LATVIJAS UNIVERSITĀTE
JURIDISKĀ FAKULTĀTE
Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedra
Kursa darbs
Cilvēktiesību pārkāpumi –
Cilvēktiesības policijas darbā , Diskriminācijas aizliegums, Karš un Cilvēktiesības, Karš un Spīdzināšanas aizliegums, Cilvēktiesības un terorisms
Nepilna laika neklātienes nodaļa
4 kursa studente
Aivita Freimane-Medne
JurP 010424
Zinātniskais konsultants
asoc. prof. Aivars Fogels
Rīga 2005
1
Satura rādītājs:
Ievads ………………………………………………………………………………1
1. Cilvēktiesības , personas pamattiesības…………………………………………2
2. Cilvēktiesības Eiropas Savienības ārpolitikas uzmanības centrā..……………4
3. Cilvēktiesības policijas darbā….…………………………………………..……..6
4. Diskriminācijas aizliegums………………………………………………………9
5. Karš un Cilvēktiesības………………………………………………………….10
5.1 Karš un Spīdzināšanas aizliegums………………………………………….12
5.2 Cilvēktiesības un terorisms…………………………………………………..15
6.Pasākumi kas palīdzētu novērst Cilvēktiesību pārkāpumus………………..17
7 Secinājumi………………………………………………………………………20
8. Izmantotā literatūra…………………………………………………………….22
2
1. Cilvēktiesības , personas pamattiesības
Cilvēka pamattiesības un pamatbrīvības ir veidojušās vēsturiski cilvēces attīstības gaitā. Sākotnēji tās veidojās, kā atziņas, kas vēlāk tika atzītas kā katra cilvēka dabiskās tiesības un brīvības un tika nostiprinātas atsevišķu valstu likumos, konstitūcijās .Ja runājam, kas tad ir cilvēktiesības, un cik tālu tās plešas, tad, kā pirmo varam minēt to ka cilvēktiesības rodas personai piedzimstot un tās ir starptautiskas tiesības. Arī mūsdienās cilvēktiesības arvien vairāk kļūst par starptautisko tiesību regulēšanas principu, katrreiz kādam cilvēktiesību līgumam stājoties spēkā. Cilvēktiesības ir valsts nodrošināta un aizsargāta likumīga iespēja rīkoties un realizēt savas ieceres. Cilvēka elementāro tiesību realizācijas apjomu nosaka katras valsts ekonomiskā, sociālā, kultūras un izglītības attīstības, arī politiskais režīms. Cilvēktiesības universāli akceptētas starptautiskā līmenī tika pēc Otrā pasaules kara. Genocīds, ko bija veicis demokrātiski ievēlēta nacistu režīms palīdzēja apzināties vajadzību pēc ierobežotas valsts varas, kura varētu līdzsvarot vairākuma vēlmes.1 Daudzām lietām , ko ikdienā mēs uzskatām par pašsaprotamām pamatā ir tas, ko saucam par “Cilvēktiesībām“. Šīs tiesības ietver tiesības dzīvot brīvi, teikt, ko domājam un sagaidīt, ka arī citi pret mums izturēsies taisnīgi un ar cieņu, Šīs tiesības piemīt visiem cilvēkiem .Galvenais cilvēktiesību mērķis ir aizstāvēt vājos, mazaizsargātos, tos kas ne vienmēr spēj sevi aizstāvēt. Cilvēktiesības ir galvenās morāles garantijas, kas pieder visiem cilvēkiem visās valstīs un kultūrās. Cilvēktiesības – pamatbrīvības pienākumi un uzvedības normas, kas nodrošina cilvēces pastāvēšanu un mēģina uzlabot apstākļus katram atsevišķam indivīdam, un visiem kopumā. Cilvēktiesības ir neatņemama daļa, un bez tām mēs nevaram eksistē, kā cilvēki. Starptautiski dokumenti, kā Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijas preambula uzskata cilvēktiesības par personiskām likumīgām tiesībām, pilnvarām un brīvībām, kurās ietilpst arī aizliegumi pret dažāda veida valsts un valdību rīcību, kas būtu vērsta pret cilvēkiem. Cilvēktiesībām demokrātiskas valsts sistēmā ir divējāda nozīme . No vienas puses, tās ir indivīda subjektīvās
1.Dr.Ineta Ziemele / Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā / Rīga , Izglītības soļi, 2000 ,13.lpp
3
tiesības pret valsti, kuras tas var procesuāli realizēt, no otras puses, tās ir visām valsts institūcijām saistošas objektīvas tiesības , kuras noteiktā apjomā nosaka valsts konstitucionālo iekārtu, bet nav saistītas ar noteiktu subjektu, kurš tās varētu procesuāli īstenot.2 Cilvēktiesības kā subjektīvas tiesības ir tiesisks instruments, ar kuru palīdzību indivīds var realizēt savas intereses pret valsti. Tās darbojas tiesiskajās attiecībās “cilvēks – valsts”, kurās cilvēks ir prasītājs, bet valsts atbildētājs.3 Imanuels Kants jau XVIII gadsimtā rakstīja, ka cilvēka tiesībām ir jābūt svētām, lai kādus upurus nestu valsts. Šeit nav vidusceļa un nevar domāt par pragmatiski noteiktām tiesībām ( kaut ko vidēju starp tiesībām un lietderību ), politikai ir jānoliecas ceļos tiesību priekšā. Tiesību svētums, to neaizskaramība sākas no likumu prasību pilnīgas ievērošanas un pakļaušanās tiesiskajām normām.4 No tā varam secināt, ka ikviena cilvēka tiesībām ir jābūt atbilstoši nodrošinātām ar citu cilvēku, sabiedrības vai valsts pienākumiem veidot nepieciešamos apstākļus tiesību realizācijai .Jēdzieni “cilvēktiesības” un “pamattiesības bieži tiek lietoti kā sinonīmi, taču tiem var piešķirt arī nedaudz specifisku raksturu. Jēdziens “cilvēktiesības” tiek lietots divās nozīmēs. Pirmkārt, kā virs jēdziens tas attiecināts uz cilvēktiesībām plašākā nozīmē, bez atšķirības, kādā tiesību sistēmā- starptautiskajā vai nacionālajā – tās noregulētas . Otrkārt, šaurākā nozīmē tas tiek lietots arī tad, ja ir runa par starptautisko tiesību dokumentos konkrēti noregulētajām cilvēktiesībām. Turpretī jēdziens” pamattiesības” ir attiecinātas uz cilvēktiesībām, kas konkrēti noregulētas valsts nacionālās tiesību sistēmas normās.5 Latvijā cilvēktiesības tiek regulētas Satversmes 1 pantā1punktā – Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 8 pantā cilvēka pamattiesību un pamatbrīvību pamatprincipi (visi punkti) 9 pants – ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības, 14 pants- Tiesības uz dzīvību.(visi punkti ).6
2 Dr.Ineta Ziemele / Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā / Rīga , Izglītības soļi, 2000 24.lpp.
3 Turpat 24.lpp.
4. Andrejs Vilks / Tiesības brīvības un tavi pienākumi pret valsti /Rīga 1999 ,11.lpp.
5 .Levits E. /Cilvēktiesību žurnāls /Latvijas tiesību teorija cilvēktiesību kontekstā / Latvijas Universitāte Juridiskās
fakultātes Cilvēktiesību institūta izdevums , 1997,Nr 4 ,75-76.lpp.
6. Latvijas Republikas Satversme/ ar grozījumiem 22 aprīļa 2002 gada redakcija.
4
2.Cilvēktiesības Eiropas Savienības ārpolitikas uzmanības centrā:
Ja ir kāda cīņa, kurā Eiropas parlaments iestājies jau sen, tad tā ir cīņa par cilvēktiesību aizstāvību un veicināšanu Eiropas savienībā un arī ārpus tās. Pateicoties deputātiem, kas ir galvenais tās virzītājspēks, cilvēktiesības atrodas Eiropas Savienības ārpolitikas uzmanības centrā. Jau vairākus gadus Eiropas Parlamenta deputāti cīnījušies par to, lai cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana atrastos Eiropas Savienības uzmanības centrā. Šīs prasības atspoguļo Māstrihts un Amsterdamas līgums, kas veido tiesisko bāzi šā mērķa īstenošanai. Saskaņā ar Māstrihtas līgumu Eiropas Savienības pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Māstrihtas līgums paredz, ka Eiropas Savienībā tiks ievērotas Eiropas Padomes 1950.gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas noteiktās tiesības. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir arī Eiropas Padomes valstis, tas nozīmē, ka šīm valstīm savā darbībā un politikā jāievēro arī Eiropas Padomes konvencijas 7.Savukārt Amsterdamas līgumā paredzēts, ka Savienība var pieņemt lēmumus, lai apkarotu diskrimināciju, kas balstīta uz dzimumu, rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju 8. Eiropas Savienībai ir tiesības vērsties pret tām dalībvalstīm kuras sistemātiski pārkāpj cilvēku pamattiesības. Jebkurai valstij kura vēlas iestāties Eiropas Savienībā pirmām kārtām ir jānodrošina, un jānostiprina savas valsts cilvēktiesības. 1993. gada Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm tika noteikti kritēriji trīs jomā–politiskajā, ekonomiskajā, un spējā uzņemties dalībvalsts pienākumus. Politiskie kritēriji ietver demokrātisku valsts iekārtu, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Par sociālām tiesībām ir teikts Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā 22/1 pantā. Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni. Ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai ,un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos
7. http://www.eib.gov.lv/340
8. turpat
5
eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ 9. Latvijā Satversmes 8 nodaļā Cilvēka pamattiesības 89, pantā noteikts, Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. (8.nodaļa 1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.11.98.) 10. No šī panta izriet, ka Latvijā cilvēka pamattiesības ir sasitošas valsts varai jebkurā tās izpausmes formā. Aplūkojot Satversmes 89 pantu sasaistē ar tiesiskas valsts principu, taisnīguma principu un proporcionalitātes principu, kas izriet no satversmes 1 nodaļas 1 panta Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika 11 redzams, ka pasākumi kas saistīti ar pamattiesību ierobežojumiem, pieļaujami tikai tādā apmērā, kādā nepieciešams attiecīgā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Valsts varai izdodot normatīva rakstura aktus, jāparedz procedūra, kas maksimāli vērsta uz to, lai ikviena ar pamattiesību ierobežojumiem saistīta soda piemērošana notiktu tikai pēc tam, kad vispusīgi noskaidroti lietas apstākļi, tostarp uzklausīti arī vainīgās personas paskaidrojumi 12. Satversmes 91 pantā ir teikts Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas 13. Jāatzīst ka mūsdienās cilvēktiesības ir cieši saistītas ar politiku, tomēr šis fakts netraucē, lai indivīda pamattiesības tiktu atzītas kā prioritāte gan starptautiskajā, gan arī nacionālajā līmenī. Mūsdienās cilvēktiesības attīstās vispirms kā starptautiskās tiesības, jo šajā līmenī tiek izstrādātas jaunas normas, kuras agrāk vai vēlāk kļūst par saistošām. Savukārt starptautiskās organizācijas nodarbojas jau ar esošo normu interpretāciju 14.Eiropas Savienībā diskriminācija valsts piederības dēļ ir aizliegta. Eiropas Savienības apņēmība sekmēt cilvēktiesības tika svinīgi apstiprināta Nicā 2000. gada decembrī, kad tika izsludināta Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Šo hartu izstrādāja Konvents, ko veidoja
9. Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācija
10. Satversmes 8 nodaļa
11.turpat 1 nodaļa 1 pants
12. Hanss Jirgens-Vilbergs/ Atsauces satversmei / Eirofakultāte Rīgas centrs / 2003 . 70.lpp
13 Satversmes 8 nodaļa 91 pants
14 Olafs Brūvers / Cilvēktiesību pamatelementi- apņemšanās un prakse / Diena 1998.19 decembris 14.lpp
6
valstu un Eiropas parlamentu pārstāvji, valsts valdību pārstāvji un viens Komisijas loceklis. Tās sešu nodaļu – “Cieņa”, “Brīvības”, “Līdztiesība”, “Solidaritāte”, “Pilsonība” un “Taisnīgums” – 54 pantos definētas Eiropas Savienības pamatvērtības, kā arī Eiropas pilsoņu civilās un politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības 15. Eiropas Savienības teritorijā Eiropas pilsoņi ir tiesīgi dzīvot brīvi, mierīgi, bez bailēm no vardarbības. Tomēr starptautiskā noziedzība un terorisms ir parādības, kas eiropiešiem šodien sagādā lielākās raizes. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija – pirmais starptautiskais juridiskais dokuments, kas aizsargā cilvēktiesības.
3.Cilvēktiesības policijas darbā :
Pēdējos gados policijas darbība ir kļuvusi par aktuālu sarunu tēmu cilvēktiesību jautājumos. Ar vien biežāk nākas saskarties ar policistu darbību un attieksmi pret ieslodzītiem un sabiedrību. Daudzas lietas tiek noklusētas. Sabiedrība nav informēta par policistu tiesībām un cik tālu tās stiepjas lai nepārkāptu katra indivīda cilvēktiesības. Ik pa brīdi presē un televīzijā uzliesmo informācija par to kā policijas darbinieki izturas pret sabiedrību izmantojot savu dienesta stāvokli. Sevišķi nepasargāti ir bezpajumtnieki un personas kuras ir alkohola reibumā. Šīs personas viss biežāk nonāk policijas darbinieku nežēlībā. Daudzi policijas pārkāpumi tiek diskutēti un analizēti presē. Kā viens no skandalozākiem policijas darbinieku pilnvaru pārkāpums notika 2003 gada 26 jūlijā. 4 policisti Ļipņickis, Vingris Straume un Meļķis viņi devās uz māju Rīgā, Lubānas ielā 61, kur tobrīd atradās mājas saimnieks Vēdze un viņa viesis Čubrēvičs. Abi vīrieši gulējuši. Policijas darbinieki bez atļaujas iegāja šajā mājā, lietojot spēku, izveda no mājas abus vīriešus un iesēdināja vieglajā automašīnā. Aizturētie tika nogādāti Rīgas 23.policijas nodaļā. Tur Vēdze, kurš no kāda sitiena bija zaudējis samaņu, tika ievietots aizturēšanas kamerā, bet Čubrēviču policisti aizveda uz kādu vietu netālu no dzelzceļa stacijas “Rumbula”, kur smagi piekāva. Pēc tam Čubrēvičs tika vests atpakaļ uz 23.policijas nodaļu. Ceļā viņš no gūtajām traumām nomira. Čubrēvičam eksperti konstatēja daudzus smagus miesas bojājumus galvā un
ķermenī, arī spēcīgu asinsizplūdumu smadzenēs. Eksperti noteikuši, ka
15 http://europa.eu.int/comm/publications/booklets/eu_glance/ 22 / lv.doc
7
cietušā nāves cēlonis bija visas gūtās traumas kopumā. Ļipņickim, Vingrim, Meļķim un Straumem uzrādītas apsūdzības pēc Krimināllikuma 125.panta 3.daļas – par tīša smaga miesas bojājuma nodarīšanu, kas vainīgā neuzmanības dēļ bijis par iemeslu cietušā nāvei, un pēc 317.panta 2.daļas – par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, kas acīmredzami pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu vai uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās saistītas ar vardarbību 16. Šis ir spilgts piemērs bažām par to vai arī turpmāk sabiedrībai nebūs jāsaskaras ar policistiem kas izmanto savas dienesta pilnvaras pārkāpjot pašu galveno katra cilvēka cilvēktiesības. Konvencija pret spīdzināšanu un citādu nežēlīgu vai cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu paredz, ka saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtos pasludinātajiem principiem visu cilvēku sabiedrības locekļu vienlīdzīgu un neatņemamu tiesību atzīšana ir brīvības, taisnīguma un vispārējā miera pamats. Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7 pants paredz Nevienu cilvēku nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgam necilvēcīgam, necilvēcīgam vai viņa cieņu pazemojošam apiešanās vai sodīšanas veidam 17 . Ja šo policistu noziedzīgais nodarījums būtu skatīta netikai kā kriminālnoziegums, bet arī ka cilvēktiesību pārkāpums tad neapšaubāmi viņi ir pārkāpuši gan Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5 pantu, gan arī Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7 pantu . Šādi policijas darbinieku pilnvaru pārkāpumi unne tikai Latvijā, bet arī citās Eiropas Savienības valstīs, un valstīs kuras nav Eiropas Savienībā. Liekākā daļa šādu lietu tiek izskatītas pēc katras valsts pieietajiem likumiem, bet ir gadījumi, kad cilvēki lietu nodod izskatīšanai Eropas cilvēktiesību tiesai. Kā vienu no šādiem gadījumiem varu minēt 1995 gaa 4 decembrī Eiropas cilvēktiesību tiesā izskatīto lietu Ribičs pret Austriju. Lietas būtība ir nelikumīga apcietināšana un spēka pielietošana apcietinājumā.
16. http://www.tvnet.lv/news/latvia/index.php?id=1763220
17.Policija un cilvēktiesības Eiropas aktualitātes / Cilvēktiesību žurnāls/ Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta izdevums / 2000, 13-14, 47 lpp.
8
Prasītājs Ronalds Ribičš kopā ar sievu tika apcietināts par narkotiku tirdzniecību. Policisti balstoties uz iesniegto informāciju vairāki policisti nopratināja prasītāju un tajā pašā dienā kratīja arī viņa māju, lai gan kratīšanas ordera viņiem nebija. Kratīšanā nekas netika atrasts. Policijas darbinieki pielietoja spēku un necienīgi izturējās pret aizturēto Ribišu. Par nodarītiem miesas bojājumiem liecina ekspertīzes slēdziens, kā arī ģimenes ārsta slēdziens. Tā kā Austrijas Konstitucionālā tiesa atzīmēja, ka šos policistus jau esot attaisnojušas zemākās instances tiesas un tagadējos apstākļos vairāk nav iespējams noskaidrot svarīgus faktus, kas pierādītu cilvēktiesību pārkāpumus tiesa šo prasību atzina par nepieļaujamu. 1991 gada 5 augustā Ribičs griezās Eiropas Cilvēktiesību komisijā (tagad tiesā). Pamatojoties uz Konvencijas 3pantu ,6 panta1punktu un 13 pantu sūdzējās ka apcietinājuma laikā pārcietis cietsirdīgu un pazemojošu apiešanos. 1993.gada 20 oktobrī Eiropas Cilvēktiesību komisija (tagad tiesa) atzina sūdzību par Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 3 panta pārkāpumu par pieļaujamu.1994 gada 4 jūlijā tiesa atzina, ka ir bijis ECK 3 panta pārkāpums18. Ir izstrādāta Eiropas programma „Policija un cilvēktiesības”. Tā parāda, ka nepieciešama precīzāka cilvēktiesību definīcija tieši policijas darbības sakarā. ‘Pārāk liels ir to policijas darbinieku īpatsvars, jo īpaši Rietumvalstīs, kas domā, ka cilvēktiesības ir kaut kur ļoti tālu no viņu ikdienas realitātes. Tādēļ viņi nesaprot, ka runa taču ir par pārmērīgu spēka lietošanu, nepamatotu varas un pilnvaru izmantošanu, noteiktu sabiedrības grupu diskrimināciju un atklātības, un atbildības trūkumu tajos gadījumos, kad tiek pieļautas kļūdas. Diemžēl ir vēl daudz valstu, kur policija un cilvēktiesību jautājumi netiek atklāti apspriesti, jo policijas priekšnieki uzskata, ka tas vienkārši vairs neesot vajadzīgs. Ķeksītis atskaitē- un viss skaitās kārtībā. Incidentus uzskata par atsevišķām individuālām kļūdām, nevis par institūcijas uzvedības formām. Arī to, ka netiek saņemtas sūdzības, var interpretēt kā rādītāju, ka sabiedrība ir apmierināta ar visu, kritiski neizvērtējot varbūtību, ka cilvēki nevēlas vai arī baidās iesniegt sūdzību tādēļ, ka neuzticas policijai. Lai kāda būtu attieksme, ir jāsaprot, ka ikvienā Eiropas valstī policijas dienestā var atrast iespējas, kā uzlabot situāciju.
18. http://www.humanrights.lv/frames_l.htm?menu/hrmag_l.htm
9
4.Diskriminācijas aizliegums.
Diskriminācijas aizliegums ieņem nozīmīgu vietu Eiropas Savienības tiesību sistēmā, turklāt, ja vēl nesen tā aprobežojās ar aizliegumu diskriminēt uz dzimuma pamata, tad pēc 2000. gada aizliegto diskriminācijas pamatu uzskaitījums ir paplašinājies. Lai arī kā valstis tiecas uz demokrātiju un vienādām tiesībām, taču lai panāktu sev vēlamos politiskos rezultātus dažkārt nepievērš uzmanību, vai arī cer ka kāds klusēs un neko neteiks mēdz uzspiest savu gribu un savu politisko pārliecību. Viena valsts sūdzas Eiropas savienībā par to ka tās pilsoņu cilvēktiesības ir pārkāptas, kādā citā valstī, taču nepamana, ka arī pati kādā citā valstī pārkāpj cilvēktiesības. Tā tas notiek ar Krieviju. Eiropas Savienība aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu – mariešiem. Līdz šim cilvēktiesību kontekstā Eiropas Savienības sarunās ar Krieviju vienmēr dominējušas tās sūdzības par krievu stāvokli Latvijā un Igaunijā, bet Rietumi ne pārāk uzstājīgi runājuši par stāvokli Čečenijā, un šī ir pirmā reize, kad Eiropas Savienība sāk norādīt Krievijai uz tās izturēšanos pret pašas minoritātēm. Diplomāti Dienai apstiprināja, ka mariešu un vēl vienas minoritātes galvenokārt Krasnodaras apgabalā dzīvojošo Meshetijas turku stāvoklis īsi pieminēts nesen notikušajā pirmajās Eiropas Savienības un Krievijas cilvēktiesību konstitūcijās, kad Krievijai pieprasīti paskaidrojumi. Marieši sūdzas par politiskās apspiešanas vilni, par ko atbildīgi ir krievu nacionālisti. Uzbrukumi sākās pēc prezidenta vēlēšanām, kurās viņi atbalstīja etnisko mariešu kandidātu 19. Šo situāciju es nosauktu par diskrimināciju. Diskriminācija- izdarīt aizspriedumu pret cilvēkiem, vai cilvēku grupu, vai dot tiem priekšroku, vadoties pēc kādas šai grupai piemītošas īpašības. Diskriminācija izpaužas kā izslēgšana no līdzdalības kādas darbības veikšanā. Tā nozīmē cilvēka, vai cilvēku grupas nošķiršanu (izolēšanu), izskatot kādu vitāli svarīgu jautājumu, tādējādi šai grupai piešķirot savādāku statusu. Parasti diskriminācija izpaužas, atņemot kādai sabiedrības grupai tiesības piedalīties valsts pārvaldīšanā. Diskriminācija rodas tad, kad cilvēki rīkojas aizspriedumu vadīti 20. Šajā gadījumā Krievija pārkāpj
19. Saita Jemberga, un Gustavs Strenga / ES aizrāda Krievijai par izturēšanos pret mazo tautu- mariešiem / Diena ISSN 1407-1290 Nr-66 / 2005.18.03 ; 9 lpp ./
20.Dr.psihol.Juris Baldunčiks / Svešvārdu vārdnīca / Apgads Jumava 1999 ; 161 lpp.
10
Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14 pantu, kurā teikts Sājā Konvencijā minēto tiesību un brīvību īstenošana nodrošināta bez jebkādas diskriminācijas – neatkarīgi no dzimuma, rases, ādas krāsas, valodas reliģijas, politiskajiem uzskatiem vai citiem uzskatiem, nacionālajās vai sociālas izcelsmes, piederības kādai mazākumtautībai, mantiskā stāvokļa, kārtas vai cita stāvokļa 21. Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 26 pantā ir teikts Visi cilvēki ir vienlīdzīgi likuma priekšā, un viņiem ir tiesības bez jebkādas diskriminācijas un vienādu likumu aizsardzību. Jebkura diskriminācija jāaizliedz ar likumu, un likumam jāgarantē visām personām vienāda un efektīva aizsardzība pret jebkādu diskrimināciju- neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem 22.
5.Karš un Cilvēktiesības :
Ir grūti apvienot šos abus terminus- karš un cilvēktiesības. Katra kara sākums jau ir kādas valsts cilvēktiesību pārkāpums. Cieš ne vien konkrēta cilvēku grupa, bet visa valsts. Civiliedzīvotāji militāristi jebkurā brīdī var kļūt par gūstekņiem. Kā prakse un notikumi valstīs liecina tad pret gūstekņiem tiek aizmirstas cilvēktiesības. Kā tautā saka lai sasniegtu vēlamo karā visi paņēmieni ir atļauti, taču nedrīkst aizmirst ka katram cilvēkam ir savas tiesības. Un jebkāda necilvēcīga izturēšanās ir cilvēka tiesību pārkāpums. Karš nozīmē kādas valdības gāšana, lai tiktu veidota valsts pārvalde pēc vairākuma interesēm. Tātad cilvēktiesības aizsargā cilvēku pret valsts patvaļu. Bet valstij, lai tā pastāvētu, nav cita ceļa kā ierobežot tā saucamās cilvēktiesības vairākuma cilvēktiesību vārdā. Politiku veidojot nevar būt labs pret visiem. Nav iespējams panākt sociālo grupu konfliktus samierinot un darot laimīgus visus. Daudzu valstu pilsonības likumdošana principiāli nav saskaņojama ar tiem standartiem, ko izvirza cilvēktiesību instrumenti. Etniskās minoritātes valstīs pieprasa savu tiesību īstenošanu, nerēķinoties ar
21. Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija , 14 pants
22. Gita Feldhūne, Artūrs Kučs, Vineta Skujeniece / Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem/ Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte Cilvēktiesību institūts / 2004g. 76 lpp.
11
tādu sīkumu kā vairākuma tiesībām nacionālajā likumdošanā. Piekāpjoties mazākumam, aizskars vairākumu — nav lēmumu, kuri der visiem. 2003. gada martā ASV uzbruka Irākai, tai atbalstu pauda vairāk kā trīsdesmit valstis, tomēr starp tām bija tikai dažas „vecās” demokrātijas. Ne Vācija, ne Francija, ne Skandināvijas valstis nepauda atbalstu, bet gan aicināja meklēt citus risinājumus, nevis militāros. ASV un tās sabiedrotie pauda viedokli, ka militārās operācijas Irākā varētu ilgt divus līdz trīs mēnešus, jo amerikāņu vadītajiem spēkiem ienākot Irākā tauta pati sacelsies un gāzīs Sadamu. Pirms iebrukuma Amerika apgalvoja, ka šodien mēs dzīvojam moderno tehnoloģiju laikmetā – civiliedzīvotāji praktiski necietīšot, jo ieroči esot tik precīzi un moderni, ka zaudējumi būs vienīgi Irākas armijai un militārajiem objektiem. Diemžēl tā ne tuvu nebija patiesība – amerikāņi jau pirmajās dienās parādīja, ka nespēj atšķirt civilās personas no kaujiniekiem, militāros objektus no dzīvojamajām mājām, nemaz nerunājot par to, ka pārtikas devas, kuras laimējās saņemt daļai irākiešu, tika iesaiņotas tādā pašā iepakojumā, kā munīcija. Gan jau kāds izsalcis bērns, cerot atradis pārtiku, kļūdījās. Gluži pretēji, amerikāņu militārie speciālisti bija tiktāl atrauti no realitātes, ka nevarēja iedomāties, ka Irākā varētu sākties vispārējs haoss – izlaupīšana, noziedzīgu bruņotu grupu veidošanās, cilvēku nolaupīšanas, konflikti starp reliģiskajām kustībām utt. Nevienam pat neienāca prātā, ka civiliedzīvotājiem varētu sākt trūkt pārtika, dzeramais ūdens un medicīniskā palīdzība. 23. Karā jau pirmāmkārtām tiek pārkāptas Cilvēktiesību konvencijas 1 pants- tiesības uz dzīvību , un 5 pants- tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Karš tas nozīmē nav ne māju ne pārtikas nedz arī personīgās dzīves. Cilvēki dzīvo pastāvīgā stresā bērni zaudē vecākus, un vecāki savus bērnus. Ir smagi noskatīties, kā māte pārliekusies pār savu bērnu lej asaras, vai arī bērns stāv pie savas mātes, kuras balsi diemžēl viņš vairs nedzirdēs nekad. Cilvēkiem tiek atņemtas viņu cerības sapņi kurus varbūt jau rīt būtu īstenojuši. Karš savā ceļā nesaudzē ne vienu. Varbūt pēc daudziem gadiem pasaules sabiedrība sapratīs, ka saasinātos konfliktus starp valstīm jārisina diplomātiskā ceļā nevis jāķeras pie radikāliem pasākumiem kā karš. Tā mēs nonākam pie
23 http://www.jss.lv/index.php?id=aktualitaates&num=1113563735
12
vieniem no smagākajiem Cilvēktiesību pārkāpumiem, kā spīdzināšana, kas ir cieši saistīts ar tiesībām uz dzīvību.
5.1 Karš un Spīdzināšanas aizliegums:
Spīdzināšana: ANO definē šādi – jebkāda darbība, kur apzināti rada kādai personai stipras fiziskas vai garīgas sāpes, vai ciešanas, kas īstenota, lai sasniegtu noteiktu mērķi, Inter alia, iegūt atzīšanos, informāciju, sodīt vai iebiedēt personu 24. Latvijas Satversmes 95 pants paredz Valsts aizsargā godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam 25. Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 3 pants nosaka – Nevienu cilvēku nedrīkst spīdzināt vai cietsirdīgi vai, pazemojoši ar viņu apieties vai sodīt 26.Spīdzināšanas aizliegums ir noteikts arī ANO Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7 panta 1 daļā. Nevienu nedrīkst pakļaut spīdzināšanai vai nežēlīgi, necilvēcīgi vai pazemojoši apieties ar viņu vai sodīt. Īpaši nevienu bez tā brīvas piekrišanas nedrīkst pakļaut medicīniskajiem vai zinātniskajiem eksperimentiem 27. Spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas apiešanās vai sodīšanas aizliegums ir noteikts arī vairākos citos Latvijas Republikai saistošos cilvēktiesību dokumentos- kā ANO 1984. gada 10. decembra Konvencijā par spīdzināšanu un citiem nežēlīgiem, necilvēcīgiem vai cieņu pazemojošiem apiešanās vai sodīšanas veidiem. Eiropas Cilvēktiesību Tiesās praksē spīdzināšana ir izdalīta atsevišķi no divām pārējām aizliegtas apiešanās vai sodīšanas formām, jo tā ir saistīta ar īpaši cietsirdīgu rīcību, apzināti radot personai ļoti nopietnas un nežēlīgas fiziskas vai garīgas ciešanas 28 . Visplašāk spīdzināšanu izmanto karā. Kā viena no pasaulē skandalozākajām spīdzināšanām ir spīdzināšana Irākā. Šie nežēlīgie notikumi satricināja visu pasauli. Rodas jautājums vai militārpersonas ir
24. Gita Feldhūne, Artūrs Kučs, Vineta Skujeniece / Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem/ Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte Cilvēktiesību institūts / 2004g. 24.lpp
25. Latvijas Satversme 95 pants
26. Eiropas Cilvēktiesību konvencija
27. ANO starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 7 pants 1 daļa.
28. Gita Feldhūne, Artūrs Kučs, Vineta Skujeniece / Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem/ Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte Cilvēktiesību institūts / 2004g. 23 lpp/
13
pietiekami sagatavotas cilvēktiesību jautājumos. Vai valsts kura nosūta savus karavīrus ir informējuši tos uz kādu valsti viņi dodas, un vai šie karavīri zina par valsts kultūru likumiem un pieņemtām sabiedrības normām. Nelikumīgi aresti, spīdzināšana un ilgtermiņa ieslodzīto izolācija Irākā ir rutīna, secināts Human Right Wach (HRV) sagatavotajā ziņojumā Ziņojuma Jaunā Irāka spīdzināšana un slikta izturēšanās pret aizturētajiem Irākas ieslodzījuma vietās balstās uz intervijā no ieslodzītajiem gūtām liecībām par plaši izplatītajiem cilvēktiesību pārkāpumiem pret nacionālās drošības spēku aizdomās turētajiem un kriminālnoziedzniekiem 29. Šokējoši fakti parādās televīzijā un presē par ASV pastrādāto cilvēktiesību pārkāpumu Irākā Abū Graibas cietuma sienās. ASV militārpersonas spīdzināja un necilvēcīgi izturējās pret ieslodzītiem. Izģērba kailus un kā sava spēka un varas apliecinājuma faktu nofotografējās pie jau mirušā ieslodzītā.. Rodas jautājums cik profesionāli tika sagatavotas šīs ASV militārpersonas karam Irākā. Pēc skandāla, kas izcēlās pagājušā gada pavasarī saistībā ar irākiešu ieslodzīto spīdzināšanu, kurā apsūdzēti ASV spēku karavīri, vēlāk arī Lielbritānijas un Dānijas armijā dienējošie, kļuvis zināms, ka Irākas spēku vadībā notiek sistemātiski ieslodzīto cilvēktiesību pārkāpumi. Laika posmā no 2004. gada jūlija līdz oktobrim HRV veiktā izmeklēšanā atklāta sistemātiska patvaļīga aresta piemērošana, neadekvāta izturēšanās pret ieslodzītajiem bērniem un liegta pieeja juristiem. Pētījumā, kura laikā intervēti 90 ieslodzīto, 72 apgalvoja, ka jaunie Irākas spēki pārkāpuši viņu cilvēktiesības 30. Pētījumi liecina, ka cietumniekus spīdzinājuši arī irākieši. Pentagona centieni noskaidrot patiesību ir nepietiekami un patiesībā attaisno spīdzināšanu. Irākiešu nemiernieki savu kārt otrdien izplatīja videoierakstu kurā ar ieroča stobru pie galvas lūdzam palīdzību redzams nolaupīts ASV strādnieks Rojs hellams, ziņo Reuters. Savukārt par pārciesto Irākas cietumā stāsta kāds cits vīrietis –Pirmajās trīs dienās es tiku nepārtraukti spīdzināts. Mani sita ar alumīnija nūju un vadiem. Manas rokas saslēdza aiz muguras un lika parakstīt
29. Ilze Garoza / Spīdzināšana Irākā ir rutīna/ Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai ISSN 1407-3463 Nr.21 / 2005g.26.janv. 11.lpp
30. Turpat.
14
liecību, es pat neredzēju papīru, uz kura parakstījos 31. Karš jau turpinās vairāk kā divus gadus. Nu ja, var jau teikt, ka karš beidzās līdz ar Bagdādes ieņemšanu. Tomēr civiliedzīvotāji joprojām mirst gan no amerikāņu lodēm, gan dažādu kaujinieku grupējumiem, nepārtraukti pienāk ziņas par kārtējiem uzbrukumiem, sadursmēm, sprādzieniem, nolaupīšanām 32. Kara noziegumi notiek ne vien Irākā , bet arī citās valstīs kurās notiek karš kā Čečenijā, Albānijā Bosnijā u.c pasaules valstīs. Bosnijā 1996 gadā bija izteikta masu slepkavība. Bosnijas valdība apgalvo, ka vismaz 24000 cilvēku kļuvuši par serbu etniskās tīrīšanas politikas upuriem tieši tajās teritorijās, tobrīd atradās serbu pārvaldē. Problēmas pamatā bija Bosnijas valdības atteikšanās atbrīvot serbu karagūstekņus 33. Eiropas Cilvēktiesību Tiesā tika izskatīta lieta par spīdzināšanu ka nopratināšanas veidu ko izmantoja Lielbritānijas kareivji. Kaut arī nenodarīja miesas bojājumus, tomēr radīja intensīvas fiziskas un garīgas ciešanas personām kas tām tika pakļautas, kā arī izraisīja akūtus psihiskus traucējumus nopratināšanas laikā. Tādējādi pārkāpjot Eiropas Cilvēktiesību Konvencijas 3 pantu / Spīdzināšanas aizliegums/.Lai nolemtu vai šī apiešanās ir pazemojoša 3 panta izpratnē, viens no faktoriem, ko ECT izvērtē, ir jautājums vai tā mērķis ir bijis pazemot un noniecināt attiecīgo personu 34. Eiropas iedzīvotājiem un politiķiem jāatbild uz pašu svarīgāko jautājumu – kā novērst jaunu karu izcelšanos, kā mazināt tādu valstu parādīšanos kontinentā, kuras vēlētos savu politiku īstenošanai pielietot vardarbīgus līdzekļus. Tas, ka cilvēktiesību vārdu valkā nelietīgi, protams, nepadara tās mazvērtīgākas. Tomēr, arvien no jauna sastopoties ar ļaunuma racionalizāciju, izmantojot cilvēktiesību argumentus, jāsāk domāt: vai to ietvars nav pārāk vispārīgs un atvērts pretrunīgām interpretācijām un polāriem vērtējumiem?
31. Jānis Vēvers / Cietumniekus spīdzinājuši arī Irākā / Diena 2005g. 26 janv. 9 lpp.
32. Ansis Dobelis / Piedod G.W.Bush, bet neesmu tavs fans / www.jss.lv-Aktualitātes / 14.04.2005
33 Guntars Grīnums / Gūstekņu apmaiņa un kara noziegumi / Neatkarīgā Rīta Avīze / 1995g.24.janv.6 lpp.
34.Gita Feldhūne, Artūrs Kučs, Vineta Skujeniece / Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem/ Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte Cilvēktiesību institūts / 2004g. 24/25.lpp
15
5.2 Cilvēktiesības un terorisms:
Terorisms: – terora kā politiskās cīņas līdzekļa lietošana, atbalstīšana vai atzīšana 35. Terors pēdējo gadu laikā ir visplašāk izskanējusī valstu problēma. Ar teroru ir visgrūtāk cīnīties. Jebkurā brīdi var notikt kāds sprādziens vai cita veda teroristu uzbrukumi. Šobrīd starptautiskais terorisms ir viens no starptautiskās sabiedrības visneatliekamāk risināmajiem grūtajiem pasākumiem. Cilvēcība un cilvēka dzīvība ir svarīgas vērtības, ko noliedz terorisms un ķīlnieku sagrābšana. Ikviens piekritīs, ka ir jādara viss iespējamais, lai apkarotu un novērstu terorismu. ANO ir jāieņem vadošā loma vispasaules pretterorisma cīņā. Norvēģija bija viena no pirmajām valstīm, kas iekļāva Drošības padomes rezolūciju 1373 savā likumdošanā. Tagad –saskaņā ar Norvēģijas likumiem – terorisma finansēšana ir krimināli sodāms akts, un likums prasa, lai Norvēģijas varas iestādes iesaldētu jebkurus līdzekļus, kas varētu būt saistīti ar teroristu darbību. Papildus ANO ir arī vairākas reģionālas organizācijas, kā, piemēram, ES, NATO un EDSO, kurām ir vadoša loma terorisma apkarošanā36. «Mēs esam šeit, lai atgādinātu, ka cilvēka vērtība ir augstāka par visu un ka nav tāda mērķa, lai cik cēls tas nebūtu, kas attaisno citu mierīgu civiliedzīvotāju dzīvību apdraudējumu vai tās ņemšanu vienkārši, lai kaut ko pateiktu vai pavēstītu,»37. Terorisms nav jauna parādība Eiropā. Apvienotajā Karalistē, Īrijā un Spānijā vien ir nogalināti 5000 cilvēku trīsdesmit gadu laikā/Sājos pēdējos gados terorisms ir kļuvis vēl starptautiskās. 2002 gada 21 septembrī Eiropas Padome izveidoja darbības plānu, lai cīnītos pret terorismu. Mērķtiecīga mierīgo iedzīvotāju spīdzināšana un nogalināšana ir viena no viszemiskākajām barbarisma izpausmēm. To var pielīdzināt noziegumam pret cilvēci, etniskajai tīrīšanai un genocīdam. Diemžēl, terorisms neizzūd no 21. gadsimta laikrakstu virsrakstiem. Gluži pretēji – terorisms kļūst par karošanas pamatmetodi, ko izmanto ar kaut ko
35. Dr.psihol.Juris Baldunčiks / Svešvārdu vārdnīca / Apgads Jumava 1999 ; 789 lpp.
36. http://www.norvegija.lv/policy/security/terrorism/terrorism.htm
37. Vaira Vīķe-Freiberga / : terorisms noliedz cilvēcību un cilvēka dzīvību /Ziņu aģentūra Leta / 2004g. 18 sept.
16
neapmierināti grupējumi savu politisko mērķu sasniegšanai un savu valstu valdību šantažēšanai. Šādu līdzekļu izmantošanai nav attaisnojuma. Jebkurš šķietami cēls mērķis var tikt diskreditēts, ja tā sasniegšanai tiek izmantots terorisms. Bieži vien valstis, kas saskaras ar teroristu uzbrukumiem, pielieto daudzkārt pārākas militārās iespējas, lai dotu spēcīgu triecienu reāli pastāvošiem vai aizdomās turētiem teroristu objektiem. Taču šādi triecieni pārāk bieži ir paši izraisījuši nevēlamas blakusparādības – tie ir turpinājuši mierīgo iedzīvotāju ievainošanu un nogalināšanu un īpašuma iznīcināšanu. Šādi triecieni nekādā veidā nav mazinājuši dziļi iesakņojušās aizvainojuma jūtas neapmierināto iedzīvotāju daļā. Dažu pēdējo gadu un patiesībā pat dažu pēdējo gadu desmitu notikumi atklāj kailo un skaudro patiesību, ka militārs risinājums vien nav spējis izskaust terorismu un ka terorisms nav pierādījis sevi kā efektīvu līdzekli politisko mērķu sasniegšanai. Šādi nemitīgi nogalināšanas un savstarpējā naidīguma veicināšanas cikli var izbeigties tikai tad, ja visas iesaistītās puses atsakās no vardarbības. Latvija uzskata Ceļa karti mieram Tuvajos austrumos par vienīgo iespējamo līdzekli, kā darīt galu Izraēliešu un Palestīniešu savstarpējām sadursmēm. Mūsu valsts aicina ieinteresētās puses darīt visu iespējamo, lai mazinātu spriedzi un atsāktu miera procesu. ANO Drošības padome ir bijusi galvenais forums, kurā pasaules valstis kopīgi apspriež miera un drošības jautājumus. Arābu valstis vairāk uztrauc terora vilnis pašu mājās. Piemēram Alžīrijā pagājušā gada laikā terora aktos bojā gājuši 605 cilvēki. Ēģiptē islama ekstrēmistu grupējuma Jamaa Islamiya sarīkotajos terora aktos kopš 1992 gada bojā gājuši vairāk nekā 1000 cilvēku. Arābu valstis apspriedē nolēmušas arī apspriesties ar Eiropas Savienības valstīm, kurās kā patvēruma meklētāji slēpjas ekstrēmisko grupējumu vadītāji. Lielbritānijā, Dānijā un Šveicē patvērumu atraduši daudzi Ēģiptes teroristi, kuriem pašu mājās piespriest nāvessods 38. Grūti iedomāties kā iespējams dzīvot valstī, kurā gandrīz katru dienu terora aktos iet bojā cilvēki. Tomēr cilvēka izturības robežas, izrādās ir lielākas nekā varētu šķiest. Pierādījums tam ir dzīve. Alžīrijā regulāri bumbu sprādzieni slepkavības un apšaudes starp musulmaņu ekstrēmistiem un
38. Oskars Kastēns / Terors pret terorismu / Neatkarīgā Rīta Avīze / 1996g.12 marts 6.lpp.
17
drošības spēkiem kļuvušas par ikdienu. Asiņainākais terora akts Amerikas vēsturē notika 2001 gada 11 septembrī. Šī ziņa satricināja visu pasauli. Šīs terora akts prasīja tūkstošiem nevainīgu cilvēku dzīvības. Jautājums kurš vainīgs un kādēļ netika paredzēts šis uzbrukums, versijas ir daudz un dažādas. Terorismu var nosaukt par Vispārējās Cilvēktiesību un pamatbrīvības konvencijas visu pantu pārkāpumu. Kā sodīt šos grupējumus, kā apturēt viņu nelikumīgās darbības pret cilvēci? Katrs terora akts veicina valstī ielu vardarbību un haosu. ASV ir izveidojusi speciālas pretterorisma mācības. Mācībās, piedalās vairāk kā 10000 cilvēku un tajās iesaistītas arī Lielbritānija un Kanāda. Arī Latvija ir iesaistījusies militārajās apmācībās Starptautiskā miera uzturēšanā ASV. Mācību laikā aptuveni 1100 karavīru no 22 valstīm vingrinājās dažādu militāru operacīju īstenošanā. Šāda veida apmācības veicinās karavīros partnerattiecības miera ietvaros.
6 Pasākumi kas palīdzētu novērst Cilvēktiesību pārkāpumus :
Ja ir kāda cīņa, kurā Eiropas parlaments iestājies jau sen, tad tā ir cīņa par cilvēktiesību aizstāvību un veicināšanu Eiropas savienībā un arī ārpus tās. Pateicoties deputātiem, kas ir galvenais tās virzītājspēks, cilvēktiesības atrodas Eiropas Savienības ārpolitikas uzmanības centrā. Jau vairākus gadus Eiropas Parlamenta deputāti cīnījušies par to, lai cilvēktiesību un demokrātijas veicināšana atrastos Eiropas Savienības uzmanības centrā. Šīs prasības atspoguļo Māstrihts un Amsterdamas līgums, kas veido tiesisko bāzi šā mērķa īstenošanai. Saskaņā ar Māstrihtas līgumu Eiropas Savienības pilsoņi ir visi dalībvalstu pilsoņi. Māstrihtas līgums paredz, ka Eiropas Savienībā tiks ievērotas Eiropas Padomes 1950.gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas noteiktās tiesības. Visas Eiropas Savienības dalībvalstis ir arī Eiropas Padomes valstis, tas nozīmē, ka šīm valstīm savā darbībā un politikā jāievēro arī Eiropas Padomes konvencijas 39.Savukārt Amsterdamas līgumā paredzēts, ka Savienība var pieņemt lēmumus, lai apkarotu diskrimināciju, kas balstīta uz dzimumu, rasi, etnisko izcelsmi, reliģiju, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju 40. Eiropas Savienībai ir tiesības vērsties pret tām dalībvalstīm kuras sistemātiski pārkāpj cilvēku
39.http://www.eib.gov.lv/340
40. http://www.eib.gov.lv/340
18
pamattiesības. Jebkurai valstij kura vēlas iestāties Eiropas Savienībā pirmām
kārtām ir jānodrošina, un jānostiprina savas valsts cilvēktiesības. 1993. gada Eiropadomes sanāksmē Kopenhāgenā visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm tika noteikti kritēriji trīs jomā–politiskajā, ekonomiskajā, un spējā uzņemties dalībvalsts pienākumus. Politiskie kritēriji ietver demokrātisku valsts iekārtu, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Par sociālām tiesībām ir teikts Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā 22/1 pantā. Katram cilvēkam ir tiesības uz tādu dzīves līmeni. Ieskaitot uzturu, apģērbu, mājokli, medicīniskos pakalpojumus un vajadzīgo sociālo apkalpošanu, kas nepieciešams viņa un viņa ģimenes veselības uzturēšanai un labklājībai ,un tiesības uz nodrošinājumu sakarā ar bezdarbu, slimību, invaliditāti, atraitnību, vecuma iestāšanos vai citos eksistences līdzekļu zaudējumu gadījumos, kas radušies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ 41. Latvijā Satversmes 8 nodaļā Cilvēka pamattiesības 89, pantā noteikts, Valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar šo Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. (8.nodaļa 1998.gada 15.oktobra likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 06.11.98.) 42. No šī panta izriet, ka Latvijā cilvēka pamattiesības ir sasitošas valsts varai jebkurā tās izpausmes formā. Aplūkojot Satversmes 89 pantu sasaistē ar tiesiskas valsts principu, taisnīguma principu un proporcionalitātes principu, kas izriet no satversmes 1 nodaļas 1 panta Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika 43 redzams, ka pasākumi kas saistīti ar pamattiesību ierobežojumiem, pieļaujami tikai tādā apmērā, kādā nepieciešams attiecīgā leģitīmā mērķa sasniegšanai. Valsts varai izdodot normatīva rakstura aktus, jāparedz procedūra, kas maksimāli vērsta uz to, lai ikviena ar pamattiesību ierobežojumiem saistīta soda piemērošana notiktu tikai pēc tam, kad vispusīgi noskaidroti lietas apstākļi, tostarp uzklausīti arī vainīgās personas paskaidrojumi 44. Satversmes 91 pantā ir teikts Visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka
41. Vispārējā Cilvēktiesību Deklarācija
42. Satversmes 8 nodaļa
43.turpat 1 nodaļa 1 pants
44. Hanss Jirgens-Vilbergs/ Atsauces satversmei / Eirofakultāte Rīgas centrs / 2003 . 70.lpp
19
tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas 45. Jāatzīst ka mūsdienās cilvēktiesības ir cieši saistītas ar politiku, tomēr šis fakts netraucē, lai indivīda pamattiesības tiktu atzītas kā prioritāte gan starptautiskajā, gan arī nacionālajā līmenī. Mūsdienās cilvēktiesības attīstās vispirms kā starptautiskās tiesības, jo šajā līmenī tiek izstrādātas jaunas normas, kuras agrāk vai vēlāk kļūst par saistošām. Savukārt starptautiskās organizācijas nodarbojas jau ar esošo normu interpretāciju 46.Eiropas Savienībā diskriminācija valsts piederības dēļ ir aizliegta. Eiropas Savienības apņēmība sekmēt cilvēktiesības tika svinīgi apstiprināta Nicā 2000. gada decembrī, kad tika izsludināta Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Šo hartu izstrādāja Konvents, ko veidoja valstu un Eiropas parlamentu pārstāvji, valsts valdību pārstāvji un viens Komisijas loceklis. Tās sešu nodaļu – “Cieņa”, “Brīvības”, “Līdztiesība”, “Solidaritāte”, “Pilsonība” un “Taisnīgums” – 54 pantos definētas Eiropas Savienības pamatvērtības, kā arī Eiropas pilsoņu civilās un politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības 47. Eiropas Savienības teritorijā Eiropas pilsoņi ir tiesīgi dzīvot brīvi, mierīgi, bez bailēm no vardarbības. Tomēr starptautiskā noziedzība un terorisms ir parādības, kas eiropiešiem šodien sagādā lielākās raizes. Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija – pirmais starptautiskais juridiskais dokuments, kas aizsargā cilvēktiesības. Cilvēktiesību nodibināšanai ir nepieciešams mehānisms, ar kura palīdzību persona varētu panākt savu aizskarto tiesību ievērošanu. Ja tāda mehānisma nav, tad gan starptautiskajos, gan nacionālajos cilvēktiesību dokumentos paredzētais tiesību katalogs patiesībā ir bez reāla seguma, respektīvi tas ir deklaratīvs, bet netiek ievērots, tā pārkāpšanas gadījumos nekāda adekvāta reakcija no tiesību aizsardzības institūciju puses neseko. Valstī ir jābūt precīzai sistēmai, ar kuras palīdzību indivīds var aizstāvēt savas aizskartās cilvēktiesības, turklāt šai sistēmai ir jābūt brīvi pieejamai jebkurai iedzīvotāju kategorijai neatkarīgi no personas mantiskā, sociālā stāvokļa un citiem faktoriem. Mehānismam jābūt pietiekami ātram un efektīvam, kā arī
45. Satversmes 8 nodaļa 91 pants
46. Olafs Brūvers / Cilvēktiesību pamatelementi- apņemšanās un prakse / Diena 1998.19 decembris 14.lpp
47 http://europa.eu.int/comm/publications/booklets/eu_glance/22/lv.doc
20
sabiedrībai jābūt informētai par to 48.
Secinājumi :
Apskatot tēmu par cilvēktiesībām, kā cilvēka pamattiesībām secināju , ka neatkarīgi no tā kur cilvēks ir dzimis audzis, kādai rasei piederīgs, un reliģiskās piederības visiem ir vienādas tiesības, tās ir cilvēktiesības. Katrā valstī ir atšķirīgi likumi un savas paražas. Taču cilvēktiesības ir viesiem vienādas neatkarīgi no valsts likumiem. Kā galveno cilvēktiesību un pamattiesību gribu atzīmēt tiesības uz dzīvību. Tikai tiesības uz dzīvību vispirms paver iespēju cilvēkam izmantot pārējās cilvēktiesības. Ierobežojot tiesības uz dzīvību cilvēkam tiek liegta izmantot tālākās tiesības. Dzīvība ir visu tiesību sākums. Lai pasargātu cilvēka tiesības uz dzīvību svarīgi ir apzināties cik tālu valsts drīkst atļaut tiesībsargājošām iestādēm izmantot savu rīcībspēju. Dažkārt kā jau fakti liecina policijas darbinieki nejūt robežu starp aizturamo personu kad drīkst izmantot spēka paņēmienus nepieciešamas aizsargāšanās gadījumā. Šī robeža, lai cik skumīgi tiek pārkāpta tik tālu, kad personas tiesības uz dzīvību tiek apdraudētas, vai pat sliktākā gadījumā aizturētam vairs nav izredžu cīnīties par savām tiesībām, jo iznākums ir letāls. Ir daudz noklusētu gadījumu un daudz gadījumu kad cietušie neinformē par to ka viņu cilvēktiesības tiek pārkāptas. Sabiedrība samierinās un nokarot galvas klusē. ir grūti cīnīties pret šādu cilvēktiesību pakāpumu, ja apmēram no 100 gadījumiem atklājas tikai 1. Daudzkārt pasaulē jau runāts par Diskriminācija aizliegumu. Pēc PSRS , kas savā ziņā varbūt bija pat lielākā valsts diskriminācijas pārkāpumos politiskajās un pilsoniskajās tiesības ir jūtami jau mazāk šāda veida pārkāpumi. Katrai politisko spēku grupai ir tiesības izteikt savu viedokli, kā arī izvirzīt kandidātus vēlēšanām. Taču vairākums šo tiesību tiek pakāptas bijušajās PSRS republikās. Ukraina, Baltkrievija – jaunās prezidenta vēlēšanas izvērsās par lielu skandālu. Kāds spēcīgāks politiskais spēks apejot vispārpieņemtās normas un neņemot vērā pretējo pušu intereses ar melīgiem paņēmieniem vēlēšanu rezultātus padara sev vēlamus. Šāda veida nemieri daudzkārt var novest pie terora aktiem. Terorisms kā jau minēju ir visgrūtāk nosakāmais un
48. Egils Levits / /Cilvēktiesību piemērosšanas pamatjautājumi Latvijā / Cilvēktiesību žurnāls Latvijas Universitāte Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta izdevums , 1997,Nr 293 lpp/.
21
paredzamais es pat teiktu karš. Teroristi karo nevis kā valsts ar valsti, bet gan kā sabiedrības grupa pret valsti, kas vēlas noteikt un uzspiest savu gribu. Lasot rakstus par terorismu secināju to ka nemiernieku grupējumu līderi paši šos terora aktus nerealizē. Notiek tā saucamā tautas apvārdošana idejas un ticības vārdā. Cik daudz no tā ir ideju un ticības tas lai paliek viņu ziņā. Taču cilvēki kas iesaistās šajos terora aktos akli tic tam, ko viņu līderi izvirza par dzīves mērķi. Un kur ir terors neiztikt bez kara un spīdzināšanas. Visi šie cilvēktiesību pārkāpumi ir cieši saistīti viens ar otru. Visiem tiek ir kopēja vardarbība, un indivīdu dzīvības apdraudējums. Gan policistu neadekvātā rīcība, gan diskriminācija , kas noved pie masu nemieriem, terorisma un visbeidzot nonākam pie kara. Nevar no šiem cilvēktiesību pārkāpumiem izdalīt ko likt pirmā vai otrā vietā visi tie ir vienlīdz bīstami gan valsts iekšienē, gan starptautiskai sabiedrībai.
1
Ievads :
Analizējot cilvēka un pilsoņa vietu izpildāmās lomas sabiedrībā, visbiežāk uzmanība tiek veltīta tādām kategorijām, kā tiesības, brīvības un pienākumi. Dažādos laika posmos tiek analizēts cilvēka tiesību kopums, tā stāvoklis sabiedrībā un tiesības, kā pamattiesības .Es izvēlējos šo tematu tādēļ, ka jautājums, un problēmas, kas saistītas ar cilvēktiesībām, un to pārkāpumiem šobrīd ir aktuāls gan Latvijā, gan arī ārpus mūsu valsts robežām. Aplūkojot Eiropas Cilvēktiesību Tiesā iesniegtās lietas visbiežāk tiek izskatītas lietas, kas saistās ar tādiem pārkāpumiem, kā –Tiesības uz dzīvību, Spīdzināšana
( ierēdņu un amatpersonu attieksme pret apsūdzēto vai cietušo ), personu diskriminācija politiskos jautājumos, un terorisms. Diemžēl arī Latvijā ir gadījumi , kad nākas sastapties ar gadījumiem, kad tiek pārkāpts Cilvēktiesību konvencijas 3 un 5 pants. Protams visam ir savs izskaidrojums un ne vienmēr cilvēktiesības ir pārkāptas aiz neuzmanības vai ar tiesas spriedumu kurā nav ievērotas cilvēktiesības. Manā skatījumā dažkārt personas, kas stājas tiesas priekšā veicina cilvēktiesību pārkāpumus, lai novilcinātu lietas izskatīšanu, un ir jābūt ļoti vērīgiem lai netiktu pārkāptas cilvēktiesības. Mani ieinteresēja Cilvēktiesību un pamatvērtību aizsardzības konvencijas 2 pants ”Tiesības uz dzīvību) un 3 pants “Spīdzināšanas, cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās aizliegums”. Kā arī Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14 pants „Diskriminācijas aizliegums”. Mans mērķis ir izpētīt, kas tad īsti ir cilvēktiesības , kas ir tiesības uz brīvību un tiesības uz dzīvību un drošību. Salīdzināt šo tiesību pārkāpumus Latvijā. Kā arī vienu no aktuālākiem jautājumiem kādēļ Eiropas Cilvēktiesību Tiesā ir jāizskata lietas par pārkāpumiem, kas saistīti ar tiesībām un dzīvību un brīvību, un šo tiesību pārkāpumi. Kādos gadījumos rodas šāda veida pakāpumi un, kā iespējams novērst tos. Kā arī, kā tiek izskatītas iesniegtās Cilvēktiesību pārkāpumu lietas Eiropas Cilvēktiesību Tiesā. Kā izpētes avotus izmantošu pieejamo informāciju internētā un pieejamo informāciju no laikrakstiem un publikācijām. Kā arī dažādu juristu viedokļus par cilvēktiesībām, kā veicināt Cilvēktiesību pārkāpumu samazināšanu un , kādus pasākumus vajadzētu veikt, lai netiktu pārkāptas cilvēku pamattiesības uz dzīvību un brīvību .
22
Izmantotā literatūra
1. E.Levits Cilvēktiesību žurnāls/ Latvijas tiesību teorija Cilvēktiesību kontekstā LU. Juridiskā fakultāte Cilvēktiesību institūts 1997g Nr 4
10 Policija un cilvēktiesības Eiropas aktualitātes / Cilvēktiesību žurnāls/ Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Cilvēktiesību institūta izdevums / 2000g.
2.Eeiropas Cilvēktiesību un pamatvērtību aizsardzības konvencija http://www.coecidriga.lv/Tulkojumi/5_8.htm
3. LR Satverme
4.Vispārējā Cilvēktiesību preambula / http://www.humanrights.lv/doc/vispaar/vispcd.htm5
5 Hanss Jirgens-Vilbergs/ Atsauces satversmei / Eirofakultāte Rīgas centrs / 2003 .
6. www.msn.com
7. www.gogle.com
8. Dr.psihol.Juris Baldunčiks / Svešvārdu vārdnīca / Apgads Jumava 1999
9.Gita Feldhūne, Artūrs Kučs, Vineta Skujeniece / Cilvēktiesību rokasgrāmata tiesnešiem/ Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte Cilvēktiesību institūts / 2004g
Publikācijas :
1.Diena 1998.19 decembris 14.lpp
2.Diena 2002.30.05. 4.lpp.
3.Diena 2005g. 26 janv. 9 lpp.
4.Diena ISSN 1407-1290 Nr-66 / 2005.18.03 ; 9 lpp ./
5.Labrīt / 1995.31 marts; 2 lpp.
6.Neatkarīgā Rīta Avīze / 1995g.24.janv.6 lpp.
7.Neatkarīgā Rīta Avīze / 1996g.12 marts 6.lpp.
8.Neatkarīgā Rīta Avīze Latvijai ISSN 1407-3463 Nr.21 / 2005g.26.janv. 11.lpp
9.Ziņu aģentūra Leta / 2004g. 18 sept.