Bruņinieka loma viduslaiku kultūrā.
Kas tad īsti bija bruņinieks? Cīnītājs, aizstāvis ar zobenu vai šķēpu rokās, spožās bruņas un uz zirga? Būtībā jā, tas bija metāla bruņās tērpts jātnieks, cīnītājs uz zirga. Cīņa bija viņa aicinājums. Bruņinieks bija glābējs, kas spēja augšāmcelties. Bruņinieks bija stiprs, drosmīgs un viņu cienīja.
Tā vai citādi, bet bruņinieki radīja veselu kultu. Tādējādi bruņinieka ideāls kļuva arī par visas sabiedrības ideālu. Tomēr līdztekus pozitīvajām īpašībām, kas augsti tika vērtētas bruņiniekos (uzticība, mēra izjūta, pašdisciplīna, džentelmenisms, kalpošana, pazemība, drosme u.c.) klāt nāca arī negatīvā puse, proti izplatījās arī uzskats, ka karš ir taisnīga lieta, jo kalpo baznīcas interesēm. Un tas netieši attaisnoja slepkavību kā svētu darbu. Kā vēsta, avoti, tas izplatījās pat uzskats, ka paradīze atrodas asmens galā. Īpašā augstumā bruņinieku statusu pacēla krusta kari – var pat apgalvot, ka bez tiem nebūtu pašu bruņinieku. Tāpat bruņinieki pateicoties savai drosmei bieži gāja bojā arī visai muļķīgos vaidos, piemēram, nokrītot no zirga un tiekot samīdīti.
Kā jau zināms, tad arī katram sevi cienošam bruņiniekam bija sava sirds dāma. Tieši te notika vēsturisks pagrieziens sievietes izpratnē. Bruņinieka mīlestība pret precētu sievieti bija gan pamudinošs elements, gan konflikta izraisītāja. Pēdējais iespējams tad, kad bruņinieks mīl mīļoto, kas ir nesasniedzama vai tam liegta, kā rezultātā viņš nonāk traģiskā konfliktā ar cilvēciskajiem un dievišķajiem likumiem un tieši tas pamudina viņu uz varoņdarbiem.
Balstoties uz šīm attiecībām radās arī bruņinieku poēzija, kas ir visnotaļ liels ieguldījums kultūrā. Tā radīja pamatu jaunai cilvēka cieņai, paceļot sievieti tikumiskajos augstumos. Šādi, piemēram, par tikumisko sievieti runāja slavenajā “Rolanda dziesmā”. Pamazām arī kā atsevišķs žanrs attīstījās bruņinieku romāns, piemēram par Tristānu un Izoldi, kura priekšplānā bija mīlestība kā personības izpausmes tēma.
Bruņinieki kļuva par viduslaiku simbolu, un ne velti bruņinieks bija tā laika cilvēka ideāls. Protams, bruņiniekiem bija savi tikumi un netikumi, tomēr droši var teikt, ka bez bruņinieku kulta nebūtu iedomājami viduslaiki. Un ne tikai viduslaikos, arī vēl šodien mūsu kultūrā parādās ar bruņinieku kulta mantojums.