Būvuzņēmuma “X” saimnieciskās darbības analīze

SATURS

SATURS

IEVADS

IEVADS

Kursa darba tēma “Uzņēmuma “X” saimnieciskās darbības vērtējums”.

Darba tēmas aktualitāti, autors pamato ar pašreizējo ekonomisko situāciju valstī un uzņēmuma saimnieciskās analīzes nozīmi tās kontekstā.

Saimnieciskās darbības izvērtēšana finanšu krīzes situācijā ir aktuāla katrā uzņēmumā. Pašreizējais būvniecības tirgus valstī ir nestabils, starp būvuzņēmumiem pastāv sīva konkurence, gan starp lielajām kompānijām par noteiktas tirgus daļas iekarošanu un saglabāšanu, kas balstīta uz lielu apjomu pasūtījumiem, gan starp mazām un vidējām būvfirmām, kas savā starpā konkurē par apakšuzņēmēja statusa iegūšanu lielos pasūtījumos un vi

iispārēju uzņēmuma izdzīvošanu. Komersanta pašreizējās saimnieciskās darbības novērtēšanai ir ļoti liela nozīme turpmākās darbības plānošanai un optimālo lēmumu pieņemšanai. Lai noskaidrotu, kādus ekonomiskos un finansu rezultātus ir guvis uzņēmums, pēc noteikta perioda nepieciešams veikt konkrētus aprēķinus un izanalizēt uzņēmuma darbību. Analīzes rezultātā iegūst informāciju, kas ļauj spriest par uzņēmuma finansiālā rezultāta elementu struktūras pārmaiņām un iespējams noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus.

Kursa darba mērķis – izanalizēt būvuzņēmuma “X” pašreizējo darbību, ņemot vērā būvniecības nozares attīstības tendences Latvijā un izvērtēt perspektīvās uz

zzņēmuma attīstības iespējas.

Šī mērķa sasniegšanai tika izvirzīti, sekojoši, galvenie uzdevumi:

izvērtēt uzņēmuma “X” pašreizējo darbību, analizējot uzņēmuma ražošanas faktorus, galvenos ekonomiskos rādītājus un tirgus daļu;

identificēt uzņēmuma stiprās un vājās vietas; iespējas un draudus;

definēt galvenos priekšnoteikumus uzņēmuma turpmākajai attīstībai;

Šo uzdevumu izpildei darbā, kā ga

aalvenās metodes, tika izmantotas: statistiskās analīzes metode; loģiski – konstruktīvā metode; grafiskā metode; lai izvērtētu uzņēmuma pašreizējo situāciju un turpmākās darbības stratēģiju, izmantota SVID analīze.

Darba struktūru veido 3 nodaļas ar apakšnodaļām.

Pirmajā nodaļā sniegts būvniecības nozares raksturojums; aprakstīti galvenie nozares makroekonomiskie radītāji- īpatsvars iekšzemes kopproduktā, cenas un resursu cenas, nodarbinātība un darba samaksa nozarē.

Darba otrajā nodaļā veikts būvuzņēmuma “X” vispārējs raksturojums.

Darba trešajā nodaļā analizēta būvuzņēmuma “X” pašreizējā darbība- vērtētas uzņēmuma saimnieciskās apakšsistēmas, ražošanas faktori, galvenie ekonomiskie rādītāji, finansiālais stāvoklis un maksātspēja, veikts uzņēmuma stipro un vājo vietu, iespēju un draudu izvērtējums.

Kā galvenie informācijas avoti izmantoti: uzņēmuma “X” iekšējā informācija, Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes dati par būvniecību un uzņēmējdarbību, Latvijas Būvnieku asociācijas dati u.c. Darbā galvenokārt analizēti dati par laika periodu 2005.-2009. gads.

Darbā ie

eetvertas x tabulas, x grafiskie attēli un shēmas; izmantoti 8literatūras un informācijas avoti. Darba apjoms ir 40 lpp., tajā skaitā 2 pielikumi ar kopējo apjomu 2 lpp.

BŪVNIECĪBAS NOZARES RAKSTUROJUMS

Būvniecība ir nozare, kas ir viens no labākajiem indikatoriem valsts ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju labklājībai. Pēdējos gados Latvijā būvniecība bija uzskatāma par vienu no perspektīvākajām biznesa nozarēm – līdz šim šī tautsaimniecības nozare raksturojās ar dinamiku un straujiem attīstības tempiem. Visspilgtāk to parāda būvniecības nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP).

Pēdējos desmit gadus nozares īpatsvars IKP apjomā ir bi

iijis virs 5 % (skat. 1.1.tab; 1.1.att.).

1.1.tabula

Būvniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā

Gads

IEKŠZEMES KOPPRODUKTS

Būvniecības īpatsvars IKP (%)

pavisam, tūkst. Ls

t.sk.

faktiskajās cenās

būvniecība

2005

9 059 087

726 089

6,1

2006

11 171 693

826 705

7,4

2007

14 779 810

1 330 183

9,0

2008

16 274 496

1 448 430

8,9

2009

13 244 321

860 881

6,5

Visaugstākais būvniecības īpatsvars IKP apjomā ir bijis laika posmā no 2006.gada līdz 2008.gadam, attiecīgi -7,4 % (2006.g.); 9 % (2007.g.) un 8,9 % (2008.g.); pārsniedzot 1,3 miljardu apjomu faktiskajās cenās 2007. un 2008.gadā.

Diemžēl, 2009.gads iezīmējas ar ekonomisko lejupslīdi, finanšu krīze skārusi arī būvniecība nozari. Būvniecības apjoms Latvijā 2009.gada pēdējā ceturksnī, salīdzinot ar 2008.gada attiecīgo periodu, ir samazinājies par 38,5%, kas ir otrais lielākais kritums starp visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina trešdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati [x]. 0x01 graphic
Vēl straujāk nekā Latvijā būvniecība ir samazinājusies Lietuvā – par 52,3%, bet visās ES valstīs kopā būvniecība ir kritusies par 5,4%. Straujš būvniecības sarukums bijis arī Bulgārijā – par 26,9%, Slovēnijā – par 22,9%, Slovākijā – par 17,7% un Rumānijā – par 17,1%.

 

0x01 graphic

1.1.att. Būvniecības nozares īpatsvara dinamika iekšzemes kopproduktā (1995.-2009.g.)*

Latvijas būvniecības sektors 2009.gada pēdējā ceturksnī ir samazinājies par 11,1%, kas ir otrais straujākais kritums starp visām ES valstīm. Kopā visās ES valstīs ražošanas apjoms būvniecībā, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, 2009.gada ceturtajā ceturksnī ir samazinājies par 0,5%, bet eirozonas valstīs – par 0,8% [x]. To atspoguļo arī nozares īpatsvars IKP apjomā- 2009.gadā tas ir krities līdz 6,5 % (skat. 1.1.att.).

Nozares raksturojumā, būtisks rādītājs ir saražotās produkcijas un pievienotās vērtības apjoms. Pēdējos gados, visaugstākā saražotās produkcijas vērtība un līdz ar to arī pievienotās vērtība būvniecības nozarē ir bijusi 2007.gadā (skat.1.2.att.). Salīdzinot ar 2005.gadu, nozares saražotās produkcijas vērtība 2007.gadā pieaugusi 2,5 reizes; attiecīgi 438 244 tūkst.Ls 2005.gadā līdz 1,1 miljardam 2007.gadā. Sākoties ekonomiskajai lejupslīdei 2008.gadā, samazinājusies arī nozares produkcijas vērtība par 10,3 %, salīdzinot ar 2007.gadu.

0x01 graphic

1.2.att. Būvniecības produkcijas un pievienotās vērtības apjomi (2005.-2008.g.)

Pēdējos gados, būvniecības nozare raksturojās ar augstu ekonomisko aktivitāti uzņēmējdarbības jomā- liels darbojošos uzņēmumu skaits un augsta nodarbinātība (skat. 1.2.tab.).

1.2.tabula

Uzņēmumu un nodarbināto skaits būvniecībā (2005.-2008.)

Gads/ mēnesis

Uzņēmumu skaits

Nodarbināto personu skaits

2008

6 573

82 931

2007

6 594

88 419

2006

5 487

74 296

2005

4 492

63 425

Vidējā darba alga nozarē nodarbinātajiem atspoguļota 1.3.attēlā. Vidējās darba algas dinamika atspoguļo kopējos nozares rādītājus- 2007. un 2008.gads raksturojas ar augstākajiem nozares sasniegumiem un augstākajām vidējām darba algām.

0x01 graphic

1.3.att. Vidējā darba alga(Ls) būvniecības nozarē nodarbinātajiem (2005.-2009.)

Pēc Ekonomikas ministrijas datiem, 2009. gadā, mazinoties ekonomiskajām aktivitātēm, strauji samazinājies nodarbināto iedzīvotāju skaits – par 140 000 jeb 12,6% salīdzinājumā ar 2008.gadu. Kopējo nodarbinātību valstī būtiski ietekmējis būvniecības nozares apsīkums un darbaspēka pieprasījuma kritums būvniecības nozarē, kur nodarbināto skaits 2009.gadā bija par gandrīz 40% mazāks nekā iepriekšējā gadā.

Nozares attīstības tendences raksturo produkcijas indeksa izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Kopš 2008.gada 3.ceturkšņa šis indekss ir negatīvs (skat.1.3.tab.). Tas ļauj secināt, ka kopš 2008.gada ir apstājusies nozares izaugsme apjomu ziņā un pēdējā pārskata periodā- 2009.gada nogalē būvniecības produkcijas indekss ir viszemākais -38,5 %, salīdzinot ar 2008.gada nogali.

1.3.tabula

Būvniecības produkcijas indekss[x]

Gads

Izmaiņas % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu (salīdzināmajās cenās), pēc darba dienu skaita izlīdzinātie dati)

1.ceturksnis

2.ceturksnis

3.ceturksnis

4.ceturksnis

2007

17.0

16.1

13.3

10.7

2008

10.9

5.5

-7.4

-11.4

2009

-29.7

-32.4

-36.8

-38.5

2010.gada sākumā situāciju būvniecības nozarē var raksturot kā saspringtu. Vispārējā globālā finanšu krīze ļoti būtiski ietekmējusi arī Latvijas būvniecības nozari. Krīzi veicināja tas, ka būvniecības tirgus Latvijā ilgu laiku ir bijis nesakārtots, ar necaurspīdīgu uzņēmējdarbības vidi, bez skaidri definētas nozares politikas.

Pieaugošā cīņa par pasūtījumiem rada situāciju, ko var saukt par negodīgu konkurenci, jo konkursos piedalās būvfirmas, kas nenomaksā visus nodokļus. Pašreizējā situācija radījusi nepieciešamību būvniekiem kopīgi izstrādāt konkrētu darbības plānu nozares uzņēmējdarbības vides sakārtošanai.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, samazinājies jauno objektu skaits. Tie projekti, kas tiek realizēti, finansiālajā ziņā, ir drošāki gan pašiem attīstītājiem, gan būvniekiem.

Tendence, ka daudzi būvkomersanti nespēj konkurēt iekšējā tirgu un ir spiesti pārtraukt uzņēmējdarbību būvniecībā, 2010.gadā turpinās. Problēmas nozarē izraisa daudzu būvkomersantu maksātnespējuun likvidāciju. Šis laiks prasa no būvniekiem daudz lielāku elastību konkurētspējas nostiprināšanā un paaugstināšanā.

2.UZŅĒMUMA „X” VISPĀRĒJS RAKSTUROJUMS

Uzņēmums “X” ir patstāvīga saimnieciska vienība ar juridiskas personas tiesībām, kura veic uzņēmējdarbību. Uzņēmums savu darbību veic saskaņā ar LR likumiem “Par uzņēmējdarbību”, “Darba likumu”, “Darba aizsardzības likumu”, “Būvniecības likumu” un citiem LR normatīvajiem aktiem.

Uzņēmums “X” LR Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 1994.gadā, uzņēmējdarbības forma ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību. SIA “X” ir būvkomersants, reģistrēts LR Ekonomikas ministrijas Būvkomersantu reģistrā.

Uzņēmuma juridiskā adrese un birojs atrodas Rīgā. Uzņēmuma biroja atrašanās vieta ir stratēģiski izdevīga gan pašam uzņēmumam (attīstīta infrastruktūra), gan klientiem. Līdz šim uzņēmums biroja telpas īrēja no Rīgas pilsētas pašvaldības. Pašlaik uzņēmums ir pabeidzis biroja ēkas privatizācijas procesu un ir uzsācis biroja ēkas rekonstrukcijas darbus, kas prasa lielus papildus finansu ieguldījumus.

Uzņēmuma galvenie darbības veidi:

būvju konstrukciju projektēšana;

celtniecības darbu vadīšana un būvuzraudzība;

vispārējo celtniecības darbu veikšana,

siltumapgādes un ventilācijas sistēmas būvmontāžas darbu veikšana un vadīšana;

ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas būvmontāžas darbu veikšana un vadīšana.

Uzņēmums nodarbojas ar individuālo un sabiedrisko ēku celtniecību un dažāda veida remontdarbiem, kas tiek izpildīti atbilstoši Eiropas standartiem. Savu darbību firma veic iekšējā tirgū. Galvenie pasūtītāji un objekti ir Rīgā, nelielos apjomos un periodiski darbi tiek veikti arī Latvijas rajonos.

Uzņēmumā nodarbināto skaits – vidēji 48 darbinieki. Vadošie speciālisti: direktors, direktora vietnieks, sekretāre- lietvede, grāmatvede, būvinženieris- projektētājs, noliktavas pārzinis, būvdarbu vadītāji vispārējā celtniecībā, ūdensapgādē, kanalizācijā, apkurē un ventilācijā un dažādi būvdarbu meistari un strādnieki.

Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (90,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.

Uzņēmuma “X” vadības struktūra ir kombinētā lineāri – funkcionāla. Šajā struktūrā apvienoti lineārās un funkcionālās struktūras elementi Lielā mērā tas izskaidrojams ar to, ka uzņēmums ir viena īpašnieka uzņēmums, ir viena galvenā pamatnodarbošanās, neliels strādājošo skaits un darbības apjoms būvnozares kontekstā.

Uzņēmuma vadības organizatoriskā struktūra atspoguļo kā tiek sadalītas, organizētas un koordinētas organizācijas funkcijas. Būvuzņēmuma “X” vadības organizatoriskā struktūra atspoguļota 2.1.attēlā.

Valdes priekšsēdētājs

Lietvedība, sekretāre

Direktors

Personāldaļa, sekretāre

Finanses, grāmatvede

Noliktavas pārzinis

Inženieris- projektētājs

Būvdarbu vadītājs

Būvdarbu vadītājs

2.1.attēls. Uzņēmuma “X” vadības struktūra [x]

Pie šī struktūras tipa visi uzņēmumā strādājošie ir tieši vai lineāri padoti uzņēmuma direktoram, lēmumus pieņem tikai viņš un visas vadīšanas funkcijas ir koncentrētas direktoram. Šādas vadības struktūras priekšrocības ir tās, ka iespējama centralizēta rezultātu kontrole un palielinās operatīvā efektivitāte, skaidri noteikta vadītāja kompetence un atbildība.

Pēdējo trīs gadu (2007.-2009.) vidējais gada apgrozījums sastāda 700 tūkstošus latu.

3. BŪVKOMERSANTA „X” SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS VĒRTĒJUMS

Katra uzņēmuma sekmīga darbība un attīstība lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma iekšējiem faktoriem, to sekmīgas saskaņošanas apakšsistēmās un izmantošanas uzņēmuma mērķu sasniegšanai.

3.1. Ekonomiskā apakšsistēma

0x08 graphic
0x01 graphic

3.1.1.attēls. Ekonomiskās apakšsistēmas shēma

Galvenie uzņēmējdarbību ietekmējošie iekšējie faktori ir: uzņēmuma vadība un personāla organizatoriskā struktūra, uzņēmuma finansu vadības organizācija, produkcijas (pakalpojuma) ražošana un klientu piesaistīšana, informācijas pieejamība un izmantotās tehnoloģijas un tehniskais nodrošinājums.

Ražošanas (pakalpojumu) nodrošināšanai būvuzņēmums „X” izmanto gan finansu, gan darbaspēka kapitālu.

Darba ražīgumu izsaka kā saražotās produkcijas attiecību pret izmantojamiem resursiem (visbiežāk  – darbu).

 

0x01 graphic

 

Darba ražīgums parāda noteiktā periodā saražotās produkcijas apjomu uz vienu uzņēmumā nodarbināto.  Jo augstāks ir darba ražīgums, jo mazāka ir darba algas daļa preces vērtībā, jo lielāku peļņu var gūt uzņēmējs, jo īsākā laikā strādnieks atpelnīs savu algu , jo vairāk produkcijas tiks saražots.

Darba ražīguma paaugstināšanā būtiska loma ir tehnoloģijām, darbinieku kvalifikācijai un optimālai darba organizācijai, ievērojot darba drošības un aizsardzības prasības.

Izmantotā ražošanas tehnoloģija.

Tehnoloģija ir instrumentu, iekārtu, procesu, rīcības, materiālu, zināšanu un prasmju kopums, kas nepieciešamas, lai izmantotu esošos resursus mērķu sasniegšanai. Jaunu tehnoloģiju apgūšana un ieviešana dod iespēju palielināt darba ražīgumu, līdz ar to samazinot dzīvā darbaspēka vajadzības .

Uzņēmumā kā galvenās tehnoloģijas ir daudzu procesu mehanizācija, kas samazina roku darbu, un moderna, jaudīga inventāra izmantošana būvdarbu veikšanā visās stadijās. Pēdējos gados uzņēmums ir veicis investīcijas ražošanas tehnoloģijās- modernizēts instrumentu un darbarīku nodrošinājums. Uzņēmuma strādnieki savā darbā izmanto lāzerinstrumentus (līmeņrāži, tālmēri, nivelieri utt.), jaudīgus perferatorus, urbjmašīna utt.

 Darba organizācija.

Uzņēmumā darba organizācija balstās uz plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles funkcijām. Šīs funkcijas apvieno komunikācijas un lēmumu pieņemšanas procesu operativitāte, ko nodrošina mobilie sakari. Visiem vadošajiem speciālistiem uzņēmums apmaksā šos izdevumus 100 % apjomā; bet strādniekiem 50 %.

 

Darba dalīšana un specializācija.

 Darba dalīšana nodrošina, ka katram darbiniekam ir savs uzdevums, pienākums ražošanas procesā. Lielā mērā šouzdevumu izpildi nodrošina amata apraksts un darba vadītāja korekta instrukcija un precīza darba uzdevuma definēšana. Darba dalīšana palīdz pilnīgāk izmantot strādnieku darba laiku, uzkrāt darba pieredzi, kā arī veikt darbu daudz ātrāk. Uzņēmums atbalsta sistēmu, ka katrs strādnieks ir meistars tikai vienā arodā.

Strādājošo izglītība un kvalifikācija.

 Šis faktors kļūst par nozīmīgāko, lai kāpinātu darba ražīgumu. To galvenokārt nosaka tas, ka arvien straujāk ražošanā ienāk jaunas atziņas, mainās tehnoloģijas – līdz ar to strādniekam jāspēj pielāgoties jaunām prasībām. Uzņēmums atbalsta strādājošo izglītību jaunu materiālu un tehnoloģiju apguvē. Darbinieki bieži apmeklē izstādes un seminārus, ko organizē būvmateriālu piegādātāji, atbalsta darbinieku mācības utt.

  Stimuli un motivācija darbā.

 Darba ražīguma celšanā labākais stimuls ir darba alga. Uzņēmumā izmanto dažādas strādājošo apmaksas sistēmas: laika darba algas sistēma vadošajiem darbiniekiem, gabaldarba algas sistēmu un akorda darba algas sistēmu būvobjektos strādajošajiem. Darbiniekiem tiek maksāts par reāli padarīto darbu, tā ir materiālā stimulēšana, un tā ir visefektīvākā- katrs darbinieks var izpildīt apjomu atbilstoši savām spējām, protams lai tas nebūtu pretrunā ar objekta nodošanas termiņu un darba kvalitāti. Katrai sistēmai ir savas priekšrocības, bet ir arī trūkumi, tāpēc visas šīs sistēmas papildina ar prēmijām.

Papildus sekmīgai algu sistēmai, uzņēmums papildus motivē darbiniekus, radot

 drošības sajūtu- darbinieki regulāri saņem darba algu, par viņiem tiek maksāti likumā noteiktie nodokļi no minimālās darba algas, tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas piesaista darbiniekus uzņēmumam- nekad nav bijuši gadījumi, kad darbinieki tiktu “apkrāpti”, izmaksājot simbolisku darba algu vai neizmaksājot vispār; finansiālu problēmu gadījumā darbinieki saņem algu pa daļām- avansa veidā.

sociālās garantijas- darbinieku veselības pārbaudes, pusdienu subsidēšana, transporta nodrošinājums uz darbu un no darba, ja objekts atrodas ārpus Rīgas.

Darba devējs uzņemas daudzas garantijas, sagatavo strādniekus, rūpējas par viņu kvalifikācijas celšanu, darba apstākļiem, sociālo nodrošināšanu, savukārt strādājošie apzinīgi izpilda darba pienākumus, ir disciplinēti, cenšas uzlabot darba organizāciju, darba ražīgumu, iesniedz racionalizācijas priekšlikumus.

 Ekonomiskā efektivitāte ir ekonomiskais rādītājs, kas raksturo rezultātu, kāds iegūts no izlietotajiem līdzekļiem. Efektīvi izmantojot ierobežotos resursus, produkti būs saražoti ar mazāku darba, finansu un kapitāla resursiem, tātad sekmīgāk tiks risināta ekonomikas pamatproblēma – ierobežotība.

 Efektivitāti nosaka, iegūto rezultātu (peļņu) attiecinot pret izlietotajiem resursiem, kas bijuši nepieciešami  rezultāta (peļņas) iegūšanai.

 Darba efektivitātes rādītājs ir darba ražīgums, bet kapitālieguldījuma efektivitāti raksturo rentabilitāte (ienesīgums).

 Apgrozāmie līdzekļi.

Tas ir gan mantas kapitāls (uzņēmuma aktīvi), gan finansu kapitāls.

Lai precīzi noteiktu uzņēmuma vajadzības pēc kapitāla, ir nepieciešama pētījumu un intuīcijas kombinācija, kā arī veiksmīga to nākotnes notikumu prognozēšana, kuri gala rezultātā ietekmēs vajadzīgo naudas līdzekļu daudzumu.

Uzņēmuma līdzekļu izmantošanas efektivitāti raksturo uzņēmuma līdzekļu aprites rādītāji.

Visu aktīvu aprites koeficients rāda, cik efektīvi tiek izmantoti aktīvi neto apgrozījuma veidošanai (cik reizes ir veikts pilns ražošanas un apgrozības cikls, kurš rada atbilstošu efektu peļņas veidā), tas raksturo apgrozāmā kapitāla rentabilitātes pakāpi. Pēc vispārpieņemtajiem standartiem, šim rādītājam vajadzētu būt ne mazākam kā 3. Analizējot būvuzņēmuma “X” visu aktīvu aprites koeficientus pa gadiem, (sk. 3.1.1.tab.), redzams, ka šis radītājs ir normas robežās, izņemot 2008.gadu, kad aprites koeficients bija zemāks par 3, tas izskaidrojams ar apgrozījuma samazināšanos 2008.gadā.

Pamatkapitāla efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret reālo pamatkapitālu, raksturo pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāti. Pēc 3.1.1..tabulas redzams, ka pēdējā gadā šis rādītājs pieaudzis līdz 13,87. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā pamatkapitāla ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitāte ir pieaugusi. Augstā pamatkapitāla efektivitāte (199,8) izskaidrojama ar to, ka līdz tam uzņēmuma pamatkapitāls bija likumdošanā noteiktais minimums- Ls 2000, bet 2007. gadā pamatkapitāls tika palielināts par 30 tūkstošiem latu, līdz ar to, ar arī pamatkapitālā ieguldīto līdzekļu izmantošanas efektivitātes koeficients pazeminājās.

Aprites koeficients- liecina par apgrozāmā kapitāla aprites ātrumu gada laikā. Jo lielāks ir aprites ātrums, jo mazāk uzņēmumam ir vajadzīgs līdzekļu operatīvai darbībai. Salīdzinot šo koeficientu pa gadiem, redzams, ka 2009.gada rādītājs ir 5,5 reizes augstāks nekā 2008.gadā. Tas nozīmē, ka uzņēmuma apgrozāmie līdzekļi tiek izmantoti efektīvi.

3.1.1.tabula

Būvuzņēmuma „X” līdzekļu aprites rādītāji [x]

Rādītājs

2009.

2008.

2007.

2006.

Visu aktīvu aprites koeficients

(neto apgrozījums / aktīvu kopsumma)

6,47

2,98

4,05

3,64

Pamatkapitāla efektivitāte

(neto apgrozījums / pamatkapitāls)

13,87

5,92

9,75

199,79

Aprites koeficients

(neto apgrozījums / apgrozāmie aktīvi)

23,45

4,30

6,16

5,06

Krājumu aprites efektivitāte

(pārdoto produktu ražošanas izmaksas / krājumi)

2,68

6,90

5,10

5,53

Krājumu aprites efektivitāte- apgrozījuma attiecība pret ražošanas vai preču krājumiem liecina par to līdzekļu aprites ātrumu, kuri ieguldīti ražošanas krājumos. Koeficients rāda, cik reizes gadā ir apritējuši uzņēmuma “X” ražošanas krājumos ieguldītie līdzekļi, tas ir, ar kādu ātrumu ražošanas krājumi tiek pārvērsti skaidras naudas formā. Šī rādītāja pazemināšanās pēdēja pusgadā liecina par lieku materiāli tehnisko resursu uzkrāšanos.

Jo lielāks ir aktīvā kapitāla īpatsvars, jo īsāks ir ieguldīto naudas līdzekļu atmaksāšanās laiks, augstāka ražošanas efektivitāte, labvēlīgāka pamatkapitāla struktūra. Grūti ir novērtēt nepieciešamo apgrozāmā kapitāla lielumu, kā arī neparedzētiem izdevumiem vajadzīgo līdzekļu daudzumu. Lielā mērā tas atkarīgs no plānotās skaidrās naudas apgrozības. Zināms daudzums papildus kapitāls nepieciešams, lai nodrošinātos pret novirzēm no cerētajiem finansu rezultātiem un neparedzētām problēmām, kā arī lai izmantotu pēkšņi radušās iespējas. Cik daudz šādu līdzekļu nepieciešams, nav viegli ieplānot. Tāpēc uzņēmējam ir labāk kļūdīties uz lielāko, nevis uz mazāko pusi.

Uzņēmēja plānotajai vajadzībai pēc kapitāla ir jāsaskan ar kopējo plānu – ja ir ticama neparedzētas izdevības parādīšanās un nepieciešamība ātri reaģēt uz tādu izdevību, tad jābūt pieejamam atbilstošam daudzumam līdzekļu.

Būtisku lomu uzņēmuma ekonomiskajā apakšsistēmā ieņem ražošanas faktori pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi. Pamatlīdzekļi ir uzņēmuma ilgstošas lietošanas līdzekļi, kuru sastāvā ietilpst zeme, ēkas, būves, mašīnas, iekārtas un transporta līdzekļi. Pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu īpatsvars būvuzņēmumā „X” 2009.gadā atspoguļots 3.1.2.attēlā.

0x01 graphic

3.1.2.attēls. Būvuzņēmuma „X” pamatlīdzekļu un apgrozāmo līdzekļu īpatsvars (2009.g.)[x]

2009.gada bilancē redzams, ka uzņēmuma lielākā līdzekļu daļa ir ieguldīta pamatlīdzekļos- nekustamajā īpašumā, tā īpatsvars kopējā apjomā ir 43 % jeb 28 587 lati un pārējos pamatlīdzekļos un inventārā par summu 21 042 lati.

Debitoru parādi 2009.gadā ir 11,2 tūkstoši. Debitoru parādi ir neatmaksātie rēķini par pārdoto produkciju; tie ir īstermiņa parādi, kuru atmaksas laiks ir īsāks par vienu gadu. Šie parādi rodas, veicot būvdarbus ar materiāliem par kuriem pasūtītājs norēķināsies nākošajā periodā.

Ar pozīciju „krājumi” apgrozāmajos līdzekļos uzņēmuma kontekstā saprotami būvmateriāli, pusfabrikāti un detaļas, kas iepirktas no būvmateriālu piegadātājiem un kuri atrodas uzņēmuma noliktavā. Tie ir materiāli aktīvi, kuri paredzēti pārdošanai parasta ražošanas cikla gaitā.

Pozitīvi vērtējama tendence, ka ar katru gadu samazinās krājumu īpatsvars bilancē (liels krājumu īpatsvars nozīmē iesaldētu kapitālu).

Mūsdienu ekonomiskajā situācijā intelektuālais kapitāls gūst ar vien lielāku pārsvaru pār mantisko kapitālu. Informācija kā intelektuālā kapitāla sastāvdaļa ir vismobilākā. Informācijas pieejamība un nodrošinājums ir uzskatāma par vienu būtiskākajiem priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības ārējās vides analīzē.

3.2.Tehniskāapakšsistēma

Uzņēmuma produktīvs darbs ir atkarīgs no attīstītām tehnoloģijām, tomēr cilvēks ir tas, kas veic intelektuālo darbu, tāpēc starp uzņēmuma ražošanas faktoriem centrālā vieta ierādāma darbaspēkam.

0x08 graphic
0x01 graphic

3.2.1.attēls. Tehniskās apakšsistēmas shēma

Cilvēki ir visvērtīgākie uzņēmuma resursi, bet tajā pašā laikā, tie ir vienīgie resursi, kas spēj rīkoties pret organizācijas mērķiem. Tāpēc uzņēmējam ir svarīgi izmantot darbaspēka prasmes un enerģiju, un, tādējādi gan attīstīt savu uzņēmējdarbību, gan sniegt cilvēkiem iespēju dzīvot un vairot savu pārticību.

Būvuzņēmuma “X” administrācijā strādā 8 vadošie speciālisti; nodarbināti 4 licencēti celtniecības darbu vadītāji un 12 dažādu celtniecības darbu meistari. Uzņēmumā nodarbināto skaits ir vidēji 48 strādājošie gadā (sk.3.2.1.tab). Vidējais darbinieku vecums ir 37 gadi. Uzņēmumā strādā galvenokārt vīrieši- 99 %, to nosaka nozares specifika.

3.2.1.tabula

Uzņēmuma “X” darbinieku dinamika [x]

Gads

Kadru mainība

Vidējais darbinieku skaits gadā

pieņemtie

atbrīvotie

kopā

t.sk. administrācija

2005.

2006.

2007.

2008.

2009.

Kadru mainība SIA “X” ir ļoti zema. Lielākā daļa (78,1 %) darbinieku uzņēmumā strādā jau no 1996.gada. Tas liecina, ka firmas vadības un padoto attiecības ir noregulētas.

Zemai kadru mainībaibūtiska loma ir tieši darbinieku motivācijas procesam- ja darbinieks uzņēmumā būs motivēts, viņam noteikti būs pozitīva attieksme pret darbu, kā arī ieinteresētība uzņēmuma attīstībā.

Otrs būtisks tehniskās sistēmas elements ir kapitāls. Kapitāls ir materiāla un intelektuāla vērtība, kas savienojumā ar dabu un cilvēka darbu rada jaunas vērtības un dod peļņu [3].

3.2.2.tabula

UZŅĒMUMA „X” KAPITĀLA AVOTI[x]

Kapitāla avots/ gads

2009.

2008.

2007.

2006.

2005.

Īstermiņa kreditori

Ilgtermiņa kreditori

Nesadalītā peļņa

Rezerves

Pamatkapitāls

Uzņēmuma “X” kapitālu veido: pašu kapitāls (statūtu fonds un nesadalītā peļņa) un kreditori (ilgtermiņa un īstermiņa parādi).

3.3. Finanšu apakšsistēma

0x08 graphic
0x01 graphic

3.3.1.attēls.Finanšu apakšsistēmas shēma

Finanšu apakšsistēmas sekmīgu darbību uzņēmumā „X” nodrošina divi darbinieki – grāmatvedis un grāmatveža palīgs. Grāmatveža palīga pienākumus veic biroja vadītāja, apvienojot lietvedes, personāla vadības un grāmatveža palīga amatus. Tehniskais nodrošinājums- divi datori un grāmatvedības datorprogramma, informācijas pieejamība ar interneta pieslēgumiem un mobilajiem sakariem; liela kancelejas preču ietilpība

BILANCES ANALĪZE.

AKTĪVS atspoguļo uzņēmuma resursus naudas izteiksmē grupējumā pa veidiem. Uzņēmuma aktīvā vislielākais īpatsvars ir pamatlīdzekļiem- 2009.gadā 49,629 tūkstoši; tā ir biroja ēka ar zemi, noliktava, iekārts un inventārs (sk.3.3.1.tab.).

3.3.1.tabula

Būvuzņēmuma „X” pamatlīdzekļi un apgrozāmie līdzekļi [x]

2009.

2008.

2007.

2006.

2005.

Pamatlīdzekļi

Zemes gabali, ēkas, būves

28 587

Pārējie pamatlīdzekļi un inventārs

21 042

19 487

26 308

30 695

8 103

Apgrozāmie līdzekļi

Krājumi

5 771

27 014

40 598

61 789

26 128

Debitori

11 266

17 043

9 979

6 594

20 005

Naudas līdzekļi

1 895

10 642

4 975

PASĪVS

Kapitāls- materiāla un intelektuāla vērtība, kas savienojumā ar dabu un cilvēka darbu rada jaunas vērtības un dod peļņu [X].

Uzņēmuma “X” kapitālu veido:

pašu kapitāls – statūtu fonds un nesadalītā peļņa;

kreditori- ilgtermiņa un īstermiņa parādi.

Analizējot pašu kapitāla un aizņemtā kapitāla struktūru, redzams, ka kopš 2005.gada uzņēmumā būtiski izmainījies pašu kapitāla īpatsvars (sk.3.3.1.att.). Pašu kapitāla īpatsvars 2009.gada bilancē sastāda 64 %. Tas ir ļoti augsts rādītājs un norāda uz uzņēmuma stabilo finansiālo stāvokli.

Līdz 2006.gadam uzņēmuma kopējā kapitālā lielāko īpatsvaru veidoja ilgtermiņa un īstermiņa kreditori, galvenokārt tās bija būvmateriālu piegādātājfirmas, kuras materiālus realizēja uz pēcapmaksu. 2005.gadā pašu kapitāls sastādīja tikai 6 % no kopējā kapitāla apjoma. Pēdējos gados pašu kapitāla apjoms ir strauji pieaudzis 2006.gadā tas sastādīja 14 %; 2007.gadā tika palielināts firmas pamatkapitāls par 30 tūkstošiem latu un kopējais pašu kapitāls sastādīja jau 42 % no firmas kapitāla apjoma, tas liecina par firmas finansiālo nostiprināšanos.

0x08 graphic
3.3.1.attēls. Uzņēmuma “X” kapitāla struktūra*

Firmas pašu kapitāla apjoms ir arī viens no kritērijiem, lai piedalītos pasūtījuma konkursos. Pašu un aizņemtā kapitāla attiecība ir viens no galvenajiem pamatrādītājiem, kas raksturo finansu resursu investēšanas riska pakāpi uzņēmumā. Pietiekams pašu kapitāla īpatsvars sniedz kreditoriem pārliecību, ka uzņēmējs ir nopietni ieinteresēts sava uzņēmuma panākumos un palīdz samazināt kreditora risku lielā darījumā.

Uzņēmuma darbības ekonomiskajai analīzei ir svarīga loma uzņēmuma vadīšanā. Tās uzdevums ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un darbības attīstības iespējamos virzienus.

Uzņēmuma “X” finansu rādītāji aprēķināti, izmantojot datus no uzņēmuma gada bilancēm un peļņas vai zaudējumu aprēķiniem (sk.1;2.pielik.). Kā galvenie ekonomiskie rādītāji analizēti uzņēmuma darbības efektivitātes, uzņēmuma finansiālā stāvokļa un likviditātes rādītāji

Uzņēmuma darbības efektivitāte

Peļņa un rentabilitātes rādītāji

Jebkura komercdarbība saistīta ar risku, jebkura riska samazināšana maksā naudu- ja riska nav, peļņa ir minimāla. Peļņa ir galvenais uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Rādītājus, kurus lieto efektivitātes noteikšanai, attiecina pret iegūto peļņu. Kā absolūti rādītāji ir uzņēmuma bruto peļņa un neto peļņa.

Bruto peļņa – peļņa, ko uzņēmums ieguvis saimnieciskās darbības gaitā līdz nodokļu atskaitīšanai (kā starprezultāts, ko iegūst kā starpību starp neto apgrozījumu un pārdotās produkcijas ražošanas izmaksām).

Neto peļņa – peļņa, kas paliek uzņēmuma rīcībā tālākai sadalīšanai pēc nodokļu atskaitīšanas.

0x01 graphic

3.3.3.attēls. Uzņēmuma “X” bruto un neto peļņa (Ls)*

Uzņēmuma “X” peļņas apjomi atspoguļoti 3.3.3.attēlā, tajā redzams, ka uzņēmums ar peļņu sācis strādāt no 2003.gada un peļņa pakāpeniski ir pieaugusi. Visstabilākais peļņas pieaugums ir bijis laika posmā no 2003. līdz 2005.gadam. 2006.gadā uzņēmumam ir bijusi visaugstākā neto peļņa – 10 tūkstoši lati, kas ieguldīta uzņēmuma turpmākās darbības attīstībā.

Savukārt, 2007.gads iezīmējās ar apgrozījuma samazināšanos (sk.1.piel.) par 22 %. Šajā gadā uzņēmumā krasi pieauga pārdošanas un administrācijas izmaksas un, līdz ar to, samazinājās neto peļņa. Salīdzinot ar 2004.gadu, uzņēmuma neto peļņa katostrofāli samazinājās , saruka līdz 3,2 tūkstošiem. Pēdējo piecu gadu laikā, šis bija viszemākais uzņēmuma gada peļņas rādītājs – tikai 348 lati.

2008.gada finansu rādītāji, uzņēmuma vēsturē ir iezīmējās kā finansiāli veiksmīgākais, gan pēc apgrozījuma, gan peļņas apjoma.

Bruto peļņas izmaiņas rodas gan apgrozījuma svārstību ietekmē, gan noieta un ražošanas izmaksu dēļ. Noieta un ražošanas izmaksu izmaiņas izraisa gan krājumu apjoms, gan iepērkamo materiālu cenas.

Analizējot uzņēmuma peļņas attiecību pret pārdošanas apjomu; aktīvu apjomu; pašu kapitāla apjomu; pašu kapitālu un ilgtermiņa saistībām, iegūst nosacītos (relatīvos) rentabilitātes rādītājus, kuri raksturo uzņēmuma darbības efektivitāti. Jo augstāks ir rentabilitātes % līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka.

Uzņēmuma rentabiltāti apskata no trīs viedokļiem [15]:

komerciālā (realizācijas) rentabilitāte rāda, kādu peļņu uzņēmums ir ieguvis uz neto apgrozījuma vienību;

ekonomiskā (aktīvu) rentabilitāte rāda, kāda peļņa ir iegūta, rēķinot uz uzņēmuma aktīvu vienību;

finansiālā (pašu kapitāla) rentabilitāte rāda, kādu peļņu ir ieguvuši uzņēmuma īpašnieki uz ieguldītā kapitāla vienību.

Kopumā uzņēmuma “X” rentabilitātes rādītāji ir ļoti zemi (sk. 3.3.2.tab.). Zems rentabilitātes līmenis atspoguļo uzņēmuma saimnieciskās darbības neveiksmi, ja to laikus nenovērš, tad nākotnē sagaidāma uzņēmējdarbības krīze.

3.3.2.tabula

Uzņēmuma “X” rentabilitātes rādītāji (%)

Rādītājs

2009.g.

2008.g

2007.g

2006.g.

Realizācijas rentabilitāte

(neto peļņa / neto apgroz.)

2,04

0,24

0,11

2,6

Pašu kapitāla rentabilitāte

( tīrā peļņa / pašu kapit. gada vid. vērt.)

20,6

1,4

1,0

65,6

Aktīvu rentabilitāte

(peļņa pirms nod. / gada vid. aktīvu vērt.)

18,2

0,7

0,4

13,2

Realizācijas rentabilitāte parāda peļņas lielumu, kas iegūts no katras pārdošanā iegūtās naudas vienības. Pēdējos gados šis rādītājs ir mainīgs (0,11 % – 2,6 %). Komerciālās rentabilitātes rādītāju svārstības lielā mērā ietekmē cenu izmaiņas un realizācijas apjoma izmaiņas, tāpēc svārstības liecina par nepieciešamību pārskatīt cenas vai pastiprināt ražošanas krājumu kontroli.

Kā redzams 3.3.2.tabulā, pēdējā gada rentabilitātes līmenis ir stipri pieaudzis- uzņēmums uz pārdošanas apjoma vienu vienību, ir saņēmis 2,04 santīmus. Tas nozīmē, ka uzņēmumā no visiem ieņēmumiem peļņa sastāda 2,04 procentus. Realizācijas rentabilitāti var paaugstināt, samazinot izdevumus, paaugstinot realizējamās produkcijas cenu vai palielinot realizētās produkcijas apjoma pieauguma tempus salīdzinājumā ar izdevumu pieauguma tempiem. Izdevumus varētu samazināt izmantojot lētākas izejvielas un materiālus, palielinot darba ražīgumu, samazinot nosacīti mainīgos izdevumus (piemēram, reklāmai un tamlīdzīgi).

Katra iepriekšminētā elementa izmaiņas var radīt šādu faktoru pārmaiņas :

pārdoto produkcijas vienību skaita pārmaiņas;

vienības cenas pārmaiņas.

Cenu faktors atspoguļo pārmaiņas cenu noteikšanas politikā un uzņēmuma spēju kontrolēt realizētās produkcijas pašizmaksu, t.i., to līdzekļu daļu, kura nepieciešama kārtējo izdevumu segšanai, kas rodas uzņēmuma saimnieciskās darbības gaitā, piemēram, nodokļu maksājumi.

Pašu kapitāla rentabilitāte- ir pats svarīgākais radītājs, no īpašnieku viedokļa raugoties, jo tas atspoguļo, cik daudz peļņas iegūts uz katru uzņēmumā ieguldīto latu. No 3.3.2.tabulas datiem redzams, ka pēdējos gados īpašnieki uz katru pašu kapitāla latu ir guvuši peļņu. Visaugstākais radītājs ir bijis 2006.gadā, kad peļņa uz vienu latu bija 0,65 lati, diemžēl, turpmākajos gados šis rādītājs ir pazeminājies, un 2007.gadā sastāda tikai 1 santīmu, 2007.gadā – 1,4 santīmu. Optimistiskāk vērtējams 2009.gads, pašu kapitāla rentabilitātes rādītājs- 20,6 %.

Aktīvu rentabilitāte izteic operatīvās darbības ienākuma attiecību pret aktīvu kopsummu. Šādi aprēķinātais rādītājs rāda, cik efektīvi uzņēmumā izmanto aktīvus, lai gūtu ienākumus. Šis rādītājs ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma konkurētspējas indikatoriem. Konkurētspējas līmeni nosaka, salīdzinot analizējamā uzņēmuma aktīvus ar vidējo nozares rādītāju.

Visaugstākais aktīvu rentabilitātes rādītājs ir 2009.gads – 18,2 %. Tas norāda, cik naudas vienību bija nepieciešams uzņēmumam, lai iegūtu 1 peļņas naudas vienību, neatkarīgi no šo līdzekļu piesaistīšanas avota.

Cenu paaugstināšana realizējamai produkcijai var būt līdzeklis aktīvu rentabilitātes paaugstināšanai. Tomēr attīstītas tirgus ekonomikas apstākļos tas ir samērā sarežģīts uzdevums. Tikai uzņēmumi, kuri ir noteicēji par cenām tirgū, var paaugstināt savas produkcijas cenas un tādā veidā saglabāt aktīvu rentabilitātes līmeni pat apstākļos, kad pasliktinās ekonomiskā konjuktūra. Šajā gadījumā, uzņēmumam, kurš, pēc nozares vidējiem rādītājiem, ir mazs, ir grūti palielināt aktīvu rentabilitāti paaugstinot būvdarbu izmaksas. Zemo aktīvu rentabilitāti ietekmē arī pašreizējā situācija visā nozarē kopumā- augstā konkurence un dempings, ko nosaka lielās būvfirmas. Lielas un pazīstamas būvfirmas ar kvalitātes sertifikātiem un banku garantijām ir gatavas strādāt par pašizmaksu, pat ciest zaudējumus, lai tikai apgrozītu naudu.

Kopumā, var teikt, ka peļņa ir stipri subjektīvs lielums, jo uz to var iedarboties ar uzņēmumā lietotajām uzskaites metodēm un uzņēmuma vadītāja vēlmes atspoguļot patieso peļņas lielumu.

Uzņēmuma finansiālais stāvoklis un maksātspēja

Likviditātes rādītāji

Ar uzņēmuma likviditāti apzīmē uzņēmuma spēju dzēst savas īstermiņa saistības jebkurā laikā. Zināt uzņēmuma likviditāti ir ļoti svarīgi, jo maksātnespējas iestāšanās draudētu ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu. Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāji aprēķināti3.3.3.tabulā un grafiski atspoguļoti 3.3.4.attēlā.

3.3.3.tabula

Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāji

Rādītājs

2009.

2008.

2007.

2006.

Kopējā likviditāte

apgrozāmie aktīvi / īstermiņa saistības

0,77

1,47

2,41

23,2

Starpseguma likviditāte

apgroz. aktīvi – krājumi -nāk. per. izm.

īstermiņa saistības

0,53

0,57

0,43

5,00

Absolūtā likviditāte

naudas līdzekļi / īstermiņa saistības

0,08

0,0003

0,002

3,13

Kopējās likviditātes rādītājs raksturo uzņēmuma spēju segt īstermiņa saistības. Saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem, tiek uzskatīts, ka šim koeficentam jāatrodas robežās no 1 līdz 2 (dažreiz 3).

Uzņēmumā “X” šis rādītājs ir ļoti mainīgs- no 23,2 (2006.g.) līdz 0,8 (2009.g.). Apgrozāmo līdzekļu pārsvars pār īstermiņa saistībām vairāk nekā 23 reizes (2006.g.) liecina par ļoti neracionālu uzņēmuma kapitāla struktūru, bet noteikti jāņem vērā arī būvniecības nozares specifika (liela materiālu ietilpība un krājumu nepieciešamība). 2007. un 2008.gadā kopējā likviditāte ir bijusi atbilstoši noteiktajiem starptautiskajiem standartiem un tas liecina par optimāla kapitāla struktūru uzņēmumā. Negatīvi vērtējama kopējās likviditātes koeficienta pazemināšanās pēdējā pārskata periodā (uzņēmuma īstermiņa saistības ir par 30 % lielākas nekā apgrozāmie līdzekļi).

Starpseguma likviditāte atspoguļo uzņēmuma maksātspējas līmeni.

Praksē uzskata, ka šim rādītājam jābūt lielākam par 1 , jo tikai tad uzņēmums reāli spēj dzēst savas īstermiņā saistības. Dotajā uzņēmumā, pēdējos trīs pārskata periodos šis rādītājs ir ļoti zems. No tā var secināt, ka uzņēmumam varētu būt problēmas ar īstermiņa parādu dzēšanu.

Absolūtās likviditātes koeficents – visdrošākais uzņēmuma likviditātes novērtējums pēc naudas līdzekļu lieluma, kas ir uzņēmuma rīcībā, jo naudas līdzekļi kasē un norēķinu kontos bankā ir vislikvidākie apgrozāmie līdzekļi. Koeficents atspoguļo, kādu daļu no īstermiņa saistībām uzņēmums var dzēst ar brīvajiem naudas līdzekļiem. Analizējot šo rādītāju, var teikt, ka uzņēmums “X” ar brīvajiem naudas līdzekļiem nav spējīgs iesaistīties īstermiņa saistību dzēšanā.

0x01 graphic

2.5.2.1 attēls. Uzņēmuma “X” likviditātes rādītāju dinamika

2006.- 2007.gadā uzņēmuma absolūtā likviditāte praktiski pielīdzināma nullei. Nedaudz augstāks koeficients ir 2008.gadā, bet arī šis rādītājs ir ļoti zems (tas nozīmē, ka uzņēmuma rīcībā esošie naudas līdzekļi ir tikai 8 % no īstermiņa saistībām). Teorētiski droša robeža tiek uzskatīta 25 %.

Analizējot uzņēmuma bilances rādītājus, redzams, ka liels īpatsvars ir īstermiņa kreditoriem un galvenie ir parādi piegādātajiem. Tas savukārt izskaidrojams ar būvniecības nozares specifiku – lai uzsāktu darbu, savlaicīgi ir jāiegādājas materiāli; tas nozīmē, ka uzņēmumam jāiegulda savi apgrozāmie līdzekļi, lai nodrošinātu tekošu darbu izpildi, tajā pašā laikā, norēķini ar pasūtītāju notiek tikai nākošajā mēnesī un tikai par to darbu, kas ir izpildīts.

3.4. Vadības apakšsistēma

0x08 graphic
0x01 graphic

3.4.1.attēls. Vadības apakšsistēmas shēma

Lai ražošanas faktorus- kapitāls un cilvēku darbs iesaistītu ražošanā un efektīvi izmantotu, tie pareizi un optimāli jāapvieno un jāsasaista. Šo faktoru izmantošanas kombinēšanu, plānošanu, koordināciju un kontroli veic vadīšanas apakšsistēma.

Ar jēdzienu “vadīšana” saprotams plānošanas, organizēšanas, motivēšanas un kontroles process, kas nepieciešams, lai noformulētu un sasniegtu izvirzītos uzņēmuma mērķus. Vadīšana jāuzskata kā process, jo mērķu sasniegšana ar citu cilvēku palīdzību nav vienreizējs pasākums, bet gan nepārtrauktu, savstarpēji saistītu darbību (vadīšanas funkciju) komplekss. Savukārt, katra vadīšanas funkcija ir kā process, kas svarīgs uzņēmuma veiksmei.

3.4.1.tabula

Būvuzņēmuma „X” vadības efektivitātes vērtējums

Rādītāja nosaukums

2009.

2008.

2007.

2006.

Neto apgrozījums

703 885

735 592

311 872

399 573

Bruto peļņa vai zaudējumi

40 415

3 241

104 651

58 103

Administrācijas izmaksas

13 497

16 689

9 452

6 125

Vadības efektivitāte

(netoapgrozījums/ administrācijas izmaksas)

52,2

44,1

33

65,2

Vadības efektivitāte

(bruto peļņa/ administrācijas izmaksas)

3

0,2

11

9,5

  Vadības efektivitātes novērtēšanas pamats: vadības (administrācijas) aparāta uzturēšanas izmaksu saskaņošana ar darbības rezultātiem. Vadības efektivitāte ir vadības sistēmas darbības rezultativitātes relatīvā pazīme.

Vadības sistēmas darbības kvantitatīvie rādītāji: 

Darba rādītāju komplekss – darba ekonomija vadības jomā (skaits, vadības procesu darbietilpības samazināšana);

Finansiālie rādītāji (tēriņu par vadību samazināšana);

Laika ekonomijas rādītāji (vadības ciklu saīsināšana, ieviešot informācijas tehnoloģijas, organizatoriskās procedūras).

  Vadības darbības sociālās efektivitātes rādītāji (kvalitatīvie): 

Korporatīvā kultūra,

Sociālās atbildības stāvoklis,

Organizācijas vadāmība,

Menedžeru profesionālā potenciāla vairošana,

Kolektīva sociāli psiholoģiskā gaisotne
 

Analizējot būvkomersanta „X” vadības efektivitātes rādītājus (sk. 3.4.1.tab.), salīdzinot administrācijas (vadības) izmaksas ar neto apgrozījumu un bruto peļņu, redzams, ka visefektīvāk vadības darbs ir vērtējams 2006.gadā, kad vadības izmaksas proporcionāli peļņai un apgrozījumam ir bijušas viszemākās.

Efektivitātes vērtējums ir subjektīvs rādītājs, lielā mērā tas atkarīgs no izvirzītajiem mērķiem. Piemēram, 2009.gadā uzņēmuma neto apgrozījuma un vadības izmaksu attiecība ir vispozitīvāk vērtējama

Uzņēmējdarbība būvniecības nozarē ir atkarīga no ražošanas faktoriem, sadalot pamatfaktoros un vadības faktoros. Ar pamatfaktoriem saprotami dabas faktori, izpilddarbs un kapitāls, bet ar vadības faktoriem – plānošana, organizēšana un uzraudzība. Dažādās tautsaimniecības nozarēs šiem faktoriem ir atšķirīga nozīme, bet jebkurā gadījumā izšķiroša nozīme ir cilvēkam, kurš pastāvīgi uzlabo darba līdzekļus, pilnīgāk vai nepilnīgāk izmanto dabas bagātības. Bez cilvēka vismodernākās mašīnas ir nedzīvas, dabas veltes paliek neizmantotas.

3.5. Uzņēmuma SVID analīze

Uzņēmuma situācijas analīze koncentrējas uz pieciem jautājumiem: kā darbojas pašreizējā stratēģija; kas ir uzņēmuma iekšējais un ārējais vājums; kādas ir iespējas un kādi ir draudi; vai uzņēmums ir konkurētspējīgs ar savām izmaksām; kādas stratēģiskas darbības veido uzņēmuma ārējo tēlu. Šo jautājumu izskaidrošanai izmantojama SVID analīze – stipro un vājo, iespēju un draudu izvērtējums (sk.3.5.1.tab.).

3.5.1.tabula

Uzņēmuma “X” SVID analīze

STIPRĀS VIETAS

VĀJĀS VIETAS

Pietiekams materiāli – tehniskais nodrošinājums

Augsta darba kvalitāte un kvalificēti strādnieki

Plašs pakalpojumu spektrs, augstvērtīgu, modernu materiālu izmantošana

Augsta darbinieku motivācija un līdz ar to – zema kadru mainība

Uzņēmuma finansiālā stabilitāte

Firmas tēls

Zemi uzņēmuma darbības efektivitātes rādītāji (peļņa un rentabilitāte)

Materiālo resursu kontrole

Zema likviditāte

Mazs darbinieku skaits

Zems gada apgrozījums, lai piedalītos lielu pasūtījumu konkursos

“Sezonalitāte” – nevienmērīgs darbinieku nodrošinājums ar darbu (pasūtījumu trūkums atsevišķos periodos

IESPĒJAS

DRAUDI

Jaunu pasūtītāju piesaistīšana

Tirgus apjoma palielināšana

Integrācijas process

Ražošanas intensifikācija

Menedžmenta pilnveidošana

Firmas paplašināšanās, piesaistot jaunus darbiniekus

Jaunas palīgnozares izveidošana

Internacionalizācija būvniecībā

Iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās

Nelabvēlīga likumdošana

Konsolidācija un uzņēmuma patstāvības zaudēšana

SECINAJUMI UN PRIEKŠLIKUMI

1. Plānojot personāla struktūru, vadītājam jāsāk ar savu personīgo stipro un vājo pušu objektīvu novērtējumu un ar uzņēmuma vajadzību apsvēršanu. Pamatojoties uz šiem vērtējumiem, var noteikt pārējo uzņēmuma personāla struktūru. Katrā ziņā, uzņēmuma struktūrai jābūt tādai, kas ļauj sadalīt uzdevumus un atbildību visefektīvākā veidā.

2.Uzņēmuma mikrovidi ietekmējošie faktori savā starpā ir ļoti saistīti, uzņēmējs tos var kontrolēt, regulēt, mainīt un vadīt, lai izmantotu uzņēmuma mērķu sasniegšanai.

3.Finanšu rādītāju analīze parāda, ka uzņēmums ir pārvarējis finansu problēmas un nostabilizējies – pakāpeniski ir pieaudzis pašu kapitāla īpatsvars kopējā kapitāla struktūrā, pēdējos piecus gadus uzņēmuma saimnieciskā darbība ir nesusi peļņu.

4.Pēc uzņēmuma SVID analīzes var teikt, ka uzņēmums nepietiekoši izmanto savus iekšējos faktorus – stiprās vietas (uzņēmuma materiāli tehniskais nodrošinājums, kvalificēti darbinieki, uzņēmuma finansiālā stabilitāte utt.). Kā draudi SVID analīzē minēti iedzīvotāju maksātspējas samazināšanās, tas nozīmē, ka uzņēmumam rūpīgi jāstrādā arī pie finansu plānošanas, jāveido papildu rezerves kapitāls. Lai izvairītos no uzņēmuma patstāvības zaudēšanas, jāizstrādā uzņēmuma pilnveidošanās process, jānosaka nepieciešamie resursi un jāievieš kvalitātes menedžmenta metodes.

5.Kopumā jāsecina, ka uzņēmumam “X” ir turpmākās attīstības perspektīvas, to pierāda līdzšinējā uzņēmuma darbība – ja neliels būvniecības uzņēmums ir spējis izdzīvot piecpadsmit gadus nozarē, kura raksturojas ar ļoti spēcīgu konkurenci, tas liecina par uzņēmuma līdzšinējo spēju pielāgoties uzņēmumu ietekmējošo ārējo faktoru izmaiņām, savā turpmākajā darbībā uzņēmumam jācenšas izmantot līdzšinējo darbības pieredzi un censties nemitīgi pilnveidoties.

6. Uzņēmuma turpmākajā darbībā jāpielieto attīstības stratēģija, kas būtu vērsta uz iekšējo faktoru – stipro vietu pilnīgu izmantošanu (materiāli – tehniskais nodrošinājums, kvalificēti darbinieki, finansiālā stabilitāte u.c.), kā rezultātā samazinātos iekšējās vājās vietas (uzņēmuma peļņa un rentabilitāte, apgrozījuma apjoms, tirgus daļa u.c.) un ārējie draudi (uzņēmuma patstāvības zaudēšana), nostiprinātos uzņēmuma konkurētspēja.

7.Lai uzņēmums “X” varētu turpināt darboties būvniecības nozarē un nostiprinātu savu konkurētspēju, galvenais priekšnoteikums- maksimāli palielināt izpildīto darbu apjomu vismaz līdz 1 miljonam latu gadā. Lai to sasniegtu, nepieciešams izanalizēt un novērtēt tos tirgus segmentus, kuri ir labvēlīgi būvniecības pakalpojuma realizācijai, jānodrošina precīza darbības plānošana, stingru un pamatotu lēmumu pieņemšana.

8.Turpmākajā darbībā uzņēmums “X” varētu pieņemt lēmumu par resursu pārstrukturizēšanu, koncentrējoties uz kādu specifisku būvniecības pakalpojumu sniegšanu.

9.Uzņēmuma paplašināšanās jaunu iespēju meklēšana ir viens no priekšnoteikumiem uzņēmējdarbības turpmākajā attīstībā. Būvuzņēmuma “X” nepieciešams īstenot uzņēmuma paplašināšanos gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi.

10.Kā viena no perspektīvākajām uzņēmuma paplašināšanās iespējām – paplašināšanās partnerattiecību ceļā – kooperācijā, sadarbojoties ar dažādas specializācijas būvuzņēmumiem, kas savā starpā nekonkurē, bet kopējais kooperācijas sniegto pakalpojumu spektrs nodrošina pilnu būvdarbu ciklu (no projektēšanas līdz nodošanai ekspluatācijā).

IZMANTOTĀ LITERATŪRA UN INFORMĀCIJAS AVOTI

1.

Vedļa A. Uzņēmējdarbības kurss. – Rīga: Petrovskis & Ko, 2000. – 456 lpp.

2.

Uzņēmuma “X” iekšējie dokumenti

3.

Špoģis K., Mihejeva L., Ruskule S., Plēsums J. Politika, stratēģija un vadīšana lauku uzņēmējdarbībā. – Jelgava: 1999. – 262 lpp.

4.

Centrālā statistikas pārvalde // http://www.csb.lv

5.

Forands I. Vadītājs un vadīšana. – Rīga: Kamene, 1999. – 176 lpp.

6.

Rurāne M. Uzņēmuma finansu vadība. – Rīga: Turības mācību centrs, 1997. – 254 lpp.

7.

„Eurostat” dati // www.eurostat.lv

8.

LR Ekonomikas ministrija //www.em.gov.lv

PIELIKUMI

1.pielikums

Uzņēmuma “X”

Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Rādītāja nosaukums

2009.

2008.

2007.

2006.

2005.

2004.

2003.

Neto apgrozījums

703 885

735 592

311 872

399 573

271 521

96 629

197 664

Pārdotās produkcijas ražoš. izmaksas

663 470

732 351

207 221

341 470

93 916

204 040

Bruto peļņa vai zaudējumi

40 415

3 241

104 651

58 103

271 521

– 6 376

Pārdošanas izmaksas

12 652

20 076

89 413

37 995

254 023

87 874

Administrācijas izmaksas

13 497

16 689

9 452

6 125

9 433

6 042

Pārējie uzņ. saimn. darbības ieņēmumi

1 090

23 099

Pārējās uzņ. saimn. darbības izmaksas

5 102

3 621

Pārējie procentu un taml. ieņēmumi

Procentu maksājumi

Peļņa vai zaudējumi pirms ārkārtas posteņiem un nodokļiem

15 356

-11 246

11 176

7 956

2 713

– 6376

Ārkārtas ieņēmumi

11 735

1 210

Ārkārtas izmaksas

1 546

Peļņa vai zaudējumi pirms nodokļiem

11 176

7 812

2 713

-6 376

Uzņēmuma ienākuma nodoklis par pārskata gadu

Pārējie nodokļi

Pārskata gada peļņa vai zaudējumi

11517

457

348

10 395

7 605

2 713

– 6 376

2. pielikums

Uzņēmuma “X” bilances rādītāji uz gada beigām

2009.

2008.

2007.

2006.

2005.

2004.

2003.

AKTĪVS

1. Ilgtermiņa ieguldījumi

1. Nemateriālie ieguldījumi

2. Pamatlīdzekļi

2.1. Zemes gabali, ēkas, būves

28 587

2.2. Pārējie pamatlīdzekļi un inv.

21 042

19 487

26 308

30 695

8 103

6 947

5 108

1. Iedaļas kopsumma

49 629

19 487

26 313

30 702

8103

7 107

5 108

2. Apgrozāmie līdzekļi

1. Krājumi

5 771

27 014

40 598

61 789

26 128

41 823

10 907

2. Debitori

11 266

17 043

9 979

6 594

20 005

3 733

28 022

3. Naudas līdzekļi

1 895

10 642

4 975

2 333

10 976

2. Iedaļas kopsumma

18 932

44 067

50 623

79 025

51 108

47 889

49 905

BILANCE

68 561

63 554

76 936

109 727

59 211

54 996

55 013

PASĪVS

1. Pašu kapitāls

1. Pamatkapitāls

32 000

32 000

32 000

2 000

2 000

2 000

2. Likumā noteiktās rezerves

2 048

3. Nesadalītā peļņa

3.1. iepriekšējo gadu

3 043

1 493

-7 276

-900

3.2. pārskata gada

9 034

10 812

2 713

– 6376

1.Iedaļas kopsumma

43 887

33 498

33 041

15 855

3 493

-2 563

-5 276

2.Kreditori

1. Ilgtermiņa kreditori

1.1. aizņēm. no kredītiestādēm

1.2. citi aizņēmumi

66 202

1.3. pārējie kreditori

22 904

23 571

KOPĀ

22 904

90 470

2. Īstermiņa kreditori

2.1.aizņēmumi no kredītiest.

1 443

2.2.citi aizņēmumi

21 488

16 061

2.3. parādi piegādātājiem

20 498

5 479

3 037

23 290

15 512

2.3. nodokļi un soc. nodr. maks.

4 176

1 532

1 514

1 243

2.4. pārējie kreditori

1 383

31 557

40 532

59 046

KOPĀ

24 674

30 056

20 991

3 402

55 718

57 559

60 289

2.Iedaļas kopsumma

24 674

30 056

43 895

93 872

55 718

57 559

60 289

BILANCE

68 561

63 554

76 936

109 727

59 211

54 996

55 013

∗ Tabulu izstrādājis autors, izmantojot CSB datus [x]

* Attēlu izstrādājis autors, izmantojot CSB datus [x]

Attēlu, tabulu izstrādājis autors, izmantojot CSP datus [x]

Attēlu izstrādājis autors, izmantojot CSP datus [x]

Attēlu izstrādājis autors, izmantojot uzņēmuma „X” informāciju [x]

Attēlu izstrādājis autors, izmantojot uzņēmuma „X” informāciju [x]

Attēlu izstrādājis autors, izmantojot uzņēmuma „X” informāciju [x]

* Attēlu izstrādājis autors, izmantojot SIA “X” datus [x]

* Attēlu izstrādājis autors, izmantojot SIA “X” datus [5]

Attēlu izstrādājis autors, izmantojot uzņēmuma „X” informāciju [x]

Tabulu izstrādājis autors, izmantojot uzņēmuma „X” datus [x]

PAMATLĪDZEKĻI UN INVENTĀRS

STRĀDNIEKI

APGROZĀMIELĪDZEKĻI

ADMINISTRĀCIJĀ

SAKARI

INFORMĀCIJA

NEMATERIĀLIE IEGULDĪJUMI

RAŽOŠANA

DARBA RAŽĪGUMA RESURSI

BŪVOBJEKTOS

NODARBINĀTIE

EKONOMISKĀ APAKŠSISTĒMA

0x01 graphic

VADOŠIE SPECIĀLISTI

DARBASPĒKS

PAMATLĪDZEKĻI UN INVENTĀRS

MATERIĀLU KRĀJUMI

NAUDA

MEISTARI, ARODSPECIĀLISTI

APGROZĀMIE LĪDZEKĻI

TEHNISKĀ APAKŠSISTĒMA

KANCELEJAS PRECES

DATORI

GRĀMATVEŽA PALĪGS

GRAMATVEDĪBAS DATORPROGRAMA

GRAMATVEDIS

DARBINIEKI

RESURSI

FINANŠU APAKŠSISTĒMA

Grāmatvede

Direktors

Biroja vadītāja (lietvedība, personālvadība, grāmatveža palīgs)

Inženieris- projektētājs

Būvdarbu vadītājs

Noliktavas pārzinis

Būvdarbu vadītājs

VALDES PRIEKŠSĒDĒTĀJS

UZŅĒMUMA „X” VALDE