Valodas stils

Valodas stils masu medijos

Masu mediji – televīzija, radio un prese – tas, ar ko ikkatrs no mums sastopas ikdienā, jo dzīvojot 21. gadsimtā, tā dēvētajā informācijas laikmetā, izvairīties no tā ir gandrīz neiespējami. Kā ceturto masu saziņas līdzekli es vēlētos pieminēt Internetu, kaut arī ne visiem tas ir pieejams, taču zināmā sabiedrībā www vide kļūst arvien nozīmīgāka, jo vajadzīgās ziņas var iegūt daudz ātrāk un ērtāk, turklāt tas gandrīz neko nemaksā.

Masu medijos tiek lietots publicistikas stils, kas ir saprotams lielākajai daļai no lasītājiem, kl

l
lausītājiem un skatītājiem, bet papētot tuvāk izrādās, ka nepastāv tikai viens paraugs, pēc kā izdevēji, televīziju un radio īpašnieki vadās, jo, manuprāt, viss ir atkarīgs no tā, kāda ir mērķauditorija.

Žurnāli

Es vēlētos salīdzināt divus pavisam atšķirīgus žurnālus: “Santu” un “Sīrupu”. Kā jau daudziem zināms, pēdējais ir iknedēļas izdevums tīņiem. Es pievērsu uzmanību dažām lietām, ko nevar neievērot. Pirmkārt, kas man liekas ir pats bīstamākais, tas ir lielais angļu un vēl joprojām arī krievu valodas iespaids, piemēram, ļoti bieži tiek lietoti angļu va
a
alodas vārdi, kam pievienota latviska galotne: songs (dziesma), events (notikums), moods (garastāvoklis), u.c. Tāpat angļu valodu izmanto vienkārši tāpat, paļaujoties uz to, ka pusaudži skolā mācās angļu valodu, piemēram, krāsainās un crazy (šajā gadījumā – modernas) lēcas; vai tad var draudzēties ar
r
r cilvēkiem, kuri nav perfect angels (nevainojamas būtnes); atliek tikai trīties krēslā un gaidīt next Monday (nākošo pirmdienu). Tā ir tikai neliela daļa no šajā žurnālā atrastajiem anglicismiem. Esmu ievērojusi, ka valodas stils šeit ir gandrīz precīzs sarunvalodas atspoguļojums, īpaši var ievērot tīņu vidū bieži lietoto slengu, piemēram, tādi vārdi kā super, muzoniņš, džeki, topiņš. Vēl esmu pamanījusi, ka ir tādi vārdi, kas kādu brīdi ir populāri, bet tas tos nomaina citi, jo ar laiku taču apnīk, kā piemērus varu minēt tādus vārdus kā reāli, nereāli, progresīvi ,absolūti, kulta filma/grupa/grāmata. Taču man patīk interesanti salīdzinājumi, piemēram, skolu stūrmaņi- skolotāji. Tekstos atrodamas arī metaforas, tipiski tīņu žurnāliem – salauzta sirds, utml.

“Santa” – ļoti interesants sieviešu žurnāls, kurā tiek apspriestas viņas interesējošas tēmas. Dzīvojot de
e
emokrātiskā vidē, diezgan sen ir atmesti aizspriedumi par ne nu gluži tabu tēmām, bet Padomju Latvijas laikā to neapsprieda, kaut vai sekss. Es uzskatu, ka tas nav nekas peļams, vienīgi ir jāredz robeža un nedrīkst pārkāpt ētikas normas.

Sastopamas metaforas, piemēram: netīrās veļas mazgāšana, frazeoloģismi: raiba ēdienu un dzērienu karte, viņu plēš uz pusēm, viņš tikai sakož zobus, personifikācija – modes lamatas klikšķēs ar apmierinājuma troksni, vārdi ar mazliet veclaicīgu pieskaņu – ērti zviļņi, falšs, šiks. Taču tas nav pārspīlēti, bet tiek li
i
ietots, lai padarītu tekstu krāsaināku un interesantāku. “Santā” tiek izmantoti arī svešvārdi un kaut kas arī no zinātniskiem terminiem, bet tie pārsvarā ir tādi, kurus visi zina, piemēram, haluciogēnas vīzijas, aromterapija, bioloģiski aktīvas barības vielas, beta karotīns, u.c. Tāpat tiek lietoti angļu valodas vārdi, jo latviešu valodā tos var skaidrot tikai aprakstoši, piemēram, rulložalūzijas, liftings, vizāžists, pīrsings, meikaps. Tāpat netiek tulkoti ne mūzikas grupu nosaukumi, ne arī kosmētikas līdzekļu nosaukumi, tagad visiem jābūt izglītotiem un jāzina, ka Moisture Surge Lipstic ir mitrinoša lūpu krāsa. Šodien var ļoti viegli apjukt, ja nav angļu valodas zināšanas, turklāt arī vecākiem dažreiz liekas, ka bērni runā viņiem nesaprotamā valodā.

Internets

Kā jau sākumā minēju, arī šis masu saziņas līdzeklis kļūst aizvien nozīmīgāks, taču tikai noteiktam lokam, jo ne katram mājās ir dators, kur nu vēl Internta pieslēgums. Vispirms, es gribētu pievērst uzmanību tam, ka, piemēram, čatā (lūk vēl viens vārds, kam nav tieša tulkojuma, kas atbilstu tā nozīmei) parasti nav iespējams rakstīt ar latviešu mīkstinājuma un garumzīmēm, tādēļ teksts izskatās aptuveni šādi : “Chau, kaa iet? Seezhu sheitan un domaaju par pastaavosho netaisniibu, sesija pie namdurviim, bet darbu veel paari galvai.” Ļoti lipīgs ir latviešu alfabētā nepastāvošais burts “x”, ko ļoti bieži lieto “ks” vietā, piemēram, raksta priex nevis prieks. Tas pats attiecas uz forumiem, kur iespējams izteikt savas domas, arī tur netiek lietotas mīkstinājuma un garumzīmes.

Man jāatzīst, ka arī šeit netrūkst spilgtu anglicisma piemēru, kaut vai šie: saldākā atriebība pasaulē powered by (kam dota vara ar) greizsirdība; melnās sveces gaisma [love] & ēnu dejas [greizsirdība]; It’s easy, if you try! Tas ir vienkārši, ja tu pamēģini!); .nevis treknu mārketinga gimmiku (triki), kas viennozīmīgi orientēts uz iespējami vairāk naudas izspiešanu vienā vietā..;. savādāk kā bloody (asiņainā) supermārketā un cenšos iepērkoties iztērēt iespējami mazāk laika (www.fundamental.lv). Esmu lasījusi, ka izsakoties/rakstot svešvalodā, liekas, ka runājam/rakstam neitrālāk, nekā latviešu valodā, kaut vai tie paši lamu vārdi (es tos neminēšu, jo tāpat mums nākas ar tiem sastapties pārāk bieži). Tāpat daudz vieglāk ir uzrakstīt I love you! nekā Es mīlu tevi!

Raksti Internetā parasti ir īsāki par tiem, kas laikrakstos un žurnālos, tāpēc tie parasti tiek rakstīti interesantā un sulīgā valodā: nervu šūnas noārdošās eksāmenu procedūras; ir zināmi daži, kuriem dikti patīk šeptēties un saimniekot pa ķēķi; nu nē, es tomēr nevaru noturēties un dažus gangsteru paņēmienus tev tomēr pačukstēšu austiņā: izmēģini cementa zābaciņus – tie der visiem kāju izmēriem. Jo jāuzstīvē tikai vienu reizi... Ja tev patīk sarkanā krāsa, tad man jau tev nav lieku reizi jāatgādina, kā patīkamo apvienot ar lietderīgo – cirvis; may B?(maybe –varbūt). (www.fundamental.lv) Žargons, barbarismi, slengs, svešvārdi, vispārzināmi termini – tas viss kopā veido bagātīgu, krāšņu un interesantu valodas stilu, bet man jāatzīst, ka bieži vien tā vienkārši ir tukšu salmu kulšana, bet autors ir gribējis “paspīdēt” ar savu augsto/dziļo domu lidojumu; šādi rakstiņi lieliski noder, lai izklaidētos, un www lapu uzdevums taču ir piesaistīt uzmanību un kāpēc lai tā nebūtu grezna, brīžiem pat pārsmalcināta valoda?

Televīzija un radio

Es uzskatu, ka šie masu mediji visvairāk pieturas pie valodas normām, ja apspriežam, piemēram, dažādus raidījumus (Panorāma, LNT ziņas, Viļņa Ruļļa sarunas, u.c.), bet man jāpiekrīt arī Guntai Jefimovai, kura savā darbā par šo pašu tēmu raksta, ka bieži sastopama gan liekvārdība, gan neko neizsakošas standartfrāzes, gan populāri un bieži lietoti vārdi, kas ar laiku kļūst neitrāli. Visbiežāk sarunvalodas stilu, dažādas metaforas, frazeoloģismus, žargonismus, barbarismus varam dzirdēt dažādās intervijās; arī jauniešiem domātajos raidījumos to vadītāji stingri nepieturas pie valodas normām, bet cenšas pielāgoties pusaudžu slengam, taču es uzskatu, ka tas ir nepareizi, jo ir muļķīgi skatīties kādu TV pārraidi kopā ar vecākiem, ja bieži vien ir jāskaidro, kas ticis pasacīts. Dažreiz ir pat kaitinoši skatīties, piemēram, “Ādažu čipsu” izloze, jau sauklis vien “Čipso piķi!” liek man dusmoties, bet ja to vēl papildina šī raidījuma (?) vadītāja Gustavo (šodien segvārdi tiek izmantoti pilnīgi visur, gan vietā, gan nevietā, jo tas taču ir tik stilīgi) izsaucieni “āāi”, “nu tas ir labais”, es tūlīt pārslēdzu citu kanālu. Esmu pamanījusi, ka ir televīzijas, kurās vairāk pieturas pie valodas normām un formālā stila (Latvijas TV 1, 2) un tādas, kur runasveids ir brīvāks – LNT.

Radio – SWH, Kurzemes radio, Star FM, Super FM – šeit valdošais ir sarunvalodas stils, un neiztrūkstoši ir arī slengs, anglicismi, jo ar to tiek pievērsta klausītāju uzmanība. Jums jāpiekrīt, ka jauniešu vidū Latvijas Radio 2 nav īpaši populārs, jo tur runā par nopietnākām tēmām un anglicismi, slengs u.tml. “izgreznojumi” sastopami daudz, daudz retāk.

Noslēgumā es gribētu vēlreiz piebilst, ka visvairāk mani uztrauc angļu un krievu valodas ietekme un mūsu valodu; man rodas iespaids, ka jaunieši vairs neprot runāt skaidrā latviešu valodā, taču ja viņiem to vēl varētu piedot, tad sabiedrībā pazīstamiem cilvēkiem tas nudien nepiestāv, tas ir pat smieklīgi, vismaz manā uztverē. Nevēlos sacīt, ka pati šajā ziņā negrēkoju, bet pēdējā laikā cenšos sevi vairāk kontrolēt un piedomāt pie tā, ko un kā es saku, un būtu labi, ja arī citi darītu tāpat, jo latviešu valoda taču arī ir ļoti skaista, bagāta un krāšņa.

Leave a Comment