pavāra profesija

Ievads

Pavāra profesija mūs piesaistīja ar savu daudzveidību.

Un mēs nolēmām to nedaudz izpētīt.

Mēs domājām, ka būtu interesanti izpētīt kādi ir šīs profesijas pirmsākumi, kā tā ir attīstījusies līdz mūsdienām. Ir daudz populāru šefpavāru ne tikai Latvijā, bet arī visā pasaulē, kuri sāka savu amatu varbūt no vienkārša trauku novācēja kādā parastā ēdnīca, bet mācoties un apgūstot jaunas lietas tie ir kļuvuši par ļoti cienījamu restorānu šefpavāriem!

Šo profesiju mēs izvēlējāmies arī tāpēc, ka mums ir pieeja materiāliem par šo profesiju.

b
br />
Mūsu projektā ir veidotas aptaujas, kas parāda Latvijas cilvēku zināšanas par šo profesiju, un tās pieprasījumu mūsdienu jaunatnes vidū. Vēl mūsu darbā var aplūkot rakstus par slavenākajiem Latvijas pavāriem. Ir iekļauta informācija par vēsturi, kur var mācīties šo profesiju u.tt.

Vēsture.

Pavāra profesija ir viena no senākajām pasaulē, kura saglabājusies līdz mūsdienām un pastāvīgi attīstās. Zināms, ka no tā kā tiek ēdināts cilvēks, ir atkarīga viņa veselība, garastāvoklis un veiksme darbā. Tāpēc arī mūsdienās pavāra profesija ir viena no nedaudzajām, kura ir

r iz
zpelnījusies autoritāti mūsdienu sabiedrībā. Tā ir profesija, kurā garša un smarža ir vienas no profesionāli svarīgākajām īpašībām, Pavāra profesija ir radoša un ļoti interesanta, kurā ir vieta fantāzijai, izdomai un estētiskai gaumei.

Izglītība

Pavāra profesiju var apgūt vidējās profesionālajās mācību ie

estādēs. Lī
īdz ar pieredzi un papildus praksi pie pieredzējušāka pavāra var paaugstināt kvalifikāciju, līdz par šefpavāra kvalifikācijai. Mācības pēc pamatskolas ilgst 3 gadus, pēc vidusskolas – 1-2 gadus. Pavāra specialitāti var apgūt arī kursos, kas ilgst 3-5 mēnešus.

Pavāra izglītības programmas ietvaros izglītojamie apgūst kulināriju, pārtikas preču zinības, sanitāriju un higiēnu, ēdināšanas uzņēmuma darba organizāciju, iekārtas, kalkulāciju u.c. priekšmetus.

Praktiskās iemaņas izglītojamie apgūst mācību centra laboratorijā un gūst praktiskā darba iemaņas, strādājot praksē pazīstamos pilsētas restorānos, bāros un kafejnīcās .

Tipiskie mācību priekšmeti

Kulinārija, uzņēmumu iekārtas, pārtikas produktu prečzinība, ēdināšanas uzņēmuma un darba vietas organizācija, uztura fizioloģija, sanitārija un higiēna, kalkulācija un uzskaite, mazais biznesa kurss, speciālā zīmēšana, matemātika, ķīmija, uzvedības kultūra, saskarsmes psiholoģija.

Pavāra pienākumi.

Pavāri gatavo un sagatavo pasniegšanai dažādus ēdienus – salātus, aukstās uzkodas, dārzeņu, gaļas, zi

ivju, sē
ēņu ēdienus, mērces, zupas un saldos ēdienus. Viņi norīko virtuves strādnieku atnest produktus un veikt to pirmapstrādi. Parasti pavāri gatavo vairākus ēdienus vienlaikus. Viņi lej katlā ūdeni un liek uz plīts vārīties, ieslēdz sakarsēšanai cepeškrāsni. Pavāri seko virtuves strādnieku padarītajam: lai produkti laikus būtu sagatavoti. Pavāri turpina sagatavot produktus ar speciālu virtuves tehniku vai instrumentiem. Viņi nomēra un sajauc sastāvdaļas, apkaisa ar garšvielām, veido formu. Vārot vai cepot ēdienu, pavāri pārzina katra ēdiena pagatavošanas temperatūru, laiku. Pavāri vāra arī dz
zērienus: ko
ompotus, ķīseļus. Ja ēdienkartē paredzēts, piemēram, krēms, tad to gatavo jau iepriekšējā dienā. Kad viss ir gatavs, pavāri liek ēdienu un šķīvjiem. Viņi ne tikai sadala ēdienu līdzīgās porcijās, bet rūpējas, lai ēdiens rosinātu ēstgribu, garnē to.

Šefpavāri ir galvenie pavāri, kam ir lielāka darba pieredze un augstāka profesionāla meistarība, nekā pavāriem. Šefpavāri izveido ēdienkarti. Viņi plāno, kādi pārtikas produkti un cik lielā daudzumā būs nepieciešami. Viņi atzīmē arī darbā radušās grūtības, kuru atrisināšana ir nododama ēdnīcas vai restorāna vadības ziņā. Viņi vada ēdiena gatavošanu un dara pavāra darbus, kas prasa augstu meistarību.

Pavāri strādā restorānos, bāros, ēdnīcās, kafejnīcās, iestāžu ēdnīcās. Restorāniem ļoti svarīga ir labas reputācijas iegūšana ēdienu garšas ziņā. Dažos restorānos pavāri biežāk maina ēdienkarti, ēdieni ir sarežģītāk un ilgāk pagatavojami. Tas prasa pavāru un šefpavāru meistarību.

Kas ir pavārs?

Pavārs ir ēdināšanas uzņēmuma darbinieks, kas novērtē pārtikas produktu kvalitāti, veic to pirmapstrādi, prot rīkoties un kopt ēdināšanas uzņēmumu aprīkojumu, ievērojot sanitārijas, higiēnas un darba drošības noteikumus, gatavo un noformē ēdienus un piedevas, zina atskaites un uzskaites pamatus, strādā komandā.

Ēdināšanas servisa speciālists vada ēdināšanas uzņēmuma ražošanas un apkalpošanas procesus, organizē uzskaiti un atskaiti, plāno un organizē darba uzdevumu izpildi, kontaktējas ar viesiem, pieņem pasūtījumus, organizē pasūtījumu izpildi, sastāda ēdienkarti un veic kalkulāciju, sadala darba uzdevumus, kontrolē to izpildi.

Nepieciešamās iemaņas pavāram.

Pavāriem nepieciešama roku veiklība, jo jāprot izmantot produktu apstrādei dažādus asus instrumentus: nažus, cirvīšus, virtuves kombainus, putotājus. Pavāriem jābūt precīziem, sajaucot sastāvdaļas un izvēloties vārīšanas vai cepšanas temperatūru.

Radoša pieeja darbam vajadzīga, lai prastu dažādot ēdienkarti.

Pavāru darbā svarīga loma ir acumēram, lai katra ēdiena sastāvdaļa nebūtu jāsver. Svarīgas ir labas garšas un ožas izjūtas. Jau pasmaržojot vai pagaršojot ēdienu pavāri prot noteikt, kuras un kādas garšvielas vai sastāvdaļas jāpievieno. Pavāru darba diena ir gara un spraiga, tas ir stāvošs darbs. Daudz jāgrozās no darba galda pie plīts, jāpastiepjas, jācilā katli, trauki. Tāpēc nepieciešama fiziska izturība un spēks. Virtuvē strādā vairāki cilvēki. Pavāram ir jāprot vadīt virtuves strādnieku darbs un saprasties ar tiem un citiem pavāriem.

Šefpavāriem jāprot vadīt, organizēt citu darbs. Viņiem jābūt ar labu estētisko gaumi, lai interesanti un pievilcīgi noformētu ēdienus.

Pavāra darba apstākļi.

Pavāri strādā noteiktu darba laiku, bet darbs ir maiņās, tāpēc ir jāstrādā arī brīvdienās un svētku dienās. Pavāru darbs norit telpās – virtuvē. Lielāko daļu darba dienas viņi strādā stāvot kājās. Telpās parasti ir ventilācijas iekārtas, tomēr arī tad ir karsts, mitrs gaiss, tvaiki un ēdiena smaržas. Virtuvē ir troksnis, ko rada virtuves tehnika. Darbā ir iespējams gūt traumas, apdegumus, darbojoties ap plītīm vai no karstiem tvaikiem.

Pavāriem nav viegla dzīve, un, jo augstāka līmeņa meistars esi, jo lielāka atbildības un smaguma nasta jānes — vismaz tā savulaik apgalvojis franču imperatora Napoleona galma pavārs. Domājams, ka šī patiesība arī mūsdienās nav zaudējusi savu aktualitāti. Cerības uz izslavēto Mišelina zvaigznīti, cīņa par valsts, kontinenta vai pat pasaules labākā pavāra titulu, mēģinājumi iekļūt elitāros pavāru klubos un apkalpot izsmalcinātu publiku — tās ir tikai dažas nianses, par ko domā un ar ko dzīvo ļoti augstas raudzes pavār mākslas meistari.

Intervija ar pavāru.

I: Kā jūs sauc?

J: Juris Šaškelis.

I: Kādā darbā jūs strādājāt iepriekš?

J: Es biju produktu piegādātājs veikalam.

I: Kāpēc jūs izvēlējāties strādāt par pavāru?

J: Mana paziņa man pateica, ka pastāv vakance uz šo vietu un pamēģināju iestātie un viss sanāca.

I: Kurā uzņēmumā jūs strādājat?

J: Gunāra Ķirsona „LIDO”

I: Kāda ir jūsu līdzšinējā darba pieredze?

J: Es pildu šos darba pienākumus jau pusotru gadu.

I: Vai jūs esat mācījies šai profesijai?

J: Nē neesmu, bet brīvajā laikā patīk gatavot!

I: Kādas ir jūsu darba pozitīvās un negatīvās puses?

J: Pozitīvo lietu ir ļoti daudz , bet negatīvā ir pārāk ilga darba diena.

I: Kas ir pats grūtākais uzdevums stājoties šajā amatā?

J: Atcerēties proporcijas katram ēdienam!

I: Vai jums patīk šis darbs?

J: Jā darbs man patīk, bet nogurdina!

I: Kāda ir jūsu darba forma?

J: Darbā man izsniedza uniformu!

I: Cik liela loma jūsu darbā ir precizitātei?

J: Precizitāte ir ļoti svarīga, un katram ēdienam tā ir sava.

I: Un noslēgumā, kāds ir jūsu paša mīļākais ēdiens?

J: Man nav mīļākā ēdiena , man garšo daudzi gaļas, zivju sēņu ēdieni, bet vēl vairāk man Patīk ēdienus gatavot!!!

I : intervētājs

J : Juris