Celulozes rūpnīcas

Celulozes rūpnīcas.

Kā saglabāt mežus, kas neapšaubāmi ir Latvijas galvenā dabas bagātība? Šis jautājums ir saasināts sakarā ar gigantiskās celulozes rūpnīcas projektu uz Daugavas netālu no Pļaviņām, Ozolsalā. Pastāv dažādi uzskati un dažādas intereses kā izmantot mežu. Vai šāda celulozes rūpnīca ir labākais veids, kā izmantot Latvijas dabas resursus? Kādu iespaidu rūpnīca atstās uz vides kvalitāti un iedzīvotāju veselību?

Tāpēc pirms celt celulozes rūpnīcu, jānosaka Latvijas meža patiesā vērtība. Ja no koksnes iegūstamā produkcija ir unikāla, bet aizvietojama ar citiem materiāliem, tad ta

a
as, ko mežs dod sabiedrībai, nav aizstājams ne ar ko un nekādi.

Meža galvenā vērtība ir CO2 uzņemšana, O2 ražošana, fitoncīdu izdalīšana, putekļu absorbcija, pozitīva ietekme uz iedzīvotāju veselību. CO2 daudzuma palielināšanos Zemes atmosfērā, globālo sasilšanu, ko pavada dažādas citas dabas anomālijas, izraisa mežu platību samazināšanās. Mežu izciršana sekmē vides kvalitātes zudumu, kā rezultātā vājinās cilvēka imūnsistēma, parādās jaunas slimības.

Sekas mežu izciršanai var būt tādas, ka meži pie mums vairs var neataugt ilgi, jo sakarā ar globālo sasilšanu taigas mežu dienvidu ro
o
obeža būs pavirzījusies uz ziemeļiem, bet augsnes nebūs piemērotas dienvidu sugām. Celulozes gigants šajā jutīgajā vidē tiešām nav savā vietā.

Es uzskatu, ka šo rūpnīcu nevajadzētu celt. Tā ļoti negatīvi ietekmēs dažādus dabas procesus un radīs piesārņojumu. Piesārņots tiks gaiss un ūd
d
dens. Daugava ir Latvijas likteņupe, kultūra un daba tās krastos ir jāsaudzē, ūdens kvalitāte – jāuzlabo. Pie Daugavas jārit ekoloģiskai saimniekošanai, rādot piemēru visai Eiropas Savienībai.

Loģiski ir arī tas, ka, lai rūpnīca darbotos, būs jāizcērt meži, taču Latvija ir un tai ir arī jāpaliek mežu valstij. Kokapstrādes pārpalikumu izmantošana ir aktuāla, taču risinājums nedrīkst iedragāt Latvijas meža nozari un Latvijas mežu vērtību.

Leave a Comment