Dānija

Rīgas 99. vidusskolas

11.b klases skolnieka

Kriša Stafecka

referāts Ģeogrāfijā

2005/10/01

DĀNIJA

Saturs

Saturs 2

Ievads 3

1.Ģeogrāfiskais apraksts. 4

Daba 4

Iedzīvotāji 5

2. Valsts iekārta 6

Likumdošanas vara 6

Izpildvara 6

Tiesu sistēma 6

Saimniecība 6

Bruņotie spēki. 7

3. Tiesiskie sakari ar Latviju 8

Secinājumi 10

Izmantotā literatūra 11

Ievads

Šajā studiju darbā apskatīšu vienu no mazākajām, bet attīstītākajām Eiropas valstīm – Dāniju, ar kuru Latvijai ir labas attiecības. Arī bezvīzu režims ar šo valsti ir tā apliecinājums. Kopš neatkarības atjaunošanas kontakti starp mūsu valstīm ar katru gadu paplašinās.

Dānija ir viena no attīstītākajām valstīm Eiropā. Latvijai un Dānijai ir samērā cieši kontakti dažādās jomās – politikā, ekonomikā, kultūrā, biznesā u.c. Tieši mazā Dānija bija viena no pirmā eš

š
šalona valstīm, kuras atzina Latvijas neatkarību 1991. gadā. Tāpēc arī tagadējie sakari ir tik cieši.

Dānijas teritorijas kopplatība ir mazāka nekā Latvijai, taču iedzīvotāji ir divreiz vairāk un dzīves līmenis ir ļoti augsts. Ja pirmskara laikā mūsu valsts daudzos rādītājos pat apsteidza Dāniju, tad tagad dzīves līmeņa ziņā starp mums ir liela atšķirība. Tieši šīs valsts attīstības modelis varētu būt paraugs, pēc kā mums attīstīties tuvākajā nākotnē.

Salīdzinoši nelielajā teritorijā ir augsti attīstīta lauksaimniecība it īpaši lopkopība – (kurš gan nezin kaut vai slavenās Sa

a
alami desas?), rūpniecība, tūrisms, tranzīts, transports.

Lielu lomu starpvalstu attiecībās ienesa Dānijas karaļpāra viesošanās Latvijā pirms pāris gadiem, kas deva jaunu impulsu attiecību paplašināšanā.

Tāpēc dāņu kompānijas un dažādi investori nebaidās atvērt pārstāvniecības Latvijā, investēt šeit jaunos projektos, veidot dažādus saimnieciskos sakarus. Kā

ā
ā lielākos investorus un partnerus varētu minēt kopuzņēmumu “House of Prince”, “Maersk”, “Novo Nordisk”, kurš gan nezin firmu “Lego” un daudzas citas.

Ciešas saites ir arī kultūras un izglītības jomā. Latvijā aktīvi darbojas Dānijas Kultūras institūts. Daudzi Latvijas skolēni, studenti, arī biznesa cilvēki ir papildinājuši zināšanas un mācījušies Dānijas skolās un augstskolās.

Sadarbība ir arī politiskajā un militārajā jomā, jo latviešu karavīri Dānijas bataljona sastāvā ir dienējuši Bosnijas konfliktu vietās, miera uzturēšanas operāciju laikā.

1.Ģeogrāfiskais apraksts.

Dānija (Danmark), Dānijas karaliste (Kongeritet Danmark) – valsts Eiropas Ziemeļrietumos. Tajā ietilpst lielākā daļa Jitlandes pussalas un aptuveni 500 salu (apdzīvotas apm. 100) Dānijas arhipelāgs, Ziemeļfrīzu salu Ziemeļu daļa, Bornholma. Rietumu un Ziemeļu daļā Dāniju apskalo Ziemeļjūra, Austrumu – Baltijas jūra. Skageraks Dāniju šķir no Norvēģijas, Kategats un Ērensuns – no Zviedrijas.

Lielākās salas ir

r Zē
ēlande, Fīna, Lolana, Bornholma, Falstera, Alsa, Langelana, Mēna.

Dānija dienvidos robežojas ar Vāciju. Robežas garums ir 68 km. Dānijai pieder pasaules lielākā sala Grenlande un arī Farēru salas. Farēru salām ir iekšēja autonomija.

Dānijas platība ir 44,000 kvadrātkilometru (bez Grenlandes un Farēru salām.

Iedzīvotāju skaits ir 5,15 milj. (80.g.)

Galvaspilsēta Kopenhāgena

Adminstratīvais iedalījums : 14 āmtes, 2 pilsētkomūnas

Oficiālā valoda : dāņu

Naudas vienība – Dānijas krona, 1krona = 100 oru, 1 DKK = 0,085 Ls

Daba

Dānija atrodas mērenās joslas platlapju mežu zonā. Krasta līnijas garums ir 7,5 tūkst. km. Jitlandes pussalas rietumu un Ziemeļrietumu krasta līnija maz izrobota, daudz sēkļu, Au

ustrumu &#
#8211; izrobota daudz līču, šaurumu. Reljefu veidojis galvenokārt pleistocēna apledojums. Lielākā daļa teritorijas atrodas 30-50 m virs jūras līmeņa. Jitlandes pussalas rietumu daļā smilšu. sandru un morēnu līdzenumi, dienvidrietumu piekrastē auglīgas māršu pļavas un vati. Ziemeļos un austrumos – morēnu pauguraine (augstums līdz 173 m). Bornholmas salā kristālisko iežu klintis. Derīgie izrakteņi : lignīts, kūdra, diatomīts, kaļķakmens, māli, vārāmais sāls; Bornholmā brūnogles, granīts; Ziemeļjūras kontinentālajā šelfā nafta un dabasgāze.

Mērenās joslas jūras klimats. Vasara vēsa, ziema maiga nepatstāvīga. Gada vidējā temperatūra 7,5 grādi, Jūlijā, kas ir siltākais mēnesis – vid. temperatūra ir 16,6 grādi, bet augstākais ir Februāris – -0,4 grādi. Tas ir tipski alu klimatam. Bieži miglas. Biezs upju tīkls, garākā upe Gūdeno (158 km), kas atrodas Jitlandes pussalā. Ieplakās daudz nelielu ezeru. Jitlandes rietumos un ziemeļos daudz purvu.

Vairāk kā 3/4-daļas no teritorijas aizņem tīrumi un kultivētās pļavas. Meži aizņem apm. 10% no kopējās teritorijas. Tajos aug skabārži, ozoli, rietumos un ziemeļos – stādītās egles, priedes, lapegles. Mežos dzīvo stirnas, brieži, aļņi, lapsas, zaķi, vāveres.

Iedzīvotāji

Kopējais skaits ir 5,2 miljoni. Apm. 99 % no iedzīvotāju kopskaita ir dāņi. Dānijā dzīvo arī vācieši, zviedri, nortvēģi, frīzi, farēri, eskimosi (Grenlandē). Galvenā reliģija – luterānisms, bet ir arī katoļticīgie.

Visblīvāk apdzīvota Zēlande, kā arī Fīna, mazāk Jitlandes dienvidi, rietumi un ziemeļu daļa. Pilsētas pārsvarā nelielas, tajās dzīvo 2/3 no visa iedzīvotāju kopskaita. 1/4 iedzīvotāju dzīvo Lielajā Kopenhāgenā (galvaspilsēta ar piepilsētām). Tajā dzīvo apm 1,7 milj iedzivotāji. Citas lielākās pilsētas ir Arhusa (277 000 iedz.), Odense (182, 000), Alborga (159,000).

2. Valsts iekārta

Dānijā valsts iekārta ir konstitucionāla monarhija. Tagadējā konstitūcija pieņemta 1953. gada 5.jūnijā. Valsts galva ir karalis (karaliene). Karalis apstiprina valdību, atlaiž parlamentu, ir bruņoto spēku virspavēlnieks un baznīcas galva. Tagad valda Karaliene Margarete II un Princis Henriks. Viņiem ir divi dēli – Kroņprincis Frederiks un Princis Joahims.

Likumdošanas vara

Likumdošanas vara ir karalim un vienpalātas parlamentam – folketingam. Folketingā ir ievēlēti 179 locekļi, tajā skaitā 2 locekļi no farēru salām un 2 locekļi no Grenlandes. Folketingu ievēl uz četriem gadiem vispārējās un tiešās vēlēšanās, aizklāti balsojot.

Izpildvara

Izpildvaru realizē karalis un valdība – ministru kabinets. Tas ir pakļauts folketingam. Valsts padomē ietilpst ministri, karalis un troņmantnieks. Valsts padome apspriež likumprojektus un citus jautājumus.

Vietējo pārvaldi āmtēs realizē ātmaņi, ko ieceļ karalis un vēlētās padomes. Lauku komūnās iedzīvotāji ievēlē padomes, pilsētās – pilsētu padomes.

Tiesu sistēma

Tiesu sistēmā ietilpst Augsākā tiesa, 2 otrās instances tiesas (Jitlandei un salām) un zemākās tiesas. Lietas par ministru apsūdzību valsts nodevībā izskata Valsta tiesa.

Vēlēšanu tiesības ir pilsoņiem no 21 gada vecuma.

Saimniecība

Dānija ir augsti attīstīta industriīali agrāra kapitālistiska valsts. Ekonomikai raksturīga augsta kapitāla un ražošanas koncentrācija. 25 lielākās akciju sabiedrības kontrolē pusi no rūpniecības, lauksaimniecības uzņēmumiem. Trešdaļa rūpniecības ir ārvalstu kapitāla kontrolē. Rūpniecība dod apm trešdaļu no kopprodukta, bet lauksaimniecība, nepilnu desmito daļu.

Dānijā iegūst galvenokārt būvmateriālu rūpnieciskās izejvielas, kūdru, nedaudz vārāmo sāli. Brūnogles (Bronholmā) izmanto TEC. 80 % kurināmā(naftu un naftas produktus) importē. Kopš 1972 gada iegūst naftu Ziemeļjūrā, 200 km no krastiem. Naftas pārstrādes rūpnīcu kopējā jauda ir vairāk kā 15 milj. t gadā. Mašīnbūve, metālapstrāde, ķīmiskā, pārtikas un tekstilrūpniecība (75 % rūpniecībā nodarbināto) dod vairāk kā 4/5 no rūpnieciskās produkcijas vērtības.

Vecākā un svarīgākā mašīnbūves nozare ir kuģubūve (Kopenhāgenā, Frederikshavnā, Helsingērā, Nakskovā, Odensē, Olsborgā, Svenborgā). Ražo arī dīzeļdzinējus, cementu, pārtikas, ādas un apavu rūpnieciskās iekārtas, lauksaimniecības mašīnas. Strauji attīstījusies elektrotehniskā un elektronikas un aparātbūves rūpniecība.

Pārtikas rūpniecības uzņēmumi ražo galvenokārt gaļas, piena, zivju, dārzeņu, augļu konservus, cukuru, alu. Piena un gaļas pārstrādes uzņēmumi izvietoti visā valstī, cukura galvenokārt Lollanas un Falsteras salā, zivju apstrāde Jitlandes piekrastē.

Lauksaimniecība specializējusies piena un cūkgaļas (bekons) rūpniecībā. Galvenās lauksaimniecības produktu ražotājas ir lielās un vidēji lielās saimniecības, kurās plaši izmanto algoto darbu. Ir strauja lauksiamnieciskās ražošanas koncentrācija. Vairāk kā 3/4 no lauksaimniecības produkcijas eksportē. Piena, sviesta, gaļas ražošanā uz vienu iedzīvotāju ir otrā vieta pasaulē.

Zvejniecība notiek lielākoties Ziemeļjūrā un Atlantijas okeāna Ziemeļu daļā. Nozveja pārsniedz 1,8 milj. t gadā. Pie Grenlandes notie arī vaļu medības. Lielākās zvejas ostas ir Esbjerga, Tiborēna, Hirtshalsa, Skāgena, Fredrikshavna. Kažokzvērus audzē Jitlandē. Dānija ir trešā lielākā kažokzvēru audzētāja pasaulē aiz ASV un Somijas.

Jūras transports veic vairāk kā pusi iekšējo un 4/5 ārējo kravu pārvadājumu. Liela tirdzniecības flote. Dzelzceļu prāmju satiksme starp Jitlandi un salām. Dažas salas savieno tilti un dambji. Nesen atklāja vienu no garākajiem tiltiem pasaulē starp Zēlandes un Finas salām, kas bija pēdējo gadu lielākais infrastruktūras objekts. Valstī ir vairāk kā 2 milj. automobīļu. Dānijas valsts ir Skandināvijas aviosabiedrības SAS līdzīpašniece un Kopenhāgenas starptautiskā lidosta ir svarīgs un liels tranzīta krustpunkts.

Lielus ienākumus dod tūrisms, kuru lielākā daļa ir no Vācijas.

Bruņotie spēki.

Bruņotos spēkus vada Aizsardzības ministrija. Augstākais virspavēlnieks ir karalis. Personālsastāvs ir apm 35 000 cilvēku, no tiem sauszemes karaspēkā 21 000, Gaisa spēkos 7800, Jūras spēkos 6200 karavīru. Bez regulārā karaspēka ir arī militarizētas hemverna (apm 71 000 cilv.) un vietējā aizsardzības karaspēka vienības(21 000 cilv.). Hemverns paredzēts aizmugures objektu aizsardzībai un tiek komplektēts no karadienestam pakļautajiem iedzīvotājiem, kas atbrīvoti no iesaukuma armijā. Bruņotos spēkus komplektē no brīvprātīgajiem un iesauktajiem pēc likuma par vispārējo karaklausību (vīrieši no 18 g. vecuma). Dienesta ilgums ir 9 mēneši. Virsniekus gatavo Dānijas un NATO militārās mācību iestādes. Bruņojums un tehnika iepirkta ārzemēs. Dānija piedalās NATO pasākumos, tās teritorijā izvietotas NATO, Grenlandē – ASV kara bāzes.

3. Tiesiskie sakari ar Latviju

Dānija ir noslēgusi daudzus līgumus ar Latvijas valsti. Var uzskaitīt sekojošus līgumus, kur

1. Līguma noslēgšanas laiks

2. Piemērošanas brīdis

3. Darbības laiks

Līgums starp LR valdību un Dānijas Karalistes valdību par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu

1. 14.11.91

2. pagaidu piemērošana

3. beztermiņa

Līgums starp LR valdību un Dānijas Karalistes valdību par ieguldījumu veicināšanu un savstarpējo aizsardzību

1. 30.03.92

2. 18.11.94

3. beztermiņa

Līgums starp LR un Dānijas Karalisti par ekonomiskās, ražošanas un tehniskās sadarbības attīstību

1. 30.07.92

2. 30.07.92

3. beztermiņa

Līgums starp LR valdību no vienas puses un Dānijas Karalistes valdību un Fāreru Salu Vietējo valdību no otras puses par Latvijas un Fāreru Salu savstarpējām attiecībām zvejniecībā

1. 03.11.92

2. 29.07.93

3. 10 gadi

Līgums starp LR valdību un Dānijas Karalistes valdību par gaisa satiksmi

1. 03.06.93

2. 29.11.94

3. beztermiņa

LR un Dānijas Karalistes konvencija par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu

1. 10.12.93

2. 01.01.94

3. beztermiņa

LR valdības un Dānijas Karalistes valdības līgums par savstarpējo palīdzību muitas jautājumos

1. 31.08.95

2. 16.05.96

3. beztermiņa

LR valdības un Dānijas Karalistes valdības līgums par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras ieceļo un uzturas nelikumīgi

1. 18.12.96

2. 01.01.97

3. beztermiņa

LR valdības un Dānijas Karalistes valdības līgums par vīzu režīma atcelšanu

1. 18.12.96

2. 01.01.97

3. beztermiņa

Secinājumi

Dānijas piemērs rāda, ka arī mazas valstis var būt ar lielu ietekmi. Ja pareizi izmanto ģeogrāfisko stāvokli un prasmīgi saimnieko, tad var sasniegt augstus rezultātus saimniecībā un augstu dzīves līmeni.

Domāju, ka mums vajadzētu vairāk pētīt tieši Danijas valsts pieredzi, pēdējo gadu desmitu gaitā, jo pirms otrā pasaules kara mēs bijām vienādās izejas pozīcijās, taču tagad mums līdz dāņu līmenim vēl tāls ceļš ejams.

Vajag izmantot arī tās iespējas, ko dod mūsu valstu labās savstarpējās politiskās un tiesiskās attiecības. Starp mūsu valsīm nav vīzu režīma un ir līgumi savstarpējo sakaru veicināšanai. To vajadzētu izmantot vēl vairāk, jo arī dāņi nav liela tauta un mazo tautu psiholoģija tomēr ir mazliet līdzīga unmums varētu būt daudz līdzību.

Tuvāk iepazīstot Dāniju un dāņus, var redzēt, ka daudz ko nosaka arī attieksme. Kaut pret varas simboliem – karaļnamu. Dāņi mīl savu karalieni un lepojas ar to, ko gan nevar teikt pilnā mērā par latviešiem. Tomēr arī šajā lietā ir zināms pamats, ar ko mūsu situācija ir atšķirīga.

Ar lielu darbu un uzcītību var sasniegt daudz. Ne velti mazās Dānijas cilvēki nosaka lielu lomu arī citu valstu ekonomikās. Uz to vajadzētu censties iet arī Latvijas cilvēkiem. Jo ne velti mums ir sakāmvārds : “Mazs cinītis gāž lielu vezumu.”

Leave a Comment