1853-1926 Brusilovs Aleksejs Ģenerālis (1912). No 1916 komandēja Dienvidrietumu fronti. 1917 V-VII krievu armijas augstākais virspavēlnieks. 1920 iestājies Sarkanajā Armijā.
1859-1941 Vilhelms II Vācijas imperators un Prūsijas karalis (1888-1918). Hoencollernu dinastijas pārstāvis. Veicināja I pasaules kara izraisīšanu. Novembra revolūcijā Vilhelmu gāza, 1918 XI viņš atteicās no troņa.
1862-1933 Judeņičs Nikolajs Viens no kontrrevolūcijas dalībniekiem. Pilsoņu karā ģenerālis (1915). 1917 Kaukāzas frontes virspavēlnieks. 1919 vadīja baltgvardu Ziemeļrietumu armiju (Judeņiča uzbrukumi). 1920 emigrēja.
1865-1932 Stučka Pēteris Revolucionāru kustības, padomes valsts un Komunistiskās partijas darbinieks, tiesību zinātnieks. Jaunstrāvnieks. Viens no LKP organizētājiem. 1917 KSFPR tieslietu tautas komisārs. 1918-20 Padomes Latvijas valdības premjers; vadīja LKP CK, no 1920 LKP CK ārzemju biroju. Vienlaikus 1919 –21 KSFPR tieslietu tautas komisāra vietnieks, no 1923 KPSFR Augstākās tiesas premjers. Padomes tiesību institūta direktors (no 1931).
1867-1942 Kalniņš Jānis Ģenerālis (1924). I pasaules karā 3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulka komandieris. No 1921 Latvijas armijā, 9.Rēzeknes pulka komandieris 1924 atvaļināts.
1868-1918 Nikolajs II Krievijas imperators (1894-1917). Aleksandra III dēls. Nikolaja II valdīšanas laikā Krievija zaudēja karu ar Japānu (1904-1905), iestājies Antantē (1907). 1905.g. revolūcija piespieda Nikolaju II izveidot Valsts domi (1906); tika sākta Stolipina agrārreforma. Piedalīšanās I pasaules kaŗā Krieviju noveda katastrofālā stāvoklī. 1917.15.III Nikolajs II atteicās no troņa. 1918.17.VII pēc boļševiku vadītās Urālu apgabalu padomes lēmuma, Nikolajs II tika noslepkavots kopā ar ģimeni.
1871-1953 Auzāns Andrejs Ģenerālis. 1916-17 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka un 2. latviešu strēlnieku brigādes komandieris. 1917 Krievijas armijas ģenerālštāba ģeodēzijas un topogrāfijas daļas priekšnieks. 1923 atgriezās Latvijā, bijis Latvijas armijas kara padomes loceklis, vēlāk premjers. 1927-33 Latvijas armijas galvenā štāba topogrāfijas daļas priekšnieks. No 1944 emigrējis Vācijā pēc tam Lielbritānijā.
1874-1964 Peniķis Mārtiņš Ģenerālis 1916-17 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka komandieris. 1918 XII bija Kurzemes kara iecirkņa priekšnieks, 1919 – Vidzemes divīzijas komandieris, vēlāk Latvijas armijas Galvenā štāba priekšnieks. 1928 –34 Latvijas armijas Komandieris, 1934 no armijas atvaļināts.
1875-1955 Goldmanis Jānis Sabiedriski politisks darbinieks. 1912-1917 Krievijas IV Valsts domes loceklis, 1915 latviešu strēlnieku organizācijas komitejas premjers. 1918-1919 Latvijas pagaidu valdības zemkopības ministrs, 1925-1926 kara ministrs. Latvijas tautas padomes deputāts, Latvijas Satversmes sapulces 1. un 2. saeimas deputāts. 1944 emigrējis. No 1950 dzīvo ASV.
1876-1941 Goppers Kārlis Ģenerālis. 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulka un 1, brigādes komandieris. 1918 – viens no baltgvardu vadītājiem Jaroslavļā. Vēlāk komandēja kolčakiešu divīziju. Pēc atgriešanās Latvijā Vidzemes divīzijas komandieris; Latvijas skautu priekšnieks 1940 arestēts, nošauts.
1877-1942 Ulmanis Kārlis Par politisku darbību 1905 XII arestēts, 1906 emigrējis, 1913 atgriezies Latvijā. 1917 Krievijas pagaidu valdības Vidzemes guberņas komisāra vietnieks. Izcila nozīme Latvijas valsts proklamēšanas sagatavošanā un brīvības cīņās. Ir bijis ministru prezidents arī ārlietu ministrs. 1934. 15.V noorganizējis valsts apvērsumu un kļuvis par autoritārā režīma vadītāju. 1936 IV-1940.21.VII valsts prezidents. Pēc Latvijas okupācijas deportēts uz Stavropoli. 1941.4.VIII arestēts, miris 1942.20.IX Krasnovodskas cietumā.
1877-1956 Francis Jānis Piedalījies Krievijas – Japānas un I pasaules karā; 2. latviešu strēlnieku bataljona un strēlnieku rezerves pulka komandieris, vadījis Nāves salas aizstāvēšanu. 1921-35 Latvijas armijas galvenā štāba priekšnieka palīgs, Rīgas Garnizona priekšnieks.
1878-1958 Bangerskis Rūdolfs 1915-17 vairāku latviešu strēlnieku pulku komandieris. 1918-20 Kolčaka armijā divīzijas un korpusa komandieris. 1921 atgriezies Latvijā, no 1924 vairāku Latvijas armijas divīziju komandieris. 1924-25., 1928-29 kara ministrs. 1942-43 darbojies Latvijas pašpārvaldē. 1943-45 Latvijas SS leģiona ģenerālinspektors, Latvijas Nacionālās komitejas prezidents. No 1945 emigrējis, dzīvoja VFR.
1880-1940 Bolšteins Ludvigs I pasaules kara laikā strēlnieku pulku virsnieks. No 1918 Latvijas nacionālā armijā; Kalpaka bataljona adjutants, Baloža brigādes štāba priekšnieks. 9. Rēzeknes pulka komandieris. 1925-28 aizsargu organizācijas priekšnieks, no 1928 Latvijas robežapsardzes priekšnieks. 1935-40 VI robežsargu brigādes komandieris. Nošāvies.
1884-1973 Bermonts-Avolts Pāvels Militārs darbinieks, ģenerālmajors. Viens no kontrrevolūcijas dalībniekiem Baltijā.
1884-1938 Daniševskis Jūlijs Kārlis Revolucionāru kustības dalībnieks un padomes valsts dalībnieks, žurnālists, ekonomikas zinātņu doktors (1930).Komunistiskās partijas biedrs. 1914 ceturto reizi apcietināja un izsūtīja trimdā uz Narimas novadu, taču no trimdas izbēga un 1917 II darbojās Maskavas latviešu boļševiku grupā. No 1917 V laikraksta “Cīņa” redaktors, vienlaikus veica plašu propagandas darbu Latvijā.
1888-1918 Briedis Frīdrihs Pulkvedis. 1909-12 virsnieks 99 kājnieku pulkā Daugavpilī; 1912-15 strādājis 25. divīzijas štābā. 1915 pārcelts uz latviešu strēlnieku bataljonu, 1917 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieka pulka komandieris. Par darbību Savinkova organizācijā nošauts.
1915 rudenī Ložmetēju kauja Ķeizariskās Vācijas karaspēks izveidoja tajā stipri nocietinātu aizsargmezglu ar lielu daudzumu ložmetēju un mīnmetēju. 1916XII–1917 I cara ģenerāļu noziedzīgi organizētajās kaujās Ložmetējkalna rajonā latviešu strēlnieki cieta lielus zaudējumus. Tas radīja strēlniekos spēcīgu pretkara noskaņojumu.
1916. 23-29 XII Ziemassvētku kaujas Tās notika sakarā ar 12. armijas pavēlniecības bezatbildīgi organizētajiem uzbrukumiem vācu pozīcijām nolūkā pārraut to aizsardzību no Babītes ezera līdz Rīgas-Jelgavas šosejai, atvest vācu karaspēku aiz Lielupes un turpināt uzbrukumu Jelgavas virzienā. Kaujās tika iesaistīti 78 krievu karaspēka bataljoni, tai skaitā 16 latviešu bataljoni. Lielus panākumus guva abas latviešu strēlnieku brigādes, kas bez artilērijas atbalsta pēkšņā triecienā, izmantojot tumsu un puteni, pārrāva nocietināto vācu aizsardzības līniju Mangaļu-Skangaļu iecirknī, bet 25 XII kopā ar 16. un 53. Sibīrijas strēlnieku pulku ieņēma Ložmetējkalnu. Karavīri cīnījās varonīgi, tomēr operācijas mērķi netika sasniegti.
Nāves sala Latviešu strēlnieku dots nosaukums asa Daugavas izliekuma veidotai pussalai Daugavas kreisajā pusē, 4 km uz R no Ikšķiles dzc. st.; I pasaules kara laikā tur norisa sīvas cīņas starp vācu un krievu karaspēku daļām. 1915 rudenī, krievu armijai atkāpjoties no Kurzemes un Daugavas labo krastu. 1916 III 2. Rīgas un 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu norīkoja palīgā krievu vienībām aizstāvēt placdarmu. Vācu karaspēks intensīvi un sistemātiski apšaudīja nocietinājumus ar artilēriju un lietoja indīgas gāzes. Placdarmu aizsargājot, krita lielākā daļa cīnītāj, tādēļ latviešu strēlnieki šo vietu nosauca par Nāves salu.