Rīgas Imantas vidusskola
Zinātniski pētnieciskais darbs
Datortīkli
Darba autors:
Darba vadītāja:
Rīga
2008
Saturs
Ievads 4
Datortīkli 5
Lokālā tīkla sastāvdaļas 5
Lokālais tīkls 5
Failu serveris 6
Darba stacija 6
Tīkla karte 6
Datortīklu savienojumu veidi 8
Dators – dators 8
Maģistrāles topoloģija 8
Zvaigznes topoloģija 9
Gredzena topoloģija 9
Jaukta tipa topoloģijas 10
Kabeļi 11
Koaksiālais kabelis 11
Vītais pāris 12
Optiskais kabelis 13
Tīklu saslēguma veidi 14
Tievā kabeļa Ethernet tīkls 14
Vītā pāra Ethernet 15
Centrmezgls (hub) 15
Komutators (switch) 15
Maršrutētājs (router) 16
Ethernet tīkla darbības principi 16
Bezvadu lokālie tīkli 17
Pētījums 18
Secinājumi 19
Izmantotā literatūra 20
Ievads
Datoru apvienošana tīklos mūsdienās kļūst par vienu no galvenajiem informātikas attīstības virzieniem. Tie ļauj kolektīvi izmantot iekārtas, programmatūru un datus. Datortīkli strauji ieiet biznesa pasaulē un arī ikdienas dzīvē. Viss ir vienkārši, kamēr tiek lietots viens dators, printeris un skeneris – visas ierīces bez problēmām var savienot kopā. Bet, ja ir vairāki lietotāji, kas strādā katrs ar savu datoru, un visi vēlas vienlaikus izmantot vienu un to pašu ierīci, tad patiešām rodas problēmas. Šādā gadījumā viss ir jāsavieno tīklā, lai visi lietotāji varētu piekļūt ierīcēm, tīklam, Web, uzņēmuma datiem un informācijai. Internets ir pats lielākais un populārākais no globālajiem tīkliem. Precīzāk izsakoties, tas ir tīklu apvienojums, kurā ietilpst dažādās pasaules valstīs izvietoti tīkli. Daži cilvēki maldīgi uzskata, ka internets ir kāds noteikts vienots veselums, taču tas tā nebūt nav. Internets ir vienmēr mainīgs daudzu datoru apvienojums visā pasaulē. Mazajiem uzņēmumiem interesē lokālie tīkli un, protams, internets. Kad uzņēmums ir mazs un tajā ir tikai, piemēram, divi datori, tos var savienot tīklā un koplietot visas iespējas. No viena datora var piekļūt failiem otrā datorā. No abiem var lietot vienu printeri un tā tālāk. Tas ir ērti līdz brīdim, kad viss, ko dara vienā datorā, palēnina otra datora darbību, vai līdz brīdim, kad neko nevar izdrukāt, otrā datorā nav aizvērtas dažas programmas. Darba iespējas un ātrums dramatiski samazinās. Kad izveidojas šādi apstākļi, savu lokālo tīklu var pārvērst par tīklu ar cilvēka un servera sakariem. Ir jāuzstāda serveris, kas visas ierīces savieno tīklā. Lai arī visu tīklā saslēgto datoru – klientu – cietajos diskos ir saglabāta uzņēmuma informācija, koplietošanai paredzētie faili un resursi ir savienoti ar serveri.
Zinātniski pētnieciskā darba mērķis: izzināt datortīklu raksturojumu un pielietojuma iespējas.
Zinātniski pētnieciskā darba uzdevumi:
analizēt informāciju par datortīkliem, to priekšrocības un trūkumus;
izzināt drošākā slēguma tipu;
izzināt lielāko Rīgas augstskolu un citu skolu datortīkla slēguma tipu.
Datortīkli
Tīkls (net) ir datu pārraides sistēma, kas savieno dažādās vietās esošus datorus. Tīklu veido aparatūra un programmatūra, kas nodrošina tīkla aparatūras funkcionēšanu.
Lokālā tīkla sastāvdaļas
Jebkura datoru tīkla trīs galvenās sastāvdaļas ir:
savienojumi – fiziskie elementi, kas nepieciešami, lai datoru pieslēgtu tīklam (vadi, savienotāji, tīkla kartes);
protokoli – iepriekš noteiktu un pieņemtu signālu, kodu un noteikumu kopums, kas nosaka datu apmaiņas kārtību starp datoriem, piemēram, NetBEUI, IPX/SPX, TCP/IP;
servisi – programmas, kuras nodrošina noteiktus tīkla pakalpojumus.
Lokālais tīkls
Lokālā tīkla pamatā ir parasti datori, kurus tīklam pieslēdz, izmantojot speciālu paplašinājuma karti (parasti – tīkla karti). Lielos tīklos specializētu funkciju veikšanai var tikt paredzēti atsevišķi datori, piemēram, drukāšanas serveris, kas vada printeru darbību, vai komutācijas serveris, sakariem ar modemiem u.c. Datoru savienojošo elementu apraksts dots pielikumā (Tīklu veidojošie fiziskie elementi).
Tīklā izmantojamie protokoli parasti ietilpst datora operētājsistēmas sastāvā. Protokoliem pastāv vairāki līmeņi, kuros augstāka līmeņa protokoli par pamatu izmanto zemāka līmeņa protokolus.
Protokolu uzdevums ir nodrošināt sakarus starp jebkurām tīkla iekārtām. Protokolam ir jābūt spējīgam atpazīt adresi, kas ir unikāla katrai tīklam pieslēgtajai iekārtai, un nodrošināt paziņojumu nogādi adresātam.
Izmantojamo servisu klāstu nosaka gan operētājsistēmas, gan arī speciālās programmatūras piedāvātās iespējas.
Failu serveris
Failu serverim tīklā ir galvenā loma. Jo serverim ir pieslēgts vairāk darba staciju, jo tā jaudai vajadzētu būt lielākai. Īstu serveri reti izmanto kā parastu darba datoru, un tam ir specifiska programmatūra. Lai nodrošinātu tīkla darbu jebkurā laikā, serveri bez īpašas vajadzības neizslēdz. Tā kā tīkla administrēšana neprasa ilgstošu un regulāru darbu pie servera, tas var būt komplektēts ar ne pārāk kvalitatīvu monitoru, peli un klaviatūru, uzsvaru liekot uz koplietošanas iekārtām un datora jaudu.
Galvenais servera uzdevums ir visu pieņemto pieprasījumu izsekošana, piekļūšanas vadība resursiem, maksimāli ātra šo resursu piedāvāšana klientiem.
Darba stacija
Atsevišķu darba staciju aprīkojums ir atkarīgs no servera iespējām un jaudas. Ja serverim ir piešķirta centrālā loma, darba stacijas var būt mazāk jaudīgas.
Tīkla karte
Datoru tīklam pieslēdz, izmantojot tīkla karti (adapteri). Izņēmums ir pseidotīkls. Tīkla karte var būt arī integrēta sistēmplates sastāvā.
Parasti tīkla karte atbalsta vienu no lokālo tīklu arhitektūrām, piemēram, Ethernet, LocalTalk, Token Ring vai Arcnet. Pašlaik populārākā tīkla arhitektūra ir Ethernet. Ethernet tīkla adapteri atbilst vienai vai vairākām Ethernet specifikācijām:
10Base-2 (10 Mb/s tievais koaksiālais kabelis);
10Base-5 (10 Mb/s resnais koaksiālais kabelis);
10Base-T (10 Mb/s vītais pāris);
100Base-TX (100 Mb/s vītais pāris, 2 pāri);
100Base-T4 (100 Mb/s vītais pāris, 4 pāri);
100Base-FX (100 Mb/s optiskais kabelis);
1000Base-T (1 Gb/s vītais pāris);
1000Base-SX (1 Gb/s optiskais kabelis).
Tīkla kartes izvēle ir atkarīga no izvēlētās tīkla topoloģijas un aparatūras. Tīkla datoriem parasti izmanto 10 vai 100 Mb/s tīkla kartes. Lai tīkls strādātu efektīvāk, serverim izvēlas jaudīgāku tīkla karti.
Kartes ārpusē atrodas kabeļu pieslēgvietas. Lai karti varētu izmantot dažāda tipa kabeļu tīkliem, vienai kartei var būt vairākas pieslēgvietas. Lai izmantotu atšķirīgu tipu kabeļus, nav nepieciešams veikt kādas programmu vai aparatūras uzstādījumu maiņas.
Datortīklu savienojumu veidi
Dators – dators
Savā starpā var savienot divus datorus. Tā kā šo saslēgumu īsti par tīklu nosaukt nevar, to dēvē par pseidotīklu. Abus datorus savieno savā starpā ar speciālu kabeli.
Parasti savienošanai netiek izmantotas tīkla kartes, bet gan porti (vietas, kur pieslēdz ārējās ierīces, piemēram, printeri).
Maģistrāles topoloģija
Maģistrāles tīkls sastāv no centrālās līnijas, kurai pieslēgti visi datori: darba stacijas un serveris. Savulaik šī tehnoloģija tika plaši izmantota, pateicoties nelielajam kabeļu skaitam un garumam, kā arī datu pārraides ātrumam. Maģistrāles slēgumā visi datori ir savstarpēji savienoti un uztver visus tīklā raidītos paziņojumus.
Priekšrocības:
lēts kabelis un spraudņi;
vienkārša uzstādīšana (jebkurā brīdī darba staciju pie tīkla var pieslēgt vai atslēgt no tā, nepārtraucot visa tīkla darbu);
darba stacijas ar informāciju var apmainīties bez servera starpniecības.
Trūkumi:
kabeļa pārtrūkšanas gadījumā no ierindas iziet viss tīkls;
grūti noteikt kabeļa bojājuma vietu;
ierobežots kabeļa garums, kā arī pieslēdzamo staciju skaits;
iespēja nesankcionēti pieslēgties tīklam, jo ir ļoti vienkārši tīklā ievietot kādu starpposmu.
Zvaigznes topoloģija
Zvaigznes topoloģijā visi tīklā ieslēgtie datori ir savienoti ar centrmezglu (hub), kas nodrošina kopējo savienojumu tā, lai katrs dators var apmainīties ar informāciju ar jebkuru citu tīkla datoru.
Šī slēguma tipa priekšrocības:
kabeļa bojājums rada problēmas tikai vienam datoram un neietekmē pārējā tīkla darbu;
viegli pieslēgt jaunu datoru, jo tas ir jāpieslēdz tikai centrmezglam;
drošs aizsardzības mehānisms pret nesankcionētu piekļūšanu (iespējama centralizēta tīkla vadība un uzraudzība);
liels datu pārraides ātrums no darba stacijas līdz serverim.
Trūkumi:
ja centrmezgls neatrodas slēguma vidū, bet malā, darba staciju pievienošana var kļūt apgrūtināta un sadārdzināties;
ja informācijas apmaiņa starp darba staciju un centrmezglu notiek ātri, tad starp atsevišķiem datoriem tā var notikt lēnāk;
visa tīkla jauda ir atkarīga no centrmezgla jaudas;
centrmezgla bojājums aptur visu tam pieslēgto staciju sakarus, jo bez tā palīdzības atsevišķas darba stacijas nevar kontaktēties.
Gredzena topoloģija
Šajā slēgumā visas darba stacijas un serveris ir savienoti cits ar citu gredzena veidā. Tīkla paziņojumi tiek nodoti no viena datora uz otru. Datori viens otram nodod marķieri, kas norāda aktīvo (raidošo) datoru. Darba stacijas saņem datus, analizējot ziņojuma adresi. Bieži vien riņķa topoloģiju realizē, izmantojot zvaigznes slēgumu, tas ir, noslēpjot riņķi centrmezglā.
Priekšrocības:
tā kā informācija tīklā cirkulē pa riņķi starp virknē saslēgtiem datoriem, tad būtiski samazinās piekļūšanas laiks datiem;
nav kopējā tīkla garuma ierobežojuma, jo noteicošais ir attālums starp diviem datoriem.
Trūkumi:
datu pārraides laiks palielinās proporcionāli gredzenā savienoto datoru skaitam;
datu pārraidē ir iesaistīta katra darba stacija. Ja nelieto speciālus pārejas savienojumus, vienas darba stacijas iziešana no ierindas var paralizēt visu tīklu;
lai šādam tīklam pievienotu jaunu datoru, tīkla darbība uz laiku ir jāpārtrauc.
Gredzena topoloģiju izmanto specifiskos tīklu risinājumos, un tā nav sevišķi izplatīta.
Jaukta tipa topoloģijas
Praksē bieži lieto jauktu topoloģiju, apvienojot maģistrāles un zvaigznes topoloģijas. Tādējādi pilnīgāk tiek izmantotas minēto topoloģiju priekšrocības un novērsti daži trūkumi. Piemēram, ja uzņēmums ir izvietots vairākās ēkās, starp tām var izveidot optiskā kabeļa maģistrāli, bet ēku iekšienē veidot vītā pāra zvaigznes slēgumu.
Kabeļi
Kabeļus izmanto, lai savā starpā savienotu datorus un citas tīkla komponentes (centrmezglus, tīkla printerus u. c.). Kabeļa izvēli nosaka vairāki faktori: cena, tīklā savienojamo datoru attālums, savienojamo datoru skaits, datu pārraides ātrums u. c. Pārsvarā izmanto trīs tipu kabeļus:
koaksiālos;
vītā pāra;
optiskos.
Koaksiālais kabelis
Koaksiālais kabelis sastāv no centrālā vara vada un ārējā ekrāna, starp kuriem atrodas izolējošs materiāls. Ārējais izolējošais slānis pasargā no ārējās vides ietekmes. Kabeli pārsvarā izmanto Ethernet tipa tīklos, tāpēc šo kabeļa veidu bieži vien dēvē par Ethernet kabeli. Pastāv divu veidu Ethernet kabeļi:
tievais (Thin Ethernet Cable);
resnais (Thick Ethernet Cable).
Tievā koaksiālā kabeļa pieslēgumam izmanto BNC standarta kontaktus. Ja tīklā izmanto papildu aparatūru, kopējais tīkla kabeļu garums var sasniegt 925 m.
Koaksiālā kabeļa izmantošanas priekšrocības:
zemas apkalpošanas izmaksas;
vienkārša uzstādīšana;
laba noturība pret traucējumiem, nav nepieciešama papildu aparatūra.
Trūkumi:
ierobežots segmenta garums (185 m) un pieslēdzamo datoru skaits (30);
zema drošība – kabeļa bojājums izraisa traucējumus visā tīklā;
sarežģīti mainīt tīkla topoloģiju;
maksimālā tīkla caurlaidspēja – līdz 10 Mb/s.
Resnā koaksiālā kabeļa maksimālais segmenta garums starp divām darba stacijām var būt līdz 500 m, bet, izmantojot speciālu aparatūru – 2500 m.
Šāds kabelis ir ļoti dārgs. Pieslēgumam izmanto 15 adatu D tipa kontaktligzdu.
Vītais pāris
Vītā pāra kabelis sastāv no diviem savstarpēji savītiem izolētiem vara vadiem. Parasti vienā kabelī šādi vītie pāri ir vairāki. Ethernet tīklos izmanto 8 dzīslu kabeli (4 vītie pāri). Atkarībā no kabeļu viļņu parametriem tie ir sadalīti sešās kategorijās. 3. kategorijas vītā pāra kabeli izmanto līdz 10 Mb/s tīkliem, bet 5. kategorijas kabeļus – 10, 100 un 1000 Mb/s tīklos.
Atkarībā no aizsargātības līmeņa vītā pāra kabeļus iedala vairākās grupās:
ekranētos (Shielded Twisted Pair – STP);
neekranētos (Unshielded Twisted Pair – UTP);
āra darbiem paredzētajos (NYY).
Ārēji kabelis izskatās līdzīgs telefona kabelim. Tā kontaktligzdas standarts ir RJ-45.
Vītā pāra kabeļa izmantošanas priekšrocības:
lēts kabelis un spraudņi;
vienkārši paplašināt tīklu;
samērā augsta drošība – kabeļa bojājums pārtrauc tikai viena datora darbu;
liels datu apmaiņas ātrums.
Trūkumi:
sarežģīta instalācija;
zema noturība pret traucējumiem;
ierobežots segmenta garums (100 m);
nepieciešama papildu aparatūra.
Optiskais kabelis
Optiskais kabelis pārvada gaismas viļņus. Modulētais (ar mainīgu intensitāti) gaismas stars optiskajā šķiedrā tiek raidīts (iespīdināts) ar speciāla lāzera vai gaismas diodes palīdzību. Kabelis sastāv no diviem vadiem, no kuriem katrs var pārraidīt datus tikai vienā virzienā. Katrā apvalkā plastikas kārtu veidā atrodas pastiprinošās šķiedras. Kabeļa garumam praktiski nav nekādas nozīmes. Pirmās problēmas datu pārraidē rodas tad, ja kabeļa garums sasniedz 50 kilometrus.
Optiskos kabeļus iedala:
vienmoda (šķiedras izmērs 9/125 mm);
daudzmodu (50/125; 62,5/125 mm).
Optisko kabeli parasti izmanto kā lielu tīklu mugurkaulu (backbone) vai arī lieljaudas serveru pieslēgšanai. Šis ir pats dārgākais kabeļu veids.
Optiskā kabeļa izmantošanas priekšrocības:
ļoti liels datu apmaiņas ātrums (>2 Gb/s);
ļoti liels segmenta garums;
augsta drošība un noturība pret traucējumiem.
Trūkumi:
dārgs;
sarežģīta instalācija;
dārga papildu aparatūra.
Tīklu saslēguma veidi
Tīkla izveidošanu aparatūras līmenī noslēdz, savienojot visas tīkla komponentes ar kabeļiem atbilstoši izvēlētajai topoloģijai.
Tīkla kabeļu un savienojumu kontrolei uzstādīšanas laikā vai arī tad, ja radušās kādas problēmas, izmanto speciālas pārbaudīšanas ierīces – testerus.
Tehnoloģija apraksta tīkla elektriskos raksturlielumus, signālu veidus, savienotāju veidus, interfeisu darbību un visu pārējo, kas ir nepieciešams, lai notiktu datu pārraide.
Vislielāko popularitāti ir guvušas četru veidu tehnoloģijas, kas atšķiras pēc piekļuves veida datu kanāliem:
Ethernet;
Token Ring;
Arcnet (Attached Resource Computer Network);
Fiber Distributed-Data Interface.
No šiem tīklu veidiem visizplatītākais ir Ethernet. Pirmo reizi Ethernet tīklu izveidoja firma Xerox pagājušā gadsimta 70. gados.
Tievā kabeļa Ethernet tīkls
Pēc vadu izvilkšanas to galos pievieno BNC savienotājus (connector). Ar to palīdzību kabeļus pievieno pie T tipa konektora, kura trešo kontaktu pievieno tīkla datora tīkla kartei. Pēc visu savienojumu veikšanas izveidojas vienots kabeļu segments. Tā galos, atkarībā no kabeļa modeļa, jāpievieno terminatori ar 50 W vai 95 W pretestību. Viens no segmenta terminatoriem ir jāiezemē. Ja iezemēti tiks abi gali, kabeļu segments pārvērtīsies antenā un tīkls nedarbosies.
Vītā pāra Ethernet
Vītā pāra Ethernet tīklā centrālā ierīce ir centrmezgls (hub). Katrs dators ar centrmezglu tiek savienots ar kabeļu segmentu. Katra segmenta garums nedrīkst pārsniegt 100 m. Kabeļa segmenta galos jāatrodas RJ-45 savienotājiem. Vienu kabeļa galu pievieno centrmezglam, bet otru – tīkla kartei. RJ-45 kontakti ir ļoti kompakti, tiem ir plastmasas korpuss ar 8 maziem kontaktlaukumiņiem.
Centrmezgls (hub)
Centrmezgls ir vītā pāra tīkla galvenā komponente, jo no tā ir atkarīgas tīkla darba spējas. Centrmezgli tiek ražoti dažādiem tīkla ātrumiem (10 Mb/s, 100 Mb/s vai 10/100 Mb/s) un ar dažādu portu (pieslēgvietu) skaitu. To daudzums nosaka centrmezglam pieslēdzamo datoru skaitu.
Centrmezglu novieto uz galda, piestiprina pie sienas vai ievieto speciālā statīvā.
Centrmezglus var savā starpā apvienot, pieslēdzot vienu pie otra, iegūstot kaskādes struktūru.
Šādus centrmezglus sauc par kaskadējamiem (stack-able). Veidojot ar tiem tīklu, jāuzmanās, lai neveidotos gredzena struktūra un ceļā no viena datora līdz otram neatrastos vairāk par četriem centrmezgliem.
Daudziem centrmezgliem ir arī vietas koaksiālo kabeļu pievienošanai. Šādi kļūst iespējams apvienot vītā pāra segmentus ar koaksiālajiem segmentiem. Vienam centrmezglam var pieslēgt tikai viena veida koaksiālo kabeli.
Komutators (switch)
Komutators ir ierīce, kas spēj analizēt tīkla pakešu saturu un nosūtīt paketi tieši adresātam, nevis visām tīklā saslēgtajām stacijām, kā to dara centrmezgls. Izmantojot komutatoru, ievērojami palielinās tīkla ražība.
Maršrutētājs (router)
Bieži vien lokālo tīklu nākas pieslēgt globālajiem tīkliem (piemēram, internetam) vai arī apvienot vairākus attālinātus lokālos tīklus, izmantojot globālos tīklus. Šim nolūkam izmanto maršrutētājus. Maršrutētājam parasti ir viens vai vairāki porti, kas paredzēti gan lokālo, gan globālo tīklu pieslēgšanai. Maršrutētājs nodrošina pakešu komutāciju un filtrāciju, kā arī datu kodēšanu un dekodēšanu.
Ļoti būtiska maršrutētāja sastāvdaļa ir tā konfigurēšanas programmatūra. Ar tās palīdzību maršrutētāju konfigurē darbam, noteic tā stāvokli, noslodzi utt.
Ethernet tīkla darbības principi
Šajos tīklos lietotāja dators var piekļūt tīklam jebkurā laikā. Informācija tiek sūtīta mainīga garuma pakešu veidā. Pirms datu paketes nosūtīšanas lietotāja dators “klausās”, vai tīkls ir aizņemts. Ja tas ir aizņemts, dators gaida, ja brīvs – nosūta datus. Sadursmes tīklā rodas, kad divas ierīces konstatē, ka tīkls nav aizņemts, un vienlaikus sāk pārraidīt datus. Šādā gadījumā abas pārraides tiek bojātas un datori cenšas datus pārraidīt vēlāk. Datori var konstatēt datu sadursmi, tāpēc “zina”, pēc cik ilga laika drīkstēs atkārtot datu pārraidi. Ar šādas tehnoloģijas palīdzību (CSMA/CDS) tiek regulēta datu kustība Ethernet tīklā, novēršot haosu, kad visi cenšas pārraidīt, bet neviens neklausās.
Palielinoties datu plūsmas apjomam, datu sastrēgumi (kolīzijas) tīklā pieaug. Katram tīkla lietotājam jāgaida, kamēr atbrīvosies tīkls un viņš varēs nosūtīt savus datus, tāpēc samazinās datu plūsmas ātrums tīklā.
Ethernet lokālie tīkli ir apraides tīkli, tas ir, visiem lietotājiem pienāk visas datu paketes, neskatoties, kāds ir to galamērķis, bet lietotājs paņem tikai sev adresēto.
Bezvadu lokālie tīkli
Bezvadu (wireless) tīklus izmanto gadījumos, kad kabeļu tīkla izveides vai pārkārtošanas izmaksas ir ļoti augstas, piemēram, arhitektūras pieminekļos. Otrs bezvadu tīklu attīstības virzītājspēks ir mobilo datoru lietotāji, kas izmanto portatīvos datorus un plaukstdatorus.
Viena no bezvadu tīklu priekšrocībām ir to relatīvi ātrā un vienkāršā uzstādīšana.
Bezvadu tīklā datu pārraidei izmanto radioviļņus. Tīkla pamatelements ir šūna, kurā darbojas bezvadu savienojums (uztverams signāls). Katras šūnas iekšienē ir piekļuves (mezgla) punkts, ko var uzskatīt par nelielu bāzes staciju, ar kuru sazinās visi šūnā esošie datori, kā arī citas iekārtas. Savukārt datorā atrodas bezvadu tīkla adapteri ar nelielu antenu, kas sazinās ar piekļuves punktu. Katrs adapters ir līdzīgs mobilajam telefonam.
Datu pārraidei tīklā pārsvarā izmanto radio frekvenču tehnoloģijas. Šādas tehnoloģijas ir vairākas: gan izmantojot noteiktu datu pārraides frekvenci (narrowband), gan plašu diapazonu (spread spectrum).
Trešā veida bezvadu tīklu tehnoloģijās izmanto infrasarkanos starus (infrared).
Bezvadu tīklu var veidot gan kā vienranga, gan klients-serveris tipa tīklus, kā arī kombinēt kopā ar vadu tīkliem. Bezvadu tīkli vēl ir samērā jauna un īsti nenostabilizējusies tehnoloģija.
Pētījums
Veicot pētījumu vairākās Rīgas augstskolās (Latvijas Universitāte, Biznesa augstskola „Turība”, Latvijas Lauksamniecības Universitāte) esmu secinājis, ka lielākā daļa augstkolu izmanto zvaigznes tipa topoloģiju, jo tā ir ērti lietojuma un droša pret nesankcionētu piekļūšanu. Mūsu Rīgas Imantas vidusskolas datoru kabinetos ir veidots Zvaigznes topoloģijas tīkls.
Šī pētījuma veikšanai biju izvēlējies specializētas Rīgas augstskolas, kurās datortīklus izmanto visbiežāk. Mans mērķis bija uzzināt, kādēļ tieši šīs topoloģijas izmanto un kāpēc.
2008. gada 3. februārī apmeklējot vairākas Imantas skolas veicu pētījumu, kādus datortīklu savienojumus izmanto skolas Imantā. Visas skolas, kuras apmeklēju: Rīgas Imantas vidusskolu, Rīgas 69. vidusskolu, Rīgas 96. vidusskolu, izmanto tikai zvaigznes topoloģijas veidu, jo tas ir drošs un ērsts. Jāpiebilst, ka tas ir nedaudz dārgāks salīdzinājumā ar citiem slēguma veidiem.
Pētījumā laikā uzzināju, ka cilvēki, kuri nodarbojas ar lietotāju privātumu, kurš atrodas datorā, pārsvarā „uzbrūk” tikai augstskolām, jo to dati ir vērtīgāki par parasto skolu skolēnu datiem.
Secinājumi
Veicot zinātniski pētniecisko darbu par datortīkliem, sev guvu ļoti noderīgu informāciju, kura man noderēs manā nākotnes izvēlētajā profesijā, kas tiks apgūpa, absolvējot vidusskolu. Šī profesija būs datortīklu administrators, taču mans darbības mērķis būs administrēt datortīklus, kas saistīti ar bankām.
Secināju to, ka visdrošākais tropoloģijas veids ir zvaigznes topoloģijas veids, jo, balstoties uz pieejamo informāciju, tas ir visdrošākais un visātrākais. Tās ir galvenās īpašības, kuras ir vajadzīgas stabilam datortīklam.
Darba izstrādes laikā uzzināju arī to, ka ir iespējams izveidot bezvadu datoru lokālo tīklu. To savienojumos bieži izmanto savienojumu Bluetooth. Tas domāts, lai savienotu datorus, kuri neatrodas tālāk par 15m. Taču reizēm informācijas nodošanai tiek izmantoti arī infrasarkanie stari. Lai savienotu datorus, kuri atrodas tālu viens no otra, tiek izmantots bezvadu lokālais datu tīkls (wireless). Tomēr bezvadu tīkli vēl ir samērā jauna un īsti nenostabilizējusies tehnoloģija.
Balstoties uz pētījuma laikā gūtajām atziņām par Rīgas skolu un augstskolu slēgumiem, secinu, ka mācību iestādēs tiek nodrošināts zvaigznes slēguma veids – dārgāks bet drošāks.
Izmantotā literatūra
1. Bloka I., Dukulis I., Gultniece I., Raugulis M., Tomsone D., Veiss K., Vēzis V. Informātika pamatskolai. – R.: Mācību grāmata
2. Veiss K. Informātika vidusskolai. –R.: Zvaigzne ABC
3. http://lv.wikipedia.org/wiki/Datort%C4%ABkli
4. http://www.liis.lv/mspamati/5.gramata/10501.htm