Saldus pilsētas 2.vidusskolas 10.d klases skolnieces Ievas Rubīnas Alternatīvās dienas darbs (ķīmija un fizikā) Radioaktivitāte Radioaktivitāte ir dažādu ķīmisko elementu izatopu patvaļīgs, nepārtraukts sabrukšanas process, kurš nepakļaujas ārējai iedarbībai un kura rezultātā no viena ķīmiskā elementa izatopiem veidojas cita elementa izatopi. Vēsture Vācu fiziķis Rentgens 1895.gadā atklāja rentgena starus Kruksa caurulē, francūzis Bekerels 1896.gadā konstatēja, ka urāna rūda izstaro nezināmus starus, kas iet caur melnu papīru un iedarbojas uz fotoplati. Vēlāk šo parādību nosauca par radioaktivitāti, bet attiecīgās vielas par radioaktīvām vielām. 1897.gadā Pjērs un Marija Kirī no urāna rūdas ieguva jaunus elementus rādiju un poloniju. Rezefords 1919.gadā no slāpekļa ieguva skābekli.E.Rezefords un F.Sodijs pierādīja, ka radioaktīvajam starojumam ir salikta uzbūve.Frederiks Žolio- Kirī un Irēna Žolio-Kirī 1934.gadā bombardējot alumīnija atomu kodolus ar alfa daļiņām ieguva mākslīgo radioaktīvu elementu fosfora izatopu P30, un 1939 gadā kļuva skaidrs ,ka kodola dalīšana ir praktiski iespējama. Radioaktivitātes veidi un to atklāšana Aizkavētā n – Dž.Danings (ASV) 1939.gadā Tiešā p – Dž.Černijs (ASV) 1970.gadā Aizkavētā p – V.Karnouhovs (PSRS) 1962.gadā Aizkavētā 2n – R.Azuma (Japāna) 1979.gadā Aizkavētā 3n – K.Detrā (Francija) 1980.gadā R.Azuma (Japāna) Aizkavētā 2p – M.Keibls (ASV) 1983.gadā Tiešā 14C – H.Ross (ASV) 1984.gadā Dž.Džonss (ASV) A.Oglobļins (PSRS) Tiešā 24Ne – S.Sandalesku (Rumānija) ... Read more...