Kopsavilkums.
Dadaisms.
Izmantotie jēdzieni: dada, dadaisms, T.Carā, Cīrihe, nevajag neko, nihilisms, noliegšana, rotaļa, M.Dišāns, „L.H.0.0.Q.”, antimāksla.
1916. gada sākumā, laikā, kad karš norisinājās pilnā sparā un laikraksti ik dienas publicēja garum garos kritušo kareivju sarakstus, neitrālajā Šveicē izveidojās starptautiska jauno gleznotāju un dzejnieku grupa, kas sevi sauca par Dadaistiem.
Pret laika aktuālākajām problēmām tie izturējās ar izaicinošu nenopietnību : „Nopietna attieksme pret dzīvi draud ar bojāeju!”
Ko īsti nozīmē vārds „dada” neviens tā skaidri pateikt nevar, jo ļoti daudzās valodās šis vārds kaut ko nozīmē (piemērām, Rumānijā tas nozīmē „jā, jā” un frančiem saucienu „Nū” zirgam), bet atšķirot franču – vācu vārdnīcu dzejnieks Tristāns Carā (1895 – 1963) ieraudzīja vārdu dada (zirdziņš) un ar savu vienkāršību un nesamākslotību šis vārds viņam iepatikās.
Dada simbolizēja atbrīvošanos no „mirušās” kultūras sloga. Neko jaunu tā vietā dadaisti nepiedāvāja – pasauli viņi uzskatīja par bezjēdzīgu un negribēja uzstiept tai nekādu „sadomātu” jēgu.
„Dada neko nenozīmē!” – lieliem burtiem stāvēja uzrakstīts vienā no pirmajiem dadaistu manifestiem.
Kustība aptuveni 10 gadus plauka un zēla vairāku Eiropas valstu (Cīrihē, Parīzē, Berlīnē, Ķelnē, Barselonā), ASV mākslā, kā arī Japānā un Ķīnā. Tā izcēlās ar to, ka bija galēji nihilistiska, dadaisti protestēja pret visām mākslas un sabiedrības vērtībām – viņi tajās nesaskatīja nekādu jēgu, bieži šo nihilistisko garu reducē ar riebumu, ko cilvēkos izraisīja 1. Pasaules karš, taču šādu noraidi daudzi vadošie dadaisti noraida.
„Nevajag vairs māksliniekus, nevajag literātus, nevajag mūziķus, nevajag tēlniekus, nevajag reliģiju, nevajag republikāņus, nevajag rojālistus, nevajag lieliniekus, nevajag politiku, nevajag proletāriešus, nevajag demokrātus, nevajag armijas, nevajag policiju, nevajag dzimteni, pietiek galu galā visu šo muļķību, nevajag vairs neko, neko, NEKO, NEKO, NEKO!”
Jēgas neesamību dadaisti neuzskatīja kā traģēdiju, viņu attieksmē pret dzīvi valdīja spēles prieks un savdabīgs humors. Iecienīta daiļrades forma bija teatralizētas izstādes – koncerti, kas bija tīšuprāt veidoti bezjēdzīgi un nereti izvērtās skandālā. Tie centās līdz absurdam novest visas estētiskās vērtības.
Dadaisti apliecināja sevi visos mākslas veidos, uzstājās ar aloģiskiem dzejoļiem, trokšņainu mūziku, improvizētām izrādēm, haotiskiem manifestiem. Izmantojas skrejlapas, plakātus un reklāmas, dinamiskas fotomontāžas, kurās tika apvienoti reālo priekšmetu un pieņemto priekšstatu sadrumstaloti fragmenti, pārstāvju darbiem nebija nekādu formālo iezīmju (tikai darbības sākumā viņi meklēja impulsus ekspresionismā, kubismā un futūrismā, bet, nostiprinājuši savas pozīcijas radīja antimākslu.
Latviešu literatūrā dadaisma kā virziena nav, bet par apzinātu vai neapzinātu senu dadaisma izpausmi liecina Jāņa Steika (1855-1932) dzeja.
Dadaisma estētikas pamatprasība lika atteikties no jebkādiem programmatiskiem paragrāfiem, patosa, estētiskām sistēmām un stila, jēdzieni „šedevrs” un „ģēnijs” tika noraidīti, tika izvirzīta ”antimākslas” ideja.
Francūzis M. Dišāns (1887 – 1969), Ņujorkas grupas atzīts līderis, par dadaistu uzdevumu uzskatīja „radīt mākslu, kas nav māksla”, viņš pirmais sāka izmantot parastus rūpnieciskus izstrādājumus, atņemot tiem ierasto funkcionālo nozīmi un izstādot līdzīgi mākslas darbiem. Piemērām, virtuves ķeblītis ar piestiprinātu velosipēda riteni. Līdzīgi „nemākslas darbi” ieguva apzīmējumu ready made. Lai radītu savus darbus, dadaisti dažkārt izmantoja atkritumu tvertnēs atrastus priekšmetus (radās jaunas mākslinieciskas formas – mercs, rotoreljefs, starogramma). Notika arī mākslas pieminekļu diskvalifikācija (piemērām, 1919. gadā Parīzē ar noslēpumainu nosaukumu „L.H.0.0.Q.” tika izstādīta Monas Lizas krāsainā reprodukcija, ko rotāja piegleznotas ūsas un bārdiņa).
Par vispiemērotāko izteiksmes līdzekli dadaisti atzina kubistu radīto kolāžu un pārvērta to par pilnīgi patstāvīgu tehniku, jo pielīmētos elementus nesavienoja ar gleznotiem elementiem.
Dadaisti centās pašos pamatos mainīt jaunrades procesu, izslēdzot no tā autora gribu un aizvietojot ar nejaušības rotaļu, piemēram, laikraksta lappusi viņi sagraizīja atsevišķos vārdos, strēmelītes sameta vienā kaudzē, sajauca un tad savirknēja pēc nejaušības principa – tā radās dadaistiska poēma.
Par spīti īsajam mūžam, dadaismam bija svarīga loma 20.gs kultūrā. Tas iespaidoja gan atsevišķus mākslas virzienus (sirreālismu, popārtu, konceptuālo mākslu), gan vispārīgus strāvojumus (jaunatnes kontkultūru, postmodernisma mākslu).
Ievērojamākie Dadaisti:
~Fransiss Pikabija (1879 – 1953), spāņu izcelsmes mākslinieks, kopā ar Dišānu piedalās Ņujorkas dadaisma dibināšanā 1921. gadā un līdz 1922. gadam veido mehanizētus darbus.
~Rauls Hausmans (1886 – 1971), čehu gleznotājs un rakstnieks, dadaisma līdzdibinātājs Berlīnē 1918. gadā un fotomontāžas radītājs.
~Kurts Šviterss (1887 – 1968), vācietis, kas 1918. gadā pamet tradicionālos glezniecības materiālus un apkopo savos mercos brāķa materiālu elementus. Viņš bija vienīgais dadaisma pārstāvis Hannoverē.
~Marsels Dišāns (1887 – 1968), pārliecināts dadaists gan Parīzē, gan Ņujorkā. Viņaprāt pilnīgi pietiek ar acīm un smadzenēm. 1913. gadā viņš izstāda ready made, kas noliedz tehniskas meistarības nepieciešamību mākslinieciskajā jaunradē.
~Hanss Arps (1887 – 1966), franču mākslinieks un dzejnieks, piedalās dadisma dibināšanā Cīrihē 1916. gadā. Viņa gleznas un kolāžas ir iztēles un gadījuma rotaļa.
~Mens Rejs (1890 – 1976), amerikāņu gleznotājs un fotogrāfs, izgudro „starogrammu” un praktizē kolāžu. 1915. gadā bijis saistīts ar Dišānu un Pikabiju Ņujorkā, viņš uztvēra mākslu kā spēli.
~Džons Hārtfīlds (1891 – 1976), izvērš Berlīnē aktīvu antinacistu mākslu. Viņa fotomontāzās, plakāti vācu komunistiskajai partijai un ilustrācijas veiksmīgi apvieno satriecošus attēlus ar dzēlīgiem tekstiem.
~Makss Ernsts (1891 – 1976), vācu izcelsmes franču gleznotājs, kas vadīja Ķelnes grupu. Viņš izpauda sevi kolāžās, kas veidotas kopā ar Bārgeldu un Arpu un nosauktas par „fatagagu”.
~Georgs Gross (1893 – 1976), vācu izcelsmes amerikāņu gleznotājs, vada dadaismu Berlīnē, atainodams melno un ņirdzīgo sabiedrību.
~Roberts Raušenbergs (1925) un viņa tautietis Džespers Džonss (1930) uzskatāmi par dadaisma pēctečiem, kuri nosauc savu 50. gadu veikumu par NEODADAISMU. Raušenbergs rada kombinētās gleznas, kas Švitersa ietekmē darinātas no pārkrāsotiem otrreizējās izmantošanas priekšmetiem , un 1966. gadā nodibina organizāciju E.A.T. (mākslas tehnoloģijas un eksperimenti), lai apvienotu mākslinieka darbu ar inženierijas un rūpniecības iespējām.
Ievērojamākie darbi:
~Vecpuišu izģērbtā līgava, tas pats, jeb Lielā glāze – Dišāns.
~Virves dejotāja savu ēnu pavadībā – Rejs.
~L.H.0.0.Q. – Dišāns.
~Mercs 25 A. Zvaigznājs – Šviterss.
~A.B.C.D. – Hausmans.
~Strūklaka – Dišāns.
Secinājumi:
`Dadaisti bija nihilisti, kuriem bija apnicis karš un viss, kas ar to saistīts.
`Lai izveidotu kādu mākslas darbu dadaisma stilā nebija nepieciešams talants, šie darbi bija kā parodijas.
`Lai kļūtu par dadaistu bija nepieciešama drosme, jo ne kurš katrs sabiedrībā var parādīt to, ka viņš ir pret visu to, kas notiek.
Svešvārdu skaidrojums: dada – zirdziņš, nihilisms – pastāvošo normu noliegšana, ready made – gatavi (priekšmeti), mercs – dažādu uz ielas savāktu atkritumu kolāža, rotoreljefs – vinila disks ar grafisku zīmējumu, kas, diskam griežoties, rada reljefa iespaidu, starogramma – to panāk nedaudz izgaismojot fotopapīru, uz kura mākslinieks izvieto 1 vai vairākus priekšmetus.
Izmantotā literatūra:
1. Aut. kol., „Mākslas enciklopēdija – glezniecības virzieni”, Jumava 2002.
2. Aut. kol., „Mākslas vēstures pamati”, ZvaigzneABC, 1995.
3. Aut. kol., „Literatūra 12. klasei”, ZvaigzneABC, 2003.
4. Aut. kol., „Kultūras vēsture XX gadsimts”, Raka, 2002.
5. A.Rubenis, „20. gadsmita kultūra Eiropā”, ZvaigzneABC, 2000.
6. E.H.Gombrich, „Mākslas vēsture”, Zvaigzne ABC, 1997.
7. N.Lanerī – Dažāna, „Glezniecības enciklopēdija”, Jumava, 2004.
Izmantotie interneta resursi:
1. http://lv.wikipedia.org/wiki/Dadaisms
2. http://www.liis.lv/makslasv/20sak/Sirreal/citati/cit03.htm
3. http://www.hiperteksts.lv/?a=tdet&tid=91