Biznesa plāns Kafejnīca Rāte

Biznesa plāns

KAFEJNĪCA „Rāte”

SATURS

1. Kopsavilkums .............................. 3

2. Uzņēmuma apraksts .............................. 5

3. Pakalpojuma raksturojums ........................... 6

3.1 Ražošanas/ piegādes apraksts...................... 8

4. Tirgus izpēte .............................. 9

4.1 Konkurence, konkurējošie uzņēmumi .................. 9

4.2 Kafejnīcas klienti ............................10

5. Problēmas un riski .............................. 13

6. Mārketings.............................. 15

7. Uzņēmuma vadīšana un personāls ....................... 17

8. Finansu plāns ..............................19

9. Izmantotās literatūras saraksts ........................ 26

1. KOPSAVILKUMS

IK „Rāte” piedāvās sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus. Šis ir jauns uzņēmums, kura īpašniece un vadītāja būs Ieva Marcinkeviča.

Mūsu uzņēmuma galvenie darbības mērķi:

1) sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana Bauskas pilsētas iedzīvotājiem, tūristiem, akcentējot, ka kafejnīcu apmeklēs dažādi iedzīvotāju slāņi un klienti ar dažādu vecuma amplitūdu;

2) kafejnīcas izveidošanu cieši saistīt ar kultūrvēsturisko vidi – Vecpilsētu, ietverot šajā pa

a
asākumā savdabīgu telpu interjeru;

3) aktīvi piedalīties dažādu aktivitāšu organizēšanā klientu piesaistei, kā arī saturīga viņu brīvā laika pavadīšanai, piedāvājot izklaides pakalpojumus;

Lai realizētu šos uzņēmējdarbības galvenos mērķus, nepieciešams:

 veikt telpu kosmētisko remontu;

 iegādāties galvenās tehnoloģiskās iekārtas;

 sabalansēt telpu iekšējo plānojumu ar interjeru;

 izvēlēties kvalificētus darbiniekus;

 sagatavot detalizētu uzņēmuma darbības plānu, ietverot pakalpojuma sniegšanu;

Pēc mērķu izvirzīšanas svarīgi plānot finansējuma avotus- bankas aizdevumu, personīgo līdzekļu ieguldījumu vai partneru līdzekļu ieguldījumu.

Uzņēmums IK „Rāte” reģistrēsies kā individuālais komersants un tiks dibināts 2006.gada decembra mēnesī, plānojot uzsākt reālo darbību jau 2007.gada mēnesī. Da

a
arbības uzsākšanai tiks izmantots bankas aizdevums- Ls 10 000. IK „Rāte” atrašanās vieta būs Rātslaukums 1, Bauskā.

Galvenie konkurenti uzņēmuma kā sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniedzējam ir dažas nelielas kafejnīcas- SIA „Tornis”, SIA „Taverna”, SIA „Rātslaukums”.

Jau pirmajos uzņēmuma darbības mēnešos plānots veikt aktīvu re
e
eklāmas kampaņu, popularizējot IK „Rāte” jo papildus vēl tiks sniegti reklāmas un izklaides pakalpojumi. Šīs kampaņas galvenais mērķis ir piesaistīt jaunus klientus un atrast stabilu nišu pakalpojumu sniegšanas sfērā.

Kafejnīcā „Rāte” strādās 7 darbinieki.

Pēc finanšu aprēķiniem IK „Rāte” varēs strādāt ar peļņu un tuvākajos gados attīstīties, jo biznesa plānā aplūkots variants ar minimālām izmaksām un vidējiem ieņēmumiem, 1.gadā neplānojot strauju ieņēmumu pieaugumu. Taču jau katru nākošo gadu varētu veidoties peļņa.

Nopietns darbs uzņēmējdarbībā jāveic 2007.gada I ceturksnī, koncentrējoties uz to, ka šajā periodā būs neliels klientu skaits kafejnīcas apmeklējumā. Radušos zaudējumus I ceturksnī jākompensē maksimāli

jau nākošajos – II un III ceturkšņos. Gada beigās plānoti ieņēmumi – Ls 49 500 , bet izdevumi – Ls 48 488.

2. Uzņēmuma apraksts

Informācija par uzņēmumu un vadību

Reģistrējoties Komercreģistrā, svarīgs un būtisks nosacījums ir firmas nosaukuma iz

z
zvēle, kurā jābūt kodolīgam, interesantam un radošam vizuālam akcentam, lai ieejot uzņēmējdarbības apritē, firmas nosaukums kļūtu labi atpazīstams un iegaumējams. Pirms uzņēmuma dibināšanas tika izskatīti vairāki varianti uzņēmuma nosaukumam, ņemot vērā, ka nepieciešams izvēlēties arī nosaukumu pašai kafejnīcai. Uzņēmuma galvenais darbības virziens vērsts uz to, lai piedāvātos sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus sniegtu augstā apkalpošanas līmenī un patīkamā vidē. Tāpēc nākošais būtiskais solis – kafejnīcas nosaukuma izvēle, lai piesaistītu plašas iedzīvotāju masas, sākot no pirmsskolas vecuma līdz pat sirma vecuma klientu apmeklējumam. Vēloties ra
a
adoši pieiet nosaukuma izvēlei, kafejnīcas nosaukumā ietverta doma par kafejnīcu Bauskas vecpilsētā. Nosaukumam un dizainam kafejnīcas telpās jābūt tādam, lai tajā klients vēlētos atgriezties vēl un vēl. Tāpēc kafejnīcai tika izvēlēts vienkāršs nosaukums –Rāte. Jaunizveidotajai kafejnīcai jākļūst par vietu īstiem dzīves baudītājiem gan tāpēc, ka netālu no kafejnīcas acis priecē Rātslaukums, luterāņu baznīcas tornis, tāpēc kafejnīcas apmeklētāji varēs lēni un mierīgi izbaudīt piedāvāto sortimentu un patīkami justies apkārtējā vidē – kopīgā interjerā.

1. tabula

Uzņēmuma pilns nosaukums IK „Rāte”

Adrese Rātslaukums 1, Bauska, LV-3901

Tālrunis 28696137

Reģistrēšanās Uzņēmums tiks reģistrēts LR Uzņēmumu reģistratūrā

Atklāšana 2007.gada janvārī

Kafejnīcā būs iespējams jau pašā rīta agrumā iepazīties ar pasaules jaunākajām ziņām, kopā ar darba biedriem pie stipras, kvalitatīvas kafijas tases un pie brokastu galda pārspriest arī vietējos jaunumus. Ēdienus varēs ne tikai baudīt kafejnīcā, bet arī pasūtīt līdz nešanai, banketiem un citām svinībām.

3. Pakalpojuma raksturojums.

IK „Rāte” nodarbosies ar sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Šai darbībai ir sekojošas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem šajā pakalpojumu sfērā:

1) Bauskas Vecpilsētas tuvākajā apkārtnē nav neviena sabiedriskās ēdināšanas uzņēmuma, kurš varētu piedāvāt plašu ēdienkarti, patīkamas telpas ar savdabīgu interjeru un izklaides iespējas dažādām iedzīvotāju vecuma grupām;

2) Vecpilsētā atrodas daudzi valsts un privātie uzņēmumi, kuru darbinieki izmantotu sniegtos sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus darba dienās;

3) visa gada garumā Bauskas vecpilsētu apmeklē tūristi no Latvijas, Baltijas, Eiropas un citām ārvalstīm, sākot ar skolēnu grupām un beidzot ar vecāka gadagājuma cilvēku grupām, kuriem varētu piedāvāt pilnu sabiedriskās ēdināšanas servisu, piemēram, speciāla apkalpošana pēc iepriekšējā pieteikuma utml.

Pusdienās un vakariņās apmeklētājiem būs plašs ēdienu piedāvājums, kurā paredzētas porcijas – bērniem, mazās jeb ½ porcijas, kā arī specifiski gatavoti ēdieni, piemēram, itāļu ēdienkarte.

Kafejnīca piedāvās arī dažādus atspirdzinošus bezalkoholiskos dzērienus, kas uzmundrinās katru ar savu garšu, krāsu un vizuālo noformējumu.

Tā kā apmeklētāju skaits dažādos laika posmos (sezonās) būs atšķirīgs, tad laicīgi jāplāno apgrozāmie līdzekļu iegāde un to aptuvenā vērtība, lai, savukārt, varētu tālāk plānot cenu veidošanās mehānismu un finansiālo darbību .

2.tabula

Plānotie apgrozāmie līdzekļi un to vērtība (Ls)

Apgrozāmie līdzekļi Apgrozījums 2007.g.

(Ls)

janvāris februāris marts I cet. II cet. III cet. IV cet. Gads

Naudas ieņēmumi – – – – – – – –

Ieņēmumi no pārdošanas 3000 3000 3000 9000 13 500 18 000 9000 49 500

PVN 18% 458 458 458 1373 2059 2746 1373 7551

Bez PVN 18% 2542 2542 2542 7627 11 441 15 254 7627 41 949

B kopā: 3098 3098 3098 9294 13 794 18 294 9 294 50 676

Apgrozāmie līdzekļi – – – – – – – –

Izejvielas, materiāli 381 381 381 1143 1271 1525 1143 5082

Produkti 1271 1271 1271 3813 5720 7627 3813 20 973

3.1.Ražošanas/piegādes apraksts

Labas kafejnīcas galvenais nosacījums ir garšīgu ēdienu, dzērienu piedāvājums par demokrātiskām cenām un omulīgas vides radīšana – tātad arī interjers.

Pirms iekārtu, interjera izveidošanas kafejnīcas telpās nepieciešams veikt telpu kosmētisko remontu, sakārtojot arī sanitāro mezglu – tualeti darbiniekiem, kafejnīcas apmeklētājiem, kā arī veikt visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai pēc Latvijas Republikā likumdošanā, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un prasībām varētu nodot kafejnīcu ekspluatācijā. Lai organizētu plašu sabiedrisko ēdināšanu, nepieciešams iegādāties speciālu telpu aprīkojumu ar:

 virtuves iekārtām (plītis, trauku mazgājamā mašīna, karstā vitrīna, konditorejas vitrīna);

 palīgierīcēm (tvaika nosūcējs, mikroviļņu krāsns, putotājs, mikseris, virtuves kombains);

 iekārtām, mēbelēm pēc interjerista iepriekš izstrādātām skicēm (galdi, krēsli, garderobe, vizuālais noformējums).

Lai kafejnīcu IK „Rāte” apmeklētu pēc iespējas vairāk klientu, galvenais akcents liekams uz ēdienkarti, kurā jāiekļauj plašu ēdienu piedāvājumu spektru:

 salāti;

 aukstās uzkodas;

 karstās uzkodas;

 zupas;

 otrie zivju ēdieni;

 otrie gaļas ēdieni;

 piedevas;

 specifiskie ēdieni, piemēram, RISSOTO, LAZAŅJA, RAVIOLI;

 bērnu ēdienkarte;

 piena kokteiļi;

 deserti;

 karstie dzērieni;

 atspirdzinošie dzērieni;

 bezalkoholiskie dzērieni;

4. Tirgus izpēte

Analizējot infrastruktūras attīstību Bauska un tās tuvākajā apkārtnē, var droši teikt, ka sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu darbības lauciņš nebūt nav vēl aizpildīts. Bauska savus apmeklētājus gaida vairākas jaunas, vasaras beigās un rudenī atvērtas kafejnīcas, kurās katrs var atrast savai gaumei un noskaņojumam atbilstošu stūrīti omulīgai vai lietišķai sarunai, ātrai vai, gluži pretēji, laiskai maltītei. Ikviens cilvēks gaida katru jaunu kafejnīcu. Nenoliedzami, kafejnīcu darbam ir sezonāls raksturs, ziemas laikā to apmeklētība krasi samazinās. Ir grūti atvērt jaunu kafejnīcu, lai konkurētu ar jau esošajām, taču svarīgi atrast ko īpašu, piesaistošu.

Plaša kafejnīca Bauska – tā ir aktuālākā problēma tieši šobrīd, jo iedzīvotājiem un pilsētas viesiem tuvākajā apkārtnē nepiedāvā plašu sabiedrisko ēdināšanu, pārsvarā ir iespēja apmeklēt nelielas kafejnīciņas ar šaurām telpām vai bistro tipa ēstuves.

4.1 Konkurence, konkurējošie uzņēmumi

Tikpat svarīga, kā ēdot gūtā bauda, ir ar acīm un ādu uztveramais – izjūtas, kuras dažkārt pat nevar formulēt vārdos – kāpēc vienā telpā cilvēki jūtas brīnišķīgi, bet otrā – nē. Dizaina un piedāvājuma ziņā Bauska darbojas gan restorāni, gan kafejnīcas, gan picērijas, gan bāri un citi izklaides objekti. Tuvākajā apkārtnē, Bauskas vecpilsētā , kurā paredzēts atvērt kafejnīcu IK „Rāte” un pilsētas centrā atrodas vairākas nelielas kafejnīcas.

Kafejnīca „Rātslaukums” ir laba ātrās ēdināšanas kafejnīca ar atbilstošu tehnoloģisko un vizuālo iekārtojumu. Taču šeit nevar meklēt izjūtas kā kafejnīcā, kurā klients vēlas atpūsties pie kafijas tases. Tajā ēdienkarte ļoti savdabīga.

Kafejnīca „Tornis” domāta publikai, kura meklē siltumu. Tās iekārtojums nav tik profesionāls, taču to atsver mājīgā gaisotne, kurā klients jūtas labi un kas nav mazsvarīgs faktors. Ēdienkartē nav jūtams radošs piedāvājums.

Kafejnīca „ Taverna” ir domāta publikai, kura ir atnākusi iedzert alkoholiskos dzērienus, nevis garšīgi paēst un labi atpūsties.

Tādā veidā, izzinot situāciju, rodas pilnīga pārliecība, ka veidotajai kafejnīcai IK „Rāte” tuvākajā apkārtnē nav nopietnu konkurentu un var turpināt plānot un realizēt tālāku kafejnīcas izveides, attīstības plānu.

Svarīgi noteikt kafejnīcas klientūru ikdienā, speciāli organizētajos pasākumos, tūrisma sezonā.

kafejnīcas klienti ikdienā:

– sabiedrisko, valsts un privātuzņēmumu darbinieki

– tūristi

 kafejnīcas klienti brīvdienās, svētkos:

– ģimenes

– tūristi

 kafejnīcas klienti vakaros:

– jaunieši

– tūristi

4.2 Kafejnīcas klienti

Lai kafejnīca varētu aktīvi darboties un attīstīties, piesaistot klientus ar dažādu mērķauditoriju, nepieciešams veikt reklāmas pasākumus, kuru efektivitāti var veicināt dažādas reklāmas masu medijos. Pastāv arī daudz veidu, kā praktiski bez izmaksām popularizēt uzņēmumu:

1) sadarbība ar Tūrisma informācijas centra darbiniekiem tūristu piesaistei;

2) tiešā saikne ar klientiem.

Izmaksu pozīciju veido reklāmas materiālu ražošanas izmaksas, kas ietver afišu, bukletu, reklāmas lapu drukāšanu un izvietošanu pilsētā (8 afišu stendos). Šāda veida izmaksas sastāda Ls15,00 gadā.

Ņemot vērā to, ka rudens un ziemas sezonā klientu skaits samazināsies, IV ceturksnī ne tikai tiks ievietotas reklāmas laikrakstā, bet īpaši aktīvi tiks veikts darbs ar klientiem, izmantojot tiešo mārketingu.

Pārdošanas veicināšanas pasākumu izmaksas 2007.gadā

Pirms uzsākt komercdarbību, mēs veicām uzņēmuma analīzi, šo analīzi veido, lai uzskatāmi varētu uztvert visas paredzamās situācijas, ar kurām nāksies sastapties uzņēmuma darbības laikā. Izstrādājot uzņēmuma darbības plānu, mēs rēķinājāmies ar iespējamām problēmām, risku, zaudējumiem, kas vēl var rasties, tādēļ savlaicīgi meklējām variantus to samazināšanai un novēršanai. Jo labāk būsim sagatavoti, jo veiksmīgāk varēsim rīkoties neparedzētās situācijās.

SVID analīze

SVID – saīsinājums, kas apzīmē uzņēmuma stiprās (Strentgths) un vājās (Weaknesses) puses, iespējas (Opportunities) un draudus (Threats). Pirmie divi punkti attiecas uz uzņēmuma iekšējo situāciju un otri divi – uz biznesa vidi, kurā uzņēmums darbosies. Šī tehnika ir noderīga, lai ieviestu loģiku un skaidrību dažreiz visai sarežģītā un mulsinošā situācijā. Svarīgi saprast, ka problēmas var būt apzinātas, un ka ir domāts par to pārvarēšanu, novēršanu.

3. tabula

S V I D IEKŠĒJĀS IESPĒJAS

1. Piedāvāt konkurētspējīgu pakalpojumu.

2. Nodrošināt augstu darba ražību un kultūru.

3. Aizpildīt brīvo nišu pakalpojuma sfērā.

4. Realizēt progresējošu darba samaksas sistēmu SIA uzņēmumā.

5. Drošas sociālās garantijas.

6. Infrastruktūras attīstība. DRAUDI

1. Jauna, spēcīga, konkurenta parādīšanās.

2. Esošo konkurentu darbības uzlabošana, piesaistot papildus klientus.

3. Izmaiņas valsts nodokļu politikā.

4.Darba vietu samazināšanās.

STIPRĀS PUSES

1. Augsti kvalificēts kadru sastāvs.

2. Vadošo darbinieku pieredze apkalpošanas sfērā, reklāmas jomā un pakalpojumu sniegšanā.

3. Laba orientēšanās tirgū, pieprasījumā.

4. Kvalitatīvs piedāvājums.

5. Individuālais darbs ar klientu.

6. Labi darba apstākļi. STIPRĀS PUSES + IESPĒJAS

1. Augsta darba kultūra.

2. Klientu loka paplašināšanās.

3. Stabila sadarbība ar piegādātājiem.

4. Paplašināšanās nākotnē.

STIPRĀS PUSES + DRAUDI

1. Personāla aizplūšana pie konkurentiem.

2. Izmaiņas cenu politikā sakarā ar nodokļu izmaiņām.

3. Zaudējumi sakarā ar valūtas kursa maiņām.

4. Izmaiņas konkurentu pakalpojumu sniegšanas politikā.

VĀJĀS PUSES

1. Nav vēl pastāvīgas klientūras.

2. Darbības uzsākšana balstīta uz bankas kredītu. VĀJĀS PUSES + IESPĒJAS

1. Klientūras piesaistīšana ar augstu darba kultūru.

2. Imidža celšana ar reklāmu, klientu atsauksmēm.

3. Kredīta saistību izpilde, palielinot peļņu. VĀJĀS PUSES + DRAUDI

1. Konkurenti brīvajās pakalpojumu sfēras nišās.

2. Nespēja pildīt kredīta saistības nodokļu vai citu iemeslu dēļ.

3. Konkurentu pārliecinoša spēja stabili piesaistīt potenciālos klientus.

5. Problēmas un riski

Izmantojot iepriekš veikto SVID analīzi, var noteikt galvenos riska faktorus un izvēlēties piemērotākās metodes to vadīšanai.

4. tabula

Riska faktoru analīze

Riska faktori Riska faktoru rašanās cēloņi un sekas Vadīšanas metodes Ar vadīšanas metodēm saistītās izmaksas

1. Spēcīga konkurenta ienākšana pakalpojumu sfērā Labvēlīgi rezultāti konkurenta veiktajos tirgus pētījumos;

peļņas un klientūras samazināšanās Aktīvs darba tirgus pētījumos un potenciālo konkurentu analīze;

individuālais darba ar klientūru

500 Ls/gadā

2. Esošo konkurentu apvienošanās Apvienojoties, vairākām firmām var rasties viens īpašnieks;

peļņas un klientūras samazināšanās Aktīvs darba tirgus pētījumos un potenciālo konkurentu analīze;

individuālais darba ar klientūru

500 Ls/gadā

3. Izmaiņas valdības nodokļu politikā Neietekmējami valdības lēmumi;

peļņas samazināšanās Pārdošanas palielināšana ar veicināšanas metodēm

500 Ls/gadā

4. Klientu maksātspējas pazemināšanās Dzīves līmeņa pazemināšanās;

pārdošanas apjoma un peļņas samazināšanās Klientu piesaiste ar atlaižu, akciju un reklāmas palīdzību, klientu maksātspējas izpēte

250 Ls/gadā

5. Kvalificēta personāla aizplūšana pie konkurentiem Labvēlīgāki darba apstākļi;

konkurentu pārsvars reklāmas jomā;

pakalpojuma kvalitātes lejupslīde

Personāla materiālā stimulēšana;

Darba un sociālo apstākļu uzlabošana;

Veselīga mikroklimata izveide kolektīvā

500 Ls/gadā

6. Mārketings.

Ja tirgzinību aktivitāšu, labvēlīgas konkurences un vispārējas ekonomiskās stabilitātes rezultātā izdosies saglabāt plānoto apgrozījumu, uzņēmuma sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšana var nodrošināt augstu ienesīgumu un sagatavot priekšnosacījumus uzņēmuma tālākai attīstībai un paplašināšanai.

Kad uzņēmums IK „Rāte” gadu būs strādājis, sniedzot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus iedzīvotājiem, tad varēs veikt arī reālu plānoto rezultātu novērtējumu. Tā kā konkrētais biznesa plāns ir aptuvens, jo IK „Rāte” iepriekš nav veicis uzņēmējdarbību, tad nosakāms tikai prognožu veidā kā projekts plānoto rezultātu novērtējumam.

Finansiālās prognozes liecina, ka uzņēmuma IK „Rāte” ir visas iespējas darboties veselīgas konkurences apstākļos, pat apsteidzot savus tuvākos konkurentus ar savu pakalpojumu savdabīgumu, cenu stratēģiju un plašo kultūras un atpūtas programmu klientu, tūristu piesaistei, vismaz karstākajā tūrisma sezonā, lai ziemas mēnešos varētu segt iespējamos ieņēmumu samazinājumus.

Tika izpētītas konkurentu cenas. Un cenas veidosim, tā lai mums būtu apmeklētāji, kuriem būtu vēlme iegādāties mūsu pakalpojumus.

Nenoliedzami, ka šis biznesa plāns orientēts uz uzņēmuma darbības uzsākšanu, tāpēc tā finansiālie aprēķini nav pilnīgi. Taču, jau esošie finansiālie aprēķini rāda, ka pārdomāta darbība, ekonomiska līdzekļu izmantošana, nesavtīgs darbs un ieinteresētība var dot pozitīvus rezultātus pavisam īsā laika periodā.

Lai veicinātu uzņēmuma popularitāti tiks veidotas reklāmas afišu veidā, avīzes veidā.

5. tabula

Reklāmas veids Objekts Izmaksas

mēnesī Kopējās izmaksas.

AFIŠA Bauskā- reklāmas stendos 15,00Ls

22.00Ls

AVĪZE „Bauskas Dzīve” 7.00Ls

6.tabula

Plānotie ieņēmumi.

Plānotie rādītāji 2007.g.

(Ls)

janvāris februāris marts I cet. II cet. III cet. IV cet. Gads

1. Klientu skaits 1500 1500 1500 4500 6750 9000 4500 24 750

2. Ieņēmumi 3000 3000 3000 9000 13 500 18 000 9000 49 500

3.Reklāma laikrakstā 32 – – 32 32 – 32 96

3.1.Reklāmas materiāli – – – – 10 10 10 30

7. Uzņēmuma vadīšana un personāls.

Katrs darbinieks savu darbu un pienākumus veiks pēc iepriekš sagatavota amatu apraksta, īpaši akcentējot prasmi strādāt ar klientiem, kā arī vēlmi darboties kolektīvā konkrēta mērķa – uzņēmuma attīstības veicināšanai.

Ar katru no darbiniekiem tiks slēgts darba līgums, lai darbiniekiem būtu drošības sajūta un uzticēšanās uzņēmuma vadībai, zinot, ka uzņēmuma vadītājs veiks visus pienākumus, saistītus ar nodokļu nomaksāšanu atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Uzņēmuma IK „Rāte” vadītājs izstrādās darba algas samaksas nolikumu, kurā tiks ievērotas LR likumdošanā noteiktās prasības, kā arī paredzēti darbinieku stimulējoši pasākumi, piemēram, uzņēmuma attīstības gaitā, palielinoties ieņēmumiem, darbiniekiem būs iespējams arī nopelnīt prēmijas, nosakot katram darbiniekam, atbilstoši veicamajam amatam un darba atbildības slieksnim, % no ieņēmumu pārsnieguma pār izdevumiem.

Lai stimulētu darbinieku profesionālo izaugsmi un vēlmi radoši strādāt visa uzņēmuma attīstības labā, darbiniekiem tiks noteikta stabila darba alga.

VADĪTĀJS 1

augstākā ekonomiskā izglītība

ŠEFPAVĀRS 1

vidējā profesionālā izglītība

nepieciešama darba pieredze apkalpošanas sfērā

PAVĀRS 2

vidējā profesionālā izglītība

nepieciešama darba pieredze apkalpošanas sfērā

VIESMĪLIS 2

vidējā profesionālā izglītība

vēlama pieredze banketu apkalpošanā

PALĪGSTRĀDNIEKS 1

vidējā izglītība

7.tabula

Darbinieku darba algas.

Nr.p/k Darbinieka amats Darbinieku skaits

(gab.) Darba alga

(Ls) mēnesī Darba alga

(Ls) gadā

1. Vadītājs 1 200 2400

2. Šefpavārs 1 150 1800

3. Pavārs 2 130 3120

4. Viesmīlis 2 120 2880

5. Palīgstrādnieks 1 120 1440

Kopā: 7 – 11 640

7. Finansu plāns.

Aprēķinot cenu katram piedāvātajam ēdienam un dzērienam, vispirms tiks veikta kalkulācija. Taču, sastādot biznesa plānu, nav iespējams precīzi noteikt, cik daudz cenā iekļaujama darbinieku alga, komunālie maksājumi, amortizācija, ar uzņēmuma izveidošanu saistītie izdevumi. Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos cenu noteikšanā pieņemts, ka, saskaitot visas izmaksas, tām tiek uzrēķināts 100 % uzcenojums. Tāpēc, konsultējoties ar analoģisku uzņēmumu vadītājiem darbības sākumā tiks aprēķinātas pašizmaksas, kurām tad arī tiks rēķināts 100% uzcenojums Lai uzņēmums strādātu veiksmīgi un ar peļņu, tad vidējais apgrozījums mēnesī būtu ~ Ls 150,00 – 200,00. Ziemā to būs ļoti grūti sasniegt, bet vasarā, izmantojot visas papildus tirdzniecības iespējas, varētu būt arī lielāks apgrozījums, kas nosegtu ziemas mazāko apgrozījumu

8. tabula

Apgrozījuma plāns 2007.gadam.

Mēnesis Apmeklējums dienā

(cilvēku skaits) Ieņēmumi dienā

(Ls) Ieņēmumi mēnesī

(Ls)

Janvāris 50 100 3000

Februāris 50 100 3000

Marts 50 100 3000

Aprīlis 75 150 4500

Maijs 75 150 4500

Jūnijs 75 150 4500

Jūlijs 100 200 6000

Augusts 100 200 6000

Septembris 100 200 6000

Oktobris 50 100 3000

Novembris 50 100 3000

Decembris 50 100 3000

Gadā kopā 825 1 650 49 500

9.tabula

Izdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai (summās ietverts PVN 18%)

IZDEVUMI SUMMA (Ls)

1. Nākamo periodu izmaksas: 441

1.1. Uzņēmuma reģistrācija 20

1.3. Notārs (paraksta apstiprināšana) 5

1.4. Paškontroles sistēma saskaņā ar Eiropas Savienības prasībām 200

1.5. Ar kredīta saņemšanu saistītie izdevumi 200

2. Pamatlīdzekļi: 6880

2.1. Kafejnīcas izveide 4150

2.1.1. Celtniecības projekts 250

2.1.2. Interjers (projekts, materiāli) 400

2.1.3. Aptuvenās remonta izmaksas (materiāli) 3500

3. Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs: 2730

3.1. Bāra lete 450

3.2. Aukstuma vitrīna 350

3.3. Kases aparāts 200

3.4. Kafijas automāts 270

3.5. Mūzikas centrs 270

3.6. Televizors 250

3.7. Profesionālās elektriskās plītis (2 gab.) 400

3.8. Ledusskapis un saldētava 480

3.9. Virtuves kombains 60

4. Mazvērtīgais inventārs: 1775

4.1. Šķīvji, trauki (6 veidi pa 50 gab. katrs) 300

4.2. Galdi, krēsli 850

4.3. Frī katls 40

4.4. Karotes, dakšas, naži (3 veidi pa 50 gab. katrs) 105

4.5. Glāzes, krūzes (4 veidi pa 50 gab. katrs) 180

4.6. Virtuves katli, pannas, dēļi, naži, produktu sagatavošanas trauki 300

Kopā 9096

10. tabula

Vajadzīgās iekārtas un materiāli uzņēmējdarbības uzsākšanai.

(summās nav ietverts PVN 18%)

Sākotnējā vērtība

(Ls) Plānotais izmantošanas laiks

(gadi) Vērtība uz 31.12.2008.

(Ls)

Pamatlīdzekļi – – –

1.1. Bāra lete 373 5 294

1.2. Aukstuma vitrīna 290 5 232

1.3. Kases aparāts 170 5 136

1.4. Kafijas automāts 240 5 192

1.5. Mūzikas centrs 240 5 192

1.6. Televizors 210 5 168

1.7. Profesionālā elektriskā plīts 170 5 136

1.8. Profesionālā elektriskā plīts 170 5 136

1.9. Ledusskapis 170 5 136

1.10. Saldētava 230 5 184

1.11. Virtuves kombains 51 5 40

Kopā: 2314 5 1846

Pirms izmaksu plāna sastādīšanas nepieciešams arī veikt cenu aptauju un sagatavot informāciju par konkrētajām tiešajām un netiešajām ražošanas izmaksām, pārdošanas izmaksām un administrācijas izmaksām

11. tabula

Izmaksu plāns 2007.gadam (summās nav ietverts PVN 18%)

(apgrozījuma izmaksu metode)

Rādītāji Ls

Tiešās ražošanas izmaksas –

1.1. Izejmateriālu iegāde (pārtikas, saimniecības preces, mazgājamie līdzekļi) 5 082

1.2. Produktu iegāde 20 973

1.3. Pamatstrādnieku darba samaksa ar pieskaitītu valsts soc. apdrošin. 8 692

Kopā tiešās ražošanas izmaksas: 34 747

Netiešās ražošanas izmaksas –

1.4. Ražošanas pamatlīdzekļu nolietojums 708

1.5. Elektroenerģijas, apkures izmaksas 504

1.6. Transporta izmaksas 504

1.7. Pamatlīdzekļu nolietojums 468

1.8. Pārējās izmaksas (telpu noma) 972

Kopā netiešās ražošanas izmaksas: 3 156

Kopā: 37 903

2. Pārdošanas izmaksas –

2.1. Pārdošanas veicināšanas izmaksas 253

KOPĀ PĀRDOŠANAS IZMAKSAS: 253

3. Administrācijas izmaksas –

3.1. Vadītāja darba samaksa kopā ar pieskaitītu valsts soc. apdroš. 2 243

3.2. Sakaru izmaksas 204

3.3. Citas administrācijas izmaksas (kancelejas preces) 96

Kopā administrācijas izmaksas: 2 543

Naudas plūsmas plāns

Naudas plūsmas pārskatā tiek reģistrēta jebkura bankas kontā un kasē ienākošā un izejošā nauda neatkarīgi no tās izcelsmes avota. Naudas plūsmas aplēse ļauj prognozēt uzņēmuma stabilai attīstībai nepieciešamo naudas daudzumu, ņemot vērā naudas kustības fizisko laiku. Uzņēmuma ritmiskai darbībai ir nepieciešama nauda katru dienu, lai veiktu ikdienas maksājumus. Tāpēc svarīgi plānot un kontrolēt arī naudas kustību uzņēmumā.

Aprēķinātā peļņa ir saimnieciskās darbības rezultāts, bet aprēķinā neņem vērā reālo naudas kustību laikā. Tāpēc aprēķinātā peļņa un naudas daudzums, kas atrodas uzņēmuma rīcībā, nav viens un tas pats. Var rasties situācijas, kad uzņēmuma peļņa ir liela, bet skaidras naudas daudzums uzņēmumā ir nepietiekošs vai otrādi.

Lai nodrošinātu to, ka naudas līdzekļu vienmēr pietiek, jāizstrādā uzņēmuma naudas līdzekļu budžetu un naudas plūsmas prognozi. Ja paredzams naudas līdzekļu deficīts, iespējams laicīgi veikt attiecīgus pasākumus, lai iegūtu nepieciešamos papildus līdzekļus, piemēram, laicīgi vienoties ar banku par īstermiņa aizdevumu. Līdzīgi tam, ja paredzams naudas līdzekļu pārpalikums, iespējams plānot, kā ieguldīt brīvos naudas līdzekļus.

Bez iepriekš minētajiem izdevumiem uzņēmuma darbības gaitā jāplāno arī pastāvīgās izmaksas, t.i., maksa par komunālajiem pakalpojumiem, darba samaksa, nodokļu samaksa un citi izdevumi.

12. tabula

Naudas plūsmas plāns 2007.gadam (pēc netiešās naudas plūsmas metodes)

Rādītāji Uzsāk.

2006.XII 2007.g.

(Ls)

janvāris februāris marts I cet. II cet. III cet. IV cet. Gads

A. Atlik. no iepr. perioda 0 904 581 283 904 – 15 1213 4391 904

B. Naudas ieņēmumi – – – – – – – – –

1. Kredīts 10 000 0 0 0 0 0 0 0 0

2. Ieņēmumi no pārdošanas 0 3000 3000 3000 9000 13 500 18 000 9000 49 500

PVN 18% 0 458 458 458 1373 2059 2746 1373 7551

Bez PVN 18% 0 2542 2542 2542 7627 11 441 15 254 7627 41 949

B kopā: 10 000 3000 3000 3000 9000 13 500 18 000 9000 49 500

C. Izdevumi

1. Pamatlīdzekļu iegāde 2314 0 0 0 0 0 0 0 0

2.Izejvielas, materiāli – 381 381 381 1143 1271 1525 1143 5082

3. Produktu iegāde – 1271 1271 1271 3813 5720 7627 3813 20 973

4. Inventāra iegāde 1504 0 0 0 0 0 0 0 0

5. Elektroenerģija – 42 42 42 126 126 126 126 504

6. Telpu noma – 81 81 81 243 243 243 243 972

7. Pārdošanas veicināšana – 42 21 21 84 42 42 85 253

8. Telefons, pasts – 17 17 17 51 51 51 51 204

9. Kancelejas izdevumi – 8 8 8 24 24 24 24 96

10. Transporta pakalpojumi – 42 42 42 126 126 126 126 504

11. Darba samaksa – 730 730 730 2190 2190 2190 2190 8 760

t.sk. vadītājs (1) – 200 200 200 500 500 500 500 2 600

t.sk. šefpavārs (1) – 180 180 180 420 420 420 420 2 220

t.sk. pavārs (2) – 260 260 260 660 660 660 660 3 420

t.sk. viesmīlis (2) – 240 240 240 600 600 600 600 3 120

t.sk. palīgstrādnieks (1) – 120 120 120 380 380 380 380 1 880

12. Soc. apgdroš. (24,09%) – 176 176 176 528 528 528 528 2 112

13. Projektu izmaksas 551 0 0 0 0 0 0 0 0

14. Kosmētiskais remonts 2966 0 0 0 0 0 0 0 0

15. Reģistrācijas izdevumi 241 0 0 0 0 0 0 0 0

16. Kredīta noformēš.izmaksas 200 0 0 0 0 0 0 0 0

17. Kredīta pamatsumma – 175 175 175 525 525 525 525 2 100

28. Kredīta % – 14 14 14 42 42 42 42 168

C kopā: 7776 3709 3688 3688

11 085

13 078

15 239

11 086

48 488

Ieņēmumi mīnus izdevumi 2 224 -709 -688 -688 -2 085 422 2 761 -2 086 -988

Atlikums perioda beigās

( A+B-C) 2 224 195 -107 -405 -1 181 407 3 974 2 305 2 305

IZMANTOTĀS LITERATŪRAS SARAKSTS

1. Alsiņa R., Gertners G. Uzņēmējdarbības plānošanas principi un metodes. – Rīga: Tehniskā universitāte, 2002.

2. Benze J. Finansu grāmatvedība. – Rīga: 1995.

3. Januška M. Grāmatvedība visiem. – Inovācija, 2001.

4. Rurāne M. Finansu pamati. – Rīga: Turības mācību centrs, 1998.

5. Svešvārdu vārdnīca. Rīga: „Liesma”, 1969, 421.lpp.

6. Vedļa A. Uzņēmējdarbības kurss. – Rīga, 2000.

7. Zvejnieks A. Nodokļi un nodevas. – Rīga: RTU Inženierekonomikas fakultāte, 1998.

8. Darba likums (www.likumi.lv).

9. Komerclikums (www.likumi.lv).

10. Likums „Par pievienotās vērtības nodokli” (www.likumi.lv).

11. Likums „Par uzņēmuma ienākuma nodokli” (www.likumi.lv).

12. Likums „Par uzņēmējdarbību” (www.likumi.lv).

Leave a Comment