Cinks

Cinks (Zincum, Zn) – II grupas ķīmiskais metāls, viens no mikroelementiem, kas nepieciešami normālai cilvēka attīstībai. Cinks nepieciešams 40 veidu enzīmiem un piedalās daudzos gremošanas un vielmaiņas procesos. Nepieciešams olbaltumvielu veidošanai šūnās un ogļhidrātu apmaiņai. Vajadzīgs augšanai un dzimumnobriešanai, bet piedalās arī daudzos citos organisma procesos: pareizā ievainojumu sadzīšanā, sālsskābes veidošanā kuņģa sulai, kola gēna veidošanā. Ir parādījušies dati par to, ka cinks ņem dalību asins veidošanā, šis mikroelements ir īpaši svarīgs smadzeņu piedēkļa funkcionēšanai.

Cinka savienojumus medicīnā izmanto kā zāles. Tā tr

r
rūkums vai pārpilnība izjauc līdzsvaru dažādu metālproteīdu sintēzē, kā arī dažu citu metālu organiskajos savienojumos.

Ir svarīgi arī šī metāla joni. Zn2+ nepieciešami DNS un RNS polimēru, alkoholdehidrogēnātiem un brīvo radikāļu eksistēšanai. Dzīvniekiem un cilvēkiem atstarojošā kārta aiz tīklenes cinka kristālu kompleksos savienojumus. Tika noskaidrots, ka toksiskie Cd2+ joni ir spējīgi uzkrāties nierēs un izstumt no turienes cinku.

Cilvēka organismā atrodas aptuveni 2 – 3 g šī mikroelementa (t.i. aptuveni tikpat daudz kā dzelzs un 10 – 25 reizes vairāk nekā vara). Cinka koncentrācija audos ir 0,3 – 0,5 mM. Pie normālas ba

a
arošanās hipocinkoze cilvēkam attīstās ļoti reti. Cinka nepietiekamība izpaužas kā augšanas aizkavēšanās, garšas trūkums, apetītes zudums. Piens satur maz piena, tāpēc ārsti iesaka mazuļus piebarot augļu un dārzeņu sulām – ne tikai vitamīnu un vara avotiem, bet arī cinka. Nepieciešamība pēc ci
i
inka sastāda (mg diennaktī): pieaugušajiem – 10 – 15; grūtniecēm – 20; gādīgām mātēm – 25; bērniem – 5; mazuļiem – 0,3 mg uz 1kg ķermeņa.

Cinka sastāvs pārtikas produktos (mg uz 1 kg produkta): govs aknas – 5000; cūkas aknas – 4000; govs gaļa – 3240; Holandes siers – 3000; menca – 1020.