Preces, pakalpojumi, kuri krīzes laikā kļūst lētāki

REFERĀTS

BIZNESA EKONOMIKAS PAMATI
’’PRECES UN PAKALPOJUMI,
KURI KRĪZES LAIKĀ KĻŪST LĒTĀKI’’

Nav pamata uzskatīt, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji pēdējos mēnešos nekādi neizjūt saspringto noskaņojumu gan ekonomikā, gan sadzīvē. Un šis noskaņojums, bažas par nākotni, saprotams, atspoguļojas cilvēku rīcībā, liek mainīt paradumus, protams, arī viņu izvēli. Manuprāt, cilvēku uzvedība, krīzei attīstoties, kļūst konservatīvāka un daudz pārdomātāka.
Zināmā mērā jau pirmajā pusgadā varēja prognozēt tās pārmaiņas, kuras tagad raksturo pircēju uzvedību. Galvenais jautājums bija – kad tieši tas notiks. Šobrīd pircēju uzvedība ir raksturīga krīzes laikam, un savus pirkumus viņi koncentrē uz atlaižu periodiem, meklējot labākos piedāvājumus. Iegādājoties ziemas sezonas drēbes un rudens/ziemas apavus, priekšroka tiek dota pašam nepieciešamākajam, funkcionālam apģērbam. Izklaides un stila preces tiek atbīdītas otrajā plānā. Piemēram, pieprasījums pēc sportiska stila apaviem un apģērbiem ir mazāks nekā pieprasījums pēc klasiskiem apģērbiem un aksesuāriem.
Taču nedaudz negaidīts šķiet fakts, ka, par spīti sabiedrībā dominējošajam diskursam, kvalitāte vēl joprojām ir svarīgs izvēles faktors. Lai arī, skatoties kopumā, pirkumu skaits turpina samazināties, tomēr vidējā pirkuma vērtība pieaug, tas nozīmē, ka pircēji vēl joprojām ir gatavi maksāt vairāk, ja prece ir kvalitatīva.
Tomēr, nenoliedzami, cenas nozīme pieaug, un tā spēlēs arvien lielāku lomu. Paraugoties no biznesa viedokļa, vairumā gadījumu cenu celšana nav palīdzējusi kompensēt apgrozījuma kritumu, lielākoties – gluži otrādi. To apzinoties, tirgotāji izmanto jaunus paņēmienus klientu piesaistei. Piemēram, dažādas pircējus piesaistošās akcijas tiek organizētas biežāk, atlaižu periodi kļūst arvien garāki. Šādi tiek saglabāta ilgstoša esošo klientu uzmanība, arī viņu lojalitāte.
Piemēram, tie paši tirdzniecības centri – pilda visplašākās funkcijas, sākot no izklaides un atpūtas, nereti līdz pat izglītojošajai. Analizējot pircēju plūsmu un skatoties pēdējo mēnešu dinamiku, jāsecina, ka ekonomiskie apstākļi valstī nav mazinājuši cilvēku vēlmi pavadīt laiku kvalitatīvā vidē, kas piedāvā pilsētnieku iecienītas relaksācijas iespējas. Vai turpmāk cilvēki ne tikai nāks, bet arī iepirksies, atkarīgs gan no viņu rocības, gan no veikalu spējas pievērst potenciālo pircēju uzmanību un elastīgi nākt pretī viņu vēlmēm. Tātad par spīti krīzei, lai gan daudzi savus ieradumus maina, ir arī tādi, kas tomēr to nedara.

1. Lai gan pārtikas cenu pieaugums ir rimies, arī pārtikas ražotājiem, nepiemērojoties mainīgajiem ekonomiskajiem apstākļiem, šobrīd pastāv risks pārdotās produkcijas apjoma samazinājumam. Tas uzņēmumiem un pašiem ražotājiem nav vēlami, līdz ar to preces cena tiek samazināta, lai pircējiem tā kļūtu pieejamāka un varbūt arī iemīļotāka. Ir veikti pētījumi, kas parāda to, kā mainās pircēju paradumi – mazāk tiek pirkta gatavā pārtika un “ekskluzīvie produkti, kā dārga grauzdētā kafija un jogurti”.
2. Pazeminās arī vairāku izejvielu cenas, atgādinot arī par naftas cenu kritumu, kas ļauj ietaupīt uz preču piegādi. Samazinās kreditēšanas iespējas, tādēļ patērētāji pārskata tēriņus un pērk tikai lielas nepieciešamības gadījumā. Pieprasījuma samazinājums ierobežos inflāciju, un pārtikas produktu cenas sāks samazināties.
3. Valdība ir arī piekāpusies darba devēju spiedienam un samazinājusi valsts nodevu par ārzemju viesstrādnieku nodarbināšanu, lai mazinātu šķēršļus ārzemnieku nodarbināšanai Latvijā un atvieglotu darba devējiem ārvalstu darbinieku piesaisti uzņēmumos. Valdība pieņēmusi lēmumu no 1. jūlija samazināt ar ārzemju viesstrādnieku nodarbināšanu saistītās izmaksas – no līdzšinējiem 533 (Igaunijā mūsu naudā 67,35 lati, bet Lietuvā – 93,25 lati) līdz 148 latiem gadā, tātad darba atļaujas izsniegšanas izmaksas sarūk par 385 latiem.
4. 2008. gada 2. ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (IKP) zemais pieaugums (saskaņā ar ātro novērtējumu), salīdzinot ar 2007. gada atbilstošo periodu, ir bijusi pēdējos gados lēnākā ekonomiskā izaugsme, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Tās tempa samazināšanās pamatā ir lejupslīde rūpniecības un mazumtirdzniecības pievienotās vērtības apjomos, vērojama finanšu sektora attīstības tempu palēnināšanās un kritums produktu nodokļu (PVN, muitas nodoklis) iekasēšanā, norāda CSP. Pozitīvu pieauguma apjomu saglabā komercpakalpojumu sektors un būvniecība, kur tiek turpināti iepriekšējos periodos uzsāktie projekti. Savukārt inflācijas rādītājs šogad jūlijā nedaudz iepriecina, jo, salīdzinot ar pērnā gada jūliju, tā pazeminājusies līdz 16.7 %, tostarp precēm – par 16.4 %, bet pakalpojumiem – par 17.4 %, liecina CSP dati. Tā kā pērn jūlijā patēriņa cenas pieauga straujāk nekā šogad, tad 12 mēnešu pieauguma temps ir sarucis. Par 0.44 procentpunktiem vidējo cenu līmeni pazemināja tabakas izstrādājumi, plašākas nekā pērn sezonas izpārdošanas apģērbiem un apaviem vidējo cenu līmeni pazemināja par 0.25 procentpunktiem. Pieauguma tempa samazināšanos veicināja arī lēnāks cenu kāpums mājokļa uzturēšanas pakalpojumiem un vairākiem pārtikas produktiem, īpaši piena produktiem. Gada vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 15.2 %. Mēneša laikā visvairāk inflāciju ietekmēja cenu kāpums gaļai, tās izstrādājumiem,transporta pakalpojumiem, kā arī cenu kritums apģērbiem, apaviem.
5. Rīgas biržas indekss piedzīvo pēdējos divarpus gados lielāko kritumu. Rīgas Fondu biržas (RFB) indekss OMXR aizvadītās nedēļas laikā kritās par 10,45% – līdz 440,6 punktiem, kas ir lielākais Rīgas biržas indeksa kritums vienas nedēļas laikā pēdējo divarpusgadu laikā. Kopējais tirdzniecības apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu dubultojās, sasniedzot 300,9 tūkstošus latu (428 tūkstošus eiro).
“Swedbank” akciju brokeris Juris Jankovskis uzsvēra, ka lielais kritums ir saistīts ar norisēm pasaules tirgos, kurus nedēļas sākumā pamatīgi sašūpoja ziņa par ASV investīciju bankas “Lehman Brothers” bankrotu, kā arī bažas par problēmām citās lielās finanšu kompānijās. Šajos apstākļos daudzi investori agresīvi pārdeva savas akcijas, lai no tirgus izņemtu naudu.
Lielākie kritumi ir likvīdākajām akcijām, kuras varēja ātri pārdot. Nelikvīdajām akcijām, kurām pircējus atrast ir grūtāk, cenu samazinājums nav tik iespaidīgs. Tirdzniecības apgrozījums, izņemot “Latvijas kuģniecību”, tomēr ir uzskatāms par nelielu.
Korelācija ar pasaules tirgiem, kad tajos valda negatīvas tendences, Rīgas biržai ir ļoti izteikta. Savukārt, kad pasaules biržas palecas, tad ietekme uz šejienes tirgu izpaužas daudz slābanāk.
Biržas oficiālajā sarakstā cenas pieaugumu nedēļas laikā nepiedzīvoja neviena uzņēmuma akcija. Savukārt otrajā sarakstā nedēļas griezumā cena palielinājās tikai “Rīgas juvelierizstrādājumu rūpnīcai” – par 28,6% – līdz 0,09 latiem (0,13 eiro).
Lielāko kritumu oficiālajā sarakstā nedēļas griezumā piedzīvoja “Latvijas kuģniecības” akcija – par 16,96% – līdz 0,93 latiem (1,32 eiro). Ar 13,5% kritumu sekoja koncerna “Ventspils naftas” akcija, kura tagad maksā 1,6 latus (2,28 eiro). Otrajā sarakstā par 11,04% – līdz 2,74 latiem (3,9 eiro) kritās “Latvijas Krājbankas” pirmās emisijas akcijas cena.
Lielākais tirdzniecības apgrozījums aizvadītajā nedēļā bija ar “Latvijas kuģniecības” akcijām – 161 tūkstoši latu (229 tūkstoši eiro).

Tātad, kopumā, lai gan liekas, ka varbūt nav nemaz tik daudz pakalpojumu un preču, kas krīzes laikā kļūst lētākas, tomēr tā nav. Ir diezgan daudz šo preču un pakalpojumu, kuru cena krītas tieši krīzes laikā, lai uzņēmēji nebūtu ’’zaudētāju lomā un spētu pārdzīvot’’ šo diezgan sarežģīto posmu.