• Likumdošana
• Vides ministra pieņemtie lēmumi par atbrīvojumu no
dabas resursu nodokļa par videi kaitīgām precēm
Dabas resursu nodokli Latvijā piemēro kopš 1991.gada. Gāja laiks un, ņemot vērā straujās izmaiņas valstī, radās nepieciešamība minēto likumu būtiski pārstrādāt, un 1995.gada nogalē tika pieņemts jauns likums „Par dabas resursu nodokli”. Šobrīd dabas resursu nodokļa piemērošanu reglamentē Dabas resursu nodokļa likums (pieņemts 2005.gada 15.decembrī).
Dabas resursu nodokļa (turpmāk — nodoklis) mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus.
Nodokļa maksātājs ir persona, kura:
1) ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības vai zemes dzīļu izmantošanas normatīvajiem aktiem bija pienākums saņemt vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto atļauju, licenci vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu un kura Latvijas Republikas teritorijā, kontinentālajā šelfā vai ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā:
a) iegūst ar nodokli apliekamus dabas resursus,
b) realizē ar nodokli apliekamus dabas resursus, kas iegūti tādā saimnieciskajā darbībā, kura neattiecas uz derīgo izrakteņu ieguvi no zemes dzīlēm,
c) izmanto zemes dzīļu derīgās īpašības, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes,
d) emitē vidē ar nodokli apliekamas piesārņojošas vielas vai apglabā atkritumus,
e) emitē vidē siltumnīcefekta gāzes no stacionāras tehnoloģiskas iekārtas, kurā tiek veikta viena vai vairākas likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētās piesārņojošās darbības (arī tādas piesārņojošas darbības, kuru ražošanas jauda vai saražotais produkcijas apjoms nepārsniedz likuma “Par piesārņojumu” 2.pielikumā minētos rādītājus);
2) pirmā Latvijas Republikas teritorijā:
a) realizē videi kaitīgas preces vai preces iepakojumā (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu) vai ogles, koksu un lignītu (brūnogles);
b) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto videi kaitīgas preces, izņemot preces, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot, vai iepakojumā iegādātas preces (arī kopā ar preci ievesto precei pievienoto primāro, sekundāro un terciāro iepakojumu), izņemot preces iepakojumā, kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot,
c) sniedzot pakalpojumu, pievieno izstrādājumam iepakojumu, un šis iepakojums pēc pakalpojuma sniegšanas nonāk pie pakalpojuma saņēmēja;
d) savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto ogles, koksu un lignītu (brūnogles), izņemot ogles, koksu un lignītu (brūnogles), kuras apliekamas ar nodokli, tās realizējot;
3) Latvijas Republikas teritorijā sabiedriskajā ēdināšanā un mazumtirdzniecībā realizē vienreiz lietojamos galda traukus un piederumus, kas izgatavoti no plastmasas (polimēriem), papīra, kartona, to kompozītmateriāliem (laminātiem) ar polimēru vai metāla komponentiem un metāla folijas;
4) savā darbībā lieto radioaktīvās vielas, pēc kuru izmantošanas rodas radioaktīvie atkritumi, kurus nepieciešams uzglabāt vai apglabāt Latvijas Republikas teritorijā;
5) pirmo reizi pastāvīgi reģistrē Latvijā transportlīdzekļus, uz kuriem attiecas Nolietotu transportlīdzekļu apsaimniekošanas likuma 3.panta pirmā daļa.
Nodokļa objekti:
• dabas resursi (zemes dzīles), tajā skaitā ūdens (likuma 1. un 2.pielikums);
• parka vīngliemežu (Helix pomatia L.) vākšana tālākai saimnieciskai izmantošanai (20.pants);
• zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes (14.pants);
• atkritumu apglabāšana poligonos un izgāztuvēs (likuma 3.pielikums);
• emisijas gaisā (likuma 4.pielikums) un ūdenī (likuma 5.pielikums);
• stacionāras tehnoloģiskas iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjoms, kas nav ietverts nodoto emisijas kvotu skaitā (likuma 4.pielikums);
• videi kaitīgas preces (smēreļļas, riepas, eļļas filtri, ozona slāni noārdošās vielas, elektriskie akumulatori un galvaniskie strāvas avoti, elektriskās un elektroniskās iekārtas saskaņā ar likuma 6.pielikumu);
• iepakojums un vienreiz lietojamie galda trauki un piederumi (likuma 7.pielikums);
• radioaktīvās vielas (likuma 8.pielikums);
• transportlīdzekļi (26.pants);
• akmeņogles, kokss un lignīts (brūnogles) no 2007.gada 1.janvāra (likuma 9.pielikums).
Nodokļa maksātāji, kuri nodrošina videi kaitīgo preču atkritumu, izlietotā iepakojuma, vienreiz lietojamo galda trauku un piederumu, nolietoto transportlīdzekļu apsaimniekošanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ir noslēguši līgumus par šādu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu ar Vides ministriju vai apsaimniekotāju (kurš noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par šādu atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu), un tādejādi īsteno ražotāju atbildības principu, nemaksā nodokli:
Nodokli nemaksā persona, kura:
• nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi
un
ir izveidojusi un piemēro videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un noslēgusi ar Vides ministriju līgumu par šīs sistēmas piemērošanu
Nodokli nemaksā persona, kura:
• nodrošina vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto videi kaitīgu preču atkritumu reģenerācijas normu izpildi
un
ir noslēgusi ar videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekotāju līgumu par piedalīšanos videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmā (ja apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu ar Vides ministriju par videi kaitīgu preču atkritumu apsaimniekošanas sistēmas piemērošanu)
Nodokļa maksāšanas periods:
Nodokļa maksātājs līdz ceturksnim sekojošā nākamā mēneša 20. datumam aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo ceturksni Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā, izņemot tālāk minētos gadījumus. Līdz nākamā gada 20.janvārim nodokļa maksātājs aprēķina un iemaksā nodokli par iepriekšējo gadu Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā budžeta kontā:
1) par C kategorijas piesārņojošas darbības dēļ vidē emitēto piesārņojumu;
2) aprēķināto nodokli, ja tas atbilstoši pamatlikmēm nepārsniedz 100 latu gadā.
Nodokļa administrācijas kompetence:
• Dabas resursu lietošanu, realizēto vai savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmantoto videi kaitīgu preču, iepakojuma un radioaktīvo vielu apjomu un izlietotā iepakojuma reģenerācijas normu izpildi kontrolē Vides ministrija un tās padotībā esošās iestādes.
• Nodokļa aprēķinu kontrolē Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests.
• Nodokļa iemaksu kontroli, uzskaiti, piedziņu un sadali veic Valsts ieņēmumu dienests.
• Vides ministrija, tās padotībā esošās iestādes un Valsts ieņēmumu dienests sadarbojas šā likuma īstenošanā un regulāri apmainās ar informāciju un datiem, kas saistīti ar nodokli un tā piemērošanu.
Nodokļa maksājumus sadala starp valsts pamatbudžetu un vietējo pašvaldību vides aizsardzības speciālajiem budžetiem, kuru teritorijā tiek veiktas attiecīgās darbības.
dabas aizsardzibas ekonomiskie instrumenti