BALTIJAS KRIEVU INSTITŪTS
JĒKABPILS FILIĀLE
Studiju programma “Uzņēmējdarbība”
Biznesa plāna projekta izstrāde
SIA „Lietiņi” biznesa plāns
Autori:
profesionālās izglītības programmas,
vakara nodaļas
4 kursa studenti:
Sergejs Volkovs
Nadežda Bogorod
Svetlana Vatuļini
Darba vadītājs :
asc. prof. V.N.Gurovs
Jēkabpils 2006
Saturs
KOPSAVILKUMS 4
1.NODAĻA 5
UZŅĒMUMA APRAKSTS 5
2. NODAĻA 6
PAKALPOJUMA RAKSTUROJUMS 6
3. NODAĻA 9
TIRGUS ANALĪZE 9
4.NODAĻA 12
MĀRKETINGA STRATĒĢIJA 12
5.NODAĻA 14
UZŅĒMUMA FUNKCIONĒŠANA 14
6.NODAĻA 16
UZŅĒMUMA VADĪBA UN PERSONĀLS 16
7.NODAĻA 18
RISKS UN PROBLĒMAS 18
8.NODAĻA 20
FINANSU INFORMĀCIJA 20
JURIDISKIE PIELIKUMI 23
Kopsavilkums
Biznesa plāns ir uzņēmuma darbības stūrakmens. Tam var būt divējādi mērķi – parādīt uzņēmuma esošo stāvokli; vietu; pozīciju tirgū, kā arī likt uzņēmējam novērtēt, vai viņa ideja par sava uzņēmuma veidošanu īstenosies. Tā kā studiju darbā “Uzņēmuma biznesa plāns” rakstām par vēl neeksistējošu uzņēmumu, tad šim darbam būs biznesa plāna primārie mērķi:
o Sniegt firmas vispārēju raksturojumu;
o Raksturot tās produkciju un pakalpojumus;
o Analizēt tirgus situāciju, konkurentus noteiktajā jomā;
o Izveidot mārketinga stratēģiju, kas veicinātu uzsākto uzņēmējdarbību;
o Noteikt uzņēmuma organizatorisko struktūru, prasības personālam.
2008.gada 7.janvārī ir dibināta sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lietiņi”, lai sniegtu viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumus Latvijas un ārvalstu viesiem, tūristiem un strādniekiem..
Uzņēmuma dibinātāji – Inese Saulīte, Ieva Zemzare, Vitālijs Zamišs – ir ieguldījuši savus finansu un materiālos līdzekļus, kuru kopējā vērtība, pārrēķinot naudas izteiksmē ir 15.000 Ls (t.sk.nauda 6000.00LVL).
Veicot nelielus pētījumus Dobeles rajona viesnīcu tirgū jāsaka, ka tas vēl nav izveidojies. Rajonā ir tikai 2 viesnīcas ar darba pieredzi, bet pieprasījums pēc viesnīcu pakalpojumiem pieaug ik gadu pateicoties tam, ka Dobeles rajons atrodas tūrisma attīstībai ļoti izdevīgā vietā.
Ēdināšanas pakalpojumu sniegšanā gan ir lielāka konkurence, bet SIA ”Lietiņi” mēģinās sevi parādīt tādejādi esot pārākai par saviem konkurentiem, ar neapšaubāmu kvalitāti, profesionālu apkalpošanu un mājīgu atmosfēru. Kafejnīca varēs rīkot pieņemšanas, viesības u.c. pasākumus. Uzņēmums mēģinās noslēgt sadarbības līgumus ar vairākām tūrisma firmām par tūristu grupu ēdināšanu un izmitināšanu tieši SIA “Lietiņi”. Tas, protams, palielinātu uzņēmuma apgrozījumu un ieņēmumus.
Uzņēmuma veiksmīgā funkcionēšanā liela nozīme ir tā popularitātei, tāpēc SIA “Lietiņi” lielu uzmanību pievērsīs reklāmai- gan vietējā, gan valsts un starptautiskajā mērogā.
SIA “Lietiņi” mērķis ir piesaistīt pēc iespējas vairāk klientu, tādā veidā nodrošinot uzņēmuma sekmīgu funkcionēšanu un ienākumu gūšanu.
SIA reģistrēšanas izmaksas:
• Valsts nodeva 100 Ls.
• Maksa par publikāciju “ Latvijas Vēstnesī” 24 Ls.
• Notāra pakalpojumu apmaksa 44 Ls.
• Zīmogi 30 Ls.
• Kopā 198Ls
Uzņēmuma apraksts
1.1. Uzņēmuma vispārējie principi
1.1.1. Uzņēmuma pilns nosaukums ir Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Lietiņi”.
1.1.2. Uzņēmums ir reģistrēts Latvijas Republikas uzņēmumu reģistrā 2008. gada 7.septembrī.
1.1.3. Uzņēmuma juridiskā adrese ir:
Skolas iela 5A, Auru pagasts, Dobeles rajons .
LV – 3701.Tel. 29392177
1.1.4. Uzņēmumam ir savs konts AS SEB Unibankas Dobeles filiālē, Brīvības ielā 11, uzņēmuma konta Nr. LV05UNLA045184894008,
1.1.5. Uzņēmuma pamatkapitālu sastāda uzņēmuma dibinātāju naudas un mantas ieguldījumi – kopā 15 000 Ls , kas sastāv no 30 daļām, ar katras daļas nominālvērtību 500Ls.
1.1.6. Uzņēmuma galvenie darbības virzieni ir :
• Viesnīcas pakalpojumu sniegšana Latvijā dzīvojošiem un ārzemju tūristiem, atpūtniekiem un strādniekiem.
• Ēdināšanas pakalpojumu sniegšana viesiem, kuri dzīvo viesnīcā.
• Piedāvājam kafejnīcā rīkot banketus un izīrēt telpas konferenču u.c. pieņemšanu rīkošanai.
1.2. Uzņēmuma vēsture
Uzņēmums ir dibināts 2008.gada 7.septembrī un pirms tam ar uzņēmējdarbību nav nodarbojies. Uzņēmums ir izvietots divās savstarpēji nesaistītās ēkās:
• Kafejnīca, kurā atrodas uzņēmuma biroja telpas. Šī uzņēmuma pārņemtā ēka darbojas jau apmēram 7 gadus pirms SIA ”Lietiņi” izveidošanas;
• Viesnīca – divstāvīga privātmāja. Uzņēmums to ir nopircis no privātpersonas, kura māju sākusi celt 1996. gada vasarā. Tagad mājas celtniecība ir pabeigta, un ir nepieciešams to iekārtot.
1.3. Uzņēmējdarbības koncepcija un mērķi:
1.3.1. Maksimālas peļņas gūšana no uzņēmējdarbības;
1.3.2. Kapitālieguldījumi no uzņēmuma gūtās peļņas, kuri varētu sekmēt pakalpojumu paplašināšanu, jaunu klientu piesaistīšanu un līdz ar to – peļņas gūšanu nākotnē.
1.4. Uzņēmuma vajadzības
Lai sekmīgi uzsāktu darbību un veicinātu tās attīstīšanu, nepieciešams kredīts 30.000 Ls. To paredzēts saņemt no Unibankas Dobeles filiāles.
Pakalpojuma raksturojums
Asfaltēts ceļš Dobele – Bauska
1. Attēls. Uzņēmuma atrašanās vieta
2.1. SIA “Lietiņi” ir izveidota, lai sniegtu pakalpojumu kompleksu viesnīcu un ēdināšanas servisā Latvijas un ārvalstu viesiem, atpūtniekiem un strādniekiem.
Uzņēmums ir izvietots vairākās ēkas (skat. attēlu Nr.1), kur katrai no tām ir savi specifiskie pakalpojumi.
2.2. Uzņēmums saviem klientiem piedāvā šādus pakalpojums:
2.2.1. Viesnīcas pakalpojumi
Viesnīca atrodas 12 km attālumā no Dobeles un 1km attālumā no tuvākā ciemata. Viesnīca ir izvietota divstāvīgā privātmājā .
Mājā ir 7 labiekārtotas istabas (mēbeles, aksesuāri, duša, radio), kamīnzāle, televizors, virtuve, un atsevišķa ēdamistaba, apsargāta autostāvvieta un divas garāžas, izmantojamas pastāvīgajiem klientiem.
Šī ir ļoti laba atpūtas vieta ģimenēm ar bērniem jo tie var pavadīt mierīgas, klusas un neaizmirstamas brīvdienas “pie dabas krūts”.
SIA “Lietiņi” piedāvā pakalpojumus
vasarā:
• Jumta terasi ar galdiņiem un vēsiem, atspirdzinošiem dzērieniem;
• Tiek rīkoti “Dārza svētki” ar dažādām izklaidēm – atrakcijas un rotaļas bērniem, ēdieni, dzērieni, mūzika un ugunskurs;
• Ir iespēja nomāt sporta inventāru;
• Sadarbojoties ar AF ‘’Tērvete’’, tiks rīkotas izjādes ar zirgiem pa pagastu.
ziemā:
• Ir iespēja nomāt ziemas sporta inventāru – slēpes, braucot pa slēpotāju distancēm, ragaviņas, braukšanai no Pavāriņu kalna. Var nomāt arī slidas, jo ziemā sporta laukums tiek pārklāts ar ledu;
• Izjādes ar zirgiem, braucieni kamanās;
• Aukstās novakares var pavadīt pie kamīna, dzerot tēju, lasot jaunākos laikrakstus un žurnālus un skatoties televizoru.
Gan vasarā, gan ziemā ir iespēja izmantot lauku pirtiņu, kura celta tikai pirms 2 gadiem, bet noteikti atgādinās tā sauktos senos, labos laikus. Viesnīcā ir arī atsevišķas telpas, kuras domātas “biznesa cilvēkiem”. Šeit viņi netraucēti varēs slēgt darījumus un pēc izvēles pasūtīt ēdienus un dzērienus.
Katrs klients var pasūtīt brokastis, pusdienas un vakariņas istabiņā, bet tie, kuri vēlēsies maltītes sev pagatavot paši, to varēs darīt labiekārtotā virtuvē.
Pēc viesu vēlēšanās ir iespēja iesaistīties interesantu grupās, piemēram, sporta aktīvistu pulciņā, pavār mākslas un dārzkopības zināšanu papildināšanā vai ieguvei.
Viesnīcā ir laipna apkalpošana, kas ir svarīgi, lai katrs ciemiņš šeit justos kā “savās mājās”.
2.2.2 Ēdināšanas pakalpojumi:
• Viesiem, kas dzīvo viesnīcā, ekskursantiem un citiem interesentiem ir iespēja ieturēt maltīti kafejnīcā, kura atrodas, apmēram 400m attālumā no viesnīcas (skat. Tabulu Nr.1).
• Kafejnīcai ir divi stāvi, kur pirmajā stāvā ir bārs, uzņēmuma vadības kabinets, kamīnzāle, kuru var izmantot nelielu sanāksmju norisei. Kamīnzāles interjerā veiksmīgi saskaņotas antīkās mēbeles – rakstāmgalds, krēsls, bufetītes un grāmatu skapis – ar mūsdienīgu dīvānu un atpūtas krēslu. Pagrabstāvā atrodas labierīcības un personāla telpas. Otrajā stāvā ir zāle ar galdiņiem 40 personām. Zāli var izmantot konferenču un pieņemšanu rīkošanai.
• Visā kafejnīcā veiksmīgi ir likts kopā vēsturiskais un mūsdienīgo. Piemēram, diezgan masīvie krēsli un galdi otrā stāva zālē ir ļoti labi pieskaņoti logu vitrāžām, kamīnam un senlaicīgajiem māla podiem, kuri izvietoti uz arkveidīgo logu palodzēm.
• Kafejnīcā ir iespēja rīkot dažādus banketus, jubilejas, bēres, kāzas un kristības līdz 80 personām. Visos šajos pasākumos ir iespēja pasūtīt dzīvās mūzikas un vakara vadītāju pakalpojumus.
2.2.3 Pakalpojuma dzīves cikls
Pašlaik pakalpojums atrodas ieviešanas fāzē. SIA “Lietiņi” tikko ir sācis strādāt un potenciālie klienti vēl nav pilnībā apzināti un informēti par viesnīcas darbību un piedāvātajiem pakalpojumiem.
2. attēls. Pakalpojumu dzīves cikls
Tirgus analīze
3.1. Tirgus apraksts
Viesnīcu sektora attīstība Latvijā ir cieši saistīta ar tūrisma attīstību, bet, kā liecina dati, tad aizvien vairāk cilvēku apmeklē Latviju gan kā tūristi, gan biznesa un sadarbības partneri. Līdz ar to rodas nepieciešamība pēc naktsmītnēm un vietām, kurās varētu ieturēt labu maltīti. Šī nozare ir cieši saistīta ar tūrismu. Pēc statistikas datiem tūrismam ir tendence pieaugt 2004g. ārzemju tūristi apmeklēja Latviju –3774; 2005 – 4645; 2006 – 5236. IKP norāda uz to, ka viesnīcu nozarei ir tendence attīstīties (2001-2005 IKP bija 12,7%, bet 2006. gadā – 17.2%)
3.1.1. Ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību atsevišķi pētījumi par viesnīcu nozari netiek veikti. Pētījumi tiek veikti par uzņēmējdarbību kopumā.
Uzņēmējdarbības un rūpniecības departaments
Tiesību aktos noteiktā regulējuma radīto šķēršļu ietekmes uz uzņēmējiem novērtēšana
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu izvērtējuma aptaujas veikšana (pētījums/aptauja)
3.1.2. Dobeles rajons tūrisma attīstībai atrodas ļoti izdevīgā vietā, jo atrodas pavisam netālu no kaimiņvalsts Lietuvas robežas un no plaši un labi zināmās atpūtas vietas ‘’Tērvete’’, kas veicina tūristu plūsmu cauri mūsu valsti. Šis ceļš, protams, dod zināmas priekšrocības ārzemju tūristu piesaistīšanā.
3.1.3. Dobeles rajonā ir daudz slaveni kultūrvēsturiskie objekti, kuri ik gadu piesaista daudz cilvēku. Bet rodas problēmas, ja šie cilvēki ilgāku laiku ( t.i. ilgāk par 1 dienu) grib palikt Dobelē, jo rajonā nav izveidots pietiekami plašs viesnīcu sektors.
3.1.4. Dobelē vasarā notiek daudz pasākumu. Šo pasākumu dalībniekiem, skatītājiem un klausītājiem nepieciešamas naktsmītnes vismaz 2 diennaktīm.
3.1.5. Visus Dobeles rajona viesus var iedalīt 3 vecuma grupās:
* Pirmā grupa: vecumā no 20- 40 gadiem- komandējumu, biznesa un darījumu cilvēki un viesstrādnieki;
* Otrā grupa: tūristi, dažādu pasākumu dalībnieki un skatītāji, vecumā no 5-70 gadiem;
* Trešā grupa: sportisti 20- 35 gadus veci.
Atliek secināt, ka apmeklētāju vecums ir ļoti atšķirīgs, tāpēc prasības, vajadzības, intereses un gaume būs dažādas un atkarīga no katra atsevišķā klienta. Piemēra, diezgan labi situēts cilvēks, kurš dzīvo ļoti labos apstākļos, uzturoties ārpus saviem apartamentiem, izvēlēsies sev jau pierastus apstākļus dzīvošanai, pat, ja viņam būs jāmaksā lielāka naudas summa. Turpretī cilvēks, kurš nav tik turīgs par pirmo kritēriju savā izvēlē ņems savas finansiālās iespējas.
Apskatot visus šos faktorus, radās nepieciešamība veidot uzņēmumu, kurš varētu kvalitatīvi sniegt ēdināšanas un viesnīcas pakalpojumus visām trim iepriekšminētajām klientu kategorijām. Turklāt šobrīd šādu uzņēmumu ir diezgan izdevīgi veidot, jo pagaidām tam ir salīdzinoši maz konkurentu, bet ir pieprasījums.
3.2. Konkurences analīze
3.2.1. Lielākie SIA “Lietiņi” konkurenti
3.2.1.1. viesnīcai:
Viesnīcas nosaukums Atrašanās vieta Konkurenta raksturojums
„Laima”- kafejnīca, viesu nams
Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā Dienesta tipa viesnīca, izvietota divos stāvos. Pirmajā stāvā- kafejnīcas telpas, otrajā stāvā viesnīcas numuriņi- vienvietīgi un divvietīgi, bez televizora, ar galdu, skapi un gultu katrā istabā. Divas dušas, tualetes stāvā.
”Sprīdīši”- kafejnīca, muzejs, viesu nams, Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā
Vienstāva ēka ar pievilcīgu ārējo un iekšējo dizainu.
”Hotel Dobele”, SIA- kafejnīca – restorāns
Uzvaras iela 2, Dobele Pirmajā stāvā – iznomātas telpas dažādiem SIA, otrajā stāvā vienvietīgi un divvietīgi numuriņi bez televizora.
3.2.1.2. kafejnīcai:
Kafejnīcas nosaukums Atrašanās vieta Konkurenta raksturojums
“Laima”- kafejnīca, viesu nams
Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā Vieta apmēram 30 personām. kafejnīca darbojas dienas laikā.
“Saime”- ēdnīca, veikals
Tērvetes novada Kroņauce Mūsdienīgs, bet ne īpaši pievilcīgs dizains.
“Sprīdīši”- kafejnīca, muzejs, viesu nams, Tērvetes novadā, dabas parka teritorijā
Banketu zāle paredzēta 40 personām.
3.2.2. Lai droši varētu stāties pretī saviem konkurentiem SIA “ Lietiņi” piedāvā:
3.2.2.1. Komfortu un ērtības sajūtu saviem klientiem;
3.2.2.2. Profesionālu un kvalitatīvu apkalpošanu bārā un banketa zālē;
3.2.2.3. Laipnu sagaidīšanu viesnīcā;
3.2.2.4. Zemākas cenas, nekā konkurentiem.
3.2.3. SIA “ Lietiņi” trūkumi:
3.2.3.1. Kafejnīca atrodas pārāk tālu no pilsētas, tas ietekmē pilsētas iedzīvotāju pasīvo apmeklējumu, jo paēst pusdienas ierobežotā laikā var arī tuvākās vietās;
3.2.3.2. Šī ir mazā tipa viesnīca, kas nozīmē, ja būs pārāk daudz klientu, tos visus nebūs iespējams izmitināt.
3.2.4. Uzņēmuma gaidāmās pozīcijas tirgū:
SIA “Lietiņi” diezgan izdevīgā atrašanās vieta, piedāvāto pakalpojumu daudzums, laipna apkalpošana, elastīga cenu sistēma, veiksmīga noieta veicināšanas pasākumi un reklāma spēj piesaistīt daudz klientu.
3.2.5. SWOT analīze
IEKŠĒJĀ VIDE ĀRĒJĀ VIDE
Stiprās puses
laipnā apkalpošana;
izdevīgā atrašanās vietā;
ir iespēja novietot automašīnu autostāvvietā;
blakus uzņēmumam nav viesnīcas. Iespējas
labi pārdomāti reklāmas pasākumi;
veiksmīgi organizēti noieta veicināšanas pasākumi;
nākotnē plānots atvērt SIA “Lietiņi” piederošajās telpās:
kosmētisko, masāžas un solārija kabinetu,
bērnu rotaļu istabu “Džungļi”.
tiek pilnveidota jau esošo pakalpojumu kvalitāte;
tiek strādāts pie tā, lai ieviestu arvien jaunus, kvalitatīvus pakalpojumus.
Vājas puses
SIA “Lietiņi” pakalpojumiem ir augstākas cenas;
lielā cilvēku pieplūduma laikā nespēs nodrošināt guļvietas. Draudi
jaunu konkurentu parādīšanās tirgū;
SIA “Lietiņi” var apdraudēt potenciālie laupītāji un krāpnieki.
Mārketinga stratēģija
4.1. Uzņēmuma cenu politika
4.1.1. Uzņēmuma cenu politika ir viens no svarīgākajiem punktiem tirgus iekarošanā. Tās galvenais
mērķis ir nodrošināt uzņēmumu ar pastāvīgiem klientiem.
SIA “Lietiņi” ir paredzējusi konkurēt, izmantojot reklāmu un servisu, īpaši pievēršot
uzmanību klientu apkalpošanas kvalitātei.
4.2.Cenu veidošana
4.2.1. SIA “Lietiņi” savu sniegto pakalpojumu cenu noteikšanai izmanto metodi, kurā tiek aprēķinātas uzņēmuma sniegto pakalpojumu ražošanas, realizācijas un popularizēšanas izmaksas un pieskaitīts standarta uzcenojums.
4.2.2. Veicot pētījumus Dobeles rajona viesnīcu tirgū, jāsecina, ka Dobeles viesnīcas darbojas brīvajā tirgū. Tas nozīmē, ka rajonā ir gan viesnīcas, gan viesu nami, bet iespējamo klientu skaits ir samērā liels. Tāpēc starp viesnīcām var veidoties konkurences cīņa par to, lai piesaistītu pēc iespējas vairāk klientu.
4.2.3.SIA “Lietiņi” kafejnīcai “Lietiņkrogs” ir vairāk spēcīgāku konkurentu, nekā tas ir viesnīcai, tomēr ēdināšanas pakalpojumu tirgū ir vairāk klientu. Tāpēc galvenais kritērijs šeit ir tas, ka realizācijas cenas nedrīkst būt augstākas par konkurentu cenām. Cenas, protams, galvenokārt ir atkarīgas no iepirkuma, kuras iespējami maksimāli jāsamazina.
4.3.Pakalpojumu pārdošanas veicināšanas pasākumi.
Patstāvīgajiem kafejnīcas klientiem, t.i. tūrisma firmas, kuras regulāri ved tūristu grupas, SIA “Lietiņi” piedāvās īpašas atlaides līdz pat 10%.
Ziemassvētkos, Lieldienās un Jāņos SIA “Lietiņi” rīko izstādes un pasākumus atbilstoši seno latviešu tradīcijām.
Labos laika apstākļos uzņēmums piedāvā izjādes ar zirgiem pa tuvējo apkārtni.
Ir paredzētas atlaides klientiem, kuri gribēs izmantot visus SIA “Lietiņi” piedāvātos pakalpojumus: pusdienas vai vakariņas + pirts + viesnīca.
4.4.Reklāma.
Lai uzņēmums iegūtu sev pēc iespējas vairāk klientu, ir nepieciešama reklāma. SIA “Lietiņi” reklāmas stratēģiju var iedalīt vairākās daļās:
Pilsētas un rajona mērogā:
• Reklāma rajona laikrakstos, tā ir izdevīga tāpēc, ka tai ir liela auditorija un informācija ir aktuāla;
• Reklāma rajona tālruņu grāmatiņā. Šī reklāma ir izdevīga, jo izmaksas ir tikai vienreiz, bet informācija ir izmantojama pat vairākus gadus;
• Reklāmas stends šosejas Dobele – Bauska tuvumā.
Valsts un starptautiskajā mērogā
• Te tiks iesaistītas tūrisma firmas, kurām tiks dotas uzņēmuma koordinātes. Tādā pat veidā reklāmas materiāli tiks doti līdzi šeit pabijušiem ārzemju klientiem.
• Kā arī tiks izveidota SIA ”Lietiņi” mājas lapa, kas būs pieejama interneta lietotājiem.
4.5. Sabiedriskā viedokļa veidošana.
Paredzēts pielietot paņēmienus SIA “Lietiņi” imidža veidošanai:
• Piedalīšanās rajona lielākajos pasākumos;
• Publiskas uzstāšanās konferencēs un semināros, kuri jebkādā veidā ir saistīti ar uzņēmuma darbības sfēru;
• Klientiem būs piedāvāta iespēja apmeklēt dažādus kultūras pasākumus ar nelielām atlaidēm, kuras tiks noteiktas vienojoties ar konkrētajām firmām;
• Atlaides ģimenēm ar bērniem vecumā līdz 4 gadiem, tādējādi iegūstot popularitāti ģimeņu vidū, jo parasti, dārgo istabiņu dēļ, ģimenes ir spiestas savus jaunākos atstāt mājās.
UZŅĒMUMA FUNKCIONĒŠANA
5.1.Uzņēmuma atrašanās vieta
5.1.1.Uzņēmums atrodas Dobeles rajona Auru pagastā. Tas ir tuvu pieejams pagasta iedzīvotājiem dažādu pasākumu organizēšanā un pēc reklāmas pazīstams arī citiem rajona iedzīvotājiem
5.1.2. SIA “Lietiņi” ir pazīstamas arī lielākajās tūrisma firmās, ar kurām uzņēmums sadarbojas.
5.2. Uzņēmumam nepieciešamie resursi
5.2.1. Lai uzņēmums sniegtu kvalitatīvus pakalpojumus, tam ir nepieciešams:
5.2.1.1. Aukstais un karstais ūdens – tas tiek izmantots gan kafejnīcā, gan viesnīcā. To uzņēmums saņems no vietējā pagasta ūdensvada;
5.2.1.2. Elektrība – arī tā ir pievienota kopējam pagasta elektrības tīklam;
5.2.1.3. Gāze – kafejnīca to saņem no kopējā tīkla, bet viesnīcā vismaz pagaidām gāzi vedīs gāzes balonos;
5.2.1.4. Santehnikas aprīkojums – kanalizācija u.tml.;
5.2.1.5. Sakaru sistēma – 2 uzņēmuma telefoni pieslēgti Lattelekom tālruņu tīklam, bet 2 mobilie telefoni – Baltcom GSM tālruņu sistēmai, pieejami 2 datori ar internetu.
5.2.1.6. Degviela- tā tiek izmantota regulāri, jo nepieciešama produktu piegāde u.c darbības;
5.2.1.7. Profesionāļu pakalpojumi – juristu, advokātu, elektroierīču u.c. meistari.
5.3. Pamatlīdzekļu apraksts.
5.3.1. Kafejnīcas telpas, kurās atrodas arī uzņēmuma vadības telpas, SIA “Lietiņi” īrē no Auru pagasta pašvaldības uz ilgtermiņa īres līguma pamata, lai nerastos nekādas domstarpības. Viesnīca ir jaunuzcelta divstāvīga privātmāja, kuru uzņēmums iegādājies savā īpašumā no privātpersonas.
5.3.2. Uzņēmuma pamatlīdzekļu uzskaite:
Pamatlīdzekļa nosaukums Skaits Summa (Ls)
Viesnīcas ēka 1 gb 15000
Kravas mikroautobuss 1 gb 300
Pasažieru mikroautobuss 1 gb 3000
Kases aparāti 2 gb 600
Televizori 2 gb 400
Radio aparāti 12 gb 300
Datoru komplekti 2 gb 700
Putekļu sūcēji 2 gb 200
Ofisa mēbeles 1 kompl 300
Ledusskapji 5 gb 600
Elektroierīces 1000
Trauku servīzes 15 kompl 400
Telefoni 3gb 500
Mēbeles 12 kompl 4000
Kopā: 30000
Pamatlīdzekļiem noteikts nolietojums pēc lineārās metodes
• Ēkai 2% (mēnesī 25.00LVL; gadā – 300.00LVLV)
• Pārējiem pamatlīdzekļiem 5% (mēnesī 62.50LVL; gadā – 750.00LVL)
5.3.3. Mazvērtīgā inventāra uzskaite
Nosaukums Daudzums Vienas vienības cena Kopējā vērtība
Aizkaru stangas 15 4.67 70.00
Gultas veļas komplekts 40 10.50 420.00
Dvieļi 50 1.10 55.00
dvieļi 50 0.70 35.00
Virtuves dvieļi 15 0.40 6.00
Atkritumu tvertnes 13 4.00 52.00
aizkari 15 7.33 110.00
Zalūzijas 3 14.00 42.00
Pakaramais 10 5.00 50.00
Pakaramais 1 12.00 12.00
Trauki kompl. 700.00
Kafijas automāts 1 40.00 40.00
Tosteris 1 32.00 32.00
Uguns dzēšamais aparāts 5 45.00 225.00
Kopā: 1849.00
Uzņēmuma vadība un personāls
6.1.Uzņēmuma organizatoriskā struktūra.
Direktore
saimnieciskās daļas
Grāmatvedis vadītājs
Viesmīlis, Istabenes
bārmeņi, Šoferi, pavāri
6.2.Uzņēmuma personāls.
• Uzņēmumā strādā 9 cilvēki, ieskaitot vadību.
• Vadība veic šādas funkcijas:
Direktore. Vada uzņēmumu kopumā, risina uzņēmuma komerciālos un attīstības jautājumus. Šos pienākumus pildīs Ieva Zemzere;
Grāmatvede. Inese Sauulīte ir diplomēta grāmatvede ar pieredzi grāmatveža darbā. Tā kā uzņēmums ir salīdzinoši neliels, tad grāmatvedis uzņemas arī visus pienākumus, kas saistīti ar kasiera un finanšu menedžera darbu. Grāmatvedis ir atbildīgs par uzņēmuma finansiālās darbības uzskaiti, nodokļu nomaksu, darbinieku algu izmaksām u.tml. pienākumu izpildi
Saimnieciskās daļas vadītājs un sagādnieks. Vitālijs Zamišs ir ar piecpadsmit gadu pieredzi sagādes jomā. Viņš ir atbildīgs par izejvielu sagādi par uzņēmumam izdevīgām cenām.
Visas uzņēmumā nodarbinātās personas paredzēts pieņemt darbā, noslēdzot darba līgumu.
6.3.Darba atalgojums.
Visu uzņēmuma darbinieku algu lielums ir atkarīgs no uzņēmuma peļņas, darba izpildes kvalitātes un citiem ietekmējošiem faktoriem.
Par nekvalitatīvi paveiktu darbu, kas var graut uzņēmuma prestižu, paredzēti algas atvilkumi vai pat darba līguma laušana.
Vidējais mēneša atalgojums uzņēmuma darbības sākumā paredzēts šāds:
Štata vietas nosaukums Štata vienību
skaits Vidējais mēneša
atalgojums LVL
Direktore 1 300
Grāmatvedis 1 250
Saimnieciskās daļas vadītājs, sagādnieks 1 250
Viesmīlis 1 210
Pavārs 2 360
Šoferis 1 180
Bārmenis 1 180
Istabene 1 200
Kopā: 9 LVL 1930
Risks un problēmas
7.1. Iespējamie zaudējumi
Kā liecina citu viesnīcu pieredze, galvenie riska faktori šajā biznesā saistīti ar sekojošiem faktoriem:
Viesnīcu istabiņu nepietiekams sezonas noslogojums;
Neatbilstošs sniedzamo pakalpojumu līmenis
Neatbilstoša reklāma
Traucē nestabila valsts ekonomikā un politiskā situācija, jo tādā veidā tiek samazināts tūristu ieplūdums Latvijā.
Zaudējumu rašanās iespējamība samērā niecīga, tāpēc tos nav nozīmes izteikt naudas izteiksmē.
Materiālo zaudējumu rašanās varbūtība ir pavisam niecīga, jo dažādās nepieciešamās tehniskās iekārtas, piemēram, plītis, ledusskapji, televizori u.tml., tiks iegādāti ar ražošanas garantijām un norēķini par precēm tiks veikti tikai pēc rūpīgas pārbaudes.
Darba zaudējumi, kas varētu rasties sakarā ar īslaicīgiem iekārtu remontiem ir minimāli, jo nepieciešamības gadījumā uzņēmumam ir pieejami iekārtu remonta speciālistu pakalpojumi. Tātad zaudējumi, kas varētu rasties šādā sakarā, var būt tikai naudas summu apmērā, kuras paredzētas maksāt strādniekiem par sagādātajām neērtībām attiecībā uz darba laiku.
Iespējami finansu zaudējumi, piemēram, sods, var rasties par nekvalitatīvu produkcijas.
Speciālo zaudējumu rašanās iespējamība uzņēmumam ir praktiski neiespējami. Kaut arī viedoklis ir subjektīvs, bet diez vai ir pamats šaubām, ka, piemēram, uzņēmuma darbinieki pieteiks streiku vai uzņēmumu piemeklēs kādas dabas katastrofas, piemēram, zemestrīce.
7.2. Riska veidi, kuriem pakļauts uzņēmums
Ņemot vērā cēloņus, kuru rezultātā ir iespējami zaudējumi, uzņēmums ir pakļauts šādiem riska veidiem:
Ekonomiskais risks – izmaiņas likumdošanā, nodokļu politikā;
Finansu risks – ietilpst bankas, kurā uzņēmumam ir konts, bankrota gadījumā;
Risks nelaimes gadījuma rezultātā, piemēram, ugunsgrēks, zādzība;
Tirgus risks – krasi mainās konkurentu cenas;
Darba risks – darbinieku slimība, laika trūkums.
7.3. Pasākumi iespējamo risku novēršanai
Savlaicīgi veicot pasākumus riska samazināšanai, uzņēmums var izvairīties no iespējamie zaudējumiem.
No tabulas varam secināt (skat. Tabulu Nr.6), ka SIA “Lietiņi” nepieciešams pievērst lielu uzmanību valstī notiekošajām pārmaiņām – ekonomiskajām izmaiņām, politiskajai situācijai un iespējamajām izmaiņām.
Uzņēmuma valdībai ir jāprot riskēt un savlaicīgi paredzēt iespējamās neveiksmes un zaudējumus, un nekavējoties novērst tos.
Tabula. Nr. 6
Riska veids Notikums Iestāšanās
varbūtība Pasākumi riska novēršanai
Ekonomiskais
Risks Izmaiņas likumdošanā vai nodokļu politikā
Valūtas kursa maiņa
Inflācija Minimāla, bet nopietna Savlaicīga streika vai piketa rīkošana, mobilizējot uzņēmējus ar kopējām interesēm.
Savlaicīgi kritiski raksti preses izdevumos.
Rezerves fonda izveidošana un tā izmantošanas rūpīga plānošana.
Finanšu risks Bankas bankrots Maza, bet nopietna Uzņēmējdarbībai paplašinoties paredzēts atvērt uzņēmuma norēķina kontus divās bankās.
Risks nelaimes gadījumu rezultātā
Ugunsgrēks
Zādzība Maza, bet nopietna
Maza Apdrošināšana
Signalizācijas uzstādīšana
Tirgus risks Pieprasījuma vai tirgus izmaiņas Vidēja Regulāra reklāma, tirgus izpēte, analīze.
Darba risks
Darbinieku slimības Pastāv Jāveic darbinieku apdrošināšana, jāplāno strādāt arī virsstundas.
Finansu informācija
8.1. Algu un nodokļu pārskats
SIA “Atpūta” vadībai un darbiniekiem ir noteikusi noteiktas algas ( skat. SIA “Atpūta” dibināšanas līgumu Nr.1 ).Tā kā darbinieku algas pieder pie uzņēmuma izdevumiem, tad ir nepieciešams algu saraksta pārskats, kurā būtu atspoguļoti arī maksājamie nodokļi.
Tabula Nr.7
Štata vietas nosaukums
Štata vienību skaits Alga mēnesī
LVL Darba devēja soc. nodoklis (24,09%)
LVL Alga gadā
LVL Soc. nodoklis
gadā
LVL
Direktore 1 300 72.27 3600 867,24
Grāmatvedis 1 250 60,03 3000 720,36
Saimnieciskās daļas vadītājs 1 250 60,03 3000 720,36
Viesmīlis 1 210 50,59 2520 607,08
Pavārs 2 360 86,72 4320 1040,64
Šoferis 1 180 43,36 2160 520,32
Bārmenis 1 180 43,36 2160 520,32
Istabene 1 200 48,18 2400 578,16
Kopā: 9 LVL 1930 464.54 23160 5574.48
Pārdošanas apjoma prognoze
• Viesnīca
izmitināšana maksimālais viesu skaits mēnesī 31 * 8 = 248
noslogojums 33% 81 * 20.00 = 1620.00LVL
• Kafejnīca
apmeklētāju skaits dienā 25 cilvēki * 31 = 775
vidējā pirkuma vērtība 5.00LVL, mēneša ieņēmumi 3875.00LVL
bilance (uz darbības sākumu 07.01.2008.)
Aktīvs Pasīvs
1.ilgtermiņa ieguldījumi: 3.Pašu kapitāls
pamatlīdzekļi 9000 pamatkapitāls 15000
2. Debitori 4.uzkrājumi
2.Apgrozāmie līdzekļi: 5. kreditori
Banka 6000
bilance 15000 15000
bilance (uz perioda beigām 31.08.2009.)
Aktīvs Pasīvs
1.ilgtermiņa ieguldījumi: 3.Pašu kapitāls
pamatlīdzekļi 28950 pamatkapitāls 15000
2. Apgrozāmie līdzekļi peļņa 211
debitori 1800 4.uzkrājumi
Izejvielas, materiāli 3733 5. kreditori
preces 5000 ilgtermiņa kredīts 27000
naudas līdzekļi 8053 darba algas 1930
nodokļi 465
parāds piegādātājiem 2930
bilance 47536 47536
Produktivitāte.
Pirms ražošanas izmaksas
Telefona ievilkšana 200
Kases aparāta reģistrācija 50
Kopā 250
Mainīgās izmaksas
IX X XI XII I II III IV V VI VII VIII KOPĀ
Darbinieku algas
1130
1130
1130
1130
1130
1130
1130
1130
1130
1130
1130
1130
13560
Soc. Nod. 24.09
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
272.22
3266.64
Apgrozāmie līdzekļi
2500
1500
2000
2500
1000
1000
1500
2000
2500
2500
2500
2500
24000
Kopā
3902.22
2902.22
3402.22
3902.22
2402.22
2402.22
2902.22
3402.22
3902.22
3902.22
3902.22
3902.22
40826.64
Fiksētās izmaksas
IX X XI XII I II III IV V VI VII VIII KOPĀ
reklāma 175 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 725
Administrācijas alga 800 800 800 800 800 800 800 800 800 800 800 800 9600
Soc. nod. 24.09 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 192.32 2307.84
Apdrošināšana 180 180
Komunālie maks. 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 20 240
Elektrība 250 200 180 200 150 150 150 180 200 250 250 250 2410
Telefona izmaksas. 150 100 100 150 100 80 80 80 90 100 120 120 1270
Telpu noma 140 140 140 140 140 140 140 140 140 140 140 140 1680
signalizācija 40 40 40 40 40 40 40 40 40 40 40 40 480
Remonts 200 100 50 30 50 430
Transports 300 250 250 300 250 200 250 250 250 300 300 300 3200
Īpašuma nod. 90 90
Amortizācija 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 87.50 1050
par kredītu 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 50 600
Kopā 2674.82 2029.82 1909.82 2029.82 1879.82 1809.82 1859.82 1889.82 1969.82 2059.82 2049.82 2009.82 24262.84
8.2. Naudas apgrozījuma pārskats.
Naudas apgrozījuma prognoze
IX X XI XII I II III IV V VI VII VIII KOPĀ
Ieņēmumi 5400 5000 4500 6500 4500 4500 5000 5500 5800 6000 6300 6300 65300
Pašu kapitāls 6000
Bankas kredīts 30000
Ieņēmumi kopā 36000
Izdevumi
Pamatlīdz. iegāde
24000
Mainīgās izmaksas
3902.22
2902.22
3402.22
3902.22
2402.22
2402.22
2902.22
3402.22
3902.22
3902.22
3902.22
3902.22
40826.64
Fiksētās izmaksas
2674.82
2029.82
1909.82
2029.82
1879.82
1809.82
1859.82
1889.82
1969.82
2059.82
2049.82
2009.82
24262.84
Mazvērt. inv.iegāde
1849
Bankas aizd.atmaksa
250
250
250
250
250
250
250
250
250
250
250
250
3000
Pirmsatvērš.izd 250
Dibināšanas izd.
198
Izdevumi kopā 26297 6827.04 5182.04 5562.04 6182.04 4532.04 4462.04 5012.04 5542.04 6122.04 6212.04 6202.04 6162.04 67999.48
Netto ienākumi 9703
-1339.54
-94.54
-974.54
405.46
55.46
125.46
75.46
45.46
-234.54
-124.54
185.46
225.46
-1649.48
Atl. no iepr.mēn. 0 9703 1462 1991 2621 3398 4335 4412 5389 6366 6689 7730 8770
Atl.mēn.beigās 9703
8.3.Peļņas vai zaudējumu pārskats.
Lai nodrošinātu sekmīgu biznesu, jāveic daži aprēķini, lai secinātu vai uzņēmums var darboties ar peļņu vai zaudējumu.
Tabula Nr.9
Rādītāji Summa gadā
Neto apgrozījums 65300
Preču iepirkšana 24000
Transports 3200
Algas 28734
Noma 1680
Elektrība 2410
Reklāma 725
Aizdevuma % apmaksa 600
Sakaru pakalpojumi 1270
Pamatlīdzekļu nolietojums 1050
Apdrošināšana 180
Komunālie maks. 240
Signalizācija 480
Remonts 430
Peļņa pirms nodokļu apmaksas 301
Citi nodokļi 90
Uzņēmuma ienākumu nodoklis 0
Peļņa: 211
Aizņēmuma apmaksas grafiks SEB Bankā
Aizņēmums paņemts uz 10 gadiem.
Aizņēmuma summa 30000 LVL
Procenti gadā 12%
Kopā:
1. gads 3000.- 30000 * 12%=3600 6600
2. gads 3000.- 30000-3000*12%=3240 6240
3. gads 3000.- 27000-3000*12%=2880 5880
4. gads 3000.- 24000-3000*12%=2520 5520
5. gads 3000.- 21000-3000*12%=2160 5160
6. gads 3000.- 18000-3000*12%=1800 4800
7. gads 3000.- 15000-3000*12%=1440 4440
8. gads 3000.- 12000-3000*12%=1080 4080
9. gads 3000.- 9000-3000*12%=720 3720
10. gads 3000.- 6000-3000*12%=360 3360
30000.- 49800.-
Juridiskie pielikumi
Latvijas Republikas Uzņēmumu ( komercsabiedrības )
Reģistrācijas apliecība
Uzņēmuma ( komercsabiedrības ) nosaukums: SIA “ Atpūta “
Komercdarbības forma: Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Uzņēmuma ( komercsabiedrības ) darbības: veids tirdzniecība un pakalpojumu sniegšana
Uzņēmuma ( komercsabiedrības ) darbības termiņi: beztermiņa
Uzņēmuma ( komercsabiedrības ) adrese: “Viesuļi”, Vīpes pagasts Jēkabpils rajons LV – 5211.
Uzņēmums ( komercsabiedrība ): SIA “ Atpūta ”
Reģistrēts Latvijas Republikas Komercreģistrā:
2006. gada 7.janvārī
ar Nr. 45184894008
Latvijas Republikas Komercreģistra valsts notārs:
SIA “ATPŪTA”
dibināšanas līgums
Jēkabpils 2006.gada 7.janvāris
Mēs, apakšā parakstījušies:
Nadežda Bogorod
Svetlana Vatuļina ,
Sergejs Volkovs
*Ziņās par dibinātājiem jānorāda:
1) fiziskām personām- vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta;
2) juridiskām personām- nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, tā pārstāvja vārds, uzvārds, personas kods, amats un dzīvesvieta, kurš juridiskās personas vārdā paraksta dibināšanas līgumu
turpmāk katrs atsevišķi saukts par dibinātāju, bet kopā – par dibinātājiem, vadoties pēc Civillikuma noteikumiem par sabiedrības līgumu un Komerclikuma noteikumiem par kapitālsabiedrībām, noslēdz sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk tekstā- Sabiedrība) dibināšanas līgumu ar šādu saturu:
1. Firma.
Sabiedrības firma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ATPŪTA”
2. Pamatkapitāls.
Sabiedrības pamatkapitāls ir 15000 LVL. Pamatkapitāls ir sadalīts trīsdesmit (30) daļās, vienas daļas nominālvērtība ir piecdesmit 50,00 LVL.
3. Pamatkapitāla apmaksa.
3.1. Sabiedrības pamatkapitāla apmaksa notiek šādā kārtībā:
1) Dibinātājs Nadežda Bogorod parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu LVL 5000 apmērā un apmaksā to (naudā / ar mantisko ieguldījumu) 33,3 % apmērā līdz Sabiedrības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.
2) Dibinātājs Svetlana Vatuļina parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu LVL 5000 apmērā un apmaksā to (naudā / ar mantisko ieguldījumu) 33,3 % apmērā līdz Sabiedrības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.
3) Dibinātājs Sergejs Volkovs parakstās uz Sabiedrības pamatkapitāla daļu LVL 5000 apmērā un apmaksā to (naudā / ar mantisko ieguldījumu) 33,3 % apmērā līdz Sabiedrības reģistrācijas pieteikuma iesniegšanai.
4. Katram dibinātājam pienākošos daļu skaits.
Atbilstoši parakstītajai Sabiedrības pamatkapitāla daļai Sabiedrības dibinātājiem pienākas šāds daļu skaits:
1) Nadežda Bogorod pienākas 10 Sabiedrības kapitāla daļas;
2) Svetlana Vatuļina pienākas 10 Sabiedrības kapitāla daļas;
3) Sergejs Volkovs pienākas 10 Sabiedrības kapitāla daļas;
5. Dibināšanas izdevumi.
Dibināšanas izdevumi pieļaujami LVL300 apmērā un tos sedz sabiedrības dibinātāji šādā kārtībā: proporcionāli sadalot izdevumu summu uz katru dibinātāju.
6. Īpaši pienākumi, tiesības vai priekšrocības, kas sabiedrības dibināšanas laikā piešķirtas personai, kura piedalījusies sabiedrības dibināšanā.
7. Valde (vai rīkotājdirektors, ja sabiedrības izpildinstitūcijā ir viens loceklis).
Sabiedrības valdi veido:
1) Agnese Kotoviča, p.k. 290683-11876, dzīvo Aizkraukles raj., Staburaga pag. “Jaunieši”;
2) Dace Birkāne, p.k. 130383-11852, dzīvo Aizkraukles raj., Pļaviņas, Dzirnavu ielā 1-9
3) Nataša Dolženkova, p.k. 110279-11853, dzīvo Aizkraukles raj. Pļaviņas, Rīgas 15-34
8. Revidents.
Sabiedrības revidents ir Dace Matvejeva, personas kods 141282 -11342 dzīvo Tīnūžu iela 2-34, Ogres rajons.
Dibinātāji
Nadežda Bogorod; Svetlana Vatuļina; Sergejs Volkovs
Sabiedrības ar ierobežotu atbildību
„Atpūta”
statūti
Pieņemti 2006.gada 3.janvārī
kopsapulcē (protokols nr. 1)
Jēkabpils, 2006.gads.
1.nodaļa. Darbības mērķis.
1.1. “Atpūta” (turpmāk tekstā –Atpūta) ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuras darbības mērķis ir tūrisma un atpūtas pakalpojumu sniegšana.
2.nodaļa. Darbības uzdevumi.
2.1. SIA „Atpūta” darbības uzdevumi ir:
2.1.1.Peļņas gūšana
2.1.2.Tūristu piesaistīšana
3.nodaļa. Nosaukums.
4.1. Sabiedrības ar ierobežotu atbildību nosaukums ir: “Atpūta”.
4.nodaļa. Darbības teritorija.
7.1. SIA darbojas Jēkabpils rajonā, Latvijā.
5.nodaļa. Augstākā lēmējinstitūcija.
9.1. SIA augstākā lēmējinstitūcija ir kopsapulce.
9.2. Kārtējās kopsapulces sasauc valdes priekšsēdētājs pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā reizi gadā.
9.3. Ārkārtējās kopsapulces sasauc valdes priekšsēdētājs saskaņā ar statūtiem uz valdes priekšsēdētāja, valdes, revidenta, vai 1/4 daļas biedru pieprasījuma pamata ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc pieprasījuma saņemšanas.
9.4. Valdes priekšsēdētājs nosaka kopsapulces sasaukšanas laiku, vietu un dienas kārtību, ievērojot pieteikuma prasības.
9.5. Valdes priekšsēdētāja pienākums ir izziņot kopsapulci rakstiski, telefoniski vai kā citādi tā, lai Kluba biedri ziņu saņemtu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms kopsapulces sanākšanas.
9.6. Valdes sekretāra pienākums ir savlaicīgi sagatavot kopsapulces materiālus tā, lai kopsapulce noritētu lietišķi, ar izdalītiem rakstiskiem informatīviem materiāliem, bet jautājumu izlemšana tajā pēc iespējas notiktu, balsojot par iepriekš sagatavotu lēmumu projektu variantiem.
9.7. Kopsapulci atklāj valdes priekšsēdētājs. Atsevišķos gadījumos kopsapulci var atklāt kopsapulces sasaukšanas iniciators vai to pilnvarotā persona. Persona, kas atklājusi kopsapulci vada to līdz kopsapulces priekšsēdētāja ievēlēšanai.
9.8. Kopsapulces sākuma daļā tiek ievēlēts arī protokolists (nepieciešamības gadījumā arī – redakcijas komisija un balsu skaitītāji), tiek apspriesti, pieņemti vai noraidīti priekšlikumi par darba kārtību un reglamentu.
9.9. Kopsapulces priekšsēdētāja pienākums ir precizēt reglamenta noteikumus īpaši skaidri un obligāti izlemjamos jautājumus vienmērīgi sadalīt kopsapulces ciklos tā, lai kopsapulces darbs nebūtu pārslogots.
9.10. Kopsapulce ir pilntiesīga pieņemt lēmumus, ja lēmumu pieņemšanas brīdī sēdē piedalās vairāk par pusi balsstiesīgo biedru.
9.11. Kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk par pusi no klātesošajiem balsstiesīgajiem biedriem.
9.12. Visi balsojumi ir atklāti, izņemot gadījumus, kad vismaz trīs SIA biedri pieprasa aizklātu balsojumu.
9.13. Kopsapulces norise tiek protokolēta. To nodrošina kopsapulces vadītājs un protokolists.
9.14. Kopsapulces protokolu paraksta kopsapulces vadītājs un protokolists. Kopsapulces protokoli ir biedriem atklāti dokumenti. Tie glabājas SIA lietā valdes atrašanās vietā. Katram biedram ir tiesības pieprasīt, lai valdes priekšsēdētājs viņam izsniedz protokola norakstu, kopiju vai izrakstu no tā. Nepieciešamības gadījumā protokols reģistrējams kompetentā valsts reģistru iestādē.
9.15. Kopsapulcei ir tiesības:
9.15.1. apstiprināt SIA statūtus un grozījumus tajos;
9.15.2. ievēlēt valdi;
9.15.3. ievēlēt revidentu;
9.15.4. apstiprināt gada budžetu, gada pārskatus un atskaites;
9.15.5. izveidot uzņēmējsabiedrības (uzņēmumus) un organizācijas, kā arī lemt par dalību tajās;
9.15.6. lemt jautājumu par mērķprogrammu veidošanu un to līdzekļu izlietošanu;
9.15.7. pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju;
9.15.8. izlemt citus jautājumus.
10.nodaļa. Pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija.
10.1. SIA pastāvīgi funkcionējošā vadības institūcija ir valde.
10.2. SIA valde sastāv no valdes priekšsēdētāja un trīs valdes biedriem. Valde pati sadala savus pienākumus valdes biedru starpā.
10.3. SIA valdi ievēl kopsapulce uz diviem gadiem.
10.4.SIA:
10.4.1. nodrošina kopsapulču lēmumu izpildi;
10.4.2. vada un pārzin SIA lietas;
10.4.3. pārvalda SIA mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem un mantu atbilstoši statūtiem un kopsapulces lēmumiem;
10.4.4. sagatavo priekšlikumus par izmaiņām Kluba darbībā;
10.4.5. veic citus SIA darbībai nepieciešamus pasākumus.
10.5. Valdes sēdes sasauc valdes priekšsēdētājs vai vismaz divi valdes biedri. Valdes sēdes ir lemttiesīgas, ja tajās piedalās vismaz 2/3 valdes biedru. Valdes lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vismaz 2/3 valdes biedru.
10.6.SIA ikdienas darbu vada SIA valdes priekšsēdētājs.
10.7. SIA valdes priekšsēdētāju ievēl kopsapulce uz valdes pilnvaru laiku.
10.8. Valdes priekšsēdētājs:
10.8.1. nodrošina kopsapulču un valdes lēmumu izpildi;
10.8.2. savas kompetences ietvaros vada un pārzin SIA lietas;
10.8.3. pārstāv SIA jebkuru veidu attiecībās ar trešajām personām, pārstāv SIA intereses valsts un pašvaldību iestādēs, organizācijās, uzņēmumos (uzņēmējsabiedrībās), kā arī ārzemju un starptautiskajās organizācijās;
10.8.4. paraksta civiltiesiskus darījumus;
10.8.5. kārto uzdevumus SIA budžeta ietvaros;
10.8.6. sagatavo priekšlikumus par izmaiņām SIA darbībā;
10.8.7. iesniedz valdei un kopsapulcei apstiprināšanai nepieciešamos dokumentus;
10.8.8. izlemj citus ikdienas jautājumus.
10.9. Kopsapulce vai valde var īpaši noteikt jautājumus, kurus izlemjot, valdes priekšsēdētājam ir nepieciešama kopsapulces vai attiecīgi valdes piekrišana.
11.nodaļa. Finansiālās darbības revīzijas institūcija.
11.1. SIA darbības kontroli veic revidents, kuru ievēl biedru kopsapulce uz diviem gadiem.
11.2. SIA revidents nevar būt SIA valdes biedrs.
11.3. SIA revidents:
11.3.1. veic SIA dokumentācijas, mantas un finansu līdzekļu revīziju;
11.3.2. dod atsauksmi par vadības institūciju darbību;
11.3.3. dod atsauksmi par SIA budžetu un gada pārskatu;
11.3.4. izvērtē SIA grāmatvedības un lietvedības darbu;
11.3.5. sniedz ieteikumus par SIA finansu darbības regulējošo institūciju darbības uzlabošanu;
11.3.6. veic citus kopsapulces uzticētos uzdevumus.
11.4. Revidents veic revīziju kopsapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.
11.5. Kopsapulce nevar apstiprināt SIA gada pārskatu un bilanci bez SIA revidenta slēdziena.
12.nodaļa. Biedru uzņemšanas un izslēgšanas noteikumi.
13.nodaļa. Biedru tiesības un pienākumi.
13.1. Par SIA biedru var kļūt jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ir ieinteresēta Kluba sekmīgā darbībā.
13.2. Lai kļūtu par SIA biedru, valdes sekretāram ir jāiesniedz noteiktas formas pieteikums. Valdes sekretārs apkopo dokumentus un nedēļas laikā nodod tos izskatīšanai Kluba valdē.
13.3. Valdei pieteicēja lūgums ir jāizskata tuvākās sēdes laikā, taču ne ilgāk kā divu nedēļu laikā no visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas brīža. Uz valdes sēdi, kurā izskata pieteicēja lūgumu, ir jāuzaicina pats pieteicējs un jādod viņam vārds sava viedokļa paušanai. Pieteicēja neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valde lēmumu pieņem aizklāti balsojot. Valdei motivēts lēmums jāpaziņo pieteicējam nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.
13.4. Valdes noraidīto lēmumu pieteicējs var pārsūdzēt biedru kopsapulcei. Ja arī biedru kopsapulce noraida pieteicēja lūgumu, pieteicējs nav uzņemts par SIA biedru, un viņš var iesniegt atkārtotu pieteikumu ne ātrāk kā pēc gada termiņa notecēšanas.
13.5. Ja valde vai biedru kopsapulce ir pieņēmusi lēmumu uzņemt pieteicēju par SIA biedru, jaunajam biedram ir jānomaksā iestāšanās maksa valdes noteiktajā apmērā un kārtībā.
13.6.SIA biedru var izslēgt valde par šādiem pārkāpumiem:
13.6.1. nenomaksāta iestāšanās vai biedra nauda;
13.6.2. kopsapulces un valdes lēmumu nepildīšana;
13.6.3. savu pienākumu un uzņemto saistību nepildīšana;
13.6.4. cita darbība, kas ir pretrunā ar šajos Statūtos noteikto.
13.7. Jautājumu par SIA biedra izslēgšanu valde izskata tuvākās sēdes laikā, uzaicinot izslēdzamo biedru un dodot viņam vārdu sava viedokļa paušanai. Izslēdzamā biedra neierašanās nav šķērslis valdes lēmuma pieņemšanai. Valde lēmumu pieņem aizklāti balsojot. Valdei motivēts lēmums jāpaziņo izslēdzamajam biedram nedēļas laikā no tā pieņemšanas brīža.
13.8. Valdes lēmumu par bieda izslēgšanu var pārsūdzēt biedru kopsapulcei.
14.1. SIA biedram ir tiesības:
14.1.1. piedalīties SIA pārvaldē statūtos noteiktā kārtībā;
14.1.2. saņemt informāciju par SIA darbību, tai skaitā iepazīties ar visu SIA institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;
14.1.3. piedalīties visos SIA organizētajos pasākumos, iesniegt priekšlikumus par SIA darbību un tās uzlabošanu, aizstāvēt savu viedokli;
14.1.4. brīvi darboties citās demokrātiskās sabiedriskās organizācijās;
14.1.5. brīvi izstāties no SIA, iesniedzot valdei rakstisku iesniegumu.
14.2. SIA biedru pienākumi ir:
14.2.1. ievērot SIA statūtus un pildīt kopsapulces, valdes lēmumus;
14.2.2. regulāri maksāt biedra naudu;
14.2.3. ar savu aktīvu līdzdarbību atbalstīt SIA mērķa un uzdevumu realizēšanu;
14.2.4. augsti turēt SIA labo vārdu un nepieļaut rīcību, kas grauj SIA reputāciju sabiedrībā.
13.nodaļa. Institūcija vai amatpersona, kura ir tiesīga pieņemt lēmumus par kustamā vai nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu.
15.1. SIA valdes priekšsēdētājs ir tiesīgs vienpersoniski pieņemt lēmumu par kustamā īpašuma iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu līdz Ls 100 vērtībā.
15.2. SIA valde lemj par pārējo kustamo īpašumu vērtībā virs Ls 100 iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu.
15.3 SIA kopsapulce lemj par nekustamu īpašumu iegūšanu, apgrūtināšanu vai atsavināšanu.
16.4. SIA paraksta tiesības ir valdes priekšsēdētājam. Par paraksta tiesību piešķiršanu citām personām lemj SIA valde.
17.nodaļa. Pašlikvidēšanās kārtība un reorganizācijas kārtība.
17.1. SIA pašlikvidāciju veic saskaņā ar kopsapulces lēmumu iecelta likvidācijas komisija trīs likvidatoru sastāvā. Reorganizāciju veic pamatojoties uz kopsapulces lēmumu un saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.
17.2. SIA likvidācijas komisija pabeidz SIA iesāktos projektus un darījumus, pārdod SIA mantu, iekasē no debitoriem SIA pienākošās summas, nokārto parādus, apmierina citas pretenzijas, nodod SIA dokumentus valsts arhīvā glabāšanā.
17.3. Likvidācijas komisija par SIA likvidāciju likumos noteiktajos termiņos paziņo attiecīgajām valsts reģistru iestādēm.
18.nodaļa. Mantas un finansu līdzekļu izlietošanas kārtība
pašlikvidēšanās gadījumā.
18.1. Pašlikvidācijas procesā atlikušo naudu un mantu likvidācijas komisija nodod institūcijai, kuru norādījusi SIA pēdējā kopsapulce SIA mērķu īstenošanai. Atlikušo naudu un mantas nevar sadalīt SIA biedriem.
Valdes priekšsēdētājs: ________________________ /paraksta atšifrējums/
(paraksts)
http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp (tirgus analīze) 3.1
http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp
Uzņēmējdarbības un rūpniecības departaments
Tiesību aktos noteiktā regulējuma radīto šķēršļu ietekmes uz uzņēmējiem novērtēšana
Uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu izvērtējuma aptaujas veikšana (pētījums/aptauja)
http://www.em.gov.lv/em/2nd/?cat=139 (item_file_20295_pp_2007_26.06.2008[1].zip – ZIP archive, unpacked size 3 633 664 bytes)