Demogrāfiskie procesi Latvijā

Demogrāfiskie procesi Latvijā!

Latvijas jauktais etniskais sastāvs šodien lielā mērā ir iepriekšējās iekārtas mantojums, pēckara cittautiešu imigrācijas rezultāts. Latviešu īpatsvars Latvijā samazinājās no 77% 1935. gadā līdz 52% 1989. gadā. Savukārt krievu īpatsvars minētajos gados pieauga no 8,8 % līdz 34%. Pēdējos piecos gados Latvijas iedzīvotāju etniskais sastāvs pamazām top viendabīgāks, jo latviešu īpatsvars ir pieaudzis līdz apmēram 56%, savukārt minoritāšu īpatsvars lēnām sarūk.

Visus padomju varas gadus latviešiem bija ievērojami sliktāks demogrāfiskais stāvoklis salīdzinot ar pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Latviešu dabīgais pieaugums kopumā deva niecīgu daļu no kopējā Latvijas rā

ā
ādītāja. Astoņdesmito gadu vidū, demogrāfiskās uzlabošanās periodā, arī latviešu dabīgais pieaugums sasniedza vairākus tūkstošus, tomēr tas nesasniedza latviešu īpatsvaram atbilstošu daļu no visas Latvijas dabīgā pieauguma. Demogrāfiskā uzlabošanās Latvijā kopumā 1980. gadu vidū izskaidrojama ar toreizējās valdības noteiktajiem atvieglojumiem bērnu piedzimšanas gadījumos.

1990. gads bija pirmais, kurā latviešu un cittautiešu dabīgais pieaugums izlīdzinājās. Nākošajos 4 gados Latvijā bija novērojama dziļa demogrāfiska krīze. Dzimstība kritās ļoti strauji un sasniedza vairs tikai 9,4 promiles, turpretim mirstība pieauga un gandrīz divkārtīgi apsteidza dzimstības rādītāju. Pagājušajā gadā Latvijas ie
e
edzīvotāju skaits saruka par vairāk nekā 17,4 tūkstošiem cilvēku dabīgās samazināšanās rezultātā. Tomēr pēdējos gados latvieši izrādīja lielāku pretestību šai demogrāfijas krīzei.

Vēl būtiskāk par dabīgo pieaugumu Latvijas iedzīvotāju etnisko sastāvu izmaina mehāniskais pieaugums jeb migrācija. Visus padomju varas gadus migrācija bi
i
ija galvenais iedzīvotāju pieauguma avots, kā rezultātā vairākkārtīgi pieauga cittautiešu skaits Latvijā. Sākot ar 1990. gadu Latvijā vērojama negatīva migrācijas bilance, kas sasniedza maksimumu (-47 tūkst.) 1992. gadā. Pēdējos divos gados migrācijas intensitāte samazinājās līdz -18 tūkstošiem 1994. gadā. Visaugstākā emigrācijas intensitāte ir vērojama tajos rajonos un pilsētās, kur bija augstāka bijušās PSRS armijas militārpersonu koncentrācija. Kopš 1990. gada migrācijas rezultātā Latvijas iedzīvotāju skaits ir samazinājies par aptuveni 116 tūkstošie

Personīgi es uzskatu, ka šie visi rādītāji ir ļoti slikti, jo Latvija ir maza valsts, ar maz iedievotājiem, bet kas notiek? Latvieši paliek aizvien mazāk.. un mazāk! Un tas jau kļūst pārāk traki, drīz Latvija būs tikai valsts, bez īstiem latviešiem, ja neuzlabosies dzīves apstākļi! Skatoties uz šo tabulu, es uzskatu, ka priekš Latvijas valsts, tikai 56,51 % latvieši, ir da

a
audz par maz! Es domāju, tur jābūt latviešiem kādiem 70% kā minimums! Un tad tie 30% lai ir tie cittautieši!

Demogrāfiskie procesi Inčukalnā sākot ar 1994 gadu.

Gads Dzimuši Miruši Laulības

1994 47 58 10

1995 47 63 10

1996 41 47 3

1997 43 49 12

1998 46 69 11

1999 32 55 11

2000 30 61 15

2001 35 64 9

2002 18 58 7

2003 31 66 7

2004 34 66 11

2005 44 61 15

2006 28 40 15

Skatoties uz šo tabulu, es sāku apdomāties par Inčukalnu! 2002. gadā ir vismazāk dzimuši, un ne zemākais rādītājs mirušajos! Tikai 18 dzimuši! Un jau 58 miruši! Tad sanāk mazais Inčukalns vienā gadā zaudēja 40 cilvēkus! Citos gados ar nav īpaši labāk! Bet kopumā, ar katru gadu Latvija zaudē, pat ļoti daudz, cilvēku!