Darbaspēka trūkums uzņēmumos, sakarā ar iedzīvotāju migrāciju ārvalstīs

Ievads

1. Pētījuma problēma:

Darbaspēka trūkums uzņēmumos, sakarā ar iedzīvotāju migrāciju ārvalstīs. Darbinieku trūkums negatīvi ietekmē gan uzņēmuma darbu, gan tā sistematiska attīstību, gan ražoto produktu (pakalpojumu) kvalitāti, kā arī valsts ekonomiku. Var secināt, ka šī iemesla dēļ patērētājam arī ir zaudējumi.

2. Pētījuma objekts:

Par mūsu pētījuma objektu kļuva uzņēmumi, to vadība un darbinieki.

3. Pētījuma priekšmets:

Par mūsu pētījuma priekšmetu mēs paņemam objekta izglītība, intereses, uzskati, prioritātes un viedokļi.

4. Petījuma mērķis:

Mūsu mērķis izpētīt kāpēc cilvēki brauc strādāt ārzemēs un izprast kā tas ietekmē pētāmo uzņēmumu, ieguvot informāciju par da

a
arbaspēka migrācijas problēmu Latvijā.

5. Petījuma uzdevumi:

Pētījuma mērķa sasniegšanai, darbā risināmie uzdevumi ir:

 Iepazīšanās ar dokumentiem, kuri ir saistīti ar pētāmo problēmu;

 Veikt respondentu aptauju un interviju;

 Izstradāt secinājumus pēc pētamas problēmas.

6. Pētījuma metodes:

Musu pētījuma metodes bija:

1. Dokumentu analīze;

2. Anketēšana;

3. Intervija.

7. Hipotēzes formulējums:

Sakarā ar to, ka darba alga un karjeras izaugsmes iespēja Latvijā ir diezgan zema, cilvēki brauc strādāt ārzemēs, domājot, ka viņi varēs nopelnīt vairāk naudas, iegūt jauno pieredzi darbasfērā un paaugstināt valodas zināšanas. Pec statistikas datiem var spriest ka darba apstākļi ārzemēs ir labāki nekā Latvijā un cilvēki ai

i
izbraucot grib paaugstināt savu dzīves līmeni.

1. Pirmā metode – dokumentu analīze

Pētījuma gaitā mēs analizējām dokumentus, kas atbilst pētījuma uzdevumiem un ir cieši saistīti ar pētāmo problēmu. Veicot dokumentu analīzi, mēs izanalizējām līdzīgus pētījumus, kuri tika veikti agrāk, kā arī rakstus periodiskajos izdevumus un

n
n Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datus.

Darbaspēka trūkums Latvijas uzņēmumos kļuva par aktuālo problēmu, kuru cenšas izpētīt gan valsts organizācijas, tādas kā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK), gan arī privātie uzņēmumi, tādi, kā Hansabanka. Darbaspēka trūkumu izraisa gan nepietiekama speciālistu sagatavošana un darba apjoma pieaugums, gan demogrāfiskā situācija valstī, gan cilvēku emigrācija uz ārzemēm. Šajā pētījumā mēs apskatījām darbaspēka emigrācijas iemeslus. Darbaspēka aizplūdums uz ārzemēm negatīvi ietekmē ne tikai uzņēmuma darbību, bet arī valsts tautsaimniecības attīstību.

Pēc Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2005. gadā no Latvijas uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs aizbrauca 2450 cilvēki, kas ir par 10,7% mazāks nekā 2004. gadā.

Saskaņā ar LR Ekonomikas ministrijas oficiāliem datiem, kopā Latviju darba meklējumos ir atstājuši ap 50 000 cilvēku, 15 000 – 20 000 no kuriem atrodas Īrijā, bet pēc LR Ce

e
entrālās statistikas pārvaldes datiem no Latvijas kopumā imigrēja 17 000 cilvēku. Skatoties neoficiālus datus, šīs skaitlis daudzreiz palielinās līdz pat 200 000 tūkstošiem. Tomēr Īrijas pētījums parāda, kā arvien vairāk Latvijas emigrantu cenšas izmantot legāla darba iespējas.

Pēc iegūtajiem datiem, visvairāk cilvēku aizbrauc strādāt uz šādiem valstīm:

 Krievijas Federācija

 Vācija

 Lielbritānija

 ASV

 Īrija

 Zviedrija

 Norvēģija

 Dānija

Mazākais cilvēku skaits aizbrauc uz Baltkrieviju, Ukrainu, Lietuvu un Igauniju.

Diemžēl no Latvijas aizbrauc ne tikai nekvalificēts darbaspēks, bet arī cilvēki ar vidējo, vidējo speciālo, nepabeigtu augstāko vai augstāko izglītību, kuri ārzemēs spiesti strādāt savai izglītībai un sp

p
pējām mazāk kvalificētu darbu. Uz ārzemēm dodas dažāda vecuma cilvēki, sākot no tiem, kuri tikko pabeidza vidusskolu, līdz pat pirmspensijas vecuma cilvēkiem.

1.1. Dokumentu analīzes rezultāti.

Darbaspēka emigrācijas iemesli.

Darba alga ir viens no galvenajiem emigrācijas iemesliem. Tomēr arī citi faktori un faktoru kombinācijas ietekmē cilvēku lēmumus strādāt ārzemēs. Tie ir: zemi ienākumi, darba devēju attieksme pret darbiniekiem, sarežģījumi profesionālajā dzīvē, slikti darba apstākļi, iespēju trūkums, vāji atbalsta tīkli valstiskā, vietējo pašvaldību, ģimenes un draugu līmenī, kā arī tas, ka Latvijas iedzīvotājiem netiek piedāvāta visaptveroša valsts attīstības vīzija, līdz ar to trūkst pārliecības, ka dzīves kvalitāte Latvijā uzlabosies. Protams, Latvijas pievienošanas Eiropas Savienībai atviegloja emigrācijas iespējas Latvijas iedzīvotājiem. Dzīves kvalitātes atšķirība arī ir viens no ietekmējošiem faktoriem.

Cilvēki nepieņem lēmumu braukt strādāt uz ārzemēm pēkšņi. Tikai jauniešu starpā tika minēta spontāna vēlme apceļot pasauli, tomēr tā nav dominējoša arī šajā grupā.

Viens no iemesliem ir arī radu un paziņu ietekme, kuri dalās ar savu pozitīvo pieredzi un aicina braukt strādāt uz citu valsti, piedāvājot jau reālas darba vietas.

Nespēja atrast darbavietu uzreiz pēc skolas, augstskolas beigšanas vai arī nespēja maksāt par studijām ļoti ietekmē cilvēku lēmumu.

Ir arī zināms, ka Latvijā trūkst informācijas par darba iespējām un speciālistu pieprasījumu nākotnē.

Paralēli ekonomiski un sadzīviski spiedīgajiem apstākļiem, arī personīgie motīvi un sarežģījumi personiskajā dzīvē ietekmēja cilvēku lēmumu aizbraukt no Latvijas uz citām valstīm.

Darbaspēka atgriešanas vēlmes un motīvi.

Pētījumi parāda, ka liela daļa ir aizbrukuši no Latvijas sākot ar deviņdesmito gadu beigām vēl pirms Latvijas iestāšanas Eiropas Savienībā, kad ekonomiskā un sabiedriskā situācija valstī bija ļoti sarežģīta. Piemēram, sociālās drošības bija zemākā līmenī, ekonomiku negatīvi ietekmēja krīze Krievijā, darba devēji izvirzīja pārspīlētas prasības un bezdarba līmenis bija augsts. Šī iedzīvotāju grupai ir negatīvi priekšstati par pašreizējo situāciju Latvijā.

Tomēr lielāka aizbraukošo cilvēku daļa vēlas atgriezties dzimtenē.

Vairākums no tiem grib strādāt spējām un izglītībai atbilstošu darbu, kas atbilst viņu profesionālajai kvalifikācijai. Liela daļa gribētu uzsākt vidējo vai mazo biznesu.

Ārvalstīs ir arī faktori, kas neapmierina Latvijas iedzīvotājus.

Pirmkārt, tā ir veselības aprūpes sistēma. Otrkārt izglītības sistēma. Piemēram. Īrijā izglītības līmenis tiek vērtēts zemāks nekā Latvijā, tādēļ bērni pēc tam nevar atgriezties Latvijas skolās. Treškārt, cilvēki uzskata, ka, piemērām, Īrijā, nav plašas kultūras dzīves. Turklāt cilvēki jūt neskaidrību par nākotni, kas saistās ar neziņu, kā veidot savu dzīvi. Daudzi izjūt psiholoģisku diskomfortu, ko rada atšķirtība no dzimtenes. Ģimene un draugi arī ir viens no spēcīgākajiem faktoriem, kas nosaka perioda ilgumu, kuru cilvēks pavada ārzemēs. Daudzi cilvēki strādā ārzemēs lai dzēstu kredītu par nekustāmo īpašumu, kas atrodas Latvijā. Tāpēc tas arī ir viens no cēloņiem, lai atgrieztos dzimtenē.

Ienākumu līmenis ārzemēs.

Īrijas piemērā salīdzināsim Latvijas iedzīvotāju ienākumus dzimtenē un ārzemēs.

Īrijā minimāla darba alga tagad ir 7,65 eiro stundā, kas ir desmit reizēs vairāk nekā Latvijā. Strādnieki tur bieži dienā var nopelnīt tik, cik Latvijā viņi nopelna mēneša laikā. Pēc statistikas datiem, šogad Latvijas iedzīvotāji, kas strādā Īrijā kopā nosūtīja saviem radiem vairāk par 30 miljoniem eiro.

Strādājot Īrijā, ienākumi atšķiras atkarībā no veicamā darba, sākot no 900 līdz 3000 un vairāk eiro mēnesī. Vidēji Latvijas iedzīvotāji atsūta mājās ap 100 – 200 eiro mēnesī. Nauda galvenokārt ir domāta kredīta dzēšanai, ģimenes materiālai atbalstīšanai un ikdienas izdevumu segšanai, kā arī mācību apmaksai.

Galvenokārt Latvijas iedzīvotāji strādā nišu biznesā, tādās sfērās, kā

 transporta pakalpojumi;

 celtniecība;

 lauksaimniecība;

 pārstrāde;

 apkalpošanas sfēra.

Kas pievelc Latvijas iedzīvotājus ārzemēs?

Kopumā dzīvi citā Eiropas valstī Latvijas iedzīvotāji novērtē kā stabilāku, drošāku, sakārtotu un uz katra indivīda labklājības veicināšanu vērstu.

Cilvēku savstarpējas attiecības viņi uzskata par laipnām, cilvēki jūtas droši, nebaidās izteikt savu viedokli, pārspriest interesējošos jautājumus ar darba devējiem. Viņi jūtas finansiāli stabili un droši, zina, ka par izpildīto darbu viņi noteikti saņems atalgojumu. Cilvēki jūtas droši sociālajā jomā, maksā nodokļus, kas nodrošina sociālās garantijas. Ārzemēs parasti ir labas attiecības starp darba devēju un darbinieku, bet cenu līmenis attiecībā pret ienākumiem ir pieņemams.

SAK veidotā pētījumā tika arī atsevišķi atzīmēts tas, kas neapmierina cilvēkus Latvijā:

Ekonomiskā un darba vide

 Ekonomiskā situācija – inflācija, pārāk zema minimālā un vidējā alga.

 Pārmērīgas prasības mazkvalificētam darbam.

 Finansiālās stabilitātes un drošības trūkums.

 Neelastīga nodokļu politika, pārmērīgs administratīvais slogs.

 Iespēju un atbalsta trūkums veidot savu biznesu.

 Korupcija.

Savstarpējās attiecības

 Nelabvēlīgas un īgnas cilvēciskās attiecības.

 Nelabvēlīgas attiecības starp darba devēju un darba ņēmēju; pazemojošā attieksme no darba devēja puses.

Sociālā sfēra

 Maksas augstākā izglītība, kas nereti ir par dārgu, lai to iegūtu.

 Profesionālā un augstākā izglītība nav saistīta ar darba tirgus pieprasījumu.

 Sociālās stabilitātes un drošības trūkums.

 Zema dzīves kvalitāte.

1.2. Secinājumi

Balstoties uz Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes datiem, līdzīgiem pētījumiem un rakstiem periodiskajos izdevumus var izdarīt šādus secinājumus:

 Galvenais no darbaspēka emigrācijas iemesliem ir zema darba alga Latvijā.

 Pārējie iemesli, kas mudina cilvēkus aizbraukt strādāt citās valstīs ir:

• Dzīves kvalitātes priekšrocības ārzemēs;

• Pozitīvāka darba devēju attieksme pret darbiniekiem ārzemēs;

• Paziņu darba pieredzes ārzemēs un padomas;

• Nespēja maksāt par studijām vai kredīta dzēšanu;

• Sarežģījumi personiskajā dzīvē;

• Sociālās stabilitātes un drošības sajūta ārzemēs;

• Finansiālās stabilitātes un drošības sajūta ārzemēs.

 Labi izglītoti Latvijas iedzīvotāji ārzemēs ir spiesti strādāt savām spējām un izglītībai mazāk kvalificētu darbu, galvenokārt nišu biznesā.

 Vispopulārākās valstis, uz kurieni dodas Latvijas iedzīvotāji ir:

• Krievijas Federācija

• Vācija

• Lielbritānija

• ASV

• Īrija

• Zviedrija

• Norvēģija

• Dānija

2. Otrā metode – anketēšana

Ar mērķi uzzināt objektīvu darbaspēka situāciju Latvijā no strādājušiem tika veikta aptauja – anketēšana. Tika izstrādātas un izdotas anketas uzņēmuma „X” strādniekiem 2006. gada novembrī.

2.1. Anketēšanas analīze

Kopumā mēs aptaujājām 25 Latvijas darbiniekus no SIA „X” uzņēmuma vecuma grupā no 20 līdz 55 gadiem. Iegūtie rezultāti reprezentē tikai dažu Latvijas darbinieku viedokļus nevis Latvijas iedzīvotāju viedokli kopumā. Pēc anketu apstrādes, rezultāti tika apkopoti rezultāti un analizēti.

Anketešanas metode paradīja, ka kopumā apmēram 20 % aptaujātiem darbiniekiem bija darba pieredze ārzemēs. Ievērojami, ka šie darbinieki ir no visām vecuma grupām. Visiem šiem cilvēkiem ir vismaz vidēja izglītība, dažiem augstāka. Neviens respondents nestrādāja ārzemēs ar pamatizglītību. 80 % no tiem ir sievietes.

Atbildējot uz jautājumu „Kurās valstīs Jūs esat strādājis?”, dominē atbilde Vācijā – 40 %. Pārējas valstīs – Ukraina, Īrija, Krievija – tikai 10 % katrā. Uz jautājumu, „Kāpēc Jūs izvēlējās tieši šo valsti?” cilvēki atbildēja tā: ka tur dzīvo – 40 %, ka mācās – 20 % un ka to valsti piedāvāja firma – 40 %.

60 % darbiniekus ar darba pieredzi ārzemēs atbildēja, ka braukt ārzemēs ietekmēja iespēja nopelnīt vairāk, nekā Latvijā, bet pārējiem tā bija sfēra, kuras Latvijā nav.

Uz jautājumu, vai viņi izmantotu iespēju vēlreiz braukt strādāt ārzemēs , 60 % cilvēku labprāt atkārtotu savu pieredzi, 66 % no tiem brauktu citā valstī – ASV, bet apmēram 33 % turpinātu strādāt tajā valstī, kuru izvēlējas pirmo reizi. Interesanti, ka 40 % negribētu vēlreiz braukt strādāt ārzemēs, jo 20 % no tiem tur nepatika, 20 % – uzskata, ka tajā valstī bija grūti atrast labi atalgotu darbu.

80 % no aptaujāto Latvijas darbinieku nebija darba pieredzes ārzemēs. Bet vairākums no tiem – 70 % gribētu aizbraukt strādāt ārzemēs. Tie, kuri gribētu izmantot iespēju strādāt ārzemēs izvēlējas braukt uz Lielbritāniju – 50 %, ASV – 29 %, Īriju, Franciju un Spāniju – katrā valstī 14 %. Tālāk sekoja Igaunija, Vācija, Kanāda un Šveice – katrai valsts pa 7 %. Uz jautājumu „Kāpēc Jūs izvēlaties tieši šo valsti?’’, respondenti atbildēja, ka 43 % dzirdējusi labas atsauksmes par to valsti, 23 % ir valodas zināšanas, 21 % šķiet, ka ir populāri (tie savukārt atzīmēja Īriju -66 % un Vāciju – 33%), pārējiem patīk valsts un grib iemācīties valodu – 7 % (izvēlējas Spāniju), 7 % – tur atrodas kompānijas, kurās gribētu strādāt (atzīmēja Lielbritāniju, ASV un Igauniju).

Interesanti, ka uz jautājumu „Kas ietekmētu Jūsu domām braukt strādāt ārzemēs?”, 79 % ir par iespēju pelnīt vairāk, 29 % domā, ka ārzemēs ir karjeras izaugsmes iespējas, 43 % gribētu paaugstināt valodas zināšanas.

Tomēr 30 % no tiem darbiniekiem, kuriem nebija darba pieredzes ārzemēs, neizmantotu iespēju braukt strādāt ārzemēs un pamatoja savu viedokli sekojoši – 50 % apmierina alga Latvijā, 33 % ir patīkams darbs Latvijā un 17 % vienkārši patīk te – Latvijā.

2.2. Secinājumi

Secinājumi pār pētamo problēmu, balstīti uz ankēšanas rezultātiem.

 Vispopulārākais valsts, kurā strādājusi mūsu respondenti – Vācija;

 Lai aizbrauktu prom no Latvijas, 60 % cilvēku ietekmēja lielāka darba alga ārzemēs, (kopumā 76 % šķiet, ka ārzemēs var nopelnīt vairāk naudas);

 60 % respondentu gribētu vēlreiz aizbraukt strādāt ārzemēs;

 66 % respondentu, kuri gribētu vēlreiz aizbraukt ārzemēs, izvēlētos citu valsti, nekā pirmo reizi;

 70 % no tiem, kuri nestrādāja ārzemēs, gribētu aizbraukt uz turieni;

 50 % no tiem, kas gribētu izmantot iespēju strādāt ārzemēs, izvēlētos Lielbritāniju (28 % no aptaujāto cilvēku skaita);

 43 % no tiem, kas gribētu izmantot iespēju strādāt ārzemēs, dzirdēja labas atsauksmes no paziņiem (30 % no aptaujāto cilvēku skaita);

 15 % atzīsta, ka ir populāri braukt uz Īriju un Vāciju;

 25 % cilvēku nejūt nepieciešamību braukt strādāt ārzemēs.

3. Trešā metode – Intervija

Ar mērķi uzzināt kā darbaspēka trūkums Latvijā ietekmē uz uzņēmumā attistību tika veikta aptauja – intervija. Tika izstrādātas aptaujas jautājumi un uzdotie 2006. gada novembrī uzņēmuma „X” darbavadītajam.

Latvijas uzņemēju aptauja rāda, ka darbinieku trūkuma dēļ uzņēmumiem rodas zaudējumi un tiem nav iespējas izpildīt visu darba apjomu.

Interesanti, ka uz jautājumu : Kas ir jādara uzņēmējam, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus?” uzņēmēji atbildēja, ka „vairāk jāmaksa” un „jāpanāk, lai darba tirgum būtu atvērtās robežas”.

Uz jautājumu „Kā Jūs risinātu darbaspēku trūkuma problēmu Jūsu uzņēmumā?” abi uzņēmēji atbildēja, ka viņi strādās paši darbinieku vietā, ja būs tāda nepieciešamība.

Interesantas un nedaudz pretrunīgas ir atbildes uz jautājumu “ Pēc Jūsu viedokļa, kādi ir darbaspēka migrācijas uz ārzemēm cēloņi?”, viens uzņēmējs atbildēja, ka zema darba alga un nodokļu nemaksāšana ir galvenie cēloņi darbaspēka migrācijas uz ārzemēm, otrs uzskata, ka ir radīts mīts par to, ka rietumos var nopelnīt vairāk naudas.

4. Secinājumi pār pētamo problēmu, balstīti uz intervijas rezultatiem

4.1. Nobeigums

Ar mērķi uzzināt kāpēc cilvēki brauc strādāt ārzemēs tika veikti dokumentu analīze, mūtiska intervija un rakstveida anketa.

Mūsu hipotīze pētījumā laikā pilnīgi apstiprinājās. Patiešam vairākos gadījumos cilvēki aizbrauc stradat ārzemēs tāpēc ka tur ir iespēja pelnīt vairāk naudas, iegūt jauno pieredzi un paaugstināt valodas zināšanas. Par to var spriest balstoties uz mūsu pētījuma rezultātiem un Latvijas statistikas datiem.

4.2. Secinajumi

1. Pēc mūsu viedokļa darbaspēka migrācija ārzemēs ir ļoti aktuāla problēma, kuru cenšas izpētīt gan valsts ogranizācijas, tādas kā Stratēģiskās analīzes komisija (SAK), gan arī privātie uzņēmumi, tādi, kā Hansabanka.

2. Galvenie no darbaspēka emigrācijas iemesliem Latvijā ir zemas darba algas problēma, cilvēku vēlēšanas pēc dzīves kvalitātes, sociālās stabilitātes un drošības paaugstināšanas, jauna darba pieredze un iespēja strādāt sferās, kuras nav attistītas Latvijas valstī un valodas zināšanas paaugstināšana.

3. Pēc mūsu pētījuma rezultatiem var spriest, ka vispopulārākās valstis, uz kurieni dodas Latvijas iedzīvotāji ir Eiropas valstīs un ASV. Tagad Latvijas pievienošana pie Europas Savienības dod ļoti lielu iespēju cilvēkiem aizbraukt ārzemēs bez vizu režīma un turpmāk tiek gaidīta vel lielāka cilvēku migrācija.

4. Vadoties no pētījumā iegūtās informācijas var spriest ka darbinieku trūkums negatīvi ietekmē uzņēmuma darbu, tā sistemātisko attīstību, ražoto produktu (pakalpojumu) kvalitāti un arī valsts ekonomiku. Jo vairāk darbiniekus valstī, jo vairāk naudas tiek samaksāti ar nodokļiem un jo lielāks ir iekšējais kopprodukts.

5. Lai ietekmēt uz darbaspēku migrācijas samazināšanu vajag motivēt cilvēkus strādāt savā valstī: paaustināt darba algus, piedāvāt labākus darba apstakļus un atbalstīt jaunus speciālistus vēlmes strādāt, jo jaunieši ir mūsu valstīs nākotne un tieši viņi vairāk aizbrauc ārzemēs.

PIELIKUMS

DARBINIEKU APTAUJAS ANKETA

Cienijāmie respondenti, lūdzu, aizpildiet šo anketas aptauju par darbaspēka situāciju Latvijā. Lūdzu, atbildiet uz šiem jautājumiem tik godīgi, cik iespējams.

1. Vai Jums ir darba pieredze ārzēmes?

□ Jā; □ Nē;

2. Kādās valstīs Jūs esat strādājis?

3. Kāpēc Jūs izvēlaties tieši šo valsti?

□ Šīs valsts valodas zīnāšānas

□ Labas atsauksmes

□ Ir populāri braukt strādāt šājā valstī

□ Jūsu variants

4. Jūsu lēmumu braukt strādāt ārzemēs ietekmēja:

□ Iespēja pelnīt vairāk nekā Latvijā

□ Ir karjeras izaugsmes iespējas

□ Ir darba sfēra, kuras nav Latvijā, bet kurā grībētu stradāt

□ Valodas zināšanas paaugstināšana

□ Jūsu variants

5. Vai Jūs izmantotu iespeju vēl aizbraukt strādāt ārzemēs?

□ Jā; □ Nē;

6. Kurā valstī? 6. Kāpēs nē?

2. Vai Jūs izmantotu iespēju braukt strādāt ārzemēs?

□ Jā; □ Nē;

3. Kādās valstīs Jūs gribētu strādāt? 3. Kāpēc nē?

4. Kāpēc Jūs izvēlaties tieši šo valsti?

□ Šīs valsts valodas zīnāšānas

□ Labas atsauksmes

□ Ir populāri braukt strādāt šājā valstī

□ Jūsu variants

5. Jūsu domām braukt strādāt ārzemēs ietekmēja:

□ Iespēja pelnīt vairāk nekā Latvijā

□ Ir karjeras izaugsmes iespējas

□ Ir darba sfēra, kuras nav Latvijā, bet kurā grībētu stradāt

□ Valodas zināšanas paaugstināšana

□ Jūsu variants

Papildus informācija par Jums:

Vecums: Dzimums: Izglītība:

□ < 30; □ vīriešu; □ pamatizglītība;

□ 30-40; □ sieviešu; □ vidēja izglītība;

□ > 40; □ vidēja speciālā izglītība;

□ augstākā;

Paldies par piedalīšanos aptauja!

INTERVIJA

1. Vai Jūsu uzņēmumā ir darbaspēka trūkums?

2. Kādus darbiniekus ir grūti atrast?

□ pēc izglītības;

□ pēc profesijas;

□ pēc rakstura īpašības;

□ pēc kvalifikācijas;

3. Kā darbinieku trūkums ietekmē uznēmuma darbību?

4. Kas ir jādara uzņēmējam, lai piesaistītu kvalificētus darbiniekus?

5. Kā Jūs risinātu darbaspēku trūkuma problēmu Jūsu uzņēmumā?

6. Pēc Jūsu viedokļa, kādi ir darbaspēka migrācijas uz ārzemēm cēloņi?

Kopēja informācija par respondentiem

N.p.k Darba pieredze ārzēmes Vecums Dzimums Izglītība

Jā; Nē; <30 30 – 40 >40 Sieviešu Vīriešu Pamatizglītība Vidēja Vidēja speciālā Augstākā

1. Jā; 30 – 40 Sieviešu augstākā

2. Nē; <30 Vīriešu Vidēja

3. Nē; <30 Sieviešu augstākā

4. Nē; <30 Sieviešu augstākā

5. Nē; <30 Vīriešu augstākā

6. Jā; <30 Sieviešu Vidēja

7. Nē; >40 Sieviešu augstākā

8. Jā; >40 Vīriešu augstākā

9. Nē; <30 Sieviešu augstākā

10. Nē; <30 Sieviešu augstākā

11. Nē; <30 Sieviešu augstākā

12. Nē; 30 – 40 Sieviešu Vidēja speciālā

13. Nē; >40 Sieviešu augstākā

14. Nē; >40 Vīriešu augstākā

15. Nē; <30 Sieviešu Vidēja

16. Nē; <30 Vīriešu Vidēja

17. Nē; >40 Sieviešu augstākā

18. Nē; <30 Sieviešu Vidēja

19. Nē; <30 Vīriešu Vidēja

20. Nē; <30 Vīriešu Vidēja

21. Jā; 30 – 40 Sieviešu Vidēja speciālā

22. Nē; 30 – 40 Sieviešu Vidēja speciālā

23. Nē; <30 Sieviešu Vidēja

24. Nē; >40 Sieviešu augstākā

25. Jā; <30 Sieviešu Vidēja speciālā

26. Nē; <30 Sieviešu augstākā

27. Nē; <30 Sieviešu augstākā

28. Nē; <30 Sieviešu augstākā

Kopā 5 23 18 4 6 21 7 0 8 4 16

28 18% 82% 64% 14% 21% 75% 25% 0% 29% 14% 57%

Anketēšanas anlīze tiem, kas bija ārzēmes

N.p.k. Kādās valstīs strādājis Kāpēc tieši šo valsti

valodas zināšanas Labas atsauksmes Ir populāri Jūsu variants

1. Ukraina Mācīties

6. Īrija Šo valsti piedāvāja firma

8. Vācija

21. Krievija Dzīvot

25. Vācija Dzīvot

N.p.k. Kas ietekmēja braukt strādāt

Iespēja pelnīt vairāk Karjeras izaugsmes iespēja Darba sfēra kuras nav Latvijā Valodas zināšanas Jūsu variants

1. Iespēja pelnīt vairāk

6. Iespēja pelnīt vairāk

8. Iespēja pelnīt vairāk

21. Darba sfēra kuras nav Latvijā

25. Darba sfēra kuras nav Latvijā

Kopā 3 0 2 0 0

5 60% 40%

N.p.k. Iespējas braukt strādāt ārzēmes izmantošana

Jā; Valsts Nē; Kāpēc nē

1. Jā; ASV

6. Nē; Nepatīka šīs valsts

8. Nē; Negrīb nekur braukt

21. Jā; Krievija

25. Jā; ASV

Kopā 3 1 2 2

5 60% 20% 40% 40%

Anketēšanas anlīze tiem, kas nebija ārzēmes

N.p.k. Iespējas braukt strādāt ārzēmes izmantošana

Jā; Valsts Nē; Kāpēc nē

2. Jā; Lielbritānija

3. Nē; Ir laba darba alga Latvijā

4. Nē; Ir laba darba alga Latvijā

5. Jā; Vācija

7. Jā; Lielbritānija

9. Jā; Īrija

10. Nē; Ir laba darba alga Latvijā

11. Jā; Lielbritānija

12. Jā; Īrija

13. Jā; Šveice

14. Nē; Ir labs barbs

15. Jā; Francija

16. Nē; Ir labs barbs

17. Jā; Kanāda

18. Jā; Lielbritānija ASV

19. Jā; Spānija

20. Jā; Lielbritānija ASV

22. Nē; Ir labs barbs

23. Jā; Lielbritānija ASV Francija Spānija

24. Jā; Lielbritānija ASV

26. Jā; Zviedrija

27. Jā; Lielbritānija Itālija

28. Jā; Lielbritānija Itālija

Kopā 17 9 4 1 2 2 2 2 1 1 1 6 3 3

23 74% 53% 24% 6% 12% 12% 12% 12% 6% 6% 6% 26% 50% 50%

N.p.k. Kāpēc tieši šo valsti

Valodas zināšanas Labas atsauksmes Ir populāri Jūsu variants

2. Valodas zināšanas

5. Valodas zināšanas

7. Ir populāri

9. Ir populāri

11. Labas atsauksmes

12. Ir populāri

13. Labas atsauksmes

15. Valodas zināšanas

17. Valodas zināšanas Labas atsauksmes

18. Valodas zināšanas Labas atsauksmes

19. Patīk valsts un grīb iemacīt valodu

20. Ir kompānijas, kuros gribētos strādāt

23. Labas atsauksmes

24. Labas atsauksmes

26. Ekonomiski attīstīta valsts

27. Valodas zināšanas Labas atsauksmes

28. Valodas zināšanas Labas atsauksmes

Kopā 7 8 3

17 41% 47% 18%

N.p.k. Kas ietēkmēja domām braukt strādāt ārzemēs

Iespēja pelnīt vairāk Karjeras izaugsmes iespēja Jauna darba sfēra Valodas zināšanas paaugstināšana Jūsu variants

2. Iespēja pelnīt vairāk

5. Iespēja pelnīt vairāk Valodas zināšanas paaugstināšana

7. Iespēja pelnīt vairāk Valodas zināšanas paaugstināšana

9. Iespēja pelnīt vairāk

11. Iespēja pelnīt vairāk

12. Iespēja pelnīt vairāk Karjeras izaugsmes ispeja Valodas zināšanas paaugstināšana

13. Iespēja pelnīt vairāk Karjeras izaugsmes ispeja

15. Iespēja pelnīt vairāk

17. Iespēja pelnīt vairāk Karjeras izaugsmes iespēja

18. Iespēja pelnīt vairāk Valodas zināšanas paaugstināšana

19. Valodas zināšanas paaugstināšana

20. Karjeras izaugsmes iespēja

23. Valodas zināšanas paaugstināšana

24. Iespēja pelnīt vairāk

26. Valodas zināšanas paaugstināšana

27. Iespēja pelnīt vairāk Karjeras izaugsmes iespēja Valodas zināšanas paaugstināšana

28. Iespēja pelnīt vairāk Karjeras izaugsmes iespēja

Kopā 13 6 0 8

17 76% 35% 0% 47%

Leave a Comment