Aleksandrs Čaks īstajā vārdā Aleksandrs Čadarainis dzimis 1901. gada 27. oktobrī, miris 1950. gada 8. februārī.
Čaks ir dzimis Rīgā, drēbnieka ģimenē, un, turpinot dzīvot pilsētā, viņa dzejā galvenā tēma bija pilsēta.
Savu pirmo dzejas krājumu Čaks izdeva 1925. gadā, kas bija veltīts Rīgai un tās dzīvei.
Čaks ir sarakstījis arī vairākus īsos stāstus, taču tie neizpelnījās tik lielu popularitāti, kā viņa dzeja.
Pēc 2.pasaules kara, kad PSRS okupēja Latviju, Čaks bija spiests rakstīt arī sociālismu slavinošu dzeju.
Aleksandra Čaka memoriālais dzīvoklis Lāčplēša ielā 48/50 – 14 kā muzejs ar Rīgas domes lēmumu dibināts 1997. gada 15. martā. Tā ir izcilā pilsētas dzejnieka A. Čaka pēdējā dzīves vieta, kur viņš dzīvoja no 1937. gada līdz pat savai nāvei 1950. gadā. 1945. gadā šurp uz dzīvi pārcēlās A. Čaka radiniece Emīlija Briežkalne, un divās no istabām kopā ar audžudēlu Andri Reini Brežģi dzīvoja arī pēc dzejnieka nāves. Šajā laikā tas ir padarīts par komunālo dzīvokli un kļuvis par ilglaicīgāku vai īslaicīgāku literātu apmešanās vietu. Te dzīvojuši dzejnieki Valdis Rūja, Ausma Pormale, Māra Misiņa, Leons Briedis, rakstnieks un publicists Viktors Avotiņš, literatūrvēsturnieks Edgars Damburs u.c., uzturot spēkā literārās dzīves neformālās vērtības.
Līdz ar gandrīz piecdesmit gadu garumā unikālā kārtā saglabātām dzejnieka mēbelēm, bibliotēku, vērtīgiem mākslas darbiem, sadzīves priekšmetiem, fotoattēliem, rokrakstiem, apģērbiem un citām tekstīlijām, dzīvokli nav pametusi arī dzejnieka darbus un pasaules skatījumu caurstrāvojošā īpašā aura. Šī ir vieta, kur ikvienam dota iespēja iejusties autentiskā vidē, kuru sadzīviski un garīgi veidojis un apdzīvojis pasaules mēroga rakstnieks – pilsētas un sieviešu apdziedātājs, latviešu modernās dzejas pamatlicējs Aleksandrs Čaks.
Memoriālā dzīvokļa divas pirmās istabas ir pārbūvētas un piemērotas apmeklētāju ērtībām un vajadzībām, kā arī dažādu izstāžu veidošanai, bet galveno vērtību – pilnīgu un autentisku memoriālo ansambli – veido divas istabas, kurās pārsvarā uzturējies un rakstījis dzejnieks. Par Aleksandra Čaka literāro interešu vērienu stāsta viņa latviešu un ārzemju autoru grāmatām bagātā bibliotēka, bet tā laika Rīgas mākslas dzīves auru palīdz radīt izcila mākslas darbu kolekcija, kurā skatāmi A. Čaka laikabiedru A. Junkera, K. Baltgaiļa, N. Strunkes, O. Jaunarāja u.c. darbi. Saglabājušās pat ļoti personiskas lietas: brilles, kaklasaites, naudas maciņš, piezīmju grāmatiņa, aproču pogas.