autori ir RPIVA, Latvijas un ārzemju pedagogi un zinātnieki. Bibliotēka izvietota Imantas 7.līnijā 1. Augstskola plāno vietu skaitu palielināt, komplektējot jauno bibliotēkas fondu, balstoties uz studiju programmas izvirzītajām prasībām. To palīdz veikt Bibliotēkas padome, kuras sastāvā ieiet programmu vadītāji. Bibliotēka veido arī savas augstskolas mācībspēku un studentu labāko darbu krātuvi. Katedrā esošā zinātniskā un metodiskā literatūra (200 eksemplāru) ir specialitātes studentu rīcībā.

Tiek izmantoti LSPA (Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas) bibliotēka, lasītava, kā arī LSPA Sporta informācijas centrs, kurā ir pieejama visjaunākā literatūra sporta pedagoģijas jautājumos, arī svešvalodās. Ir pieejami RPIVA starptautisko zinātnisko konferenču materiāli

(Zinātnisko rakstu krājumi). Studentiem ir iespējas izmantot Nacionālās bibliotēkas fondus un LU zinātnisko bibliotēku un tās nodaļas.

7.8. ĀRĒJIE SAKARI

Noslēgtais sadarbības līgums ar Šauļu Universitātes Edukoloģijas fakultāti paredz kopīgo pētījumu veikšanu, docētāju un studējošo apmaiņu. Sāk veidoties sadarbība ar Ščecinas fiziskās kultūras institūtu.

7.8.1. SAISTĪBA AR DARBA DEVĒJIEM

Darba devēju aptaujas mērķis ir izzināt viņu viedokli par absolventu sagatavotību profesionālai darbībai, kā arī pārdomas un ieteikumus tās pilnveidei augstskolā.

Ir veikta darba devēju intervija, intervijās piedalījās 4 darba devēji (intervijas jautājumus skat. pielikumā). Aptaujas rezultāti liecina, ka darba devēji:

1. atzinīgi novērtē absolventu profesionālo darbību gan sportā gan bioloģijā

2. īpaši atzīmē absolventu organizatoriskās, komunikatīvās prasmes, aktīvo sporta dzīvi skolās

3. labi novērtē absolventu pedagoģiskās prasmes, veicot audzināšanas darbu kā klases audzinātāji

4. precīzi, apzinīgi veic profesionālo darbību

7.8.2. SADARBĪBA AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ UN ĀRVALSTĪS

Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs dod iespēju salīdzināt programmas, meklēt kopējus attīstības virzienus. Studiju satura, pētniecības metožu integrēšanu, kopīgo pētniecības projektu izstrādi paredz noslēgts sadarbības līgums ar

Šauļu universitātes Edukoloģijas fakultāti.

2003. gadā asociētā profesore Tamāra Škoļņikova viesojas Lincas Diacēzes pedagoģijas akadēmijā ar vieslekciju par studentu sasniegumu vērtēšanas sistēmu, kā arī pilnveidoja savu kvalifikāciju kalnu slēpošanā (40 stundas).

Ārvalstu vieslektoru skaits programmā. 2004.gadā oktobrī lektore Maike Unger no Minsteres Universitātes (Vācija) realizēja savus projektus “Sports un noziedzība”, “Sports un veselība” ar 2.SB un 3.SB kursa studentiem, izmantojot praksē interaktīvās metodes, pilnveidojot studentu sociālās prasmes.

2003. gadā 3.SB kursa students Ivars Vācers studējis 3 mēnešus Gerlevas Fiziskās audzināšanas un sporta akadēmijā (Dānija).

Šobrīd ir ieplānoti (iesniedza dokumentus) 5 studenti no 2.SB kursa studēt apmaiņas programmas ietvaros (Socrates, Erasmus) Lincas Diacēzes pedagoģijas akadēmijā, sākot ar 2004./2005.st.g. otro semestri 02.-06.2005.g. Viena 3.SB kursa studente Nadežda Jerāne studēs Šauļu universitātē, sākot ar 2005.g februāra mēnesi vienu semestri.

Programmā vēl šobrīd nav ārvalstu studējošo, taču šis jautājums ir saistīts ar valodas barjeru. Tuvākajā perspektīvā ir plānots izstrādāt atsevišķus studiju kursus angļu valodā.

8. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS

Studiju profesionālās programmas “Sporta un bioloģijas skolotājs” perspektīvajā plānā jāņem vērā šādi aspekti.

Aktualitāte:

Neskatoties uz to, ka skolotāja profesija nav tik populāra jauniešu vidū, tā paliek un būs ka viens no stabilākiem finansiāliem avotiem, it īpaši laukos. Ar laiku sakārtosies skolotāju atalgošanas sistēma, celsies skolotāja profesijas sociālais status. Tādi priekšmeti kā “sports” un “bioloģija” ir un paliks ka nepieciešamie skolas stundu sarakstos.

Pašlaik vairākās skolās kā Rīgā, tā arī rajonos trūkst gan sporta, gan dabaszinību skolotāju. Vidusskolēnu fiziskās sagatavotības līmenis ir nepietiekams, viņu veselība ir vāja, viņu zināšanas, prasmes dabaszinību jomā ir neatbilstošas mūsdienu dzīves prasībām. Dabaszinību likumības ir universālas un darbojas arī sociālajās, ekonomikas u.c. jomās. Augsts dabaszinību izpratnes līmenis ir nepieciešams, lai saglabātu un attīstītu līdz šim sasniegto un pasargātu dabu no tālākas izpostīšanas. Cilvēks ir dabas daļa. Cilvēka veselība nav pašmērķis, bet nepieciešams nosacījums pilnvērtīgajai dzīvei, efektīvai profesionālajai darbībai.

Neskatoties uz prioritārām tendencēm augstskolās attīstīt tās programmas, kuras ir liels studentu pieplūdums un ir iespējams uzlikt augstas studiju maksas, jāapzinās ka nedrīkst pavairot analfabētismu skolēnu vidū dabaszinātnēs, jāakcentē veselīgā dzīves veida filozofijas svarīgumu, koptā fiziskā ķermeņa un attīstītā prāta vienotu veselu.

Mūsdienu aktuālākās problēmas dabaszinībās un sportā:

1) interese par dabaszinātnēm krītas un pazeminās dabaszinību mācīšanās līmenis.

2) skolēnu fiziskās sagatavotības līmenis un veselības stāvoklis ir uz kritiskās robežas dažādu iemeslu dēļ.

Risinājumi dabaszinību jomā:

1) programmā izstrādāt izlīdzināšanas studiju kursus, kas ļaus studentiem papildināt trūkstošās zināšanas, prasmes, iemaņas;

2) jādod iespēju studentiem apgūt jauno mācīšanās stratēģiju;

3) jāmaina apgūstamā satura daudzums dabaszinībās;

4) palielināt vispārīgo sakarību izpratni un sistēmiskumu studentu vidū;

5) jāpārvar atrautība no humanitārajām zinātnēm;

6) paaugstināt topošo dabaszinību skolotāju sagatavotības līmenis un materiālā nodrošinātība.

Risinājumi sporta jomā:

1) palielināt stundu skaitu praktiskajām nodarbībām dažādos sporta veidos;

2) akcentēt studentu metodisko sagatavotību, palielinot laiku patstāvīgai nodarbību vadīšanai;

3) iesaistīt studentus dažādos projektos skolās, lai veicinātu viņu profesionālo kompetenču pilnveidi, strādājot ar skolēniem;

4) palielināt fizisko slodzi nodarbībās, kā arī iesaistīt ārpusstudiju sporta aktivitātēs, lai pilnveidotu studentu fiziskās sagatavotības līmeni;

5) aktīvāk iesaistīt studentus pašvērtējuma procesā, bagātinot viņu pieredzi tajā, plašāk ieviešot portfolio metodes;

6) veicināt studentu sistēmisko domāšanu, integrējot zināšanas dabaszinībās un aprobējot tos sporta metodikās;

7) pakāpeniski jāizstrādā dažādus studiju moduļus: sporta spēļu (basketbols, volejbols, handbols, futbols, florbols u.c.), vingrošanas (aerobika, kalanētika, pilates u.c.), dejošanas modulis, dabaszinību moduli, kas palīdzēs studentiem apzināties moduļa kopējo mehānismu un atšķirt atsevišķa studiju kursa specifiku un īpatnības.

Balstoties uz Dejas, sporta pedagoģijas un dabaszinību katedras sēdēs docētāju izteiktajiem viedokļiem par programmas tālāko attīstību, ņemot vērā augstskolas konceptuālās nostādnes, izstrādāts studiju programmas attīstības modelis.

1) Analizēt situāciju darba tirgū, pētīt sporta un bioloģijas skolotāja vakances valsts un privātajās skolās (ar Darba biroja, IZM attiecīgo struktūrvienību u.c. palīdzību).

2) Pilnveidot studiju programmu, pakāpeniski ieviešot korekcijas gan programmas saturā

(apvienojot atsevišķu studiju kursus lielākos blokos, aizvietojot vecus kursus ar jauniem, aktuāliem), gan programmas struktūrā (sporta un medicīniski bioloģiskā profila studiju priekšmetu sadalījums pa studiju gadiem), akcentējot studiju kursu pedagoģisko un profesionālo lietderīgumu nākamajai profesionālajai darbībai.

3) Piesaistīt studentus dažādiem pētnieciskiem projektiem, attīstot viņu pētniecisko kompetenci, sagatavojot studijām maģistratūrā, doktorantūrā.

4) Docētājiem pilnveidot svešvalodas prasmi un prasmi strādāt ar datoru Mazas akadēmijas ietvaros, kursos u.c.

5) Nodrošināt studentus ar nepieciešamo profesionālo literatūru, gan iegādājoties jaunākās grāmatas (arī svešvalodās) par projekta naudu, gan docētājiem izstrādājot metodiskus līdzekļus savā studiju kursā, gan pasūtot grāmatas RPIVA bibliotēkā (augstskolas finansējums).

6) Uzturēt un veidot jaunus sakarus ar citu augstskolu līdzīgo studiju programmu docētājiem, organizējot konferences, seminārus.

7) Uzturēt ciešas saiknes ar prakses bāzes skolām sportā un bioloģijā, nodrošinot studentus ar prakses vietām (vai darba vietām nākotnē), kā arī piesaistot vidusskolas absolventus studijām augstskolā.

8) Atjaunot docētāju sastāvu, pieaicinot darbā augstskolas absolventus ar zinātniskiem grādiem (kā arī maģistrus).

9) Pilnveidot mūsdienu prasībām atbilstošas sporta bāzes (trenažieru zāli, stadionu) un bioloģijas studiju īstenošanai tehnisko nodrošinājumu.

10) Studentiem aktīvāk iesaistīties studijās ārzemes Socrates, Erasmus programmas ietvaros.

11) Regulāri analizēt studiju programmas kvalitāti, ieviešot izmaiņas atbilstoši mūsdienu prasībām un aktuālai situācijai.

9. SECINĀJUMI PAR RPIVA ‘’SPORTA UN BIOLOĢIJAS SKOLOTĀJS ‘’ STUDIJU PROGRAMMU

Programma ir izveidota atbilstoši izglītības tendencēm Eiropā, sniedz iespēju apgūt

profesionālo programmu un iegūt kvalifikāciju “Sporta un bioloģijas skolotājs”, kā arī

profesionālo bakalaura grādu. Tas dod iespēju pilnveidot savu izglītību maģistratūrā,

doktorantūrā Eiropas augstskolās.

Gan studiju sistēma Eiropā, gan RPIVA sporta un bioloģijas studiju programmā paredz

pakāpenisku studentu profesionālo kompetenču attīstību un akcentēšanu katrā pakāpē:

1. pakāpe – pamatzināšanas anatomijā, bioloģijā, fizioloģijā, pedagoģijā, psiholoģijā, fiziskās sagatavotības pilnveidošana;

2. pakāpe – studentu teorētisko zināšanu aprobācija praksē, profesionālo kompetenču

pilnveidošana, pētnieciskās prasmes pilnveidošana;

3. pakāpe – skolotāju profesijai nepieciešamo attieksmju attīstība.

Docētāju un studentu aptaujas analīzes rezultāti atspoguļoti tabulā.

3.tabula. Secinājumi par studiju programmu

Studiju programmas stiprās puses Studiju programmas vājās vietas un problēmas

Kvalificēti un meistarīgi docētāji-55% zinātņu doktori, no 31 docētāja 10 asociētie profesori (32,2%), 9 docenti (29,3%), 32% docētāju iesaistījušies starptautiskajos projektos Nepietiekami attīstīta tieša docētāju apmaiņa ar ārvalstu augstskolu līdzīgām studiju programmām

Programmas ietvaros tiek īstenoti 2 Latvijas Zinātnes padomes granti Maz docētāju izstrādātu oriģinālu mācību līdzekļu

Docētāju regulāra piedalīšanās ar referātiem vietējās un starptautiskajās konferencēs Vāja atgriezeniskā saikne ar augstskolas absolventiem

Plašākas iespējas studentu mobilitātei ārvalstīs Pilnveidojama materiāli tehniskā bāze (sporta stadiona labiekārtošana, trenažieru zāles remonts, jauno trenažieru iegāde)

Izveidota noteikta pedagoģiskās prakses sistēma un sadarbība ar skolām Pilnveidojama studentu metodiskā sagatavotība un pētnieciskā kompetence

Pilnveidojama studiju programmas popularizēšana vidusskolās, sporta skolās

10. Studiju programmas tālākā pilnveide

1. Studiju kursu sašķeltības mazināšana, to integrācija.

2. Studentu didaktiskās kompetences pilnveidošanas iespējas paplašināšana, izmantojot iesaistīšanos dažādā veida sporta pasākumos, starptautiskajos projektos, praksēs.

3. Pakāpeniskā moduļu sistēmas izveide studiju procesā.

4. Docētāju svešvalodas prasmes pilnveidošana un atsevišķu studiju kursu izstrāde svešvalodā.

5. Docētāju piesaiste mācību un metodisko līdzekļu izstrādē savā studiju kursā.

6. Pasākumu izstrāde (sporta aktivitātes, bioloģijas olimpiādes organizēšana, absolventu piesaiste studiju programmas reklāmas nolūkos) studentu uzņemšanai pirmajā kursā.

7. Jauno profesionālo studiju programmu, saistīto ar fitnesa izglītību, ar dabas aizsardzības izglītību, izstrāde.

8. Absolventu iesaistīšanās studijās maģistratūrā, augstskolas lektoru doktorantūras studijās veicināšana.