1. Izglītības iespējas Latvijā būvniecības nozarē
2.Eiropas Savienības atvērtais darba tirgus
3.Viesstrādnieki Latvijā
4. Darba tirgus Somijā
1. Izglītības iespējas Latvijā būvniecības nozarē
Izglītības loma darba tirgū ir ļoti nozīmīga. Vispirms laba izglītība bieži nosaka veiktā darba kvalitāti.
Lielākoties jaunieši izglītību izvēlas saistībā ar iespējām darba tirgū, ar iespējamo nākotnes darba atalgojumu un neapšaubāmi ar to, cik šī izglītība ir pieprasīta no darba devēju puses.
Pieprasītākie speciālisti
• dažādu nozaru pārdošanas menedžeri;
• pārdevēji konsultanti;
• būvdarbu vadītāji, būvinženieri, tāmētāji un citi celtniecības darbinieki;
• inženieri, tehnologi, tehnisko specialitāšu darbinieki;
• sekretāres, biroja administratores, asistenti;
• noliktavu darbinieki;
• darbinieki apkalpojošajā jomā (pavāri, bārmeņi, viesmīļi);
• informācijas tehnoloģiju speciālisti;
• transporta koordinatori, ekspeditori, eksporta speciālisti;
• mārketinga speciālisti. [1]
2005.gadā tika saražota produkcija vai sniegti pakalpojumi par 11761.9 milj. latu. Lielāko ieguldījumu daļu deva rūpniecība (34%) un tirdzniecība (20%). Šīm nozarēm sekoja būvniecība (16%) un transports, glabāšana, sakari (16%), komercpakalpojumi (12%) un viesnīcas un restorāni (2%). [3]
Uzņēmumu skaits sadalījumā pa darbības veidiem un pēc nodarbināto skaita
(% no kopējā skaita attiecīgajā darbības veidā) 2005.g.
[3]
Ar celtniecības nozari saistītie speciālisti ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tādēļ nepieciešams pievērst uzmanību izglītības iespējām Latvijā šajā jomā, kas ļautu iedzīvotājiem apgūt ar celtniecību saistītos darbus profesionālā līmenī. Tas veicinātu šīs nozares attīstību un ļautu iegūt izglītotu darbaspēku.
Ar būvniecību saistītas izglītības ieguves iestādes.
Skola Programma Kvalifikācija Mācību ilgums
Profesionālā vidējā izglītība
Aizkraukles arodvidusskola Būvdarbi Apdares darbu strādnieks 3 gadi
Apguldnes arodvidusskola Apdares darbi Apdares darbu strādnieks 3 gadi
Būvdarbi ar pedogoģisko korekciju Mūrnieks 3 gadi
Ogres arodģimnāzija Būvelementu izgatavošana Būvgalnieks – namdaris 3 gadi
Viesītes arodvidusskola Būvdarbi Apdares darbu strādnieks 3 gadi
Zaļenieku arodvidusskola Būvdarbi Mūrnieks 2 gadi
Pirmā līmeņa augstākā izglītība
Rīgas celtniecības koledža Būvzinības Būvdarbu vadītājs 3 gadi
Arhitektūra Arhitekta palīgs 3 gadi
Restaurācija Restaurētājs ar specializācijām 3 gadi
Rīgas Tehniskā universitāte Būvdarbu vadīšana Būvdarbu vadītājs 2,5 gadi (pilna laika)
3 gadi (nepilna laika)
Būvniecība Būvdarbu organizatora kvalifikācija transportbūvēs 3 gadi
Arhitektūra Arhitekts 2 gadi
Bakalaura profesionālās studijas
Rīgas Tehniskā universitāte Būvniecība Inženiera kvalifikācija būvniecībā 4,5 gadi
Bakalaura akadēmiskās studijas
Rīgas Tehniskā universitāte Arhitektūra Inženierzinātņu bakalaura akadēmiskais grāds arhitektūrā 3.5 gadi
Būvzinātne Inženierzinātņu bakalaura akadēmiskais grāds būvzinātnē 3 gadi
Maģistra profesionālās studijas
Rīgas Tehniskā universitāte Būniecība Inženiera kvalifikācija būvniecībā 1 gads
Maģistra akadēmiskās studijas
Rīgas Tehniskā universitāte Arhitektūra Inženierzinātņu maģistra akadēmiskais grāds arhitektūrā 1,5 gadi
Būvzinātne Inženierzinātņu maģistra akadēmiskais grāds būvzinātnē 2 gadi
Doktorantūras studijas
Rīgas Tehniskā universitāte Arhitektūra Arhitektūras doktors 3 gadi
Būvniecība Inženierzinātņu doctors būvzinātnē 3 gadi
Pēc pētījuma datiem mazākumtautību jaunieši – vakarskolēni, bezdarbnieki, neregulāri skolu apmeklējušie pusaudži – galvenokārt ir nodarbināti mazkvalificētās darba vietās. Pusaudži darbu atrod gan ar dienas centru palīdzību (vasaras laikā parku uzkopšana), gan arī paši (darbs tirgū, palīgs celtniecībā u.c.). Lielākā daļa jauniešu, kuri zaudējuši darbu, pirms tam strādājuši fizisku darbu, retāk bezdarbnieku vidū sastopami augstākas kvalifikācijas speciālisti. Līdzīgi arī nodarbinātie vakarskolēni ieņem mazkvalificēta vai kvalificēta strādnieka statusu. [2]
Šādi pētījumi apliecina to, ka celtniecības nozarē trūkst kvalificētu darbinieku, jo daudzi ir jaunieši, kas strādā tikai vasaras sezonā, un daudzi ir ar šo nozari saistītu izglītību neieguvuši strādnieki.
Uzņēmējiem arī ir savs viedoklis. Dabūt labus darbiniekus celtniecības uzņēmumiem ir liela problēma. Pieņemot darbā jaunus un spēcīgus strādniekus nākas secināt, ka viņiem ir pārāk maz saprašanas par celtniecības procesu un instrumentiem. Taču ar vecāka gada gājuma darbiniekiem ir citas problēmas, piemēram, regulāra alkohola lietošana. [7] Līdz ar to darba tirgus nav stabils, darbaspēks mainās, kam sekas varētu būt arī darba kvalitātes zudums un darbaspēka trūkums, tādēļ izglītības iestādēm, kas saistītas ar izglītības sniegšanu celtniecības jomā, vajadzētu apsvērt variantus, kā efektīvāk piesaistīt jauniešus šīm specialitātēm.
2.Eiropas Savienības atvērtais darba tirgus
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, daudzi mūsu valsts pilsoņi dodas uz ārzemēm labākos peļņas meklējumos, un tā ir pamatota rīcība, jo Latvijā algas ir Eiropas Savienības sviestmaizes vērtībā. Ar sabiedrības nevēlēšanos strādāt par tik zemēm algām un iespēju pelnīt ārzemēs rodas jaunā un spēcīgā darbaspēka zudums valstī.
Ja Latvijā ekonomikas attīstībai vajadzīgā darbaspēka trūkst, savukārt imigrācijas politika ir pārāk sarežģīta, sāk zelt nelegālā nodarbinātība: ar “aplokšņu” algām, ar nelegālo imigrantu skaita palielināšanos. Publiskotie dati pierāda, ka būvniecības nozarē ir ap 40 % nelegālo strādnieku, kas, nemaksāto nodokļu dēļ, valstij rada zaudējumus – 100 miljonu latu apmērā. Īpaši daudz šādu darbinieku rosās privātmāju objektos un ciematos. [8]
Oficiālā statistika uzrāda būvniecībā vidējo bruto algu 299 lati mēnesī jeb 213 latu “uz rokas” . [9] jebkurš cilvēks, kurš kādreiz kontaktējies ar šajā nozarē strādājošajiem sapratīs, ka šī summa nav realajai situācijai atbilstoša, jo “aplokšņu” algas dominē gandrīz aptverot visu celtniecības nozari.
Eiropas Savienības veco dalībvalstu lēmumi par darba tirgus atvēršanu jauno dalībvalstu pilsoņiem
(sākot ar 01.08.2006)
Darba tirgus atvērts Darba tirgus daļēji atvērts Darba tirgus slēgts līdz 30.04.2009.
Īrija
Beļģija
(Beļģijas reģioni nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts. Briseles reģions noteicis šādas profesijas – medmāsas, santehniķi, elektriķi, automehāniķi, celtnieki, arhitekti, grāmatveži, inženieri, IT speciālisti.) Austrija
Lielbritānija Francija
(Valdība kopā ar sociālajiem partneriem nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts (celtniecība, sab. ēdināšana, lauksaimniecība, mašīnbūve, metālapstrāde, apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, pārtikas higiēna)) Vācija
Zviedrija Luksemburga
(Valdība nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts (sab. ēdināšana, lauksaimniecība, vīnkopība)) Dānija
Grieķija Nīderlande
(kokrūpniecībā, metāla industrijā, maizes ceptuvēs, miesnieku uzņēmumos un kautuvēs, amatniecībā, veikalu apkalpošanā, vairumtirdzniecībā, viesnīcās, veselības un sociālajos dienestos, noteiktos biznesa pakalpojumos, telekomunikācijās, kā arī noteiktās vietējās un centrālās valdības nozarēs)
Spānija
Portugāle
Somija
Itālija
No 2007.gada 1. janvāra Latvijas darba tirgus ir atvērts jauno Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu – Bulgārijas un Rumānijas – pilsoņiem. 2006. gada 19.decembrī valdība atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) priekšlikumu neparedzēt ierobežojumus Bulgārijas un Rumānijas pilsoņu brīvai pieejai Latvijas darba tirgum līdz ar šo valstu pievienošanos ES. [5]
3.Viesstrādnieki Latvijā
Latvijas darba tirgū pakāpeniski pieaug darbaspēka izmaksas, un samazinās valstī pieejamais ekonomiski aktīvais darbaspēks. Šobrīd darba roku trūkumu izjūt atsevišķas nozares, arī celtniecība. Pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Strādājošo deficīts būtiski ierobežo arī valsts reģionālo attīstību, jo kvalificētu speciālistu trūkuma dēļ ārzemju uzņēmumi vairs neizvieto savas ražotnes.
Pašreizējo imigrācijas politiku Latvijā atbalsta lielākā daļa valsts iedzīvotāju, kas izteikti negatīvi vērtē potenciālo viesstrādnieku ierašanos Latvijā. Šajā ziņā mēs esam pret imigrāciju visnegatīvāk noskaņotā valsts Eiropas Savienībā.
Latvija, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, nav kļuvusi par imigrantu iekārotu mērķi. Kaut arī mūsu valsts ekonomika arvien biežāk saskaras ar darbaspēka trūkumu, pašreizējie viesstrādnieku ievešanas noteikumi uzņēmējiem ir pārāk dārgi un sarežģīti. Tieši tāpēc Baltijas mērogā Latvijas darba tirgus nav konkurētspējīgs, jo viesstrādnieku ievešana Lietuvā un Igaunijā ir ievērojami vieglāka un uzņēmējiem izdevīgāka. Šī situācija kļūst par nozīmīgu ierobežojumu investīciju piesaistīšanā, mazina ārvalstu kapitāla interesi par Latvijas ekonomiku.
Kaut arī no Latvijas darbaspēks, lielāku algu meklējumos, aizplūst uz citām Eiropas valstīm, valdība nav plānojusi veikt pasākumus, kas atvieglotu trešo valstu piekļuvi mūsu darba tirgum. Šī situācija, īpaši celtniecībā, rada spiedienu uz pašmāju darba devējiem, jo tiem jāsāk konkurēt ar to darba samaksu, ko līdzīgu darbu veicēji var nopelnīt citās Eiropas valstīs. Ja algu pieaugums nav saistīts ar darba ražīguma kāpumu, Latvijas uzņēmēji var zaudēt konkurētspēju. Otrs negatīvais faktors ir tas, ka ārvalstīs strādājošie Latvijas iedzīvotāji ieved valstī lielu naudas daudzumu, kas paaugstina inflāciju, jo vairākums tiek iztērēts patēriņa precēm nevis investēts ekonomikas attīstībā. Kā pozitīvu faktoru varētu minēt to, ka, strādājot ES darba tirgū, tiek iegūta pieredze, kas varētu uzlabot darba tirgus attiecības un veicināt progresu.
Latvijā pirms pāris gadiem būvniecībā strādāja ap 90 000 strādnieku. Ja pieņemam, ka mūsu valstī ir ap 2,3 miljoniem iedzīvotāju, nodarbināti ir ap miljonu, tad apmēram 10% varētu būt saistīti ar būvniecību, bet pārējie darbojas citās nozarēs. Tas nozīmē, ka Latvijā trūkst papildus darbaspēka.
Saskaroties ar darbaspēka trūkumu, ir nepieciešams piesaistīt viesstrādniekus atbilstoši ekonomikas vajadzībām. Sveša darbaspēka izmantošana ļautu uzņēmējiem saglabāt pašreizējās cenas un izmaksas, tādējādi uzturot augstāku konkurētspēju vietējā un ārzemju tirgū.
Darba devējiem, kuri vēlas nodarbināt ārzemniekus (no trešajām valstīm), Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) filiālē jāiesniedz apstiprināts darba devēja izsaukums un šādi dokumenti:
• iesniegums, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku;
• VID izziņa, ka uzņēmumam nav nodokļu parādu;
• potenciālā darba ņēmēja izglītības dokumenta kopija;
• darba vai uzņēmuma līguma kopija.
Ja uzņēmējs vēlas ārzemnieku nodarbināt uz darba līguma pamata, viņa izsaukums tiks apstiprināts tikai tad, ja brīvo vakanci viņš būs reģistrējis NVA filiālē, un tā būs vakanta ne mazāk kā mēnesi līdz dokumentu iesniegšanas dienai. [8]
4. Darba tirgus Somijā
Somijā atsevišķās nozarēs (celtniecībā, rūpniecībā, pakalpojumu nozarē) ir vērojams darbaroku trūkums. Helsinku reģionā ir samērā augsts bezdarba līmenis, bet tajā pašā laikā šis reģions cieš no strādājošo trūkuma, jo pēckara demogrāfiskā sprādziena paaudze jau ir sasniegusi pensijas vecumu un pamet darba tirgu. Pēc diskusijām par brīvo darbavietu aizpildīšanu ar viesstrādniekiem Somija ir atvērusi darba tirgu jauno dalībvalstu pilsoņiem 2006. gada maijā. [6]
Somijā visvairāk trūkstošo strādnieku ie sekojošās profesijās:
• medicīnas māsas;
• aprūpes darbinieki;
• lauksaimniecības strādnieki
• dārznieki;
• šoferi;
• celtnieki;
• automehāniķi;
• santehniķi;
• metinātāji;
• pavāri;
• apkopēji;
• frizieri u.c. [4]
Atkopusies no pēkšņās lejupslīdes, kas bija pirms gadiem desmit, nu Somija piedzīvo ekonomisku uzplaukumu. Somija par savu prioritāti ir izvirzījusi valstī veicināt labi izglītotu, daudzvalodīgu, augsti motivētu darbaspēku.Somijā augstskolas pārsvarā beidz ar maģistra grādu, bet Latvijā ir pretēji, jo cilvēki cenšas ātrāk nokļūt darba tirgū.
Somi ļoti augstu vērtē savas valodas zināšanas, kas ir liela priekšrocība stājoties darbā.
Ceturtā daļa strādājošo nodarbināti rūpniecībā un būvniecībā. Tā kā pēdējos gados Somijā īpaši daudz cilvēku devušies pensijā, brīvu darba vietu netrūkst.
Ja Somijā darbu atrod ārvalstnieks, darba devējs sazinās ar vietējo nodarbinātības aģentūru, kura izsniedz viņam deklarāciju par ārzemju darbinieka pieņemšanu darbā. Saņēmis no darba devēja šādu deklarāciju, nākamais darbinieks var pretendēt uz darba atļauju. Ierodoties Somijā, sešu mēnešu laikā jāsaņem uzturēšanās atļauja, kas derīga piecus gadus.Somu darba devēji ir ļoti pretimnākoši un bieži palīdz darbiniekiem atrast mājokli.
Algas visos sektoros strādājošajiem ir līdzīgas. Gan rūpniecībā, gan apkalpojošajā sfērā un privātos uzņēmumos strādājošie vidēji pelna ap 2400 eiro mēnesī. Darbinieki ar augstāko izglītību pelna apmēram divas reizes vairāk nekā darbinieki bez speciālas izglītības. Somijā sieviešu un vīriešu loma sabiedrībā ir līdzīga, un diskriminācija pēc dzimuma principiem ir reta parādība. Lai gan Skandināvijas valstis tiek uzskatītas par diezgan dārgām, Somija ir lētākā šo valstu vidū. [1]
Izmantotie materiāli
1. http://www.apollo.lv
2. http://www.biss.soc.lv/
3. http://www.csb.gov.lv
4. http://www.eiropaskustiba.lv
5. http://www.esia.gov.lv
6. http://ec.europa.eu
7. http://www.media.lv
8. http://www.multiprese.eu
9. http://www.omvua.lv