Jauna ogļu termoelektrostacija – vai dabas un cilvēku interesēs?
Globālās klimata pārmaiņas ir realitāte. 20.gadsimta laikā globālā temperatūra ir paaugstinājusies par 0,6 ºC. Eiropa sasilt par 40 procentiem ātrāk nekā pasaule vidēji – mūsu kontinents uzsilis par turpat 1 ºC. Globālo klimata pārmaiņu sekas ir jūtamas. Pēdējo desmitgažu laikā Eiropu katru gadu apdraud nevis vieni lieli plūdi kā agrāk, bet gan 15! 1999.gada vētra un 2002.gada plūdi Eiropai izmaksāja 13 miljardus eiro katrs. 2005.gada vētra Latvijas tautsaimniecībai izmaksāja vairākus simtus miljonu latu.
Galvenais globālo klimata pārmaiņu veicinātājs ir atmosfērā nokļuvušās siltumnīcas efektu izraisošās gāzes, galvenokārt oglekļa dioksīds. Starptautiskā vides aizsardzības organizācija WWF ir apzinājusi 30 Eiropā lielākos atmosfēras piesārņotājus ar oglekļa dioksīdu. Lielākais no tiem atrodas Grieķijā, bet visvairāk to ir Vācijā (9), kam seko Polija (5), tad Itālija, Spānija un Lielbritānija (katrā pa 4) (http://powerswitch.panda.org/news_publications/news_detail.cfm?uxNewsID=25331). Drīzumā arī Latvija varētu sevi pievienot netīro valstu sarakstam.
WWF norāda, ka 27 no 30 lielākajiem piesārņotājiem enerģijas ražošanai izmanto ogles. Ogļu dedzināšanas procesā izdalās visvairāk oglekļa dioksīda, tāpēc no vides aizsardzības un globālo klimata izmaiņu viedokļa šis ir visnevēlamākais enerģijas ražošanas resurss. Kamēr citur pasaulē ogļu termoelektrostacijas tiek aizstātas ar dabai un cilvēkam draudzīgākiem resursiem, Latvijā notiek tieši pretējais – plānota jaunas ogļu termoelektrostacijas celtniecība.
Lai apmierinātu gaidāmo elektroenerģijas pieprasījuma palielināšanos, tuvākajā laikā tiks lemts par ogļu elektrostacijas būvniecību Ventspilī vai Liepājā. Ogles izvēlētas tāpēc, ka tās ir vienkārši transportējamas un salīdzinoši lētas. Tomēr netiek ņemts vērā, ka tieši ogles ir videi viskaitīgākās. Tās ne tikai veicina globālās klimata izmaiņas un to radītās sekas – neparedzamas temperatūras izmaiņas un dabas stihijas, piemēram, plūdus un vētras, bet arī apdraud elektrostaciju tuvumā dzīvojošo cilvēku un dabas veselību.
Pasaules Dabas fonds uzsver, ka ogļu termoelektrostacija nav vienīgais vai labākais veids kā risināt pieaugošo pieprasījumu energoresursiem! Latvijai būtu jāsāk ar energoresursu izmantošanas efektivitātes palielināšanu. Šobrīd energoefektivitāte Latvijā ir 2 līdz 5 reizes zemāka nekā Rietumeiropā! Enerģiju var tērēt vairākkārt efektīvāk, uzlabojot siltumapgādes sistēmas uzņēmumos un siltinot ēkās, un tā ievērojami samazinot ikviena enerģijas patērētāja izmaksas.
Nākamā iespēja ir vietējo atjaunojamo energoresursu (biomasa, saule, vējš) ražošana un izmantošana. Biomasa var būt ne tikai jau šobrīd izmantotie rapši, vēl arī ātraudzīgie koki un krūmi. Biomasu var izaudzēt tepat Latvijā, tā padarot mūs neatkarīgākus no importa resursiem un to cenu svārstībām.
16.februāris ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokola spēkā stāšanās pirmā gadadiena. Parakstot šo protokolu, Latvija ir apņēmusies samazināt siltumnīcas gāzu emisijas, salīdzinot ar 1990.gadu. Lai arī formāli Latvijas savas saistības pilda (pateicoties tam, ka 1990o gadu sākumā sabruka rūpniecība), jaunas ogļu elektrostacijas būvniecība neatbilst ne Kioto protokola mērķiem, ne arī mūsu interesēm.
Mūsu pašu interesēs ir neveicināt globālās klimata pārmaiņas, kuru ietekmi izjūtam jau šobrīd un to vēl vairāk izjutīs mūsu bērni. Mūsu pašu interesēs ir arī ietaupīt, tērējot enerģiju efektīvāk un attīstīt videi un cilvēku veselībai pēc iespējas mazāk kaitīgus enerģijas avotus. Pasaules Dabas fonds aicina – padomā par sevi – izvēlies tīru enerģiju!